Bavarijas Latviesu vestnesis, August 24, 1949

              Mttiu Udzstradniehū Andreja Grauaa
vēstule no Anglijas
lam ģ&fidtēbm VaSfngtonS Ueive-
(Uf Anftiols Diiib(irg8\ar savu km-
^ LaitObas nolikii 10. JūnUS. Dln-
1 ^ kundze siriidija VaSingtonas
loOeilii par vStttuires profesori un
i^ofiles no ^v^ices.
Pildiet savu pienākumu
pret Dievu un tēvzemi
—•"I—,11"'—
IfONSIŅOItS l« OAlļ^ANIS APMEK-IJ
TAVTIESltlS IZCEĻOTĀJU NO*
UEINES DHSI^inūDITALUA
1940* gada vasarā kā trimdlnlļs^ks
VOaģajā piM^ā Homā ieradis
litvijas bij. l2!igliin)as viceministrs,
ne^ors J, Camaniii/ KopS tā bri-lavīna
disrbi Sai zeniē veltīts cīņai
pir Latvijas neatkiiribas atgūšanu,
Iitvielu trimdinielcu bēdu un trūku*
01 remdēšanai. ViņS ir pirmais mū*
la tibltfijii un latmeSu trimdinieku
dvMe Itālijā. Tie, kas šai zemē
d^vojuši un disivo, ?ina, ko sirmais
vditsvira dadfls viļiu labā kā lat­vietis
un garldsnieku Svētā krēiSh
la galma prelāti.
Itālijā dzīvojošo latviešu skaits
vidrs nav liels, un tiem visiem £ļr
Canuiņatēvu, kas ir ari Latviešu
Kg|tt palīdzībai» ko^mltejas piriekšsē^
dU ItaUjS, ir pastāvligs kontakts. Tā­la
j^ējos mMos,» i^eļotlju strau-laei
uz Austrāliju tOfK)t plašākai, šeit
Iebilst Uēls skiiiits latviešu, kuriem
OlNm laiku nekas pavadīt transit*^
nometnēs, tpaši DIenviditaliJā. Lai
fepa^oa ar šo taulMu dzīvi, vaja*
Mm un turpmāki8)(n nodomiem,
imi l Camanis aiigu^ta sākumi
ipļ^ēj^ l)€!lā]i;ās iķiatnsļitnbmetnea:
^ viņš ierndās Averscis no-tt^
tnl. NegaidlUiiis apmeklējums lat»**
vieliii iepdecināja un pārsteidza.
JfUgā sagaidlianm un sirsnīgie ap-tvitani
mons. Camimi dzi]i aizr«
ķttittnSJa. Viņš izceļotāju pulkā at­līda
ari vecus«pazlatumus un ar Vē-vera
kundzes gādību drīz sēdējth
titttieSu vidū pie latviski klāta gal-
% Latviešu vārdi augsto viesi
gdca nometnes la1vi<?šu bēgļu pār-ilivis
Karitons.
•^Sanftksmē nometriesf klubā mons.
Camanis sniedzai starptautiskā stā­vokļa
vērtējtunu uzjs\Srdams, ka tas
veidojas labvēlljia Baltijas valstīm,
tet tadikālas plirmaiņas tomēr nav
Mdāmas Jau rītdien. Notikumi ri-itoftjls
tiem nollklļS gdtā, un mums
'iM\ pacietīgiem m: Jāprot gaidīt
pSk klausītājus informējis par
«ceļotāju gaitām un iespējām dažā-lemēs,
viņš lika pie sirds ikvle-aam
saglabāt gocla pilno latvisko
«āju, līdz pienāks atgriešanās bridis.
tam mons. J, Camanis tautie-ws
uzlūdza pie glāzes itāļu vīna. Sa­runās
noskaidrojās, ka tautieši ar
Jometnes kārtību, ēctenu un aprūpi
» apmierināt^ un. ka dažkārt ziņas
W nekārtībām un nepietiekamo uz-
^ nometnē ir blJiiSas pārspīlētas.
W)tles vēla vjikkarā, katoļticīgie
«ļtvieSl liidza viņus pieņemt grēk-wdtS.
