Bavarijas Latviesu vestnesis, December 7, 1946

              -te,
iv
ii
1^
I
i
LÄTYLTÄ* 1946. gJ t. deembH
Dieroms Veidmans
Mfis Weldman)
/
sniedaai savu lui yiijS pa^U^
rakstUi- - •.. •' - r-^v ^::'vr-ÖX,
kazlen,** vUi§ asi noteioa*
HLauki!*" Un meta man parakstu
gränjatu un zimuU. Sakei^ tos un
devos uz durvim. RepeM sQca ve-cene
sagraba manu roku un vUka
,JJu", sauca viens no viriem pie|ma^ atpakaj, , ,
' - - . -1 jcaa nu atkal par velnu?" jau-
DlPläU PASAKAS — &
ka tikko
lii
:Vt
a -Kanälu ielä- bet vii }öp«>Jto laika.
iST^toSöm^ Ka^tes blja tlk smagas,
^ k a t o u Sisdienu säkas vareju pacelt täs no gridas.
isks iefTaTvlsäm teba priek§.^^ Es paijeniSu frakas, kamer tik-
Sbärn,/bet v l ^ bija slm Mdz dzeh^jejar^^^
bUa divi Heli S-| ved"ari gaitilbenes. Täs neblja visaijram to^^^^^ö^
Meitene kratija galvu u^^^^^^
kas iijaudza viöäs^^^
to vei deSäk. Vi^a kliedza un no^ f^^^^k ^ / V ^ M^^t^^nf^
Ueca galvu u;. krötlm. KSds^^^^^^ c^^ kabatlt^izvilka
w 6 ^ . . . . ^^^^^^^^^^^^^
M§s da^ vena to uh atkal grie^
,^dies," ätri izmet^
pidiecäs tuvu.
tas sauca. S
dXn^ to»vienu ar.otru un ar UeJojveUcalä
^^^pttiatmL^^^ parliectafits,
kFvl^u inäzUet balÄJalalka ne- n«rffi&ibr"j;i toliin "iQtigumsiters Brunävelgs. pasnlegdams man [nekö laumi nedarfe^^^
XtTkm pölhlja uzturu. Ugavas ^^m^he apsoliju frakasjir?
R r s Brmivm Aireja frakas. agri. Vards ir Laskvadro."
^ ' Ä a Ä e s Ä Ä r srkTs IV., .as,
kas tad nu atkal?*' tas
kliedza. „Es iedevu dzeramriauau!"
ViKia neatbildeja. i Vipa no lauh^
,.Runä, s^oditä stulbene!" sauca räd^^ U2 fra^m saiijiem wn^^^^
kas i^audza meiöas roku; pirkstu noskaitldama t o s— viens,
taöu negribesi, lai ViT>§|divi, tris, detri; pied, se§L
gruda tam sejä seSus pirkstuis
Mansydels^firiks traki kars u^^pa*
SEikäm. Skaidri ne atk^auslties.
}a stistu par rag&näm uh
sem« täd habags hekä liela
Pasaku! vakar atkal uzpUj&s .
H I«aW, es teicu. — Sttsöiu
meitasj gre^^
brlnljfis &lks.
Gah iau redaisL iOkhsies, ^
S§ku stistit 5ödl:^^
v«im bi^a tris d@d .
^ Visi viehi nometnSK^ pSr^
J§, i^abh jauzdamsy steid^
atbildejh.^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ X
^ Un neviehs pats nebya izsklfe
Sts? biMjäs ihrik^
m
Ne, es telca — Bet tagad
sles: Vienam tjlvam blja tr!s d§Ii:
tre§ais mulkijs.
