Bavarijas Latviesu vestnesis, December 2, 1950

              mmc-:- :
M w » a atgu.
iju, un tnmi
'lPWa'-PW. aa*'
Juias pa.
«i.
«nadonfilii
^ftiainieguii
BarUnet ko»
vtotoģaic
iiJrtvai v i » .
iiMobi nfikoft
likvidē,
im Ipieot visu
Iii Jaunais
jftu ag*
oi padom.
bēgošus
1:^
m iesē^.
v^ddHemit.
Pitos
Icuģakap.
tiii li.
di^Juli ri^-
lii^ li^^obdtotu
MtbuŗuUdo-fei^
ta un tikai
Udotfijiom at-
*
tt#iļ(didapofiē
leki.
{(Idloilovaku
^ l i r o .
It c^u ar
Jauna
^isuļr 100.000 Ued.
m Rie<»
vadti trii
15 l o c ^u
^ W m c ' '•
i f i M ^ ^ pa­ijai
idciējli
rt«tumvalstii,
^ sirrtttu.
i'«iMlIJum&
W i U J a no
Pad.
m K a i r o un
ī » » ia For>
itdoianu
un Ku«
lltt EwL lavle*
4 ilga ^^īgUJaa
kaĀļpfiris de-i^
dfosifhbrta
jjuttiba ar savu
Udmailnfi, ko
1; 7 - T
iasaiik-tai
ia«
Utbimiem un
ditn HoKi,
likumpro**
bUUgiitu k »a
gao!*»
^ l l p j a nav itm-
MBOiot ari n ^ i i i
l a n mM
uii'lmobarchistisko
4iiP»'ļ^^^^ nav
amunolanu ^v^'^
trīimd^ motiar-ii^
JAitņ
Toottmi
zvejas
H1. sp, mo-itt
iW6ivldamerl-
3u lUida4< cittin zvejai
I .aņiŅiļkāļiu «aJM
iiw(čleteklņu«", ko sadali;
i * | i ( f h i l l j4 bet 12 bažu
^ | | | 6 i i i t ^ tikai
)|padwiiJ«
nivienu Berlīnes
|i#ied^tfiju nolēma
^^.pttflīttļiKits, Jo pa-iniMr
nāSSāi garantUas
11^^ Bietumvfidja«
izdoiaiļiu. ja apsQ<i»-
Ukiartiem vainojami
LATVIJA
Latvian Nempaper
W (437) Deč^^
jMmet 9nā mtori vaKla.
ijgfl Uimbergs, .SchwlUMiKli
npi^taā, DP Camp Amuerte-
*'-^-ne> Phone Scliw. GmUiut
pHnter; Remsdruckerei
tUrtel & Co, ScbwSbisdi
{jggSnd, Paradlesstr. u. PubUs»
U^SpoDSor-lntemattonal Ito.
fugee Organizatton.
lATVlAN NEWSPAP
dOQrt% HDaiiili
fttoj^^ Jfci^l* ^[^^h^^
OBiOadi W OMM
ON buntes sabrokamš Ronf
TMuMBUi sasnkt 18V
ASV FORMiU APSŪDZ K O M A ^ T I S E O KtNU A T U J IM
, ^OŖESUa - ECE80N8 APZiMB 8TAWlS^^
; V**".* — UN DnObM —«I»— MUte.
|leWottM komflalitiAb «māt ««l^UeTMIa dSXffli
aņiMna. Ja ne pat taltifta. K M i f l i i b t U ^ B t a u ^ M i ^ ^ ^
. Pirmdiai Drošības padomes sēdē
pirmo piedalījis komunistiskas
Ķīnas ddčgfidja ģen. Vu vadibfi.
fad. savienības firlietu ministrs Vi<-
šinskis asi runā apvainoja ASV» kas
ar Formc^as «ilnviziju** un Ķīnas
bldcidi Izdarijuši agresijas aktu, lai
vSlik uzbruktu Korejai un Ķīnai.
