Bavarijas Latviesu vestnesis, December 7, 1946

              embrl
vaifäk %$.
iegutu i
iimsu
varetu
jprete^i-stiprinat
§i ar
karai E ^
^leju - I
Loi-. I
drizumä.^ I
ar U2-
Angli- a
los ar
» Hit- i ;
ir; Stä->
atjauju -
minis- I
Ceröilu.
Es ne-triots/
V ^8
afeiat^ !
atgrie-i^
ums. 'Ml
p klat -:M
^vedi3^ l i
isaukts
Dar kä-J
Reinäs.
Hitleht
ka^
larmi-iepäzi-un
a^rl
bi. Ap-iekams
Tad:
»kiiäae
umam.
iveres-n
,bija
bries-
Inu pa
iesftai-,
1942, g.
;adt pec
kä-atkal,
pret
negai-atu
bi*
vSrst
HitiervL
mazi-iuta
te
1939. g.
rezerves
IrontL
1941. g.
^enoties
mani
yrs
ievero-ju^
sati-sakiarias
ya kon-pirmais
centralä
mani
CU. Tas
ies sa-pirinäs.
gajiöA;
§0
una ar
rspavel-mfita^
Aothorized by — Lizenz —
IzdoSanas at|auja: ICD*
OMGB :: AtbUdigkid reda^*
tpfs. ^ Bdltor in-tme£:
Käriis Rabäcs^ vietmeBdt
Aleksandrs Liepä, reaasci»
jas sekretars: Mapis Culi*
tfs; reäaktori: Anarejs &tt-d^
s (Mindieni), Hiriis Min-deebergs
(Bsliiigeiä), Ar*»
Aolds Smits (sportsL Zigiird^
Barda (tedmisklftid
jiims)
iekärto^
PM
L
rt , \
NEWSPAPEII
Nr. 2(34) ^ ,
Piektdien, I94&g. ^XSL
Iznak otrdieiiis im pielEto^
nas :: Izdevejs: Ba^fit^
apgabala iatvieSn kondtejis
ttzdevumi LatvieSn preteo
darbiniektt sadafbibas bipa n
Re^akdia: OOnzbiirg^^Bir^
germeister^Landinasii-Il 7,
t ^ :: Pdntetf bjf Schwib*
yolksblatt, Gtozbofg/Donv
Bfirgenni-Laadg»ano*Pi; y
VIEN0TO NÄCIJl PILNSAPVLCEI UN DA2SDÄM KOMISUÄM PEDfiJÄS DIENÄ8 BUA JÄAPSPBIE2
TRIS S VARIOI JJMJTÄJtnm: ATBRUIHrOäANXS, VETO TIESlBAS UN JAUTÄJXIMS PAR TO, KADU
VIEDOKLI lEipMT PRET PRANKO RE2IMU SPÄNUÄ
nads-lojäls
i^dus-
^stabas
feruku-fireru
rukt«
dzir-k
biju
no aus-
^tpakal,
testibas
bn mä-,
saka^
mies ar
i. Veläk
liedriem
daudz
-N
mmxy
fÄgäjuääs nede^as beigäs atbru^o*^
§ai^s, jautajumä panäca svarigo
vieno§anos par to, ka visäm yalstim
nd2 1947. gada l.„iahvärim; jäpa-il^
o UN ^nerälsskretäram savu
karaspeka vienibti lielums neatka-ifigi
no tä, vai kapaspSks atrodas ci-tas
zemes vai pa§iji mäjäfe. Molo-föva
priekSlikumu, ka jäzlijio ari par
anniju apbrui;iöjumL pagaidäm at-i
i a . P§c io lemumu pie^emäanas
ätbrui^ogana? jautäjumu heapspriedal
Kd^ 4. decembrim, cad, säruhas at-
Jäunojot, Mojlotovs Dazi^oja, ka ne-
" t)ieprasis npbalsoäaiiu par Krtevijas
. prlekgiikuniiem §ai jäutäjumä, bet
fr. ar gierö pie^emt par sarunu
bazi izsträdäfos atbrui^oäanas
Tril ^Itni äärba turpinäsanai
^ Neraugoties. uz zinämiem panäku-miem,
apspriedes UN nav sekmeju-
-ää^lik ätri, kä bij r paredzäts. UN
sekretäriäts täpec- äon^del izstra-
4aJa plänuis darba, tm^pinäSanai.
