Bavarijas Latviesu vestnesis, July 6, 1949

              VEL£
i'
i. krāsotajās go?5^'A*<l?srftit
Jo. lat saka ko «J^f'-^as 1 S
PulkS^ u^lS Pavērs
pprriieekkšāā,. nno.i!s!a?'.J ^«^ tas k,!:.^'^!
li
m
i
i
te
l
apkārtējie biinr, i ]
apsaukdami un v i i ? ' ' ° " " " « ^ ^ P^
venais ^ šaubu tf^^
, cirtainie ^ var» 5^'i*
pelēki, tas ir viS 1""^^
viņi simti p T c f i u ^'t^^^^^^
triecies pUsē I 2 J ° f » te
Visam clta3 pasaules dlvSk «
n^ujoniem jau sākusi pagaist i
a .niil^'^^ ^J^Santu griezuma
ai^kanbrOnās kurpes Ir ta mm
Stas, ka, vaUtStfijam sakus*
0 neredzēti Šaurie^ purnu gJ!
ib ka divu pfķu smailes.
P u l k v e ž a stāvs, kustības-iii
i e t u r ē š a n ā s , paulSņe^atr»
U xmx\x un -atturību, p^t \h%
5, vlņS tomSr ir ļoti pSrmalnlķ
omā jaunais cilvēks, mm
leKlajIgals smaids, kāda taj*
m savelk lūpas, atklādams «w
ndas mākslīgu zobu, tagad I
ksts un šķiet smaidīts be? ^
urna v i s o s g a d ī j u m o s . ?
„Tā tad - es palikšu 8elt tiii |
ēnas," pulkvedis, paskaidrojis
Dbeldzot, saka, „un jau rit m
rbinieki sāks pieņemt piekto
s. Tas, m a n a s dārgās dāmas t
Sii ir pagaidām vīas, l^o m
s paskaidrot... JS, un attīri
v ī r i e š i em ^ godājacoie džentiž-ņi,
mums būsit vajadzīgi ari f
t tikai v ē l ā k . T ā . . . Vai
'am v ē l k a s k o jautāt? Lūdzu-ajlet
drošil"
aldrdams, kamSr tulki pSnU*
v i ņ a vfirdus lielfiko naclrf*
pu valodās, pulkvedis 0
u §katu blīvajam, b e t t#
p ū l im un novSršas, lai ar*
bet rūpīgu kustību notrlMt^
Iņu no savas žaketes sttlra-ļj*
vienai reizei tie varSja io ^]
toazgfit, vlņS nodomS,
w„ .L,. logu kr!W
ik'
i :
I
li'-' •-
k]u dMu caur
es starā. ,
utatājl nerodas - el«8*'
gs Ir runājis skaidri.
.ndrlz nemanJrol
vedis nokāpj no paauj»'
pulcē beigusies. Ļaudis J
ties uz Izeju, un viņu "«S ,
sejās blāv vienaldzība. |
Ir par vienu ceribu kog*; |
gāki, taču tSpSc -ne i
s, ne saliecas mļf"^Jil
i ir pieraduši vilties, ŗ
otrs tikai zimigi saska«
0 un tad nomet arrd^ ^ |
r vispār vērts ruM' ' \ f c *"
nekas! iVIēs esam Ka
agātie ««pircēji. „7
.1 šķiro p6c labuma un P
urna. Vienam vajag L
ozolu, bet kur ^
s, apses, sīkie k S r ŗ ,
ads no šiem laudira,,
jiem cilvēkiem. P J ^
vīrietim ar a ļļj.
, tad šajā brfdi vM»' ,
'tāda l r d z ! v e . « , '
omlsu ciņa. kura f ļ v
krokas n o l i d z i n f ; f>
ām šķirbamaro ,
ar neveiklu rondo sP^rii'^
lepojas
1 Fuaiē šejs. , is
Beigas nāk. numl'u rā).
Trešdien, 1949. g. 6. jūlijā
Ilona Leimane
SVĒTRĪTS
Svētrīts iezvanīts,
K l so|i hāidsBi tālēs
Jau evani.
Svētrīts iezvanīts, ^
Ar skūpstu pavēli dienai
Tu mani.
Svētrīts iegvanītg,
līksmes un dziesmu pilni
Kā gani.
Svētrīts iezvanīts, —.
Tu pārlauz maizi un dalies
Ar mani.
