Bavarijas Latviesu vestnesis, October 8, 1949

              4 LATVUA » 4 9 . g. 8 . oktobrt.
Australiid ieceļotājus...
(Turp. ao l . Ipp.)
Sana, nīkšana transitnometnēs, vēl-
«reizēja dzīvošana; transitnometnēs
Itālijā, ģaŗais ceļojums pārblīvētos
kuģos, dažkārt pie slikta uztura, t,
Reiners lāllt piebilda, ka kopš d i ­vām
nedēļām uzturs esot jūtami uz­labots.
Tālāk avīžnieki norādīja, ka
daudzus izceļot uz Austrāliju attu­rot
noteikumi, kas liedz reizē braukt
|ļado8 vecākiem tuviniekiem. Pirmo
sajūsmu atvēsinājušas ari ziņas, ka
vīriem nevis dažas nedēļas, bet mē­neši
jādzīvo šķirti, dažkārt pat lQj60
km prom no ģimenēm. Avīžnieki arī
aftlātl pateica, ka DP uztverē bēgļu
problēma* nav atrismāta ar izceļoša­nu
no Vācijas uz vienu vai otru ze­mi,
bet visi aizbraucēji tomēr cer
tdlsnibas uzvarai un ilgojas kādreiz
atgriezties savā iēvzepiē. Tā kā A u ­strālija
meklē iedzīvotājus uz vistem
laikiem, tad dabiski rodas ba^s,
vai tad kad kādreiz boļševistiskie
iņkupanti būs padzīti, jaunajiem A u -
Sttālljas pilsoņiem nebūs šķēršļi at­pakaļceļa.
Lielā attāluma dēļ daudzi
ari baidās, vai būs iespējams sakrāt
vajadzīgo ceļa naudu. Tīri dabiski,
ka visu So apsvērumu ietekmē uz
Austrāliju droSii sirdi brauc gados
Jaunākie un uzi^ēmlgākie, bet daudzi
vttpirms mēģina izvietoties no Vā­cijas
kaut kur tuvāk. Informācijas
.da]8s vadītais C. Reiners atbildēja,
Ka pBc divujllgumfi paredzēto gadu
ŠostrfidfiSanas visi varēs bVlvi izvē-
ISfies, vai palikt Austrālijā, vai ari
izceļot, bet pašreiz gan esot vē) lie­las
transporta grūtības im tļdēļ uz
ktlģu biļetēm austrāliešiem likoties
iligli gaidīti
Pateicies par DP Silmālistu snieg-ļ(,
tajlem paskaidrojumiem, C. Reiners
loļllja darīt iespējamo, lai visus
^hnļdkos šķērSļus emigrācijas gai-jbas
paātrināšanai novērstu un, bel-
420t vēlreiz uzsvēra, ka visiem
fi#m> kas negrib palikt Vācijā, ne-irajaga
paļauties uz ieceļošanas le«
V ASV, bet gan nopietni pa­domāt
par braukšanu vz Austrāliju,
lo var pienākt bridis, kad ar! Šī ie­spēja
būs beigusies. H. M.
Riga nodibinātas meiteņu strēinieku vienības
GARS
raicsta Londonas
DA2AS ZIŅAS NO DZUMTENES
no Deigijas var
izceļot tālāk
Beļģijas latviešu organizāciju pa­dome
nesen bija izsti^ādājusi plašu
lio^emorandu par latviešu ogļraču
'Stāvokli, kāds tadies pēc līgumā pa­isītās
divu gadu nokalpošanas
raStuvēs, uzsveŗoV^a ari ogļra-
M t u piešķiramas tādis. pašas
m emigrēšanās Jiēšlbas,' kāddš
i r tautiešiem Vācijā. Memorandu
SfitiUļpa K. Zariņam personīgi ie­sniedza
Beļģijas latviešu organlzā-ctjb
padomes pārstāvis. Pateicoties
NSatņa tālākai gādībai, šis jautājums
bav palicis bez panākumiem. Beļ­ģijas
valdība jau lūgusi ASV vaJdl-
DU, lai tā groza savu nostāju un ari
.n6 Beļģijas atļauj pieteikties uz Sa­vienotajām
valsftm tādā pašā kārtā
kā no Vācijas — ar IRO strpnie-cibu.
Sajā sakarā jāatzīmē, ka tagad ar!
