Bavarijas Latviesu vestnesis, October 8, 1949

              idien, 1949. g. 5. Oktobri
"ibumbas
ievijā
ai" tomēr bijulj
r I
pt8 tagad atklāj, k-
[ekspedīcija" patSiM"S*-
Mgiem aparātienT'r '"^^uJt
(1 « i krievi, ar ko f«>«a.
ptesU Turcijā n a p ^ """^
pijas l e l a i i
. «tu. Tibetu Slo,^?"*!»
>meklējula8 vaiS
lļic injaoalū kiāti.n Tkāsā. !f2flļ,°."tuJ «>^« >i>.
tas, ka turieneTkS
>odami ari radioaktltT < ^
far kuriem interSSL^'
Pagājušā zlemāv^*^.,
1 Cangkaižeka v a l S
nw.atlt turp savusLl^"'
.itiSanas darkm KaS
P kādu no «ieni ^1"?'^'
faiduSās padomjTlldnZ*"'
Ucējl Z tikTudztS^
par izrakteņiem, cik pTS
|uSa amerikāņu un d ^ l !
.^^i''^ PārsviedZ
S*^,, visdziļākajiem S
...pS ,1943. gada visa B e S
^ a ļ a i^as produkdjJS
« a IĶ ASV. Kaut raktuvta
ija i«^gota un d i 3
, apsargita, Iedzimto s tS
omOnlstlskl noskaņoti eu^
kas bagātJgl apgādāti ar n.
«iitS pret baltajiem m
las traucēt raktuvju darbu
lomju joslā...
tofijums no l ipp.),
las rītā BBC ziņoja, ka «i-ifis
Berlihē notiks tautas pa-
"ifiksme, kurā tad eventuāli
)klamēt «Visvācijas valdi-tettimu
laikraksti atzim? vžl
jaktii, kaš noteikti runā par
^^slrumu Joslai. TS sauca-x>
paganda9 «ministrs" Aust-
Ijai tSerharda Elslers, ko sa-
' .^ritui policija apcietināja
tvaikoņa Batori un v§ia
i : M d l paskaM.
i; ,tPlenfi<?is pēdējais laiks, lai
atrisinājumu". Beiiinē ne-i<^
aubās, ka tautas padon»
* ^uatrumVācijas iedzīvotāju
jfim vēlmēm** un proklamēs
Vknrgi ar vēlēšanām kri^
riskēt. Padomju propa-jJefs
ģenerālis Tulpanovs
iāllstiem paskaidrojis, ka
brīdī būtu pārāk bl-
_4Periments un «nedemokra-
[ciba". SED tikko sākusi
lizēt" savu partijas aparā-ipēc
nevar iesaistīt visus
iģMdjā. Labi informētas
s aprindas izsakās, ka Mas-
Wgoriskl aizliegusi laist aust-
"ilas iedzīvotājus pie tirnāin,
āsf, ka komunisti cietis pU*
:Svi.
inav nosūtījusi.
Justus" tiesāšanu protestēja
[kais Ung^jas sūtniecības
•taSeJs Feit?. „Justus bija
,ts cilvēks," rakstīja preses
„Vlņa atzīšanās rakstsjr
KomūnisU nepapūlejas
pat kādu apdāvinātāku
ļkas vismaz sakarīgākā va­ļi
mācējis aizīties. Apsudn-
[tā minēts, ka Justus W
l gada izspiegojis un node­ru
komunistus. Kā ganviņs
^ darīt, ja, sākot ar 1932'
ladus nepārtraukti dzīvoja
[as Balss, kas sniedz Jo ļ-
1. piebilst, ka Rajka pr
[acis daudziem franiiuj»;
Vairāki Parīzes
is līdz šim simpatue,N
savienībai, tagad P ļ ^
viņi vairs netic Mask
m solījumiem un aPf!!;
ka Krievijā e k f e p e j
domu brīvība. Vairāki ^
U esot izstājušies no
lēdējā laikā nepatiKsm"
W z i v o arī Rietumva 5
[ BBC ziņo. ka no pa
trīs prominenti bied
[Herberts l^iHers- ko i^ļ^,
las parlamenta no ,j
las." Komunistu P j ,
kms darboties socaLj
aidrojis viņš pres«/^«
.tamdēļ es pārejuuzSf^
L A T T IA
[3tviao New8paper
MUltbed onder EOCOM ļcivu
t«MM IMvteiOD AiithorlsklOD
^ l « f ŪNDP IM. Publisher
E8Ungen«.. Brelte Str.
