Bavarijas Latviesu vestnesis, June 13, 1951

              "'""«"«millllHlHHM^
mzivjn
paugušžs vietlķ/ļL
ršanai, malkls iijjļ
nešanai un liigititf i
Ato«. Džipam l l d^
nlot ne vien tmaļ
lauku apslrMltaļ
Ipatasir ļatmiihi;
mašīnas, kai
upeluspalauk9,te
kartupeļu dobi oiļ
t kaitupelM pji5t
botas tejaņmall&ii
ēdēji, siena Irdlaiiļ
ašinais, kolamaiiļ.
8do lopu dziiilBi^
ija arltSda^knilo^
*eni, bīda no iiiii|ļ
u svira» InihU
tmiSi un veic
tendi iistidits ^
r kuras paildiIbsT^
dk diudi tttiieisi
das xivi>. Ipati ivt
ipulsa aparāts, II kD
ittdi elektriikliili)'
!su btldi apĀ^
virspusē un ir lif^
[okvilnas tiklu m
tikli, kas SdenI pr
iL Tiem s^o m
[āti dzīvu avju Irti^
[eīsaiomiedbasītfi!!»
ii melu atjaunoiiui
[kmaterillu mļi^
i Ar! jauna parta^
Aalpo tikai i itrH
^ jiovietnlmard^
L aitSiōt Ktgiea
ļjumu rezultiti ttcSi.
tes mžflo^i. īli
piensaimniidli^
t
ledbas ttflvf^
ļtuBa parauga tot
t dažldi pirlaftot^
mašīnas, loti
_i.Turri(iiiaa«^
h 15 minatis p«f ļ
[bet ar! ka «afW
iļtt vestie f«*^J
Jieto slKta vai W
vajadKbai 0f
la burkiittft*^*
traoius «tmi»
[elst i r « r » " * *
tupeļu. burkiiB»'
L MiSda. to 1"^
ar vifti"'
' Idu v i » " " ^ ļ
pašā- "^1^,»*
[bet ^^7°
Trešdien, 1951. g. 13. jūnija
SEIT SKAN
L A T V I J .4
Karaliskajā Alberta holā notiks
'j^gļijas latviešu Dziesmu dienu cen-trilais
sarīkojums — kopkoŗu kon-ceri
» diriģenta T. Reitera vadībā. A i -
l^erta hols i r viena no dižākām Londo-jyi5
celtnēm un lieliski izdalās no pā-rljim
galvaspilfiētas sabiedriskāru
l)0vēm. Jau tas vien, ka mēs še svi-oSslm
«avus dziesmu svētkus, liecina,
II Jfitamie« gatavi stāties publikas
B f i d l i . Sadu apziņu mums devusi di-n
l l p r i * ^ ^ ^ ) ^ pieredze.
jyKHirta liols sabiedrībai kalpo jau
ataidO' to 9. 29. maijā atklāja
larfliin» Viktorija. Pēc 1851, g. Ue-ļll
jistidei, kuras atceri angli šogad
idfi ar «avu festivālu, atskanēja bal-
Iii, )(a nepieciešama centrāla publis­ka
celtne mākslas veicināšanai. Tas
Ijļja laikmets, kad britu impērija
ItfiuJI progresēja, tie bija materiālu
plōlkttmu gadi, kad Londona kļuva
{ ļm pasaules birža. Varbūt šinī sa-kari
Alberta hola celšanu varam uz­skatīt
kā reakciju pret iegrimšanu
pjnnlrfgā materiāliumā, par zīmi tam,
ka toreizējā paaudze tomēr nav pil-nlgl
llvtisi savai dvēselei iet bojā zel­ta
kires dē}. Tai pašā laikā šai celt-nsl
bija jlbtit pietiekami grandiozai,
Isl rādītu impērijas tautām un ārzem-
Bleķiem, ko spēj Londona.