)9riselē darbojas Austrālijas valdī­bas
pārstāvji,, kas reģistrē izceļotā-ius
uz Austrāliju. Emigrācijals no­teikumi
ir līdzīgi, kādi pastāv DP
aizceļošanai no Vācijas. Pietekšanās
vieta i r Britu konsulātā — «8, Rue
JļDiseph II, Bruxelles. Sīkāku inlor-i
nificiju, kas iegūta konsulātā, Beļģi­jas
latviešu organizāciju padome
Jau izsūtījusi latviešu organizāciju
/priekšniekiem.
100 LATVIEŠU VIESOJAS
LAPLATS
Kā jau agrāk. atzīmēts, Laplatas
universitātē Argentīnā par ģeomag-netiskās
katedras vadītāju strādā
iņūsu tautietis pro£.\ L. Slaucītājs,
ķuŗa daudzie zinātniskie d^bi par
iemes magnētismu ieguvuši starp­tautisku
ievērību. Pateicoties Lat­viešu
apvienības Argentīnā ieros­mei,
nesen Laplatā ieradās Buenos-alresas'
un apkārtnes latviešu eks­kursanti,
skaitā ap simtu, Tie vis­pirms
apmeklēja pilsētas imiversl-tlites
observatoriju, kuras iekārtu
un, instrumentus demonstrēja kāds
fakultātes asistents, sniedzot pa­skaidrojumus
krievu valodā. Jāpie­zīmē,
ka nejauši redzētā fakultātes
mācības spēku sarakstā dominēja
ārzemnieku uzvārdi.
Pēc iepazīšanās ar pasaules telpas
'\petnleku darba vietu tautieši devās
ti3 netālo dabzinātnisko muzeju. Sl
l(nuze}a palaiontoioģlskā nodaļa sla­vena
ar saviem aizvēsturisko dzīv­nieku
skeletiem, kuru dimensijas
sasniedz līdz 20 m. Tālākās ekskur­santu
gaitas veda uz zooloģisko
dārzu, kas pa daļai i r ari botānis-
-kals, Jo tur sastopami daudzi reti
koki un augi. No interesantākajiepn
dzīvniekiem atzīmējami pingvīni,
k'as Argentīnas dienvidu daļā Pata-gonljā
dzl^o ari brīvā dabā, flamln-go,
skudru lāēl, tāpat Argentīnas
l lauva — puma un neparastie Pata-gonijag
zaķi, Itkā stirnas kājām,
ļļ Buenosairesā, septembri.
„K6pš sarkanā armija okupēja
Baltijas valstis, tās izolētas no rie­tumiem
ar vēl daudz ciešāku d^ielzs
aizkaru, nekā citas valstis padomju
jūgā," plašākā rakstā par Baltijas
valstu stāvokli saka iespaidīgais
Londonas „Times".
Rakstā tālāk uzsvērts, ka tikai
vienreiz — 194* gada rudeni — ār­zemju
žurnālistiem atļauts uz īsu
mirkli apmeklēt Tallinu, un tikai
vienreiz pēc tam padotnju draudzī­gām
kultūras organizācijām atļauts
nosūtīt savus delegātus uz Lat\'iju,
Sajās valstis, ko Padomju savienība
tagad grib nostādīt par savu sa­stāvdaļu,
ārvalstīm nav ne diplo-nlātisku,
ne konsulāru pārstāvju,
nevienam šo valstu piederīgajam
neļauj ceļot uz rietumiem, un no
rietumiem nevienam neļauj ieceļot
tur. Bet jau 1944. gada rudeni ne­daudzie
žurnālisti Tallinā konstatē­ja,
ka iedzīvotāji nebūt nav laimīgi
par «atbrīvošanu". Jau toreiz^ tie
smakuši zem terrora jūga.
Joprojām tomēr gadoties, ka cil­vēkiem
laimējas apiet modros ro­bežsargus
un izbēgt uz brīvām ze­mēm.
Viņu ziņojumi un lasīšana starp
pašu padomju laikrakstu rindām
ļauj • radīt aptuvenu, kaut arī nepil­nīgu
ainu par to, kas notiek šiijās
zemēs.