ka Viou
(eBp§iaii^;^«adabflt. OJrkfrt: Hu lelu uz pazemes dzelzceja plestätnL ,,Kur vii^ bija, kad mnlja tev? man sauji vei da&s^^ es apd<m»jos. - Kedä:
10 nc^ tfe pÄsQUnatajam «K patlkamä atmiija no täs Kur vii^i dzivo? Mes sadosim v^^^
l ? ^ . " ^ '^JÄJ-S^' pievakares, kas man yel prätä, Irtö, ka viijä vairs negribes mätUroku.^^^^ T^^^ kwtl,ls^däja notnetoS par galdnieku.
vien tesi^a^ • 'zJl^J!^ tä, ka garä vei redzu misteru Käda bija viija adrese?" viens grasis un viens nikelis. Vlpal • _ j^j tgi^a Eriks. — ^
^ j K tanovflk&B^ dk aW Braunäveigu sHeipiaoJam sev pa Meitene netblld8ja. yipä atkal ätrisaskaitijanaudu^ B6t nu - uz StCu
i^t^s blja .«"«CTa ^gj^y ^ jgjy fraku un to pie- säkä purinät tö, ted vlj)§ pamanija;^^ rt^^
. ^ ? ' ! ^ ? f c ^ Viss pärejais ir k l ka es stSvu pie durvfm. „Metiet to Hka se§desmit centi. VSlreiz vipahgn». ka katru nakti vienam jästä»
WJ8 Mk tabs,_ttn es " ^ » ^ J S Surgs. Ätcefos pats sevl uz paze- puiku laukS!" vipä iesäucäs. Brälls, pameta^^^a^^^ nömetnei virtiwn. Hr- li^r^^^J i^es dzelzcela perona starp divämkäi bija Maidis mani trimsolieriivS^ ^ " Ä ^ J Ä L « , 5 ! hSf « i i m ö a » nästäm velti me^ot lelauz- pärnäca päri istabai uh satvgra mana plauksta Seäas ÖBkte. sabieäriski pienäkunit 2^^l-ÄS^«SiJfIrT ties Viena vUcienä p§c otra; man m^u plecu., „Näc
Ä Ä f f i ^ S Ä f f taÄplJ» Jäpalali garäm septimi v4 vioä telca. ,J.Ai paliek!" Ta»»d vlss bija kärttbä. pie v ä r t i ^ sargä, mäofis angliskl
.-2Sr ^ Tad atceros, kä pats stäveju, nosvi- matu pret vii?a seju. ;,Parakstu*^ es no brtOiem. Noskaneja s^^^ Nav, saka mul^
zigas lörSäanas maksu. un noguris, Briiklinas stecijas telcu. , Ä jädabfl te paraksts-^^^^E^^^^^ ^
Manaa attiecibas ar misteru Bruns-1 pjigjjjä skätijos uz saijjiem un at- nevaru atkät —^ VlijS pajp^
veigiB bija draudzlgas, kaut '«rijjtovi^ nekädi nevaru pastiept tos matu un n»ld|j8 vestes kabatfi zi-l^^^^^^^^V
/'il
m-t'
ja
mazliet nogurdteoias» ^truUgig^ gij^ j^u krietni tumäs unjmuli, bet nevfllSja to atrast ft-löÄni,^ w
Äenu, kad p u l k s t ^ rtditijl snie* gu^y ^aiitles, ka nokavSSos. Beidzot
d2§s piri pUsseSiem, atmosfalri leza- i2strädliu plänu. Es pavilku fraku
^ neapiaubiros ©spfldjums. M^s Ual^us pa zemi nelielu gabalu uz
darte laiks bemis seios. B i ^ ^ priekSu, tad atgriezos pScl cepur§m
fHir pleaemts, ka misters Bruno- ^izstiepu tas lldz ft«käm, un tad
velga var tekärtot- p®gQtinäJumu »p-Utj^i^rtoju ^ paäu izdarjbui Tä bija
mmvL tl, lal ..es P^ejo paveiktuh^aj.^iga jxjetode, bet Joti l§na. L a i , ^ _ . ,^ ^
seioi vai mazliet vSläk. Mes bijam g^j^ adrese, ko biju sa^emis no mis- Par »piti daudzkart izteiktajäm oa
ivienoJUSies, ka gadljumä. Ja devos L^j^ BrunSvelga, radija tikal trIs h&§m par franCu mg^^^
ce)§ ar pasÖtihätu fraku p§c Pusse-U^yj^y ^i^^^ att^umu no BrQkUnas tieäi Francija vei arvi^
ilem un nevareju ncfelQt pie m§rka I p^^emes stadjas, pagäja gandriz kufas gars spejis dot gan prätniecloä,
