Bavarijas Latviesu vestnesis, July 6, 1949

              Trešdi
te.
TreJdlen, 1949. g. 6. jūlijā
LATVUA
^ ^«•s un
««izšķīrās par" ^alk". ^
tādēļ, ka l^l Wet kJ?'!
tiekam iwitēS^nsnebfi^
spva rīcību n S y ' ' ^ s S to
slavas vai fioTl- '^kaidT>
, favu paktu ar BiS^'^^^vfi
a i M iM atbrIvoiZ. t W -
Stutgarte gaida lielo
cīpu,betVimbl
cTpos
edona
V — sas
Ģen. Vlasov
safkanarmijas virsnff, ««5 ļa vārds sadzinis a i S%
tiek atcerēties vina «L^'^'^Ā
Štāba priekšnieks hn-^*?
,Jors-Tru<«ins7kam
P? bija bijusiVSAP^'S
gūsta. , BOA aviāci^l,
i sarkaņarmijas S J^t*»»- I
:,*ija? pulkvedis vbc «•
1 Jlnkdvs, galvenais ES"'' A
ģenerālmajors MaSf^'» %
ift. ar
sova izlases t^ulka knmZ .
viņa galvai
p no tuvākas StŽISS
VJif te!'^^^™^^^^ zieds savuM dS S pi'^^^ sākumā Data.
^^nais štābs pārcēlās uz Karlsfi
^ U a n vlasovieši nesāja vac«
uja$ imifoiļmas, savās zimote&
l^t^atkanzilajam krāsām. VlaJ^
ieSi paturēja visas agrākās 8a^
aņ^rmijas dienesta pakāpes, vica
una, pat izturēšanās un ārējSs l
m% ne -ar ko neatšķiras nojft*
•anamijas tradicijām, bet tie MVI
Staļina p
^ ā t kā padomju pres^' tei^
Ia$6va .^krišanas gūsta M gai»
rārdu nepieminēja šo nepa^
gadījumu, tā ari tagad vi
giadus pēc otrā pasaules kaŗahei-ām,
nav parādījusies neviensgrJ'
fata vai plašāks apcerējums par
lasova armiju. Lai gan aniPeiD
n' amerikāņiem, tāpat kā krieviem
ašiem, srchīvos atrodas vissikSte
lateriāli, tie netiek publicēti/Tam
^ savs iemesls. Padomju savienl'
ā atklātība nedrīkst uzzināt, cilt
Jzīga nodevība varēja izaugt M>
canarmijas rindās, angļiem navne»
:ādu tiešu iemeslu Vlasovu *
fāt, bet amerikāņi līdz šim kautie*
as Izrunāt ROA vārdu, jo ar to sal­tas
viena no lielākajām kļiidaiii,
[ādas amerikāņi pielaida savas ini'
ļitārās uzvaras noslēgumā Eiropā.
RŌA bija labi organizēta, plW
ļrmija. Tās gaisa spēki vien ap-
Vēra • 3000 , pirmšķirīgu lidotajā
isi šie ļaudis nāca no krievu*
fistekņu nometnēm, kur viņus i;-
audzīja Vlasova komisijas. »
[es pret Staļinu pieteicās pat
adomju savienības varoņi ka nia*
)rs^ Antilevskis un majors
ovs - abi pazīstamākie „StapD8
arkanie ērgļi", kas katrs bija
[lēkuši desmitiem ienaidniekus
kaujā. Viņi Egerā apmācīja
.lidotājus rīkoties ar vācu iw
išīnām. ROA izlūkošanas un J
fganhs daļa bija tik labi o
ta, ka vācieši, neraugoties uz y
. gluži dabīgo nenovīdību un
ticību, tur sūtīja apmācīt an ^
s aģentus, īpaši Vlasj)va J
ola Nr. 6, kas atradās Manļ
dē, pag. karā P a v e i c a g ļ i,
mus darbus. Starp citu
atradās arī maršala inmļ
najā štābā un Hitleram P^^^^^
visus krievu ofensīvu P a»%.
ia īsti un būtu varēju i v^jj^
:t glābt atkāpjošās vācu f^gļ^.
