Bavarijas Latviesu vestnesis, December 2, 1950

              L A T V U A
Sestdien, 1950. g. t decembri
Tu notu» m. g. 7. mn mps
latvielu bieddbā, pulkveža Kreiš-inaņaštlbl
lUīaddsliiitābs? 1.
JOUja ritd, kad no paslēptuvēm firā
ofica latviešu vīri, kuriem ļaunākā
fadrjumA draudēja pulkveža Lukina,
VOMU f ogelmaņa, dir. C^bei, Dr.
mMm lic; Uktenii noslei^vola-nt
boļievfktt varas agonijas dients
aa un 87. iOnljfi, iaJI I. JtUiJa riti,
lOMl vim Biga apvalditto asarfim
MH OdiOainlJuiies Dievs, svēti Lat-vtjtt!
ngas fidioldni, no II paSa ra«
iihļfinitt jpGcIņi atitoēja aidnijums:
«Vlilem kaljMkle^im sapulcēties pie
lidio torņiemr
i l atmiņu UedniUuma autors, iz*
rtVWinwi kalnakleitt nienākumu. ne*
kavMimiis dtvis ux galvenā pasta
Au^ kur blakus atradis radio torņi
TOr bUa Jau sapukliuiies vairāki
kaļfiaklaii Visi dtvis uz Elgas lat*
vMta Maddbtt pāmmit un leiīrt par
101 k i i ia|i bridi botu darims. Kal-pdMu
vtdO veeikals gados un die»
miti pakāpi bija pUm Knišmanis,
kitfit'II kalpakleitt grupa, kas tagad
spflidi par latviaiu paialzsargilanos
un W^ latvltihi
viraa iiMirita radllanu, dabUJa no-taukumu
^Pulkveža Kreiimaņa
ftUr. Taji satecēja ari visas ziņas
pai^ visis Latvijas malās spontSni
sikuioi partizānu kustibu pret bēgo-boļševikiem.
fl# Madonas operēja pulkveža
Aipiita pirtlzānu grupa, kas tur bija
sagiittJuJtt kMu ievērojamu boļševi­ku
kon^sfiru un jitņēnmši tam port^
liii JMT^diem dokumentiem. (Flkv,
iiparili, ad kalpakietis, vēlāk kā
pulki komndltrli^k^ kaujā i^et
Miitfiktai ua Ulvijai robešim^)
HM Ifiiliji a ^ kopi sanica
Kiiliiiiiiiņa ltib^ apmēram ap pus*
MiMĶ laflcu laji štāb^ ieradis pata
nUi?!^ Aperātf un uz galda nolika ša
loiniibam atņemto portfeli. Pār­baudot
U portfda saturu, itarp dtu
tur itradis uz cetrim lappusēm ar
rakstāmmašīnu rakstitas lapas, kupi
saturs bija baigs:
Tā» bija atestidjas par apm« 60
latviešu vtodekiem, iesniegtas boļ­ševiku
terrora iestādēm. Citēšu di­vas
no šīm atestācijām, kas bija rak­stītas
par diviem plaši pazlstamian
pulkvežiem, Latvijas brīvības ciņu
dalībniekiem, ari kalpakiešiem (abu
pulkvežu vārdi redakcijai zināmi, bet
no to nosaukšanas atturamies svtfl-gu
motīvu dē}). Pirmā skan: „Pie-danjies
Latvijas neatkarības cīņās
1919. g. pret sarkano armiju. Kau­jās
pierādījies par teicamu kaujas
virsnieku. DrOmas dabas. Izvairās
sabiedrības. Neieredz zaldātus. Aug­stākā
mērā bīstams padomju iekār­tai*'
Otra saturā ļoti Bdzlga, tikai
uzsvērta šī pulkveža lielāka n)ēja
orientēties politisko grupu at^ks-mēs.
Abas nepārprotamas nāves so­da
atestācijas. Vēl trešo šajā sa­rakstā
minēšu, un tas bija atv. leit­nants
Oto Dēlēns, kuru nobendētu
un mežonīgi spīdzinātu viņa kara
biedri - kalpakieši atrada bedrē pie
Babītes ezera IMl. g. jOUjā.
