Bavarijas Latviesu vestnesis, December 7, 1946

              LATVUA. 1946. g. >. uecembrf
ometnu
-
bm^Mm to
ua v&Uklril
saiseam par
gadDunm ir
9äs proc^fö,
priekd muins,
Mvt mOi nesaudz^* Arvienu, ar»
vlenu vei tai krSjumi te kida ss*
p l ^ gtiklt pnHnsi^ ko mums pa-megt
zem k§]im» käds sQnum, ar ko
apttu&Sot mma dianaa. Va}aga daudz
I^atibas» Mttdz mlera.un sp^ka,
lai tam vteani tlktu piri — täda nu/
ir mtisu ikdie
iajd lakka, kad dslvea ma-in&
iiirt /plaliäka^ un
— vajap vai jDSvalaga — plaH riko-iaaias
ar aslm miäSm rIkstSm —
arl tur« bur ptatikta pavtpsnSt vai
vUml4sSf^ piielgarim; Sidi pie-mlri
mf tilii Jimakli. Paklau^tias
nmla tm sarubäs. Tur itin Uefi v§-
rojams mdablp sports --toriaug-stSk
va^l 4 b ^ sarunäs vairfik
jauiiil V ; • par
ia,.starp §0 alimlgäs pa§iz«
pSrtaiiis pätatu vidnot^ }oti ne-atlaidigi
cenSänies iestSstit |pa§i sev
un dtlem» ka esam datidz ne^ticf-gäki
par visiem pirijiem Dieva ra*-
dljttmlem, kam lemts U2 div§ni k i -
Jäm italgSt Un neliegsimiea ad, ka
Sidaa ninaa Idausotlea, vai v§l {au-nib
^ t i ^ , masinaa paäapsdi^ta
un m>s t^seer&a. Itet Ja nu iie stästi
par tsfldii na^ticlbas rekordiem bija
vS ctalaml -tad« kad nebijim sveias
tad tagad nu gan
llanai mest^^^i^^
ft, ka tas, ko
itidbUt
dbigaixis organisiS^
jas/pasaule ir bijis
p^ mums un kqra
vietä nekas )ab§ki( nav atnists.
Ir nenoliedzamij^ ka esam gäJuSl
divtt tädu okupid^ skoli, kur kaut-ko
labu nevareja sameklSt pat £^r
uguni un Hur 9 pa§a iemesla deV
likunm pärkiplana bija lievia ne-gods,
bet gan gdda lietä. Bet ja nu
kddam ienäk Tprltl^ apgalyot, ka
mums no t§ visa bQtu kas pielipis,
tad kon^tisim aclmredzamo: no
austrumiem nlkdami m§s rietumus
nekSd& zhfi m nekädi nos^mS ne-esam
padarfjuSi )aunäkuS| drizak gan
oträdL Mums tddal iebildis, ka tas
]au izklausis pec visa nelSgä attais-no
§ana8» p§c nkvllami piejaixSanas.
Un tomer ne!
^Ja värda.uzdevums ir pret
Jauno, di^a par labo, cfi^a par idean:
levums tam yarl J§-
vdc visos apstiikios. AtteikSan&s. no
§1 uzdevuma ir habadzibas aplieclba,
Ja isibiedrlbas balss jau p§c savas
baUbas ir noUkia trauksmes sir^nas
lomi, tad tai f r l jäsauc, jäbridina
kad tuvojas briepmasvienalga kä-das
briesmas, 9a tikai täs apdraud
kaut me^&ko no mumä, kaut mazäko
no tä, kas mums ir. Pagurums §inl
ziQi ir Udzvertlgs pägrimSanai.
Bet ja fios pienäkumus pärsplll uz
pretljo pusi, kas^ tagad ^ tik bie^i no^
tiek, ]a vieglprStlbas, Ignuma vai
slikta garastävokla d§) tiek räditas
lejenda^s^par mOsu itin kä gluii na-doniliem
netikuml^m, tad jäsaka,
ka tie ir me^ajumi aizsegt sauli,
kas gan nevar izdoties, bet tom§r
nodarItN<laudz nepatikSanu.