Hitlera „ģeniālās paveies.J^^.
visskaidrākās lietas
m
saputro,
- > 1 jīil^*
:ad Vlasovs bija sajaci^^ j^^^^^^
m v!ru, vācu V'fJ^iis^^
,ūja visu, Mai panāktu 7 ^0 c^'-
f aizliegšanu Ipfļ^^^
as Himlers. Tāpat Osua^ jau­trs
Rozenbergs vairaK^^^^ij^^^^
ļa demisionēt, ja . vāc«
organizētie .^^
[formās". Vlasōvs f j^p.
agas krizes. Viņu divreiz v^^^
tināja un atstāja majas
tad. stāvoklis ^^ontes j^ii
Vāciešiem Vlasova Ka}
»dzēja. Bez tā cīņaJ'a
lājama. Kā tas Nirnbergasf
M U N A K I E SPORTA NOTIKUMI
Rietumvācijas meistars Borussia
Dortmund pu.sfināla pārspēlē 4:1
u^arot slavenā Friča Valtera vie­nību
1. FC Kaiserslautem, kvalifi­cējusies
Vācijas futbola meistarī­bas
finālcīņai ar VfR Mannheim.
Šogad tātad finālā sacentīsies vie­nības,
kas lioz tam agrāk vēl ne
jtizl nebija tikušas, bet Borussia
meistarības beigu^spēlēs vispār ne­kad
nav piedalījusies. Taču pēc
lietpratēju atzinuma, kā viena, tā
otra ir labākās no astoņām meis­tara
goda tīkotājām un finālā ie­kļuvušas
pelnīti. Nākamā svētdiena
vslielākās galvas sāpes tomēr sa­gādā
Vācijas futbola komitejai, jo,
kaut Stutgartes stadions spēj uz­ņemt
90.000 skatītāju — gandrīz
tikpat daudz kā Vemblejas stadions,
kur notiek Anglijas futbola kausa
finlls — biļešu gribētāju ir vairāk
sekā 500.000. Tādēļ, kad pirmdie­nas
ritā sākās oficiālā biļešu pār­došana,
uz to jau no iepriekšējās
pēcpusdienas gaidīja liela laužu
rinda, un līdz pirmdienas vakaram
visas brivpāŗdošanā laistās biļetes
bija pārdotas. Katrā ziņā svētdien
viena stāvvieta melnajā tirgū mak­sās
milzu naudu, jo jau Dortmun-das—
Kaiserslauternas spēlē Min-cbenē
viena trepju pakāpiena cena
ārpus sētas bija DM 15.—. Tie ir
labākie pierādījumi, cik populārs
Vācijā kļuvis futbols, jo kad 1903.
g, Vācijas meistara laurus pirmo
reizi izcīnīja VfB Leipzig spēlē no­raudzījās
tikai ap 200 skatītāju.
Kaut gan sākumā likās, ka ne-amerikāņi
neoficiālajās tenisa pa­saules
meistarsacīkstēs Vimbledonā
spās iedragāt amerikāņu hegemoni­ju,
tomēr tas neizdevās, — no pie­ciem
tituliem tikai vienu ieguva
neamerlkāņi. Kungu vienspēlē uz­varu
izcīnīja 27 g. v. kalifornietis
Teds Sreders, sīvā cīņā finālā pie­veicot
Cechu Drobniju, kas iepriek-iSjās
spēlēs pārliecinoši bija ticis
galā ar visiem pretiniekiem. Dāmu
vienspēlē uzvarētāja kļuva pagā­jušā
gada meistare Luīze Brova,
gūstot uzvaru pret savu tautieti
Osbomi - Dipionu; abas psirī uzva­rēja
ari dāmu bubultspēlē. Dāmu
piemēram sekoja arī Gonzaless ar
Pārķeru, uzvarot kungu dubultspēlē,
un vienīgi Dienvidāfrikas pārstāvju
Sameres - Stērdžesa uzvara \ĶŖ\AĶ
dubultspēlē spēja pārtraukt amerl-klņu
tjljirnfu. Iespējams, ka Vim-blcdonas
'izcilSkajieni spēkiem Sre-deram
un Drobnijam tās bija pēdē­jās
amatieru cīņas, jo abi saņēmuši
fantastiskus piedāvājumus no pro­fesionālo
menedžeriem.
Spējīgais vācu vidusdistanču
sktējējs Ulcheimers svētdieui Frank­furtē
veica 800 m starptautiski ie­vērojamā
1:51,0 min. laikā, bet ci­tus
divus gada labākos sasniegu­mus
Dienvidbavārijas meistarsacik-
8ti§8 realizēja Stegers tāļlēkšanā
7,23 m (3, labākais Eiropā) un Lu­ters
200 m — 21,6 sek.
Valsts spiestuve Ļeģlngradā iespiedusi partijas vajadzībai
120.000 eksemplāru krievu valodā Hitlera „Mein Kampf."
(Radio ziņa)
13. g V. MEITENE SKRIEN 100 m
14,1 SEK.