Aineriķii^ delegāts Paliess savā at*
bUdē norā<!K]a» ka amerikāņiem For-esot
tikai 44 karavīri tikpat
dk padomju milit&rai misijai Va-šihgtoi^
l Vakara sēdē apskata ari
, Korejas jiautijumu, ķet bez komCi-nistiskls
Ķīnas delegādjas piedalī­šanās.
Pēc 3 stundu ilgām debatēm
sēdi pārtrauca un atjaunoja otrdien.
Otrdienas, Sēdē ^ S V delegidja savas
valdības Vārdā cēla sfidribu pret ko-,
m f l n i i t i ^ ^
Jā, \jiZBmxAm^
kusi pēc ķiniešu P!«W€injiIvas/%^^
izraisīt loti nopietnus notikumus,
starp citu aktuāla k]Qst problēma
par ķiniešu atbalstpunktu apkaroša­nu
MandžOrijā, kas saistīts ar kara
draudiem starp Ķīnu un ASV.
Sūdzība iesniegta pēc tam, kad
ģen; Mekarturs savā spedālziņojumā
(turptnajuinss.lpp.)
Z^emelkordas va^
cŖba'atbildīga...
' ĀRPOLITISKAS DEBATES
ANQUJ:AS APAKŠNAMA
Fraatii vailidiis
j/e nnS/ aafi^'^A/
KOBtONISn P S A I A M t K T PIB
P a d i e (ur). ~ rniiw||aa valtt
preddenta Oriob «Ml^i iMiia pla
Sfmt Plevina TAUBliaa demisUt.
Valdīta itmkdaa atUmma pfe
tem, W BMķHiIlMpilM «r ttl piat
Ml talilm blla ptoņtalal
«««teito pTŅlbv. aMdtt V
•5^ ' ^"
Herimens
satelītu atraušanos
j a i a f c — naiariai
mpMMiMi
GR LIA VH HlOOSLAVUA ATlADlfO DlfLOiaTinUU A f f M ^ ļ ļ ļ ļ ^ ^
ilaha ifl kiMim
Exmļwoom ļtatti» i t i ; ^
a i « - a , . i w ^ ^a^^a^^ m i U r m i TnnliiliM M M a a l i ī ^ & i b ^^
aif aoUlii attMfvolkopiOrMķUaapiiiiy«lafiiUatartliBr^ŗ-^ t i M l i l U l i i , k i UMķmU
u » ^ i i i l e k p » , t t p a l a i n ^ ^ gilaķi I S i i K j l ^ ^ ^
F M f m bēnm Ja« pinoAvIei^ A t im vaMU» aavikirl fli|lMwl ī S f c j S i ^^
G r i i l l t i i Ir J a m aoUi Jagoaiavllai m m fcaiiiiHgliia» ar MmimAiSrum^
«lai laM l i a i l i i i i I f l i l ll
ti attal bOi mStu.** ' I t ? l ^ i ^ i f r ļļļļ-- --^
m rdtoa IdcipoUtiki» lauki v « USaT M
turpinii repred^ |Nwt baznīcu. K i
no tieamlam avotiem sipoHtarVoKkl t ^ i a i ^MI k i alMkl
KerakI Tribūni» lMttm»l ^vgoalavi* J ^ ^ n J ^ T ^ ^ v i U ^ M i J i l
Jaa Bomai katoļu i m i i i M ZagriM SM^^U
naien apdettfliti pie kirtaa tria ana^līSBiiiSTLr^^^^^ n.
CTutpia^bBii.lap,) 'jMOiin^
. Betgra^ Jau saņemti irtnUie kvto-fct
ndltu iOUjumi Ho Vidjas, kurus
«Mmiē ASV. Tito iztddi gatavību
iHelalst amerOciņu kontrolierus, kas
s^otu ASV paUdzIlHUi sdUJiunu iz-
Uetošanai, Jo Tito atbalsmanas pro-tinieki
Iebilda, ka JugoilavIJa l o ­dāto
pārtiku varētu Izmantot par po­litisku
Ierod vai pārdot to t i l i k uz
d t im zemikn.
