Bavarijas Latviesu vestnesis, August 24, 1949

              mm
Sikusieii AtuiriUIJas v&itmr^ Dt^^plecIziToto preses iijii sabiedrības
aķeUft IM^I & ^ Iii MKI^as pamatā vi^irms; iķiet, i r J UH
iUraĀiSt l^id.dselteiiā^Ķ^ galveņu^ — ogļraču
| e n ^ ^ atiļjfolie oglraH
2M(^ vira sti^ika sālca S!l rita un š o ļ ^ » fiiad rakstu šo
Vfslnli«^^i^ (Streiks beidzi»* pēe f n e d ē } ^ im
<«|raa pallaik atkal s t r i d l Eedjtte notiek tieši brid!« kad s l r S d -
n l e k t i partijas premjera Cilleja valdība aizvaditaji Jūliji sSka
iiavu piekto darb» gadu.
Protams»' k a ogļraču streiks demo^
kratifikajā Austrālijā, nav nekāds ne"-
• piedzīvots gadījums. Pēdējo 20 gadu
PStoķā ogļrači' tagad stife^^ jau sosto
UdsAinēios 5 streikos austiāt
ii^ljšaudēja 29 milj. t og}u; gandrīt
|i{ < 8 jģato un šoreiz stmka
l i '41$ ap 63a cilvēku palika Vbei
jarba^ vien stāvēja
IVļĒdrSk ņeki 60 „paraltzētu" kuituļ
J'dažās vietās vairs nebija pārdošanā
cukura^ restorānos bija jāiztiek
' ^'alus utti 'K6 nozīmē austrālie^r
Da]a «ustriliešu īliarbūt vēl vien-ņ>
ēr domā, kiļi streiļks i r tikai lokāls
notikums Austrālijas mērogā; bet
netrūkst arī cilvēliiu, Icas to«izprot
vfsā buttbā li» tie veido pretkomū-iļistisko
cinitiju aviangardu, kas«o-sļīmigs
Irisai Austrālija nākotnei.
AŪSTRAOESI I N I S E R E S E J A S PAR
VERGU D A K B I i M AIZ. URALIEM
j ^ ^ ^ bez alus, to. droi
i l l l i l p ^ s a ^ ^ Kur tad yjgl paliec
as^ gāzes un satiksmes kiro*^
^llliojumil.
iMklājief un neapšaubāmi pierS-^ii
4It8, ka pie visām nebūšanām vaino­jamu
«sarkanie' diraugi \ Komūnis-
I f -tilki noskaņota tikai daļiņa ogļr^fiu«ļ
ļ e l * arodbiedrību vadātāju vēlēšanās
ilkMsi kā viens piedalās balsošailā«
i ? I I^hi6r pārējie paliek pasīvo
mm- •
, . j m i i ^ tagad' vairākumam
i | r ^ ^ ^ ^ kam junr n ^
lidmnteciška^pamatat bet km
* ^ ^ j t pasaules i^aijaukSana^ prog-
,Tas i , ļļ^fi^jles. 'tiolictjal,
|/ fSriņile^eibt^^^S^^^
^|i#|iji:;t^^ Marksa ©amu^ >Tur
' iiirl pieŅckami ^ čm6z^ mati^j
katram bfitu>skaidrs, ^-'li^ļ
n^mA^nui^it visas pasaules kbntirien-mm
nokrāsot vienā krāsā:
, :d?dt6na}ai^^Ķ^ ar! baltajai
'lltiiiM , i r • ,'au8tri-^
l:^i ^""^ ,^,, ^W^mj^ ^piaxt^ vi snUoetļlBākmamJi em ;cl-
1 1 " ^ l i a v d i s {rfrmfis lappuses. Un ļoti
l i ^ i r i N i i } ^ austrāliešu
^if&^juma, piemēram^ bija. tā^ ka
'''^' zirgs Robot nesen uz­varēja
Jugoslavijas derbijā. >
Sajā avangardā 'vļispirms i r Aust­rālijas
lirese; Abaat lielās partijas,
strādnieki un; liberāp, komunistu ap­karošanā
iet kopīgu ceļu. Lai aust­rāliešu
sabieldrību i iepazīstinātu ^ ar
ļsarkarto indi visā ļpilnlbā, vbicamr
Vēl liels darbs; Tas iari Ir saprotams:
atskaitot daž|is bunļības virs Darvl-feas
un Japāņu tuvošanos • Sidnejai,
aiistrālietis Aii savaļs zemes nav rer
Spējis nevienu no- iibiem pēdējiem
pSsaulesi kariem. posts, kā ar!