Alberta hols būvēts itaju renesan­ses
stilā. Daļēji tas atdarināt^ pēc
Romas Koliseja, kur ķeizari saviem
pavalstniekiem rīkoja cirkus izrādes,
lai tos atturētu no lldzrunāšanas po­litikā,
Celtne ovāla — 135 pēdas aug­sta,
219 gara un 185 plata. Kupols, ko
Ietvaros tur 400 t metalla, veidots no
•tikla. Tagad to pārbūvē un stiklu
Šikas
Utlhriianijas zinas
Dievkalpojumi
AtjmUMANGUJAS DRAUDZE, māc. A.
Ditoltil, Korbijas Skotu bazn.. 15. jūnijā, pl.
}9,30, titvetto piemiņas dievkalpojums.
SKOTUAS DRAUDZE, māc. J . Sapiets. Edln-btirgS,
Lochend bazn., 17. jūnijā, pl. 15;
iolitti Edvīns Krūmiņā} pēc dievkalpojuma
litfMto plimlņes koncerts.
KATOĻU DIEVKALPOJUMI - Londonā, St.
Piuri ua Eduarda R.-kat. bazn., 29. jūlijā,
dtitima ivitku ivinigs dievkalpojums) Brad-fordS,
Wllmer Road, St. Cuthbert R.-kat.
biifl.. 17. JOnijā. pl. 12,15. Sv. Misa un
«lilOgumi pfti ftiivestiem.
Citi sarIko{umi
AKVBSTO PIEMIŅAS SAPULCE, Londonas
Chelili pilsētai valdes namā, 14. jūnijā,
1^. 19,30. Runfii Cičesteras dek&ns Dankans-mm
(Ouncan-Jone) un The Tablet red.
Vudrufi (Woodru(f)) sanāksmes vadītāja Ato-
III htrcogiene. Ieeja brīva.
DVF HUDBRSFILDAS NOD. AIZVESTO PIE­MIŅAS
AKTS. Hudersflldā, 17. jūnijā.
DVF VESTVELSAS NOD. SKOLAS IZLAI-DUMA
AKTS, Vestvelsas ģimeņu hostell, 16.
Jūnijs. ReferSs DVF izglītības noz, vad. 2 .
SttkovikiS) bērnu priekgnesuml.
DVF OLDHAMAS NOD. DEJU VAKARS,
OldtiiD, St. Peters Scbool, Union Slr., 16. jū­niji,
pl. 18,30. Tējas galds un loterija.
lONOONAS ROVEŖU UN VIENTUĻO RO-VnjU
SANĀKSME, Londonā, DVF mītnē.
L laitia. pl. 18.
UL BRADFORDAS NOD. LiGO SVĒTKI.
Clikheatonai dārzā, 5 jūdzes no Bradfordas,
23. jflnijā. Tautiski ēdieni un alspirdzināju-
Bli deja brīvā dabā.
IBl BRADFORDAS NOD. EKSKURSIJA UZ
DZ'BSMU DIENAM, no Rttz kino, 27. jūlijā.
fiBteiUanfis pie Novadnieka, 2. Carlton St.;
braukšanas maksa 2/5/— mārc.
VIDUSANGLIJAS JAUKTO KORU MĒĢI­NĀJUMS,
Lesterē, Tiinlty baznīcas zālē.
I. JOlijfi. pl. 11.
ROCDALES VIRU KORA LĪGO VAKARS.
Milnrovas Reform Club telpās. 23. jūnijā,
pl' Diieimas, dejas, Jāņu siers un alus.
Piaso parten ieslēdz amfiteātris un
ILT. ^^^^^ bal­ons
Retums ari tas, ka šeit nav tālu
z priekšu izvirzītu ložu. Nav ad
ci^āmība no ikvienas vietas.
