Bavarijas Latviesu vestnesis, October 8, 1949

              oktobrt.
N i . 98 (322) 1949. g. 9. oktobri.
Ar autore paraKstu vai inlcifiliem pa
ralcatitaios rakstos UBtelIctfii domas oav
katrfi ztņa redakcljaa domas
MUSU CĪŅAS
VI IEROCI
iekļaušanās saimiriecbō
Komunisms un kristīgā civīlizā-cija
ir divi vislielākie pretstati t a ­gadējā
pasaulē. Nekad tie paši> ne­līdzināsies;
vienam i r jāiet bojā;
citas alternatīvas nav. Vislabāk to
zina' Baltijas valstu trimdinieki. To
beidzot sāk izprast arī rietumu val­stis.
Bet šī zināšana vēl nav vispā­rēja.-
Aiz tās vēl nav drošās pārlie­cības,
ka komunisms, ja to neiznīci­nās
tūliņ, aprīs tūļīgās valstis un
nācijas, saminot miljoniem devību.
Aiz dzelzs aizkara katru dienu
mirst mocekļi. Pašu komunistu r a ­dio
ziņas to apliecina. Tāpat to ap­stiprina
pārbēdzēji, kara gūstekņi
tm saņemtā inforn^ficija. No visa tā
ir skaidrs: komunisti bruņojas, no­kauj,
deportē. Komunisti nomoka
yerģu nometnēs katru, kas nespēj
pa;5audēt cilvēka seju.
Pet vai' vērts apsūdzēt. Ja bieži
vien 86 apsūdzību neviens nedzird
Vai tai ne,tlc? Sī neticēšana draud
ļjvērsties par civilizētās pasaulei nā-ļves'kaiti
Netic vairs rietumu pa-
Siulel tie, kas tikko vēl elpo zem
komiūnisma zābaka. Viņi sauc: „Rie-ttihu
valstis turpina brāļoties ar
briesmīgāko režīmu celvēces vēstu­rē!
Tfis nevar vai negrib komūnls^
imu iznlcitiāt!" Rietumnieki savukārt
bieži netic komunistu drausmīgajām
iņetodēm un mērķiem. Un beidzot —
komunisti hetic, ka rietumi tos' at­maskos,
pirms būs paraktas mīnas
tm civilizētās pasaules pamatiem,
Jrfrms pietiekami hūĶ atombumbas
ari Kremlim uii sarkanā armija būs
liobruņojusies lidz zobiem.
Katra šādas neticības stunda t u -
Vfais^ galam, nāvei un Iznīcībai. Tā­dēļ
mums bezjēdzīgajā neticības
jStraumē steidzīgi i r jāiegāž iespai­dīgu
un neapšaubāmu faktu kalni.
Neticīgie, lētticīgie un kurlie pie
ilem faktiem jāapstādina. Ja liecī­bu
vēl nepietiek, lai runā mirušie,
noslepkavotie, nomocītie; tiem taču
nevarēs neticēt. Pirms mēneša britu
militārā tiesā galvenais aizstājis
JtedŽlnalds Pagets deklarēja: „Tā-dus
pašus kara noziegumus, par ko
tagad tiesā feldmaršalu Erichu von
ManSteinu, savā laikā pastrādājuši
Ari^krievl." P#t lieciniekiem pret
boļšf^ikiem viņS īpaši aicināja pSr«
jvmotas personas, kam i r tieša pie­redze
un dnSml neskaitāmi fakti
, So aicinājumu advokāts Izteica tie-fias
zālē un atkārtoja preses konfe-ijencē.
Un tas nav vienīgais gadī­jums.
Mūsu rīcībā i r tuvu pie divi
Simti brīvās pasaules laikrakstu re-
^ dakdju, galveno redaktoru un līdz-
•tridnleku adreses. Katru dienu
UdmaJInas tiem aizved ari mūsu
rakstus un ziņas par to, kas notiek
mūsu dzimtenē. Vajadzīgi fakti, t i ­kai
fakti! 8kai(}ri, loģiski un patiesi
apcerētos Baltijļas tautu liktenīgos
Jautājumus bez faktiem iespiež sko-ļrf,
saīsinot. Bet konkrētus faktus,
minot personas, notikumu vietas
un laiku, vai atstāstot notikumu da­lībnieku
liectbas, visu iespiež vārdu
Vārdā. Faktiem Ir milzīga nozīme.