Laikraksts, kas
izauazina/a latviešu
sabiedrisko smku
Šogad paiet 8 gadu desmiti, kopš
RigS sāka iznākt Baltijas Vēstnesis
un Šinīs dienās pagāja 30 gadi.kopš
miris fii laikraksta pēdējais atbil­dīgais
redaktors Juris Kalniņš.
Baltijas Vēstnesi nodibināja Bern­harda
Dīriķis pēc tam, kad viņš no
Pleskavas, kur veica guberņas ak­cīzes
ierēdņa pienākumu^, ieradās
Rīgā un uzsāka rosīgu ^ r b ī b u lat­viešu
sabiedriskās dzīves laukā. Ar
Baltijas Vēstnesi bija līksts ciešs
pamats latviešu nacionālai avīžnie­cībai,
jo tas bija pirmais musu pe­riodiskais
Izdevums, kas vairs ne­atradās
cittautiešu aizbildniecībā.
Pirmajā gadā Baltijas Vēstnesis
Iznāca 2 reizes, bet no 1870. gada
līdz 1880. gada 1. Jūlijam tikai reizi
nedēļā. 1877. gadā Bernhards Dīri­ķis
nodibināja ari pirmo latviešu
dienas avīzi - r - Rīgas Lapu, bet 1880.
gadā tā Izbeidza savu darbību un
tis vietā Baltijas Vēstnesis kļuva
par dienas laikrakstu. Tas bija
jaunlatviešu ideoloģijas paudējs,
latviešu pulcinātājs un modinātājs
cīņai par tiesībām un brīvību.
Par Baltijas Vēstneša redaktoru
Bernhards Dīriķis palika līdz nāvei.
Pēc viņa kādu laiku redaktora pie­nākumus
veica Aleksandrs Vēbers,
ari kopā ar N. Pūriņu, vēlāk Arveds
Bergs un laikraksta pēdējā cēlienā
- 1905. g. revolūcijas un tās atplū­du
laikā Juris Kalniņš. Soda ekspe­dīciju
un žandarmērijas žņaugu lai­kā
latviešu preses darbinieki dabū­ja
smagi ciest. Cietuma sodus iz­cieta:
Balss redaktors Vilis Olavs
(1,5 gadu), Kāvu redaktors Kārlis
Skalbe (1 g. 8 mēn.), Pēterburgas
Atbalss redaktors A, Jurjāna (2 g.),
Pēterburgas Latvieša red. K, Zvin-gevičs
(1 g.), Spēka red. K, Hiršs
(1 g.) u. c. Represijas skāra arī
Baltijas Vēstnesi un Jurim Kalni­ņam
vajadzēja cietumā pavadīt 8
mēnešus, bet 1907. gadā ST laikrak­sta
bij. redaktoru Arvedu Bergu iz­raidīja
no Baltijas pa kara stāvokļa
laiku.
Baltijas Vēstneša pēdējais numurs
Iznāca 1906. gada 31. janvāri. Laik­raksta
darbību cara valdība aptu­rēja.
Tā vietā stājās Balss, tad
Vēstnesis, Savietis un Plēsums, līdz
kamēr 1907. gada 1. oktobri sāka
Iznākt Dzimtenes Vēstnesis, kas at­kal
ap sevi pulcināja visplašākās
iedzīvotāju aprindas.
Juris Kalniņš, pabeidzis J. Clm-zes
skolotāju semināru, kādu laiku
strādāja Ļaudonā un Vietalvā. Bal­tijas
Vēstneša redakcijā viņš iestā­jās
1893. gadā. Publicēja daud? rak­stu
par skolu, sadzīves u. c. jau­tājumiem,
parakstīdams tos ar psei­donīmu
Prātkopis. Pēc Baltijas
Vēstneša slēgšanas un cietumsoda
izciešanas J. Kalniņš darbojās par
redaktoru no 1907.--1915. g. Dzim­tenes
Vēstnesi, no 1915.—1917. g. Rī­gas
Ziņās un no 1917.—1918. g. Rīgas
Latviešu Avīzē. Mira Rīgā 1919. g.
JOniJā.