J^l ^ l ' . ' ' "^^'^^"^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ i ^"-sai dalītāji
ciomas. Vieni sajūsmā saka. ka ntikasi
Hdzigs pasaulē kopš Romas Koliueja
nav redzēts, citi to īgni salīdzina ar
Kopš 1871. g. Alberta hols kalpo
mūzikai. Pirmā tur rīkotā koncerta
diriģents b:jā operas Fausts autors
Saris Guno. 1877. g. holā notika Vāg-nera
festivāls: sešus koncertus diriģē­ja
Vāgners pats. Vēlākos gados sla­venajā
celtnē uzstājušās tādas slave­nības
kā Kreislers, Tibo, Rachmaņi-novs,
Paderevskis, Salāpins u. c. No
latviešiem, cik izdevies noskaidrot,
šai mākslas pilī dziedājusi vienīgi
Priedīte.
VeMolas spedSs ^tpas prieki
postenis pie Neinās liiras
JAUNĀ T U R C I J A 40 PROC. N O S A V A BUDŽETA ZIEDO B E U Ņ O S A N ĀS
VAJADZĪBĀM ~ VAI CIEiSA MILITĀRA SADARBĪBA AR A S V P A L Ī ­DZES
TURCIJAI IEKĻCT A T L A N T I K A P A K T A V A L S T U SAIME
Islanbula (la). ~ Kaut gan Turciju var zināmā mērā uzskatīt par mie­rīgāko
zemi Tuvajos austrumos —- Irānā, kas ar Turciju robežojas austru­mos,
strīdas, demonstrē, streiko, rīko atentātus, arī Irākā atskan balsis par
naftas lauku nacionalizāciju? Sīrija un Izraēla nevar saprasties robežjau-tājumā,
bet Ēģiptē asas debatē* un pretišķības radījuša^ arābu Ugas prob­lēmas,
Suecas kanāla un Sudāna« jautājums — tomēr, no militārā viedokļa
raugoties, $i zeme pēdējā l a i k i saistījusi pasaules preses un sabiedrības
interesi, jo sevišķi Sav. valstis. Nesen Istanbulā pulcējās amerikāņu dip­lomāti
Tuvajos austrumos, lai spriestu par aizsardzības problēmām. Tur­ciju
apmeklēja arī A S V aviācijas ministrfi un amerikāņu kara flote« viis-pavēlnieks
Vidusjūrā. T^pat Vašingtonas bruņoto spēku apvienotā staba
priekšnieka ģenerāļa Bredlija Eiropas apmeklējuma mērķos ietilpa panākt
Turcijas uzņemšanu Atlantika pakta valstu saimē.
Kremlis vel par
vāju^ lai uzbruktu
rietumiem
LIELĀKAIS PAD. S A V I E N Ī B A S SPE­CIĀLISTS
PĀRLIECINĀTS PAR MIE­RU
V I S M A Z U D Z 1955. G.
izplūdušu torti. Varbūt, ka taisnība kā
vieniem, tā otriem. Līdzekļus Albeirta
hola būvei devusi valsts un privātas
personas. Tie, kas savā laikā p^uk-stijās
par 1000 mārciņām, ieguva
mantojuma tiesības uz vienu ložu ar
10 vielām, .500 mārc. ziedotāji — uz
piecvietīgu ložu, bet 100 mārc. — uz
vienu vietu amfiteātrī. Kopskaitā ir
pavisam 8000 vietu, no tām pāri par
3000 ir mūža biedru „okupēta6". Tās
skaitās aizņemtas, vienalga vai tieiiī-gā
persona sarīkojumā ieroda«, va!
nē. Mūsu Dziesmu svētku rlkotlijj
patlaban skaidro jautājumu, ko darīt
ar šīm ..aizņemtajām" vietām, vfa t i s
izdotos dabūt mūsu r l c l b l , tad rastos
iespēja daudz lielākai auditorijai un
līdz ar to a r i panākumiem.