„Times" plašā|c; apskata padomju
kollektivizēšanai politiku Baltijas
valstu lauksaimniecībā un aizraida,
ka no zemes padzītajiem nav ari
iespējas atrast darbu pilsētā, jo vi«
sumā padomju politika ir pret Bal­tijas
valstu indu«triallzēSanu. At-skfiltot
nedaudzas padomju kara
rūpniecībai svarīgas rūpniecības no­zares,
Baltijas valstis nekas netiek
atjaunots. SIs politikas rezultātā r a ­dies
liels visa veida preču trūkums,
bet iedzīvotāju pārpalikumu padom­ju
iestādes likvidējot ar deportāci­jām.
Katru mēnesi no Baltijas val­stīm
aizvedot transportus ar gūstek­ņiem
Komi ogļu rakttivēm vai bitu­mena
raktuvērri Karēlijā, kur tos Iz­manto
vergu darbam. Tanī pašā lai­kā
pie daudziem Ierodoties komisāri
un aicinot tos brīvprātīgi pleteik-tle$
darbam dtās padomju republi­kās,
kur darba spēka trūkst, apsolot
tos nodarbināt viņu ierastajā arodā.
Ja tie atsakās braukt, seko piespie­du
deportācija.
^^Tifcies" konstati' ki^ Baltijas viol­etu
iedzīvotāju skaits taddjādi ne­mitīgi
mazinoties, kaut gan neesot
noteiktu ziņu par masu deportāci­jām
tādos apmēros, kā pirmās pa­domju
okupācijas laikā 1941. gadā.
No otras puses iedzīvotāju skaitu i z ­līdzinot
ar krievu'iepludināšanu, it
sevišķi pilsētās.
„Neviena no demokratlskajfim Ie­stādēm,
kas bija raksturīgas 8o v a l ­stu
neatkarības'laikam, vairs nepa-
Cildens piemērs
Alfrēds Abers» kura virds mūiu
lasītājiem būs pazīstams no viņa
rakstiem, kopā ar saviem ģimenes
locekļiem Jau piecus mēnešus dzīvo
Vašingtonas Statā, un i r priecīgs, ka
tur nokļuvis.
Diendienā strādājot, vlņS nopel­not
ļoti labi un dzīvojot pārticīgi.
Abers nav aizmirsis savus trimdas
līdzgaitniekus VādjS, bet vienu ot­ru
allažiņ atbalsta. Tā nesen viņš
bija pārsūtījis 150 DM kādam 75
gadus vecam nometnē Iepazītam
tautietim, kuŗS šeit ar sievu bija
gluži vieni, jo viņu abu dēli karā
bez vēsts pazuduši. Vecais virs pats
gan balvas saņemšanas prieku ne­piedzīvoja.
Nauda pienāca tieši viņa
bēru dienā un to saņēma atraitne,
Dāviina būs ievērojams atbalsts lat­viešu
mātei viņas visgrūtākā dzīves
posmā.
A. Abers rūpējas ari par galvoju­mu
sagādi. Latviešiem, kas vēlas
strādāt dārzkopībā un lauksaimnie­cībā,
Vašingtonas Statā var pavēr­ties
labas iespējas. Alfr. Abera jau­nā
adrese: 611d, 18th Street SO Ta-coma,
Wash., USA.
NOSLĒDZIES BAZNĪCAS UN
, SABIfiDR. DARBINIEKA MŪ2S
Sinis dienās, 75 g. vecumā, Svābu
Gmindes nometnē, šķiries no trim­dinieku
saimes Pēteris Raudzen».
Nelaiķis dzimtenē bija Īsti turīgs
cilvēks un visai rosīgs sabiedrisks
darbinieks. Karā pazaudējis abus
dēlus, Raudzens ļoti cieta, kādēļ
trimdā no sabiedriskā darba atrā­vās,
bet ar lielu sirds dedzi kalpoja
baznīcai. Viņā bija vairākus gadus
Neuetingas un vēlāk SlUenbuchas
ev.-lut. draudžu priekšnieks, kādā
amatā dzimtenē Valkas Jāņa drau­dzē
viņš bija darbojies bez pārtrau­kuma
33 gadus. P. Raudzenu pēdēji
dusā izvadīja trīs mācītāji dzīves
biedre un liels bērinieku pulks.
stāv," turpina angļu laikraksts un
sīkāk iztirzā padomju varas organi­zāciju
un tās iestādes, piezīmējot, ka
katras valsts komunistu partiju va­dot
trīs sekretāri, no kuriem divi ir
vietējie, bet viens krievs.
Jauns varas I virs esot tā sauktais
lauku pašvaldību «apgādes aģents*',
kura uzdevums Ir reģistrēt lopus un
inventāru un pēc vajadzības rekvi­zēt
to, ko zemnieki nenodod labprā­tīgi.