Blja'paredz§ts, kä pilnsai54cei Jaiz-
. ^oz sesijall., unt>QlihskaiHo^
L decembn. Parrlmäti payisam tris
"ijj^äni. Pirmais paredz s^ijas turpi-
Qäganii ari pec llJ decembpa, otrö
priekSlikums Ir uzdpt därba turpi-
^iSanu. komisijai, kipä. ietflptu pär-r
$favji no visäm 54 ^äciiäm, bettre-ijds,
kam visvairmj^ izrediu tikt
pi^^emtam, paredz i^ijas pärtröuk-
' lanu jparedzetä termipä un jaunas
Irkirtejas sasaukSanu janvära bei-vai
februära sacumä.
Franko Javtajums
;kivas debates izriisija jautäjums
par ,Fr?inko reiimu
kii^vijli^s pär^llvis
ipsM UIJ vaMis .pättrauc diplomä-ti$
k!ös saikÄiiis; ar. SpänijU, ASV un
*lj6s. pärstavji 1 tam^. prälojäs.
Ijas' pärstl^s '§aVW"oss d<eÖa-^^
Spänijä. Balt-pieprasijä,
lai
fljÄ, ka pec vii?a ieskata Eiropas
mieram buäot vairäk lidzets ar at-
^rupoäanps nekä ar ^,runäm par
Spänija" V i i ^ uzsvera, ka polltis-sai
komisijai gänobeidz darbs lidz
). decembrim un pazinoja, ka Ang-lija
veletos, lai iecej ipaäu apakä-komisiju
atbruposaiiäs jautäjumam
Kad Savkross jsjutäja, kas ir tie,
kas lukojot atbrupoSanäs jautäjuma
apsprieäanu novilcinät, padomju
delegäts Gromiko atbildeja, ka nee-sot
iemesla bazities. Vips apgalvoja,
ka visus atsevi^o valstu iesniegtos
priekälikumus rupigi apsverot. Ru-piga
apsveräana vairojot izredzes
panäkt vieno§anos. Angju pärstävis
uz to atbildeja, ka viiiä esot domäjis,
ka padomju valdiba §os priekälikur
mus jau apsverusi, bet vii)§ nevarot
§ädai praslbai pretoties, ja ar ne-lielu
novilcinääanos. varot panäkt
vienoSanos svarigos jautajumos,
ASV senätors Kohelijs, runäjot
par Spanijas jautäjumui aicinäja
Franko atkäpties uh radit pagaidu
valdibu, kas ; organizetu vispärigas
vele§anas. ASV nevarot atba^stit
Franko valdibu, }^et späpu tautai
tomer pa§ai jaizäljiiras par, savas
valsts iekärtu. .Täpec I ari ASV ne­varot
piekrist diplpmatisku vai
saimniecisku sajcaru pärtraukäanai
ar Späniju. Sada riciba vai nu stip-rinätu
Franko reiimu, vai ari izrai-situ
Spänijä asiijiainu pilsoijiu kafu,
kam savukärt butu nopietnas
starptautiskas: sekas.
kupäm Späniju apsudz valdibas
pretinieku ieslodziäana, to' pazu-
§ana, politiskas brivibas liegsana —
esot yeroiamas ari citäs zemes. Pa-saules
miera labä citu tautiuiek-
§ejäs lietas esot jäapspriez 'özma-nigi.
Galu galä späpu tautai paäai
jälauj izveleties spu gläbeju.
VETO
Austrälija un Kuba bija iesnifegu-
§as . politiskai komisijai priekäliku-mus
grozit noteikumus. par lielval-stu
veto tiesibäm, jo liftzäinejie pie-dzivojumi
rädot, ka §is tiesibas da2-
kärt izmantotas darba kave§anai.
Priekälikumus ^esn|edza ari daias
citas valstis. Debates Badomju ppr-stävis
ViSinskis pieteica jaunu pa­domju
priekSlikumu, kas paredz
veto tiesibu pature§anu lidzSinejä
veidä, bet ierosina, ka Droäibas pa-domei
turpinäk JäizVerte iepriek^
Sejä perioda darbi lai raditu labä-kus
pamatus jkiinas vienoSanäs pa-näkSanai.
Ne Austrälija- ne Padomju Savie-niba
nebija ar mieru savus ieskatus
grozit. Tapec ari neizdeväs panäkt
kompromisa atrisinäjumu seääm da-
2ädäm rezolucijam veto jautajumä,
ASV pärstävis par i q jautäjumu iz-^
teieäs, ka labäk nepiei;iemt nekädas
rezolQcijas, nieka piepemt, tädu, kas
neatbilst komisijas vairäkuma ieska-tiem.
