Bavarijas Latviesu vestnesis, December 13, 1946

              •,C' -S
1
LATVUA, 1946. g. 13. deoembr!
Mums vaJadxStu kUegt, kliegt t§,
b i pasame attopas un atvejr apis tai
trsftliijaL kuras dalibnieki/esam.
Ar runilanu vien tälu netiksim un
aldesimteji. «pSc kliegt — taa vgl
ir mOsuji^biiji./ , ^ . «,
Sos vardus nesen teica latvieSu
profesorl ievSrojams makslinieks un
dedzigs iatrlots, teica tos ar lielu
gfrdaJedi un lekS^gu pärliecibu. Jo
patiesi - • mums v|u:but draud aiz-inirsto
alrtenis, no sUedön izsisto
liktenis, o dzives likums ir täds, ka
tä nekad neatgrieias, ta nekad neat-grieias,
fä nekad neapstajas, tä m
t^läk* Uri tä nu ir noticis, ka mums
Jau jäsiS runät par divi dzivem —
Viena ir Itä, kas rit ärpus DP no-metnem
b otra ta, kas attistas pa­las
nometnes, tä, pie kuras piesais-titi
mOsu liktcpL Kad «aJä otraja
dzlv$ ieU u2as strävojumi no äri^-
aes — läb pedejä lalkä tas noUek
arvien bi^iäk — tad m§s nevaram
valrs tos labi izprast, mös mulstam
un daubälnies. Vai tas no^metu, ka
dzlve säk isi iet jau mums gapäm?
LId2 fiim esam diezgan deSi pasta-vSJuSi
uzJto, ka savas tautas kopi-bas
uztid^anc^ iesp^jas i r pirmais
prieklnot^^ikums Icaut kadu varbu-t
§ju näkmnes plänojumu rii^inäSanä.
Par savu 1^v§ku masas saskaidlSanu
mazSkis yienlbäs mSs prindpä ne-r
gribSJäih .diskutSi Un tomi&r tagad
näk ziiH ^ process ir vai driz
iesiksies keatkarigi no masu kope^
Jäs gribeäanas. Lai minäm tikai tos
tauUeäus, kas spiesti liometaes jau
tagad atst at. tos, kas icsaistisies dar-bos
uz vj[iräkiem gadiem, pie kam
darba vie tas atradisies dai^äd^ ze-mes,
})et darbä iesaistitb ^menSm
jäpaliek \ ädjä, lai mlnäm uz Angli-
Ju aizbraikuääs sievietes, pie kam
Sadas iesfiijas varbat paversies ari
virieäiem, j Neaizmirsisim te vei vie-nu
— aizprauceji ir musu tauta^
grupas da ba spejigäkais elements.
Visos fiajos gadljumos istenibä
runa ir pat darba probleraas atrisir
näöanu, kas patiesi ir vissvarigäkä,
kuras lab^[§ligä un, mums pie^erpa-mä
nd
Interesgti.
un §1 riteS
.prata, bet
vai mes t
lemu, ko izvirza dzivis drfves pul-seSana,
neviens vei nav spöjis un ne­kad
ari nespes So problemu padai-it
par neeso§i% Dzives istenlba ir stip-rika
par teorljäm un palaikam at-rlebjas.
Mums nevajadz§tu no sevis
telot prätniekus stikla kupolä, it ka
neievainojamus, i kaut gan mes tädi
hemaz neesam. Ko tas mums lidzes,
LCK side Detmolda Tautzinätniskä padome
su
nolemts
j-a vida.
3jumä visyairäk esam le-
Dzive tätad rit täläk
ana nenotiek pec itiUsu
pee oitiem likunilem, bet
)s pärredzam? Btitu labi,
ja, hespedami grozit pa§u pluzmu
m6s visma? zinätu täs virzlenu\ un
iegatu sösltaijiotas ricibas apzipu. ^
$i9 ir tillai viens piemers tam, ka
ar atteikSs^os diskutet kadu prob-
LatvieSu CentrSläs Komitejas pa*
plaiinäta sede notikia ; 4 decembrl
Detmolda. Sede piedalQis azi apga*
nmas vispusi^ apsjcattti daudd mQ- okupädjair jodfi hesen nodlbinäjäs
emts sasaukt nikoää gada Ja^vl-lJ^vä i,gäja pa U e l t t^
paSas personas, kas jau I^tvijä
VAV TKAPPTtT I tautzinatniskos jautäjumds.