^Sos vai daias^minates pirms taran^jy^^gg^^j^ minutes, iekams gluM ganv literäturä un gl^^^
tad man vairs tai dienä neyajadz$jaKg2 elpas apstajos mekletä nama jaonas atiiiias, kas ietekme
U2 Kanala lelas. veikalu atgriezties, pj^i^j^^. I baäas FVanciias eara dzivi. bet atlSal*
bet'var§Ju doties tieäi uz mfiju. To- ieia'bija pamesta ^. ,
m§r doma, ka veikala vienigals dar- ^^^^ j^jj^ xUystävu brunakmei>a j Jadnäkäis §äda veida franöu gara ti
binie^ valrltu doCiea mäjup JauL^^^j^^ ^^^j^^ gp^j^gtäva logos aiz Ipaudu^^^^
piecas vai desralt minUtes pi™s Ulegtlem alzkariem maniju galsmUv|Hsms — sisiemästiskapsaines^^^^ to
d^bi lalka _ b e ^ mlsteram ^a^ släudju'sviedrus no s^jas un meklejums, kas FrawJä radies pec
BnmSvelgam Sklta .tlk/nelaga, «a g^^j^ atvalnoäanos par nosebo- pträ pasaules kara un kas jaa modi*
lott bieii centäs aizturet ma^ ^irdeju skai;ias aiz apak§- näjis fzivu interesr^^^a^^^
veikala pirms devos cefjfi pie P^eJa gtava logiem. Gar tiem ätri virzl- pa^ä laikä eksistencialisA^ ir m
Miento, runjdams par laiku, vai j§g Btugumi un skaidri vareja saklau- dernäkais vitziens franöu rakstniectbä.
tetiX2fidarr^ bözbpla re^ kauSanos un dusmigas balsis, Eksistertdälisma^
tamdei Vien, lai bötU ^rUecinäts, ka gg^jy^s ^ kavejos vei vienu mi- ieverojamäkais pärstävis ir Parizes
heyariSu paveikt uzdevumu pirms ^ati, censdamies izdomät iespgju ^özofs, Vrakstiiieks 2
latstät savas frakas nemaz nesatie-| (JeanrPaul Sartre), bohemie
Dlvalna kfirtä nei^Smu öo nepar- koties tieSi ar dusmlgajiem laudim sarakstTjis daudzus rbmänps^ lugas,
protami tISo kavääänn launi. Jo Sai nam§. filosofiska
sapratu, ka misters Bruh§veigs pats Tad man uznäca nervoza par- dstiku. Vi^a populärizStä^^
par to kaunas. Bet es gan Jöunojos dröäiba, uzrävu smagos sai^us uz ka Sartrs cauras dienas pava^d^^
par to, ka ciija ar viiju piespieda apak§täva käpnem un piekläjlgi fejnicäs un tre§äs^^§^^^
sikt gäjienus. kurus pats ne- pieklauveju. Atbildes nebija. Dus- naktis parraiiot trudgas, nekurinatäs
var|Ju fi^t par godlgiem.- mlgäs balsis iekäpuse neapklusa, un vieshicu istaba». un esot arl kaisligs
ACT i l ^! ^5?/ klauveju velreiz. Joprojam ne- dejo^äjs; kaut gan ^^viha ritma sajuta
« gäjxenus pec viens neatbildija, 'Tad pie sienas ir krietni mazäk attistita par lo^ikas S^?^J.7Sf"^ piecpadOTiit, lai bläkus durvim atradu pavelkamu spejam^ Särtru pastävigi^^^^p^^
k f ^ Ä S ^ ^ i , ^ * ^ ^ yelu, zYanu,vJtri paraustlju un kautkur vina mäcekU SirflSLJll, " Ä * f sPölgi no§l^indeJa; Uzreiz dur- fakstnieki uti dzefnieki ar gariM^^
Ä ^ * ^ ! L ^ ^ ^ ^ ^ ^^^P^^Sa un stks Jaunel^Us tiem; dzildomigäm sejär^ S^^.« "^Äl^. ^ sa^^u kreklä,^ ar Sauru, tumäu, drQmu nuskriptu kokliem^^^^^^^^p^^^^^^^^^
öetros, lai nodroSinätos ar p.etie.|seju pabäza nalvu laukä blenzal p^^^
p§c pä§a Sartra definidjäm, jäatzist;
ka sevi§ki orfeinälas §rs micibas nav.