Attftidias bija rakstītas okupantu
valodi: iiieviski Un citurti lap-
KalniņS emigrādjā sava poļitnOca
amatu cenšas nostācUt nepareiza
gaismā. Sociāldemokrātu partija ajŗ
galvo, ka poļitruka ama^ Br.
pieņēmis saskaņā ar kādu Latvija
valstsvīru sanāksmes lēmumu, ar ku-fu
Br. Kalniņš it kā būtu lūgts, šo
amatu pieņemt Tādas sanāksmes
nav bijis, bet Pauls Kalniņš ir pra­sījis
dažiem poUtiķiem viņu privā-
^ ^ ^ ^ ^ ^
LATVIEŠU PRETESTĪBAS KUSTĪBAS
CĪNĪTAJĀ ATMIŅAS
Kad tik pusdienas mūs veda maz-iāTd^
oi^asT VW' sinagāks'ir K j f t
paskaidrojums Ņujorkā <f^ ^ ^ ^ ^ i p ^
krievu mazinieku lai^aksta^Soclal^. ^ no dzeltenpelēkās
numurā, kur viņš saka, ka «saskaņā
ar Latvijas ģenerālštāba vēlēšanos es
tiku iecelts par armijas polltiidco va­dītāju."
Ir besdidsigs apgalvojutti,
ka okupanti sava i ^ t a tik svad|u
personu, k i armitaa politiskais iu*
dzinātājs, l^tu ieciluii «saskani ar
Latvijas ģenerilitiba vēlišanofl
Boļševiku armijai poUtUkia vadītāji
ir partija» augstikii uztielbis per­sonas.
Atšķirsim 1)4iivilm p i ^
īso kursu, un tur «7.1W^ Vi-lodā
izdoUJi U kursi: Verlag der
Sowjetische& ifilltirvermttuni In
sti českij Vestņik 1941 g. februāra ādS^'^adlT^^^ «g"
tam nesegtu ^ja Izskaitīt no ārpu-
" ' ^ ^ f f i t t d i s W Wa, Sirdi sa-
I
Deutschland, Berila, 1910 i p r i i im
poļitrukiem (agrik Ml iillil^pv
pusē, k # bija aprakstita apm^f mijas poUtidciim l l i M ^ t t ^
līdz pusei, zem tekāta lesUpi krievu tā: ,3arkani iiiļilji (30^ lEaŗi)
valodi bija atestātu iesniedzēja pa*
raksts. Tis skanēja: Br. Kalniņš, ar­mijas
politiskais vaditijs.
Tai ir kaila fakta Mednijums. Do­kumentu
savim adm redzēja un
pārbaudīja septiņi kalpakieši, kas ta- ļ Švmdks uc.; 4 ^ , 1 » sarkanai ar^
Jā bridi bija sapulcējušies KreiSmaņa' R^al b^a Ueliiki organizatori un
Štābā. No tiem divi ir krituši kaujā, aģitatori — militārie komisāri, kuri
uzvarēja tid^r ka pii larimis ir»
mijas pomtskil audziniSanas stri-dija
tidi viri k i Ļeņins. Staļins, MO-lotovs
» l^rerdlovs, Kaganovičs, Ki»
rovst MUkoJans, Zdaaovs, Dzerilinskii,
saliedēja sarkano armiju, panāca
stingru disciplīnu, salauza komandē­jošā
sastāva atsevišķu personu node­vīgās
darbības ar enerģisku, ātru un
nesaudzīgu ricību." Lūk, kas ir boļ­ševiku
armijas politiskais vadītājs.
Un liecība par šo „enerģisko, ātro un
nesaudzīgo rīcību'* ir augšminētās
atestācijas.