Tie periodiski iemesti brīvo valstu
tm nāciju laikrakstos, briedina sa­biedrības
domu un soli pa solim t u ­vina
patiesības atziņai: komunisms,
Ja to laikā neiznīcinās, nožņaugs
pasauli.
Latvijas 92. numurā ievadrakstā
par mūsu politisko stratēģiju skaidri
pateikts: „Visl mūsu cīņas spēki
Jānovieto pasaules sirdsapziņā un
Jāizraisa skarba ciņa pret komūnis-tlsko
režīmu." Sal cīņai ir vajadzīgi
' fakti. Tie mūsu tautai ir taisni sā­pīgā
vairumā. Tādēļ LNP un LCK
aicina tautiešus visās zemēs — do­diet
liecības par komunistu briesmu
darbiem. Mēs sniegsim tās tālāk
ārzemju presei, valdībām, valstsvl-
• riem, sabiedriskiem un kultūras dar­biniekiem,
lai tie izpazītu komu­nismu.
Lieciniet par pieredzēju-k
mlem ēekā, cietumos, par pratināša­nas
veidiem un pakāpēm;'par tuvi-^
nieku vai paziņu noslepkavošanu,
deportācijām un arestiem. Miniet
konkrētus piemērus par piespiedu
piedalīšanos vēlēšanās, mītiņos, ielu
v gājienos; par nejēdzībām skolas dzī­vē
un Jaunatnes audzināšanā, par
reliģijas vajāšanām, svētdienu un
svētku aizliegumu, par strādnieku
b^ztieslskumu, verdzināšanu kolho­zos,
piesaistīšanu pie vietas,; par
klaušām, talkām un nodevām. L i e -
dniet par Latvijas kolonizēšanu ar
mongoļiem, par vergu, nometnēm,
sodiem, cietumiem, kapiem; par
NKVD un komunistu amatpersonu
^mežonlbām utt.—par visu,kas rakstu-
^ posta dzIviJLatvijā un Sibīrijā.
Mūsu cīņai iSpieclešami asi ieroči,
Šodien tie i r fakti. Sniedziet tos! No
31 pienākuma neviens nedrīkst atrau­ties.
Tas i r mūsu lielais uzdevums
trimdā, to no mums gaida Latvija,
nomocītie un vēl dzīvi palikušie lat­vieši.
LNP un L C K informācijas
nozare
katru mēnesi Iemaksai ¥lsmai
• Ja mūsu dzīvei trimdā ir vairāk vērtības un nozīmes, nekā t i k ^
kailās eksistences nodrošināšana, tad tālākiem niērķiem nebūs jēgas, ja
mēs» nepalīdzēsim cits citam — apzinoties, ka visi mēs esam mūsu tau­tas
cīņas grupa Latvijas atgūšanai. Ar domām un līdzjūtību vārdos te
nebūs līdzēts, mums katram jānes savs materāls upiris. Mūsu trimdas
dzīves vadītājas un kārtotājas organizācijas dara visM iespējamo, l a i
pēc iespējas nodrošinātu stāvokli tiem, kuriem, IRO aprūpei beidzo­ties,
būs jāpaliek Vācijā. Bet nekad šo palicēju aprūpei nebūs darīts
par daudz.
Amerikāņu Joslā IRO aprūpei beidzoties paliks pāri par 600 inva-oiīdu
un vairāk kā 500 lielākās kritušo karavīru ģimenes. Daugavas Va-
,^ nagi līdz šim nav spējuši palīdzēt vairāk, kā visnepieciešamākās vaja-
' dzības apmierinot un vissmagākiem gadījumiem dodot regulāras ikmē**
nešu. Izmaksas, faktiski ne lielākas kā kabatas nauda. TŽs pats Ir pa­nākts
li^Jāko tiesu tikai pateicoties darba un sardžu rotu ziedotiem lī­dzekļiem.