ķbmMsim ziecilvēc^^ ^ņiem vēl
ķl^ešas. Kad f^olicist). kratīja Marksa
namu Sidnejā; kādai sieviņa jautāja:
i,Kas tad tur notldsl—vai kungi aiz­liegtā
laikā Ueto elektrību?"
i ļļTā bija veqa sievlļņa^.bet aizvakar
ļgfidījās runātlļar ci^^jiamu mācības
Ipku kādā np Austrālijas unlversl-:
tātēm. Viņš prasīja: «Sakalt, vai
irļSis.tas tiešām irtafanība, ko raksta
pņ stāstot paJrkomOni^ma brtesmw.
em? Es gribu tiijēt, bet nefipē-^.
^ saprast, ka| cilvēki varētu būt t i k '
"*iausmīgl.*» T | teicaļizglltots cilvēks,
# mēģina d<|māt r l S l l , bet kēs jau
|inām, ka noimālari^ cilvēkam Šie
iteothīķ^^^ liesām gausās
pSi^spīlēta» propagandas, Patie-p
u tas^ redz i tikai tad, kad i r . jau
# vēlujs liSc — čelihs, ungārs, r u -
is, btilgārij, ņākabais būs ķīnie-,
itt. gādo^ apstākļos AustrāUjas
e pašreiz velq kolosālu darbu
ļsava kontinenta. glābiSanai no koma-
AUSTRĀLIJAS IEDZĪVOTĀJU
SKAITS ŠOGAD PIEAUDZIS PAR
mm
Austrālija ir {otl bagāta un maz
'apdzīvota zeme. Āzija tajā pašā lai­kā
šķiet kā liels ļaužu .tirgus, bet
cUvēki tur nav paēduši. Vai tad nu
tāpēc brīnums, ka austrāliešu maize,
gaļa, augļi un saknes niiljoniem cil­vēku
remdinātiu izsalkumu. Austrā­lijā
1 kv, jūdzi apdzīvo 2.6, bet Āzi­jā
60,6 cilvēkul Un šie ļaudis, kas
dzīvo trūkuma, taču pieskaitāmi pie
austrāliešu' kaimiņiem, kamēr tuvākā
Eiropas valsts ir '7000. jūdžu attālumā
un tikpat tālu atrodas arī Austrāli­jas
baltie kaimiņi Savienotajār val­stīs
Klusā okesņa krastā. Austrālija
tāpēc dibināti var runāt ,par dzelte­najām
briesmām, kas tagad Ir ar!
sarkanās briesmas. Tā i^ā,to žurnāls
The Austblian P<ļSt, b ^ P ix jautā:
„Vai mēs yaram aizsargāt Austrāli­ju?'*.
Žurnāls saķa, ka Indoķīna, kur
tik bieži dun bumbas, i r tikai vienas
dienas l l d o j uM no Auļitrālljas, bet
Hongkonga ar Australian Intematlo-nalJUrļihe.^
g£^znajām mašīnām sa­sniedzama
30 stundai Tas nozī­mēs—
Āzija i r tepat klāt! Pix at­zīstas,
ka vēl.šodien ļaustrālieši paši
sevi i^zsargāt nevar, bet viņi nav
vieni — visa rietumu pasaule smagā
stundā, būs kopā ar austrā^ešleiņ, jo
arf tie abos aizvadītajos pasaules
kaŗoš bijumi palīgi sabiedroto uz^
varai. i
Jaunzēlandē Sajās dienās' nolemts
sākt obligāto kstŗa idienestu. nVal ar!
mums nebūtu Jāseko šim pasāku*
mam?" jautā daži austrāliešu, laik­raksti.