Savu darbu veicot, šie viri
vienmēr esot apbruņoti. Vietējā n J -
licijā visvairāk iesaistīti krievi, kas
atvesti no Padomju savienības, un
tikai retos gadījumos miliču vidū
atrodot vietējos komunistus.
Padomju rupjās propagandas me­todes
esot Baltijas valstu iedzīvotā­jiem
svešas un neiedarbīgas, bet
tiem neesot iespējas Izbēgt vai Iz­vairīties
no nemitīgi atkārtotajiem
saukļiem laikrakstos un, par visām
lietām, radio raidījumos, kas arvien
un arvien l!dz apnikumam atkārto
vienu im to pašu.
Raksta nobeigumā lailcraksts sa­ka:
„Pār spīti saimnieciskai eksplua­tācijai,
personīgās drošības trūku­mam
un politiskai vajāšanai, Balti­jas
tautu nacionālā pašapziņa nav
salauzta. Būdami tradicionāli indi­viduālisti,
viņi neļaujas iespiesties
standartizētās ^formās, kas domātas
krievu tautai un laupa baltiešiem
viņu kultūras/mantojumu, brīvību
izteikties un lūgt savu Dievu. Pie­rādījums
viņu nesalauztajam garam
ir daudzie partizāni, ka? Joprojām
aktīvi So zemju mežos, kfi ari biežie
padomju radio raidījumi Baltijas
tautām, kas arvien atkārto domu, ka
viņu sapņi par neatkarību esot ab4
surdl/ pa.
Palīdzības akcija
Sniedzam BSP latviešu delegāci­jas
vadītājas T. Erdmanes-Endziņas
atbildes slimajiem tautiešiem, ve­ciem
ļaudīm un bez apgādnieka pa­likušajām
ģimenēm, kas vēlaS rib't
citās zemēs krustmāti, resp.- tādu ģi­meni,
kas varētu atbalstīt materiāli
un garīgi. i '
Lūgumi rakstāmi U2 plāna papīra
(gaisa pasta^^) sirsnīgas vēstules
veidā, ieteicams langļii valodā, pie­vienojot
kādu raksturīgu uzņēmu­mu.-
Vēstulei ttejHecleSami atsevijl^
pievienot bēgļu centrālo lesļāžu vai
ndmetnes vadības atsauksmi
A, P. Llbekā. Jūsu lūgums nosū­tīts
BSP latv. delegācijas pilnva­rotai
Kanādā, kas Sameklēs kanā­diešu
aprindās ģimeni --krustmāti.
Atbildi saņemsit tieši,. bez mūsu
starpniecības.
J . Gilbertam, Dobent^ichā. Jūsu
vēstule aizgājusi uz Zlemeļkarollnas
Stātu ASV. Tajā apvidū vēl samērā
maz DP un interese par tiem liela.
Kad saņemsit no turienes atbildi,
cenšaties nodibināt sirsnīgas attiek*
smes. Iespējams, ka draudzīgā ģi­mene
tad varēs ne tikai dot pado­mus
emigrācijas lietā, l^et pati reāli
palīdzēt.
Pa-ei, Esllngenā. Sagaidiet ziņu
no krustmātes, ko | ceram Jums sa­meklēt
ASV — Zlemeļkarollnas stā­tā.
Vēstule nosūtīta uz turieni.
Alisei OdiņaI, Haņovbrā, DP hos­pitāli.
Jums i r labi draugi. Saņēmu
divas vēstules, kur aprakstīts Jūsu
sāpju ceļš. Izprotam Jūsu traģisko
stāvokli, bet cerēsin^ tomēr, ka kļū*
sit spirgta un vesela un atgūslt re­dzi.
Vēstule, ko Jūsu ļ vārdā rakstī­jusi
E. Virsniece, nosūtīta uz Ore-gonas
štatu ASV. Noteikti saņemsit
ziņu no turienes. Rakstait tad par
visām savām rūpēm. Ja varam
Jums turpmāk līdzēt, nekautrējaties^
rakstīt. Priecāšos saņpmt ziņus par
Jums.
1057, Eitinā. Jūsu ģimene palikusi
bez apgādnieka, un materiālās grū-
ISbas lielas. Sameklēsim atsaucīgu
. ģimeni ASV Zlemeļkarollnas stātā.