Jaunaji niaprašanii atmoafdril*'
labi ledeŗai JugoilavIJai valdību ao*
UJumi amerikāņu vMnIdcam AUt*
nam - ļaut atgri«tiei ASV ap 100
perionām ar divijidu pavalstnied-bu.
Jau gadifmi 110 ASV mttliiiju-lai
nokārtot Jnutijumu par OOO ptr-sonu
izvletdlanu no JugoalavIJai, ku­rai
pretendē Uz amerikiņu pavalit-m^
u . Minētās 900 paraonai aavu
ASV pavalsti^ecnHi Jau piaridijulai.
un t i i izlaldli i^rmii, bet iagaida, iNi
sekos ari pirējis. Izlaibmo vl<M ir
ari divas personas, k i i «tradia a^-
detinijumi mņ. bija notMtaa par
darbību pret Tito valdību.
Tito nolēn^ izlaiit no dotuma M
lavu k i i l M i i j o Itnanēu mimstm Zu
Londona (11). — Trešdien Anglijai
ai^kSnamā sākās divi dienu ilgas
fc[t)bllti8ka8 debates. Galvenie lAr-
|imu temati bija jaunākie notikumi
^Korejā un Pad. savienības ierosinā­jums
par 4 valstu apspriedēm. Norā­dīdams
uz šo debašu nopietnību un
itbildlbas lielumu ārlietu ministrs
Bevins vispirms iztirzāja notikumus
K<*e1ā, uzsverot, ka Ziemelkorejas
valdībai jfineis visa atbildība par sa­vu-
rīcību. Noraidīdama Mekartura
piedāvātos kara izbeigšanas noteiku­mus
tā izraisījusi tagadējo sltuādju,
^Mekari^ra mētķi i r UN mērķi", sa-dla
Bevins, „un Lielbritānija atbal­sta
ŪN," Komunistu agresijai jāstā­jas
pretī, tā iālokalizē, lānostablllzē
militārais stāvoklis un tikai tad va­tēs
runāt par konflikta diplomātisku
atrisinājumu.
Komunistu agresijas gadījumā E i ­ropā
jācenšas ieņemt aizstāvēšanās
pozīcijas pēc iespēfas tālu uz austru­miem.
„Eiropa nav ne tik liela, ne
tik stipra/* uzsvēra ārlietu ministrs
Jai ta varētu stāvēt viena." Tfidēl vi-
8ām Eiropas valstīm lāsaslēdzas ko-
Irfgā aizsardzības sistēmā, vadoties
no vienlliplzibas principa. .,Ja vaja-drēs
aizstāvēt Eiropu." sadja Bevins.
ntad, dabīgi, ka tUr jāpiedalās ari
vāciešiem."
. Runājot par 4 valstu konfer^nd viņš
norādīja, ka valdība to nenoraida,
bet konferences darba kārtība rilplgi
Jāsagatavo. Ari Prāgas priekšlikumi
nav apmierinoša bāze šādai sanāK-sm^
i. Tānat šāda konference nevarot
nedarīšoties ar Vādjas Jautājumu
vien. Nāk™§ nedēlā 3 rietumu val­stu
pārstāvji sastansies Parizē, lai
izstrādātu kopīgu atbildi uz Pad. sa­vienības
notu.
Opozīcijas vārdā runāja Antonijs
Idens. Viņš ierosināja par pirmo 4
valstu konferences darba kārtības
pufiktīt U7n«rnt 1r»ii*5inniu konp^**ksu
p^r A"«!tri1f»s m^'^^P iT»nimn, bet r>ar
ot-u pusmilitāras organizācijas Vā­cijas
austrumu joslā.