Austrālijas armijā, p ^ armi­jas
ministra CeHņbera jaunākā ziņo­juma,
ir tikai nedaudz lAri par
'IMOO vīru. Kontinentā, kurā mīt
tiksd daži miljcml iedzīvotāju, n ^
var .būt ar! miljonu armijas. Imigrā­cijas,
WnlstrsĶalvels gan nupat
vēstī, ka kopš 1949. g. sākuma Aust­rālijas
Iedzīvotāju skaits, galveno­kārt
pafitlprlnātas Imigrācijas dēļ,
pavairojies pār 250.000 cilvēki,em.
Poļu nedēļas laikrakstā Nledzlela
na W^ nesoi U j a ievietots kāda E.
Rjabčikova aiurltkstš par lidojumu
n4:ešu Udmašīnā. Raksta autors b i ­ja
sevišķi sajūsmināts par savu pie­dzīvojumu:
, j i d o j o t fajītastlskā āt-
Ifik reproducēja ar! m a i k a bu
nāls Time (15. 8.) norādot/ka^
ņēmumā redzamais lidaparāts ! i
nībā Ir Boeing 6-47 tipa amerll
mašīna, kam poļu.laikraksta
grafi nebija pat papūlējušies
rumā pār Krieviju — pasaules aviā­cijas
dzimteni, mēs atkal un atkal
Izjutām ārkārtīgo Staļina gaisa spē­ku
var^ilbu." R}abčikovs priecājās
ar! par „karstā galsa^' viļņiem, kas
pārņemot lidmašīnu starta brīdī.
Ķā„Staļina gaisa s p ^ jaunākais >
paraugs" aprakstam bija pievienots
augšējais uzņēmiims. To mazUet vē-tušēt
ASV aviācijas nozīmes.!,
pati ,4^eza" ga^juMes ar! ar
uzņēmumu, kuŗfi ^poļu
parādījis — A SV vlenmotbrlgo
ta Wlnģ 7002 modeli, ait ar
nozīmēm. Droši v l ^ Niedzleli'
Wsl redaktoram par savu
nību tagad būs j l ^ a u da
„karsts ^ s * * . , . (J) . . /
\
U'm4
Jau «tundtt
loaa,..
m
, 'rtirtvakara
ftliifcļnitalft natlons nu Jati; pažī-pifiaiO'gadii^^^^^^
S^^
iilļiir fli^teSu^^ iuku^ k a -
t ^ u , šļūteņu, rtepu
ražošanai Bet jauni
kr^so^ahas un ap-strādāSaiias
paņS*
mienl. atļauj nai-ļohtļ
izlietot art
dāmu vasaras tēr-.
pieni, kas k i ^ ^
gājaml un 'izžāvē­jami
tikpat viegli
kā^ pāris nāilona
zeķu. TurklāVSle
tēi^pi^lr ļoti Iztu-irīfei,^
ne jseviSķl
dārgi, im piemē­rojami
valkāšantftl
kā prlekšpusdle^
nā, tā vakigrārs^"
VlSķl parocīgi tie
sievietēm, • kas
aizņemtas darbā ārpus
i^ājas, )o tām iespējams dienā
valkāto tērpu vakarā v izmazgāt
i n i diabūt lietošanas kārtībā
suictdas laikā, — gludlnāSsba SinI
gadf jumā i r Heka. : Tāpat nallona
tftftti izdevīgi ceļojot. Jo veselu kau-dļtt
drānu *var novietot nelielā ko-aeiabunot^
pa ce- m^if
mm viegtf iz- r'^^
nazgājami, un ne­maz
nav Jārūpējas
piuŗ^ g l ^
.espejām. - - P ēc
Žurnfi- ļ
te Lite ^^ri^ '
luvfja balta nai-i^
lonia blūze maksā
S 461., ^ pēc maz­gāšanas
tā izžūst
12 minūtēs. Kāda
ffiipiim esot pārdevusi 5ā-diSiis
blūzes par vairākiem miljoniem
4oliim. Attēlos redzamais tērps mak-
(«(^10:95 dol.; i r arī lētāki. Žurnāls
Starp dtū rāda^ ar! viscaur' pilsētu
iljķtstērim r r c^na^5 dol., — pie
ļcGupft visi neskaitāmie plisējuml pēc
ioaaiS^^ leveldojas.
