Bavarijas Latviesu vestnesis, April 14, 1949

              l o e i ^ U N HIMNU . " ^ ^
bilance, atkal var •
i l j p . DEMONSTRĒ' - . v'
Itiom^ marta bei»^^^^ ^'nnauT^. %
feļc! ļielsitaham^/P^^fai' gat^'Jf'
y Mtt «teņftraukS ^'"^S» W
» i ' r t l & t i i latvieSu slēnotāi,,. '
rfŗr'V; Raksts, «re, J .5-""' i
ļ(as, tautai latviešiem!"' -'^^^^^^^
Plļti^ tnm bērniem iera'dA^
W8'8^^^^ Mtm^v^i no ItiR,
^«««luSv Jaudzi Žurnālisti «n ' f i
te^5^ novietoti t
slimojusi, -bfrntiiijl i
;^r' Viņa «inSšanam būtu ii
sporta centra, lifTpsa
l^i^ 'tobapaf lilritcnaina^
Žurnālisti ari ifcft*
ķ^^,Ļaģ5fdiņu, un laiiiraltst»
I-^«*?-.8nči apraksta vfsas I t f i»
-^**5i^,,^JfS .^^^^ Viņa mim
; diezgan pavāji. Viņ^ tom^$i}
lUi nākpSS sezofti vaipgs teM
.«l^iifesi^alAS zināšanas.
• | l f \ l l L J 11^ i l l l .111111 I , j II l i » 41»^
ril biedr^^ :b«nii un . ,
^ e # l i S , , VacijS ua msA^ik.
; • • i
jjcptļfembri.
|§Sr^ dzīvesbiedre, dēls,
Q^ ^ m « i i i ņ a un ina
It''
oļ«J5ie; tēvs n^toam^
s^umā. Cena
W tiriižu, komisua neūzsu
l eB krajnitaā
ga bērhtt grārijata - (^^^mn
bis: nn' Morics" £ ļ . ..
tepuķes - „Savs W » V pp!*
Hs zemes." •••
ŗ maija mēn.^8akiiffla-^'f,5gt.BjJ,
r. Julius-Leberstr. 40,
I LATVI»**»;- jauiif*^
loSināta stāvokļa ļ a ' V i j rf
lūkos vēlas ' Ē ^ ' g ^ a f l*
mi
i
I
H
It
r4
ii V
L A T V U
Pnblifllied tmder EUCOM CivU
AHaih DivUion Aattiorisatioii
Number UNDP 198. Pnblislier
and Editor: Kārlis Habāct.
pp Camp KlciokStz oear
Giinzbofg/D. Priater: ,,Schwāb.
Volksbl.^ Ofinzburg/D., Btm..
UJidin.-Pl. 7. Circufaitioii: 12000
Poblishcd three iim« W€tUy«
Editorial offiee: Gfinzbnrg/D.,
Dominikus • >l^iiiimeniiaimalr. 2.
Nr. 42 (266)
C(|turtdieoĻ 1918. g. 14 apr,
linSk tils r ^ M a«di|i. Isdf
vējt: LātvieSs preses dārMait-
Int stdarUbas kopa; kopts vt>
cikais ai. Cttlltfs. Gahtaato
rtdaktert K. fiabSet (fiMid
darbā aettrodas); talv. redak*
ton vittn. M. CuIItit. K»*
daktori: a ĶfstHs, A. Uf
H. Mi&dtnbsfgs,
adrese: G^uAmtfU^
kas Zimmtrmaosstr. 2 ItUnH
aDis 841.
