Bavarijas Latviesu vestnesis, December 13, 1946

              A l b e r t s Seibela,
tatvijas bij. valsts vienibas futboUsts
vainags
Alberts Seibeis reprezentejis
Latviju valstu sacikstes vairäk
neka 50 reizes. Vii?5 ir viens
no visvalräk apbrinotion lat-
*vie§u futbolistiern, kas vei
viemner pledaläs isadkstes, rä-didams
paraugu musu Jaunat-nei
Seibeis vienmer pratis ari
Intereanti pastasitlt savas at-
Baltljas valsm • meilstarsacikstes
futbola, kas kädrelz blja viens HO
vislielakajlem s|K>rta. notlkumlem
Latvijä, Uetuva «n Igaunijä, plrmo
reizl notlka 1928. g. Tallina. lerodo-tles
Igaunijas metroille gadijäs
mazs pärpratuma: vi€«nicä mums
domätäs vietas bija fti^a^emtas un
mOs novletoja käda jurnieku mitn§.
Tur tomer izradijäs mäjigi. Garastä-voklis
visiem blja loti jautrs. Värt-sargs
Ädolls Greble nepartraukti
.Jccmcerteja" ar 8»vu mazo pfatftlonu.
Pirms un pec eäanas vienmer no-dziedajam
pa tautas d:desmai. Ta
sagaidijäm lielas sac^siibas, kas bija
^avliooivSaa visu Tallinu.
Bnno Öaltijas meistarsacikiu ie-
/adijuma Jotl jauki speleja igau^L
7i0i pärspSJa UetuvieJus 6-0! Otra
di«ii ra$8 spöjäm pieveikt Lietuvas
representantus tikai 8—L Igauiji par
savu uzvaru Baltijas nieistaribä
vaiw neSaubijSs. Mes tomer bijam
citidäs domäR Apsvdräm sacensibas
taktiku, un p§c labi pSnguletäs nakts
devamies uz stadionu. lerad^s 8000
skatltäju. Spgles pirmais posms bei-dzäs
(M> neizäl^i. Igaui^i bija sik-sti
pretinleki. Om puslaika 20. mi-nöte
man,/darbojoties par centi^a
pussargu, Izdeväs bumiau piesp§let
Amoldam fäurioam, kas ar galvu
to ieiWdi)^i igauou sarglkp (vartu
tlklä MOsii sajusmai nebija robeiii.
M guväm pät^varu. Dri2 tomer se-coja-
visai lepatikams rnirklis. Igau-n,]
X uzbrucels Pihlaks nö piris met-
:u attalunfi Joti spScIgl sitä bumbu
m träpij^il man. Säpes pakritu un
nanl aizhela rio laukuma. Lidz spe-lös
beig§m bija v§l 10 mihutes. Gu-ot
feerbtuvS tis man iljlta kä mu-
'nba. Taöu beidzot saklausfju tiesne
svilpienl[i, kas vestija sacensibas
uzvarejafti 1—0!
beigas: m§ ienlbaia parejfe daliboie-
Latvijas
ki uz rokäm mani iznesai laukuml
Kä musu vienpadsmita kapteini ma­ni
greznoja ar iielu ozollapu vaina-gu
un pasniedza skalstoi Baltijas
kausu- Ari bez preses teicamajäm
atsauksmem sapratUj ka i ^vadita
Viena no vislabakajäm spelem mana
muia. Sporta yestumiekam savu-kärt
väjadzija konstatet neapstridä-ma
patiesibu, ka Baltijas pirmais
meistars futbolä ir Latvija.
Musu paukotaju
rosTba
Par musu paukotaju centru emi-gräcijä
kluvusi E^Ungena, k\ir 18. un
19. janv. notiks lamerikäi^ joslas
Iatvie§u meistarsacikstes paukoSanä.
Dalibnieki piesakami lidz 15. janv.
EsHngenas YMCAX 8. dec. beidzäs
pauko§anas kurss iesäcejiem, ko sek-migi
beidza 16 sportistL Pirmajäs
pärbaudes sacikstes zobeou ciQä uz-vareja
E. Trekters» bet ar floreti G.
Krasti]^ un sievie§u saoensibäs A.
