Bavarijas Latviesu vestnesis, October 8, 1949

              gettdl^ 1949. g. 8. oktobrL
ežas...
«f. masas) (Sbn '*r"»-» «aL5
«mata EuiSj^'*g«Ja. nT
neapstrīdēta vaidifi??"«la. w^
2valg2ņu un iSFČ' lou
fteomeSrtja! i^i'?'ž\''«'Uki^
Uorema. tt^iSl «^^
toni» kvanti teorii "* '"«to
«m., lode.' ^rS2^^*^, J?
V« teeja» punkts iL,**^
vlstt kosmtako teip£^^l« ««N.
kkaa ppaaasaanullee nnaavv vi. ""ļļ?? H.
|a. nn ka talT nouiktJ''»*»».
S Jebkniļal lodei vai f"»»*
. debesi «PMekllem ."««Itlil
Bstot purtS»"!!? «"«•
nctona vsrtiii..-:- . Pie ki» ļiitot nz vteām pniēm '5f «"«•
TO-^lkuma Ilelnmu S?'J
ml Keplera <in NOtn»! *• «»«•
M)»tnlāti par telSa» ""«I»-
trodas neSIrtraSktS fc^ffil"^
tolki,, k n , „ 'ES 5f »tw»
rto dtaensljn. Art i.i?*"»
nagi <ab«olōts), bet re j ?'
0 novērotajā ku/tih?.'*"'
««mal Ir gav, XZtZ. ?»«
•Istēma kustēto»l?*jM^"«n'a.
JJ vUl laika •prlžTb'Sfl'' ««•
rējas Ii,afilbf? par maL
t l i l relatīva S2 M;
īpaSIbam. Tāpat redzPiSl "f^
Iļ, mērījamām rp^«?lS ?
n ta loilrlsk) nonāca itoz t n i ?'
pasaules uzskatam
«Inātnes pēc 400 M ^ nn«
dot mmns daudzas
fms rerderun"lMf
ateiiāiu ko neva?am''nT^^^^^^^
. M kas tomēr nepārorotemi
JUmI, lai tuvotos lietu bfltfhai
4verot radoša Intuīcijā vai Si^:
^hJ.h ^^^^1 FaustaT
J.,ļ;!*aWrofianal mums varfttn
A * « ? S spiedienu, rak-
JJto kaloriju skaitu vai vJna
nlW"% Tāpat eksakto ā.
"'««miem Ir tikai re-nosacīta
nozīme, kur ir dart-masveldljām
Parādībām un ne-elementariem
faktoriem, bet
.,5,PMan|« 8le likumi vairāk
bioloģisko, sabiedrisko un hu-
«nātnu aprakstiem nekā mat?. '2J2»oWm. līdz ko Jāpamato
rett sastopami notikumi, vai
,;JP'ļm«. «azes spiedienā) ne-
«ņdividu (molekmu).
Kvantu teorijas autors Makss
gadus atpakaļ sava akadSmls-leica
par eksakto zinātņu atzi.
ami .,izstaroJumu mērnumi ir
Vi J?^ «troflzlkas īstais «n
lietišķais saturs. Turpretim
0 mēs izdomājam, lai saprasta
n rezultātus, Ir cilvēciska pie-izdoma
(frele Erfindung). Tā-lecleSaml
spert soli metafizika,
jemot nipotēzl, ka mūsu piere»
ati p<ir sevi neizsmel fizikSlo
et sniedz mums gan vēstījuma
cita pasauli, kas pastāv neat«
mums. Nav vispār neviena
eluma« ko varētu tleSi mOrlt.
nav Iespējams kādas flzlkSDis
umlbu pilnīgi Šķirt no mērī*
odēm. Katrs mērījums dabO
10 Jēgu tikai caur Iztalkoju-m
pleSklr teorija. Bet teorija
r loģiski izstrādāta un savās
cēs empīriski pārbaudīta dar-e,
kas rodas radoSā iztēlē ap*
namas idejas, un kuras šā­das
ārpus katras loģikas. Tā-erlmentēJoSa
fiziķa miesīgās
al Objekts teorētIzēJoSa fiziķa
zel.««
ifa nevien ievērojams eksperi-
,bet ari izcils teorētiķis, kāoec
ms, kS rodas eksakto zlnātpu
īstenību, pelna vislielāko i«-
0 tā mēs redzam, ka izejas
mēr ir kāda hipotēze, kas ro-tuitlvā
skatījumā ārnus kat-
,v t i. neatkarīĶl no intellek-nrslvās
domāSanas. S^i iltiā
lālas starpības staro zinStnle-leku
un filozofu. Līdz ar to
ksakto zinātņu mākslīgi uz-a
starp Intuitīvo un lofrlsko
starp irracionSlo un raclonā-nirmavots
vienmēr ir Intul-aksllnlek:^',
zinātnieks vai ml-
Iz nedaudz mirkļos skata
n notikumu sakarību, ka vē-gl
padi un nat viss cllvpka
» «atteiktu dIskursTvi mat?ma-nlāq.
abstraktos jōdrienos vai
rakst. Tas nozīmē, ka kat-eala
mērķis Ir metaflzlsks.
aMtiums. vai nat pasauli ska-
^tsmatlsk55 aspektā k.ldreiz
un ķīmiķi nenonSkj oie
makrokosma nn mlkj"-
*^rn fr pllnīffi irracloņ'^ļa.