. , — Tad ir gan In^
^i^^^lEriks. BiUu^
Qtni nakti bdtu^^ Jäiet otraih
dflam. Sir heiet, lai ^jot^^^^^t^^
I^^^kltis aiziet pie v§rtiem« mäcas
angUkki. ])tek^ vedtls. Vai he-esot
kaflja pirdpdama?^^
mulkiti& Vairs neiz^ 1;
^ Tre§o nakti, ta stästu talS|, pa-
§a niuppäa reize. Sis
'-il
ita, NicSes un
tä ka eksl
ikra«mt « ii dA^a.u.Ad^ i l1 aiIIk a dtam * uzde- 1m^^a^n^i P^^^® ^auka un blenza
vuma^^ "Kadu velnu tu mekle?" vihS
mos pats biJu visai nedroäs un nepa- rupji iH)prasiJa ^
gäja neviena diena, kad nebQtu Iz- ^ra — > frakas" es kautriffi
j n i j i s sivas cipas ar paSa sirdsap- Ltostljos. , , A ™ f r ; k a s " '
. " ^öijma. Äsapir^ota^m s, laiki, Vka.d mana da^m^ ^t^e^lp^ä^s Pa^izS ^v^^in^as: Vinsa§u actan eksäis-
>rierÄiJa parsp§Ja uzmanibu. Kadu fraka^ Vai ,ckird§1i? Vinl aSSs
dlenu fcakluma u?plQdumä atgriezos | frakas." >y^^^^^^^ ^^^^ »tnfesis
Tur ir daudz=kas aizgöts no Dekarta,
no uzdevuma. nriÄkÄnneSta AIV^ÄII' I — V " " " , t. ^ 1 Amerikas universitätes ir ipagas SStS^DriS^^^ I Jl^l^^'- nepatOcami iesmejäsdrakstniecibas un lurnäUstik
c^lä vira baiss no iekäpuses at- tätes. Skolotäjl uh lektorl visas f
nQtes, bet biiu rriemh^TmU^ W i . . tipiskä amerikäi?u festasta svarlgakä
B r u n l ^ Ä u S Ä ^ a ! ^ aiz-1 prasn>a ir värdu «k^nomijä m^^^
8ekUaptv§rutikartod ted~ter. hfi„l™»s T"-^ .^"»nf- man tai izteikties Isi, Gandriz vlsl arl^ j^^^
ItaSdi^^V^ta v . « ^ . ^ l ^ ' J l * l " k X^J^^a vei vajadzSs stiept nä-jäm atzistEdgara Alana Po pmlbu Ä Ä ^ & S I ^ S ^ I S S P lika V jau pirmalaii. stäsu^^^^
lalpnä welcie.CS to^fidTsaS P«^t jävirza lasitäja domas uz galveno
tatu. kl. äis aizkaS iS^ISrS ^ Ä " ^»^'Tf:!-
pecseälem. Jau gatavojra pMrt teicn^Ml^^^^^^ vipas te!" atri O-Henrija atzi^u. ka plrmajam te^^^^
«trtpu ilm n o t l k u S ^ t Ä ! fcÄ^n^s^ ^"'^''^ Pa- kun«.m j i b Q t ^ ^^
SOS dtos gadöumos. kad mister M O , 5 ^ . I M ! u, U§ oSam. Täpec jauniem rakstnie-
BrunSvelgaVmart S^ÄUta^draS SSÄT .^N^n^äaisiakultltes spec^^^ pamaniju, k... a viijä. saUctfo se&s fr•a«k«•uI TOÄKi^B ^ornauj m3 gi 7a tv-llJk^a s no aduu^rviimm-. uuzzrraakkssttiitt ssttää^^ttuu ssääkkuummii..