NAV "ssrisjiJ^ h^domes mSrlps ir^
, Bavärijas apgabala lAt\aesu ko- g
ja teiksim, ka ignprSsim reäUtates, niitejä griezuSäs^^ v petsonas bä§anu tautas liSkotnei, uzturot to
ja ar to savii kupolu nosargät ne- ar jautäjumu par emigrädjas iesp§-^^^^^^^^^f^
spejam un ja taS plaisä un dröp no |ä^^^^ lautäjuma no- j^^^^ dziVot^ju. Padonie gri^
katra siUena. : ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^. -
Kop§ Centräläs padomes pedejas rij^äriu okupäcijas jösla nav i^stades, k^gj^ig^ draud no varbut§jlem iek*
sesijas pagäjuSi vairad mene^L^au-^^k^^^^^ saii^anäs procesiem.
näs padomes sastävs tagad mams, attiecas uz mQsu emigrädiu. ginis dlenäs padomes prezidija lo-bet
sesija ka tä not ikizsz itouovtäak yä glla nikavL^ B^z tam Bavärljas apga.b a;l a \la tLvi,JcxlS u kwo - ceklierä bija apspriedes Hersbruka
oodien Eslingenänotiek Darba pa-^ ^
domes sede, kur, jädomä, ari vaja- 9. decembri priekäsSia A, Beitia va- d6s piedialljäs padomes priekSs^dis
dz§s nodarboties w pieminStiem jau-1 diba. Adxhinisträtlväs iin sodäläs | p^^j prof P. Ju-uzsäk
darbfbu
nam apmierinäjis mQsu cerlbas, Mes nan^^u dalas — A. StabiJ)5, garIgäsL.|^^ 2. Kristbergs/ lApsprtefu da-esam
gan respektöjuSi §is pa§u ve- apruoes dalas ^. Turks, ideolo-i -
letäs augstäkäs pärstavibas nostaju; ^gkäs dajas prof; P. Starcs, in-bet
ir saprotamas ari tautleSu rQpes, formädjas dalas — A. Rudzis, izgli-kad
dzives isteniba neatbalso täs tibas un kulttlras da]as — A. Stein-motlvädjas,
kas liktas vienas vai ot- h^j^g un juridlskäs dajas —^^^^
ras iz§ljjr§anäs pamatä. Tas bQtu | Q^ava.
milzigs ieguvumsv ja pädomei jauna-jä.
sastävä 'izdotos heviei:i uzturgt de-
Su kontaktu ar veletäjiera. bet ari
izlldzinät dlferehces starp to, kas ir
lätenlbä un starp to, ko uzskatam
par nepiecieSamu. Bet tas n6zim§,
ka bus vajadziba iztlrzät visdrlzäl^ä
laikä visas täs problemas, kas musu
libnieki vienojäs par to, ka aptau-jas
celä no padomes locek^em un
dtiem interesentiem jäveic informä-dja,
kädäm trimdinieku dzives pa-rädibäm
vispirmäm k|rtäm bQtu jfi-pievlrä
ubnäniba, kädi jautäjuml
prasitu steidzamu nokärtoSanu.
l^iOti svanga loma padomes darbä
bQs nometi;iu ied^ivotäju ^dejiskai
aprupel Ir sagatavoti iespieSanai
vairäd raksti, kur nomet^u iedzivo-täji
Väretu äti^st atbildi U2^
dzives aktuäliem jautälumiem. Ir
paredzSts liigt musu redzamäl^
ärstus dot norädljumus, kas nomet^ ^
^u iedzlvotajiem bQtu jädara savas
veseUbas saudzäSan^
tautzlnätniskat padome^^^^ Ji»
mekle celi, kä attistit selmi!^ ko- ,
pigu dairbu apsitäklos; kur täa^^ooek|l
dzivp stipri izklatde^^^^
^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ ^ R
Pee at^^^
VCstnle ^Latvilar* no I^beksis
INömc
zive
Tä päti, pelekä ikdieniba, kas no-mäc
visus ^atvieSus sveäumä, letin
ari mus, ,,hahzeatu", sirdis im dp-mas.