Monslņors apaiolIJSs vēl vienu
palikt un iadm,no rīta lera-
^ pie viņa pllsētlS. ial uzzinātu
«evkalpojuma Uiiku un vietu. Bet
™udzUle pārstāvji plrpratuma dēļ
m klaudzinājuši pie dta. neapdzī-
^ļa nama durvīm.
,j.^oļi nometnē, kas ir īsta «tautu
monslņoni tikpat sirsnīgi
^ d i j a turienes latvieši ar koman-
JJJta palīgu Pilinu priekšgalā. Ari
^t notika sirsnīgu domu izmaiņa.
Nšķamā dienā motis. Camanis at-
Piezās Aversā. Pllaētas katedrālē
f^mh visi nometneij latvieši bez
«ai)as izšķirības. Fikj katoļUcīgo
^ei^emSanas grēksadzē un Svētās
monslņors sacīja dievvārdus
valodā. ViiņS mudināja būt
SJļfJpf«a Dievam un tēvzemei, la^
Sr^f latvisko goda pMu un stāju,
^ «palīdzīgiem \m iet saprašanās
fflu laiks, kaji jāpavada pa-
^au dzīves vietās, nebūs smaga
un Latvijiais augšāmcelšanās
ttesalaujsti un stipri spē­sim
, ^^^^es savās tēvu mājās, bū-
^^tur gaidīti un šl lielā notikuma
^ dievkalpojiiima,, ti^utiešu sirs-
"^^S^a^^ts.mons. Camanis no vi-šķiras,
bet latvIeM, igarigi stip-atgriezās
nomiGitnig/
aversā, Itālijā, augusti
I M . Briedis
Man piemāt nenoliedzami zināt-nieka
dāvanas, un to vjīru pie­rādīt
ar diviem zīmīgiem piemē­riem.
Kādā no lielajiem Anglijas
universālveikaliem man labi paadsla-mai
d|mai reiz iepatikās ļoti Inte­resantas
konstrukcijas rokas somiņa.
Pēc dažām, ar netrenētu aci nemaz
nesaskatāmām pazīmēm, es 5o sa­vādo
daiktu uzskatīju par cepuri un,
kad apjautājamies pārdevēJM, izrā-
<lljās, ka man taisniba.-»€)āma bija
dusmīga, es esot izjaucis viņai visu
prieku — tā viņa teica,
_ Kādu dtu reizi, kad es tikko kā
piju izstiepis no virtuves ēdienu ait-kritumu
tvertni, pie manis pierikšo-
Ja dīvains radījums. Es tūdaļ to no-iturēju'par
suni. Jo žirafei tas bija
par mazu m zaķim par lielu. Kā
vēlāk izrādījās, tad ari šoreiz es ne­biju
maldījies. Dzīvnieciņš izskatī­jās
diezgan izkāmējis, tas ļoti pi<>.
llclājlgi kustināja asU uri tik miļl
iikatljās man acis, ka es nemaz ne­varēju
pārprast: tam gribējās ēst.
I5g nekavējoties sameklēju dažus.
Iiēc mana ieskāja, pašus skaistākos
kaulus un atdevu tos suņa pilnā īpa­šumā.
Tajā pašā mirkli atskanēja
varens brēciens: „Mister Graud,
mister Graud. ko Jūs darāt, tā tiav
brīv!" Tā bija „velfera" balss, un
man Jau Itkās, ka es nu atkal esmu
uzminis kādai no neizskaidrojamām
hosteļa likumības īpatnībām, „Mi«
ster Graud," velfers rājās, rādīdami?
uiB laimīgo cilvēku draugu; kas ap-slrādSja
kaulus ar tādu enerģiju, ka
srniltis vien kūpēja, „Jūs taču labi
rudzat, ka tas ir sacīkšu suns. Ja
Jūs to tā barosit, tas kļūs resns un
v^iirs negribēs skriet."
dāt Drēbēm, kuras nogalinātais
kaut kur pakarinājis, neviens ne­pieskaras.
Tās- plīvo pazemes vē­jos,
līdz sairst im pārvēršas putek­ļos.