kastes,Vienu vlS^otraT "oiC OK VJl^-' ^""t^^i „Val tas ir viens pasQtln8}ums''1 ^ vL iL^^Jl^^^^^ «dz«im «V tors iSijs Sediviks^^^^C^
«9 pärsteigts Jautfiju. ^ L^^ i^T*^ ^
J W a l s pasötlnijums svera teSef^^t,»»^' skaits veläk go<klgoto isstästu, saväs
krletnl_TOitfik nekij ^mit miiS^ ,tr>^ ^tltH* P^-j»!"^a-atmIijäs pastasta par 8ä^^^
gas Taji ietUpa-^Si, to^SKistebrrs^^h^^^ kakla saite. krekla r^^un n ^ ^ 1 ! ! - \ i ^^^^ naplukusi raksta: -
un pans d^^^ ^^^^^ radio] ^Bija
asma^' kartona kaste! SrJ^un^Satäm^^ >oku| p iespaidoja Iztfe^^^^
>Ju. Tas viss jaunu radio ^ija Jaiks, kad jauno Jauiu pratus
Itädas
visliöläkä;
,Uz kuiieni tas jäved?*' es jau- ielaidis, pievienojäs bräjiem.
»viens mani neieveroja.
mam
Ne-kastes
jau bija smaga krava. He gaTdriS
bija neaptverams daudzums, tu^mat^i ta, ^i;iiem to^^^^^^^
«Jäi- vii^§ priecigi atbildejaJSS A^^^^^ • ^ Pärstävjiem, notikumiem bija Jävijas
talukä^s. Tas iet vienai S k r ^ L Sn Ä J.^^-^
imenel Es palldze§irtev tikt lidz ,m ,r^of f-^^ .-^^^^^ izmetuSies, - - -
azemes dzelzcelam." tadäm sejäm, it kä butu ta
Man laikam vajaÄzeja pateikties Hn^^^^^ kas bija atveris
rioam par §o p i ^ S m u Ä-' l'^""^ '^^^^"^ ^ ija neparast.. Vt ?s Lv ti^^/c '^^^ ^audza to
ap
postu. Lektoram beidzot apnika §ie
muzigie atkärtojumi un vii;i§ kädä
stundä iesaucäs: „Dieva de}! Vai tae
nav iespejamas variäcijas. Vai neva-rat
vienreiz proletärie5u vidu parädit
ari päris aristokratulNesadet katru
stastu ar garu* izklästijumu par dzi-ves
bardzibu. Saciet drämatiskf."
Pirmais stästs, ko näkoSä lekdjä
lasija priekSä, iesäkäs §ädi:
,JKo jus iedi-oSinäties!" sauca her-cogiene.