»^"T^s nav plonSknm^ tlrf^f»
«*'«5»Hfl un estētiskie pSrd?i-
«v-^i RiibJftktTvi, vni nat III"-
'^a tierti nekas atbilst obJcK-f
D A S rHPONIKA
dramatiskā kopa Dānila
režilā sākusi iestudē
ina 3 cēlienu komēdiju
Autors, kas dzīvo Flens-tavoHes
izceļo^^anal uz
tradās kažokzvēru audze-par
lielinieku rīcību La|-
Pensilvānilas "n^^^^;:
ors Dr. John Dau^an
manis) šīs universitātes
Grāmatu kā ofici'alu
avotu izlietās visas um
n)
Staļina dēla
Amerikāņu žurnālā Life Džons
fikots publicējis interesantu rakstu
^ Staļina dēlu VasUiju. Skots i i -
gadus darbojies Padomju savie­nība
im labi pazīst turienes apstāk­lis.
Savam rakstam par pamatu viņš
nemis sarkanarmiešu liecibas,^ kas
L§ laikā dienējuši armijā kopā ar
Vasi]i]«» bet pēc Vācijas kapitulāci­jas
atteikušies atgriezties Padomju
«avienibā.
Vasiļljs Staļins dzimis 1920. g.,
jg^ta Džons Skots. Nekas tuvāks
par viņa biogrāfiju tomēr nav zi-iTms.
Otru pasaules karu tas beidza
ar lidotāju pulkveža pakāpi Pēc
Vidjas kapitulācijas viņu nozīmēja
par kādas padomju triecienaviācijas
divīzijas komandieri. Šī vienība bi­ja
Stacionēta Berlīnē un par varo-'
lubu ciņās pret vāciešiem apbalvota
ar Sarkanā karoga, Kutuzova un
Suvorova ordeni. Berlīnē Vasiļijs
Stžflins ieradās ar sievu un diviem
ļ)grniem un apmetās kādā lepnā va-jarnfcā
pilsētas nomalē. Drīzi vieri
viļj pieprasīja no divīzijas 14 sar­kanarmiešus
savai miesas sardzei.
Tiem Izsniedza pilnīgi Jaunas uni­formas
un ādas jakas. Pirmajā lai-ļjā
gandrīz viss bataljons vēlējās
kļūt par visvarenā padomju dikta­tora
dēla sargiem. Drīzi vien šī sa-jflsma
tomēr pārgāja, kad daudzi
no 8iem 14 sarkanarmiešiem parā­dījās
atklātībā sadauzītiem degu­niem
un zilām acīm. Izrādījās, ka
Vasllijs Staļins par katru niecīgāko
pirkSpumu sodija savus padotos
dQz«8 sitieniem. Par ieganstu šādai
ricibai varēja būt neuzmanība, ne-uveidnSSana
vai, kā viņš pats ijp-galvoja,
«disciplīnas pārkāpšana".
Maršals Zukovs, kas toreiz bija
padomju militārais gubernators Vā­cija,
deva rīkojumu saviem padota­jiem
pret Staļina dēlu izturēties loti
uzmanīgi. Parādēs un citos atklātos
sarīkojumos bieži vien viņš pats pir­mais
sveicināja Vasiļiju, neraugo­ties
uz ārkārtīgi lielo starpību mili-tlrajfis
pakāpēs. 1946. g. beigās Sta­ļins
Juniors, galīgi apdzēries, iera­dās
savā divīzijas štābā un pēc asas
vardu maiņas piekāva, dežurējošo
pulkvWl, kas skaitījās viens no la­bākajiem
Padomju savienības lido­tājiem.
Apvainots par šādu rupjību,
cietušais otrā dienā aizrakstīja per­sonīgi
Staļinam. Drīzi vien Vasiļiju
aizsauca uz Maskavu, Bet pēc di­viem
mēnešiem viņš atkal atgriezās
Berlīnē, paaugstināts par aviācijas
i^nerālmajoru.
1947. g. sākumā, raksta tālāk
Džons Skoi;$,,.grupa lidotāju virsnie­ku
kādti dieriu riejaušl satika Sta­ļina
dēlu aiz' aviācijas . angariem.
Viņš bija gandrīz līdz nesamaņai
piedzēries. Izmantojot šo gadījumu,
virsnieki Vasiļiju tā piekāva, ka
viņš nogulēja slimnīcā 10 dienas.