' DANA
i^xi. Cis*
1 0 - ^ « i
ASV senätoFi Konelijs un Vandenbergs särmiä ar padonijuariieitt
tdinistru Moiotovu U N seiu st^plaika
ARLIETU MINISTRU PADOMES LfiMUMI
I J u j o r k ä , 4. 12. (DANA - Reu­ters).
Ärlietu ministru padome otr-dienas^
sede vienojäs noteikt Bulgä-rijas
turpmäkäs robezas tädas, kä-das
täs bija 1941. g. 1. junijä, kä ari
noliedza Bulgärijai näkotne izbuvet
Anglis Savkross vei reiz runäja <^ jau!nus nocietinä jumus. Vei stridlgos
pairr Späniju, iuzsv|rdams, ka^Anglija| Jltalijas mierli^uma punktus nolemä
nedaris neko tädu, kas Spanijas
iekSejo lietu del varetu* raditasins
izlieSanu. VijQtä aizrädijay ka täläm
zemem, kä piemeram Baltkrievijai,
kam tik un. ta nav ne diplomatisku
ne saimniecisku §akaru ar Späniju,
esotv viegli' ieteikt tädu ricibu,^ kas
tomer pirmäm kärtäm bus jäatbalsta
angju fibtei. Bez tamf Savkross pie-^
bilda, daJas no täm parädibäm, pär
pievienosanu
jm aiiioiiQiiiijii r
A t e n ä s, 2. 12. (bANA-Reuters).
Griielj:ijas republikäpiskäs liberälu
partijas vaditäjs Sofokls Venizeloss
i^irnidien no Saloni dem devies uz
*Gri(&1j:ijas ziemeju pr jvincem; kur kä
Vii^S patspaskaidroj8,darb9Jotieskä-ida
slävu-^maljiedonieä i pretestibas ku-stibas
girtjipa, kas emäs par Maljie-donijas
autonomiju. [Venizeloss, iero­sina
ja sasaiokt slegtiic parlamenta
lai pärrunätm 11 pretlikumigo
.^vokli Ziemejgriepjä. Piritis iz-braukSanas
no Salö&ikiem Venize­loss
paskaidrojis, ka vips pagäjusäs
s^stdienas vaksjrä bridinäjis minist-
VIENOJUSÄS
JOSLU SAIM-ru
prezidentu Konstaptinu Caldari-su
neatstät Griek:iju. Bez tam viiiS
esot sasaucis visu partiju malj:edo-nie
§u parstävju sapulci, kup^a valdi--
bas parstävji nebija ieradu§ies.'
Kä BBC zipo, Ziemelgriel^ijas ne-mierniekiem
esot nodpms atgriezt
Malj:edoniju no pärejäs Griekijas,
lai to veläk kä slävu apgabalu pie-vienotu
Bulgärijai. Par spiti valdi­bas
pretsoliemnemierniekigust ar-vien
li^läkus "^pai;iäkumus. Mal^edo-
Pädomju viedoklis
pP jäuttjuniä
Iir'ujorka,,3.12. (pANA-Reu-ters).
UN sociälo lietu komisija
otrdieh apspriedä starptautiskas
beglu brganizäcijas IRC satvers-mes
uznletumu. .Diskiisijas deva
maz panäkumu. No 45 paplldu
priek§likumiem, kurus iesniegusi
Padomju Savieniba vien, ap . 25
vei jäpärbauda.' Gaprilz visi pa­domju
papildinä jumi^ pamato jas
uz sädiem 'trim puuktiem:
1) jänpdroMnäs, lai jauha beg-lu
organizäcija neatbalstitu
kara noziedzniekus un valsts
nodevejus;
2) Padomju Savienibai un ci^
täm zemem, no ku):äm na­kusi
^ begU, jädod tiesibas
pärbaudit DP noitietnes;
3) jänoyers stävoklis, ka beg}i
, iepem saväm dzimtajäm ze-
. ^mem naidigu nostaju.
Socialo lietu komisijai jaap-sprie2
ari saipnieciskäs iespjejas
IRO darbibai un provizoriskai
örganizäcijai begju atbalstiSanai.