Alberta hola Londonā koncerta zāle
Pieminēšanas vērtas lielās ērģeles,
Beme (gp). — Kā plašākā rakstā
Die Tat slejās uzsvēris Džordžs Kcn-nens,
kuru uzskata par lielāko ameri­kāņu
lietpratēju Pad. savienības jau­tājumos,
viņš joprojām turas pie sava
i^'mvUi tikāt
NOPIETNS FEĻETONS P A l A S V MECHANIZACIJU
MEKLĒ
lQiiii'Itimktlei mātl-atralml Anna L e ) T 9,
itt lUIvoļa Vlrcburgas Centrālā nometnē
W k TiiunStelnāl) un zaudējusi visus sa-
JBI blraus QB piederīgos. Kāda amerikāņu
w»dia Interesētas par viņu eventuālas palī-
Mwi iniegSanai. Lūdzu rakstīt Dr. Kārlim
«MMB, 811 - 8th Avenue, Alcsaodrla,
MlJ»., U.S.A.
Kad mūsmājās pārveda jauno kūliiiu
sējēju, vjctēvs nicīgi pakratīja sirmo
galvu un noteica: „Aizies gan tā pa­saule
ar tiem mašiņiem postā. A.meri-kā
šie esot izštudierējuši mašīnu, kur
vienā galā ber miežus iekšā, bet pa
otru sviež piedzērušus ārā."
Pēc gada nodzivošanas ASV varu
teikt, ka daudz no vectēva apgalvoju­ma
netrūkst. Par automobiļiem neru­nāsim.
Latviešu presē tiem veltīts
tikpat daudz apbrinoša-nas vārdu, kā
Jaungvinejas iedzimto svētdienas
iaikrakslā Džungļu vēstnesis rakstīts
par eiropiešu brinumdaiklu zobu
(juku.
2ēl vienīgi, ka šajā krastā apklusu­ši
visi uzņēmīgie nometņu veikalnie­k
i . Ar viņu palīdzību automobiļus
varētu pirkt arī īstie patrioti. Tagad,
pēc dzejnieka Zeltiņa spārnotiem vār­diem
par braukšanu uz svešas Jiemes
gaisa, daudzi palikuši domīgi. Ek,
vai nebūtu labi, ja kāda latviešu fir­ma
piedāvātu konservētu dzimtenes
gaisu, speciāli sagatavotu sūknēšanai
riepās. Parlamenlāriešiem varētu ie­teikt
nesamaitāto pirms 15. maija
gaisu.
Tik daudz par automobiļiem. Tālāk
par virtuvi. Nesen gadījās būt māj­saimniecības
skatē. Kļuvu bēdīgs. No
iiiiiiiHiiiiiJiiiiiiiiiiiiiijiiiiiJiiiiii^
Grāmata radīs Kanādu karikatūras
kas savā laikā bijušas lielākās pa-Lgrāk formulētā viedokļa, ka ieprieķ-sau.
e. Ērģeļu lielākā stabule ir pāri h ē j ā karā sisto brūču dziedēšana Pad.
par 40 pēdu gara un sver gandrīz vie- savienībā ilgs vismaz līdz 1955. g.,
nu tonnu, bet mazākā ir tikai salma un līdz tara laikam Kremli* nevar un
^^^^^K negrib uzbrukt rietumiem. Citādi v i -
Bet ne tikai mūzikai vien kalpojufii | sos punktos būdams vienis pratis ar
š! varenā celtne. Tā savas telpas pē-ļCerčila teorijām, Kennens tomēr ne-pēdējos
gados atļāvusi arī „vieglā-ļvar pievienoties britu ekspremjera
kiem" priekšnesumiem un sarīkoju-ļ uzskatam, ka visus pēckara gadus
miem. Tur rīkotas arī Džordža 5. un ļ Pad. savienību no uzbrukuma rietu-
Džordža 6. kronēšanas balles u, t. t . ļ n i i em atturējusi vienīgi atombumba.