Sajā lietā ir jāpanāk noteikta un
KomOnisimi apsplestorAnstv^iiOM Kļautu dem(Ncratiskle trimdas po-i
pidi^flailBi^ dtriiojaa sevOķU
Mtgli ettiiotiei iri novērst donstar-
IHM itaip dažidiem poUtidclem no-iruiiJuipem
un trimdinieku cent-mml
Ilosīfoi lieli mērā sekmē paS-Itoē^
polltiskiafapstākļi, kas skaid­ri
I M I ^ m ^ t a atbrivoSanas diena
iia#i#lliini kalniem. Ari ameriki-ļu
lautai nostiji veicina trimdas
IbUtiķtt tfiļas spmra. Kaul gan AŠV
lildlbai aprindas liņ iešpaidigikis avitpersonas tieši neiejaucas poll-k;
o grupu iekšēji dņi, tis tomēr
lirigi siko šīs dņas gaitai un ap-
•ļreic katru mtlģinajumu, kas sekniē
aidattilbfi.
SaVtenotii valstis jau kopi ilgāka
laika Izveidojušās par trimdas poll-lŌpi
'ievildigāko un sUpriko gentru,
li> ifvliķi sekmējot organizicijas
Mademili komiteja brivai Hropai
tadIiana..Ti izvddota privitā Ini­ciatīvā,
un tās vadītāji un atbalstl-
«Ji ir diiidu sibiedribas šķiru^ On
proliriju Amerikas pilsoņi. Organi-zlc^
ai galvenais uzdevums stipri-tA%
ticību apspietajās zemēs par at-brivdh^
os nb komdnisn^a režīma,
radll darba un eksistences Iespējas
Irimdas politiķiem un dot ameriki-ņ
l e m ' l l ^ u Izteikt savas bri-
1^1, Ideias. Orginizādja lab-i
^ g ļ ktdcmējusl dažādu trim­das
pollll^ noipupējumu sa-trīs
atrodas telvaji pasauli un divu
liktenis nezināms, ^a laikraksti
Latvija pret«itības kustības dalīb­nieka
atmiņis par spīdzinišanim Če^
ki tidt runāta par 82 viltnieku sa­rakstu,
tad nn»ii1?rotaml pastiv vai-tm
saraksti, Jo ša minētāji aprak­sti
bUa ap ao latviešu virsnieku vār­di).
SI baigi fakta liedi^ijumu snle- ^^^^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ . . „ v . . . . v -
dzim avarigu iemeslu dēļ, Jo Br. ne&otama"skaidri^^^ u^ kur^ gai."
da ļoti daudzi bijušie kcq:avīri, kā arī
katrs, kas šaji lielajā nādjas spēku
viendSanas stundā vēlas skaidrību,
uz kādiem īsti spēkiem Latvija var
liktens stundā droši paļauties. Mūsu
spēku apvienība nevar un pat ne­drīkst
būt mechaniska, kaa^ nozīmē,
ķa iekšēji tā tik un tā būs nevieno­ta,
sašķelta un tātad vāja. Mūs var
organiski apvienot un stiprus darīt
nesis starp dtu jautājis viņam. „Ua
kas bija pēdējie šā pasākuma organi­zētāji?**
'
,JEs par to dzirdu pirmo reizi,** ĶI- \
sēlis atbildējis, „un tādēļ ari neM
nezinu.**
,3et jums taču Jāzina, ko noiflme
burti LA, — Jūs taču esat bijis Lat­vijas
policijas inspdctbrsl"
,JDiemžēl, man ar šiem burtiem
nav bijis darīšanas.**
„Varbūt tad Jūs man ko tuvāku
pastāstītu par savu draugu ten.
Goperu?" *
„Kfidēļ gan stāstīt? Jūs taSu zināt
par mums vairāk nekā mēs paši**
^Protams, mēs zinām ļoti daudz ^
kā par viņu, tā par Jums. Bet es gii»
bētu, lai ari J&s pats ko pastāsUtu.