Bo§a. Jauns kurss paukoSanä ar flo­reti
virieSiem un sievietim säksies
janvari. Z. K a k t i ^ i .
Latvlesu sportistu panakumi ^
J. BEBRIS SPEL£ ULMÄ; — MtJSIJ LEpUSHOKpiSTI SAJCSÄflNA
5000 SKATlTÄJU. 1.
Dienvidväcijas futbola meistarsa-cik5u
11. karta Ulmas ^tadionä, kur
bija 7000 skatitäju, ,3diwaben Augs-burg"
speleja 1—1 neiz^ljdrti ar
„Ulm 1846" iziasi. Ulmas „Sportedio"
pirms sacensibas rakstija; „Sd^wa-ben
värtus sargä Latvdjas ibij. ^alsts
vienibas speletajs Bebris, Stästa, ka
viifi esot augstvertigs futbolists.'
ANTONS .RÄDIK^ ?AUDE
Pärtraukta Eiropas bij. i amatierU
boksa meistara Antona Rädika-dgaunija)
panäkumu gaita Amerikä.
Rädiks tagad ir profesiohäls un 6.
decembri Cikäga zaudeja savu svari-go
saoensibu pret Dieku Lamptu
^ V ) . Pedejais uzvar§ja ar punktu
pärsvaru; Radikam pagaidäm atkal
jäatmet ceribas kjut pasaules meis­tara
goda.
J. DROBNUS CEliÄ UZ INDIJU
Cechösloväkijas izcilais tenisists
Jaroslavs Drobnljs paäjreii ir ce^ä uz
Indiju. kur-piedalisiesf daudzäs sa­cikstes.
Drobnife, kas Sogad Joti sek-m!
gi speleja Eiropä un i' Amerikä,
pirms oträ pasaules kapa piedalljas
sacikstes ari Latvijä — Rigas Jur-malas
starptautiskajä turiiira, ^
BEBE RUTHS SAI^EM 100.006
DOLARU i
Aifierikä^u bezbola veteräns Bebe
Ruths uzrakstijis savu' dzives stästu
un atjävis to filmet, par jko ^i;iems
100.000 dolaru. Bebe Ruths ir A5V
visu laiku slavenäkais bezbolists.
Kudä am< i prikä^u armljas nometng,
kur den|6bilizeja gaisa speku virs-niekus
un Ikareivjus, atvajinäja ari
virsleitnantu, kas bija apbalvots ar,
Sidraba ziraig2»ii; Izdla lidotäja
krustu, gaiib kauju medäli ar asto-j)
iem piekatbkjiem, ar ordeni »Purple
Heart" un ir Cipu lentu ar pfecäm
kauju zvafcznem. Tas bija lepn^
skats pat lilotäju nometne.
tas jrar bQt," es jautäju, ^a
eaat tikai yirsleitnanta pakäpe?"
H£S k§dn^iz'bi]u kai:yteinis," vii;^§
:atbiM§jä.::.i-::" •J:'-'-^"-^^-:-^-^
Netelca neko, — ja Wflas, lai stästa
psfts.
Un vii^ itastija:",Ariiaviemburab-vedSjiem
b jäm növietoti ItaUjä. At-
/{riezamies po uzlidojun^a; ieraudziju
bilru lalvu 3imts so|u no krasta. No-laidos
zemp. Nelaimejäs un manas
späms gkära laivas
apgäzäs. Vlrietis un sie-^
>ija laiva, lekrita adenL
Hii^iljioju Virs abiem un äl^ta, ka
lie viegli öiEpeldes, Pee päris lokifem
edzeju, ka vli^ tieSäm Izkäpj krastä.
Picpusdienä savä baiakä spelejäm
)okeru. Kiiis kareivi^ ditnäca un pa-tdica,
ka ifiani vSlas iredzet Stäbä.
Mani Uds {asaukt pats komand^eris.
, 'Vli;i5 teia: „Vai ^nat;, kas atradäs
bOru laiva?!*
„Ne, ser." es atbildeju.
,j:s zinu,' teica vij?5, „es biju sa-soditi
tuvu losHkSanai. Bet es tomer
ievSroja JQi|u maSinas iiumuru!"
komandic ris degradeja mand par
virsleitnant i."