Gandrīz 40 gadus, celdams latvie­šus
kā no purva dūņām uz augšu,
no apspiestās kalpu kārtas par ap­zinīgu
tautas spēku, Baltijas Vēst­nesis
veica visai svarīgu darbu. Aiz
viņa atradās gandrīz visa lā laika
latviešu inteliģence, kurai vaja­dzēja
rosīgi līdumus līst un plēsu­mus
plēst latviešu sabiedriskās dzī­ves
laukā. F. Kr,
LATVIJA
Vircbur^as ļaiviesu viri
dzied
Vircburgas centrālās nometnes
jauktais un vīru koris šajā drupu
pilsētā vēl arvien skandina latviešu
dziesmas enerģiskā diriģenta Pēte­ra
Bandera vadībā. Viņa koris ie­priecinājis
ne tikai pašu tautiešus
dažādos sarīkojumos, bet iepazīsti­nājis
ar mūsu daiļskanīgo dziesmu
pūru arī amerikāņu karavīrus, vā­ciešus
u. c. nāciju piederīgos. Kora
darbībā ar bamberģiešu pārcelšanos
radies arī jauns spraigums.
Viru kora atvadu koncertā, pirms
nometnes galīgas izklīšanas, dzirdē­jām
J. Vītola Mana tēvija, Em. Dār­ziņa
Mūžam zilf, J. Straumes, A,
Jurjana, J. Cīruļa, Alfr. Kalniņa,
Jāz. Mediņa, L. Vignera u. c. dar­bus.
Skanēja labi. Koris cieši sa­liedēts
un dziedāja aizrautīgi, vie­nīgi
dažās dziesmās varbūt bija jā­panāk
labāka dikcija. Gandrīz vi­sas
dziesmas bija jāatkārto. V. Z.
Lidz 10. iuliiam galvenie uzņemšanas
darbi bus veikti
Nupat likās, latviešu mākslai
araud pastardiena. Šķita, pēc da­riem
mēnešiem no mūsu mākslinie­kiem
pasaulē būs tikai ielu I slaucī­tāji,
cukurniedru cirtēji, grāvrači,
ogļraēi un nespējnieki, bet raiigifes
— sie „nlclbai" lemtie vēl uzdroši-
^f! J^f ^^^^ ^ilmu. Rīgas filmas un
Mērbekas teātra mākslinieki ķēru­sies
pie darba, kas prasa Helu uz­upurēšanos,
bet, cerams, ja viss
veil^ies kā paredzēts, vaiņagos tos
ar jauniem sasniegumiem. '
Pēcjāņu dienās Blombergā sāka
uzņemt Kāds, kura nav — Mārtiņa
ZIverta smagnējo skatuves darbu,
ko Vilis Lapenieks pārveidojis, pie­laikojot
tekstu filmas vajadzībām.
Ir tāpēc piedienīgs spēles mets, lai
parādītu latviešu kapavlru un trim­dinieku
cilvēcisko cildenumu un
traģisko pamestību.
Režisors nevien „ilustrējis" Kāds,
kura nav. bet ari paplašinājis rakst­nieka
zīmēto tēlu darbības fonu,
saistot pagātni ar tagadni, izceļot
vēsturiskos faktus, karavīru mobi­lizāciju,
latviešu izraidīšanu, parā­dot
skriningu un Izvietošanas ak­ciju
ēnas puses. Sis vēsturiskais ko­lorīts
padara divu cilvēku traģēdiju
uzskatamāku, filmiskāku.
Kāzu vīzijas skatam režisors bija
izlūdzis Blombergas DPACCa ko­mandiera
dzīvojamo māju. lai ska­tītāji
varētu baudīt aizgājušo Rīgas
laiku ilūziju. Nepārtrauktā aparātu
uz- un nomontēšana, pārvietošana,
attāluma mērīšana laupīja skatītā­jam
katru ilūziju, ka šeit būtu „kaut
kas" no mākslas. Pat Kār]a Lagz-diņa
un Mildas Zllavas īslaicīgais
apkampšanās skats nespēja izkliedēt
..technikas dzelžaino gaisotni'*, kas
apņēma filmas uzņēmējus. Bet tāda
ir mākslas īstenība, īpaši filmu
mākslai bez mašinērijas nepastāvēt,
jo no technikas atkarīgs mākslinie­ciskās
iedarbības spēks.