Izceļošanai turpinoties līdzekļi sarukst un var pienākt diena,
kad aprūpējamie paliks bez jebkāda atbalsta— tieši tad, kad tas būs vis­vairāk
nepieciešams. To apzinoties E^ugavas Vanagu saime aicina Ik­vienu
strādātāju Ik mēnesi algas dienā iemaksāt, pie DV amerikāņu
• joslas valdes nodibinātā invalīdu fondā, vismaz DM 1.—. Fonds atrodas
DV, joslas valdes pricKŠsēža Ed. Stlpnleka pārziņā. Katrā nometnē, kur
darbojas DV nodaļas, iemaksas fondam izdarāmas nodaļas val#i. Fon­dā
uzkrātos līdzekļus'izlietos tikai IRO aprūpei beidzoties. Nometnēs
un atsevišķās darba vietās, kurās nebūtu DV nodaļas, ziedotāji var Iz­darīt
iemaksu sekojošā joslas valdes bankas kontā: Daugavas Vanagi,'
Kriegsversehrtenbetreuungsstattel / Letten 4061, Bayerischp Bank ftir
Handel und Industrie Filiāle Wurzburg, Wūrzburg, beim Grafenekart 11.
Nebūs tāda mūsu tautieša, kam saņemot algu neatliks mazākais šl
DM 1.—, jo visi aprūpējamie cer un sagaida, ka viņi netiks pamesti bez­cerīgi
Vācijā. Palīdzēsim, kamēr mēs to vēl varam.
LSJAS2ASSUA8 LATVIEŠU NOMETŅU PĀRSTĀVJU APSPRIEDE
precī^^ informāciju par iespējam
izvietoties Norvēģijā un Zviedrijā
^ Attiecībā par Vāci3ā paUekoša-
]iem sanāksme lūdza LCK nodibl.
nat kontaktu ar Vācijas valsts va­dītājām
aprindām, lai atvieglotu lat.
viešiem iekļaušanos dzivē Vācliā.
nekavējoties organizēt Vācijā palieci
košajiem saimnieciskus pasākumus
kā ari piedāvāt mūsu speciālistu
darbu vācu saimniecībai, izdibināt
kredīta iespējas un jau laikus pare­dzēt
Vācijā paliekošo pašpārvaldes
sistēmu, apsverot latviešu pārstāvi-bis
akreditāciju pie okupācijas va­ras
un Vācijas valdības. AtUecIbl
par presi sanāksmes vēlējums bija,
lai Latvija atturētos no nepamato^
pārāk optimfstisku vai pesimistisku
ieskatu publicēšanas, līdzsvarotu iņ«
formāciju starp amerikāņu un ang«
ļu joslām un Vācijā paliekošo tau-tiešu
Interesēs ievērotu tolerantu tS-nl
pret vāciešiem. ^
iiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii,
Piespiedu pārskološanās
^Vispārējā akcija emigrācijas vei-
Ci'nāšanal britu joslā izpaužas arī
apstākli, ka tieši pēdējā laikā pa­stiprināti
notiek DP^ piespiedu Ie­saistīšana
pārskološanās kursos.
Slezvig-Holštelnas latviešu nomet­nēs
DPACCfŠ komandieri vai nu uz­aicina
atsevišķas nenodarbinātas
personas lesalstīles Alt-Erfrādes
3r-4 mēnešu ilgajos lauksaimniecī­bas
kursos, vai ari tleŠl jau nozīmē
personas, ko piespiedu kārtā nosūta
uz pārskološanās centriem.
Lai ari pret pārskološanās veici­nāšanas
centieniem nevar būt iebil­dumu,
tomēr veids, kādā §1 akcija
norisinās, rada zināmu satraukumu
nometņu leiitiītniekos. Tā no Libe-kas
pie^ie^u kflrtā uz Alt-Erfrādl
pārsūtīta lielāka grupa DP. kas ne
labprāt vēlējušies paklausīt šim rī­kojumam.
Tiem piedraudēts atņemt
DP statusu un Iesaistīt vācu saim»
niecībā. Daudzi atsakās doties uz
kursiem aiz tā iemesla, ka tiem sa­gaidāma
dokumentēšanas izceļoša­nai
uz Sav. valstīm. Dm DPACCS
Ho lanclc^uzņctps^
lictpral. rūpniecība
Holandes valdība piekritusi DP
lietpratēju uzņemšanai Holandes
rūpniecībā, par ko paziņojusi IRO
galvenal pārvaldei. Piekrišana gan
dota tikai technlskl Izglītoto darbi­nieku
uzņemSanai, bet nav ierobe­žojumu
zīmējoties uz vecumu un
ģimenes locekļu skaitu.