Vaäk kä( ä kaujas lidojumä zenit-artilerijas
jranita nogalinäja tris
vli^a apkalpes virus, le vaino ja visus
lidma§inas
."^a^ Laiva
viete, kas
pärejos, ari yViijLU pa§u, un sabojäja
divus motorus. Nolaizdamies tumsa
un ar Instrumentu palidzibu,
kludljäs un novirzljäs nd skrejcejä.
Bumbvedejs iestigä mikstos dubjos
un pasita säi;i§. kadu diipu. Abus
braucejus izsvieda nb automobijajbet
neievainoja. Tai pa§ä,vakarä virs-leitnants
uzzinäja, ka viens no dzipa
pasaiieriem bljis vipa komandieris.
Virsleitnants par savas ilidmaSInas
izgiäbSanu sa^emis Sudraba zv^igznl
un Izcila lidotäja krustu. i
j,IComandieris piesprauda maii me-dajas,"
stästija virsleitnants. ,,Es
sveicienam cekii roku pie cepures un
nogrudu vii;föm no galvas cepuri.
Mes abi Stri liecämies to pacelt un
sasitäm ar galväm. Es pagäzu ko
mandieri gar zemi."
„Citreiz mQsu grupa rikoja dejas
vakaru. Es atvedu uz sarlkojurau
meiteni, ko satiku bärä. Vipa atzi-näs,
ka käds lidotäjs reiz apgäzis
bUru l^ivu, kupä vioa vizinäjusies.
Mei6a bija komandiera ligava. Vi^5
pats tieäi tai bridi ienaca zale."
Mes devamies uz atyäU
ceremonijas vietu. 1
„Vel viens gadijums," pec tam sa-cija
vi^^tnants. „Mes lidojäm ma-
Jup. NöEBöämies Dakarä. Minai ma-äinai
paiplisa riepa un es uzgrädös
otrai maiinai. Otras maäinas pilotu
ievainoja. Pärlauza plecu. Tas bija
mans .komandieris. Mes lidojäm tä-läk
bez vii;ia. Vli;i§ palika Dakaras
sUmnicä.
„Nu, tagad jus esat atvalinäts," es
teicu,
J ä , paldies Dievam,"
„N e w s w e e k"
as
maksi 4.—
MLATVQ AS'* ABOl^FEMEKTS
RM miiicisi. Slndinä-luiiitt
mal^: 3.-. BM par slu-dinajmna
rlndu; piedlerigo mek-leSanas
slttdlnajuini lidz 4 rin-däm
4.— RM^ garäki par J rin-dSiii
peo rfarastS tarffa.
Aboiieia^bnta V pietelkumL slu-äinajnmi,
J naudas päirvedö^i ,an
kprespondpnce adresejama jAt-vOai**.
(Iflib). Gilmburg/D., Bör-germeistei-
Landmann-Platz 7.
Neizliet(^ manusikriptos; ja
nav pieliktas pastontrkas atp&-
ka| sotiSailai, heuzgla^ba.
Ar anto] a varda vai inidajlein
parakstlta; os rakstos Izteiktäs do-mas
Bay i a t r i zl^a ari redak-cijas
donus.
. J ^ a m gaa fterps bez plecu lonteni.
Bet varbut butu virts päriet ötri
puse tm paifikoties.**
The Saturday Evening Post
TS IZCINA JAUNU UZVARU
Tä äri bija;;Bebrim spele väjadzeja
iejäukties 25 reizes, taöu lilmiesi ie-guva
tikai 1 värtus — izpildot soda
sitienu no 16 m attäluma. Bebris,
kas 30 reizes spelejis Latvijas valsts
vienlbä, dzivo Mercfeldä, kapee pie-daläs
sacikstes bez trenioa. Viijam
näy izdevies päriet dzivot Augsbur-gä.
Dienvidväcijas futbola meistari-bä
vadibä ir ^,1. FC Numberg", bet
„Schwaben Augsburg" atrodäs 6.
vietä. :••.•:„•.•.:••• V
Väcijas raeistarvieniba ledushokejä
„SG. Riessersee", Garmiäas-Parten^
kirchenas ^öliinpiskajä stadionä nz-vareja
„HC. Augsburg" 5—8 (2-^1,
2—2,1—0). Spqli noskatijäs 5000 ska­titäju.