Kopš 1919. g. tur notiek arī boksa s a - ļ P ē c Kennena domām, tam pamatā bi-čīkstēs,
politiski mītiņi un sapulces, ļ jis tikai vispārējais Pad. savienības
Šķiet, latviešu Dziesmu svētki ļ vājums, kas veikli maskēts ar blefo-sniegs
jaunas krāsas daudz p i e r e d z ē - p a n a s politiku,
jušās celtne vēsturē. Visas pazīmēsi Kennens, kas tagad darbojas vadošā
liecina, ka mh godam pastāvēsim. ļ amatā Prinstonag universitātē, uzsvē­ris,
ka tiklab Tālajos austrumos, k i
arī cituf miera problēma un Pad, sa­vienības
nostāja lielā mērā atkarīga
no ASV rīcības. Tāpat, kS zināmi
Pad. savienības soļi izsaukuši pret-vilcienus
rietumvalstu pusē, tS arī
dažs nepārdomāts amerikāņu solis sa­vukārt
lielā mērā noteicis Kremļa
rīcību atsevišķos gadījumos.
Piemēram Kennens min amerikāņu
V. Sk.
virtuves romantikas un ļ^ukSs smar
žu simfonijaa ne vēsts. Es amerikāņu! komentātora Džozefa Alsopa rakstu
virtuvē jutos kā modernas slimnīcas ļ š . g. februārī, kurā bija apgalvots, ka
operāciju zālē. Kuļamie, maisāmie, ļ šaj pavasarī noteikti sagaidāms Pad.
grauzdējamie, automātiskās vārīščinasļ savienības iebrukums Jugoslavijā. So
un cepšanas ierīces, temperatūras ra-ļ rakstu lasījusi ne tikai amerikāņu sa-dītāji,
mechanismi, kas paši izslēdzi biedrība, bet to rūpīgi studēji* arī
elektrisko strāvu, kad cepetis diezgan! Kremlis. Tā k ā tobrīd Pad. savienībai
a p b r ū n ē j i s . . . Kloķi un kloķīši tā kā ļ uzbrukums Jugoslavijai nav biji* prā
četrmotora bumbvedL Šķiet, ka vieni-ļ tā, Staļins, īpaši būdams pieradis pie
gais aparāts, kā modernā amerikāņu! padomju preses, nācis pie atziņas, ka
virtuvē vēl nav, ir automātiskā koš-ļ raksts publicēts, lai radītu attaisnoju-lājamā
i e r ī c e . . . I mu Jugoslavijag vai pat rietumvalstu
No virtuves pie lauksaimniecības, jf^^"^""^^"^ Balkānos un. drošs pa
Te nu tiešām arī latviešiem būtu kor^,e^.d''ošs. tiešām nosūtījis uz Jugo-mācīlies.
Piemēram, zaļu zirņu kū-hl^^.^l^s f^robezu divas padomju ^di-lējs
Svaigi zirnīši birst kastēs nesa-h^f'^^s- ^^Ja notiek ar vienu vienīgu
spiesti, neieskrambāti, kā citkārt ru- [^^^^^ ^vize - norāda Kennens -
deņos Utvijā zeltītie graudi, z i r n ā j u s p ^ var iedomāties Kremļa reakciju
„sapūš" milzu grēdās un ziemā izbaroh.^' P/.'^^^'^ P^^^'^.f.^^^^..^^^ slepeni uz
skābbarībā. Vašingtonas statā zirņus ,^"5^ militārajiem un polltls
konservēšanai un iesaldēšanai audzēp^ll^"^ plāniem nemaz nerunājot par
tūkstošiem hektāros, un sēšana, r a ž a s ^ - f l ^ " ^ ^^^^jf,"^' Lieku saspīlējumu no-novākšana
un izkulšana līdz pēdējam i ^^^^^^^"^ ^'^^^ ^ ' ^ ' ^ "etumval
mechanizēta. Lauksaimnieks dod zemi
un dažkārt iziet apskatīties, kā zirņi
aug. Mašīnas pieder zirņu konservē­šanas
sabiedrībai. Jā, labu ražu nevai
iegūt pat bez aviācijas. Vasaras klu­sos
rītos pāri zirņu tīrumiem dūc lid­mašīnas,
apsmidzinot ziedus pret kai­tēkļiem.