Kad trīs skati greznajās telpās i
uzņemti, mākslinieki aiz noguruma
atzvilat popētos krēslos. Lagzdiņš
slauka sviedrus un filozofē:
„Liekas, Misisipi kokvilnas lau­kos
nav vairāk jāsvīst kā šeit.**
Nākošie skati jāuzņem ateljl, Tur
izbūvēta „Ista" barakas istaba. Mu-cenieks
— inženieris atnācis pie
„Nagu veča", nometnes tirgotāja, lai
par simts reichsmarkām nopirktu
pudeli vīna, ko nodzert derības. Za­ķa
melntirgotājs maskā un žestos
„pilnīgi" atgādina šo nometnes ti­pu,
kas vēl pirms gada bija yi8u
pielūgts un reizē visu nicinātsJ
Skati vairākkārt Jāatkārto, lai
īstenotu režisora Izdomti un saska­ņotu
to ar aktieru iecerēto spēles
veidu. Darbs rit gausi, laiks stei­dzas,
stunda jau pāri pusnaktij, kad
Vilis Lapenieks ..pavēl" izdzēst pro­žektorus.
Nākošā dienā blomberģleši kļūst
mēmi, ieraugot uz ielas pie anģlu
DPACCa durvīm īstu SD vīru, kas
.,cel roku" un nodod mobilizācijas
pavēli. Filmai tas nepieciešams.
Arskatus, latviešu nometni un tēs
apkārtni uzņems Augustdorfā, Tei-toburgas
mežā un Sēnes tīreli pie
Bllefeldas. Tas viss jādara ar ap­rēķinu,
lai taupītu līdzekļus, kuru
latviešu filmu entuziastiem nav.
Ja vācu jaunās filmas izmaksā ap
500.000 DM. tad Kāds. kura nav ir
izskaitļota uz DM 30.000.--.
Nekas netop pirkts, ko var paga­tavot
pašu filmlnleku rokas pašu
darbnīcā. Katrs metrs filmas, katrs
drapēriju gabals, ir paša koUektIva
upuris. Tomēr liekot lietā vislielā­ko
taupību un piepūli, režisors cer,
ka līdz 10. jūlijam ..lielie" uzņem­šanas
darbi būs godam veikti un
varēs sākties techniskās apdares
process filmu studijā Hamburgā,
kur ari filmai pieskaņos mūziku.
Mūziku komponējis Jānis Norvi-lis.
Kā vadmotīvs vīsies cauri tau­tas
dziesma ..Pedējāsi rozes sēju, pē-dējāsi
magonītes". Sl sērā melodija
būs norises raksturotāja un apga­rotajā,
bet tā pati netaps solo at­skaņota.
Kā iespraudums ..bunku­ra"
ainā būs „Kad es būšu miris,
kaps mans stāvēs plikai..."
Pēteirts Aigars.
vecas V — as gara supulī
r7
Ilona Leimane nolēmusi iekārtoties
dzīvei Franci a
Cauri rakstāmmašīnu klaboņai, te­lefona
zvaniem, cauri cilvēku valo­dām
un nācēju un gājēju soliem,
redakcijā skan lietišķa, monotona
balss — tāda, kāda pa laikam ir
cilvēkam, kas nerunā, bet diktē. Tā
ir Ilona Leimane—viešņa no fran­ču
joslas. Tā ir viņas balss un tas
ir viņas romāns, kam viņa vēl
steidz dot pēdējo slīpējumu — ma­šīnrakstītājas
pirksti noņirbina vār­du
pēc vārda un tad vienā bridi
viss ir padarīts.
Sakāt, ko gribat, — tas ir neik­dienišķs
notikums. Lūk — vispirms
cilvēks rada. Dažreiz mēdz domāt,
ka rakstnieks raksta ar sirds asi­nīm
vai vismaz ar sarkanu tinti, ar
ziloņkaula spalvas kātu un nopū-derējies
kā Balzaks, ar melnas ka­fijas
tasi pie kreisās rokas un lielu
runci aiz pleca. Bet tā bija, varbūt,
kādreiz. Tagad rakstnieks dara sa­vu
darbu tāpat kā skolnieks vai
grāmatvedis — ar koka spalvas kā­tu;
vai arī nodiktē romānu mašīn­rakstītājai.
Taču tas nemazina brī­ža
nozīmīgumu. Tas ir tik pat iz­šķirīgs
kā tajā Mikelandželo gleznā,
kufā .dzīvība pārlec kā elektriska
dzirksts no Radītāja pirksta uz
jaunekļa roku,
Otrkārt — ne visi vairs redzēsi­mies.