-„ JoritMPlIL,
ttttioibai nobalM^no. P o U t t ^ no­vērotāji
pirUeetnitI, k i tevērojol krt-iiiko
ilarplauliike i t i M U ķā» po
savām nikamajim Sēdēm nadonifaMi*
puleo litelki naviaaiB^iiatidbn. .
Komunistu iesnieguma adm re­dzamais
nolOks UJa radīt valdības
krid. I^irelz^fi situidJi FTandJas
iekšpolitiski krize to u l ilgiku laiku
izslēgtu no irpoUtiskas aktivitites
un uz vairikiem mēnešiem ari no-vUdnitu
izšķiršanos Vidjas remiU-tā
Izādjas Uetā. Ievērību pelna ap­stāklis,
ka komunistu manevru Uell
vai netieši atbalstījuši ari ap 100
valdības partiju deputātu, Jo atklātās
nobalsošanās komOnisti nadonālsa-pulcē
parasti i ^ v u l i tikai ap 100
balsu.
Komunistu pieprasījuma*f<mnilais
iemesls ir skaiadils valdības aprin­dās,
Jcas izcēlāii apmēram pirms ipi-
, ka Aeniril-štāba
iHTieklnicļka ^netāla Reversa
slepens ziņojums par stāvokli Indo»
ķini nokļuvis vietmina nimlemldcu
rokās. Valdībai, kuras iekšlietu mi­nistrs
toreiz bija Moki, neizdevās
sicandālu noklusēt, un sdcoja divu
ģenerāļu atstādināšana no amata.
Parlaments ŠI gftda sākumi Iecēla iz­meklēšanas
komisiju, pie kam i z ­meklēšanas
gaiti nodcaldrojis, ka
Mokām pakļauti poUdJa sekmējusi
galvenā vainīgā bēgšanu uz Dtovid-ameriku.
KomOnIstI tapd ari nostā­da
Moku par galveno vainīgo un
prasa viņa saukšanu pie atbildības.
Mdcai persona visumā ir diezgan
nepopulāra, un daļā parlamenta a ^
rindu jau agrāk izpaudiwies vēlēSa-nās
pēc valdības krīzes. Neviens to­mēr
nesagaidīja, ka to provocēs Šā­dā
veidā, pie tam „anonImi"; nobal­sošanas
rezultāts radUis M u sašu­tumu
par to, ka labi spima parti­jas
palīdzējušas tonOnlitlem gūt
šo triumfu.
Jaa finaniu mimsMJaa,
okiipidjai i i i t l i i i un XRO p i r a l i
iPipni<HI nolemta VlrtMiriMfai^Ba-denea
DP izc^otaui nometnei vt»
jidiB>im Lttdt^iibttrgai apmhAai
lauki celi 7 t r l v t i vu «dvņjamoi
btokuijm p i r v i l d i i ftu. fini Mhni
Ģnancihintt uaņUMVei ota«^d*w,^
i|»ļM un V l r l ^ ^
mķ Daļa DP ļtoi^liBii i i a m j M i i a a | i i l^
iivlarikai
filitai •Jaikailkn hnMMlĻ Mi|ii*l
t|ilMi' iMi paflMlii
SunaM n 1^ iMi Ml
•alMlaa taM« jMrtlliMl
dMfauB kaM tkniumt
likttelaMMi *
f M i lp
goslavijas komUnIstu pMlIji otri vie-t
i aiz Tito, publiski dddarf jls, ka
noitio savus griScus. Tidiļ ari esot
nolemts viņu ne vien atlaist no de-tunļa,
bet ari Izbeigt JdMdu vaji^^
sanu pret viņu: Komunistu pariljaa
ofidilajā orgāni Iboicbē ZuJevKhi at­zīstas,
ka komihlorms viņu esot pa­darījis