ASV UN A N G U JA
PAR OKUPÄCIJAS
NIECISii^U APVIENOSANU
Ijr u j o r k ä, 3. 12. (DANA). ASV
^IcU^tix minlstrs Beniss un Anglijas
Irlietu ministrs Bevins parakstijuäi
ligumu par abu valstu Väcijas oku-pScijas
joslu saimniecisku apvieno-smx:
^ Äbas valstis 3 gadus segs Vä-i^
ijas U2ture§anas izd€ vumus lidzigäs
dftjäs. Pec tam Vägijäi jäuztur paäai
sevi. Viehoganäs stäjjas spekä 1947.
g, r. janväri. Abas löslas saimnie-
(jiski uzskatis par vienu. Nodibinäs
kppigu ärejäs tirdzniecibas päiValdi.
ledzivotäju pärtikas devas paredze-
. ta? 1800 kaloriju dieriä, bet ieverojot
p^iSreizejo pärtikas toizi, pagaidäm
izsniegs tikai 1500 kMorijas, kä lidz
.B^rnss par ligumu paskaidroja; ka
esot pärrunäjis josliij apvienosanu
^riar padomju ärlietu ministru Mo­iotovu,
gan lie tagadlrsTujörkä, b.et
ägräk Parize, kur ierdsinäjis §o jau-tajumu
vairäkas reizes. Vien^ no
^svarigäkiem uzdevuniem d?ives
standarta celsanai Vä:ijas rietumu
jos% esot oglu produkcijaspavairo-
Säna^Ruras apgabala. Berness do-maja,
ka tas bus ies])e3ams tiklidz
saksies ligumä paredzitä eksporta
Uh -importa atdzivinäsana un Väci-ja
bus dabujamas precBSv kas pamu-
. dihäs strädniekbs censties pec iz-
' peli;^as. • AM
Bevins preses konfarence nosau-cis.
jauno ligumu patl„musu saim-niecisko
.grutibu gala 1 säkumu Vä-cijä."
Vienosanos neesat izraistjusi
naidiga nostaja pret kadu citu liel-val^
ti, bet tikai saimni^ciska nepie-ciesamiba.
nijä par sadarbibu ar dumpiniekiem ^
tiesätas ap 8Ö personu, to starpä ari<>^»^MiAM^iiv>^^
vairäki karaviri: 14 personäm pies-priesti
näves sodi,.bet 22 gadiJUmos
muia piespiedu darbi.
nodot Ipaäai izligäanas komisijai^ ku-
V.ä bus sabiedröto pärstävji, viens
Italijas un viens UN delegäts., Bez
tam padome: vienojäs Italijas - Aus-trijas
savstarpejo noligumu par
Dienvidtiroli ietilpinät mierligumä
ar Italiju, jo dienu iepriekä Molo-tovs,
vi^iem par pärsteigiimu, bija
izteicis piekrisanu; sädam lemumahiv
- Donavas ku^ieciibas jautäjuma
apsprieäanu vei- a'^lika,, jo Molotovs
velejäs' atkal vi^hu dienu laika ta
äpsveräanai. Kad pasreizejais pado-mes
priekssedis Bevins aicinäja Mo­iotovu
pieiiemt angju, amerikänu Un
franöu priekSlikumii sini lietä, Mo­lotovs
atbildeja —- vins esot pärlie-cinäts,
ja 'vien viiTtam doSot pietieka-mi
daudz laika pärdomäsanai, vii;iä
vare§ot rast visiem piepemamu vie-dokli.
; Ärlietu ministri nev^reja • gallgi
vienoties, vai- visäm agräkajäm ie-naidnieku
valstim,, Italiju ieskaitot,^
butu atjaujamas torpedu motörlai-vas/
vai ari^^ kä uzbrukuma ieroöi,
aizliedzamas, kä^to velejäs rietuijn-valstis.
Franöu pärstävis izteicäs^ ka
torpedu laivas Italijas ipa§umä va-jretu
radIt bistamu stävokli Vidus-jQrä.
Kad Molotovs IQdza mazäka-jäm
Balkänu valstim; kam n^spt
lieläku kara' "kufeu, atjaut ari turp-mäk
torpedu motorlMvas, ärlietu
ministrä ibemss atbildeja: «Mazais
ar/lielo i^uteni sp€j j^s tikpat ätri
nonävet kä lielais ar to paäu Sali*
teni." Padömfe vei apspriedäs pat f<jj
kä Triestas briVvalsts pirinajä pasta-'
vesanas; puögadä . spes sagädät ^v
nepiecieäanios-lidzekliis. ^ ,
" Kä zii:^o BBCy äirlietu ministrs
Bernss preses^ kohfefence izteicis ce-rlbii,
ka ärlietu ministri daiu dienu
laikä pabeig§ot piecu ^mierli^mu
caurskatisanu, un vareSot päriet pie
Väcijas problemasapsprieSanas.