Uz turieni nosūtīts i Jūsu lūgums.
P. B,, Nelštatēj A r i Jums krust­māte
būs Ziemeļkarollnā. Raksti
tad viņai vaļsirdīgi im sirsnīgi par
visu, tad rezultāil neizpaliks.
Kurzemniekam, Zengvardenā. Iz­lasot
Jūsu rakstu, jāatzīst, palī­dzība
Jums nepieciešama. Emigi'ā-cija
Jums var ieilgt, tādēļ krustmā­te
vajadzīga. Lūgumu nosūtām uz
Ziemelkarolinas stātu. Turienes baz­nīcas
organizācija neliegs savu palī­dzību.
Uz atbildi ceriet pēc paris ne­dēļām.
Rakstait tad ari par emigrā­cijas
lietām.
Annai Līdakai, Ēdmundstāles hos­pitālī.
Jūs varat sagaidīt krustmāti
no Minnesotas stāta ASV^ kur Jūsu
vēstule nosūtīta 9. augustā. Tā ka
Jūsu gadījums pieskaitāms pie se­višķi
nopietnajiem, pamēģināšu rast
atsaucīgas sirdis arī Oregonas stā­tā,
kurp nosūtita otra vēstule. Kad
saņemsit vēstuli no ASV, paziņojiet
man.
Līdztekus vienmuļīgajiem un ap­nicīgajiem
stachanoviešu. triecien­nieku
un kolhozu verdzības slavi­nājumiem,
r&sturigas un intere­santākas
i r dažas Rīgas radiofona
un laikrakstu informācijas, kas stā­sta
par pašreizējo mākslas, kultūras
un izglītības «uzplaukumu" mūsu
dzimtenē. Tā komponistu savienības
sekretārs J . Ozoliņš nesen pie mik­rofona
izteicās: «Padomju Latvijas
komponisti sāk lietot jaunas darba
metodfs. Bez jaunrades mēs tagad
i^ojam ar^ publiskas atskaites."
Droši vien — lai ar istl boļševlstls-ku
paškritiku publiski nožēlotu sa­vus
buržujlskos muzikālos maldus.
Drāmas teātra direktors Zander-sons
(teātrim „par sociālistiskā reā­lisma
apgūšanu** nesen lepni pie­šķirts
akadēmiskā teātra nosau­kums)
kādā raidījumā teica: „Mūsu
dienās teātris vēl cīnās ar dievtlcl-bas
atliekām.,. Mēs bažījamies,vai
viesizrādēs izlutinātais Maskavas
skatītājs sapratis Izrādes latviešu
valodā, bet mūs vieno sociālistiskais
saturs, un publika aplaudēja pat pēc
atsevišķiem monologiem... Teātris
kā Jatmlestudējumus sniegs Komel-čuka
Ukrainas stepe, Nikolaja P a ­godina
Cilvēks ar ieroci, Ellna^ Zā­lītes
lugu par padomju sievieti, G r l -
guļa — par mašlnu-traktoru staci­jām.
Vienai lugai režisoru sūtīs vis-savienlba,**
Tanī pašā raidījumā Žanis K a t -
laps izbrīnījies stāstīja: „Mani Mas­kavā
pārsteidza tas, kā pazūd vecās
ēkas. Pērn stādīja kokus, un šogad
tie jau za
nica i r He
0 . . . Maskavas auto rūp-ākā
pasaulē — ik minūtes
to atstāj auto ar šoferi;..** Tā sa­kot
arī šoferus ražo uz illdošās
lentas...
Vienā no daudzajiem raidījumiem
latviešiem ārzemēs valsts filharmo­nijas
vadītājs N. G^ilhfelds ziņoja
par latviešu mūzikas skati no IS."—
2% septembrim. „Arī mūzikā apgū^^
stam sociālistisko reālismu, balsto­ties
uz latviešu un krievu labajām
attiecībām. Pirmo reiz mūzikā pa­rādās
kolhoznieki... Maksis Goldins
strādā zinātnisku darbu par latvie­šu
mūziku un folkloru. Arī prot
GraubiņS pētī folkloru. Nīls Grln-felds
rakstlļifi padomju operu Ruta,
ko 1943. gadā uzveda Maskavā, bet
1945. gadā Rīgā. Operu Daina raksta
pēc Rokpeļņa teksta un Sudrabkal-na
dziesmām. Sergejs K r a s n b -
p j o r o v s noorganizējis l a t v l e -
šti tsiutas mūzikas ansambli uh va­li
kraiņU DP b|ēa
streiks Bavariiā
Ukraiņu DP nometnis Mitenval-dē,
Ulmā, Leipheimā,^Dilingenā un
Minchenē izsludināts \|filrāku dienu
bada streiks, kā protests pret ame­rikāņu
tiesas lēmumu izdot Varša­vas
poļu valdībai divus ukraiņus.