MSs esam zauk§Ju§i nesalldzingnii
vairäk kä visl.dti, kam otrais pa-eaules
kar§ pari g§ji& Un torper, mes
nebat neesam niinetl, neosam nespe-k
l sabrukuSi, Äeesam pirv§rtuSies
intemi masa. AM Se emigrädjS m€s
esam or^nizeta radoSa un ftier^tie-cigl
doraiaj^a tiutas* grup^» kas ne-apgurusi
cDiis at daudzajäm likstäm
nn galda tikai \9enu>- izdevibu, lai
J@fi|inis» ^ no asnsrlk^a josli cMvatoSiem ap; iBM^ lalvieSiem
vairSk taksiöi tautieSnj v l ^ vai otra Iraesla de) ir bijnil vai v€l boa,
spiei^ati^noinetnea |an taf^ un ieklaoti^ väcu salmnledbl, Sis
dkaita v ^ ^ sUpti pieaugi Taja laiki g^isdrla v i ^ someliEis no da-iadam
bövfinnam ped§J§ laika sa^emti darba piedavijami gan ainat-nlekiem
gan vienkIrSa darba sferSdniekiem. lesai^äanim vien darb§ ai*
balsta ari UMEEA, atitilot str§dit§Jlem DP tiesfbas on dodot iespejn
d^vot irpua nometnem. Sa^emot smaga darba partikas kariites, ari
oztura z i i ^ §iö tautieSI neko nezande. Paredzams, ka nebiis maznms
«taviU^ii» im ari pafil mtMJim darpi väen saimniecibä, vai dtSdi, lai tä
tefilo ^ni^Bias Botdktikn m lärtigäku dzlves veidn on
Iida ar la miin Ma^as s^leMskas dzives organizieUS
v^addba pie iMtm f^rkirtajmaiem, kas jautu tantieSlem paturlBt
nii ^ i^^»ii^t kiätöras d^sives roslbu un lät­in.
: ^ : '..
var rastiei
nas ^ b i lauksaknniee^ im ^ s
Sie pfirkärtojumi var bQt dailädi» 1 ära darba nozares.
te pieskirsimies tikai daliem iespS- Amatnieku stavoklis ir labäks un
jamiem vddlem. Vispirms, katrai 11» tiem darba riki, tad vli^d daudzos
nometnei bQtu JärapSjas par liepirM ga^iJJumos var§s uzsäkt patstävigus
trauktu sazinöSanos ar nometnl at-|darbus, vai ari strädät pie väcie-stäJuÄiem.
iekSrtoJot äo tautieSu at-1 ^^««^ Katr$ zipfi vScu apstäkjos no-sevläku
sarakatu vai kartotSku ar P ^ ^ " ^ tautie§iem jäcenSas vis-sfkim
Z i ^ par materiäkx un ve- h ^ ^ ^ ^ ^aika iegQt lespSjami plaäu
sellbas stÄvokli. Saraksti batuMn^o™ädju par darba apstäkllem
sastädämi sadalot pic apri^*iem, savä apkärtnj. Viena vietä §§di ap-kuros
nometnes atstäjufiie leguvuäi stakji bQs labäki, eitä varbat, nebQs
Jaunas dzives vietas. ^ u ddvesp^^ädu iespeju, Tamdel neplede-un
darba apstäMi, kä rädas, bOs at- Sami rio visSm vietäm sapemt zi^o-karlgl
no to väcu ierid^u riclbas, J^^us par darba iespejäm un izre-kas
pärzin bägu lietas atsevökos ^Sm. Säkumä Sädus zi^ojumus va-aprii^^
os. Sini zl^ä novärota jotih^tu sQtIt uz nometnSm, ?kas ^ tos
liela daiädlba. Daiäs vietäs tur pazi^otu täläk pie apgabala komi-ledalltie
Jau pa8ä säkumä novietotih^J^i^ nodlbinätiem darba birojiem.
pastävigos dzlvoklos, bet^ dtur, Tad, ja kädä aprij^cl gaditos izde-piem.