« n n ^ l ^ ^ ^^}^^^^ latviešu Jaunatnes un
visos pasaules
rnl^'i,?^^^^.™^^^^CA vadība vēl
ar «nifiJr^T"?^"?^^^^^ vieglaUētikā
mn SL^'l ®**P^^^ UelO tukšu- 5^» it^^^'^'i ^^^^ iestājās JfJiiPii reformas, un emigrācijas
ietekmē vērSas vēl arvien plašumā, Sa-
SfīS^^,„niērķis ir ar! Jaunu talantu
IsHa? \^ sacensības ir vienībām,
viluf fnHi'^fi ^^^^^ sasniegums ^
^.^ividuāia konkurencē tas ari
DUtU vājs.
Valkas sportistu saimi, bet Jāpriecājas.
^« VaUcas .Olelp" sporta gais^j&Ucte
2I,^.V*VfHL Jaunatnei un tā Jā­konstatē,
ka tikko aizbraukušo vietā aug
un spēcīgi vietnieki. Par talantiem
noteUctl Jāuzskata 18 gadus vecā Regīna
Koga. kas 100 m veica 14,1 sek. un pēc
tea treniņa tai sagaidāmi teicami rezul-tātl
ari augsUēkSanā un tāUēkSanā, un
an IJjgclus vecais Edvīns Zikmanis. kas
augstlēkšanā primitīvā technlkā veica
P Un 1500 m, bez sevišķas piepūles,
5:01,2 minūtēs. Teicami ari 13 g. v. N.
Potulovas rezultāti. Pēc labi ievadītās
sezonas, mazs lūzums Iestājies K. Upe-nieka
sasniegumos.
Pirmajā korespondenojacDtšu gājienā
valceniešl startēja 3 grupfisun atsevišķās
grupās sasniedza šādu punktu skaitu:
meiteņu .,B" grupā (1088. g. dz. un Jau-nākas
- R. Roga, N. Potulovs, I. Knēge-re
un R. FlSere) 2578 p.. sieviešu grupā
3085 p. un vīriešu grupā OSiO punktus.
Vlsāa grupās startēja pilnas vienības fin
sacensību labākie rezultāti, kopā ar ie­priekš
IzvestaJSm pārbaudes sacīkstēm,
Ir šādi: Meitenēm un sievietēm: so ml
skr.: M« lesallņa 8,9 sek., D. Bērziņa 9,0,
R. Roga 9,1, N, Potulova un A. Upenlece
9,5 sek., I. Knēgere 9.6. 100 m: R. jRoga
14,1 sek., M. lesallņa 14,9, D. Bērziņa 15,3.
Tā]lēkSanā: R. Roga 3,95, M. lesaliņa
3,92, T. Purvlņa 3,80 N. Potulovs 3,74. A.
Upenieke 8,71, I. Knēgere 3,51 m. Augst­lēkšanā:
M. lesaliņa 1.25, R. Roga 1,19,
N. Potulova 1,18, R. FiSere 1,10 m. Lodes
gr.: D. Bērziņa 8,85. A. Upenieke 7,61. M.
lesaUņa 6,80, T. Purvlņa 6.78. R. Roga
6,56 m. Diska meš.: D. Bērziņa 28,2?. T.
Purviņa 22,61 M. lesaliņa 19,^, Skēpa
meS.: D. Bērziņa 21,11 T. Purviņa 16.87,
A. Upenieke 15.62. N. Potulova 15,M. Bez-bola
bumbiņas (150 g) meš.: R. Fišere
32,00. N. Potulova 29.91. I. Knēgere a.96
m, VirieSlem: 100 m: A. Galķis 12,6. A.*
FiSers 13,2. 400 m: G. ZodlņS 61,1 sek. 1500
m: K. Upenleks 4:33,8. E. Zikmanis
5:01,2. V. I^elķe 5:14.4. Tāilēkfianā: K.
Upenleks 5,76, A. Asara 5.57, A. Galķis
15.35. AugsUēkSanā: E. Zikmanis 1,53.
Lodē: G. Krautmanis 11.52. V. Rumbens
un'A. DUcerts 10,39. Diska mešanā: G.
KrauUnanls 31,55, A. Asara 30.15. A. Di-kerts
29.44.
P. NeUands Nimbergas apriņķa mei­starsacīkstēs
vleglaUētikā Izcīnīja 1. v.
lodes grOšanā ar 13,31 m. K. Upenieks
nestartēja. A. L.