.Laikraksta The S^^ reilzaml i z -
POĻU IMIGRANTS PIEPRASA
TEĻEIFONA SARUITO. AR STAĻINU
Lai dzīvotu, kādreiz jāgulstas uz
operācijas galda. Arī ogļraču streiks
Austrālijai sagādā ārkārtīgi smagus
zaudējiļmus, bet varbūt tas reizē ir
i e g u v i s šā icontinenta nākotnei,
Pr^omūnisma^ļ: i^cija izteicas pat
tei^ lib kid^^^ baily Tele-
Um līdiŖpa H f nca ļleumana nievas | graph kāclā Intsrvljā ar sldnejidiem
»..atkļEil lieto-ftcmas
lulriiSbS.
mmm''\::m' Bōrtugajū sakāmvārdi
m
laglts, laiku nosizdams, nemaz
l^«nbiaiā. ka laUts patiesībā nosit viņu.
Kas labi grib. tas izdara Vairāk, neka
vŪ)i Vispār spēj.
• JI
^ t]lii n^^go jlmliem bārdskuvji mācās
^ i ; : : ; a m a t u . : • . . ;
lCw visi maksā, tur nekas nav dSrgs.
Ŗiata Vāl melna; — cūkai palidc cūka.
mmm.^ • • .
COka uz pai^da sāj^ādā labu ziemu,
bet sliktu pavasari.
ai:garet^s fiuberes irāmatas Zem
iviein diktātc^Hem. Tur lasfi^ni par
ļevietes vergi^ daribiem,. sibinjā.
sieviete par tb.kļūst, kā
gluži mēma. Katirs lasītājs kļūst
.-,v,«„5t domīgs, jo, šie stāsti i r pā-jļik
traki. Tad pēkšņi Daily Tele-
«]if#h no iava^ Lond<i«aa tedakcijas
iņo; ka aiz Ur|lli^m: lļ:ādā vergu no-liietnē
piespiedu darbos stirādS pat
" bērnu, feats laikraksts tā-raksta;
„TurinskāJ ^austrumos no
, vlssm^gākajc^s darbos lē­no
Baltijas valstīm depot-
8000 iSievifrtes, jftjī^cltā vergu
nMe^tnē sapulcināti ļļiārl par 5000
baltiešu." Vēl kādā nometne cilvēJd
strādājot apakS^mes ļ raktuvēs un
par sn^go darb^ saņeļinot tiķal maz-
Uistļ n^elna$ maizes uiji apšaubāmu
sakņu viru. Nu doriiīgs kļūst ar!
Austrālijas bagātais oglļrads strei­kotājs,
kas daSv* jauki mājiņā, pašā
īpašumā, klausa» r a d i i spēlē futbo­lu
un- uz sacīkstēm ajlzibrauc savā
leknajā mašīnā i . .
Vieiirf otrs aīistrālleltis apprasās
baltiešu imigrantiem, Vai avīžu^ in-^^
temāciji liav pārspīlēta? Viņi sa-ņe
» atbildi: tā It tikai niecīga
daļa no koinūnistļi cie^ilvēcībāmr*
IEROSINA SPlTr^Ua PADOMJU
SAVIENiBtJ 12:pd0 AtJSTRALIESU
KOMtJNiSTUS
Par šejienes sarkaniajiem nesen
lieliski ironizēja DaUsi^ Telegraph.
""ļaskomtinistu partijā esot
ap 12.000 biedru. Lai inainistrs Kalr
viņiem - visiem toiedzot pases
Izbraukšanai uz padomiļju, tur tie va-rē.
M palikt 5 gadus tin jrganizēt^
Sti:elkus. Tad redzēšot, Ieteikšot
, ,,ohkulis Džo"! Tajā pašā laikā
>mju savienībā būšot 12.000 cil­vēku,
kas vēlētos^ tikt liiz Austrāliju.