Streika priekšvēstui^ šāda:
1948. gada vasarā ukrainis Ro­māns
Svltenko Minchenē sastapa
savu agrāko paziņu Mandeļu Idku,
kādu viņa dzimtās pilsētas žīdu p i l ­soni.
Pēc šķietami draudzīgas sa­sveicināšanās
Iclks uz bridi aizgāja
un tad ieradās ar policiju, apvaino­jot
Svltenko, ka tas kopā ar savu
dēlu Volodimiru vācu okupācijas
laikā noslepkavojis vairākus žīdus
Horodokā pie Ļvovas poļu Gailei jā.
Kaut gan aizturēto aizstāvji jau sa­meklējuši
piecdesmit lieciniekus, to
skaitā arī 3 žīdus, kas apliecina tē­va
un dēla nevainību, tie abi jopro­jām
vēl atrodas apcietinājumā im
attiecīgās prāvas iztiesāšana ameri­kāņu
tiesā vēl nav notikusi. Taisni
pretēji, pēc prokurora ierosinājuma
amerikāņu tiesa nolēmusi abus Svl­tenko
nodot Varšavas poļu tiesai,
kur Itin kā pret viņiem esot jau sa­vākti
matefiāli.
Ukraiņu emigranti pārliecināti, ka
apsūdzēto nodošana Varšavas rīcībā
nepamatoti apdraud apsūdzētos, jo
pēc poļu preses ziņām Varšava ga­tavojot
prāvu, kurā Svltenko apvai­noti
pretkomūnlstlskā darbībā. Svl­tenko
dzimtā pilsēta līdz 1939. ga­dam
ietilpa Polijas territorijā.
Apmēram pirms nedēļas Minche­nē
jau Ieradušies poļu virsnieki, lai
saņemtu abus ukraiņus. Izdošana
tomēr atlikta viena apsūdzētā paš­nāvības
mēģinājuma dēļ. (EOS)
BALTIEŠU DP PALDOZ
ATJAUNOT BAZNĪCU
160 latviešu, igauņu un lietuviešu
no Libekas Mēzenes, Artilērijas un
Cerčila nometnes pieteikušies pil^
sētas vācu St. Marijas baznīcas at­jaunošanas
darbiem. SinI sakarībā
vatu baznīcas vadība laikrakstā
Lūliecker Nachrlchten izsaka patei­cību
baltiešiem par kuplo atsaucī­bu,
ziedoto darbu un gribu aizmirst
nacistu pagātnē izdarītās pārestī­bas,
lai kopīgi, Dieva vadīti, veidotu
launu, laimīgāku pasauli E. M.
da_ 1 a t V i e š u tautas instrumentu
mūzikas klasi. Anatok Liepiņš kom.
ponējis ope^ti Pilsētiņa pie V o l g l
Paula Licīt^ godalgota par Stalir^
kantāti." Raidījums īsumā pSS
ja ari JāzeputMediņu, Pēteri SndlJ
gu, Laumu Reinholdi, EmiU MeS*!
gaili, Aleksandru ValU, Jāni Vlto-l
liņu, Arv. Zilmski uc. ļ
Cīņas ievadrakstā (1. 9) par 'skolu]
mācības gada sākumu atkārtojas v^l
cu vecais sauklis par analfabētisma
likvidēšanu. Acīm redzot no brāU-ļ
gājām republikām Latvijā ^ turplnil
ieplūst arvien jaunas analfabētu
masas, kas tagad trieciena templi
jāapmāca. Sajā pašā Ievadrakstā a!ļ
ņa paziņo: .,Daudz gadu mūs ndWri
vairs no tā laika, kad vidusskolai
izglītība būs obligatoriska." Ievad»
rakstu „Pretlm padomju skolas Jau*
nlem sasniegumiem" ievietojusi M
avīze" Sov. Latvija, tomēr atiĪ8t<^
ka „skolotāju konferences atklljtļ
daudz trūkumus... Sevišķi jāuzlabo!
vēstures, literatūras un konstltŪclJ
jas pasniegšana... Vietām vēl mt*|
cās dogmatiski — pēc grāmatlm»»!