Tālāk no lauksaimniecības pie rūp­niecības.
Esmu strādājis nelielā koku
slīm uzmanīgu un tālredzīgu, kaut arī
stingru politiku.
Vācu strādnieki pie­kauj
.Jautas policiju''
U N APMĒTĀ ĶIEĢEĻIEM KRIEVU
K A R E I V J U S
Londona (md). — Sunday Times
zāģētavā un paprāvā saplākšņu fabri-ļ korespondents ziņo, ka Leunas sintē-kā
Latvijā līdzīgus uzņēmumus re-ļ ^^skā benzīna fabrikās pie Merzebur-dzēju
gan tikai ekskursijās, bet, r i k ļ g ^ ^ . Vācijas padomju joslā, izcēlušies
atminos, darbus, ko tur slapjām mu-h'^^dnieku nemieri, kam sekojušas
gurām paveica ducis strādnieku, šeit ļ Plašas apcetinašanas. Nemieru pirm-viens
vīrs padara bez sevišķas pienu-ļ sakums bijis kādā komunistu sasauk-les
košļājamo gumiju zelēdams. Ne-ļ^a .,m;era sapulcē", kur paziņots
atvietojams palīgs ir neliels automo-ļ'Jauns kollektīvs darba līgums ar algu
bilītis - traktonņš. ar ierīci vesela? pamazmajumiem līdz 20 proc. Slrād-dēļu
grēdas vai saplākšņu kaudzes ļ n-eki^sadumpojušies un ar ^kmeņiem
pacelšanai un izbīdīšanai 3—4 m aug- '
stumā.
Tie būtu daži piemēri feļetoniskā
skatījuma. Ja mēs ticam, ka agn va:
vēlu būs jāstājas pie izpostītās dzim­tenes
launcelšanas, laik^ vērot un ma-ai
T Sai rietumu orienticjijai labi pie­skaņojas
polītiskēf pārvērtības, kādas
Turcija pārdzīvojusi savā iekšējā dzī­vē.
Kopš parlamenta viilēšanām pag.
gada maiji tā sekmīgi pārdzīvojusi
revolūciju, pārejot no vJenas partijas
sistēmas uz demokrātisku valsts ie­kārtu.
Tagad Turcijā atlietas Iekšpoli­tiskā
dzīve modernas brīvvalsts garā.
Tādēļ gluži labi saprotams, ka Jauna­jai
demokrātiskai valdībai }ācīn&t ar
parastajām pirmo gadu grūtībām. A r ­mijas
un bruņošanās vajadzības prasa
40 proc. no valsts budžeta, knrfijau
tā kā tā radies iztrūkums vairāku mil­jonu
mārciņu apmērā. Arī arējās
tirdzniecības bilance pagaldēm nav
visai pozitīva. Ministru prezidents
Menderess tomēr pārllednats, ka iz­trūkumus
izdosies segt ar ASV palī­dzības
summām un ietaupījumiem bu­džetā,
Mcnderesa iekšpolitika nebalstās uz
nereāliem plāniem, tajā neļauj vaļu
ideoloģiskai cīņai, bet visa enerģija
koncentrēta saimnieciskā spēka stip­rināšanai
un bruņoto spēku izbūvei.
Turcijas valdība sapratusi, ka tagadē­jā
situācijā tai jāuzņemas sargposte-ņa
loma Balkānos eventuāla krievu
uzbrukuma gadījumā. Tādēļ tā arī v i ­siem
spēkiem pūlas panākt garantijas
no rietumvalstīm. So Menderesa vai-dība
« nostāju atbalsta ari tautas vai­rākums;
satraukums, kāds radās, val­dībai
atkāpjoties nesaskaņu dēļ lauk­saimniecības
jautājumos, tagad sen
jau norimis, un arī politiķi atkal atra­duši
kopēju valodu.