„SC. Riessersee" ^eletäjiem
jau daudzus gadus Väcijä .nav rio^
pietnu pretinieku. Skatltäji täpec iz­radijäs
:,pärsteigti, ka augsbur^eäi
apdraudeja favorita uzvaru. Nösle-pums
ätri atkläjäs: „HCA"; sastävä
äoreiz speleja 6 latvieSi — Ansons,
Blul^is, Veide, Rftums, Koi:ieckis un
Kleinops. »^MUdiner Mtttag" sacen-slbuatrefere
ar virsrakstu „SC.
Riessersee vienibai beidzot radies
pretinieks" un, starp citu, raksta:
,Jjabäkals speletajs laukoma bija
Augsburgas värtsargs Ansons." Tä-läk
seko stästs, ka visi 6 latvteäi
esot pazistarai Latvijas valsts vieni­bas
dalibnieki. Patiesibas labä tomer
jäsaka, ka Sos värdus var piedev.et
vienigi R. BluJ^m, bet pärejie ir ap-dävinäti
musu jaunäs paaudzes le-dushokejisti.
Ar käpinätu interesi
sekosim i,HC. Augsburg" lairpmSka-jäm
spSlem.'
• • • • • ^ • -.-^
F a b i a n s fon S l a b r e n d o r fs
PJQIMAfö AUTENnSBJUS STASTS PAR TO, S A K A ^ A LAIKÄ
ORGANIZfiTI ATENTÄTI PRET HITLERU A
Bavärijas meistarsäcikstes boksa
yiembäm J3SV. Äugsburg** pieveica
„Boxring Allgau" reprezentfmtus
8--6. AufesburÖeäu sastävä latvieäu
pusvidsyars Zanis Smits uzvareja sa­vu
pretinieku Steineru ar punktu
pärsvaru. Smits ir musu pedejo ga-du
ieyörojamäkais atkläjums bok­sa
— priek§zimigs dzives veidä, rin-gä
izturigs, techniski veikls un tak-tiski
saprätigs cinitäjs. Neäpskau-
2ami vienigi viijia apstäkU, jo "pec
pärbaudes tas izslegts no Augsbur­gas
Hodifeldas nometnes latvieSu DP
saimes. A. Sm.
Pec 13 stundu gulesanas, vienu
ritu piecelos pl. 10 un jutos noguris.
Aizgäju. pie paziijäm atpusties. Arj
tie bija tikko piec€Mies.Prasu käda
yi^iu dienas programma, ko §ie
dara? Guleju§i.
Es sapratu," ka tad butu laiks^ at-pusties.
Putämies kopä un parru­na
jäm par täm divainäm p^rsonami
kas rhekle darbu vilks zin- kädäs pa­saules
maläs. Labi jau tur esot, do-dot
stingri paest, pat rozines un plfl-mes
netrukstot. Par sodu pat ciga-retes
esot jäed. Bet mums §e nav
ko pipet.
Ko lai dara? Vienmer tur, kur
esam mes, kautkas nav kärtibä^bet
visur citur labil Liktenis! Perso-niga
nelaime! .
Pl. 15, t. L pec pusdienas un dien-vida,
atkal aizgäju pie saviem tris-desmitgadigiem
veciäiem. Soreiz
pärrunäjam par nemäkuligajäm vir-tuves
saimhiecem, kas dta nekä
neprot pagatavot kä kartupeju viru.
Jau treSp dienu no vietas vira.
Talsni ärpräts.. Tä cilvgks badä var
nomirt. Katru dienu 'uz cilveka
skaitäs 40 gr. galas, pie tam ar v i ­siem.
IcauHem, bet jäed tikai viras.
Kad visu to bijäm parrunaJu5i un
muäU domas saskaneja, mes tomer
samieriiiäjämiesyKo citu lai dara?
Ari man nebija padoma, täd§}
teicu, bös jäaiziet uz biroju apska-tities,
vai nedod cigaretes?
Ejot pärdomäju grutu stävokli -r-izejas
nekädas. «
atkal • pärsteigums: cigare­tes
nav atvestas.