Nerdlingenä jau pagäJuSas vigäki darba piedäväjumi un ies-septioas
nedäjas, bet v§l arvien nav pejas, varbut var^tu panäkt tau-izsniegti
ne dokumenti ne partikas tieSu parcelganu uz tädäm vietäm.
kartites. Ari uzturs tur salidzinot 13. decembri Eslingenä notlks
ar citäm vietäm truclgäks. Sadas X»CK amertkä^u joslas darba jautä-vietäs
nebiedeSams atbalsts ° no no- pilnvamieka inl A. Brunnera
metnSm. Isaaicinäta Iatvie§u darba padomes
Tiekot pie pastävigas dzives vie- s^^e. Tajä paää laikä väiräkäs vie­tas
nometni atstäjujiem öar to töda] täs — Hanavä, Stutgarte, MindienS
bdtu jäpazipo apgabala ijm centra- ^ dtur tiek organizäti pla§äki
lai kartotekai. Sini nolQkä ieteicams ^arbi amerikäau vaja^^^
sagätavöt pasta kartltesär^^^^^^^^^^ saskai;iot un ievadit pa-piestam
adresSm. Ari äos pienäku- h^^zä gultne, tad ari bCls darba pa-mus
bQtu jäizpilda bijutei WMnet-^ M^^^ galvenais uzdevums. Domä-nei;
• jams, ka darba jautäjumu pilnvar-
Darba Jaiitäjunis 1 niekam ar paligiem bOs izdevies
Jasamierlnaa ar gaidläanu Hdz pa- - ^ i | Ä ' S a
vasara n > 6 r « ,^
deriga latvle§u darba inspekdjas
savms späkuä un ener I p i a izveidoäa^^ ; v i ^ ^ ^ ' ^ ^ ^ S c lidÄ [Josla. Japanakj lai katrs tautietis
Protäms. ari mum^
Ikuras m§s paSi ^abprät redz^tu ma-zäk
spilgti; izteiktas, Ar täm jäciriäs,
bet iäs äri ne mirkli nedrikst noverst
uzmanibu no tä, kas mes faktiski
esam un kädi mes visumä esam.
Un kaut ar! tlkdaudz zaud§ju§i,
e.
pie
Daudzi Diehvidvädjä dziyojoSie
mes esam un paliksim tas nenolie-llatvieSi tagad strädäjam pie ameri-dzämais
un neiiovgrSamais faktors, käi:iiem — darba apsardizibas rotä
kura; deV Latvljas neatkaribas ideja Sväbadiä, Nimbergas apkärtnä. Da-vgl
vispäri dzlvo. Katrs mies nesam ja musu dlveku riodarbinäti armijas
savä plerä klusas di^as zimi, bet sirdi pla§ajäs noliktaväs, bet pärejie täs
Tevzemi. Mums ir pietids drosmes apsargä, Noliktävu parzinäSanu pa-protest
§t pret to netaisnibu, kas no- rtazäm pärijiemam pilnigl savä uz-darita
mQsu zemei un ar to vien jaii, raudzibä. Tas ir Joti atblldigs darbs»
ka dzivöjam, mgs to pastävigi atgä- Järaugas, lai staigäjot gar Sokolä-dinam
pasaulei un uzturam savu des, apelsinu un äbolu kalniem „ne-prasibu
späku. Ar to, ka neluztamJ paslid käja". Sie gardumi gan mus
' mQsu cerjbas gQst pamatöjumu, ar nevilina, jo uzturs ir labs. Ari dzi-to,
ka pacelam savu balsiy dti liz- vokji loti erti, kaut vienä istabä
klausa mus. daikärt esam pat 6 dlväki. Musa
Sis cel§, ko visi esam nolemuSi iet, augstSkä vadibä ir divi ASV armi-gah
irlrä^ska cildenuma pilns> betlj^
ari neizsakämi smags. Un ir pUnigi Strädäjam IK) pl. 8—12 un 18-^17.
nevajadzigi paSiem uz tä akme^us Sestdienäs darbu beidzam jau pL
veit To jau pietidcmni dara^^^^m m-ris
dti. ^ Ars • tos celamies pL 6, bet vakaros gulet
inspdcdjas parstavis, pie kura. va-' ' ^
ritu iegut padomus un atbaistu, , ,
darba jautäjumu kärtcÄanä, bet aril ^^t"^ raugoties,
noteihrtas zi^as, kur darba speks ^^VnT^"^ "^"^^^
vajadtigs, käS tur darba un dzives ^ ^ . ^ j ? ^ !^47, g. vasara varata
apstai:U utt LSK l z v « s visä ^.^^ ^^F^^^^^^
amerikäuu joslä pla§u savu DHn. f^^^^^YH Y^^^^t" ^^P^^^^^^^, ka
vamic^u un sakamieku- tiklu. Pie SLm ^T?.^^^^ käm labi ir tas, ka LSK darbinieki f^f^f DP turpmak bi^s Jäiesa^-
izraudzitl he tikai nometnäs, bet T^^^^f^^^^^^^ bus jastradä
§0 dairblnieku tlkls aptver visu ter- ^^^L ^^^^^^^a, neapskauiamos
ritoriju. PateicoSes § S apSuem
LSK iiamerä viegli bus uzsäkt dar- Jl^^^"^^ - ^F.^.v^?^^?