Vai Jums nav zināms, kas tuvtta per
TS, ko organizējis un vadījis ^
Gopers? Vai jūs savas pagrides or-darbs
KĀ STRĀDĀ NACIONĀLĀ KOMITTEJA BRĪVAI EIROPAI
4ai4>Ibu; ko JSktiĻ rļvaliU^ un n^no^
tikai mirķbtjvitulkii 4]UB|I|$HI#
vldlba. Labs piemēn — nesen Ame-jl*tvijas nākotni un liela savstarpēja
rsiaknāāk nsomt&e, akiŗuprabsl Un omlūklsi ^b ija saska- vienojušies, nekādi gadīkjuam āv isnlre-kfcļūast
ņot trīs lielāko poļu bēgļu organizē- neuzticīgi šai vienībai Tikai tad vi-djui
darbību. Apspriedē piedalījās I iis mūsu nacionālās dņas frontēs
ari ģeh. Anderss, kas dzīvo Londonā, ļ var norisināties mūsu brivības cīņa
Nadonālās komitejas brivai Eiro- kā vienotas nācijas akdja, kas visas
pai darba telpas atrodas alavenajilP^^es priekšā mūs ari spēj aplie-
Empire State Building*i.Tihodirbi-{<^^^ kā paUesi vienotu spēku. Bet
na vairākus simtus trimdas politiķu {tas ceļš, ko visus emigrācijas gadus
un kultūrai darbinieku, vicot datus li&Jls un diemžēl iet Joprojām Br.
par Austrumeiropas valstu salmnie-1 Kalniņš, tas ir mūsu šķelšanās un
dskiem, politiskiem un sociāliem ap-1 vājināšanas ceļš, kas kavē mūsu cl-stāUiem.
Jau tagad organizādja ap-lņu. Nadonālā vienība nedrīkst būt
gādā ar labim materiāliem ASVl tikai frāze, tai jābūt faktiskam un
valdības un citas iestādes, kas no-|nedragpiJamam spēkam.
dart)oJas ar šo z«nju problēmām, ļ Būtu Br. Kalniņš aprobežojies Hkai
f^^^^^I i^i^^^^^^fL ^4^^ ar sevis baltu mazgāšanu, ted varētu
«rtb un neticēt, kas
kSr^āl^rnt'o^* ^^v^i^sSui!iU .^ko ^Mm^u^nIi^s.t ^i^s^kfo" ^d ikuta\tū ras l^^t^to ^TJaeu^gtrā^ijbu^m. -s . taBse nte pbaūrt^ ulā dvaul sVtsiņ pao U-faaudza
žēlums, vērojot šinevangi
X drebošās rokas. kasMdrete W a
SSd^ušas izcīnīt Latvijas brivfbu.
H u te vairs bija tikai kauli un āda.
VienlgaU. ko Ķīselis bija saglabājis SlS^jlem laikiem, tā bija vU?a
? a k S ā bārda, kaut ari to Maska­vā
tam īsāku esot apgriezis kāds ads
- laikam firsts un friezleris reizē.
Atgriežoties kameri, vecate lāčplē-sis
lēni soļoja no viena kdkta uz ot­ru^
bet ari t i viņam neiznāca vairāk
par triis soļiem. Brižiem v M apst^- — , ^ o - ^ . v*-
jās un drilmi raudzījās gridā, un tad. ganizācijas dibinājāt reizē vai katru
man Šķita, ka v i ^ tiUiņ pat sabruks, atsevišķi? jug taēu zināsit, ko noil*
„Es nezinu.** viņš domīgi ierunājfis. mē burti TSl"
ko vinl nodomājuši iesākt ar mani. ,.Ari par tiem man nav ne Jaus*
^ārve^i^šejieni, taču laba gala mas."
heparcdzu. No Maskavas šurp mani J^as tad jūs galu galā par poUd-veda
loašā aresta vagonā saslēgtām jas inspektoru, ja nekā nezināti. Dro-rSām
un bruņotu sargu pavadībā. Si \den. nodarbojāties tikai ar dlvēku
Nekad vēl neesmu tā uzraudzīts un medīšanu un slepkavošanu... Es to«
ansargāts kā tagad. Ubi tbmēr. ka mēr zinu, ka esat rafinēts blēdis un
emu Rlgfi. — še Uekas pat kurināts, proUt izlikties. Bet nekas. - mēs da-kamēr
Lubjankas kameri siltuma būsim rokā ari dtus jūsu draugus
bija tikai tCk dauiiz, cik durvis pa- un tad runāsim dtu valodu..