Lj Bla*er: ūngeheuer &
!nLr. vavlgsbm. K6rner.
SJr«. puUllshed twlce wcekly.
ClrculaUon 11.000.
amma
Bevins netic
pasaules krizei
Oiftva (BBC). — Anglijas ārlietui
-jļņjistof Bevins, kas patlaban atro-
Csanādā, preses pieņemšanā Ota-
S^izteicās, ka Padomju savienības
Ij^pilicija par Rietumvalstu saim-jS}
as neizbēgamo > sabrukumu
£Krl pitogl bez pamata- Komunistu
^j^eiējunai pamatojoties uzskatā^
M rietumi nevēlās mācīties no prak-dzīves.
Tā tomēr neesot tais­nība
un komūmsti tamdēļ sāpīgi vil-fctififl*
MJ» zinājuši, kā at-tīstīsies
notikumi," teica Bevins,
jDVms varbūt nebūtu vajadzējis de«
līva mārciņu. Tag^i mēs esam
dļiOjuJi mācību un droši vien pār­varēsim
lokālo krizi, bez kā pa-ļlJBlinSt(
js bezdarbs. Es esmu pārlie­cināts,
Ica Kanādā, Anglijā, Savie-jļļtajās
valstīs un Rietumeiropā vis-f^
lr nekādas lielākas sainmieciskas
0m nebūs."
I i Atbildot uz jautājumiem par komu-ajlattt
režīma atzīšanu Ķīnā, Bevimi
isMlcSSrka viss atkarīgs no komū-olsttt
Izturēšanās piret Lielbritāniju
ujļi tfis pavalstniekiem, kas palikuši
$m teaŗrltorijā. Pašreizējā sltuā-eijs
saimnieciskas attiecības Āzijā
ejtot svarīgākas par politisku Pacl-fika
paktu. Kautko pateikt par sa-rimām,
kas pašlaik notiek starp
An^u, Kanādu un ASV atomener­ģijas
jautājumā, Bevins atteicās.
Piei^aŗoties Eiropas unifikācijas
Jaiutājumam Anglijas ārlietu mi-sbtrs
noteikti uzsvēra, ka Eiropas
vienība sasniedzama vienīgi pakāpe­niski
Ļoti svarīgs faktors šinī jau-tijumā
esot Francija^ Jo ātrāk
Francija atgūs savu nozīmi, jo āt-rļik
notiks ari Eiropas apvienošana.
Firancljal J ^ T d f atbrīvoties no vi-ņaa
b^m, ka Vācija to vēlreiz va**
ritu apdraudēt. Kas attiecas uz Vā»
clju, tad ministrs personīgi neredzot
lĀādas pazīmes/ka tās pašreizējā
g^ģUanās divi daļās varētu tikt
izbeigta Jau tuvākā laikā. Vienīgi
paitt vāciešu no^tM^ v|rētu pSļilie-dtā
ttmfi turpat Otavfi Be-aldnāja
rietumuļs un viņu
imm vairīties no nesaticības. Esot
nedabīga i^arādība, ka pasaule sada­līta
sterliņu un dolāra bloku zemēs,
Sāds stāvoklis var radīt Jaunus kon*
flWu8 un viņš nekādā jdņā negribē­tu
apgalvot, ka Vašingtonas finanču
konfer^cē Jau galīgi noskaidrotas
visas domstarpības, f Par angļu opo­zīcijas
partiju ierosinātājām jaunām
parlamenta vēlēšanām Bevins attei­cis
runāt, bet ir norādījumi, ka pēc
viņa atgriešanās Londonā kabinetā
tilliņ notiks apspriedes par vēlēšanu
datuma nozīmēšanu. Par Londonas
noskaņām informētās kanādiešu ap­rindas
pārliecinātas, ka neraugotiea
Uļ5 dažu kabineta locekļu iebildu­miem,
jaunās Anglijas parlamenta
vKšanas notikšot tomēr vēl šorur
den, visvēlākais decembri.
lAIVīAH NEW5PAPERi
Nr. 98 (322)
Sestd., 1949. g. «. oktobri:
bnak treSdtenas un sestdienās.