KSdu citu reizi, kad Staļins juniors
L A T V U A
•atkal bija piedzēries, sarkanarmieši
viņu izģērba kailu un ieslēdza an-gara
otrā dienā diktatora dēlam
vajadzēja slepus sameklēt apģērbu
tm aizlavīties uz māju. Tajā gadā
Vacijā notika padomju aviācijas
manevri. Kāds eskadriļas komandie­ris
piespiedai Staļina juniora lidma­šīnu
Udot ttk zemu, ka tā skāra
gandrīz koku galotnes. Kopš tās rei­zes
viņš esot izvairījies lidot kopā
ar citiem kollēgām.
1947. g. bdgās Vasiļija Staļina
pārkāpumu vadzis bijis tik pilnīgs,
ka viņš steidzami aizsaukts uz Mas­kavu.
Par lielu pārsteigumu pārē­jiem
padomju lidotājiem, krievu
presē drīzi vien sāka parādīties rak­sti,
kuros jCismlgl cildināja Staļina
dela varonību un spējas. Dažus mē-nēšus
vēlāk Izvestija publicēja pa-ziņojumu,
ka Vasiļijs Staļins paaug­stināts
par aviācijas ģenerālleitnan­tu.
Toreiz viņam bija tikai 29 gadi.
Raksta beigās Skots piebilst, ka
Staļins vareni pārtrumpojis pat Ro-manovu
dinastiju. Pēdējais Krievi­jas
cars Nikolajs II, kad nomira v i ­ņa
tēvs, bija uzdienējis tikai par
pulkvedi. Staļina dēls turpretim, tē­vam
vēl dzīvam esot, staigā zeltī­tiem
ģenerāļa uzplečiem.
Filmu chronika
Par noslepkavotā Starptautiskā Sarka­nā
Krusta prcizldenta un Apvienoto nā­ciju
stan^nleka Palestīnā grāfa Bema-dota
dzīvi, darbu un tīf^ģlsko nāvi uz­vems
filmu franču valodā, kas sauksies
Kritis Jeruzalemē.
Ēvalds BalKers tēlo Bēthovenu aust­riešu
filmā Erotika, kurā piedalās arī
Vīnes filharmonlķl Hansa KnapertsbuSa
vadībā, Vīnes valsis operas koris un
zēnu koris. PUmas pirmizrāde notika
Zalcburgā svētku spēļu laikā.
Gogola komiSdiju Revidents filmā uz­ņēmis
Henrijs Kosters Holivudā.
Pirmo reizi pēc gadu pārtraukuma
atkal tllmēsleg Grēta Garbo. Septembra
vidū Romā sāksies uzoemSanas darbi fil­mai
Mīļākais an draugs, kuras scenā­rijs
sarakstīts pēc Balzaka romāna Grā­fiene
Danžē. Galveno vīrieša lomu tē­los
Džemss M&sons.
hashelheUaļu sat
AUSTR^liLIESU HUMORS
Arčibaldinš pārnācis no skolas: „Tēt,
vai Padomju savienība ir Eiropā?"
„Jā, dēls un pie tam arvien vairāk un
vairāk."
..Sasodīti karsts laiks. Kaut vismaz uz­spīdētu
saule."
, » • • I
..Ek. nu tad vismaz būtu ēna kur pa­glābties."
Darba piedāvājums mfiziķiem
IntemaclonāliMs simfoniskais orķestris
Mmchenē mekl§ muziķus ar specilo iz­glītību
un praiksl slmfon. orķestrī vai
operā. Donjāta: flauta, oboja. fagots,
mežrags, vljolo. brāča. Orķestra dalīb­niekiem
paredzēta kopīga izceļošana uz
ASV. Kandidātiem nekavēJoUes Jārak­sta:
International Symphony Orchestra,
Mūnchen, Sch. 1 Reiterstr, 4, Luitpoldka-serne
Bl. 5. Jāpievieno īss dzīves ap­raksts,
minot muzikālo Izglītību, praksi
un repertuāru,, kas spēlēts.
Tālus un tiijļms ceļus braukuši, AngUJas
latvleSu basketboUstl 2i. un ^ . septembri
sastapās meistarsacīkšu finālos, lai Jau
otro ® reizi noskaidrotu labāko latviešu
piecnieku Uelbrit ānijā. VlesmlUgā St.
Peters HUl nometne spēļu dalībniekus
im viesus gan saņēma spēcīgā pērkona
negaisā, bet, izņemot paSu pirmo spēU,
turnīrs risinājās ideālos apstākļos. No
sākuma līdz beigām spraigās s a c e n š as
rādija, ka Anglijā gan vēl nav Vācijā
redzētām ..raeistarvienībām" līdzīgu
piecnieku, tatu spēļu kvalitāte saUdzlnot
ar iepriekšējo gadu ievērojami augusi.