verot, ienāca no gaiteņa, kur sargiem Ar to ari pratinMana beigusi^
kurējās krāsniņa. Tais biezajos pa- Tā pienāca Zaļā ceturtdiena; ko
grāba mūros cilvēks tikko var izvilkt pavadījām neviena netraucēti Pat
savu izbadinito devību, jo virsdrē- pusjlienas mums ienesa tikai vakari
bes noņem un jādrivo apakšveļā, ka- Esdams sauso mairi un piestrēb*
mēr segu vietā izsniedz netiru lupatu dams viru, kas ari šovakar bija labi-pāri.
Bet ari tis paSas kaut cik pa- ka nekā parasts. Ķīselis pēkib;d ap-līdzēja
glābt kaulus no nosalšanas, rima un d(»nīgs raudzījās pretiji
Savā ziņi neciešamais aukstums bija virzienā,
ari svētigs. jo neļāva Ieviesties in- ..Val nebūtu jauki,** es ieminējos,
sēktiem^ kas dtidi tur mudžētu tilk- .,ja šovakar mēs būtu mājās un si-stošiem..
.** . t>^« viena galda ar ģimeni.*'
..Tā, klausoties viņa smagajās at- Vecā vīra ads kļuva l^algas.
minās, pienāca vakars. Neviens mūs ,JM[an grūti' par to runāt... Bet
nemeklēja un netraucēja. Tikai pēc ar visu to>- krūtis ir dziļa prieka
pārbaudes sargs mums iemeta divas piUias. ka esmu tēvzemē un ēdu vi»
vecas vilnas segas, kas nozīmēja, ka ņas svētīto maizi. Man tāda sajūta,
nakts būs jāpavada šepat Paklājuši it kā gadiem ilgi būtu bijis projām,
\jQktnuiiegu uz grid2tfu«bi a.tiMdto^
PWun apseiUuSes a^ i t i u Lai j ūtiiad viņš 'pēkšņi tiizgājģ ^vis
novirzītu domas uz gaišākim ceļiem. | ^oniia;ua Maskavu.
" lUS
i n i i i 2818 Ifl izilm
lIRnilrilin Dilirl
KI siņo StokholmM N«wtlener fcrom
bthtnd Uie Uron Curuin no Ucamlem
Uituvielu avotiem, speeiila pontblroja
pilnvaroto komfsUa nesen betģual kom-ptrtijis
biedru uzUcamlbas p&rbaudl vt-tis
kōmlntoma temes un Baltijas val­sis,
ai ludevuma velkSanu pirraudilja
sattUttt temis fpalt ..sakaru vtrmteki**,
bet BalUJu valitu komOntstu parttJSs
cfntrnkomltejSm ptekomandēU Ipali
pttnviioUe. Pftrbaude akSruai vlentgi
pirtjjto Mednis - nekrievus. ,.TIrttfiii"
pir ucauri un cauH uttieamlem** Latdjfi
atilnuil tikai tsos partljaa btedrui un
ua 1000 kandidātu» Lietuvi tikai 1400
biedru un S40l kandldltu. bet Igauni}!