Udevdjs: utviesu Cenu-aia KC
mlteJa. Ofilvenats redaktor»: V
LambergSi galv. red. vtetnleld:
81 CuUtts un K Kiavsons Re-daktori:
A. Boldtelns. Fr. Igals.
J. Jēkabsons, B. IJIseUs H.
Mtndenbergs. E. Ralsters. L.
Svarcs. Redakcijas adrese:
EssUngen^., Brelte Str. 6-6.
. telefons 1733$.
'9'
NACDU
MASKAVĀ?
Daudzie politiskie sprādzieni'^ komplicē
UN sesijas darbība
ŅuJ orka (R. — New ¥ork Ti­mes
ziņo, ka i[)adomju ārlielui mi­nistrs
Višinskis peo Ajpvienoto nāci­ju
pilnsapulces priekšsēža ģenerāļa
Komulo ierosinlljania savas valdltias
vārdā piekHtis, ka Apvienoto nācljo
1953. ^da sesijļa notiek Blaskavā.
Kādā dinejā Romulo sarunā ar V i -
šinski ieteicis Maskavā noturēt Jau
nākošo sesiju. Višinskis uz to at­bildējis,
ka padomju valdība ,šim
priekšlikumam varēta sekot tikai
1955. gadā, bet tad sarunā iejaucies
ģenerālsekretāra Trigve Li, pēc kam
panākta vienošanās uz 1953. gadu.
Sniedzot šo zb^ojumu, amerikāņa
laikraksta tomēr izsaka šaubas, vai
šis solļjums visipār ņemams nopietni.
^ Padomju atombumbas eksplozijā
un arī citi, gan vairāk poUtiskas
dabas „Sprādziieni** siprl koniplicē-jušl
paSreizējiis sesijas darbību.
Sarkano ķīniešu valdības proklamē­šana
Pekingā im šīs valdības atzī­šana
no kominforma valstīm draud
atbalsoties arī Ņujorkas sanāksmē.
Ja Maotsetunga valdība lūgtu uz­ņemt
viņa pārgitāvēto valsti UN lo­cekļu
skaiti. Visumā tomēr valda
pārliecība, kā tlas šinī sesijā vēl ne­notiks.
Ja sarkanā Ķīna iegūtu vie­tu
Apvienoto nāciju Organizācijā,
Svētdien velesattas
Austrija
Vīne (I). — Pēc spraigas un vie­tām
arī asas priekšvēlēšanu kam­paņas
Austrijas vēlētāji svētdien iz-latil€
i|tam. Velēšanu cīņa galveno­kārt
risināsies starp Austrijas tau­tas
partiju, kas apmēram atbilst Vā­cijas
kristīgi sociālajām organizācit
jām im sociālistiem. Kā trešais lie­lākais
polītiskjids grupējums pirmo
reizi uzstāsies neatkarīgo apvienība,
ko protežē padomju okupācijas val­dība
un kurā saplūduši daudzi biju­šie
nacionālsociālisti. Balsotājiem
politiskie strīdii tomēr jau stipri ap­nikuši,
kamdēļ domā, ka arī jauno
vēlēšanu rezultātā radīsies tāda pat
divu galveno i>artiju koalīcijas val^
dība, kā tagadējā. Pirmajās vēlē­šanās,
kas Austrijā notika 1945. g.,
komunisti cieta neveiksmi, savācot
ne vairāk kā 5 proc. vēlētāju balsu.