Vācu politiķi stīvējas, bet
neatlaidlsies
Apspriedes Frankfurtē par jauno
okupācijas statūtu
rec savas pjmiās lielās U2varas pasaules politikā AUantika pakta»
A$V Irliettt ministrs Bļns Ecesons tagad pūlas iespējami ātri izcinit savu
otro ofenšivu — Eieiumvācijas valsts nodibināšanos. Te pēdējās 48 stun»
notikumi risinājās ašā secībā: ASV» Anglijas un FraņoUas ārlietu
ministri istedca pateicību līdzšinējiem Vācijas Joslu militārgubemātor^m
un viņu personālam par veikto āBxbu, tācu parlamentārā padome BoJnnā
otrdien saņēma vēlreizējn stingru pamudinājumu pasteidzināt satversme^
i^radāšanu, bet vācu politiskās partijas tikpat noteikti atbildēja, ka ^s
nav apnUierinātas ar jauno okupācijas stat&tu» vēlas tani papildinājumus
un ari nevarēs vienoties par Rietumvācijas satversmi agrāk par ^prī}a
beigiūn. Maskava šo vācu kavēšanos fizmanto savai propagandai, apgal­vodama,
Ja Jaunais okupāc^as statūts ir tikai speķa gabaliņš kapitalistis
ksjos slazdos, kuros ASV grib ievilināt visu vācu tautu.
Kas īsti noti'fcs Rietumvādjā, ja
dažu nedēļu laikā, kā to'vēlas Va­šingtona,
atcels līdzšinējo militārpār-val4i?
Cik lielas būs vāciešu pašno­teikšanās
tiesības?. Uz ko vācieši var
cerēt tālāk?,Kāda būs Vācija tuirp-savas
ZVIBŖIUJA PRET IZRAĒLAS UZ­ŅEMŠANU
/,
UN se$iija$ tuanpinājuinā pirmdien
Itālijas ārlietu mmisto grāfs Sforca
teicj^ runu It^ijas koloniju jautāju­mā.
yi!;ĶS. lūdza aizmirst veco-nai­du
ļin un> atrisināt
jautfļumu tā, lai paitiesi- būtu at*
rasts labākds . kompromiss. Sādu
visas puiBes aipmierinošu spriedumu
var ari sagaidīt, ziņo BBC Lēksek-sesas
korespondents. Liekas, ka v i ­sumā
UN sesijā pieiļems Anglijas
delegāta Mekniia plānu ar maziem
grozījumiem. Tiklab Dienvidameri­kas
valstu delegāti, kā arī Franci­jas
un Ōienvidalrikas pārstāvji aiiz-st
§!v gandrīz.visu Itālijas koloniju
atstāšanu tās pārvaldē. Ar šādu ie­skatu
nļeapmierināts Abesīnijas pār-stāviis,
kas teica, ka Btiopijai pie
laika vajadzēs sagatavoties visām
varbūtībām, ja Eritreja un Somā-
Hja atik^ kļūs Itālijas īpašumi. Bei­gās
galvenā padome nolēma izrau­dzīt
komisiju, kurai būs jāpārbau­da,
kādas Āfrikas iedzimto organi­zācijas
un kopības vēl uzklausāmas
Itālijas koloniju jautājumā, iekām
pieņem galīgo lēmumu.
Pec tam apsprieda ģenerālsekre­tāra
Lī iesniegumu atvēlēt organizēt
800 vīru UN bruņotai apsardzības
vienībai Tā domāta UN delegātu
un. delegāciju drošībai karadarbības
apgabalos tin citiem uzdevumiem,
kādi paredzēti UN šķīrējtiesas dar­bībā
nākotnē. Lī uzsvēra, ka viņa
priekšlikums nav atsevišķu valstu
vai valstu grupti ierosināts. Pret šo
plānu asu runu teica Padomju Sa­vienības
pārstāvis Maļiks, Trigves
Lī pridcšlikuma pieņemšana nozī­mētu,
teica Maļiks. ka pasaulē
rastos, nelegāls bruņots spēks. Ma-lika
viedokli atspēkoja vairāki r u ­nātāji.
Balsošanā ar 41 balsi, attu­roties
Francijai un Austrālijai, .Trig-ves
Lī priekšlikumu nolēma nodot
speciālai komisijai, kas to apstrādās
un iesni^s nākamai U N sesijai sep­tembrī.