Mes —rllbekie§i, hamburdznie-ki,
Ijiilieäl atrodämies gan dzimte-
(Grr§venS,"Minsterä uh EmsdetenS 1 nei tuväk un ar mijäs Bedtijas jQ|-as
kopibai ir vissvarlgäkas. Diemzel, ] (^ngju joslä) tuväkä laikä j daiädos vijpiem varari» sQtIt sveicienus dzim-täs
ir ari visnepärredzamäkäs, kas uzi;iemumos — austuväs un värptu- tenei, bet par to mums ir ierobeio-lldz
ar to no diskusiju dallbniekiem v§s — uz 2 m§ne§lem paredz§ts dar- jumi sabtedriskajä un kulturälsijä
prasa nevieri pamatlgu iedziUnä§a-i bäiesaistit 200—300 baltietes. ^ Vis-ldztve. Citäs ziemelu apgabala p{ls§-
nos, bet ari smagu atbildlbu. Abso- pini^s darbä iesaistis neprecStas sie-jtäs gan atrodäs latvieäiem svarigas
lutl nepiecieSami bQs skaidrot täla- vletes. Imäclbas iestädes: Hamburgä DP uni-kas
emigrädjas, darba, DP tiesibu v ' « yersitäte, Ifile jQrskola. Bet Libekä
un citus jautäjumus, pie kam §Is pu- ^iies latvieSu nometnö pazii?ots, vienigle latvieäu iestädljumi, ar ko
les bus veltigas, ja dzives plQzmai ^a kurinämä trOloxma d5| ar cen- tagad varam lepoties, ir Jäijia Rudzl-ieyirzitiem
apstäkfiem atbilsto§u at- trälapkuri telpas apsildis tikai 3—41 §a vaditals teätrls im plaSä uh labi
zii?u vietä liksini diplomätiski glu-, I dienas menesl. Nometnes iemttnie- nostädltä LatvieSu slimnica, ko pär-das
un labskanlgäs fötmulas. Ar §im kiem täpgc järQp§jas par kräsnii^äm zinä Dr. K. Ledii;i§, kas uzrjiem ari
formuläm pieminetäs problSmas no j to vajadzibäm paSlem jäsaväc za- lietuvieSu iin igaui^u slimniekus.
dzives Istenlbas tik un tä netiks iz-| jf^alka un fe^ . 1945. gada vasara Libekä sapluda
dzestas un tlk unHä uz täm bus jä- ' . « ap 6000 ktvie§u un toreiz Se izveido-atbild
tad katram Indiyiduäli. Bet no ..^5 io«irooimri<«r>mo« Jas liels latviegu sabiedrisks un kul-kopibas
viedokla raugoties indivi- . ^.^^^^^ cen1^ Bet tam visam pienäca
duälu lemumu summa n e b m n e g ä - P ^ on^ . 7 W * peigas/ ka l§mumu par
rante kopibai visiHehemamäko'l§-jP^^^^^
nfumu
Dzive rit täläk, Lai Dievs mums
igligs tajä bridi, kad to aizmirsisim.
Tad mums nepalidz^s pat kliegäana.
K Pvabäcs
Calqariss prasa Orie^jai taismbu
D A i l J I SLEGTA ORIEPJAS-DIBNVIDSLÄVIIAS ROBEiL
l i T u j o r k ä,
Beuters).