! Ne rozinu, ne plumju,
ne cigareäu! Lidz §im es domäju, ka
tikai virtuve nay kärtibäSi bet tagad^
redzu, ka ari, birojä tas näv.. Taisni
väjpräts, ka nekur vairs nav kär-
'Varbut ari mani pa§ä.
---^ - d p -
(3. turpinälums)
Tai pa§ä laikä notika tikpat sva-riga
gatavoäanäs ari politiska fronte.
TOlIt ipec atentäta bija gsddäms ap-jukums
un nedroSlba. Sim.laikäm
bija nepiecieSama militara diktätQ-ra,
Bet ta riedrikstetuilgt vairäk
nekä Ms meneSus. Tad militaristi
atkäptos no valdibas postei;dem un
visu varu nodotu dvHistu valdibai.
Jaunajai valdibai blja jäkJOst de-mokratiskai,
ar visu, polltisko par-tiju
pärstavjiem. Jau gadiem nuusa
civilais vaditäjs Dr. Gerdelers blja
runäjis par §o jautäjumu ar visu
novirzienu poliÖJpem no labä lidz
kreisaiam spärnam, Katoliski^ cen-trä
spekl gribeja ar mums sadarbo^
ties. Strädnieku pärstävji un pat ko-munisti
izteica gatavibu piedalitiea
Bija paredzets divu palätu parla-nrents,,
lldzigs Anglijas parlamen-tam.
Izpildvaru nodotu kanderam,
kas atblLstu ministru prezidentam.
Bez tam bijäm atzinuiSi, ka butu va-jadziga
käda instance, kas paceltos
pari i)olitiskäm disku^jäm, jo väcu
tautas raksturs un vesture nelauj
dlt tautas vadibu tikai ho apakSas
v^en. Si iemesla del daudzi no mums
ja par monardiijas atjaunoäanu.
ÖiviDs augstäkajos valsts amatos
pretestlbas yadltäji gribeja c^lt sa-vus
virus. Qerierälpulkvedis Beks
bija izraudzits valsts galvas poste-nim,
bet Dr. Gerdelers uz^emtos
kanclera pienäkumus, kamer jautä­jumu
atrisinätu ar veleSanäm. Käds
strädnieku pärstävis bija paredzets
iekSlietu ministra postenlm; kreisa-'
jiem f5ribj§jäm nodöt ari vairäkus d -
tus portfejus jaunajfi valdlbä. ;
Blalois militäro un pöKtisko plänu
gatavöSanai, mums bija jädomä ari
par vairäku augstäku virsnieku ie-saistiäahu
sazverestlbä. Austrumu
frontes centräläs armiju grupas virs-pav
§lnieku feldmarSalu jClögi jau
uzskatijäm par savu cilveku, bet
Treäkovs gribeja pledabut masu lie*'
tai vismaz vei divus feldmaräalus
virspavelnieku postepos.
TreSkovs jau iepriekS lab4 pazina
feldmarSalu Eriku fon ManSteinu un
domäja, ka tam ir laba organizätora
talants. Vi^§ öibeja pleyerst Man-iteinu
musii sazverestlbai. ManSteins
bija iicim redzami alzkustinäts» kad
d?re§kovs izskaidroj a, kä ari vihani
ir.ptenäkums pret vesturi, bet v i i^
nevareja saduloties lecienam nezi-näma.
Beidzot vii;i§ säkä baidlties no
Treäkova ietelcmes. Kad 1943. gada
s personälä daja norikoja Tre§
par §täba priek§nieku ManStei
na arthija, ManSteins pats jtam stin­gri
pretojäs. Hitlera vecäkais adju-tants
un personälä dajas vaditäjs ^e-neräljs
Rudolf s Smundts par to bri-nljäs
un pra$ija Man§teinam^ käpec
viTjänegrib Tr^kovu.
,,Tre§kövs ir lielisks §täba virs-nleks,"
atbildeja Manäteins, ^bet
vi^a nostaja pret nacionälsociälismu
ir negativa." I,
Sis spriedums, ko Smundts veläk
pastäjjtija paSam Treäkovam- stipri
kaveja TreSkova militäro karjeru.