Tādi brīži palikuši atmiņā
kulturālā rosiba emigrācijā
Pamazam svešniecibas zf>mēs no-btiprinldami
savas materiālai dzī­vei
pamatus, latviešu gara darbi­nieki
attīsta arvien lielāku rosību
ari kultūras dzīvē, Tā gleznotājas
L Meilertes kāda glezna, kas bija
skatāma viņas darbu izstfidS Mel­burnā,
tagad rotā Rietumaustrāli-
Jas universitātes telpas Pērtā. Māk­sliniece
gatavojas Jaunai gleznu
skatei, kas notiks septembri Sid­nejā,
Visai atsaucīga Austrālijas
prese bijusi par Ainas Elgas-
Ezergalles un Arvīda Fibiga deju
vakaru. „The Age" starp citu rak­sta,
ka abu mākslinieku sniegumi
likuši krasi mainīt uzskatu, it kā
ieceļotāji būtu tikai masa, kas de­rīga
vienīgi strādnieku skaita pa­lielināšanai.
Bad - Oinhauzenā notikušais lat­viešu
mākslas festivāls atspoguļo­jies,
ari angļu presē. „Dally Tele-graph"
publicē kāda britu okupāci­jas
armijas štāba virsnieka infor­māciju,
kurā cildināti festivāla
I sniegumi, īpaši atzīmējot pianista
Hugo Strausa Izcilo klavierspēles
mākslu.
Zviedrijā rosīgu darbību vairā­kos
virzienos Izvērtis Latviešu na­cionālais
fonds, Reitera kora kon­certi,
par kuriem plaši rakstīja
zviedru prese, sarīkoti ar LNF ga­rantijām.
Koris nupat iedziedājis
skaņu platēs Zāllša Cel§ uz dzim­teni,
E. Dārziņa Ciānas bērni. Vīto­la
Karaļmeita un Jūrlņ' prasa
smalku tīklu — laba ceļa maize
V . ASV universitātes veļas studēt ap 500 latvieši
Patīkamu satraukumu latviešu
studentu saimē radīja ziņa, ka DP
studentiem izredzes iegūt stipendi­jas
studiju nobeigšanai ārzemju
universitātēs. Sim nolūkam līdzek­ļus
sagādāja World Student Relief
(WSR) nodaļas; dažādās zemēs. ASV
solīja sagādāt vietas 1500, Kanāda
,50, Holande 40, Anglija 20 studen­tiem,
bez tam bija cerība šajā ak­cijā
iekļaut ari Austrāliju un ci­tas
zemes. Studentu izvietošanu
kārto International Student Service
(ISS).
Sl nodoma praktiskā izpilde to­mēr
atdūrās uz dažādiem šķēr­šļiem,
kas iecerētos skaitļus lika re­ducēt,
kaut vēl arvienu pastāv ce­rība,
ka pēc pirm6 stipendiātu no­kļūšanas
nozīmētajās universitātēs,
tiem ar personīgu Ietekmi izdosies
iegūt atbalstu jauniem pretenden­tiem.
Jau vairākus mēnešus Vācijā uz­turas
WSR pārstāvis J- S. F. van
Hoogstratens. kas saņem, kārto un
nosūta tālāk studentu lūgumus. 28.
jūnijā van Hoogstratens <^r manā;-
mu nepatiku informēja LSCS pre-zidija
pr-di, ka dažas studentu gru­pas
mēģinājušas viņu apiet, saņem­tās
anketas nosūtot tieši uz ASV
u. c, no kurienes tās atkal nonā­kušas
viņa rokās.
•Vislielāko neskaidrību radījusi
ASV akcija, jo dažādās konfesijas
stipendiju sagādes iespēju centās
izmantot pašreklāmai. Būdami ne­ziņā
par rezultātiem, studenti ie­sniedza
lūgumus vairākās vietās.
Vēlāk noskaidrojās, ka arī šeit ir
viena un tā pati akcija un iesnieg­tie
lūgumi beidzot sanāk vienkopus.
ASV akcijā lūgumus iesnieguši vai^
rākl tūkstoši DP studentu, no ku­riem
apin, 300 latvieši. Pašreiz ie­nāk
pirmās pozitīvās atbilde#. Pēc
LSCS ziņām, tādag Jau saņēmuši 15
latvieši.
3. jūnijā uz Ķelni bija aicināti 5
latviešu un 85 citu tautību stu­denti.