9. 12. (DANA-INS-e^
iijas ministru prezl-dents
Konsiantins Caldariss intervi-jä
INS korkpohdentam iztciicies, ka
vioä neesotl ieradies 1^ Amerikä, lai
kaut ko .lu|tu no U l f r ^ t gan, lai
panäktu tai snigu apieSanos ar vii;i9
kapä tik sdagi detuSo zeniL Calda­riss
nbrädiji uz lielajiem CIriekijas
zaudejumieDi karä. Vissteidzigäka-jai
iau^uzbdvei esot nepiedeSami ap
l,rmiljardu dolaru, Griel^ija gribot
rast ceju, k!a iespSjami dri:c dabut
tai pienäkoSäs reparäcijas, bet ne
alzdevumus, Grieljijai pienäkoties
gandriz 200 miljonu dolaru reparä-dju
no Väciljas. 105 miljoni no Ita-,
lijas un 45 M j o n i ' no Biilgärijasf
Par nemienem Gricl^jä. ministru
prezidents pa^aidroja, ka §113 bandu
cihas nekädi
pilsohu karu.
^Ijas ziemelu
atbalstot ban
kiem un ma
nevarot nosaukt par
Vih5 apsQdzSja Grie-kaimihvalstis,
ka täs
u darbibu ar cilVe-em.
Vi^§ ieradies
ISTujorkä, lai IQgtu UN darit galu
Slm.masu slepkavibäÄ. Caldarisam
bija saruna |r i(eneräli Smatsu.
Reutera koresfoondentam Caldariss
iztddes, ka aif So saruhu esöt Joti
apmierinäts. Generälis Smats vis-tbväkajä
laikä do§oties apciemot
Griekiju. 1 • ^
Kädas pieijeManas' laikä „Plaza"
viesnlcä pökSiji miris Grieljcijas vest-nieks
Savienot^jäs Valstis , Kimons
Diamantppuloss Sarunäjotles ar ci-tiepi
griel^u pol ti^dem par Grielj:ijas
Jahtäjumiem, vxfi sajimis un miris,
pirms vei atsatlkts lU^s. Diaman-topuloss
kara; laikä bija Griel^jas
sutnis Padomju Savienlbä, pec tam
piröiais grieljiu yäAnieks Savienota-jäs
Valstis. Vio5 piedalljäs UN pir-majä
kppsapulc
dskä un miera
Bulgärijas zixs
Jas zi^o, ka B
1945. g. Sanfran-tcönference
Parize.
X afeentOra. no* Soti-jlgarijas
robeiiesta-
8TUTGARTES STACUÄ VIENA
DIENÄ IZKOi^JTROLETAS 2 500
PEMSONAS
'AnierikähU UT1
gäjuSä sestdienä
parmeklSja 2500
bauditu vai tie
tas vestules un
väcu policija pa-
Stutgartes stacijä
celotäjus, lai pär-lepärvadä
necenzi-neatlautas
prepes.
Apdetinäja 25 l^rsonas, kas veda
lielus vairumus pärtikas preöu un
dgareSu. ApljjOiäls käds koferis ar
25(K) tekö§ä peri(kia pärtikas kartl-tem
» Btevtam ätflemtas 300 vestules,
kas päryadätas mfatlautä karta. Per-sonas,
kas me|inljusas sis vestiiles
alept, apdetinätas
sasniegSahai näkäs
Lik*VIESXJ BlÄNr^
Vai »ai^er atbildi? Vai tie-ttiskfu
fiaulKsaÄimmSekuu sasgatSav osanai.