Ja viņi gribēšot, pēc 8 gadiem tie^
atkal varēšot atgriezties Krievijā,
Sīs ^piecgades" rezultāti esot skaidri:
24.000 cilvēku būšot glābti no jūsmo-šanas
par ķomūiīismu, ja vien tie
12.000 austrālieši savus 5 gadus pie
„tet;iņa" varēšot izturēt . . .
• No 4 mēnešu ceļojuma pa Eiropu,
ieskaitot Maskavu, šajās dienās at­griezās
Austrālijas komfinistu līderis
Ernests'Tomtons. Viņš ieradies
Sidnejā ārkārtīgi .domiļgs — infor­mē
avīžnieki— un atteicies ar tiem
ruhāt.„Kā Maskava reaģēs uz Aust­rālijas
ogļraču streiku?]" jautājuši
žurnālisti. „Tā Xt mana darīšana,**
atbildējis sarkanais. Viņš jau nu
gan tagad droši'aina, kiiis jādara un
kā jārunā, •
jau streika 10. dienā rakstīja, cik
ļoti komunisti dzkait^ājušl iedzīvo­tājus.
Pēc streika 40. dienas šīs dus­mas
būs vēl Ievērojami lielākas utt.
Litgovā nupat izdauzīti komunistu
mitekļa logi, bet zēni, āzējot sarka­nos,
uz Marksa namu Sidnejā raki^a
vēstules bez markām, lai par tām
būtu jāpiemaksā.
Savu ,,veco draugu" organizētā
streika sekas i^tjūt ar! bij. Aust­rālijā,
kaut imigrācijas ministrs \
Kalvels; lūdzis Šajā smakajā brīdī
visiem būt pacietīgiem. The Sun i e ­vietojis
Interviju ar ēechu Imigranti
ī^tronellu Simu, Cechoslovakijas
bi). sūtxii<ecības darbinieka Parīzē
Vaclava Sima sievu. vViņas vīrs zau­dējis
darbu un 32 dienu vecajai mei­tiņai
Verai vairs n$v ko ēst. Sima
kundze tāpēc vēlas nodot bērnu kā­dā
aizgādības iestādē. Kanbērā at­kal
gadījās tā, ka kāds poļu imlg-
' rants ielēca upē un noslīka. VēlSc
gan noskaidrojās, ka nelaiņilgais cilr
vēks Jau Ilgāku laiku bijis nenor-n^
ls un^si pirms pašnāvības, ieradies
kādā no^Ķanbēras pasta nodaļāiņ,
kur pieprasījis telefona sarunu ar
Staļinu, lai tas dodot rīkojumu Iz­beigt
streiku. Austrālieši saka, ka
pat nenormāls cilvēks zina, kas ir
streika īstais organizētājs, un tiem,
kam prāts skaidri, par to nav ne
vismazāko šaubīt
Austrālieši tagad paAst savas nā­kotnes
apdraudētājas. Viņi zina ,to
vēl īstā laikā, kad tiekas nav noka­vēts
baltā kontinenta paglābšanal no
sarkanās krāsas.
Kanbērā, 8. augustā.
Arnolds Smits
ngl kārotais brïīdzeklls pret
Jūras slimību, Sļ^et, kļuvis īstepība.
t^r. LesUjs Geljs, Hbpkinsa Alerģijas
klīnikas direktors,*augusta pirmajās,
dienās ASV medicīnas savļ^ibaš
žurnālā publicējis rezultātu puSpētī-.
Juiļlem ar vielu, kuras ļ^linlskais
vārds un uzvārda i r diezgan );mgāŗš:
beta ^ dlmetllamlnbetllbenzohldrile-tļEirchlorpt^
filināts, bet no kuras jau
50 mg {^^tl^ Isii visslimākais jūras
braucējs bke^a ivldū dažu stundu
laikā pilnīgi atžirgtu, atgūtu ēstgri­bu
un/justos tikpat labi, kā uz ciet­zemes.
So jauno-līdzekli pret Jūras
slimību Jau sākušas ražot dažas ame­rikāņu
medikamentu fabrikas, uii tā
rūpnieciskais no^ukums i r „dr&-
mamlns".