Laikraksts gan tuvāk nepastāsta, m
var mācīties bez grāmatām, bet H
padomju cilvēkam jau viss lespl»]
jams.
„Laim!go un bezrūpīgo" padom]tt]
skolu jaunatnes dzīvi ļoti labi rak-j
:sturo pāris īsas radio informfidi)ni,|
Rīgas 2. septiņklasigās pamatskolu!
bērni šovasar 3 mēnešus strādatjuU]
siena novākšanā, kartupeļu k i ^ |
šanā un ziemāju novākšanā ko31ioi|ļ
Daugava. Rīgas pionieru pils melt#P
ņu strēlnieku vienība guvusi telci*
mus rezultātus, piedaloties ar suuhļ
kalibra šautenēm 1949. g. republikilļ
šaušanas meistarsacīkstēs.
Pretstatam Rīgas radiofons dml
pastāstīt, ka „Ņujorka5 pamatskola
gaiteņos dežūrē pa 2 policistiem, jo
ASV skolās valda noziegumu gahu
Angļu Somalijā pirmo skolu atklli!
tikai 1952. gadā", utt.
„Vlsi progresīvie cilvēki runākrU-j
viskl, un demokrātisko valstu tautīil
to saprot visā pasaulē", kādā rat4l*1
jumā uzsvēra komjaunatnes 8ekn>|
tārs Dzērve, labi norādīdams
zienu, kādā pašlaik iet visa Latvijai
kultūras dzīve. Izglītības smagana
punkts, protams, meklējams, aģltl*
toru sagatavošanā. Slm nolūkam
dibināta, plem., sevišķa „mazkīli*'
ma-ļeņlnlsma universitāte" Daug«N:
pilī ar vairākiem simtiem „8tud!
tu". Tieši kolhozos šovasar strS^
juši 500 aģitatori. Tomēr acīm
dzot ar aģitāciju vien nav plett(^
lai bijušos budžus piespiestu atrādīt
īsti sociālistiskā garā. Tādēļ vairi*
kos apriņķos lauku ražas novi
nag darbus uzraudzījusi s(
sargposteņi...
Ar lielu pompu Rīgas radlofons^
sepetmbrī vēstīja, ka Rīga bijusi r
tanku būvniecības dzimtene: 1914. •
g. Rīgas mašīnbūves meistars Pro-chovčikovs
uzbūvējis pirmo kāpur^
ķēžu tanku ar 25 km stundas ātru­mu,
kj^mēr Anglijā pirmais tanki
uzbūvēts tikai 2 gadus vēlāk un t i ­kai
6 km ātrumam. Pagājušajā kaŗl
padomju tanki devušies pāri Kar-patiem
un A l p i e m , \iņ ari tagad
kāpinot savu kaujas māku...
Pēc aplinkus ceļā saņemtām i I -
ņfim no Kurzemes daļa Brocēnu ce­menta
fabrikas produkcijas ilzietva
plašo dzimteni, bet otru daļu izlieto
nocietinājumu būvei Baltijas jūfai
piekrastē. Turpretim nopostīto mā­ju
atjaunošanai turpat Saldū un ap­kārtnes
laukos cementu nedod. Fab­rikā
strādā gan apkārtējie latvieSl,
gan vācu gūstekņi, bet pēdējā laikā
pastiprināti iesaista darbā ari krie­vus
no Pad. savienības. Fabrikas
galvenais Inženieris sākumā blji«
latvietis Zommers, bet to drīz no­mainījis
kāds Maskavas biedrs,
Vācu sieviešu bēgšana
padomju manevru de|
Berlīne (D). — Berlīnes vācu laik­raksti
ziņo, ka padomju joslā no 1.
līdz 12. oktobrim notiek lieli sar-kanarmijas
manevri, kuros piedalās
ari motorizētas vienības. Manevru
rajons noteikts trīsstūri, ko robežo
Magdeburga, Domburga un Gomer-na.
Apkārtējo pagastu vecākie de­vuši
rīkojumu iedzīvotājiem novākt
visu ražu no tīrumiem līdz 30. sep­tembrim,
lai tankiem būtu iespējams
brīvi kustēties. Rudens raža atstā­jama
Tiz laukiem līdz 14. oktobrim.