Zviedrijas pārstāvis paziņoja, ka
balžos pret Izraēlas uzņemšanu UN
jo žīdu valdība joprojām neesot att
bildējusi par izmekl^anas rezultātu
grāfa Bemadota nošaušanas gadīju­mā.
Otrdienas sēdē Dānijas ārlietu
niinistrs Rasmusens visu Skandinā­vijas
valstu vārdā prasīja kardināla
Mincenti un bulgāru garīdznieku va­jāšanu
apskatīt ārpus UN sesijas.
Balsošanā ar 20, 7 pret balsīm, 20
dalībniekiem atturoties, tomēr no­lēma
Mincenti un garīdznieku prā­vas
uzņemt kopsapulces darba kār­tībā.
m^ā loma Rietumeiropas valstu
jaunuzbūvē?
Uz šiem jautājumiem atbildes
sniedz gan autoritatīvi sabiedroto
komentātori, gan rietumu prese
Visskaidrāk un vienkāršāk to izsaka
amerikāņu oķulpādjas iestāžu
^baj^s" Mr. Berņers: ,J>rīz visā
ŖietuinvŠcijS būs viena vienīga
centrāla Vaid^iia. Tā būs pašu vār
ciešu vēlēta un sastādīta. Tai pie-ķ
ŗ ^ pilna likumdošanas, izpildu un
tiesias spriešanas vara. Sabiedroto
kontroJļ^adome, kurā darbosies Ms
augstie- okupācijas komisāri, būs
tikai; padomdevējs kontrolorgans,
ķaĶ tiešā darba nejauksies. Jaunais
statūts Rletumvācijai dod cerības
viena gada laikā iegūt pilnīgu de­mokrātisku
pašnoteikšānos visos
jautājumos."
Tādas izredzes vācu politiķiem
jaimais okupācijas statūts patiešām
paredz, jo tas nosaka, ka pēc viena
gada statūtu vēlraiz grozīs, un atka­rībā
no tā, cik, sekmīga būs bijus
vācu gentrālvaidības darbība im kā,^
pašnpteikšanās ietekmējusi vispāi:^-
jo Rietumvācijas demokratizēšanu,
tiesības samazinās vai arī pilnīg
nodos visu valsts dzīvi vāciešu ro­kās.
Tad tie kā suverēnas valsts
polītiķi vadīs Rietumvāčiju.
Tādas ir teorētiskās nākotnes iz­redzes.
Šobrīd tomēr paredzētais
plāns no īstenošanas stāv vēl patā­lu.
Sabiedroto politika Rietumvā­cijas
jautājumā liekas skaidra — tie
vēlas iespējami ātri radīt spēcīgu
Rietumvāčiju, lai to iekļautu k
jaunu balstu pretkomūnisma bar­jerā
im jaunceļamajā Eiropas ūni­jā.
Ar jaiinā statūta pieņemšanu
paredzēta arī Rūras apgabala rūp­niecības
kapacitātes starptautiska
izmantošana — citiem vārdiem,
Buras attīstītā rūpniecība tiek ie
kļauta Maršala plāna vajadzībām,
im vācu ogles, ķīmiskie produkti,
tērauds un mašīnas palīdz atdzīvi­nāt
visu kontinentu līdz pat dzelzs
priekškaram. Ar to tiek novelta
daļa smaguma no ASV saimniecības
pleciem un tai atbrīvojas spēld c i ­tiem
„atpalrkušiem" apgabaliem
kādu pašreiz pasaulē, it sevišķ
Āzijā, netrūkst. Kā zināms, Atlan-tika
pakts i r tikai viens no ASV ie-
(Beigas 5. Ipp.)
ATKĀPUSIES
GRIEĶIJAS
VALDĪBA
SOFULISS SASTĀDĪS JAUNO
KABINETU
Grieķijas ministru prezidents So-fuliss
paziņojis sava kabineta alikāp-šanos.
leinesls tam meklējams paš­reizējos
streikos, kas vēl arvien tur­pinās.