Nav domājamsi, ka šoreiz viņiem iz­dosies
labāk, Jo arī austrieši četru
gadu laikā mācījušies saprast star­pību
starp komunistu vārdiem un
darbiem.
ASV pārstrādā
savus liizaciļas
. Ņujorka (I). — Bernards M. Ba-nichs,
amerikāņu valstsvīrs, baņķie-vris
un vairāku bij. prezidentu poli­tiskais
padbmnieks, pēc atombum­bas
sprādziena Padomju savienībā
izteicās, ka Savienotajām valstīm ta­gad
tūliņ pašos pamatos jāpārstrā-dl
savas saimnieciskās un militārās
mobilizācijas plāni, i Amerikai jārī-
Jjojas tā„ ka viņa arī Jaunajos ap­stākļos
nezaudē savas priekšrocības
atomu pētīšanā un atombumbas iz­gatavošanā.
Baruchs, kas savā laikā izstrādāja
Apvienoto nāciju pag. pibsapulcē
apspriesto un Padomju savienības
noraidīto pirmo atomex.erģijas kont­roles
plānu, joprojām uzsver starp­tautiskas
kontroles vajadzību. Ja
Padomju savienībai tagad būtu kādi
konkrēti priekšlikumi, tad vajadzē­tu
arī tos uzklausīt. Vienkāršs
atombumbas izgatavošanas nolie­gums
tomēr nedos nekādus reālus
panākumus un kaitēs tieši tai val-\
stij, kas patiešām nopietni pildītu
žo!j noteikumus.
ASV ģenerālštāba priekšnieks ģen.
Omārs Bredlijs savukārt izteicies,
ka jo mierīgāki amerikāņu tauta uz-
J;iems jauno ziņu, jo labāk. „Mēs
šo notikumu gaidījām tepat jau 4
gadus un tas itin neko negroza mūsu
aizsardzības plānu pamatos." Atre-i^
erējot šos Bredlija vārdus, ameri­kāņu
aktualitāšu nedēļas laikraksta
Time redakcija tomēr aizrāda uz lie­lo
starpību starp šodienu un vakar­dienu.
Ģenerālštāba priekšnieks
gan aicinot saglabāt mierīgus ner­vus,
bet faktiski viņa resorā jau no­tiekot
drudžaina darbība. Tas arī
esot pilnīgi saprotams, jo prezidenta
paziņojums radījis pilnīgi jaunu si­tuāciju.
Kompetentās aprindas visā no­pietnībā
jau iapsveŗot jaunu aviāci­jas
grupu dibināšanu, lai palielinātu
to skaitu no tagadējām 48 uz 70, tik­līdz
kongress atvēlēs vajadzīgos lī­dzekļus.
Aviācijas ministrijai, kas
līdz šim vairāk interesējusies par
smago bumbvedēju būvi, vajadzēšot
piegriezt lielāku uzmanību ari jaunu
iznīcinātāju tipu konstruēšanai. Stei­dzamības
kārtā jāpabeidz radara
novērošanas tikla izbūve no Aļaskas
līdz Grēnlandei. ASV kara resoram
bez tam nav arī jāaizmirst, ka atom­bumbas
uzbnikumi gaidāmi netikai
no gaisa, bet arī no ienaidnieka ku­ģiem.
Mazāki pārgrozījumi būs va­jadzīgi
ari ASV eventuālas ofensī­vas
plānos, jo neviens atbildīgs stra-tēģis
nekad nebija iedomājies, ka
uzvara gūstama vienīgi ar atom­bumbu.
Bet tas apstāklis, ka atom­bumba
tagad ari ir pretiniekam, to­mēr
piespiei: revidēt kā aviācijas,
tā ari sauszemes armijas un flotes
operāciju plānus. Viss tas prasjs
jaunus līdzekļus, bet ja ASV veļas
drošību tad tām šie upuŗi an ja-nesĻ
tad līdz ar to Drošības padomē Jau
būtu divi permanenU locekļi, kas
savas Ipatās politikas nolūkos iz*
mantotu viņiem dotās veta tiesības.