7 vienību konkurencē labākos panāku­mus
guva mitinētākās ..londohleSu" vie­nības,
taču pārējās spējās nebija maz­vērtīgākas
un turnīru atkārtojot meista­ra
godā varētu Hkt ari jebkurš no bei­gu
gala pieciniekiem.
Melstartltulu Udz ar ..Imantas" un
L. S. P. L. kausiem «lorelz Izcīnīja
l/)ndonas L. 8. K.. dramatiskā beigu cī­ņā
uzvarot ..Grevesend" L. 8. K. 37:33
(10:21). Izšķīrējā flnālspēlē L. L. S. K.
cīnījās un punktus guva šādā virknēju­mā
~ Sproģis 16. RuSenleks 9. Riekstiņš
6, Bergvalds -I, Kadiķis 2. Helci 0. „Gre-vesend"
- SkujlnS 10. POrls 8. Mednis
7. P. Sproģis 4. Jēkabsons un Antēns 2.
Jaunā melstarvlenība spēlēja praktisku
basketbolu, labi izmantojot garo augumu
priekšrocības. Kā vienības ..diriģents"
oatjka Kadiķis, tāpat Bergvalds un Ru­Senleks
ar Riivlem kreisās rokas āķiem.
Krietnākais ^'Irs ..londonleSu" rindās to.
mēr bija Spraģis, kura precīzie soda me­tieni
praktiski izāķīra L. L. S. K. uz­varu.
..Grevesend" spēlētāji turpretim
demonstrēja ātru. acll patīkama spēles
veidu, 'kombināciju atjautībā atgādinā­dami
kādrelzēio Hanavas piecnieku, un
tā dažbrīd šķita vairāk pelnījuši uzvaru.
Varēia «kal Izpalikt dažas ārišķības. Tā
finālā otrā puslaikā ..Grevesend" aizsar­gu
pāris spēligja vairāk pubUkai kā savai
vienībai. ..Jaunatradums" trimdas bas­ketbolā
sola izvērsties tiu"nīra ..grozu
karalis" J. SkuIlnS. Ar solīdu spēles
veidu leprieclināja Pāris, bet otru turnīra
..rekordu" «ir 18 piezīmēm ,.Greve-send'el"
ieguva Jēkabsons. 2ēl. ka tais­ni
beigu spēlēs nācās vērot daudz neva­jadzīgu
asumu. Sal zinā turnīra dalīb­nieki
varēia daudz mācīties no mūsu in­ternacionālā
spēlētāla M. Kazaka, kas cī-notles
..Imnnitas-Bancas" rindās prata Iz­tikt
bez pārkāpumiem.
Pārējo sn^ilu rezultāti: 1. d i e n ā:
L. L. S. K. — Staburags 80:27 (18:18):
Trimda — Grevesend 35:2J (20:12): Iman-
DZEJNIEKS U N REDAKTORS
KĻŪST YMCAS VADITSJS
Augustdorfā atjaunojas rosība sportā
Pēc pārmainām Augustdorfas starptau­tiskās
YMCAii/YWCAs vadībā, kur vado-
8os amatus tagad pārņēmuši latvieši, un
jaunas valdeii ievēlēšanas arī latvleSu
YMCAi/YWCAI (par tās priekšnieku ta­gad
darbojas red. E. Raisters), blakus
citām sabiedriskās dzīves nozarēm Jauna
rosība pēdējā laikā atsākusies arī šejie­nes
sporta dr.īvē. īpaši vieglatlētikā.
24. septembrī notika plaši sporta svēt­ki,
kuros kopnovēriējumā ar 62 p, uz­varēja
latvieši, atstājot aiz sevis 2. vietā
polus (52) un igauņus (18 p.). Ņemot vērā
sliktās techniskās iespējas un piemērotu
ierīču, tāpat naglu kurpju trūkumu. Izci­lus
sasniegumus neizdevās uzrādīt.
Atzīmējams vienīgi pola Homlčevska
12.2) un pados jaunā Krāmieka 12,8) re­zultāts
100 m. Toties vairāki vidējās pa­audzes
sportisti, īpa.Šl «om. kom. pri^S-sSdls
J. Lubāns. uzrādīja slavējamu tech-nlku,
kas pie rūpīgākas piespiešanās so-
Lītu arī respektējamus rezultātus. Tāpat
Iepriecināja Jaunās paaudzes augstlēcējs
Leimanls.
Sacīkšu noJilēgumā notika uzvarētāju
godalgošana, ko Izdarīja vietējās starp­tautiskās
yMCAs/YWCAs prez. A. Kun
dzinS un sporta daļas vadītājs, sporta
Insti-uktors R. Malta. Gu—ga
ta - Banga - Viesturs 29:14 (14:JI);
Trimda - Vanagi 24:20 (11:8); Stabu­rags
- Viesturs 44:a m:15). 2. d i e n ā :
U U 8. K, - Imanta - Banga 33::16;
Grevesend - Staburags 80:24 (19:12); Va­nagi
— Imanta — Banga 12:10 (8:4);
L. L. S. K. - Trimda 34:23 (21:7); Gre­vesend
- Vimagl 30:21 (14:5); Greve-send
- Trimda 80:21 (14:17); Greve­send
- L. L. S. K. 82:25 (12:16).