Karalis nekavējoties uzdevis
8^ gadiis vecajam valstsvīram sa­stādīt
jaunu kabinetu. Kaujas Gra-mosa
kalnājā atslābušas, jo abām
pusēm pagājušā nedēļā bijuši pā­rak
lieli zaudējumi. AlbanijI ofici­āli
atsauc Grieķijas valdības pazi­ņojumu
\m notu UN^ kurā bija
te^^ts, ka nemiernieki ielauzušies
Grieķijas territorijā no Albānijas,
Tipini maskaviskā stilā Tirāna pa­ziņo,
ka Albānijas territorijā nekā­das!
nemiernieku sapulcināšMias nav
notikušas. Trīs grieķu tautas ar­mijas
karavīri esot iemaldījušies. A l ­bānijas
territorijā, bēfedami no Atē­nu
valdfbas karaspēka vfjāšanas,
bet tie paši tūlīt atbruņoti un inter-nēti.
Stāvoklis Grieķijā pagājušā nedē­ļā
ievērojami pasliktinājies, pie tam
galvenais iemesls vairāk bijis ierēd
ņu streiks un dažu Sofinlisa valdības
ministru nepāMomāti djrsdcoi^ski
pretsoļi nekā neveiksmes Gn^osā
Kā jau ziņpjām. SotuUsS bija sasir­dzis,
bet Vēl īfedējā brīdī deva rīko­jumu
atsaukt valdības loc^ļu Izslu­dinātos
dctoētus pret $tmficotājiem;
kas paredzēja visu ierēdņu ikēšpie-^
du mobilizāciju m stifeikac vāddņu
bargu tiesāš^u. Ta^ad jaunajā
valdībai, ja Sofulisam riec6retS kār­tā
izdotos to ātri sastācOft; vispirms
būs jāatrod izeja no kļūmīgas situ­ācijas,
atlaižot apcietinitos, paaugs^
tinot ierēdņiem algas un paitiazām
nomierinot tautas sašutumu pret
valdību. Pēc Sofulisa domām, kā to
ziņo ;,J>aily Mali", tas ies«pējam$ t i ­kai
ar pārtikas im plaša patēriņa
IMreču tūlītēju atbrīvošanu, ;is5daīrot
arī vispārēju cenu. pazeminājumu
visā Grieķijā.
Jaii|tsi dens^^
pimā gājienā
aptiireta
MAO TSE TUNGS PAZIŅO TOIS
DIENU PAMIERU
Ķ!t]^^a komfinlsta spSki savS
ofensM pret Nankingu usdOruSies
nacioi^listn noteiktai pretestibia un
pēc smagām kaujām apstāJuSies,
nesasniegdami c^tos mērķus. Cet
rās tilta gala pozīcijās JangtsS upes
ziemeļu krastiL nadonālistu kara­spēks
Joprojām turas, un tam ar
lidm^Inam nomesta munīcija un
papildinājumi. Mao Tse Tunga naktī
vLt trefidienu i^rsteidzoSi UUrti pa­ziņoja,
ka komOnistI pieņm nacio­nālistu
piedāvājumu, pārtraukt kau
Jas darbību vm 5 dienām, lai do­tu
iespējas n^era delegidjid P^
pini^ vienoties par Jaunu sarunu
bazi.
Reuters ziņo, ka apklusis artilēri­jas
duelis n^llnus 20 km no Nan-kingas,
vietā, kur komūni^ le-triekuši
ķīli visdziļāk; tāpat komu­nisti
pārtraukuši mēģinājumus tā­lākai
karaspēka pārcelšanai. Na­cionālistu
ģenerālštābs tomēr ziņo
ka izlūklldmašīnas konstatējušas
jaunu komunistu divīziju pievilkša­nu
Jan4t$§ frontei.: Tātad ofensīva
var atjauņbtlies kuru katru bridi.
Pagājušos, mehešos arī naclbnMis-ti
intensīvi gatavojās Jangtsē pozī­ciju
aiSEStāvē&anai im 80 km lokā ap
Nankingu izbūvēja nostiprinātas po­zīcijas
ar ievēn>jamu artilerijia^un
mīnmetēju atbalstur Bež tam
Jangtsē ziemeļu krastā tilta gala pp-zidias
pārvērtie par betonētlem cie­tokšņiem.