Pagaidām tomēr vēl jaunās Ķīnas
atzīšana metilpst Apvienoto nāciju
kompeteriē. Vispirms jāuzgaida
valdību lēmumi. Kas zīmējās uz
ASV, tad to ārlietu ministrija, dk
zināms, sākusi šinī jautājumā saru­nas
ar Atlantika pakta dalībniekiem
un pieprasījusi ari kongresa ārlietu
komisijas atzinumu. Vērā ņemot
kongresa pēdējā gadā vairākkārt iz*
pausto negatīvo nostāju pret Ķīnu
vispār, kai|t kāds labvēlīga lēmums
Jau tuvākā laikā nav gaidāms, l^am-dēļ
Vašingtona joprojām par Ķīnas
galvaspilsētu uzskatīs Kantonu un
nevis Peklngu. Londona turpretim
savu saimniecisko interešu dēļ ko­munistisko
Ķīnu laikam atzīs jau
vistuvākā laikā lui ari Šveices tir­gotāju
aprindas mudina savu valdī­bu
rīkoties tāpat. Pārējās rietumu
valdības seko ASV piemēram un ne­steidzas
ar Šīs problēmas kārtošanu.
Ķīnas atzīšanas Jautājumam tomēr
tikai sekundāra nozīme» salīdzinot
ar, cīņu pret komunisma izplatīšanos
Austrumāzijā vispār. JaU pirms kā­da
mēneša, kad noskaidrojās ame­rikāņu
līdzšinējās politikas neveik­smes
Ķīnā, prezidents Trumens, uz­deva
prof. Džusepam un divi citiem
ASV augstskolu profesorlen^ au­strumu
lietu pazinējim, izstrādāt
pamatprincipus jaunai politikai Sl
komisija Jau atzinusi, ka nekas vairs
nevar glābt Ķīnas nacionālistus, ari
ne tie 75 niilj. dolāru, kurus kong­ress
šovasar atvēlēja KantonaL
Profesors Džesiups ieteic Savienota­jām
valstīm savā turpmākajā Ad-diju,
kamdēļ Ņujorkā un Vašingto­nā
ar lielu Interesi sagaida premje­ra
Nerū vizīti, kas paredzēta ok­tobra
vidū.
T1:ĪS amerikāņu profesori ir pār­liecināti,
ka sarkana Ķīna mazākais
vienas paaudzes laikā neapdratidēs
ASV intereses. Sīs paaudzes laikā
optimistiskie profesori cer atrast
līdzekļus komunisma iegrožošanai
zemēs, kas robežo ar Ķīnu. Pēdējā
laikā ir vairākkārt runāts par For-mozas
salu, Jlcā pēdējo nacionālās
Ķīnas un līdz ar to rietumvalstu
• bastionu. Pēc jaunākās^hformāci-jas
tomēr izjrādās, ka ASV ārlietu
miiiistrija un arī Bredlija ģenerāl­štābs
Formozu jau atzinuši par stra­tēģiski
nenozīmīgu, kaut sarkano ro­kās
nenākusi tā arī . apdraudētu
amerikāņu tagadējo aizsardzības lī­niju
starp Japānu un Filipīnu salām
Sis lēmums motivēts ar to, ka For-mozas
iedzimtie iedzīvotāji ārkār­tīgi
saniknoti par ķiniešu admini­strāciju
pēckara gados un katrā zi­ņā
sabotēšot visus nacionālās valdī­bas
rīkojumus salas aizsardzībai.
Amerikāņu interešu atslābumu
Ķīnā un Austrumāzijā vispār rak­sturo
arī ta« apstāklis, ka Tālajos
austrumos patlaban stacionēti pavi­sam
niecīgi ASV militārie spēki.