IGAUNIS LIPS APDRAUD AME-RIKAŅA
MORIS A PASAULES
REKORDU DESMITCIŅA
Igaunis Heino Lips. kura pagājušā ga­dā
desmitciņā sasniegtie 7780 punkti bija
sezonas labākais varējums, jau pašā va­saras
sākumā pirmajās sacīkstēs Tērbatā
realizējis vēl lieliskāku 7845 p. rezultātu,
kas ir tikai par 55 p. mazāk nekā ame­rikāņa
Morlsa Berlīnes olimpiskajās spē-lēs
varētais falnomenālals pasaules re­kords.
Lipa rezultāti atsevišķās disciplī­nās
rāda viņa neparasto vispusību: 100 m
- 11,3 sek., tāUēkS. - 6,13 m. lodē -
16,18 m, augsU. — 1,70 m. 400 m — 50.2
* sek.. 110 m barj. — 15,4 sek.. disks —
47.55 m, kārtslēkš. - 3,50, šķēps — 61,96
m, 1500 m — 4:45,0 min. Veseli četri no
šiem Lipa divās dienās sasniegtajiem re­zultātiem
— lodē. 400 m. 110 m barj. un
diskā ir labāki par Latvijas rekordiem.
Ari Londonas olimpisko spēļu uzvarē­tājs
18 g. V. Bobs Matiass ASV meistar-sacīkstēs
sasniedzis krietnu 7556 p. re«
žultātu, kas ir ievērojami labāks nekā
viņa olimpiskais sasniegums (7139) un
labākais ko pēc Morisd pasaules rekorda
un sudraba medaļas ieguvēja Berlīnē
Klarka (7601 p.), kāds amerikānis spēlis.
ZIvērta Vācijas rekords ir 7824,5 p., bet
pagājušās sezonas labākais sasniegums
pieder izcilajam tāllēcējam Luteram ar
6691 p.
Lielais skolotājs: ,.Biedri, nzdoda Jums brīvprātīgi ieslēgties sociilis*
tiskā sacensībā, studēt un apgōt manus visjaunākos rakstus!'*
3
Argentīnieti dzen pēdas Hitleram
Buenosairesas jūrmalā
Aloiza Klišana raksts Latvijai
ASV meistarsacīkstēs vleglaUētikā at­kārtoti
pierādīja, ka amerikāņiem ir
neizsmeļamas rezerves. Startēja 9 oUiņ-plsko
sacensību uzvarētāji, bet ASV
meistara godā tika vienīgi Vitfllds 800 m
skrējienā, veicot savu speciāldistanci
1:50,5. No „olimpi;kajlem" zaudētājas
bija ari Patons, DUards un „17 metrl-nleks"
Tompsons lodē. Jaunie ASV mei­stari:
100 un 200 m StenlUds 10,3 un 20,4;
400 m Rodens 48,4; 800 m VltlUds 1:60,5;
1500 m Tvoneis 3:52,6; 5000 m Vilds 14:40,9;
3000 m šķēršļu skrējienā Stone 9:31,0;
3000 m soļošanā Henrijs Lauks 13:34; 110
un 200 m bar;|ēros Diksons 13,8 un 22,6;
400 m barjēros More 51,1; tāUēkšanā
Brlans 7,56; augstlēkšanā Philips 2,00;
kārtslēkSanā Riehards 4.38; trīssoli
Brlans 14,90; diskā Gordins 53,17; šķēpā
Biles 67,76; lodē Fuks 17,431 un vesera
mešanā Feltors 53,80
Vācijas vieglatlēti progresā ar katru
sacīksti. Pēdiijo divu nedēļu izcilāki!
sasniegumi: 200 m Likes 21,8; '800 m
Arands 1:52,8, Ulcheimers 1:58,8. Audorfs
1:54.4; 3000 m Kaindls 8:31,2. Eltels 8:31,8,
Eberlelns 8:35,2; kārtslēkSanā SU(ks 3,92;
veseri Volfs !i5,57 (pašreiz trešais pasau­lē,
aiz Nemeca (Ung) 57,93 un Kanakl
(Pad. sav.) 56,13.
Pasaules boksa meistara godā, ^žo
Luisam brīvprātīgi un, neuzvarētam no
troņa nokāpj<^, atkal ticis nēģeris.