' Pret šiem atbalsta punk­tiem
tad arī pirmajā gājienā komu­nistu
ofensīva sabndmsi. Niknākās
cīņas nedēļas sākumā risinājās pie
Hua-Jangas pilsētas dienvidrietu­mos
no Ankir^as. Ari Ankingā
stāvoklis uzlabojies, komunisti iz­sisti
no pridcSpilsētām uņ atbrīvots
lidlauks. Ievērojama nozīme kau­jās
par tilta gala pozīcijām bija na­cionālistu
flotei, kas ar lielgaballai-vām
kavēja komunistu desanta iz­celšanu
pozīciju aizmugurē.
Jauni atomieroči un ASV vēl
ciešāka apvienošanās ar
PREZIDENTS TRUMENS IESNIEDZIS ATLANTIKA PAKTU SENĀ­TAM
RATIFICĒŠANAI
.?a agrāk līgumus parakstīja pēc ilgām diplomātiska apspriedēm, un
ja vēl ilgāks laiks pagāja, iekām tos iesniedza parlsunentn ratificēšanai,
tkgad „atomu laikmets" liek rīkoties ātri un bez liekas^loiilāSanās, Tā.
pēc ari prezidents Trumens Atlantika paktu semītam ratificēšanai iesnie­dza
Jau nēc septiņām dienām, kad tas bija parakstīts^ pievienojot klāt
ļ īpašu vēstījumu, ktiŗā vēlreiz norādīts, ka aizsardzības sistēma radīta pa­saules
miera un brīvības saglabāšanai Zfmtga vienošanās otrdien pazi­ņota
ASV un Kanādas starpā.
TAUTIEŠIEM
A|> mums skalojas bēdu \m reizē
ar! lidu dienu laika: bēdu tāpēc, k a
iKVien tāiiac akkUs^tam no zemes,
kuru Dievs savās grāmatās ieraksti»
jis ar Latvijas vārdu, un zem tā mēs
it visi ar savu piiedzimSaņu esam pa­rakstījuši
ar! savus vārdUs; lielu die­nu
laiks tāpēc, ka uz katra pieaugu­ša
latviešu trim«iinieka pleciem kā
tumšas sēru drānas guļ vēl 50 likte­ņi,
un tie Ir to brāļu un māsu likte­ņi,
kuriem šodien ir ļauta tikai vie»
na tiesība — klusēt un mirt. Lai ar!
kur mēs savās trimdas gaitās aiz­brauktu,
no šīs svētās nastas mūs ne«
viens svešais nevar atbrīvot. So
nastu no mūsu pleciem var noņemt
tikai atbrīvotā Latvija.
Brīžiem varētu lUcties — uz visu
pasauli mums i r ceļi; kur būs jaunās
mājas, tur būs ar! miers un pēdējais
mērķis. Vai lai mēs laāclistam pa
pasaules klajumu kā mēmi ūdeņi pēc
negaisa vētras un kļijstam par klu­sumu,
ja tikai mums ļauj mieru?
Varbūt mēs to drīkstētu, ja mūsu
dzīve būtu t i k a i mūsu. Bet šo­dien
mūsu dzīve vairs nsrv tikai mū­su:
50 mūsu tēvu, māšu, brāļu, mā­su,
sievu, vīru,4l!gavu Un bērnu lik­teņi
ar asiņu f d t i ir katram munus
uzsieti plecos. I A r savu dzīvi vairs
mēs neesam atbildīgi tikai par se^d •
vien,
. Nepletl* ar to, ka niēs, dzimteni
pieminot, nopūSamies, nepleti^ ar
to vien, ka mumis jūtīgā brldl norit
paj»arai,.|>ijen^ tnir-
San« nol#ttifei4^^
Viņi ik dienas vŠĶs dzīvās acis
uz to pusi, kur vakaros riit $aule,
uņ gaida brīvS)^? brihumu un at­pestīšanu,
un domā, ka mēs darām
V1 s u, ka§ mums iespējtons.