Korejā un Filipīnu salās vairs nav
neviena amerikāņu karavīra. Japānā
ģen. Makartūra rīcībā vairs tikai
četras divīzijas un septiņas aviāci­jas
vienības. Stratēģiski svarīgajā
Okinavas salā palicis vairs tikai
viens pulks kājinieku. Amerikāņu
flotei gan ir bāzes -Filipīnu salās un
Japānā, bet,tajās ir vienīgi nelieii
kreiseri un tikai divi lidmašīnu bā­zes
kuģi. Tikpat optimistiski kā
Džesupa komisija sarkano ķiniešu
briesmas novērtē ari kāds augstāks
ASV Bredlija štāba virsnieks, kupS
izteicies šādi: ,.Es uztrauktos, ja va­rētu
iedomāties komunistu apmācī­tas
ķiniešu armijas cauri Sibīrijai
U2:brūkam rietumu civilizācijai. Bet
es to neredzu un nevaru arī ne­kādā
ziņā iedomāties. Ķīniešu daba
nav nekādu komunistisku tieksmju
un Maskavai nekad neizdosies Ķīnu
boļševizēt."
Bet tik optimistiski tomēr nedomā
visi amerikāņi. Tā amerikāņu laik­raksts
Time, no kura fo citātu ņe­mam,
to komentē šādiem vārdiem:
.Ja Kremlis patiesām gūs pārliecī­bu,
ka tā domā Vašingtonas ģenerāl­štābs,
tad politbiroja vadītāji droši
vien vēl vairāk priecāsies par sa­viem
panākumiem Ķīnā, nekā tie
to jau dara tagad,"
s var
eklēt arī citur
11 oktobrī lenevo sanoks IRO ļjeneroipadome
•Ja paa DP ari tormnik Istorēsiea tikpat atturīgi an daikārt pal
boraiddU prei lu^oSana m Aoatrāllja, |otl iespējams, ka Austr&li^
iMsnisIJ&s tndgranlai sSka meUii irpos DP nometoēm" — trešdien UtO
pwm konferencē Bad Kisingeni nmrSdiJa informācijas da|as vadītājs
Casim Reiners. Pariņojls, ka 11. stobri 2enēvS sāksies IRO ģenerāl-
Iiadomes s^e, kas āogad bds pēd^i, on Izlems vairākas svarīgus JanU-Jomos,
infomldjas daļas vadītājs aicināja DP iamiiistas Izteikt sataa
domas, kidē| Interese par AosMUJo pēdēji laikā Jūtami mazinljosies.
Ar katru konferenci retākas kļūst
ari DP žurnālistu rindas. Šoreiz
vairāki avīžnieki bija ari vēl aiz­kavējušies
ceļā un Relneru sēžu
zālē sagaidīja tUcai 6 laikrakstu pār­stāvji.
Uz informācijas daļas vadl-iOOO
bezvirda galvojumu
futeraptem
Lutheran^World Federation rīcībā
Frankfurtē patlaban vēl ir 3000 blan-ko
galvojumu. Par šo galvojumu sa­dali
LWP diriktors Dr: P. Llnd-bergs
apspriedās ar Baznīcas virs­valdes
pārstāvi archiblskapa sekre­tāru
māc. £. Rozīti un LOC vlce-priekSsēdl
V. Lambergu.
Archiblskapa lietnieks amerikā­ņu
un iranCu joslā prāvests J. Ķul-lltis
un LCK viceprieļsSsēdis V.
Lambergs 4. oktobri «paižikstlja ko-pfgu
iesniegumu Vi^msaules lute­rāņu
apvienības direktoram Dr. P.
Llndbergam, lūdzot 2047 bezvārdu
galvojumus pleSļ^rt luterticīgiem
latviešiem LŌgunMi pamatots ar iz­skaidrojumu,
no kura redzams, ka
no LWP reģistrētiem lutertictglem
latviešu ir 69,5 proc., bet no līdz
šim izsniegtiem galvojunriem mēs
esam saņēmuši akai 50 proc. Pie­šķirot
vēl latvleštm 8047 galvoju­mus,
nevijai nācijai nebūtu noda­rīts
pāri tnļ ari mēs būtu saņēmuši
l6ftl-i»bc.gillt8ds:M^
pienākas, (in)
IRO ierosina ffgumu ar
Bonnas valdību par DP
Zenēva (BBC). — IRO ģenerāldi­rektors
Donalds Klngslejs savā nu­pat
publicētajā ziņojumā ierosina
noslēgt ar Rietumvācijas federālo
valdību Bonnā IpaŠu nolīgumu par
Vācijā paliekošo DP tiesībām Ja
šādu līgumu neparakstītu, tad pēc
IRO darbības izbeigšanās šo DP stā­voklis
Vācijā kļūtu «ārkārtīgi ne­drošs".