,JJemiet rokas host ho ma-niem
celgalieml**
Paskäla uh ari no JC
dtu domätäju atzinäu-r — «.«, • *
stenciälisms ir »tipri e^lektiskas dabäs. ^ ^ i l ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^^
Svärigäks par oi^älitlti )tajä ir »a-räldo
atzi^u salied€jums, savilkumsjj^^ "f; AroerikU
IzvSle un viegli säprotämais formu- ] > ' ^ SiniJ esot lespgja^ atjauja?
lejiuns—iitelkanesÄidrnia/Sat^ „
grämatä ,.L': Existinlialisine est unL ^ sal«» " i ^ ^ Es pallk-ari
dod i^skatu par äh mäclbtt sal^
tura ^ " , Ijutu, ka laga netlkäu ar' modenJ©
,,: . , -u I I»saku gali. PrasIJu Erikam — «Kä
VispuiBs «ksistencialisms Ir JJ^aciö^/lpatik^" v •
ätthumaM:macIba,;betAri,^^
^nfilitatiun sensaciju tieks^i. B^^^ j^unu uri smukulmierikinlett
stepcialisrns esot isti pa spekam tikai] j j ^ ^ iv y .
— J i Varbut, ka^
darlja, <es i»utr!gl piekrltur itzl»
diams, ka iMsaka Soreiz Uk m
nav izdevusles. DlpItlS LÄ>
10°/
tedmisl^em un dömatäjiem
Ortkärt — Saitrs atzist; ka eksistence
laika zii^iäir pirms p*?^^
cilveks yaretu izzisat, kas vip§ ir/ vi-i>
am yispirms jäeksistl. Lidz ar to
dlveks^ir tas, kä yih^jmts se^^
kas vih§^ ir un tas ii viksvarigakais
par ko viijä nolemis böt. ^Cilveks ir
tas, kas apzihigi tiecaiSy äpzinigi pro-jecejas
näkotnS. Cilvekn ir persona
gi pardzivot8"^un piopildits nodöms/'-
Bet ja ta tad • tre§kärl a
cilveka' dzivi un darbibu pra$äma no
vii;iä paSa Cilv&änli
ka(tru savu iz§lj:ir§anos (vai ari atteik-
§anos iz§l^irtie$) ne tikai sevis, bet
ari visu dtu priek§ä. Bet katra iz-
§^|:ir§ahäs pieslj:ir vertibu tam, par KO
izS^^irasy jo neviens taö# neizvelesies
to, kas vii?a ads mazyertigs vai "«5-
derigs. Piemeram, ja käds izlemj pre-ceties
un uz^eraties b§mu äudzina-äanas
puies, tad lidz ar to vii>§ ir at-ziais
laulibu par §is problemas parei-zäko
atrisinäjumu un to klaji aplie-cinäjis
par visiem sajstigu patiesibu.
Bleäiizedams kadu personigu idealu,
cilveks tätäd uzpemas atbildibu par
to ari tädä g:adijumä, ja citl rikosles
Uipat;-;^-:-^^^
Atbildibas mazinä§anai Sartrs neat-zlist
ieninas, kä dlveku ridbu varetu
aizbijdinat ar iedzimtu nolemtibu,
spaidu priekSstatienv temperämeiitu
vai dtiem /,mik8tinätajiem apstäk-liem".
Neviens nedrikgt savu ricibu
attaisnot ar to, ka tä ir vi^a „par80-
niiga lietä", bet vienmer jljautä sev:
— kä bös uh kas notiks tad, ja visi
rtkosies tapat. Täpec cilvekam järi
kojas lä, it kä visas dlvSces skatieni
biitu versti uz vipu un it kä visa cil
v^lce vi^u uzlukotu par savu piicki
zimL Katru dtädu ricibu Sartrs ap-ztme
par 8p§leäahos ar savu slrds-ajyzipu.
Saitrs pats ir ateists, bet eksisten-dälisma
piekritejos ir ari Dieya at
zineji, kas veido pat fpaSu jaunäs ma-cilijas
novirzienu. Pec Sartra domäni/
cilveki ir atstäti pa§i savä zii^a un Udz
ar to nav lidzSinejo moräles pamatu.