Vai mēs to darāma
Brīvais un patiesais vārds šodien
kļuvis par Ieroci — gan dzīvais
vārds, gan grāmatās, laikrakstos un
iesniegumos iespiestais, gan vēstulēs
rakstītais, tas tagad staigā pa tau­tām,
sauc, aicina, noskaidro, un sa­ceļ
tautās uguni, kas kliedē melu
tumsu un dedzina logus dzelzs aiz­karos.
Vai lai mēs, kam atņemts visvai­rāk,
tagad klusētu? Mums katram
jārunā ne vien sayā, bet arī to 50
vārdā, kam i r aizliegts pat nopūsties.
Mums jārada organizēts spēks un
balss trimdinieku starpā, lai mēs
nekļūtu pai* pasaulē, izmētātiem ne­nozīmīgiem
vieniniekiem. Mums jā-
Klejs apstiprina savu
aiziešanu
Amerikāņu joslas militārgubemā-tors
ģenerālis Klejs trešdien , pats
oficiāli apstiprināja, ka visā drīzu­mā
atkāpsies no amata im atstās
Vāciju. Kleja aiziešana notiks, tik­līdz
būs stājies spēkā jaunais oku­pācijas
statūts un Rietumvācijas
'pārvalde nodota vācu centrālā par­lamenta
rokās*
Maitārvaldība nosūtījusi vēl vie­nu
papildinājumu aicinājumam paļ
steigties ar Rietumvācijas sa­tversmes
pieņemšanu. Parlamentārā
padome uzaicināta izbeigt debates
par jauno okupācijas statūtu, jo tas
tā kā tā esot domāts tikai vioiam
gadam. Svarīgāk esot tūlīt pieņemt
Rietumvācijas satversmes likumu,
lai ka radītu Rietmnvāciaas valsti.
yēstījuma ievadā prezidents Tru­mens
norāda, ka Atlantika pakts no­zīmē
amerikāņu tautas vēlēšanos pēc
miera un drošības. «Pēdējais gadu
simtenis mums mācījis,** s f i a prezi­dents,
^ a mēs nevaram pastāvēt
vieni. ASV bez tam nedrīkst no­vērsties
no tiem pienākumiem, kādi
Sm ir visā pasaulē.*' Tālāk Tru-ens
norāda, ka savā laikā Savieno­tās
Valstis ar lielu prieku ratificēja
UN chartu un visiem spēkiem piUē-jās,
ļai stiprinātu Apvieniotās Nāci­jas.
Bet laika tecējmnā pierādījies,
ka šī organizācija nevar dot to, ko
no tās sagaidīja. Tāpēc 12 valstis
vienojās kopīgā aizsandzlbas sistēmā,
kas saskaņota ar UN charlas 51 pan­tu.
,,Mēs bijām par lieciniekiem, kā
samīdīja vienu tautu pēc otras, kā
tām aitņēma tiesības un brīvību. ASV
uh Rietumeiropa tāpēc vienojās, lai
ncKirošinātos pret šādu likteni, jo
viena atsevišķa valsts tagad vairs
nevar sevi aizstāvēt, Sai apstākli
arī slēpjas Atlantika pakta nozīme
visai cilvēcei," piebilst prezidents
Trumens.
Vēstījuma pēdējā daļā prezidents
pasaka, ka Atlantika pakts ir tikai
pirmais solis uz mieru, lai gan liels
solis. „Mums tagad pacietīgi uņ ne­atlaidīgi
jāpūlas, lai rīkotos tādos
apstākļos, kādi sekotu. Es ticu, ka
Atlantika pakts bāzēts uz tām re­alitātēm,
kādās pašreiz atrodamies,"
nobeidz savu vēstījumu prezidents
Trumens.