Dr^mamlna" vēsture īsa. Pirmos
'mēģinājumus Dr. Gelja t>ēc laborā-toriskiem
sagatavošanas darbiem sā­ka
pagājušā vasarā, kad viņš reizē
ar, amerikāņu olimpisko vl«!i!bu <iei-vās
pāri Atlantlkam. Amerikāņu
I vieglatlēti bljŖ pirmie pasažieri, Oo^
šķērsoja Atlantijas okeānu diezgan
vētrainā laikā bez kādām nelabuma
pazīmēm, Jō Jau tūlīt aiz Ņujorkas
ugunskuģiem Dr^ Oeijs visai vienī­bai
Izsniedza mazās brūnganas tab^
letites, tuvāk nepalaidņodams, kas
tās ir. Atgriežoties no Eiropas, Or.
Geijs tūlīt devās pie armijas ģeiier
rālštāba priekšnieka ģen. Briedllja
un piedāvāja dramamīnu artnljas
jas jauno lldi&ekll ižmēj^&t us
mijas transportkuģa.
sešās.nedēļās Dr. GelJs uzt
asistents Dr. ič^rlainiers
šķērsoja Ziemeļatlantlku uz 1
Ueli, ļoti augstā un Saurfi i
transportkuģa G^!i6rar Cd
Ar ip kuģi, cik itnānis,
tlgi vesti ar! DP. un tas
ar to, ka jau samSrā tnierlgā
valstās m zvāļojas. Pirmais
m!na lielais panākuitns biJa pag,
da 1. nbvembii kad 800
okupācijas k a f a s p ^ kaŗavijru
General C. C. Balou smagāk
kļuva tik slimi, k a nespēja pl<
un gulēja gaiteņos,^kāpnēs ivi^
klāja. Dr. 'Geiji Visiem i z s i i t ^
vas tabletes; 288 kareivji pēc
das bija irtlnīgt veseB. Vētea
ās 3 dienas, devas bija
;o. No 80 par Jaunu saslim^
pēc dramamina lietošanas 94
atkal normāli. = ' "
Dramamīnu Sin! pavasart.
pārbaudījusi ar! zviedru flote,
ārstniecības daļas pridci^eks
rotājam piesūtījis pateicības
Pašreiz dramamīnu^ gatavojas
m a ^ . visas' gaisa un Jūras
cībļas sabiedrības, kas sevišķi
teresētas tādēļ, k a pasažle)i,^
mušl šo medikamentu, aajūt'j
rinātu ērstgrfbu^ un kuģa resto:
vairs nebūs.Jācieš lieli zaudēji
Ja uznāk vētra, un neviens no |i
vajadzībām, reizē lūgdams ar! lespē- sažieŗiem vairs negrib ēst. (BK
ir vairak plikpap neka jebkur citiiii
RAIBA PASAULE
X 41 vecais auEtrieSu pianists Hein«
richs Taubers ijaziņojis, ka Vlnes n^eses
laikā viņš nodomājis pārspēt pats savu
pasaules rekordu klavieru ilgspēie. ViņS
sākSot spēlēt meses atklāšanas dienā 14.
septembrī un mēģināšot izturēt līdz tās
slēpšanai 18. sept. — taisni 100 stundas.
Taubera paSrelzēJais rekords ir 8S s t un
1 min. /Spēlējot vinB mēdz ar vienu i?)-
Jcu lupināt \m ēst olas, kamēr otra k u ­stas
pa taustini«n.
X AustnmifrTriJas ciema Langholtas
iedzīvotājs DIters FlSers 1945. ķ. aprni
saņēma vācu bruņoto spēku paziņojumu,
ka Igaunijā kritis vīna dēls. Kā tas pie­nākas,
kriti:žatam bažnTcā sarīkoja aiz­lūgumu,
bet- 1946. par mirušu uzska­tītais
atrakstīja tēvam pastkarti un n ^
sen atgriezies pie i^menes. Viņš Iestādes
iesniedzis pieprasījumu atzīt par nede­ri^
toreirējo ofic^ŽHo nāves paz^nolti-mu.
bet šādu formalitāšu' IzVārtoSnna
prasa laiku. Tomēr jaunais FSers. bū­dams,
gan dokimientāriskl miris, pieda­lās
sava ciema sabjledhskaiā dzīvē vm
svētdienās labprāt apm^ē dejas vat
karus.