Cikagfi Džo Lu»a sarīkojumā, gan tikai 22.000 skatītāju klātienē, ringā kāpa divi
melnie viri Valkots uir Carles. Valkots,
kas jau diva^i reizes nesekmīgi bija mē­ģinājis
boksa karaļa kroni atņemt Lui­sam.
ari šoreiz zaudēja savu 9 gadus
jaunākam pretniekam 15 vienmuļos gā­jienos
pēc punktiem. Abi cīnītāji katrs sa­ņēma
53.857 dol. Lietpratēju atzinums —
Carles vēl ne tuvu nav sasniedzis Lulsa
spējas. Eiropiis meistarsacīkstēs amatie­riem
Oslo uzvarējuši sSkot ar mušas
svaru: KasperŽaks (Polija); Zudas (Itā­lija);
Bataila (Francija); Kulags (Īrija);
Torma (Cechoslovaklja); Paps (Uļīg.);
@ESE
Nodevtba sarkanarmijd © e e
vā tika liecināts, Vlasovs viegli bū- ļ ņiem bija lllūzijas, — kaut ko ci­tu
varējis savākt no gūstekņu no- v,^...s4. . ^ f , . ^ . f ,roi
metnēm 8 miljoni kaujas spējīgu
krievu cīņai pret Staļinu, ja vien
vācieši viņam to būtu atļāvuši.
Bet Hlmlera bija pret to. Rozen-
^rgs (rfnījās sakostiem zobiem, lai
diskriminētu ROA un tās mērķus.
Par bīstamāko pierādījumu Ostlan-des
ministrs Hitleram citēja ziņoju-
Kļus, ka visur, kur austrumu fron­tē
vlasoviešf gājuši uzbrukumā,
sarkanarmieši padevušies un dezer­tējuši
bez cīņas. Siem ziņojumiem
pievienojās arvien biežāk pilnīgi
pretējie — ka. vlasoviešii veselām
rotām un pulkiem pārgājuši sar-
Kanarmijas pusē. Pēdējam apstāk-um
vienīgais tiešais iemesls bija
Roženberga politika ieņemtajos ap­gabalos.
„20. gadsimteņa mita"
autors, protams, to nepieminēja.
Vlasova pēdējās dienas ir dzija
traģisma pilnas. Pēc tam, kad vla-
^vieši ar Izmisuma^ sparu cīnījās
retumu frontē, atvairīdami sabie­droto
Invāziju, jo viņi saprata, ka
anglosakšu uzvara tieši veicinās arī
Staļina uzvaru, Vlasova beidzamās
kaujas risinājās ap Prāgu. Apgal­vo,
ka Vlasovs esot kādu laiku ce­rojis
izlauzties uz Jugoslaviju, lai
pievienotos ģen. Michailovičam. Pē­dējais
viņa darbs bija Prāgas at­brīvošana
no vāciešiem. Cechi to­reiz
vlasovlešus saņēma neaprak­stāmām
gavilēm, bet tad paši nobi­jās
par savu pārskatīšanos, Puķes
un karogi bija domāti ^atbrīvotajai
sarkanarmijai", kuru toreiz, lai cik
neticami un ironiski tas šodien lik­tos,
gaidīja ar lielu ilgošanos. Vla­sovs
atkāpās uz rietumiem un 1945.
8- 5. maijā padevās 7. amerikāņu
armijai 20 km rietumos no Prāgas.
Amerikāņu tankā viņu noveda uz
Petona štābu. Tāpat laba tiesa viņa
luvako līdzstrādnieku pieteicās
amerikāņu vienībām. Visiem vi-tu
viņu prāts nespēja aptvert, ^ vai
sirds negribēja ticēt — ka amerikā­ņi
un angļi viņus pasargās no Pa­domju
savienības. Notika pretējais!
Pēc tam, kad Vlasovs un viņa Sta­ba
vīri bija izprašņāti un Iztaujāti
un viss, ko amerikāņu un angļu
slepenā dienesta virsnieki vēlējās
zināt, bija sakārtots vairākos biezos
aktu vākos, Vlasovu un viņa lldz-cīnitājus
izdeva Padomju savie­nībai.
1946. g, 1. augustā TASS oficiāli
ziņoja, ka ģen. Vlasovs un 10 viņa
līdzstrādnieki notiesāti kā nodevēji
ar nošaušanu. Sods tanī pat dienā
izpildīts. Politbirojs gādāja, lai par
Vlasovu runātu pēc iespējas nia-zāk.
Viņa vārdu sarkanarmijā ne­drīkst
pieminēt. J^rzemēs komin-
, forma aģenti centās rietumu sa­biedroto
štābos un pārvaldēs visur
radīt iespaidu, ka katrs, kas cīnī­jies
kopā ar Hitlera armijām, ir
bijis nacionālsociālistu kalps un
savas zemes nodevējs. Cik lieli pa­nākumi
bija šai propagandai, to la­bi
zina katrs DP. . . i .