Oksfordas universitātes pro­fesors
Michaels Forsters, klāt esot
militārās pārvaldes Izglītības kon-trolierēdnlm
Mr. Perraudinam,
WSR pārstāvim J. S. F. van Hoog-stratenam
un Church World Service
(CWS) pārstāvim mācītājam Jon-gam,
izraudzīja kandidātus studiju
turpināšanai Anglijā. Pārbaudē gal­veno
vērību veltīja angļu valodas
zināšanām. Patreiz Anglijā Ir brī­vas
8 vietas, bet ir cerība, ka līdz
rudenim Izdosies vietu skaitu pa­lielināt
uz 20.
Vācijā patreiz uzturas arī To-ronto
universitātes profesors Mar­kus
Longs, kura uzdevums ir Iz­raudzīt
studentus studiju turpinā­šanai
Kanādā, kur patreiz ir ie­spēja
novietot 20—25 studentus.
Tuvākā laikā sagaidāmas tuvā­kas
ziņas par studiju turpināšanas
iespējām Holandes universitātēs,
kur stipendijas piešķirs tikai uz
vienu gadu, tāpēc izredzes vienīgi
vecāka kursa studentiem.
Austrālijas valdība paziņojusi, ka
viņa DP studentus labprāt atbal­stīs
tikai pēc līgumā paredzētā lai­ka
nostrādāšanas.
I Vismazākās izredzes studijas tur­pināt
citu zemju universitātēs Ir
medicīnas, tautsaimniecības un Ju­ridiskās
fakultātes studentiem, bi­jušiem
karavīriem (Kanādā!) un
tiem, kas vecāki par 27 gadiem;
Izņēmuma gadījumos pielaidis līdz
30 gadiem.
tiem, kas" tālākā emigrācijā būs
šķirti no latviešu dziesmas. LNF
piespriedis arī pabalstus — 750 kro­nas
latviešu liberāļu klubam dele­gāta
sūtīšanai uz internacionālo
liberālu kongresu Dovllā un 500
kronas mājturībnieču grupai, kas
piedalīsies starptautiskajā mājtu­rībnieču
kongresā Stokholmā.
Bez tam LNF piešķīris 500 kronu
lielu pabalstu Latvijas penklubam
2 delegātu sūtīšanai uz Penkluba
21. kongresu, kas notiks Venēcija
no lO.—n. septembrim. Nesen sa­nākušajā
biedru sapulcē Stokhol­mā
ievēlēta jauna Latvijas penklu­ba
valde — par priekšsēdi ievēlēts
Arturs Bērziņš, sekretāru Jānis
KārkliņS, par locekļiem — Veroni­ka
Strēlerte, Fr. Cielēns, J. Grīns
un M. ZIverts. Akceptctl ari Vācijas
grupas Izraudzītie valdes locekļi —
J. Veselis un Fr. Igals.
Venēcijā la^ i e š u rakstniekus
pārstāves Veronika Strēlerte un
prof. A. Spekke.
Skotijas galvaspilsēta gatavo­jas
Vel nebijušiem mākslas
sveikiem
SacenSoties netieši ar Zalcburgas
svētku sp&iem un sarīkojuma plašuma
ziņā tās tālu pārspējot, EdlnburRā laikā
no 21. augustam ifdz 11. septembrim no­tiks
mākslas svētki, kas SkoUJaB galvas­pilsētu
uz veselām trim i^cdčlām pārvēr­tīs
par visas pasaules mākslas galvas­pilsētu.
Salīdzinot ar irdzlgiem sarīkoju­miem
divos Irprlftkšejoa gados, šlc
svētki BOlās izvērsties par vēl ncblJuSu
notikumu — pārdotas jau 240.000 blietes,
un ari dalībnieku skaits un vīnu Inter­nacionālā
slava pārsniegs visu līdz Sim
piedzīvoto.
Programma paredzēti veseli 23 baleta
uzvedumi. 4 teStŗa Izrādes, 2 operas, G
solistu vakari un neskaitāmi cUl sarīko­jumi
kuru vidū 7 slnifon'ju un 4 kamrr-mOzii^
as koncerti. Urskaltot tikai paftus
ievērojamākos vārdus, no diriģentiem
un solistiem mlnāml Bruno Valters, surs
Tomass Blčcms. Rafaels Kubollks. Er­nests
Ansermets, Tlincte Nev«}, Ādolfs
Bufts. Divi skaņdarbi finis svētkos piodzl-vos
savu pirmatskaņojumu — Ernesta
Blorha klavierkoncerts, ko spēlēs ame­rikāņu
planlste Korina Lakomble paSn
komponista vadībā, un Martinu čello
koncerts.