Vecie, zilganām rētām greznotie
raktuvju viri tic stastaan par rak­tuvju
garu. Tas esot pelēks Viecltis.
kas parādoties ogļračiem un, ne vār­da
nebildis, ieejot sienā. Viņa parā­dīšanās
nozīmējot, ka raktuvi drīz"
piemeklēšot liela nelaime."
PAKAĻ TRU8A ĀDIŅAI
Tas nebija garš stāsts, bet tas ne­bija
īstā reizē teikts. Mēs esam pa-
' gājuši garām lielam nezināmam, kas
apdvesis mūs ar bijības vēsumu, un
nu mēs tuvojamies pašai zemes nie­cībai
— sacīkšu laulcumam. Ja no
turienes neplūstu patiesi neaprakstā­mais
suņu rējienu jūklis, tad varētu
teikt, ka šl vieta atgādina parasto
sporta laukumu: vidū zālājs, apkārt
skrejceļš. Tikai labi ieskatoties, kļūst
redzamas īpatnības. Laukuma pusē
gar skrejceļa malu novietota slie­de—
pa to Šļūc truša-imitācija. Star­ta
vietā nolikts paprāvs krātiņš ar
angļu darināto formulu, kā iJconti-nenta
dž«atlmenis skujas reizi dienā,
bet angļu džentlmenis ir noskuvies
vienmēr." Publikā netrūkst ^ dā­mu
ar bēmu^ ratiņiem. Pēdējos še
redz visai bieži, pie tam.visai sav­dabīgās
vietās, piem., nevien vei­kala,
bet ari krogus priekšā. Lai ra-tU^
em piesiksnotais bērņuks negar­laikotos
un nebrēktu, māmiņa to
apgādā ar saldējumu vai ceptiem
kartupeļiem, reiz w redzēju pat
^abus divus,
SRitiVI NAV STIPRa VĀBDU
REKOBDISTI
,,Te uzreiz viss paliek klu$u" —
šie vārdi gan ir patapināti no Kar­menas
un zīmējas uz vēršiem, bet
tie loti labi noder ari paSrelzēJai si­tuācijai.
Spēles zīmes sapirkušles
viri spiežas pie barjeras, kas Iežogo
laukumu. Suņi Jau sprostos. Skatī­tāju
miers ir drūms un liels. Star­tera
Jau sniedzas pēc sviras Viņš
saņem to — dk bezgalīgi lēns gan
var būt laiks — iad viņā rauj, un
suņi sāk- skriet. Tā apmēram līdz
6 nodalījumiem. Katrā no tiem i e - ļ pusceļam tie skrien klusumā, t. i
bāž pa sunim. Kad motora rautais | suņi gan paši vēkšķ, bet akatltājl
KZSALKU^A SUŅA PROBLĒMA
Varbūt, ka velferam bija sava da­ļa
taisnības, Jo patiesi, ir diezgan
grūti iedomāties labi paēdušu suni,
kas kā negudrs skrietu pakaļ noplu-kīiSal
truša ādiņai. Bet man gribējās
sa^m »rlclbu pamatot un aizstāvēt,
„Si5r," es godbijīgi teicu, „atvainoJ
Jiefc mani, bet problēmas sakni es
saskatu pavisam citā plāksnē. Ja
mšs to sunīti nepabarosim, tas mē­ģinās
zagt, un hosteļa apkaimes ap- ^
stākļi šādam pasākumam ir izdevīgi.
Man šķiet, ka tiklab no suņa, kā ari
no cilvēka morāles viedokļa ir vērts
upwēt kaulu, lai novērstu noeie-gumu."
Angļi Ir lieli humora cienī­tāji,
bet pret ārzemnieku humoru
tie gan parasti izturas vēsi Šoreiz,
pat laimi, tas bfja citādi. Velfers
pasmaidīja un pieļāva kompromisu:
..Bet tad gan ne vairi^ kā vienu
kaidu dienā."
Kādu nedēļu es nemaz neapjautu,
cik dziļi šis gadījums bija mani ie­tekmējis.
Bet manā zemapziņā, actm
redzot, notika kāds svarīgs process.