* ^^^^^^^^ a^^
j Grevenes nometnes tautietesuz^^j^
Ziemsvetkiem aphSmuääs apdävinät ' PagäjuSös Jäpos ari pilsetä priväti
savas nometnes invalidus ar .dm- dzIvojoSiem latvieSiem obligäti bija
cUem vai ze]j:em; kurus paäas noadis. 1 jäsaiet nometn^ Uzturs pakäpehis-
Iki pasliktlnäjäs. So un vei citu ie-
Austrijas apgabala latvieSu komi- meslu dej, daudzi latvieSi Libeku.ta-tejas
pärstävis P. Priedltis izbrauds gad atstäjufiL PalikuSi tikai izturi-iiz
Franciju noskaidrot jautäjumu gäkie un.tie, kas nokavejäs, jq pär-
. ... . . . , .1 par latvieäu varbutejäm izcejogänas cel§anäs iiz citäm nometnem tagad
des kategonskivatsaucot_zi;^^^^ iespejäm uz Franciju un turn^^^^ Joti gruta. Tä latvie§i dzivo un vadä
griel^u Partizanl^butu j)argaju§i^^^ Ta^d Äie- savu pelikö ikmenu,bezavfe^ bez
rua. Robezsargiem e_sot^
aisevisi^u griei^u paruzanu. täjums par Baltijas valstu pilso^u
No Skopjes Öienvldserbijä 2^
ka cel§ no Skopjes uz Grieyjas - M^^v piepemti un tie nav; gaidämi
Dienvidslavijas robeipilsetu Dje^- P^™^ UN nebQs izäljilrts begju jau-djelu
slegts auto satiksmel it käp^ ^ ^ s . Tajä pa§ä laikä l a k t s i r,
smagu cihu del Sini apgabala. Tuvä- Francijä/darba spelw lauksaiip-ki
paskaidrojumi nav doti. Dzek- ir vajadzigs un päc visu
celu satiksme tsa pat posmä, turpre- p^s^^^hu atbrlvoSanas fii vajadziba
tim, turpinoties pec sarakst^. Grie- M^l^s vei lieläka. Latvieäu Izceloäa- säm vestuli sa^ems käda angju
yjas ministru prezidenta vietnieks iespejamiBu pStlSana Frandjä meitene? — tä pirms käda lalka do-
Stilianoss Gonatass Atenäs pazino- turpinäsiea. niäja Ilze ar savu masu Jevu, kas
jis, ka Dienvidslavijas valdiba Grie- - • abas dzivo Ausmas nomethS Klein-kijas
sQtnim B e l ^ d ^ ho jauna ie-^^' kecä un Seit apmekle pamatskolas
snifigusi protestu par i t kä griel^u D A Z O S V A R D O S "^^^ kläsi, bet vihu maza mäsä
kara Hdmaälnu izdaritieih D i M ^
slavijas robeJu aizskähimiem; G r i e - ^ p^^^ häs kadu laiku gaidija vestuli no
^u. iestädes ^Pirnu^^a^^^^^
^aru apude^oSanas kanälu vismeio- latvietei ^ J i g l i j ä kas uzn§musies
LAUP^ANAS G R I E l ^ Qenerälisims StäUns ievglets par däs latvieSu rheitenes vestule pastäs-
A t ä n ä s 11 12 • (DÄNA-Reu- ^^^^loväkijäs pilsetas Moravskas tijuSas pai' sevi, par latvieäiem no-ters).
. Kädä kreiso* strädnleku sa-l^^^^
pulce :me^ta ^«.granäta^^ . : ;^ Nesen mäsämbija^^^^^i^^^
Vainlgie it kä esot labie ekstr§nästi.h*J*^^^^^^^^
!Pirmdienas
na no käda mipa nosavusi Kaau ta-j «vaa "«^föiisiucuz^ 1 Kg svaru. 1 Mäijai!
bakas tirgotäju. Peäejd 24 stundu Väcu iurnälistlem tagad atlauts * « ^ .
laikä politiskäs sadursmes strädnie- strädät amerikähu laikrakstiem un Ka sauc? Ko raksta? Kur dzivo^
ku priekSpilsetäs Atenäs nonävetasa^entiirä
4 un ievainotas 10 persona Ameriku iepriekä necenzes . . rokrakstä, vienkäräqs värdos vöstule
XT« T^«« i 1 V . Äc\7 I i * X « teikts: esmu angju meitene, mans,
No Dramas ziijo, ka Bulgäri as , ASV plesutijusl. otr^ notu Pa- värds ir V<*ndi1a 1^^^^^^ Strotfordä
pierobeiä otrdien nobeigusies 5 die. domju Savienibai &
nu ilga grieku antiiias viehibu nol.ärtot padomju kara aiznemuma ^ P^eclga par jusu vestuU, man
apbraukät azl
kaimi^u nometnes. Rakstnieku va-kar^
Libekä pusotra gäd4 laikä nav
noticis gandriz heviehs^ ^aneskaita
atseviSl^u nomet^u päris vsarlkoju-mus.