Menderess, kas pēc savas valdības
atkāpšanās īsā laikā sastādīja jaunu,
kurā pārgrozības notika tikai triju
ministriju vadībā, kādā parlamenta
runā paskaidroja, ka viņa demokrātis­kā
partija veltīs visas pūles, lai sa­darbotos
ar opozicionāro tautas parti­ju.
Tautas partija un visa atklātība
uzņēma šo sadarbības gribas aplieci­nājumu
loti atsaucīgi. Praktiskā dzī­vē
tomēr izrādījās, ka sadarbībā kaut
cik Jūtamu panākumu nebija. Politis­kie
novērotāji pārliecināti, ka ari tas,
ja demokrātu partija nespēs īstenot
savas programmas solījumus, tomēr
pārāk jūtami neatsauksies uz partijas
popularitāti tautā. Demokrātu pro­grammas
galvenie punkti un solījumi
ir šādi: 1) ietaupīt pārvaldes Izdevu­mus
un izlīdzināt budžetu, 2) palieli­nāt
lauksaimniecības un rūpniecības
produkciju, 3) realizēt valsts saim­niecības
piecgades plānu, 4) likvidēt
Ataturka sociālistiskās valsts pārval­des
sistēmas paliekas, kā ari aVcelt
valdības monopoltiesības vairākās
nozarēs, paverot ceļu privātai inlciā*
tivai, un 5) atzīt streika tiesības.
Labu tiesu no savas programmas
demokrāti jau realizējuši, t ā valsts
budžets samazināts par 14,2 milj. do­lāru.
Valdības kontrole maizes un cu­kura
cenām tikpat kā atcelta, kaut
gan ikdienas patēriņa preču cenas
Korejas kara ietekmē pamazām tomēr
pieaugušas. Atvieglojumi eksporta l i ­cenču
nbzarē ļauj Turcijas eksporta
precēm sekmīgi sacensties pasaules
tirgū ar konkurentu valstīm. Likvidē­jot
tautas partijas ietekmi, atcelti visi
augstākie bruņoto spēku komandieri,
ieskaitot ģenerālštāba šefu. kā arī
augstākie valsts ierēdņi. Tālāk varē­tu
minēt vēl IB.DOO politisko un citu
noziedznieku amnestēšanu, Ataturka
reliģisko reformu reorganizēšanu un
Turcijas brigādes nosūtīšanu uz Kore­jas
fronti.
Galveno vērību tomēr Turcija veltī
bruņošanās jautājumiem un zemes
aizsardzībai, kur valdības, partiju un
iztriekuši no fabrikas komunistisko
..tautas policiju". Nemieriem pieņe­moties,
izsaukts padomju karaspēks,
un kr evi šāvuši no mašīnpistolēm tautas viedoklis saskan ar rietumu
pār: Dūiim. Arī no krievu kareivjiem
vairāki ievainoti ar ķieģeļiem un
dzelzs stieņiem. Nemieru rezultātā fa­brikas
apkārtnē ielenktas un pārmek­lētas
simtiem Leunas strādnieku mīt-nu
un nopratināšanai apcietināts ap
300 personu.
!^ļ^^^ kirlkatūrlsls Eduards KeiSs, pēc
fthr lifj.*' KanadS. kādu laiku noslrādāļls
ŗj; «Ikalpotāļu. Izšķīrās mēģināt karļēiu
"'«la profesijā, par spiti bridlnāju-ļ!
ŗ- ^' oeallaldibu darbā E. KelSam ar!