Manas domās atkal un atkal, klīda
atpakaļ pie notikuma ar velferu, su­ni
un kauliem un — loģikas likumi
Jau vēl nemaz nav pietiekami izpē­tīti
— mani nobrieda apņemšanās
apmeklēt suņu skriešanās sacīkstes.
Es pat pierunāju divus pavisam go­dīgus,
bet zināšanu alkstošus vīrus, <
nākt man biedros. Mēs paspiedām
viens otram roku, tā apzvērēdami,
ka neļausimies zaudēt vairāk par
10 ilil. katrs, kāpām busā un brau­camu
Virs mūsu rajona mūžam karājas
dilimaka, un redzamība parasti ne­sniedzas
tālāk par 4—5 km. Tikai
pēc stiprākiem vējiem gaiss kādu
laiku kļūst dzidrs, im tad var vērot
nevien mūsu kalnāju skaistumu, bet
ari daudzo raktuvju dūmeņus un
milzīgās akmeņu kaudzes tlert' kai­miņos,
kas šo skaistumu bojā. Dzī­vodami
Latvijas dzidrumā im krāsu
bagātībā, šo pelēko \m nbkvēpuSo
drūmumu reiz bija iemīļojuši mūsu
mākslas akadēmijas audzēkņi. Mēs
pašreiz esam kalnā, no kura var re­dzēt
savas sešas vai septiņas raktu­ves,
KAROGS PUSMASTA
Viens no mūsu ekspedīcijas dalīb­niekiem
mani pēkšņi parauj aiz pie­durknes:
„Skatles, Šiem uzvilkts ka­rogs.
Vai tik nav pu^astā? Nē,
mastā gan," viņš beidzot apmieri­nāti
konstatē. „Redzl, Ja karogs ir
masta galā, tad tā ir sevišķa goda
zīme, karogs tad nozīmē, ka raktu­ve
ir veikusi nedēļas normu. Rak­tuves
administrācija uz to ļoti lepna,
bet jāsaka, ka tas notiek reti. Nu
jau būs pusotra gada, kamēr es
strādāju raktuvē, bet masta galā uz­vilktu
karogu šajā laikā esmu ; ^ ē -
jis ne vairāk kā trīs vai četras rei­zes.
Bet ja nu tas pats karogs ir
pusmastā, tad tā ir bēdu ziņa, tad
apakšā kāda dzīvība gājusi boj§. Kā
visur, kur darbs saistīts ar dzīvības
briesmām, tā āri pazemē ir izvei­do
juJiies savi ticējumi un parašas. Ja
kāda dzīvība ir zudusi, tad ogļrači
pārtrauc darbu, nāk augšā un tajā
dienli vairs nestrādā. Paldies Die­vam,
tas notiek ļoti reti, bet an es
jau divi reizes esmu nācis aug^.
Turpat nelaimes vietā darba biedri
aprok n«aiķa spuldzi un rīkus —
ar ti<sm vairs neviens nedrīkst strā-trusls
sāk šļūkt, kāds virs ar svi­ras
.rāvienu reizē ātveŗ visas krā­tiņa
durvis .un suni, kas šo mirkli
nepacietīgi gaidījuši, drāžas trusim
pakaļ. Neviens nenokavē, neviens
ari nev^ Izlēkt priekšlaikus. Pie
nobeigunia svītras trusis pazūd tu­neli,
un skrējējiem pēc veltīgām pū­lēm
atliek žēli ošņāt gaisu. Es pa­klusām
cerēju, ka kādam no sacen­sības
dalībniekiem ienāks prātā lik­ties
pāri zālājam un tā aizskriet tru­sim
priekšā. Bet nekā, Isākaia un
taisnākais ceļš laikam nav suņu
dabā..
Sacīkstes pašas par sevi nav in­teresantas.
Altāris skrējieniem pie­tiek,
lai ziņkārība būtu apmierināta.