Skatuves darbu vldQ Ir Nobela prē­mijas
laureāta S. T. Ellota luca. kā ari
Rossa Evana kāda jauna drāma, kas
abas būs skatāmas pirmo reizi.
Dejas mākslu lldz."^inčjos Edlnburgas
mSkslas svētkos reprez'?ntējls pa.šu ze-
TTies baleta, bet Šogad pirmo reizi Izņē­muma
kārtā aicināts ari Vflrljris latvie­šiem
pazīstamais Parīzes Ellzcjas la\iku
balets, kas ar labām sekmēm pagālufiā
sezonā viesojās vairākās vācu pilsētās.
Tas ari ir vienīgais ārzemnieku balets,
kas drīkstēs Ucllajā sarīkojumā pieda-
. mies.
Programmā bez tam paredzētas ari la­bāko
HultOrnimu IzrAdes, tā Izverftot Aos
svētkus par koncentrētu cilvēces gara
sniegumu parādi.
Filmu chronika
Anglijas filmu karaļa Artura Renka
organizācija, pateicoties par atsaucību,
kādu viņa filmas guvu^^as vācu kino
publikā, nākamajos astoņos mēnešos
aOtls uz Vāciju savus izcilākos aktierus.
Tātad Vācijas kino apmeklētājiem būs
izdevība valgu vaigā redzēt tādas
..zvaigznes" un patiesi lielus mākslinie­kus
kā Laurensu Ollvjē Margaretu Lok-vfldl,
Patrlclju Roku. nilsu KalverU.
Džemu Mftsonu, Stjuartu Grendžeru u. c.
Metro-Goldwim-Mayer sabiedrība jQ-lija
vldQ Itālijā sāks uzņemt krāsu fil­mā
H. Senkevlēa romānu .,Qua vadla".
Filma limaksālot ne mazāk par 8 mllj.
dol.
Ingrida Berj^ane saistīta galvenajai
lomai fllmt ..Ādams un Ieva", ko pare­dzējusi
uzņemt kāda Holivudas fllm-sabiedrība.
Marlēna Dītricha HolivGdā tēlos gal­veno
lomu filmā ..Zilais eņģelis", ar
kuru viņa pirms 20 gadiem kļuva sla­vena.
lielā skaitā, tā ir trimdas bagāža,
ko nesam līdzi jau no Lai vijas. Vā­cijā
tādu pienācis laba uesu klāt.
Un nu ari šis: Ilona Leimane laikam
gan pēdējo reizi elpo Nokaras tveici
Eslingonas putekļos. Viņa nolēmusi
iekārloties uz dzi^i — kur? Ne jau
Austrālijas slimnīcas kopojas ista­biņā,
ne Kanādas mājkalpotājas
kanibarī, ne Amerikas debesskrāpju
ielā. Bet Parīzē. Viņa dosies uz
Parīzi. Driz, Varbūt ir jau urom.
Tur, kur mīt gleznotājs Jānis Cic-lavs,
kur dzīvo TalLvakiis Ķeuiņš,
kur apmeties Jānis Siichovs -—vai
maz atceramies visus šos vārdus no
Rīgas? Tas ir vecās Eiropas gara
šūpulis, iradicij'u glabātājs, inūhim
jaunās dzīvības devējs — Parīzes
gaiss, kas savaldzinājis uri Vilkaču
mantinieces autori.
„Kādl ir jūsu nākotnes nodomi?"
„Sādas lietas nevajag vārdā
saukt," atsaka rakstniece, „tā nav
māņticība, bet neiakstils d/.Ives 11-
, kums. Dzīvosim — red/.esim."
Taču ir lietus, kas jau pavirzīju­šās
tik tālu, ka ir vāidā snuc^inas.