„Sliiil zobi, pl^nl, mati, pUM pauŗl
ātrāk nekā citu tautību vīrlei^em.
slikta stāja, tieksme vienmēr kaut
kur atsl|eties, lēna, «tiepta valoda,"
tādiem vārdiem pašu^austrāliešu ār­sti
no lielajiem Jaunkareivju iesauk­šanas
centriem vērtē saivus tautie­šus.
Sliktie zobi esot izskaidibjami
ar nepareizu barības sastāvuaust­rālieši
ēdot pārāk ^ daii^te gaļās un
dzerot pārāk daudz tējas. \
Šķiet, ka vainīgs būs arī tas ap­stāklis,
k a visā Austrālijā- i r loti
liels zobārstu trūkums, un daudzos
apgabalos to nav nemaz. Un tomēr —
no Eiropas iebifaukuSaJiem zobār­stiem
praktizēt Austrālijā neatļauj.
Jo ,3iropas universitāšu līmenis stip­ri
zemāks nekā šejienes universitā­tēm".
Nesen kādā avīzē parādījās
AustrāJijaĢ zobārstu savienības
priekšlikums apmācīt māsas bērnu
zobu kopšanā. Tātad māsās šim dar­bam,
aeīm redzot, šķiet piemērotā­kas
nekā eiropiešu zobārsti.
The Australian Monthly tipisku
austrāliešu laulātu pāri rji:sturo
šādi.'
Vīram i r 33 gadu, viņia sievai 29.
Viņi precējušies tad, kad sievai bija
24 gadi. Viņai,, kā lielumUelajam
austrāHeSu sieviešu vairumam, ir
zilas ads, viņa i r 163 cm gara,» at­stājusi
skolu 14 gadu vecumā, ne-iegūdama
ģimnāzijas diplomu; kopš
tā laika viņas vienīgā lasāmviela
viegli romāni un sieviešu žurnāli.
Caurmēra austrāliešu ģimenei ir
2,3i bērnu, un tā kā virs pelnī 6
mārc, 10 šil. nedēļā, viņš nevar at­ļauties
nekādu sevišķu greznību. \JTX
tomēr caurmēra austrālietis patērē
300 galvai sāpju pulveru gadā. Aust­ralian
Monthly jautā, kut gan šīs
galvas sāpes var rasties, Ja visas
viesnīcas un restorāni i r slēgti 52
par i^O"
« raksta
kas zaMdeji.
ginej«>
Pietiek-
Monde Vi
vējos ai
Anglija
loriu spei
dlezgc^
apvēfsi
ASV up'
goaidS»
>ašl
noteiktā!
kojuSIes
uzsaukt
Bus Vkdm^
vas TdSi
uzsvērtai
^aimu,
nlekl^ AI
larbojafl
dalībnieku
embfiv?t
Anierikas, Ira-
,4Sisy ka angļi ar
'ieidžot vienoju-nukstināt
lidz-zžnu
m .iiw
Vaiiitftonf,.>as sa-m
t9(*
neteskata-
Pusnakti v\ņa
Ma^irēji saskatāma
p sakustētles^
iŽBttsktt skrāpējies
1»!^ gulta Icustb-fe
neesot iespSjams
svētdienas un Vēl. vairākas av
dienas Ik gadus. Pārējā laikā $
sāpes ešdt'saprotamas, jo ca
austrālietis gadā patērējot vienu
trīsoeturtdaļas litra degvīna, 7 pU(
Ies vīna un 72 litrus alus. .
Bankā vidusmēra austrāUetis
guldījis 88 marc. l6 $11. un 4 pens
Tikpat d a u ^ Ir viņa sievai un
ram bērnain. Bez tam ģlibenes
; vas dmība apdrošinātie caui
par 65 mā«c.