Pavisam cita lieta, Ja notikumus
redz-pareizā gaismā, t. i . , ka tur
skrej nauda^ un nevis suņi. Jo ma­zais
cilvēks tāpat cer uz suni, kā
lords vai baņķieris uz Askotas zirgu,
B^t mūsu nervi ir labā kārtībā. Pēc
tam, kad ātri un godīgi savus 10
šiliņus esaih zaudējuši -> bijām l i ­kuši
uz nepareizo siml — mēs no­mierināmies
un sākam vērot apkārt­ni
ar neitrālu liecinieku skatu. Tais-^
ļnibu sakot, \ tracis ir diezgan liels.
Nepārtraukti rej suņi- t^ varētu
būt kāds simts. Pircējus pie sevis
aicinādami, kliedz' spēles zīmju pār­devēji.
Gluži tāpat kā laba cepeša
smarža vairo ēstgribu, tā šl atmo-sfaira
pavedina rīkoties ar maku.
Viri un sievas, gan pa vienam, gan
ari pulciņos, apspriež suņu, sarakstu,
lemj, ķer kabatā un skrej uz kasi.
klusē. Tad ieskanas gan mudināju­mi,
gan ari tie Ipatme vfitdlp kurus
man gribētos apzīmēt par vlspfitcll-vēciskiem.
Es būtu nQ>atles8, Ja mē­ģinātu
noUegt, ka Udz ar gadiem un
pieredzi manos uzskatos Ir notikusi
radikāla maiņa. Kādreiz Jaunībā
man likās, ka stipru vārdu lietošanā
krieviem pieder neapšaubāma prio­ritāte
un ka viņu izgudrojumi fInl
nozarē ir neai^aubāmi un oriģināli
Iepazīšanās ar vācu leksiku šo ma­nu
pārliecību. Iedragāja, bet saskar­sme
ar poļiem lika nojaust, ka ari
viņi šo literatūras n o ^ ir labi iz­kopuši.
Tagad, papildinot visu ag­r
i ^ teikto, man gribētos apliecināt
ari angļu ^alas sasniegumus. Un ga«
hi galā tas'taču ir tik saprotami. Ja
cilvēks Ir licis mārciņu uz neparei­za
suņa, tad viņš vis netrallinās
Mocarta menueta Ja divi viri v^Uc
nost svārkus un uzrota piedurknes,
tad tie, protams, neskandēs Sellija
pantus. Tad vajadzīgs kaut kas ie­darbīgāks,
kaut« kas tāds, kas tuvs
pašiem eksistences pirmsākumiem.
Beidzas šis skrējiens, beidzas nā«
kamals, tad pēcnākegnaais. Pat ar ne­apbruņotu
ad var v saredzēt stingro
likumību, kas še valda: nedaudzas
sejas uzsmaida visai pasaulei, bet
vairums^ tās kļūst arvien nopietnā­kas
un apņēmīgākas. Cīnīties, cīnī­ties
līdz tai pēdējai kaujai, kurā pēc
daudziem zaudējumiem tomēr nāk
uzvara.
A n g l i j ā , augustā.
Andrejs Grands.
Par un kā var apdrošināt
veselību Sav.- valstis
Kādu cilvēku gan nav tam mīļajam
Dieviņam! Mums dažādas ķibeles un
nepatikšanas iznāk vai nu krogu, vai
tam radniecīgos apstākļos. Angļi
turpretim, ar samērā maz izņēmu­miem,
krogu uzvedas tikpat mierīgi
kā baznīcā. Suņu vai zirgu sacīk­stes
mēs izturam vienaldzīgi» bet , , ^ _ _ .
angļi te klūp daudz biežāk nekā ' 1» projektam pievienojas 50 vai
No Eiropas skatoties. Udcas, ka Sa-vito.
valstis nemaz n«^v gādāts ijaŗ
veselības apdrošināšanu. Kad par to
Jautā anierlkāņlm,'dažādās atbil­des
samtflslna ^rēl Vairāk. lemfesls Ir
Sav. valstu sociālās stn^ūras radi­kālā
atšķirība no Eiropas, kas ne­ļauj
pieņemt munui pazīstamos ve­selības
apdrošināšanas likumus, bet
spiež tos veidot pēe pavisam citiem
principiem. Veselības apdrošināšana
Sav. valstis toiņēr ir, un ^tajā pie­dalās
vairāk nekā trešā daļā visu
iedzīvotāju.