Mūsu {)ārstāvis Holandē A, Pava-sars
noskaidrojis, k a akcijas apmērs
būs atkarīgs no pašu DP intereses
un ka Holandes valdība akciju i e ­dzīvinājusi
vairāk humānu kā saim­niecisku
apsvēnimu dēļ.
LCK tuvākās dienās iesniegs Ho­landes
valdībai memorandu, lūdzot
uzņemt nevien technlskl izglītotos,
bet ari brīvu profesiju darbiniekus,
piešķirot attiecību ieceļošanas kvo­tu.
Memorandā norādīts, ka zināt­nieki,
tiesneši, ārsti, advokāti, māk­slinieki,
literāti un mācftāli Vācijā
atrodas pilnīgā bezizejas 8iāvoklI,io
neviena imigrācijas zeme viņus ne­uzņem,
kaut gan tieši šī tautas da­la
ir ļoti cietusi no komunistu re­žīma
Latvijā. Nedrīkstētu ļaut aiz­iet
bo1ā tik vērtīgiem cilvēkiem t i ­kai
tādēļ, ka rupja vara tos Izdzi­nusi
no viņu dzimtenes.
„Mēs esam pārliecināti," noslē­dzas,
memorands, „ka klauvējot pie
Holandes veco labo tradīciju un ka­raliskās
valdības zemes durvīm, tās
nepaliks aizvērtas."
LTDZ 1. NOVIMBRIM BRITU
JOSLA JĀIESNIEDZ ARODU
SPECIĀLISTU ANKETAS
Brttu joslas IRO galvenais štābs
norāda visiem arodu speciālistiem,
kas vēl nebūtu izpildījuši un Iesnie­guši
IRO darba (employment) daļai
IRO speciālistu reģistrācijas anke­tas,
tādas iesūtīt vēlākais līdz l.no«
vembrim. Anketas (Specialist Re«
settlement Service, Individual Re«
cord Forms) pieprasāmas IRO apga­balu
(area) darba ierēdņiem, jāiz­pilda
3 eksemplāros un jānosūta at­tiecīgai
iestādei atpakaļ.
Speciālistu .grupā ietilpst: lauk­saimniecības
^e<ufill3tl, ķīmiķi, da­baszinātnieki
un socifilekonomi. i n ­ženieri,
techniķi, skolotāji, māksli­nieki,
mūziķi, batiku darbinieki, me-cītāji,
tulki, ŽAirnSlisti, juristi, pa­domdevēji
arodu lietās, bibliotekāri,
sabriedriski darbinieki, statistiķi un
rakstnieki.
Kandidātus IRO izvieto darbā ti­kai
ar viņu pašu piekrišanu, (in)
komandieri arī to negrib ievērot. Z i ­nāmi
pat gadījumi, ikad kursos mu­dināti
iestāties .DP, kas Jau gaida
aicinājumu doties uz transitnometnl,
tāpat tādi, kas jau Izturējuši pār­baudi
lauksaimniecības specialitātēs.
Nepatīkami ir it sevišķi tas, ka,
iesaistoties kursos, to apmeklētāji
kursu laikā nesaņem bezdarbnieku
pabalstu, ko var turpināt saņemt
atkal pēc kursu nobeiguma, Sis ap*
stāklis Jūtami skar daudzus, kas, sa­mazinot
štatus nometnēs un ari
vācu uzņēmumos, jpallkušl bez dar­ba.
Līdzšinējie mēģinājumi panākt
bezdarbnieku pabalsta izmaksu kur­santiem
atdūrušies uz angļu iestā­žu
noraidījumu.
No otras puses Jāpasvītro, ka emi­grācijai
nepiemēroto arodu pratē­jiem
Alt-Erfrādes lauksaimniecības
un traktoru vadītāju kursi dos daudz
noderīga un pavērs tiem teicamā­kas
izredzes lauksainmiecības darbā
emigrācijas zemēs. Kursu teorētisko
apmācību programmā ietilpst ari
angļu valodas mātsība, ko^ m c a 2
stundas dienā. Pastāv grupas iesā­cējiem
un kudzēkņiem ar priekšzi­nāšanām.
Pazīstami lietpratēji agro­nomi
un techniķi māca zemkopību,
dārzkopību un putnkopību, savie­notu
ar praktiskām nodarbībām, kā
ari motoru mācību. Pastāv norīko­jumi
darbā kaimiņos esošajā lauk­saimniecības
farmā, dodot Iespēju
iegūt vērtīgu praktisku pieredzi.