Kāda tautiete Vēstulē redal^diji
savukārt atzīmē vēl dažas austf
Mešu dīvainības. Viena no tfim,Aai
galvo rakstītāja, esoi skopums,
kāds darba rīks vai cits priekSi
nolietojies, to labojot un lāpot Ūi
pēdējai iespējai. Sis apstāklis blf
radot nelaimļes gadījumus un satik|
smes katastrofas, v
Kā ģērbjas patastā Austrālijas 8l(
viete? Tērpā dominē raibums
spilgtums. Pie ziliem svārkiem bi
velk zaļu blūzi, virs kuras vēl
velk violetu vM sarkanu jaku. /!
mā, kas Viktorijas štatā līdzinās mfl^
su Vēlam rudenim , daudzas si<
staigā' bez zeķēm un cimdiem,
kā biroji un veikali nav apkurini
darbinieces arī tur pārsalušas,
kleitām un jakām mēdz piesprai
dažādus spīduļus, puķes un krel
Nesen Austrālijas sksdstuma karai
liene devās uz Londonu, kur kfi("
pieņemšanā agrā pēcpusdienas stun­dā
ieradusies dziļi izgrieztā
tērpā ar rozā cepuri un cimdit
apkārusies p^iķēm un plīvuŗli
Angļi par šādu savas „domīnijas
da" uzstāšanos bijuši ļoti sašutuSi^l
Zināšanas par pasaules notikumieml
to ģeogrāfiju parastajai austrālietei^
aprobežojoties ar sajēgu, ka kaut
kur Eiropas ziemeļos atrodas AlIgH-jas
salas. ^
par dīvdneijim t>a-l^'
stSstīJuSl kā?
dnājls zēnu
pievis. Bet art mā-f
p a n ^ atkārtoju-iegtfiies
gulti, tā
Pēc tam zēns
^st^eltnes krēsla
"'tigS apmulsumā un
r^jfš, ka jau
^krēsls sagāzies,
tfe grīdas. 'Tad
akarfi uz segas un
mms. Pēcteža
#ufl lēnām slI-ibas
centra, līdz
pie kam zēns
p mierīgi, izstiep-ļto-
Aripēcatkar^
(^ļianlem rezultāts bijis
parapsīcholo-direktors
Dr.
ifela šis esot viens
ijlem gadījumiem,
" prakse, pētījot
I f ^anomenus. (i)
jordānijaaj
izsaka
vairāk ne^
jām arabi
Londoii'
zlnusl, b<
šana tur
FranSt paļ
daris vij
,vokli.
vēl tādēļ,
mics Lon(
rali. 5tai
ka Zaima
sitiens
kal, l)et
savas pi
8kWdrlbas
probl6mS.
būtu, Ja
d i t r i mr
miku Sajoi
stlm nē ti
politiskas
tā par
Le Monde; I
Tireur ji
apvērsutn*
vairākas
nās. Zt
ras ar Sn
Franču ārļ
jēru apsv<
prieku, Jo
dus ka]
cinljiea
zina viņa
teicās ar
līguma 1^1
Valingtpi
spŠjarpM
ka$.ļn(iazln!
zirni tuvajļ
tai ari liel
mus. Wi
„galV* Vi(
angļiem,
jāpārm«
sportu,
tie pamazi
angļus pai
bala. Sa]
patikt ang]
Jaunais
angļiem īi
Izraēlā uni
saistīt
pŗojektiemj
juSieš, ka
nīgl neizs]
mlem, angļ
loniju pāri
nests taga<
Noskaņojui
turpretim
Le Combi
tības laikri
„Plkv. Zaii
f^anSu firtl^
lūkošanas
atjaunot S|
pastāi^ēja
Jaunā Sīi
ziņojusi, k(
Zaima pan
amerikāņu
tā naftas
pamatotas.
^ S , ^ steidz.
I ^ ^ M I I ^ I C S ,
letteniager.
. • • . ^
gadijumu!
(260)
vēstuim.
Iiļunatti
«lovistme,
ne-te,
Tāutle!
Piedāvā
oi^Būtot
Heoem
V
(228)
Bei
KOpl
uzaii
pieteikt vieni
sajuma
^prasības ui
Prasības iesiv
sēdlm K Kali
DP
*ANIS STERJ
radus un
HIU
m^m^< mm,