Gi»;« a no^rē labus panākumus,
««ojēnlei lielākam darbam - atsevišķā
tu T Kanādas rictumprovin-
^«litīt" ^' ^^organa mākslas salona at-
" vtesojāi slavenajā Banias kalnu kūr- i
vietā, un ar saviem zīmējumiem un §;iržlera
l/pelBljles Kanādas ,.ātrākā karikaltlrista
apzīmējumu. Kanādas starptautiskajā rūpnie­cības
Izstādē Toronlo Ed. Kelšs lielās un ve-cās
rimias McKeller Co uzdevumā šaržē l i -
cilākos izstādes apmeklētājus un firmas bli-cntui,,,
Vlnara Izstādē pozējuši ari vairāki
. . . i j ī u . - i«roLis rfīnloinātlskā korpusts par-
,Hā redzams Ed Keišs. 5aržē|ot Utvijos
ģen^Tālkonsulu Toronto Braisonu (B-BrysoD.
K P.
cīties. Pat vairāk. Jārod līdzekļi,
daži lietpratēji, atbrīvoti no maizes
darba, varētu visu laiku un prasmi
veltīt technisko un praktisko jauni­nājumu
studijām visas dzīves noza­rēs.
Jā, A S V ir zeme. kur piespiež tika:
podziņu. Mums, jaunatbraucējiem, ga­dās
kādreiz piespiest arī nepareizo
Praktiski amerikān, mechan^zējuši ^ r i ļ
dievkalpojumu gaitu. Un tā nu j a u n - ļ t e k t o ;duno .i^c-u audze
pieņemtam baznīcas kalpotājam gadī­jies
piespiest nepareizo, beigu litur­ģijā
..ielaižot" platē ieskanctos baznī­cu
zvanus altāra telpā, bet mācī'ē;d
svētīšanas vārdus skaļrui;: — baznī-ļ
cas t o r n i t i . . . Meimurs
ieivalstu uztveri. ASV militārie liet-pratēji,
kas vairākkārt apmeklējuši
Turciju un piedalijuš.es tur neskaitā­mās
apspriedēs, uzskata par savu sva­rīgāko
uzdevumu rūpēties par to. lai
Turcijas armiju — stiprāko Tuvajos
austrumos — piemēroti apbruņotu un
apmācītu, jo tā jāuzskata par vare­nāko
Balkānu aizsardzības balstu. Ja
līdz šim Sav. valstu militārā palīdzī­ba
Turcijai ierobežojās ar kājnieku
armijas apgādi, tad turpmāk galveno
vērību veltīs aviācijas stiprināšanai.
Vispār Turcija saņēmusi pietiekamas
garantijas, ka tai nākotnē izredzes sa­ņemt
pastiprināta ASV militāru. f>
r o ' s *.ā i e d a r b ī n u T . s . DG'. lau esol^«.aņēmuss ļ ndnciālu un Sa:mr.CC.sku pālīdzlbu.
^ēs•uh^u:^ p:^Dr<^^I;urnu, Lidišmē-! C,k,f''. ka HaV Vd,r> talu dri'tā dief^a,
(ood Gnekiju uzņems
800 ĀRSTU IZMĒĢINĀS JAUNU
MATU AUDZĒŠANAS LiDZEKLI
Ķujorka (dfl — Ap 800 Sr^tu pieprasTjul;
kād^i F.ladc'i!.i.i5 pē'nipclbas l-sboratorijai i i -
em laboratorijas pie-zeiiana^
līdzekli Tas tr
kži-i hormonu preparā'i;, saaatavo'.s krēma
v c o ā S^6:iha prcpaiatu ātrāk nelcidīSot
'irrū lekSrn pē•i;u^^e^ pilnībā būs no^ka^d-r
'a< p - T i r n ' ^ R n ' - P " « . s o virm pl-.kgalv-
..c~ ā'.dudrēu mati p.ecā» nedēļai.
. kad Tur'
i A'.iar.t.ka pdKta v d l s t u saimē.
I
ļ j • *
3
tr
i-