Sāpīgākais jautājums, kas skar
kursantus, i r tas, ķa praktiski tie
kursu'laikā spiesti iztikt pilnīgi bez
līdzekļiem, Ja tādi nav ietaupīti i e ­priekš.
Savā laikā bija ierosināts
piešķirt kursantiem zināmu kabatas
naudu (15 DM mēnesī), bet augstāko
iestāžu lēmums šajā lietā vēl arvien
nav zināms. Ir tomēr apšaubāmi, ka
nometņu Iemītnieki, kas dzīvo bez­darbībā
un bez svarīga iemesla vai­rās
doties uz kursiem, izdara lielu
kļūdu, un viņu nostāja atzīstama par
nepareizu. Iegūtās zināšanas un ^/a-lodas
prasme ievērojami atvieglinās
gaitas svešumā. H. Z,
EMDENES latviešu nometnes aka­dēmiskā
kopa 28. septembrī rīkoja
Latvijas universitātes dibināšanas
30. gada dienu. Garīgo aktu vadīja
nometnes mācītājs P. Nesaule, Ie­vadrunu
teica dipi. inž. 6. Zariņš,
bet svētku runu — Dr. D Bīskaps.
Svinību oficiālajai daļai sekota gro­ziņu
vakars.
HAMBURGAS universitāti gep-tembri
beiguši šādi latvieSu studen­ti:
medicīnas fakultāti Jānis Bikša
un medicīnas fak. zobārstniecības
nodaļu Biruta Kalnāre.
GLAZENBACHAS nometni Aust­rijā
Slnls dienās atstāja prof. R.
Sniķeris ar ģimeni. ViņS dodas uz
MisurI štatu, kur cer atrast nodar­bošanos
savā specialitātē.
LNP loceklis uni L C K revīzijas
nozares vadītājs E. Llepiņš nesen iz­ceļojis
uz AustrāUju.
PSfCHISKI SLIMO IZDOŠANA
UZ BALTIEŠIEM NEATTIECAS
Lejaszaksljas latviešu nometņu pār­stāvju
apspriedē Imbshauzenā pie­dalījās
25 komiteju priekšsēži vai
konļandanti no 17 lielākajām apga­bala
nonaetnēnu Sanāksmē par mū­su
trimdas organizāciju darbību un
nākotnes iespējān^ referēja LNP un
LCP pri^sēdis J . Celms, L C K
saimniecības nozares vadītājs J .
Niedra un BCP latviešu pārstāvis A.
Trapos.
J . Celms pārskatā par centrālo
Iestāžu lIdz.Sinējo darbību, sevišķi
izceļot panākumus izglītības laukā
un uzsvepti ka pašreiz darba un
maksātspējīgajiem izceļojot, visakū­tākā
kļūst sociālās aprūpes problē­ma.
Vairāk līdzekļu nekā lidz šim
būtu vajadzīgs arī mūsu polītiskās
cīņas mērķiem, lnformāci:;as brošūru
izdošanai utt. Par L N P J . Celms
norādīja, ka sakarā ar straujo Izce-ošanu
būs vajadzīgi pārkārtojumi
iās uzbūvē. Vēl nav arī izlemts, vai
vadītāju centru pārvietot ASV, A n ­glijā,
vai dalīti ab?.s zemēs.
LCK sainmiecības nozares vadī­tājs
J . Niedra ziņoja par L C K bu­džetu,
norādot, ka līdzekļu sagādes
ziņā mūs nevar salīdzināt ar citām
tautību grupām, kam lielas un spē­cīgas
veco emlgratntu organizācijas.
Mums līdzekļi jāsavāc gandrīz tikai
ziedojumu ceļā. Ja budžetu neiz­klāsta,
tad tam i r zināms attaisno­jums,
tomēr tautieši ar budžetu var
iepazīties, Jo to ar apgabala pār­stāvju
starpniecību piesūta nomet­nēm.