par „aklu ierod savu wlhķu
izmēšanai," bet Jugodavu kompar^
tija paUdzēJusI viņam «atbrivotles no
kominforma ķetnim". ZuJeviCs l ai
publiski noiēlolaiias vēstuli ari at-stista,
ka viņam pēc Sanfiranddco
konferences 104Š. g. MJud saruna ar
padomju arodbiedrību vaditiju Kus-ņecovu
par Aļaskis Jautijumu. Kuz-ņecbvs
toreiz esot iztddei par Alai*
mŗ UHm apaprMIm ia»ibiitw ļftlM^
«*WakomOnMnprttJuMpar-KMft'lg»%l^ff ^
bMMDta dqMtttoI LLaauttNNnnttaaaannaa vvaaAf l-l*"PJlP"*fl*» • • i f IPI
W' Mdlbteļ^ ļauim <iiiinW^ . - ^ r , — . ^ ^^
LauraMaona inipa prtia cMMni w« | §m¥(jn0mjmļm'
daibibu ar kaminfbma. lUnarn lā»!""* Tia p i m i a i im
ņbilitUdI piriltikaa teviroiaim un J> lartla « ļ ļ ^ mlfaiMIi Hifci
piliAgu «akani plrtnuktaiu ar to- MpUrta «irta Ir fBHto Mm,
dflldtimikrata partUu. Udi it« ne UMlila Hilliliilja, lai mm m-ao
ZvIedriM pariamanta k>oA|ltat|kiM. ka DP lavI feOI M i M i
8 bUa komOniiU. laiMta Ir aUd pir hktf g i M i w
Jaunu takivi komflniiti pMidvo- aita HMajaM ptalUin vtin H f .
ļuil Bun«niandaa paivaldnm vM>| far paaanlaa iMatiMla ēmm
ianla AuitHlu padomju loall. •Woi«.BB»«Vī|V.MfcMB «fc» nfcfc n
baltu kņpAalta kcmflnM iaaiivuB ^^Kj^agļ!
tikai 3 ^ pnc. bet no SW padtmMa H U M M I ^ ^
Sākusies „teoiro prova* kos vērsio
prei visu tcdiu gondznieclbu
i l i i kl Aagm, l i •aHiļMļigi nt
kaifi fleli VB aaMsAMk kw,
aiilMnflM kifti IAMIM Mmki
Isvn «Min tagal vafaas rtitkiif
ar vM l i MkaMi aniima kii emii*
fieUaa fattii pnansli tīfflfttll. M
LaMļaa paiiildMiBii IMfct a l f l*
ņPOĻU TAOTAl BPS iBfBS
SMAGI upinp*-"
Varikkva (Ri). - Mirtpivai iecdtaii
Polijas aizsardzībai minlitri un ar»
mijas virspavilnid» marfala Boko-sovskis,
uzrunijc^ k M u Varitevas te-dzivotiju
piespiedu •«!«S! f*i^*
ņoja: Rietumvalstu d r u ^ a i n i ^
tavošanis uzbrukumt kafam spiei
ari wm. "m^jf
nes smagi
ja, kurai Jlb« *
b i ^ u k ^ f l S T v ā d J u ^ ^ J 2^
ar Pad. savleiill». k l t ^ « 5 ^ ^
tiskos kara » d l t i j u | ^ ^
itnu (^eras-l^liai
PHkm (11). Pirmdien P r i ^ i i i -
k i i i^afe tatra i^riva pret devl-ņkm
augstiem 37—70 g. vedem ka­toļu
garidznleUem, ko apvaino
valits nodevibi, spiegošani un pret-valstiski
darbibl. DIvis pirmis tie­sas
dienās ēetri apsūdzētie — Dr.
Zda, Dr. Cldiaks, Dr. ĶuUtcs un Dr.
Boukals — atdnušies par vdnl-giem,
70 g. V. Prāgas doma kapltola
prelats Jozefs Clchaks apvainoja
archiblskapu Beranu, kas vēl pagai-
)dim nav apsUdzits, sfHMoiani un
slepenu ziņojumu nosUtlAni Vatt-kinam.