Tagad gan kultOrälä aprQpIba
nodota Sl§zvigas HolSteinas apgaba­la
latvieäu pärstävja St Jaundzema
rokäs, tomer ari uz priekäu sariko-jumi,
jädomä, var§s notikt Ukai no-met^
u sienäs, Vienigais
koncerts pedejä. laikä bija 18. no-venibrl.
Bez tam> 8e mäjo ie^
E. Zuikas viru koris, kas tagad ir
Viena no mäkslinieciski visvairäk
saliedetajäm latvieäu mä vienl-bäm
Ziemejväcijä. Vemera Taubes
orjpestra lielakä d^aja, ko nodibinäja
pävasari XJNRRA*s aizvejä un. kas
visvairäk hodarbojäs ar vieglasIhQ-'
zikas priekänesumiem däiädu tauti- i
$u DP, saistljusies Oldenburgas lat­vieäu
operä. • -V
Lnjekädzlvo ari musu ieverojamie
baletmäkslinieki — Tatjana 'Vestene
un Eiiens Leä^evskis, bet no jaunä-kajiem
spekiemBriinoKlaips un J ä ­nis
Zärih§. Lägu lägiem ari tie uz-stäjas.
Bez tam äeit vei mit kompp-nists
Jänis kalni^ä, kas reizem iz-pilda
pavaditäjaloniu. Nesen nodi-binätajam
beglu variete vei jäiegQst
droääksrenome. Tapat i ek
rakstiiieks Alfreds Dziiums un glez-notäjs
JOlijs Jegers \m Fridrichs
Milts, kar pag. pavasari sarlkoja
savu darbu' izstädi. Literäturas un
telotäjas mäcslas vertibäs ie
radit ari vientulibä, ärpasauli nezi-not
Säbiedriskä: zi^ä Libeka tagad
latvieäiem i r loti kiusa tilseta.
' a-föepiijiS
lietu izmeklgäot
kauja ar 600 viru: Uelu par^^ ^ miljardu ^jiolaru vgrtibä.i'
Pirmp notu ;§im Jautäjumä nosu-tija
jauvoktobri. ' • . • REPATRIEJIJSIES . 70.000 PO^UDP
l^omunistiskäs organizacijas aiz- A r oi se h ä, 6. 12. (DAN). UN-liGgtas
Indijas province Haidaraba- RRAs direktors Meiers Kohens pa-dä.
Pastiprinäti karaspeka kontin- zii^ojis, ka 31. decembris>ir pedejais
genti tais apvidos, kur komunisti terminä, Irdzkuram polii DP Vä-veicot
ärdltä ju darbibu. ci jä var repatriejpties uz Poliju sa-
Hitlera un Evas Hitleres dzim. Uiemt 2 meneSu pärtikas deviL Visi
Braunas darglictas paredzets nosutit PoJu DP velreiz uzaicinäti izinantot
uz Balto namu Vasingtonä. * §0 amerikäi;iu, anglu un Iranöu ar-
Velkoiju äpkaipju streiks Lchdo-1
tumsi a tkapusies
päri robezai uz Bulgäriju. Karaspe-ka
pusö 40 krituSö un ievainoto. Da-la
partizänu sagu^titii •
No Salonikieih zioo, ka 150 viru
partizänu banda, ieskaiiot. 20 mä-
§m:>istolem bruijotäs sievietes, pirm-dienas
vakarä: 6 judzes ^ no Biirgäri-jas
robezas uzbriikusi Aleksandrö-
P?\^s H Soloniku ätrvilcienam.^^^.B
lartankuduri,, , v ^ ^ ^ ^ u »pivaxiiju »ucms
aplau^ijuii vUciena pasazierus, sa- nä draud apturet visu kufoi kustl-P^^^ nometnes tris rietumu
dedzm^jusi pasta vägonu un no§ä-bu.Va streiks nebeigsles, äonedel hus^^^^r^^^
vu^i ckivus dzelzcelniekus. 20 grie- jänovada uz citäiri ostäm ap ^ Polu, lai atgrieztos dzimtehe.