blbu izkaisito teutleSu apzinäsanä fcf Jf^^^
un aprQpäSanä. Uekas. ka apzinä- tn^^^
äanas darba säkumä kdevigi butu .
pieaidnät ari musu jaunatnes or- 75^^^^/'/'^^%^^^^^ ganizädju aktivos biedruT' < las nodarbmat lielakas tautieju gru-jpas
vienkopus un tada veida no-
SabJledri^ darba saska^oSana verstu izklldinäSanos. . ,
-Aprädltie apstäkli, Skiet näkotnä xt * ' i i . • ^ ( ^
radi^ lielas pärmaljas latviefiu sl- Viena no ä^e^ni vleglak iespeja^j^j
biedri£kä dzr^e Vädjä. Tagad ja- nozarem, ::VareUi /paSlaft^
dara viss iespäjamais^ lai musu tiu- ^ ^ t i e s «lusu darblba, Uekas laUk^
tas kopibai ^zustTneviens täs lo- ^ainu^itplba. ar visam tes.^^^^^
ceklis, lai neviens nesajustos a l z - ^ ^ ^ i f ^^^."iT.Ä^^^
mirsts, vai atstäts likteoa varai. Kä ^Pf^^ ^1^^^"^
to ^ t ä k t ? Kä izkärtot jautäjumu, ^^^V^f ^^^i^^^^TIi; ^
lai organizädjas formas äim darbatrl "^^f^. pxeprasot P^i^ktus, ko m^
atbilstu visä pilnibä? ^1^1
'Pamatä vi^m ir militäräs valdl- f\^Pf^^.^adIba Minchene ok-b^
nosacijumi, kas, piemäram, vi-h??i'J^ noradijCtel^ I ^ e n a s un
siem tirlm latvieSu apgabaliem W- f
rikä^u joslä ir vienädi. Täpäc Tw ^^^^"^^^
vairäk nekä lidz ' Slm jäparädas h^H^^^^^, projektu. noprganizäjot
vienotäja centra vajadzibai. LIdz ar h" lauksainmiecibas skoli^ apsoli-to
izpirotams, kä LCK delegäcijai
Eslingenä näkotne, bQs vajadzigaj^ f^^^^^ ^^^^'^^''^ ^^^If
vei lieläka patstäviba un elastlba P^f^i^Jj^^^^^ likv^de§anu levaditie
nekä tagad. Bus vajadziga ari cie- P^f^f^^ tei^sinajuma jeäUz^a-
§äka SÄskarsme ar periferiju, ar P ^ J j ^ l ^ ^ ^} ^ ' ' f ^ u f u i i ^ ^^
kulturas darba inspeka^as, LSK u c K f ^
darbinieku tlklu. Liela nozime te f f j ^ - ^ ! L ^ ^ ^ ^ ^ ^^
bOs art pregei - # v a m värdam I ^^'^^ ^^^"^^ jänonäli: Kdz katr^^ latvietim. Ar Lauksaininieclbas uzsäk§anai vis-visiem
ierobeSojurplem ir jäpanäk; pirms vajadzigs objekts un jäatri*
lai izkaMtäs glmenes nepaUktu bez j sina tajf nodarbinämo novieto^
laikrakj^; viönotäjas^^^^' s^^^ Sim jautäjums, jo nodarbinätiem katrä
vajadzllDäm l a ^ ^ ^
trOkt Nometou palidzibas fondiem täs tuvuml Bavärijä gan (ir samärl
bQtu ieteicams piesQtIt vismaz daudz bij. nadstu apkHät^ muiiu,
katrai atseviSki novietotai tautieäu bet art täs uz rentes pamätiem läi-grupai
kadu no latvieSu izdevu- kam reti kur izdosies iegQtk-TjSpIö
miem. Ja tas dtädii nebQtu iespe- nomeli^u komltejäm ar lauksdmnie-,.