Lūk — jaunais, tikko nodiktētais
romāns ir Mātes cilts, kura frag­menti
jau lasīti gan Vācijas, gan
Zviedrijas lalvieiAi prese un kas
drīzumā iznāks grāmata. Tas ir ne­pilnu
200 lappu.^u biezs manuskripts
— cildinājums un slavas dziesinn
sievietei, kas mēļ-a laikos IzmlruSul
zemei atdod dzīvību. Kad māto
kļūst veca un pagasts norīko viņai
Ik ncdčļu apmešanos pie sava saim­niekā,
vecā sieva neaj^mierināta iet
pie.pagasta kungiem sud/.ēties: „Tio
tak visi .mani deli, negribu krauties
viņiem kaklā." »
Bet tas nav viss — pirms doša­nās
sve:^uma Ilona Leimane cer re­dzēt
grāmatā arī savu jauno dze­joļu
krājumu Ugimsputns. Tie ir
tikai 30 izlasīti, jūtu lirikas, pārdo­mu
un tēlojumu caurausti pantu
mākslas paraugi, kam ik uz trim
pievienota pa grafikai. Bet tās nav,
ilustrācijas. Tās būtiski papildinu,
Izskaidro un noapaļo dzejoļu iek­šējo
satvaru. Un autors Ir latvie­šiem
maz pazīstamais, bet lietuvie­šu
kultūras pasaulē izcilnis māksli­nieks
Vitauts Kusiulis — ari Parī­zes
gaisā izplaucis talants, glezno­tājs
un grafiķis. Dzejoli par pulk­steni,
kas skaita laiku, viņ*v'plomē-ram,
izsaka triju rltnii.sku, jīnmazSm
gaisto.Šu sievle.su tēliem, dtt!li>i«m3
to tik moderni, tik neparasti mūsu
apstākļiem, kuros vel kavējamies
pie pārdzīvotam formām un izteik­smes
līdzekļiem grafiskajā mākslā,
ķa šie zīmējumi butusaļirotaml ti­kai
gurmāniem un kollekcionārlem.
Mums nav bijis laika sekoV māk­slas
ceļiem pēckaļ'a Eirupas gara
pasaulē.
„Vai cerat kaut ko izdot arī fran--
ču valodā?"
„Varbūt — kādreiz," saka dāma
ar ko.^i zilu lentu apyītajiem, ugunS'
sarkanajiem matiem/ „Valodas .pra­šana
vēl nebūt neajlau] tajā māk­slinieciski
brīvi izteikties. Un tul­kojums
— tas vairs nav tas. Bet —•
dzīvosim - redzēsim." ,
Eiropa, un ipa.'^i Parīze, kur Ilo-n^
Leimane trimdas laikā paguvusi
ciemoties no vienu vien reizi, rakst­niecei
šķiet būtiski nepieciešama —
ne tikai viņai vien, bet vispār māk­sliniekam,
kas savu radi.v'inas dar­bu
grib turpināt uz tiem pa.^iem pa­matiem,
no kādiem veidojies viņa
talants.
„Tā nav ne romantika, ne jūsmo-šana,';
atvacjīdamas saka rakstnie­ce,
„tā vienkār.<i ir auglīf.'a atmo-
.'^faira, kura milzums ierosinājumu
un tradīciju mudina CJZ jaunām ide­jām
un atraisa spēkus."
V;ņa ai^metisies ruc de Selne,ta­nī
pa.^ā nama, kur savu intensīvo
'dzīvi vada Ai.ia Berlr.iuc. Varbūt
vina sobnd jau soļo par Ponls des
Arts. 8.
1.
KlILTUPAS CliPONIKA
Kamarmūzikas an.-amblis The
Latvian ino (V. Zicdonks, Dz. Trei-manis,
V. Hekrnanis) sava pēdējā
koncertā Au^^sbur^aK America House
Izpelnījies kā publikn.s, ta pre.se8
atzini,bu un aicināts koncertēt otr­reiz
15. jul. I^ro^rair.ma bez n^rāk
spēlētā Valtera Pistona tno vel ie­tilpst
Brām.^a trio c-molla un Dvor-žaka
„Dumki-trio".
Pēteris Aigars, kurš trimda?; lai­ka
lielāko daļu pavadīja Giftenē,
tagad pārcēlies uz Blfimbergu, pie­vienojoties
turienes kuplajam lat­viešu
gara darbinieku pulkam.
Vinstons CerCils, kā zinarns, va­ļas
brīžos cītīgi nododas glezniecī-
'bai. Kādā izsolē Londonā vir).<5 ne­sen
pārdevis savu gleznu „Zilā tel­pa".
Sis ir pirmais Radijum.s, kad
biju.sais angļu premjers pārdod sa­vu
darbu, un tas ienesis viņam
5250 dolāru, ko autors novēlējis
YWCA1. Gleznu ieguvis kāds Brazī­lijas
laikrakstu izdevējs.