Dažādo štatu sociālo atšķirību dēļ
Sav. valstis nav centralizētas vese­lības
apdrošiilāšanas, un jlļS^ubās,
vai tādu jebkad :^zd6Sle|^ ^etdot
Pašreizējos apstākļos katrā 'fftātā ūn
pat pilsētā dažādas ir nevien apdro­šināšanas
likmes un noteikumi, bet
atšķirīgi ari faktori, pret ko Iespē­jams
apdrošināties. Kamēr apgaba­los,
kur daudz ārstu un «slimnīcu,
apdrošināšanas noteikumi ir ļoti iz­devīgi,
citur tie ir stipri ierobežoti.
Vissliktāk apdrošinātās profesijas
ir lauku iedzīvotāji, būvstrādnieki ar
nenoteiktu darba Vietu un pašap-gādnieki.
Tas izskaidrojams ār to,
ka lielākās un reizē ari labākās ap­drošināšanas
sabiedrības dalībniekus
parasti uzņem tikai veselās grupās.
mēs pledzeramies.
PRUSAKU DIVKAUJA PAZEME
Se varētu atzīmēt» ka gadījumos,
kad pie rokas nav ne zirgu, ne ari
suņu, it sevišķi tajos periodos, kad
nedarbojas futbola totalizatori, pie­nācīgi
Izmanto ari mazākus dzīvnie­kus
— dažās raktuvēs, piem., pru­sakus.
Iepriekš savus laimes nesējus
apzīmējuši, viri ieliek kārbiņā divus
lldzatnestus prusakus. Kamēr derē­tāji
rok ogl§s, prusaki savā starpā
kaujas. Pietiek pielikt kārbiņu pie
auss, lai ^dzirdētu, vai ciņa Jau bei­gusies.
Kad kārbiņā iestājies klu­sums,
to atver. Tas virs, kura pru­saks
beigts, izvelk no kabatas mār­ciņu.
Sacīkstes, par kurām runājam, no­tiek
pavisam nelielas pilsētiņas no-n^
alē, un tāpēc ari apmeklētāju nav
daudz, ne vairāk par 3—400. Un Jā­saka,
starp viņiem ir ari tādi. kas
iiav ļ džentlmeņi. Uz ko es pamatoju
tik pārdrošu apgalvojumu? Uz pašu
75 proc. kāda uzņēmuma vai iestā­des
nodarbināto. Statos, kur veselī­bas
apdrošināšana labi nostādīta, kā,
piem., Delavērā, par gnīpu skaita
Jau 3 vai 5 cilvēkus, ,
Atsevišķas apdrošināšanas polises
pārdod V mazās sabiedrības, bet tās
parasti apdrošina tikai pret si!>eciā-
1iem gadījumiem, tā ka šādai apdro­šināšanai
nav praktiskas nozīmes.
Tas sevišķi Jāievēro ieceļotājiem, lai
tie. pavirši pārlasot vai nesaprotot
polises saturu, nesaistītos ar sabied­rībām,
kas domātas lētticīgo ķer­šanai.
Pareģoja, ka veselības apdrošinā­šana
Sav. valstis būs tikai karalai­ka
parādība, bet laiks ir pierādījis
pretējo. Patlaban dažādās sabiedrī­bās
un t. s. projektos ir apdrošināti
ap 55,5 miljoni, kam maksā izdevu­mus
par. slimnīcu, bet 22 milj. no
tiem ir apdrošināti arr pret operā­ciju
izdevumiem un no tiem sa­vukārt
6 miljoni ari pret,pārējiem
medicīniskajiem izdeviumiein.
Nav pareizi apgalvot, ka ārstt bū*
tii* pret veselības apdrošināšanu. Rfi
plem&ru var minēt Delavēras Itatu,
kur no 375 ārstiem tikai divi vai trīs
nav saistījušies apdrošināšanas pro­jektos,
vai ari Kallforniju, kur vie­tējā
vesellbfis apdrošināšanas apvle-lilbā
iestājušies 96 .proc. turienes
0500 frstu.