Vl^am nekad vairs nedeva iespeju
ieklut postei;ios, kur yi^iS varetu kal-pot
sjizverestibai velläbäk.
Otrs lenerälis, kas ari atteicäs
piedallties sazverestibä, bija jfee-neralpulkvedis
Guderians. Tre§kövs
un Dr. Gerdelers . runäja ar vipu,
bet konstateja, ka viij§ ir opor*-
tunists, kas piedalitos tikai tad, ja
panäh;imii jau butu droSi.
Bet'aivi' citi virspavelnieki izteica
gatavibu piedalities. Tie bija virs-pavelnieks
Frandjä ^eneralpulk-vedis
Stilpnägels un virspavelnieks
Bejgijä un Ziemejfrancijä käinieku
lenerälis Aleksandrs fon Falken-hauzens.
'V;'/-v .• ^
Masu pläni tagad faija gatavi.
Väjadzeja vei> tikai säkt valsts ap-versumu
ar pa§u atentatu pret Hfit-
. Lai visos sikumos noskaidrotu ap-stäklus
Hitlera galvenä mitne, divas
reizes aizlidöju turp un runäju ar
leitnantu Ditrichu — pretestibas pie-kriteju,
kas apstäklus labi pärzinäja,
yipäi man siki noraksturoja Hitlera
dienas kärtibu.
Hitlers katru ritu guleja I lidz des-mitiem,
kamer ^kalpotä^s modinäja
vii?a Tad vii^a^gulamistabä ienesa
brokästis un ärzemju preses izgrie
zumus, kurus bija izmeklejis ärlietu
ministrs fon Ribentrops. Visu, ko
Hitlers gribeja lasit, papriekSu pär-ri^
kstija uz ma§inas neparasti lie-liem
burtiem, lai neviens nevaretii
pamanit, ka vio§ tuvredzigs. Pulk-tens
vienpadsmitos vii:i§ piepema
savu vecäko adjutantu, käs zipoja
par E>ersonäla Jautäjumiem. Pärru-has
par militäro stävokli säkäs pus­dienas
laikä, kad ar zipöjumiem ie-radäs
virSpavelhiecib^ un armijas
galvenä §täbä priekänieki. Citi virs-nieki
piedalijäs §ais apspriedes pec
vajadzibas. Hitlers personigi izlema
visus svarigos jautäjumus.
Pusdienas säkä est d^vos on täs
Hitlera monologu del, ko vii;i§ lika
uzklausit saviem galda biedriem,
ieilga Udz aetriem. Pec tam Hitlers
nosnaudäs lidz seSiem vai septai^iem.
Tad säkäs audiences. Vakari^as eda
no astopiem lidz desmitiem. Pec taih
Hitlers sapulcinäja ap sevi rupigi ix* -
meklitu viru pulku^ ar kurlemvru-näjäs
lidz öetriem ritä. Lidäko da^u
runät vvQ^ runäja pats. Tad deväs
gulft Nakts saninäs piedalijäs abas
viijia^ sekretäres. Savas mijäkäs, kufu
vipam bija ne yiena. vien, vij^ uz
galveno mitni neveda,. bet atstaja
Oberzalcbergä, Vii^a dieni§]j:b kärti­bu
drikstejatraucet tikai ärkärtSjos
gadljumos, bet nekädä gadljumä vi«
jya nedriksteja modinät.
Muiiis butu visizdevigäki izmantot
pusdienas läika militäro konferend,
vai piei;iem§anas laiku pievakare.
Musu izraudzltajam atentäta i^pildi-tajam
butu jädafau uzaidnäjuins uz
vienu vai otru sanäksmi. Viijam bG-tu
jälieto bumba. Vesels bars SS
viru, kas nekad neatstäja telpu, no-teikti
aizkavetu meginäjumu nöiaut
Hitleru ar pilstoli.