jams, tiid Jäsaväc izlasltie laikraksti clbas spedälistiem bQtu jälevada sa«
un jäsuta taläk. Jau tagad nomet- 2inä§anäs,jäsastäda projekti un jä-n
§s tautie§i nereti sudzas par infor- grieias pie musu aprQpetäjäm iestä-mädjas
un sakaru trQkumu. MQsu dem, ieinteres§Jot pgd§jlj| par 'mQsu
sabiedriskä dzive sveSniectbä jäie- §äda veida nodarbinätibas pacelSa-vada
spralgä plQdumä, kas latvieäu nu. Tas viss jäsak jau tagad, lai sa-dornas
un darbus vienotu un stipri-1 gatävoSanas darbi butu galä tad, kad
saksies jaUnais sairnnieclbas gads.
Vai tädas saimniedbas izveidot ari
par mäcibfis' iestäd^m, vai ari tikai
par pra^tisku pasäku^ pro-tams,
jääpsver un ir atkarigs nö ap-stäkliem;
tapat, kä izveidot iespija-mo
pasäkumu — vai uz koop^rätl-
. X 1 ^ M X 1 « r^- j I vi^m prindpiem, ^v^^
ba brivl var apmeklet pilsetu. Pa§- • . , / :
reiz gaidam apsollto yeju un lormas MQsu lauksaimniedbas Un dtu no-törpus,
Viss pärejais jau saiiiemts. zaru sp^ialistiem te jänäc talkä ar
Brivajos briios daudz sportojam. ierosinäjumiem un padomlem. Tapat
Sazlijä ar amerikl^iem savä ricibä mums jäbut skaidrlbä par to, ka ari
esam ieguvuSi lieläkas telpas bas- t^em, kas tagad straää nometQu ad-ketbolam
un volejbolam. Bez tam ministrädjäi säköt ar telpu vecäkiem
trenii;iiem amerikäpi dod basketbola un biroju darbiniekiem, lidz nblik-zäbakus
un bumbas. l^oti priecäja- tavu pärziijiem utt, nodarboSanäs
mies par savu pirmo uzvaru, kad jautäjums nav atrislnäts. Kad beig-pärspejäm
sporta zäles sainihiekus-- sies UNRBA's apgäde, tad ari §ie
amerikäi;ius. Musu vieniba (J. Spro- cilveki bus bez darba. Jo m§s jau«
#s, O. OSkalns, A. Karklis, A. Ei- tagad bQsim aktlvaki un uzijeml-nats,
O. Resriais) uzvareja 25—20 gäki, jo vairäk savu stävokli atvieg-
(12—11). Väjäki te ir igaui;iu bas- losim näkotn§. Sakot priekSdarbus-ketbolistl.
Tos pieveicäm 58—6 jau tagäd; daudz vairäk^ kas panä-
(28—2). Izdevigi treniijia apstäkU ari kams, nekä tad, kad nometijiu dzives
galda tenisistiem.Värdusakot •—ar|pedejäs dienas jau stäves durvju
dzivi un darbu Seit esam |otiapmie-|priekää. E. D o b e l is
rinätl. 011 er t s R e sn a is
nätu mQsu pa§u näkptnes labä.
Arv. Lauva.
(ErMe Pyle)
i"
• r •
iadoll ari
itKds bUa
par iirz
no mJBtS^g
te mOsn
pecb ka
obJekilVQ
bi|a vienä
m anteriki^n kaft
em. V i | ^ raksU par
AIrikas kara lan-k)
itva slavenL Tie
är virsrakstä
Biantisko
Tija$«^ap
iekn leftionn ^emts
grimat^ Sniedsam
ItSJiem Jo seviS^i t§-
sslegdams apstäk}Q
lojamn par ddvi
leHonS, Isklldina ro»
l l v i ^ kas paraati
le^iono*
Sidl-bd-AbJsä lAlilrä apmekläju
at^aunotä frrinöu Ärzemnieku le-giona
mltnl JSis lefeions, kas ne-apSaubämi
jäatzist par slavenäko
kaujas vienii^u pasaule, ir vienigä
istä kara kalpu organizädja, kas
vei ekslste. Legona viri cinlsies
pret Jebkufu lenaidnieku, ko prtek§-
idedba vij^erii norädls; jebkurä pu-se
ar täm pdSärS jQtäm. L^^onära
dzive ir. tikai| viens merkis — näve
karalaukä. VienS barakä uz sienas
rakstlta käda agräka komandie;^
pavSeV „JQs&tpadariUparkaravi.
riem. tai mirtk Es sQtiSu jQs näve,"
S o . - l » v a , i i ^ ar godbijibu,
gandriz ka $v§tvimu.