St, Peters HUl sportisti. vleglaUēta L.
Priedes un J. Pogula vadīti, bija gādā­juši
par attiecīgu propagandu» un sacen­sībās
noraudzījās daudz angļu viesu \m
vietējo laikTJikstu pārstāvju Iturittn se­kot
spēles gaitai Udzēija A. Mauriņa 8it-referējums
angļu mēlē, atjautīgi pagata-votaU
..Lielais pulkstenis" ar rezultātu
dēU un InfoimācUa starpbrižos.
Neizpalika sportistu parāde, kfi ari
daudzas uznmas. kfi no angļu, tā L.1S.P.L.
puses. LIdzt<^us sacensībām sagatavoja
jaunos tiesniešus. bet par labākajiem
turnīrā sevi apliecināja lU Bulte, M.
Kazaks un Jēkabsons.
Izskanot mūsu tautas lūgšanai, sportistu
un sporta draugu saime Šķīrās līdz nā­košam
basketbola sarikojumam IS. tm
16. oktobri Zlem^am^Uā.
C. Pr!edltl8i
9aubolāļi
vecmeistara Z. Kaktiņa vadībā pauko-
Sanas sports trimdā pieddvoja koSu uz­plaukumu.
Jauno sportistu skoloSanfl
dauda darija ari US sporUsti J. PlaUla
un A. Vatvars. PaukoUlJl aizbraucot no
Vācijas ari jaunajās mājvietās sāk or­ganizēties
un ar labām sekmēm piedalī­jusies
Jau vairākās turienes sacīkstēs,
UZ' AUstrāUju eml{?TējuSl melstarklasea
paukotāji J. Kalējs un J. Odrls, nodibi­not
tur paukošanas sporta kopu un pa­nākot
labu sadarbību ar AustrāUJaa
sporta klubiem. Kanādā aktīvi darbojas
US paukotājs G. SubInS. uasākot kopē­jus
treniņus ar Kanādas paukotājiem. Uz
ASV devusies vairāki EsUn«ena8 VMCAs
un Vlrcburgas US (twkotāJl,. ar vec­meistaru
Z. Kaktiņu. Uarviku. lakstī­galu.
Ulmani un A. Blmbauml prieki-galā.
A. Birnbauma BavōHlas pnukoSa-nas
daļas vadītājam J. Platajam Bnd K l -
singenā raksta, ka Z. Kaktlnfi ari ASV
sācis apzināt un organizēt Izklīdušo pau­kotāju
salmi un lespēlams, ka latvldil
ari sporta zemē ASV, kur paukoSnnas
sports gan nav vlsa> populārs, strādās
tikpat rosīgi kā trimdas pirmajos gndos
Vācijā. P-Arifirs
Graudiņi startē HanavS
Mūsu labākais bar^rskrējējs trimdā
A. Graudiņš savā apciemojumā no Zvied­rijas,
piedalījās pārbaudes sacīkstēs Ha-navā.
A. Graudiņš juta tfilfi brauciena
nogunmau. tomēr uzvarēja visai pārUe-clnoSi
110 m barjerskrējiena, veicot di­stanci
17.5. Otrais J. Plīsīs 18.4. Trissol-lēkSanā
uzvarēja I, Meiaraups 18.73. 2.
Plīsīs 12.22, 8. Graudiņš 12.20. 400 m
skrējienā Meiaraups distanci veica 86,5.
Sporta dvīve Nelitates latvieša
ģinmaziji
Neištates latviešu ģimnāzijā noUek
diezgan intensīva sporta dzīve, kas ail-stas
ar skolas yMCAs/YWCAs 8|X)rta no­zarēm.
Sporta dzīvi vada 0. Ragainis un
E. Supstlks. Darbība risinās 12 daifidis
sekcijās. Līdztekus daudzajiem Interniem
turnīriem galda tenisā, basketbolā, fut­bolā.
Sachfi. rokas bumbā, volejbolā uc.
notiek arī sacensības ar apkārtējo no­metņu
skolu un vācu sportistiem.
sevišķi rosīgi bijuši ģimnāzijas basket­bolisti.
Četrās sacensībās latvieāu ģimna-
» zīstu vienība pārspējusi Uetuviefiu ģim­nāzistu
izlasi ar 45.38 ; 38:35; 43:40 un 47:41
rezultātu. Pašreiz gan latviefiu ģimnāzistu
vienība vairs nav tik spēcīga, jo uz Au­strāliju
aizbraucis R. Baumanla im uz
ASV E. Smlts. kas abi bija basketbola
vienības mugurkauls.