Nepamatoti i r arī biežie pār­metumi
par L C K darbinieku liela­jām
algām. Jo nevienam LCK locek­lim,
ne citam darbiniekam alga nav
lielāka par DM 200 m&iesi
BCP latviešu pārstāvis A. Tra-pāns
ziņoja, ka nepārtrauktā cīņa ar
skrlnlngiem beidzot Jāuzskata par
80—90 procentigl uzvarētu. Runājot
par emigrāciju A. Trapāns norādīja,
ka Francija laukstrādnieku vervēša­nu
varbūt atjaunos tikai pavasari.
Argentīna atsaukusi uzņemšanu, bet
ar tik smagiem noteikumiem, kā,
plem., no pirmajā pārbaudē pielai­stajiem
700 pieņemti tikai 70. Ar
Austrālijas misiju notiek sarunas,
lai pieļautu Izceļot ari vecajiem cil­vēkiem.
Bēmu saslimšanas un mir­šanas
gadījumu dēļ vairs nepieņems
ģimenes ar bērniem, kas jaunāki par
1 gadu, Sardžu vīriem angļu Joslā
par emigrāciju Jāizšķiras pašiem. Jo
to vienībās IRO aptauju komisijas
neieradīsies. Lemgo paskaidrots, ka
sardžu dienests pastāvēs Wlc ilgi, ka^
mēr Vācijā būs okupācijas kara­spēks.
Apgabala pārstāvis R Kukainis
informēja, ka IRO aptaujas Lejas-saksijā
cer nobeigt līdz 15. oktobrim,
pēc tam sāksies pārvietošana pa da­žādām
|iupām, ko domā paveikt vēl
pirms ziemas sākuma. Zināms, ka
veco ļaužu nometnes būs Sengvar-denā,
Varelē Kukshafenā un Bo-dentelchā
tbc slimnieku atpūtas un
veseļošanās nometnes DedelstorfS
un pārskološanās centrs Vartā—Lē-sē,
bāriņu nometne Rotenfeldā, In­validu
Eversburgā. Hanoveras on
Oldenburgas apkārtnes nometnēs, kā
ari Lingenā novietos tos, kas neva­rēs
Izceļot. Emdenes nometni l i k v i ­dēs
un atdos vāciešiem Pašreiz Le-jassaksljā
nometnēs dzīvo ap 7500
un ārpus nometnēm. 5—600 latviešu.
Pārvaldes ziņā Lejassakslju pare­dzēts
sadalīt divos apgabalos, f.r
centriem Verdenā un Braunšvelgā.
Gaidāmajā pārvietošanā, domājams,
nevarēs ievērot tautību principu, to­mēr
solīts šajā ziņā rīkoties iespē­jami
saudzīgi.
Pēc plašajiem nometnes pārstāvju
ziņojumiem, kuros izskanēja atzi­nums,
ka IRO aptaujas komisijas
angļu Joslā rīkojušās mums labvē­līgi,
ka latviešu attiecības ar vācie­šiem
ir visai labas un ka iekļauša­nās
vācu saimniecībā nebūtu uzska­tāma
par traģiskāko atrisinājumu,
sanāksme savus lēmumus formulēja
14 punktos, kurus nolēma iesniegt
LCK Irfdzot tos realizēt. Attiecībā
par emigrāciju lūdza L C K pastipri­nāti
norādīt tautiešiem uz nepiecie­šamību
atstāt Vāciju un vajad?;ības
gadījumā arī Eiropu, izņemot tos
tautiešus, kas jau iesaistījušies vā­cu
saimniecībā un nodrošinājuši sev
ilgstošu eksistenci; aktivizēt tau­tiešus
emigrācijas zemēs emigrāci­jas
iespēju sagādē Vficilā esošajiem;
jau laikus rūpēties par garantiju
sagādi sakarā ar iespējamu papildi­nājuma
pieņemšanu DP Ieceļošanas
Hkumam ASV, šajā nolūkā izmanto­jot
visus sakarus ASV un ar visu
savu autoritāti aicināt Izceļojušos
tautiešus dot pašiem un gādāt gal­vojumus
palicējiem Vācijā; lūgt tau­tiešus
emigrācijas zemēs sagādāt
galvojumus invalīdiem un sniegt
VES1 UlEi
REDAKCIJAI
labprāt u-^"
No IRO vadības saņemts oficiāls
paskaidrojums, ka psīchiski slimo
izdošana Padomju savienībai at­tiecas
vienīgi uz tās pilsoņiem krie­viem
un ukraiņiem, kas līdz 1939.
gadam bijuši PSRS pavalstnieki. Uz
baltiešiem šī akcija neattiecas. —
Izdoti it ka 30 garā vājie, no ku­riem
apm. astoņiem bijusi cerība
izveseļoties, (in)
LNP prezidija paskaidrojums
ārzemju pasu lietā
f.^^T^Ā? septembra numurā levieto-nJf,
^f^?^^^ paziņojums ārzemju
pasu lietā, kurā teikts, ka. sākot ar S.