Tāpēc tagad ar sevišķu interesi
jākonstatē, ka ASV sabiedriskā do­ma,
ko tik lielā mērā veido ame­rikāņu
prese, sāk runāt par Vla­sovu
pavisam citā tonī. Daži izde­vumi
atzīst, ka Vlasova kustība nav
beigusi pastāvēt, ka vlasoviešl t^-
gad izklīduši visā pasaulē, vai ^ ari
no Vācijas turpina savu cīņu pret
Stalina impēriju.
„Stāsti, ko šie ROA viri katrs
piedzīvojis un tie fakti, uz kuriem
šie stāsti dibināti, liecina par to,
raksta „Plain Talk", ka rietumu
pasaulei eventuāla kara gadījumā
taisni šajā un tamlīdzīgās kustības
slēpjas varens militārais sabiedro­tais.-
Vlasova ROA ar sastingusi
piektā kolonna sarkanarmijas ķeŗ-
—ests.
Segnl (Itālija); Bene (Ung.), Valstu vēr­tējumā
Itālija ar 11 p. ir pirmā vietā un
tad ar 10 p. Francija un Ungārija,
Starptautiskā peldēšanas savienība at.
ļāvusi Japānai piedalīties starptautiskās
sacīkstēs. Vācijas labākais peldētājs. Ei­ropas
rekordists Herberts Kleins, pašreiz
guļ Minchenē slimnīcā, lai operētu nieru
akmeņus.
Riteņbraukšana atmaksājās! Fausto
Kopi, uzvarētājs'sacensībā ..šķērsām Ita-lijal'S
godalgā un starpdistanču prēmijās
saņēmis 2 milj. liru Kopi vēl saņems
krietnu summu no fabrikas, ar kuras
divriteni viņš brauca un riepu fabri­kanta.
41 miljons skatītāju apmeklējuši 48/49.
gada futbola mclstarnosaukuma Izcīņas
spēles Anglijā. Līdzšinējais apmeklētāju
rekords pārspēts par apaļu miljonu.
Rīgas futbola vienība ..Daugava" Pad.
sav. meistarnosaukuma izcīņā spēlējusi
ar Stalino 1:1 neizšķirti. Vadībā ir Mas­kavas
Dinamo ar 20 p. 2. v. Ļeņlngra-das
Senlts 19 p.
Starptautiskā olimpiskā komiteja pie­šķīrusi
speciālu diploniu'Svelces vidējo
distanču skrējējam Dr. Paulim Marti­nām,
kas kā vienīgais vieglatlēts pasaulē
piedalījies s olimpiskās spēlēs.
SoņaJ HenI, pusgada la^kā jau otro
reizi nozagts kažoks 50.000 dol. vērtībā.
Arī ASV sāk aizvien vairāk interēstles
par Eiropas futbolu. Jāņu dienā uz ASV
aizbrauca Milānas futbola kluba vienība
(šogad otrā vietā meistarībā) 18 spēlētāju
sastāvā, lai demonstrētu amerUcāņlem
eiropejisku spēli.
Dienvidamerikas presi pašlaik no­darbina
kāda Argentīnas žurnāli­sta
ziņa. ka Ādolfs Hitlers ir dzīvs
un uzturas Argentīnā. Sī ziņa, ko
pirms pāris nedēļām sensacionālā
ietērpi sniedza viens no izplatītā­kiem
Argentīnas nedēļas žurnāliem,
Dienvidamerikā radījusi lielu uz­traukumu,
un kaut gan pagaidām
trūkst jebkādu noteiktāku pierādī­jumu,
simti tūkstoši Dienvidameri­kā
tic. ka tā ļr patiesība.
Jūnija sākumā žurnāls sniedza
sava speciālkorespondenta rakstu:
„Es redzēju Hitleru Argentīnā".
Pirmais raksts gan radīja intere­si
un satraukumu, bet to vēl uzņē­ma
ar neticību. Taču otrs raksts,
ko sniedza nedēļu vēlāk ar virs­rakstu:
„Es runāju ar Hitleru Ar­gentīnā"'
jau atrada lielāku ticību.
Tagad ar šo jautājumu nodarbojas
ne tikai Dienvidamerikas prese, bet
tematu pārņēmuši ari Savienoto
valstu laikraksti, sniedzot savu Ar­gentīnas
korespondentu aprakstus.
ļPēc pirmās versijas, 1945. g. kādā
pavasara naktī Buenosairesas lid­laukā
nolaidusies kādas svešas
valsts lidmašīna. Lidlaukā tajā lai­kā
neesot bijis nevienas nepiede­rīgas
personas. Lidmašīna apstāju­sies
vienā malā, kur uz to jau gai­dījis
slēgts automobilis. No lidma­šīnas
izkāpušas trīs personas —
Ādolfs Hitlers, Eva Braun un lido­tājs.