Vii>§, Bernss, pastäveSot uz to, lai
apskatitu ari Austrijas jautäjumu,
Ärlietu ministri vienqjuäies, ka Grie-kija
un Dlenvidslafvija sa^em vienä*
du daju 110 Buigärijas maksäjumu
reparäcijpm. Kä^.^ginäms, Paddbju
Savienib4 lidz tam pastäveja*uz to,^
lai Dienvi^slavijä sa^emtu divas,
bet Grielj:ijäj — vienii treädalu.
Azerbeidzana apbruno
nacionälo milieim
VALDIBAS KA1?ASPEKA J E V E S A N U U Z S K A T A PAR K A R A PIETEI-
1 KUMU
Ministru prezidehts Galdariss neesot
nodomäjis cdt UN sudzibu pret ka­du
väisti par dumpinieku atbalstl-
§anu, bet gan lugt UN nosutit uz
Griekiju noverotäjus. ^ ^ .
F a m a g u s t ä, 2. 12. (DANA-Reu-ters).
Apvienoto ]g:ipras arodbied-ribu
savienibas un galeji kreisäs
aketu partijas 5000 biedru svetdie'n
sapulcejäs no visäm IJLipras salas
pilsetäm masu sapulce Nikozijä, lai
demonstretu par, ifipras apvieno­sanu
ar Grielj:iju. Käda l^ipriesu de-legäcij
a §ädä pat nolukä 6. de-cembri
dosies no Atenäm uz Lon-donu.
I^ipras nacionälä partija un
vei \divas citas labäspärha partijas
atteiku§äs piedalities Nikozijas
miasu sapulce, jo ;uzökata, ka pedSjä
velas atbalstit kreisos elementus
Griekijä. \
L o n d o n ä, 3; 12. (INS). Saskaijiä
ar agräk noslegto ang|u-grielj:u
ieroöu noligumu Angiija bija iztei-kusi
gatavibu piegädät Grieljiijas
armijai un zandarmerijai zinämu
daudzumu ierpfu. ' GrieJ^ija veläk
ludza palielinät ieroöu vairumu
zandarmerijas papildu kontingen-tiem.:
Anglija piekrita, ar notei-kumu,
ka tad attiecigi samazinätu
grieku armijas personäla skaitu.
Nesen Griekija nolema komplektet
armiju tas agräkajos apmeros un
ludza Angliju palielinät piegäaäja-mo
ieroöu - vairumu. Ang] u Valdiba
SO Griekijas' pieprasljumu patlaban
vei apsver. Tai -neesot prinCipiälu
iebildumu pret grieku armijas un
zandarmerijas pastiprinäsanu un
apbrui^osanu, ja vien ieroöus piegä-dätu
kädacita valsts un ne Anglija.
45 procl darba spSjigo
DP strädä
B e r 1 i n e, 3.12, (DANA). UNRRA's
direktors Väcijä Meijers Kobens zi-po,
ka ap 45Vo ho strädät spejigiem
DP, kas atrodas ASV, anglu un
franöu okupäcijas joslas nometnes,
jau nodarbinäti. 187.381 DP strädä
tie§i UNRR^^s nometnes, mifitärä^
iestädes un civilos darbos armijas
vadibä. 130.000 strädä par skolotä-jiem,
paliggaridzniekiem, slimmcäs,
virtuves, par galdniekiem, mechani-kiem
vai meiu darbos. Pie ameri-ikänu,
ang^u vai franöu armijas vior
nibäm strädä 28.422 DP, kamer
27.763 nodarbinäti ärpus nometnem
civiläs saimniecSba^' pasäkumos mi-litäräs'
valdiba uzraudzibä.
VISINSKIS PASKAIDRO, K A PSRS
GATAVA PARAKSTIT ATBRUiyO-SANÄS
UN NEUZBRUKSANAS
LIGUMUS
rjT u j o r k ä, 3. 12. (DANA - Reu­ters).
Padomju ärlietu ministrs V i -
sinskis pirmdienas väkarä kädä sar
näk:sme uzruna ia 15.000 amerikänu,
un paskaidroj^, ka Padomju Savie­niba
ir gatava paräksttt atbruno§a-näs
un • neuzbruk^anas llgumus. Pa^
domju Savieniba gribot draudzigi un
mierigi sada^boties) ar visäm drau-dzigäm
valstimi
T e h e r a n ä, 3. 12. (DANA-Reu-ters).