Kä daudzdd lietas Sai pasaule, le-iions
tu^^umS a p ^ ^ nav tik ro-mantisks
k ä ^ : ^ IK) tälieQ^. Tam
ir apbrlnojama' kauju västure, bet
dzive tur ir daudz modemäka nekä
varam iedomäties. Un tomör tä, pec
visa sprieiot, ir^ tukSa dzive. Bäla
dzive. Viri, kas kautkädu iemeslu
däj iesaistljufiies le^onä^ jau pec
daäem gadiem jQt, ka vi^u dzive
kjuvusi par kopibas noteiktu mono-tonu
ekslstend.
Stästa, te no amei^^ kas
iestäjuäies legona, tikai retais
sp§jis izturet piecus llguma gadus.
Pirms kara amerlkäiji un ang}i ar
vieglir diplomätisku spiedienu^^^^^^v^
reja no legona atkal izkjut. Ja
pierkstijäs käds vädetiis, vin§ bija
saistits piecus gadus. lai dk viijfi ari
legönu par to ndenis^^
LeÖonä ir ap lOÖOO viru. Sai
terä tes tinijäs pret väde§iem
Frandjä un Norvä^jä. Ta kaujas
sasnieguml, kä vienmer, bija Me-nskL,
Pec Frandjas kriSanas, le^ons
atkäpäs uz Aliiru, uz saväm pastä-vigäm
mäjäm. 1942. gadä tas cimjäs
pr^t angUem Sirijä leöönam ir
vienalga pret ko tas cinas. Tai rltä,
kad amerikai;u izkäpa malä^
melafrlkä, leööns deväs 5Ö judiu
pärgäjienä uz Oränu, lai piedaUtos
kaujas. Bet vipi netika lidz ka^u
yietai Sabiedroto HdmaSinas uz-brute
tam ar" bumbäm un \oä^
metejiem tik sivi, te leiionan^ bija
jäatgrieias. Pgc musu uzvaras le-feions
bija kä dmds amerikä^u
rokä, un säkä gatavoties kaujäm
ä ar mumi
Legona galvenais Stäbs mani
pärstddza. Biju gaidijis, ka atradl-
Su to teläu nömetne tuksneda vidQ,
ar netiriem karaviriem un brutä-
Uem virsnidciem. Viss täisni
pretejs. Galvenais itäbs atrad^s
Pilsetä ar 60 000 iedzivotäju, smal-kiem
restoränfem, bru^tam ieläm
uh modemiem hamiem. Tas vispär
neatradäs tuksnesi, bet bagätä lauk-sbimniecibas
apgabala. Le^na
mitne atradäs pllsStas vidQ. Tur
redziju Cetru stävu kazarmas ar ap-städijumiem
ioga iek§pus§. Bija
daudz pul^ viss ärkärtlgi tirs. Bija
pat skaistas statujas un pieminek]i
un jaukas mäjas virsniekiem un
apakävirsniekiem un vii^u iimenem.
Legona viss ierikots tikai kaujas
gara veicinääanai. Le^onäriem ta-pec
tur jädzlvo garigä ieslodzijumä
un tiem dod maz iespeju domät
pa§u domas. Vii?i ir vientuji. At-skaitot
militäro dzivi, tiem paliek
loti maz sava. Tie var sedet saväs
kafejnicas un iedzert. Tas tad ari ir
gandriz viss. Däudzi vit^ pastavigi
sarakstas ar sievietem, kufas iste-nibä
nekad: nav redzeju5i: Stästa,
ka ^Parizes laikrakstos loti biezi esot
le^onäru sludinäjumi, kuros sie-
\ietes lagtas sarakstities. Vei spilg-taki
viöu vientiilibu raksturo mazä
statistika, ^ redzeju: katru gadu
ap Ziemsvetkiem vismaz pieci
vai seSi lefeionäri izdara paSnävTbu.