Neskaidrs vl^Igl paliek apstāklis,
ka zināmam skaitam apdrošināto
miaksā par, slimnīcu, citam par 6pe-rādjām
un atkal citam ari par vls^
t>ārējlem Izdevumiem. Te Jāievēro,
ka katram no šiem apdrošināšanas
veldl^ļn ir sava likme; tas, kas par
mazāku summu apdrošinājies, art
saņem mazāku palīdzību. Lai gav
apdrošināšanas likmes nav augstas,
20 proc. iedzīvotāju pelna'part
maz, lai sabiedrībām samaksātu.
Vislabāko ieskatu apdrošināšanas
norisē var gūt, ieskatoties fabrikas
kurinātāja Čārlza dzīvē. Čārlzam It
sieva un divi bērni, un viņš pelna
3000—4000 dolāru gadā. Divi gadus
pēc iestāšanā» kādā no lielākajiem
apdrošināšanas projektiem vlņaiīi
Iekalst aklās zarnas piedēklis. Mā­jas
ārsts atzīst, ka viņam nepiecie­šama
operācija. Par operāciju un
sUmnIcu maksā sabiedrība. Čārlzam
pašam par to Jāpiemaksā tikai 5
dolāri par anestēziju, Jo sabiedrība
par to maksā tikai 10 doL, bet slfm-
, n!ca aprēķinājusi 15. Sab-ba maksā
162 doL par 18 dienām 2. šķiras ista­bā
slimnīcā, 17.50 par operācijas
istabu, 40 dol. par penicilīnu, 10 dol.
par citiem • medikamentiem un 100
dol. cbirurga honorāru. Par sabied­rības
naudu Čārlzs varētu palikt
slimnīcā vēl 12 dienas, pēc kam par
viņa rēķinu maksātu tikai daļu. Pa-rasti
sabiedrība maksā pilnu maksu
vienu vai trīs pedēļas, tad par nā­košajiem
trim ļval sešiem mēnešiem
tikai pusi.. Tāpat Jāpiemaksā, Ja
slimnīcā izvēlas pirmās šķiras ista­bu.
Ja Čārlzs būtu vēl īpaši apdro­šinājies,
viņš pa slimošanas laiku
nebūtu zaudējis arr savu algu. Šo­brīd
Sav. valstis ir 31 mllj. nodarbi­nāto,
kam darba devējs slimības ga­dījumā
maksā 1 trešdaļu līdz trīs
ceturtdaļas algas līdz 6 mēn. ilgi.
^Jāievēro ari, ka apdrošināšanas
līgumā visām operācijām ir noteikti
ārsta honorāri, kamēr paši ārsti var
izvēlēties cik lielu summu vien grib.
Novērojumi rāda, ka apm. 35 proc.
apdrošināto ir ārstam jāpiemaksā.
Caurmēra likme ir 2.75 dolāri mē-f
esi par apdrošināšanu pret slimnī­cas
un 2.11 dol. pret operāciju iz­devumiem.
Ņujorkas lielpilsētā pil-nlga
medicīniska aprūpe, izņempt
alkoholisma uh gara slimību ārstē­šanu,
maksā 2.42 dol. mēnesi atse-vlšķam
strādātājam vai 7.25 dol. v i -
sal ģimenei. Slimnīcas izdevumi
resp. nodoklis apdrošināšanai pret
slin^nloas izdevumiem Jāmaksā at­sevišķi.
Sis summas parasti atvelk
no algas, pie kam darba devēji ne­reti
maksā pusi.
Ieceļotājiem ir svarīgi zināt, ka
apdrošināš^a stājas spēkā tūliņ
vienīgi tad, Ja apdrošināmie iestā­jas
lielākā grupā. Citādi jāgaida 8
lidz 12 mēneši, lielākām operācijām
attiecīgi ilgāk. Tāpat jāievēro, ka sa­biedrības
par ārsta izdevumiem
maksa tikai tad, ja apdrošinātais
^ n ^ ^ ^ ^^^^^^ 2500. 3500 vai
5000 dol. gadā. Pārējie var ^an ap­drošināties,
bet tiem maksā tikai
daļu izdevumu. * Nordena,