Lai ratificētu Atlantika paktu, ne­pieciešams
Vs balsu vairākums. Ār­lietu
komisijas priekšsēdis senators
Konnelijs otrdien Vašingtonā pa­skaidroja,
ka senāts paktu laikam
sāks apspriest vel šonedēļ, bet sa­gaidāms,
ka debates par to ilgs 3 līdz
4 nedēļas. Infonnētas aprindas,izsa­kās,
ka Atlantika paktu kongress ra­tificēs,
lai gan paredzama dzīva do­mu
izmaiņa. Otrdien aizsardzības
siaitēmu jau ratificēja beļģu parla­menta
ārlietu komisija ar 12 balsīm,
1 atturoties un tikai 1 komunistam
balsojot pretī.
Par visai zīmīgām Valingtonā uz­skata
vēl divi lietas, kas izšķirtas šo­nedēļ:
tautas pārstāvju naftia finanēu
komisija piešķīra atomieroču tālā­kai
attīstībai un atomu pētīšanai 210
miljonu dolāru, palielinot budžetu
par 19 miljoniem dolāru. Atomu
komisijas priekšsēdis Lilientāls pre­sei
paskaidroja, ka šogad izmēģināti
vairāki jauni ieroči, kas izrādījušies
par piemērotiem. Pašreiz notiek pē­tī
jimii, lai atomenerģiju izmantotu
arī rūpniecībai Otrs svarīgs pazi­ņojums
ir par īpašas ASV un Kanā­das
komisijas dibināšanu, kurai va­jadzēs
koordinēt abu valstu rūpnie­cību,
ja radīsies „attiecīga situācija".
Sī komisija būs pakļauta tā sauca­majai
drošības padomei, ko nodibi­nāja
jau 1940. gadā.
^ērš pasaules sabiedriskās domas uz-
Tnaņība uz mūsii tautas stāvokH un
jāpanāk demokrātisko valstu aktīva
iestāšanās mūsu tautas, un mūsu
valsts atjaunošanas labā. Nepiecie­šams
plaši organizēts informācijas
un propagandas darbs, vācot materi­ālus,
sarakstot un izdodot dažādas
grāmatas un periodiskus izdevumus,
rīkojot izstādes, dažāda veida publis­kas
sanāksmes, paplašinot un padzi­ļinot
mūsu sakarus ar pasaules presi,
iespaidīgām organizācijām, polī-,
tisklem un sabiedriskiem dariyinie-kiem
utt.
Sal ziņā — mūsu trūcīgo līdzekļu
robežas — i r jau kas darīts. Bet ar
to nepietiek. Ir jādara, un var darīt
daudz vairāk. Tikai tad mēs varē­sim
cerēt uz reāliem panākumiem.
Sāds paplašināts ūax43s prasa lielus
līdzekļus, kādu pašlaik nav mūsu
centrālo organizācija rīcībā. Līdzekļi
mums i r jārod, im tie mums pašiem
jāsavāc, jo dtu avotu mums nav.
Ievērojot teikto, IV Latviešu Cent­rālā
Padome savā pirmajā, sesijā,
oievienojoties arī Latviešu Nacionā­lās
Padomes prezldijaim, nolēma: 1)
dibināt īpašu Arējās Informācijas
fondu minēto uzdevumu veikšanai
uri 2) lūgt tautiešus un organizācijas
ziedot līdzekļus šim fondam.
Sal sakarā Latvi^ēu Nacionālās
Padomes prezidijs un Latviešu
Centrālā Komiteja Iņdz tautiešus,
nometņu komitejas, organizācijas un
saimnieciskus pasākumus (koopera­tīvus,
veikalus utt.) ar savu artavu
sekmēt mūsu kopējo mērķu sasnieg­šanu,
iemaksājot zieddjuraus Arējās
informācijas fondam vai nu caur sa­vām
nometņu komitejām, vai piesū­tot
tos L C K Finanču nonares vadītā­jam
J . Niedram, (21a) Augustdorf b.
Detmold, DP Čamp.
Latviešu Nacionālās Padomes
Prezidijs un
Latviešu Centrālā KomiteJtii