Istefiibä dlyeki ir reize notiesati uz
'brlvibu> bet ari atbildigi par §is brivi-bas
izlietoäanu. Ikviens cilveks ir pats
sava näkotne. Un vei täläk — cilveks
vair rekinäties tikai ar täm iespejäm,
kais ir yiijia gribas vara; Vli;i§ ekslste
tikai tlk tälu/dk sevi reälize. Cilveks
nav nekas cits kä savu darbibu sa-suinmejums,
käpec neVienam nav pa-mata
gausties par gafäm palaistäm iz-devibäm
un pieviltäm cerlbäm, jo dl
veks pats it palaistäs izdevibas
uh pieviltas ceribas. VipS tiiras pie
savas dzlves un pats novelk apli ap
sevi, bet ärpus ta nav, rieka».
Bet ja nu cflveka liktenis ir viha
pa§a rokäs, tad ar to ari ir teikts^^ka
viham pavertäixvisas iesp§jas un taa
6llveku idudlna uz darbibu, liz vclhttf
ku|:as merlj:is ir brivibal Jädä nozimi
eksistenciälisms ir mäciba, kas
noliedz, bet apliedna dzivi. Tajä
laikä tä ir ari huinäna mäciba, jo
lidz mes konstatejam sava „esf'
iend, esam spiesti tikpat neapäaubämi
aizit ari citu dlveku >,es'', kas ^ , /
tiem paiiem noteikumi«to un ierobezo-jumiem,
kä musejais. Tas ir pamaus
iespejäm veidot cilveku kopibu. ^
Tädar isä, pavirää atstästijumä jf
•Sartra jaunä mädba. / Sai sistemai if;
savas „väjas vietas^, savi ^for$eti se-:
cinäjumi, bet nevar liegt,^.;ka tä ne-censtos
aizpildit daudzus biHainus r^^
bus, ko oträ pasaules kara prakse si-tusi
prätnieku mäcibäs par .dlveku, tä
vietu un attiecibäm' ar lidzciiveklem
un visumui ,; '
Sartra römänos un iugas, tapat 14
vipa präti^iedska satura fakftos^ ir
ari; sveSi | i|iekmejumi, visvairäk a»
Freidä >un \ Diemsa D^oisa, bet
mes ir labi '^saliedetas un „iedzivin&
täs". Nereti • vihS> iztirzä naturälus,
fiziolofcskus sikumus, intimäs dziv^i
ainas, bet bez jebkädas ,,rpmantika^
Vai mistikäs; Vii;ia daildarbos vispär^
liela lo||iska skaidrlba un merljLti^ct^^
dzivs, vitäls skatijums. Ne velti Sartoi^
atzist par ieverojamu talantu. ' "
vii?a darbs ir romänu cikls uBtt ..^^^^
ceir, kas pieskaitä9i8 pii •
saucamaJiem roihäniem upeny kas
nav vei pabeigts un plQst taläkt Bez
tam eksistenciäiisttem ir -äri s^V^
literäturas 2urnals „Le3 Temps MP*
-dernes^v
Eksistenciälisms nebötu tas, kai
vii?^ ir un frand nebuiu franöi, 1»
jaunai mäcibai nebutu apkarotäjiL
Taisni pedejo saceltajam troksnim, ka
eksistencialistu darbi esöt nemoräli uo
nebaudämi varbut , japateicas P^r
Sartra sludinätä virziena popUläritäti,
Fakts ir ari tas, kä par eksistenciäKs
mu lidz §im sara%tlts vairäk'
nekä ir grämatu^^ujräs jauhaia
ziens izpaudies. Bet ITdzigs stävokiis
ar jauniera literäturas un filosofijas
virzieniem bijls pa laikam, Tas liccinä/
ka Sartra mäciba ir ganä daudzi
naina, lai spetb ieintereset rio daiä-diem
aspektiem. Bet pec Vailda dp-J
mäm kritil^u spriedumu dä|ädio§
apsprieiamajam darbam ir ... .,,
Ätestäcija. J. N.^^