Sarkanarmijas manevri satraukuSl
visas plašās apkārtnes Iedzīvotājus,
kuriem aizliegts atstāt dzīvokļus no
pl. 8 vakarā līdz 6 ritā. Pilsētu un
sādžu vecākie īpaši brīdina jaunas
sievietes pēc iespējas nerādīties at­klātībā,
jo manevros piedalīšoties ari
mongoļu un aziātu vienības. Berlī­nes
laikraksti norāda, ka šis rīko­jums
nebūs dots bez augstāko krie­vu
iestāžu ziņas. Neskaitāmas vā^u
sievietes jau pirms manevru sākša­nās
atstājušas savas dzīves vietas
un devušās uz Elbas otru krastu.
rlffiifntt Miluķo»-
2:5 Romai ba«iilca#
ftSSim» Metodi. ĶTjjBJf;
S^^SnSdribas sakās U . S-SLl^
El^^ttitmtro. Mmā cpoātv, ekstaa dlalelc-
I Stiim nav patitāVIgaa e ^*
M S D ! novērojumos un^eK^P^"
Simodfeal zinātnei, par
^ J l e m T nMkata Kopernl-
ToaUleJtt. 1609. g. iĶņiJ;
dņam iadevās empīriski
par ko tika tiesātfi^l^- \m Pāc 200 g. bay-
JlftS^^rt tlja maHmatlķl un
fj^tonlima ietekme, k ^ eatu- [Sm^^'t^ mozonjaa e l i .
Ttttivtivlla racionālu pasaules
irrlplc tel domāja, ka
tl mrlgt zināt tikai lietu
,1I Ipaiībafi (Uclumu, ^ svaru,
I, jo vlenfei tās var tetelkt ar
Jiliafonnulām. Galllels gāļa
IflMl'^voaamB, ķa v i i i pārējie
Mi ^mtA (plem., krāsas» emar-
|IJtiiW tttbjektlvi un nepastāv ār**
imwm orgāniem» ViņS uzstādi"
\%\im todien vada eksaktāki
' i»tta mlrtt, kas ir mērījams, un
tii»tffla to, kas tāds vēl nav.*' wkmu teorētiķis Ņatons bija
t a n. g. e. belKāa pUnIgl
I tļriovo matemātisko me-
(^ļlildto novērojumu un ekspe-
Ita f l i M nepfedgfvoti eksakto
tinltņu u s p l a u k ^ . 8a-ļ
HmaiM mUriālu tikai ar va^
ajN^Mem, pētniecībai lauku
II aeddvo m n , im j » hu-
• to deīķrlpflvlm daJŽaa i l -
Ss^m mm KinatnehL
injliiiiuilio metoln vlmrenlbal
^ vdebesu mecbanlkas**
%ļm mamWA tjen Laplasa
IfciHtaU vulja lepni teiauktlee:
UiUm mSematlŅm blltu
I Mfcjļi mķlāju eadaSlana, viņā
ifiiSP**^.^*^*'" paaaulee V8B-LI
MoiBtflfaļūļi pasaules tizekata,
, vienībai iedomjās ka
„-,*i«f^onJ«ki lakarlgu. bet
R t t S ^ ™ (K. Markss),
'5I?H'SJ2®' *a ftabieditba to uz-
T&ikfSi?.^*"»?* JaKeplers
JSS^^ Dl«V8. kurš
£ ^ ^ . <^t«ln mitekU \mnA^u\l
m&s|
ar
uz
Ii
jai
not
stli
8 a \
kasi
Tas]
ne
rāi
pali
likti
vai
viņ(
cllvļ
lās
su
m\
ma(
tasJ
vai
Jl
3āl
ti<
Sii
0\
loll
tail
ati
«"iSJSlf^l "^!^^^ IzraudzIJie SKkS'Slu^* i^tJtons t l !
IS^JaSSSīSiSSSS^.? *m^af^il naeP ārbgaauitdua.
mff^S» J a nepieņem, ka p S K i i ^ Pasauli
ffS? V«2L ^«^««8 i2^*S«t^ova|vrTbettL*^!SJ Stt^^ķ^a , pbroedtu kktaum,
dzll
rel
8tl
ka
noi
šii
sai
un
ja(
pa^
ras
ko
t l !
pa]
gai
g<
m
rol
sa\
Lai
drl
VI
š!
jl
kai
dj
mļ
d<
paļ
vāl
m
lo
še
t$
rl
'^av savieno.