Visi trīs iekāpuši mašīnā un
aizbraukuši uz zemes iekšieni.
Mūsu mīļais filistrs
Dipi. Ing. Kurlis Brants
dzlm. 1888. g. 16. martā, miris 1949. g. 27. jūnijā Hanavā.
Apbedīts 30. jūnijā Hanavas kapos.
Viņu mīļā piemiņā paturēs
TālavieSu saime
Mūsu mīļais
inženieris Kārlis Brants
f'zlmls 1888. g. 16. martā. Smiltenē
miris 1949. g. 27. jūnijā, Hanavā
Kad draugu žēU apraudam
Un svešā zemē noguldām, .
Tad draugam solāmies: 8850 latvieSu būvrotas komandieris un
mēs tomēr nemirsim nekad, un dalībnieki,
jo sUpra mūsu latvju clltsl
Pēc otras versijas, kas ir vairāk
izplatīta, Hitlers ieradies Argen­tīnā
1945. gada jūnija vidū zemūde­nē.
Tā piestājusi Mardel Platu lī­ci.
Sajā līcī atrodas Arģentmus zie­mas
osta, tāpēc tur nav bijis nevie­na
cilVēlia. No zemūdenes izkāpu­šas
piecas personas, starp tām
viens bijis tērpies pelēkā mēteli,
gājis smagiem soļiem, kā slimnieks,
un vienu roku nesis saitē.
Daudzi argentīnieši apliecina, ka
sastapuši Hitleru vairākkārt plud­malē
un zina stāstīt, ka Hitlers ar
saviem pavadoņiem apdzīvojot kā­du
vientuļu vasarnīcu netālu no Jū­ras
krasta. Hitlers vairs nenēsājot
raksturīgās ūsas, bet bieži guļot jū­ras
krastā un sauļojoties. Kādu
dienu Hitleru pludmalē sastapis de­žūrējošais
policists un ziņojis par
to savai priekšniecībai, bet dažas
dienas vēlāk pie policista Ieradu­šies
vairāki eiropieši un viņu aiz­veduši.
Amerikāņu žurnālists, sniedzot
rakstu par savām Hitlera meklē­šanas
gaitām A!rģcntīnā, piebilst, ka
viņš līdz šim Hitleru vēl ne^sol^ ^a^
stapis, bet ja Hitlers patiešam 'bd-tu
Argentīnā, tad viņš te vai;pt Jigi^-ļ
stis tikpat labi vai pat vēl drošāk
nekā Vācijā. AI. Kiilāns.
' V e n e c u ē l ā , jūnijā.
VEL LEPOJAS AR 88 FORMAS
TĒRPU
.,Die Welt" (30.6.) ziņo, ka beļģu
nacionālsociālistu vadītājs un SS
vienības „ValoniJa" komandieris
Leons Degrels, kuļ-u pirms divi ga­diem
Beļģijā aizmuguriski notiesāja
uz nāvi un par kuru klīda baumas,
ka viņš ar Dcgŗalosa vardu Spānijā
ir orķestra diHģents, īstenībā uz­turas
Argentīna, kur nupat Buenos-airesā
nofotgrafējies uz viesnīcas
terases pilnā SS uniformā. Tajā pa­šā
laikā kādā Parīzes apgādā Iznā-
.kusi viņa grāmata ..Krievijas kara-,
gājiens 1941—1945". Kā Degrels tās
priekšvārdā apgalvo, Hitlers viņam
savā laikā aizkustinātā balsī esot
teicis: „Ja man būtu dēls, tad es
vēlčlos, ka viņš būtu tāds kā jūs."
(b)
B. un K. Rozes
Angliski-latviska vārdnīca
464 lappuses, ar fonētisko izrunu.
Pielikumā naudas vienības, svari,
mēri utt. Anglijā un ASV. iesieta
DM 7.-
B. un K. Rozes
Latviski-angliska vārdnīca
680 lappuses, iesieta DM 9.—.
SIs ir plašākās vārdnīcas no latvieSu
uz angļu un otrādi, kādas pašlaik Ir.
Dabūjamas nometņu grāmatnīcas un
pie E. Rozes, (I3b) A u f g b u r g.
Hessenbacbstr. 29 1/8. (89)
menL"
lEO Starptautiskais meklēšanas
dienēts, AroIsenS, meklē:
Kamillu Oeorgevsku, dzlm. KoSevņi-kovu.
dz. 1887. g. 11. 8. Viļņā, pēd. ziņas
no nespējnieku patversmes LObozicā,
Cechoslovaklja; Zigridu Joffi. dzlm.