"ions ir pilns „tipu". Tur bija
krievs, galdnieks, kas no laika
kop§ vien dti to atcerejäs,
darijis vienu im to p a ^ Katrä al-gäs
dienä, tas ir divreiz menesi,
vii;i§ noperk lielu pudeli vina im
daudz cigare§u« Tad vii)ä noliek pu­deli
pie gultas, pats iegulstas gultä,
säk dzert un pipot VipS piedzeras,
kamer aiaanieg, päguj daias stundas,
un dzer atkaL Vip§ ntkad necejas
Sai laikä no gultas, nesaka ne yarda,
necej nje mazäko trad. Vii;ia' ilgäkä
dzerfiana turpinäjuses plivi dienas —
ilg^k vjrsnidci to nepielävuSi:
GrQti' kiäjas tiem, kas dzerumä
iziet uz ielas, vai sacel traci. Sodi ir
}otl bargi, Par piedzerjanos lego­nani
var sodit ar devi^em mene-äiem
päiT-näcIbas pulkä — tas ho-zimg
devilpus meneSus tälu i prom
tuksnesi, pie slikta uztiira, darbu no
ausmas lldz rietam, bez dgaretem,
bez vlna, bez pasta. ^
Legona discipllna vispär. ir vis-stihgräkä
päsaulg. Tä ir tada, ka
profesionäll karaviri apbrlnodami
sauc to par ideälu. Nekad neredz
nolaidigi ^grbuSos, nekad nemana
atsläbu5u deiju pret ; priekänieku.
Karelvjiem stingri jäsveicinä virs-nieks
ari tad, ja tas sei piecdesmlt
metru täläk pie kafejnicas galda.
5veidena nokaveSana le^onärafn
jäizperk ar astoi^äm dienäm cietu-mä
un matu nosku§anu. Saka, ka
dlveks, kam piecos liguma gados
nav ne reizes noskuti mati, ir vai
nu enödis vai burvis; •
P5c pieciein ligunva gadiem ie-Öonärs
var sapemt apliecibu par
labu uzve&ino^. Bet kärtiba ir tik
stingra, ka tikai puse nö visiem to
saoem. Tiem, kas apliecibu neie-gust,
paliek divas iespejas — vai nu
jäparaksta jauns llgums vei uz pie-cieni
gadiem, vai ari uz visu muzu
jäatsakas uztureties Frandjas im-perijas
robi^iäs.
Le&onä. vei bija daudz rupju
viru, bet bija ari daudz intelifeentu
cilveku, kas atstäjuSl savu dzimteni
politisku iemeslu de}. Bija pärstä-vetas
piecdesmlt piecas daiädas
tautlbas. t#oti däudz bija väcieSu un
späou. Kad mes ieraoamies Afrikä,
väde§us aizsutlja tik.: tälu uz dien*
vidiem^ lai tie nekad nevarätu sas^
karties ar ass. valstu spekiem, vai
vispär piedalltles paiÄUles tera
k a u j a s . ' • ^ • • • ^ .-•^>'^-
Le^ons pulas savu viru labä. Si-di-
bel-Ablsa ' bija liels modems
teätris, kur rädija illmas un kon-certeja
orkestris. Palii lelJonäri iz-rädija
lugas. Turpat tuvumä atra-das
lleläkais peldu baselns Zlemel-.
afrika. Virsniekiem l un instriikto-riem
bija saväs mäjas un tiem at-läuts
vest Hdz feimenes, Serianta
alga ir tikai lödölaiia menesi, bet
algu paaugstina, ja vii^am ir
•mene.; y.:-'-i''':^^^
Le^oiiam ir savi veikall, kur ka­raviri
brivä lajkä var mäcitiespar
tirgotäjieit). Pec amerlkäpu jieraSa-näs,
noorganizeia neobligätu4 ang)u
valodas kursuä.[
-r. V
onäri, kas atrodas pieV gal-^
venä §täba, dzivo pämatigi celtäs
kazarmas. Viijiem ir dzelzs gultas,
bet mantas vienmer sasaipotas tä,
lai nekavejoties varlitu dotieä ar
täm; celä.
Bija brini§kigs piedzivojums 5ai
atstätä pasaules malä apciemot dau-dzlnätos
le^onarus. Nevareju neap-brinot
legona lepnumu, stulbinoSo
diseiplmu, tiribu, tradlcijas. Bet/to­mer,
tai pasä laikä, dzive ärzemr
nieku legona man Sl^ta drausmiga.
Neväru saprast kä var dzivot tikai
tädei, lai cinitoa paäas c b^