1 pasu lietas Vā-
• ^ ^^.1°^ t i k a i LCK apgabalu pār-
.^l ^ T? apkārtnē, to
var darīt an pie P. Apmaņa, Bugen-hagenstrasse
6/II. Hamburg i
ROKAS NOST NO INVAUDU
PABALSTIEM!
Esmu saņēmis ziņas, ka dažu no-metņu
latviešu vadība atbīda noat»
algota darba invalīdus, izskaidro](
savu rīcību ar to, k4 mlnfttle saņf
mot vācu aprūpes iestādes pabalsta,
Pats pieredzēju, ka, sadalot Lat­viešu
studentu centrālās savienībai
piesūtīto stipendiju, to atrāva kā­dam
cīņas biedram tādu paJu motī­vu
dēl.
Cik plaāi atļausim fiādai parādībai,
Izvērsties? Vai i r starp kristīgai
vienlīdzības vai citas brālības tērpi
maskētajiem skauģiem kāds, kas par
DM 100.— mēnesī gribētu palikt bei
acu gaismas, vai pret mazāku atlī­dzību
staigāt bez locekļiem? Vācu
pabalsts gan balstās uz rOpTgas me-dicīhiskas
pārbaudes datiem, bet
spēj remdēt tikai pavisam nleclffi
ikdienas fizisko un garīgo ddanu
daļu.
Aizšautie vanagi, padomāsim, un
tad sasauksimies, kā asāk uzcirst
pa pirkstiem tiem, kas neaicināti
tver pie mūsu rētām!
^ J u r b Skrīveris, BraunSvelgl
ARI MAZIE EADREIZ VAINiGI
P. Akots Bostonā domā (Latvijai
91. num.), ka Vērotājs Latvijas 2?.
au|. numurā raks^. Mājiens ar mlii
tu vienpusīgi kritizējis IftŌ „pti
domdoSaiias akciju** un min. raksta
autoru pielīdzina „rokas puišiem",
P. Akots tagad dzīvo Bostonā, bet
DP izšķiršanās izceļot vai neizceļot
notiek Vācijā, tāpēc A. grūti spriest
par „mazo" rīcību atsevišķos gadī­jumos,
— Vai i r pareizi, Ja dāma,
sēdēdama birojā un pelnīdama smu­ku
naudiņu, sAka: „Kāpēc man
stfelgtles?! Se vāru pelnīties ar l i -
kotlem nadziņiem." Vai atkal Jau­neklis
:„Austrāll ja un lāpsta neaiz*
bēgs. Kad te vairs darba nebūs, gan
IRO rūpēsies, ka tieku projām."
Acīm redzot, šādi uzskati kļuvuši
zināmi arī IRO un tā sākusi „pa-domdoSanu"
emigrācijā no sava vie­dokļa.
Cik šl metode pareiza, to w-vā
rakstā pateica jau Vērotājs, bet
IRO ir organizācija, kas ieinteresēta
vairāk masu izvietošanā, tāpēc iz­nāk
ciest arī nevainīgiem. Bet arī
„mazle" Ir dažreiz vainīgi un P.
Akota «kompliments" Vērotājam^ ir
nelaikā uft nevietā.
Ēriks Miesnieks.
MŪSU PA8U LIELIE
„Tā ir veca patiesība, ka lieli ko­k
i aizēno mazos — mēs esam pS-rāk
mazi, lai mūsu sāpes kāds uz­klausītu
un padomātu par tām ilgāk
par īsu bridi,"—sākas R. Oša raksU
Latvijas 93. numurā. Dzīve un no­tikumi
rāda, ka arī starp mums,
mūsu pašu tautas vidū ir lielo šķi­ra
— „mūsu pašu lielie", kas raksta
un sauc: uzturiet dzīvu latviešu ga-rul
Bet ko dara viņi paši par to
lasām minētā laikraksta tanī pašS
lappusē, rakstā „Brāļi Slaucītāji
gūst panākumus La Platas uniVersi-tātē."