Neištates ģimnāzisti ar kombinētu vie­nību
no latvleSu un lietuviešu labākiem
spēlētājiem uzvarējuši ari Ventorfas
transitnometnes Izlasi ar 82:49 p. Ven­torfas
vienībā labākais punktu guvējs
bija Uetuvlešu Izlases basketbolista Rln-kevičius.
Sacensībā pret LIbekas latviešu VMCTJ
NelStatlešl. iztrūkstot Baumanim piedzī­voja
44:70 p. zaudējtunu. Galda tenisā
ģimnāzisti uzvarēja vietējo vācu 8p<>rta
klubu ar 17:L 0. R«
KXPEC ANGLIJA IR
SAIMNIECĪBAS KRĪZE?
Kāds Londonas saimnieks pārdomāji»,
kāpēc Anglijā Ir salmnlezlbos krīze un
izdarijls sekoJoSu aplčsl:
Lielbritānijas iedzīvotāju skaits 46.000 000
No tiem vecāki par (>5 gadlom 12.000.000
Paliek darbam 84.000.000
No tiem jaunāki par 18 gadiem 16.000.000
Pallrk darbam 18.000 OOO
No tiem strādā valdībai (na­cionalizētos
uzņēmumos). 0.000.000
PaUek darbam 8.000.(K)0
PaSvaldIbu darbinieki . . . . 6.800.0(K)
Karavīri
Paliek darbam 2.200.000
. . . . . . 2.000.000
Paliek darbam 200,000
Slimi, traki, pastāvīgi futbola
un zirgu sacIkSu apmcklOtflJl . 126.000
Paliek darbam li.m
Tradicionāli dīkdieņi . . . . . 62.000
Paliek darbam 12.0CH)
Cietumu Iemītnieki 11.908
y Paliek darbam %
Londonietis, kas to visu aplēsis, sava
rēķina beigās vēl pierakstījis: ,,Tātad
jums, un man jāstrādā vairāk — it sp-vlSķltas
Jādara jums, Jo man Jau galīgi
apnicis vienam paāam atjaunot labklājību
Anglijā, kā tas noticis lldz 61m.
Jasis Šķēps stabili pārsniedz 58 m
Gladbachas vācu sporta biedrības TV
1848 sporta svētkos, kur startēja apmē­ram
300 dalībnieku, Jasls saīnledza ftķē-pa
mešanā 58,65, lodē 12.06 uo diskā 85,53.
Nedēlu vēlfite^ Frizenes viegliatlētlkaa
svētkos Jaj^s atkal auva pirmo vietu
Šķēpa mešanā ar 58.42 un otro vietu lo­des
grūSanā ar 12,48. Dancitls pleccīņā
sasniedzot 2581 p. ierindojās trešā vietā,
viņa rezultāti: augstlēkšanfi 1,63. tāllēk-
Sanā 8,80, lodē 4,42. 100 m 12.6 un 400 m
58.3 sek.
Startējot vācu sporta svētkos Dlseldor-fā
Jasls guva divas uzvaras: šķēpā ar
58,35 un lodē ar 12,77. A. Ķ.
filM't
Bilde bez vārdiem.
ļ ^ Mūsu mīļotais vīrs i-n tēvs
JVlatīss Kerls'
dzim. 1921. g. 1. «ept., miris pēl^ņā nāvē Eslingenā §. g.
4. oktobrī. i
Dziļās sērās sieva un dēls Eslingenā, piederīgie
nezināmā svešumā un Amerikā.
9
Tik brīnišķi, mans Dievs, Tu mani vadi;
Kad gaisīs (iomas, aptumšosies skati —
Man roku sniedz un mājās pārvedi
Tik brīnišķi, tik brīnišķi!
Mūsu mīļais darba biedrs
Matiss KeriS'^Karzoīis
dzim. 1921. g. 1. 9., pēkšņā nāvē šķīrās no mums 1949. g.
"4. 10. pl. 1. nakti. Apbedīts 1949. ģ. 15. 10. Eslingenā.
Es sapni par dzimteni
pagalvī likšu.
Viņu mīļā piemiņā paturēs
IRO Area 2. centrālās noliktavas
darba biedri.
SĒRU Z I ŅA
1949. g. 22, septembri: Kanādā miris mūsu mīļais komllitonls i
ļ stud. Ing.
Jānis Irbe
dzim. 1925. g. 13. novembri Rīgā. Apbedīts 1949. g. 25. septembri
Nonandā, Kanādā. ^ ' . , . «
Viņu mi]ā piemiņā paturēs
Karlsnles latviešu studenta saime
TAUTIETES!
Ar jums vēlas iepazīties lop. prec.
^ol. 3 vientuļi „melnie'': Jaunākais
32 g, V., Vidējais 33 g., Vecākais 36
t Rakstīt: Post 416, C. M. W. S.