Viens do gjrutäkajiem uzdevumiem
blja atrast ,bumbas meteju. No ne-daudzajien),
kam vispär biitu lespeja
Hitleram piekiat, vairäki atklati pa-telca,
ka tlem nebutu duosmes uzde-
Vimiu izpildit Citiem bija moräliski
lebildumi pret nevainlgo cilveku no-galinääanu,
kas nejau^i atrastos vie-nS
telpäiur HitleriL
Beidzot virspavelniecifaas i;eneräl-majors
Stifs, kopä ar dlviem pali-giem,
majoru Kunu un leitnantu Ha-genu,
brivprätlgi piedävSjäs, nogali-nät
Hitleru. Tolaik bija domäts ra-dit
jaunu formas. terpu väcu armi- •
jai. StIfs irn vi^ä pallgl dpmäja le-'
kitit Hitlera ,kabinetä it kä lai parä-dltu
vl^am jaunä t§rpa projektu.
Terpa apskatl notdca vairäkas rei­zes,
bet Hitlers, kä parasti, aryien
atlika termii^us un beidzot pilnigi
att?icäs par jautäjumu vei inte^sä-tles.
^v^••\.•.v••
Otrs pläns bija no jauna. aiciiiät
Hitleru uz austnimfrontes centrälö-^ ,
armiju grupu, kur mes ar Treäkovu'
jau vlenrelz gandriz bijam Hitleru
pieveiku§L Bet tagad hekäda vara
hevarf ja plespiest Hitleru doties U2
Krievlju^
Tad radäs jauns iemesls atentäta
a)lik§suiai. .Qenerälis Beks, kas blja
paredzets par jaunäs pagaidu valdi-^^
bas galvu, saslima un bija jäopjeri.
pevos uz Berlini pärrunät stävokli
ar gräfu $taufenbergu un ieneräH
Olbriditu.
„Man jsaiifo jums slilrtäkie jaunu-nii,
kädus jebkad ^esat dzirdejis," ...
Olbriqhts man stästlja. „Admirällsr"
Kanariss nesen apmekleja mani un *
stästija ipar savu sarunu ar Himleru.
Himlers pateids Kanarisam; taisni
acis, ka viijiä labi zinot, ka: daJa ar­mijas
virsnieku. rotajäjoties ar sacel-
Sanäs domäm. Bet vii;i§ ne}au§ot lie-tas
tiktäl npvirzlt. Vir)§ laikus säkäot
pretricibtt, ViQ§ pacietis Jo stävokli
tik ilgi tikai täpec, ka gribejis si-,
kumos uzzinät, kas kiz §Is kustlbas
sl^jas; Tagad vi^ä to zinot. Ar tä-diem
virieni ka Beks \m Gerdelers
Vft^ tiriot ätri galä". y
(Turpmäk beigas)
1947. GADA
nedejas terniii;iu. kalendärs ar pie-zlmju
iedalijumu un värda dienäm,
perkams BALK kantine, Minchene,
Herzog-Rudolf Str. 49, Cena KM 2.50.
Saturä: latvieäu pärstävniecibu Y^"
djä un ärvalstis adreses, svarlgäkäs
iestädes Mindien§, noteikumi par
pasta satiksmi un ameiikä^u meri
un svari. ^ 4.
BALK KAKTlNE dabujamas grä-matas:
M. Sost^ Qeometrija L d- RM
9.—, „Jaunais Värds", ilustn meneä-raksts
BM 7.50, ^Jaunais Värds"
Nr. 2 angju valoda RM 7,50,' Modes
iurn. „Jaunais terps" UM 5.—, Jäi^a
evan^elijs RM 5.—, K. Skalbes -
stästi L gr. RM 4.50, K. Skalbes' —
stästi IL. gr. RM 4.50 un kalendäri.
Daiädas preces: augstäkäs kvalitätes
zobu pasta, dämu kleitu jostas, naä
un dakSiijas, naudas makLun Zie-mas
svetku svecites. — Pä pastu vai
dzelzcelu uz pecmaksu izsuta t i k a i
iespieddarbus. ' K " 5.
Yoldemäru Gailiti, kas, pie Danci-gäs
ievainots, m. sievä Anna Gailite:
Latvian DPGamp. Kleinkötz b.
GUnzburg, Bayem (13b). 2.
Timsänu dz. 1. 1. 22. Pils-kalnes
päg., ped. z. 1945. g. no Po-meränijas,
m. brälis A. Timiäns
Bältisdies Kinderheim Kleinberg am
Pönitzsee (24). ' 3.