Kāda IRO ziņojuma atreferē­jumā
tur apgaismotas vispirms abu
profesoru izcilās sekmes Dienvid­amerikā.
Nav šaubu, ka ikviens lat­vietis
i r uz tām lepns. Taču.piebil­dums
beigās katram no viņiem
ir arī pa meitai — viena precēju­sies
ar angli, otra ar austrālieti" —
parāda kādu skarbu un nožēlojamu
parādību. A r i te ,.lielie koki aizēno
mazos"*
Ja nabaga bij. karavīrs, kaut mū­su
jaunavu trūkuma dēļ, bijis spiests
ieprecēties sveštautā, tad to ņem
un izsmej. Par jaunatni, kam daž­reiz
patīk izklaidēties cittautu de­jas
vakaros, mēdz rakstīt nievas.
Bet ja pilnīgu asimilācijas ceļu aV-ļaujas
mūsu izlase, tad ^^s, sīpet,
nav nekas. Tiem, kas neatlaidīgi
.klauvē pie pasaules lielo valdmie-ku
sirdsapziņas, derētu plrmkan
gan griezties pie „mūsu pašu liela­jiem"
un lūgt tos mazliet vairai
dzīvot līdzi mazajiem. .
E. Sulos, Oksfordširā.
•"^ s4AiQ atbildīgais red^K-
' I f i AP manuskriptu
ffivnces Hdzstrādnieku
ŗ j S s t u s " . >.Nevaram
orūca Bārda. TrešalB kolļ
Eloceklis Raltumu Jāms tobnd
ESopams. Pārējie apleci-
LļT Un sporta nodaļas redak-
Llda Smita kabinets atrodas
M Kanberā. Laikraksta
«iļas vadību uzņēmusies sim-
Dellņa kundze, kas darbu
i kabinetā atlikusi līdz var-iespēja.
Par paSreizejo
īreilTOlņS ieteicās: „3a- Ib^i'lrdtr PMl'i^al^stām,
ļam, pavairojam, Izsūtām uu
to atsauksmes. Sākot ar sep-ļiiilaidumu,
pārgājām no rotāto-bieļ
jauj
nleļ
Bri
kas|
V.
jah
Ke^
Zal|
koi
bei
Daļ
gājļ
s(
dījļ
vāi
dej
ral
cltt
ra(
rai
auiļ
\\'ļX
ral
VU
1)
U
ga|
gaļ
r<
VI
bal
ļotj
M C S U lX\Yl
i ... • • •
,Hbūdams,Vācijā, lasīju ierost-ļ|
m par lielāku latviešu kolonl-
Jiiianu kādā valstī, kur butu
piļains iegūt plašus zemes'ļiu'>'>-
pm nodarboties ar lauksaiiiuile-pĪli
galveno pamata nozari, tai
ļ!*ot visu pārējo profesiju pie-.
m Projekts toreiz izjuka, jo
m valsts nebija ar mieru uz
N Imigrantus ar šādiem notei-
Nen. Venecuēlas prese vairīik-
Mojusi, ka Itālijas emigrāci-
Bistādes apsvērušas lidzigu pro-p
pat lielāku itāļu kolonistu
N vienkopus izvietošanu Vene-
R Kaut gan Venecuēlas valdil)a
*_iieatbalsta organizēšanos pa
pālim grupām, šajā gadījumā
'«oanājumam nav pretojusies,
«pavadījis Venecuēlā apme-gMu
un. šajā laikā vērojis da-
PŅību un dažādu sociālo t'ru-ptaju
izvietošanos. Esmu in-
S.Par izvietošanas iespējam
« l a s un kolonizācijas iesla-ieradušies
Venecuēla.
2 Savu vērojumu rezultātus
'C^jmegt šajā rakstā, ul-
IteTlJet^g^ ^ISdziena '
'<kiy-r telpa bez
4 milj. Tu-kā
2 t!f
:'nen«iL P'?«''asli, kas ap-
Andu
r''8.VeL -.^"^ tad ari izbn-
„ ™ ean dzīvo U-g
1
i
c
[
i.
1
<X Wrm,emilnieki „,
ftL^^SēĒ r«'>'<^^-i.olo-
5s^^Cdiān,f^="™"-•- ^ ' • - ^ a