^
Rietumu preses pārstāvji, kas pa­stāvīgi
dzīvo Prigi, saņēmuši at­ļauju
noklausltl^i privas gaiti. No
95 hpp^ biezi apsUdzibea rakit
skaidri redzams, ka teitŗa priv
vērsta pret visu katoļu ba«ileu Oe-dioslovakiji.
Tīļjē starp dtu teikts:
„MU8U tautas atbrivošanas dņu vēs­ture
rida, ka Rcrnias katoļu kierar-diija
stivējusi apspiedēju un iz-mantbtiju
šķiras l a l p l b l ' '
Neizprotama un dīvaina ir sešu
apsūdzēto atzišanis. T i , piemtouna.
Dr. Kulacs atdniei, ka viņš kara
laiki sadari>ojies ar gestapo un de-
FAl ViMNMini
nuncijis «īpatriotiskoi prteatertts^ . i v i J a i^nU^i^^
Bottkali paskaidroja, Im viņi UikeliiL Bil vaiiair«riilad pil JM
vņinfp tidk» palos piridpumos U Mlflnin misa paBIMii «ņii
ardilblikapi Berani un Vatikina pttdapeitiņi jgvleteiami. l i t » i i
uadevumi nodarbojlea ar iri^^le* I ^ ^iandsis vtetia paaanlaa jaraori^
noiUUJii Va- fieēiy vteaaMalM prett ativ |i«ik
Ukinam apriniti vlltotui ziņojumuilkai ne lOml Ir kidrali brtvi m
par Cediostovakiju, ko Roma tilik oAlv vaMi pftm^i, bet Ir oH Mvl
izmantojusi .Unerikaa Balii ,jcara beļlevani tmm UedaMd m «
kUditiju raidījumos**. htahi toflil. Mita dpaa māiflfiā kr
Ari VatUcina aprindai pirliedni- «kpai vienkiria m Aaliri M m
tai, ka l i tiitra priva virita pftt Meae BiiikU kiia attja Jamaji
visu Cedioilovakilai katoļu baznīcu i viii. i i i v^ viffii M MitiiMIni
un ka Boukala Uedba nodmUot ari IMeffiiinL VarMI pafl aaiigrantl ¥Ē
P r i p i ardilblikapa Berana noeM-lMMPikito, A davdi panikiMa Ir
niianu uz apiUdsito iola. MhaaJaJ dņat Vm fla panlknmt
praia ejņaa lifplniiann.
U |iffa4a j#itik^ ki^ IMsia lai*
f M » ftMkii mi l A l i aH piM
LaIvUa Mnirelv aev atkal vMi kev*
firaiia na aaaad^lej« l^ta. Vaa f k
iai» m t i ^ iiMaiBii leMkaa Hkv
mm āĒĻ kaa Hak aaredkH īlifikac
SUtnii K. Zariņi Londooi apm^-lkna «Maka liajn apftv m k tOi-lēju
AuitriOiJai mkilstru Hcriscmu, jad limialMMi lenfata •aslaritti s»>
pimtnijot ar viņu jautijtmiu, kas{aiņv« Un talsid ti. giddmli,kai IM
dcar latviešu emigrantu dzīvi fcrf laisitt aa kāpti teH mm aa iitf»
kontinena T^pat apspriesti Jauti- ataii, kr jMakMt paaaaka aaklaiHa»
Jumi par latvielu pirstivlbu Aua-ļki iOBai Latvllai atiitajsaal.
triUiJi. I Kirlli Vliaaieka
Pammats latviešu
pārstāvības jautājums
Austrālijā
tmun ARĪ TU l a NOBEMBŖA svnrtoo soLUmni
U N PIEVIENOJIES UiTVUAS €]NtTXJ^
ZIEDO jiaravū LlTVIJālI
"i S
^ - j