RASC, Betrlebe Linderhohe» Wahn
K51n (22). (402)
Kar esi tu, mana draudzenīt,
P5c Tevis ilgas klusi sauc. Ja Tava
sirds Ir viena, tad atsaucies nopietnā
prec. nolūkā 36 g. v. tautietim. tMz
rakstīt tautietes 18-28 g. v., ar d2;!-
ves aprakstu un foto^EŗrafiJu. ko pec
vēlēšanās sūtīšu atpakaļ. Vēst. adresēt:
pcelotājam B, ši laikr. kant. ar
Nr. 400. (400)
TAUTIEŠI.
Jūsu vidū vē'hs rast patiesu un intellģ.
draugu 36 K V. kundze ar 10 g. v. mei­tiņu.
Varbūt citā krastā varam tikties
vai kopīgi Izceļot. Ot S. a. k. - Bru-netei.
(396)
DIVI VECPUISI
Frandjā vēla.H nopietnā precības nolūkā
Iepazīties ar tautietēm. Vēlama ģīmetne
un biogrāfija, Lange - 35 g. v^ Kleins -
30 g. V. Adrese: Camp de pelangne 4^
Florange. Moselle, France. (256)
ZIEMEĻBLĀZMAS APGĀDA
jaunākie izdevumi:
Elzas Ķ e z b e r e s dzejoļi
krēslainie spoguli
Populārā dzejniece sakārtojusi grāmatu,
kurā apvienoti viņas pēdējo gadu, galve­nokārt
trimdā rakstīti dzejoli. Tāpat kā
viņas iepriekšējās grāmatās ari Krēslai­najos
spoguļos dominē neizsīkstoša liris­ka
jūsma, taču pakļauta pārdzīvojamā
laika nopietnībai.
Grāmata jau Iznākujd un aptver 12 ie-spledumloksnes.
Cena DM 5.5ft (visi eks.
iesieU).
Alfrēda D z i | ā m a romāns
Tornās grāvraci
Visaktuālākais darbs mūsu pēdējo gadu
Ijterātūrā ar svarigu dokumentāru no­zīmi.
Pēc tiešiem pieredzes materiāliem
autora Izseko latviešu 15. divīzijas tra­ģiskajām
gaitām, sākot ar Rīgas pēdējām
dienām, beidzot ar pazemojošo nīkšanu
Austrumpolljas mežos, Vācijas sabruku­mu
un atsevišķu vienību doSanos atpa­kaļ
Kurzemes cietoksnī. Karavīru dzīves
tēlojumā reljefi raksturi, spriegas situā­cijas:
karātavu humors mainās ar IlRām
pēc dzimtenes un dzllu smeldzi par tau­tas
postu.
15 lespledumloksnes. Iznāks 20. oktobri.
Cena DM 6.—.
Arvēda S v ā b e s rcmiāns
Darbs
Ie\'ērojamākals no Svābes dallprozas sa­cerējumiem.
Kultūn.'ēsturlskās nozīmes
ziņā Svābes Darbam mūsu literatūrā
tāda pati vieta kā Virzas Straumēniem.
tikai pretstatā pēdējiem Svābe netēlo vis
gadskārtu norisi lauku sētā. bet Vidze­mes
feodālajā muižā. Saasināto sociālo
un nacionālo atUeksmju fonS salstigl
rādīta muižas kalpa zēna augšana.
Apmēram 13 lespledumloksnes. Iznāks
oktobra beigās. Cena DM 5.—.
Grāmatas izsūtīs tikai pēcmaksā, un tās
pasūtlnfimas:
3ANĪS ABUCS,
(24a) LObeck, Dr. Jullus-Lcberstr. 46.
(397)
(405)
Iznācis J o n a s a M i e s n i e ka
DZĪVĪBAS NEPRĀTS
Jaunāko noveļu, stāstu un teiksmu izlase. Cena DM 4.50
Oenerālpārstāvist ROB. KRCKLITIS,
(14a) Schwfib Gmūnd, DP Camp, Artillerie Ķaserne.
Par 50 50 9
piedaloties »AGRA" 2. sacensībā
VAI JŪS ZINAT?
Laipni lūdzu, 1a kāds ko zinātu par
J^^^lļpm - bij. kar. Valentīnu L I C H A -
J-OvU, dzim. 1910. 18. bebr., pēdējas
JJOas no Marienbīīrfrns (pie Dancicas)
g. febr., un VUāliJn L I C H A C O V U,
o^im, 1911. 19. apr., pēd. ziņas no
nekavējoties zinot masai L, Zand-manei,
^ l a r l n e - Kaserne, Emden (Ostfr.) (23).
Tuvākās dienās Iznāks: Johana Bo j ē r a romāns
Romāns kas pnSlnik var Interesēt I katru tautieti, attēlo Amerikas nor\'ēģu
dzīvi ar viņu iUām pēc dzimtenes. SI grāmata ir ne tikai oar Izceļotājiem
n o n ^ ' em vien. bet gan par izceļotājiem svešatnē ^IspSri. Ko cilvēki tur
S?edzU'o un izjūt, kā tie cīnās, cieš uņ ceļas vai krit. te attēlotas Ir v i su
izceļotāju likteņu ainas tālās zemes malās.