Azerbeidzanas provinces gal-vas
pilsetaö Tebriäas radiofons pirm­dienas
vakaräpaziijioja, ka' Iränas
centräläs valdibas riciba Sendianä
esot spiedusi Azerbeidzanas väldibu,
izdot ieroöus visiem strädnipkiem —
nacionäläs milicijas locekiiem, kä
ari jaunatnes organizäcijäm, lai aiz-stävetu
Azerbeidianas brivibu. Rai-ditäjs
vei piezimeja, ka visä Azer­beidzana
notiekot sapulces, kupäs
iedzivotäjxis uzaicinot cihai»
Jau dienu iepriek» Azerbeidzanas
tautas valdiba Tebrisas radiofonä
noraidlja vestijumu centrälajai val-dibai
Teheranä, • paskaidrojot, ' ka
valdibas karaspeka ieiesanu Azer^
beidSana näkamo veleSanu pärrau-dziSanäi
uzskatiSot par ,,kara pietei-kumu
musu demokratiskai kustibai".
Vestijumä vei teikts: -»Sädi pasäku-mi
yar but ievädijums loti nopiet-niem
notikuipiem. Azerbeidzanas
tauta neatteiksies no brlyibas, ij^o tä
pirkusi saväm asinim: Ja centrälä
valdiba pastäves uz saviem, apsau-bämu
padomdeveju diktetiem, nodo-;
miem, tai .ari bus järekinäs ar vi­säm
konsekvencem; Azerbeidzana
darijusi visu, > — täläk teikts vesti­jumä,
— lai panäktu piemerbtu Vie-noäanos
ar centrälo valdibu, neieve-rojot
to, ka centräläs iestädes ar
Azerbeidzanas pärstävjiem apgäju-säs
tä, ka tas radijis pärsteigumu
visä tautä." * ,
Sendzana,:kur, pec Iräna^ radiofo­nä
zinäm, pirmdien iesojojis Iränas
kai*aspeks, ir pilseta Azerbeidzanas
province, ap 280 km np Teheranas.
Lidmaäinas -e izkaisijusas ministru
prezidenta Skvayama Sultaneha pro-klamäciju,
kura iedzivotäji uzaici-näti
• s^^darboties ar Iränas valdibu,
pretosanäs gadljumä piedraudot ar
bargiem..sodiem.
ATENxirS PRET F E L D M Ä R S A LU
MONTGOMERIJU.
^ A t e n ä s , 3. 12. (DANA-Reuters).
I^ec tam, kad A^iglijas ienerälätäba
priek§nieks feldmarsals Montgo-merijs
jau kpp§'vairäk-. dienäm bija
atstäjis Palestimi unieradies Ater
näs Grieljajä, vlai apspriestos ar^
angju sauszemes:.speku virspavel-^
nieku , Griekijä^: pazipots, ika Pales-tinä
pret-vipu; gatavoti divi bumbu
uzbrukumi/Viena gadljumä uz ce^a,
pa kuru Montgomerijam^ bija jä-brauc,
atrast^s 16 minas.
MÖNGOLIJA PRASA
NEATKARfGU PASVALDIBU
N an kina,-'2. 12. (DANA-INS).
Mongolijas, delegäti Ifinas, nadonäl-sapulce
paskaidrojuäi presev ka pie-prasis,
lal I^inas centrälä valdiba
pie^kiT iek^ejai ^Mongolijai- lokä^u
pasvaidibu. Mongolu /4auta esot ci^ni-jusies
pret japäpiem, "bet 'centrälä ^al-dlba
tagad lieizturoties pret to godlgi.
Mongoli)^ jutoties • saistTta ar Ijliriu
un neveloties no, täs ;atdalities; bei lä
veloties patr -izlemt savus likterius.
Vipa pieijrasisöt ari pla^äku pärstav-niecibu.
centrälajä valdlbä'
^.EI^:INGRADA; U Z B U V E TA
LIELAKÄ SPEKSTACIJAS
, TURBiNA EIROPA
M a sk a vä,.2. 12- (DA^A-Reuters)
Lepingradasmastnfabrika,,Stalin'''pec
Maskavas radipfana zinäm nobeigusi
milzu udens speka turbinas buvi, Jcas
bus Ijeläkä sada: veida ma§ina Eiropä.
Tä domäta Dr;iepras spekstacijai, un
täs jauda bus 102.000 z. sp.
m
m
m m
1^
a t
A'
f im
mi Iii x>1
t •1113
Mm