Jau tagad zemākās vācu pār­valdes
iestādes ignorē DP intereses
un droši paredzams, ka ar laiku vā­cieši
vairāk rūpēšoties par saviem
bēgļiem, nekā par citu tautu pārvie­totām
personām.
Kingsleja ziņojumā aizrādīts, ka
Vācijā esot vēl 188.000 bēgļu, kas
veselības vai citu apstākļu dēļ nevar
emigrēt. To skaitā esot arī ap 20.000
intellektuālo profesiju piedeHgo,
kas nevar izceļot tā iemesla dēļ, ka
imigrācijas zemes pieprasa vienīgi
fiziskā darba strādniekus. Ja šo
problēmu mēģinātu nokārtot rīkoju­ma
ceļā, vācieši to uzskatītu pair
„diktātu". Labāks atrisinājums tam­dēļ
būtu nolīgums, ko federālā val­dība
parakstītu „no savas brīvās
gribas".
IRO piitrauks mazbērnu
transportius uz Austrāliju IFdz
1. novembiini
IRO ģenerāldirektorp Donalds
Kingslejs paziņojis, ka līdz 1. no­vembrim
pārtrauks vicu par 1 gadu
jaunāku mazbērnu transportu uz
Austrāliju. Lēmum.<? pieņemts pēc
sazināšanās ar Austrālifas valdību.
Mazbērnu pārvešanu atjaunos tikai
novembri vai vēlāk, kad klimatiskie
apstākli Sarkanā jūrā atkal būs uz­labojušies.
Lēmums skars vairāk
tūkstoš personu, kas būs jāaiztur iz­ceļotāju
nometnēs.
Kingslejs paskaidrojis, ka IRO par
to izšķirusieis nelabprāt, jo lēmumis
radīs daudz neērtību, bet tas tomēr
atzīts par nepieciešamu, lai sargātu
mazbērnu dzīvības, ģenerāldirek­tors
publicējis šo paziņojumu pēc
atgriešanas no Itālijas, kur vioš per­sonīgi
inspicējis virtuves un sanitā­rās
iestādes Baņoli izceļotāju no­metnē,,
kā ari vienu no kuģiem, kaj;
ar 1281 izceļotāju devies uz Austrā­liju.
tāja pārsteigto un jautājošo rirffe
avīžnieki pasteidzās atjokot —/„Kā
redzat, padomdoSanas komisijas rlr
kojas sekmīgi un pārējie kollēgas
Jau ir ceļā uz Austrāliju."
„Prlecājos, ka IRO transporti dar­bojas
tik ātri," ka parasti, atjautīgu
atbildi nepalika parādā C. Reiners.
Saaicinājis nelielo avīžnieku'salmi
pie viena apspriežu galda, C. Rei­ners
pārrimas sāka ar konstatēJumiiĻ
ka DP Interese par izceļošanu u*
Austrāliju ļoti ātri> inazinas.. ,$\ pa*
radībā var kļūt bīstama pasien^
DP," uzsvēra Reiners. ,,Nometnēs
vēl atrodas tūkstoši, kas tieši Au-»
strāll]ā vislabāk varētu nodrošināt
savu nākotni,, bet kas Izceļošanu uz
Austrāliju u^kata par pēdējo izeju.