Apgāds «GRĀMATU DRAUGS"
E, Rudiltls.
(395) (143) FellbachlVūrtt.. Jahnstr. 19.
SevtSķa prēmija — dāmu vai kungu rokas puUcstenls vai DM 60.— naudā ~
atbildot pareizi uz visiem jautājumiem I
Bez tam sekojošas prēmijas:
1. Raiņa Uguns un nakts, 2. Kr. Barona Latvju Dainu izlase. I dala. 3. Ska­tu
albums „Utvlja", 4. Br. Kaudzīšu Mērnieku laiki. 5 Grāmatas pēc
izvēles (Urgū esošas) DM B.-^ vērtībā. 6. Tas pats DM 5 - vērtībā. 7. Tas
pats DM 4.- vērtībā, 8. Tas pats DM 2.- vērUbā, citaj grāmatas, vē­stuļu
papīru ar apl. (iespiesti), kartītes utt. Katrs dalībn saņem losūtltās
naudas vērUbā prēmijul Pēc vēlēšanās pirmo astoņu prēm. vērtību ari
naudā!
J a u t ā j u m i :
1. a) Uzskaitīt visus Latvijas valsts prezidentus b)No kura līdz kuram ga­dam
bijis amatā?
2. a) Kura celtne Latvijā ar savu īpatņ. konstrukc bija vienīgā visā Eiropā?
b) Kad tā celta? c) Tās augstums?
3. a) Kādas pilsētas Latvijā piederēja pie Hanzas savienības? b) \T kuru ga­du
sākot?
4. a) Kas dibināja Latviešu biedrību? b) kurā gadā? .
6. a) No sešiem 5-klem dabūt iznākumu — 100? b) No sešiem 9-kiem dabūt
Iznākumu — 100? Katrā atsev, uzdevumā ar šiem skaitļiem var lielot rei­zinās.,
dalīs., saskaitīs., atņems, un iekavas)! Paraugs ar astoņiem 4-klcm:
4X4X4 + 4 + (4X4) + (4X4) - 100.
8. Uz kurām Latvijas pastmarkām attēlots UČplēsls?
7. Kura rakstnieka'spalvas ir šie dzejoli?
a) Dzīvot, dzīvot grib Latvijas dēlil Ellē pašā tie gatavi nokāpt, Droši sist
ar dūri uzgaida. Prasīt I>atvIJas tiesu un dalu.
b) Dauffaviņa. Dau^avlņa Tālumā jūs sveicina;
Laiki grozās, tādēļ viņa Atnakaj jO^ aicina.
c) Es gribu mācīties robežas, ftaurumā tikt pie pilnības. —
Pēc mērķa sniegties vistuvākā: Ļauns Ienaidnieks nācis Latvijā. Nāc,
Iesim, ved mūs. vadoņi . . .
8. No kādiem atsevišķiem gabaliem sastāv Jaunavas tērps (tautas) Mcas no­vadā
un tā rotas?
9. 8) Kas dlblnfila Rīgas pili? b) Kurā gadā?
10. Tautasdziesma*! rdalnas) teksts, kura apdzied senlatviešu laika sadalījumu
diennaktīs, nedēļās utt.
11. a^ P'rml l^tv. vpicdā Iespiestā (drukātā) tek.«5ta saturs (minēt tikai sāku­mu)?
Kurā ?Rda?
12. Trin akli velk pa lauku baltu., Velk visi vienu tizlu staltu, vr-l divi akli
velkas līdzi šiem. Un ik pēc soļa viens no tiem ~ Tas tizlais, m^lnu
Fēklu kaisa. Bet kopā visi vienu d^rbu taisa. No sēklas tūdaļ Izeut' dau­dzi
ziedi Un plūcējiem tie ir gan prieki, dažreiz ari biedi. - Kas tas ir?
Mh'](^^. nipvlenolot 50 pf. (atbildes tJn pa^ta Izdev. segS). lūdz iesūtīt līdz
8. g. 18 okt. (pasta zīm. datums) un adresēt —
Graph. ai „AGRA^ (14a) 8tnttgart-S., Neefstr. 10.
ArpuR VācMas dzīvotos, dalībn. Jāp!ev'en-> 2 starpt. pasta kun. un ISlovēro.
ka varam Izsūtīt prēmijas t i k a ! lesp'^dumdarbus! Visi pārēilo notflknml
visiem dalībniekiem tādi paši kfi p'rm'sacen!;. Vārdu. uzv. un adrosl lOdz
r It salasāmi. Prēmijas tiks izsūtītas 'Mz S. g. l . nov.
(399) Grafisks ateljē-splestuve „AGRA"