av5>Uijtt U.Z.ZVUS. ; • , . TAI . , , I BJO ce 1r i1 i11n1 Ie , 10; 12; 0ANA); ; Ne-
•ni A —' *v/jajaö nai;iunciids 1%aves sods vei divi
ääni Grieki% - 7^^^
sedi nav ^^^"^^ ^^^^ ^ spnests^_ A^^^^ kretie§u Masu dienvidslävi un 9 citu tautibu pie-i
slepkavibam. 'derigie.'
ir divpadsmit gadu, manai mäsai
SM^ai piecpadsmit , /
Masas lasa §is rindas, priecäjäs;
tas ir säkums kädai dräudzibai. A r i
anglu nieitene gaida; ivii?ai ir^uras
zila kleita, dZeltens kaklauts. Viha
velas zinät par Latviju, par latvie­äu
dziyi Väcijä, Vestule pastästits
vei ^is tas un ierakstits iögums at-
Mdet;:-::^!:.;-,'
Ilze, feva un mazä Maija sacer
atbildi Vendijai. Ma?s pärsteigums:
anglu meitenes vestulel pievienots
starptautiskais pasta atbildes ku-pons,
pret ko pasta var sahemt mar-kas
sQtijumu apmaksai.
Paälaik Ilzei, levai un Maijai lielä-.
kas rupes ir, vai Vendi ja sahems, un
vai vii>ai patiks Skalbes Kal^iäa
dzirnayihas angju izdevums — dä-vana
täläjai draudzenei.
^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
7. decembri Eslingenä pec ilgas sli-mosanas
aizsaule laizgäjis ärsts y \y
rurgs J ä n i s Ja'unze ms. / / '
Dr, Jaunzenis/bija loti iecienits
ärsts un zinätnieks un savä ilgajä,
pieredzes bagätajä niuzä daudz ^ ä -
däjis musu jatmö ^drurgu saimes au-dzinaäanä.
Dzimis 1884. g. 27. maijä
Kokmuizä, ka rakstnieka Apsiäu Je-kaba
vecäkais dels, yii?s 1911. g. Ter-batas
universitäte ieguva ärsta gra­du.
Pec täm atstäts pie augstskolas
par asistentu Ijd^ Pir-mä
pasaules kara laikä iesaukts är-niijä,
kur visu laiku strädäjis par
l ^ r g u — slinmicas vaditäju. 1919.
gada Jaunzemu iecej par Rigas kara
slinmlcas; Ijdrur^skls nod^fas vadi­täju,
käda amatä kä ärsts -pulkve-
'dis vii:Lä strädä - lldz slknnlcäs "likvi-däcijai
1940. gadä. Bez tam vii^ä
Latvijas valsts pirmajos gados stfä-xiäjis^
par l}:irurgu Saricanä Knista
slimn^cä. Ilgus gädus J^unzems bija
ari LSK galvenäs yaldes un prezi­dija
loceklis lidz pa^m pedejam lai-kam,
runas virs Rigks latvieäu bied-ribä
un valdes loceklis un priekä-nieks
„Lettoniä" fiUstru biedribä iin
ärstu saviehibäs. A. Kr,
0M
K
- t e
ai
jssA
Jaunsuc
nieks. 1'
jau no
sttsavtt
saules
Btrzöie
virpjt
Idika Ja
pasad^
japnie&r
Vj]azi'
jiskäs
venais
ari dzej
kä§ liigai
medija
i^aSa;
salmnii
ko
lidsuii
mos
im
reäliem^
cleiri
, darbös;
. reti z]
' sudrabö
nepärspi
7,nu, bez
^' du Idejul
dan^ Bl
^ zienu mi
vio§ täi
v§saug§2
H|ima> nc
jami pj
' izlokaies
me, skait
rakst^a
zi^ä viijiä
Dzlvi
biinui Tai
ta ierä^l
bal/Balt
Zaligr^
y 1.: '
laikä no
iekartojot'
•ileläkä
kaitsnei
Izasjau^
vidu vie
bäm ir
, Vii?g;äi
Mdä öiäjäl
vesbi
batujävei,
^ skolc
nometnes
jauno
S» mm
!>ain
rl