Tādēļ vēlos dzirdēt DP preses pār­stāvju
domas un ceru, ka emigrāci­jai
uz Austrāliju DP laikraksti dpp iaunu ierosmi/' Tālākās pārrunlf
). Reiners pastāstīja vairākus gadī­jumus,
kur DP pie Austrālijas k<m-sula,
jautāti, kādēļ viņi brauc tieši
uz AustrāUju, atbildējuši - „tfidS|,
ka mums nebija ksgējū izcebt u^
citu zemi." Daži konsuli šos zvēll-gos
noraidījuši, pasakot, ka Austrā­lija,
kas līdz šim izrādījļisl tik lielu
pretimnākšanu DP un viesmīlību»
njsgribot būt „pēdējais salmiņš*', kur
pieķerties, kad dUi iespēju vairi
nav. Vairākās 8arunā$ ar IRO vado­šajiem
darbinl^iem Austrālljaa nd**
sijas pārgtāvji likuši saprast," l i
imigrantus Austrālija var pietieka­mā
skaitā dabūt ari firpUs DP ttd^
metnēm tepat Vācijā.
„Ja noraidošā nostāja no DP puses
turpināsies," sacīja C. Reiners, «Au­strālijas
komisijas var pateikt —
„Mums pietiek darboties ar DP'* —
un tiešām sākt ieceļotājus meklēt
vāciešu vidū." Tieši pēdējā laikā
esot vērojama pieaugoša aktivitāte
no vācu bēgļu un attlec'go iestāžu
puses un šāds pagrieziens v^ētu
nepatīkami izšķirt daudzu DP turp­māko
dzīvi.
Tālākās pārrunās Reiners īsumā
raksturoja būtisko izšķirību Austrā­lija^
un ASV DP uzņemšanas akci­jās.
ASV DP uzņem nevis tādēļ, ka
Amerikā vajadzētu darba rokas, bet
gan vienīgi, vadoties no humanitā­riem
principiem, lai palīdzētu bez
tēvzemes palikušajiem ļaudīm. Au­strālija
turpretim ir vienīgā valsts,
kas grib savu iedzīvotāju skaitu du­bultot,
kur trūkst darba roku visās
nozarēs un kur straujās jaunuzbūves
procesu var veikt vienīgi ar kāpi­nātu
imigrāciju. Tādēļ Austrālijā
ikviens DP tiekot gaidīts kā piln­tiesīgs
pilsonis.
„Cūsku briesmas Austrālijā nav
lielākas nekā ASV, it kā meklējot
DP" atturības iemeslus, smaidot mi­nēja
C. Reiners, „nav ari tiesa, ka
Austrālijas ūdeni dzerot, DP dažos
gados zaudē zobus. Nepareizas ir
baumas, ka viss divu gadu darba lī­guma
laiks jāpaA^ada nometnēs. Ari
ģimenes šķiršana, vīram dodoties
darbos apgabalos, kur i r grūtības
dzīvokļu ziņā, jr vienīgi īslaicīga
neērtība."
IRO informācijas daļas vadītājs
raksturo Austrāliju kā vienu no la­bākajām
nākotnes iespējamības ze-mēmļ
un aicināja DP presi, sniedzot
objektīvus Austrālijas dzīves un
darba apstākļu vērtējumus, kliedēt
nepamatotās bažas un pamudināt
DP aktīvāk interesēties tiej^i par iz­ceļošanu
uz Austrāliju.
Sai secībā žurnāļiKli ierosināja iz­kārtot
Austrālijā ,^.so.šaiifm DP pre­ses
pārstāvjiem ļiospeju apmeklēt
dažādas darba vietas, lai tad sūtītu
uz Vāciju daudz pilnīgākus tēloju­mus
par imigrantu dzīvi. Cik pare­dzams,
tad ierosinājums gūs pozitī­vu
atrisinājumu.
ž u r n ā l i s t i savukārt motīvoja DP
uzskatus, icbildumu.<-:^^un vēlējumus,
kas visi, summējoties, sākotnējo in­teresi
par izceloi^anu uz Austrāliju
tagad mazinā^u,^!. V i s - ; i r mK jau dair-dzus^
atbaida ilgā dokumentu kārto-
(Turpinājums 4. lappusē).
•'f I
- ri
,1
' i
f
'Vi
. '-.im-