Kindermani, dz. 1906. g. 14. 6. Rīgā. eva­kuēta
no Rīgas uz Dancigu-Oliveue un
tālāk; Nikolaju Jurjevu. dz. 1922. g. 9. 7.
Liepājā, dzīv. Liepājā. mobUlzēts vācu
armijā; Vladimiru Jurjevu, dz. 1890. g.
15 7.. dziv. Liepājā, bijis kapteinis uz
kiiģa. kas uztrējis satiksmi starp Liepāju
un Gdlņu; Alfonu Kašu. dz. 1916. g. 4. 4.
Baltinavas pag.; pēd. ziņas no Bērentas
Pomerānljā; Pēteri Kašu. dz. 1914. g. 25.
5. Baltinavas pag., mobilizēts armijā;
Skaidrīti Krelcbergu dz. 1927. g. Aucē,
deportēta uz Vāciju, pēd. ziņas no Ham-burgas;
At»u Ramšu, dz. 1927. g. 15. 6.
Saldū, 1944. g. dziv. Saldū; Verneru
Rogu dz. 1913. g. 10. 3. Uūkstes apr.,
pirms kara jūrnieks uz zviedru kuģa. it
kā gatavojies braukt uz Austrāliju.
^ndr. Oļoliņa gramūinīcūr
(24h) Eutin^olstM DP Camp,
s k o l ā m p i e d ā v ā:
1. Mālkalna, Ķīmija ģimnaz
2. Tēvu valodu, 1as. grām. 3. un 7. kl ā
3. Dabas mācību 4. un 5. kl. ā . . .
4. Dabas mācību 7. kl. . . . . . . .
5. Brēmaņa. Slch. Scbrltte. II ~ 5. kl. .
6. Brēmaņa« Sich. Schritte, lll — 6. k l . .
7. Brēmaņa, Sich. Schritte. IV - 7. k l .
8. Ramaņa. Tēvu vai. māc. 2 un 4. k l .
9. Gaides, Latv. vai. māc. 6./7. kl. . . . ^ ^ ^
10. Poginas, A Course of Engllsh (Zvicdr, Izdcv. kursiem un pasmDc.) DM 8.—
Bez tam: Matēmat. 7. kl.; Fiz.-Slltamv, fibecc Vloifli gaita; Vlsp.^r. vCst 7. k l . ;
Lutera Mazais katķisms; LokaiUesi, mežu gali (1711 t. dz.); Skoliņu kofl (60dz.)
utt. (70)
Visplašākā māc. grāmatu Izvēlei
DM 5.-
DM 4.-
DM 8.-
DM 5.-
DM 2.-
DM 4.-
DM 3.80
DM 2-
DM 3 -
A. AUGSTUMS Foto-Vervielfāltlgungsanstalt
(20a) Dedelstorf-Lager, tiber VVltUngen
pieņem grāmatu, manuskriptu un formulāru pavairoSanu fototcchnlkā. Mēre­nas
cenas, ātrs darbs. " /
Dabūjamas sekojošās grāmatas: i
1. J. SUiņš ..Psīcholofclja un loģika" . . . . . . . . . . . . . . D M 6 . -
2. Rokas grāmata celtniecībai, iesieta . . . . . . . . . , . , . . D M 8 .—
3. Prof. I. CizarēvičĀ ..Ievads analizē" . . . . . . . . . . . . . . DM
4. Prof A. Ķešāns Ievads kvaUtāUvā ķīmiskā analizē" . . . . . D M 8 -
5. Doc. K. Zalts «Vektoru rēķini" . , . . . . , . . DM 4.50
6. A. Paegle ^Mērniecība" DM 8.—
7. Dr. V. K. Matluss ..Latvtešu-anglu vārdnīca", iesieta . . . . . DM 6.—
8. 5 zīmju logaritmu un citu lielumu tabulas ar pielikumu . . . . D M 3 —
9. O. Akmentiņš „PIe tumšās robežas", jaunizdevums ar Kola, Bēr-tuļa
Bedciča. Skaŗmušas u. c. feļetonistu rakstiem par trlmdōs presi:
H. Berga šarži r)M 0,(H)
Nosūta, saņemot iepriekš samaksu, vai uz pēcmaksu, pierēķinot pafita izde­vumus.
Grāmatu tirgotājiem 20V» atlaide. (&3)
i
DAUGAVAS VANAGU GRĀMATNĪCA
(13a) Nūmberg 2, DP Camp Valka.
Vienmēr krājumā visi trimdas izdevumi.
Pieprasiet katalogu.