MIS biedru un 1800 kandldltu. Visllellkals
ustlcamo biedru ikalta konstatēta Vngl-riji,
kur par ..dn^tem'* atzTti lO.OOS bled-ni
mi IT 000 kandldltu. BulglrUI ftle
akaltU Ir 0000 un 4000, bet RumānlJI TOOO
ua Itm vīst lia skaitu Irkirtigl at-Š|
ins no onclllos pārskatos mlnēUeni
I>artija8 biedru ,.ietonas ttrtSanu" Bal
tiias valstīs vadīja grupa Kremļa poHt-bUroji
funkdonlru ar biedru Pervukinu
piieklgall. Viņa vfkr^M tomēr ne reltes
ntpletttmfi ne Tailtnas, ne Rtgas vai
V^ai #reei. ptbilgt noklusot art viņa
ierašanos. Vtioanas IgaunUl un LatvUfi
pebel^ ^ « aiarta. Vairums no ,^edro-
Isjlem'* biedriem uz kldu laiku atstāti
Ulliinitei amatos. Biedra Pervukins
eidt bilis loti sašutis par Baltijas valstu
n68lblro|ii kāUrumu un neveilōml kom­jaunatnes
^lavērSanS**,
valstu likumus. Turpmāk komiteja
savā darbības lokā ietvers arī kultū­ras
un mākslas nozares» iesaistot
darbā jaunus trimdinieku sabiedris­kos
un kultūras darbiniekus*
Ssa pilnīgu skaidrību. Svarīgu pa-pojumu
taisnībai izdarītu tie lat­vieši,
kas atrodas brīvajā pasaulē un
kam ir zinānm patiesība par Šo lietu.
1*^1 I . A* « ^, - I Sevišķi nepieciešami te būtu mūsu
nu^s^Hh^^^^^ vaUtsvīru un armijas vadības, t
'n^ « m f J ? ^ i U lenerālštāba virsnieku paskaidro- ^JSāSSf ^ t ^ L i l S <P^to' Augstkalns jau nāca ar
S?t Sk^llS^SL^^^ vērtīgiem paskaidrojumiem par
Auatrumekopas tautu pārstāvji Die- ""TT» . f-^PH ^^f^
kas sākti tikai pirms trim mēnešiem, r^^"^'/^^"^ "^P^ ķengādams un ap-
Raidījumu programma patlaban vēl Iffl".^?,?^ pavisam neda-izmēģinājuma
stadijā un tās tālāk-i^^^^ki cildinādams. Sis vīrs reiz taču
izveidošanā roku rokā strādā ameri­kāņu
spedālisU un trimdas politiķi,
cenšoties atrast vislietderīgāko un
iespaidīgāko programmu, kas būtu
piemērota tautām aiz dzelzs priekš­kara.
Komiteja par savu uzdevumu uz­skata
arī trimdas politiķu eksisten­ces
nodrošināšanu, lai tie varētu vel­tīt
savu darbu savas tautas labā. Tas
prasa no trimdas politiķiem lielus
upurus, jo, dzīvojot ilgus gadus jau­najā
kontinentā, rodas viUnājumi sa­kust
ar savu apkārtni, iegūt jaunu
pavalstniecību un aizmirst dzimtenes
saucams pie kārtības.
Kalpakiete
mo ģenerāldirektors Kingslejs izteicis
pateicību amerikānim Edvardam Skvad-rfU
un beļģu pateram Dominlkam Pfram.
kas palīdzējusi nodroSinlt mierīgas ve­cuma
dienas desmit veciem bēgļu laulā-problēmas.
Uelākā daļa trimdas po-|M'2I,J?^®J^„^5^*<^"
lmītniķruii osttrr8ā/dļ«ā , «snaaņm^on*t est«ip^e^n4dUj fa^s , sk^^Triu i f b ^ ^^ OrganiZāCijU, bet
kuru Mums apmēram 300 dolāru 18li4» koordinatora Eiropa Aleksa Skvad-mēnesī,
citi. turpre«, tiešā algas dar- IS^ ITNKRAS un mo dar­bā
daMda^ WftmitPift« nmat^o A r P P * * ^ Pateicoties abu pūlēm, uz de- oa aazaaas Komitejas nozarēs. Ar viņiem gadiem nolrēu un samaksāUi
savu darbu organizācija iemantojusi ļ kida ģimenes mija iji, Beiģija, kur no-
ASV ārlietu ministrijas atzinību un | <'«;[Jinltu patvērumu normaiotf dzīves ap-uztidbu.
ko atklāti deklarējis ārlietu i t t i bSf^vidl^'^* ^"""^
ministrs Dīns Eēesons, pasvītrodamsJ F ^ . n t i ? *«.
1M» i«.iiA»t, ««.{-{..«««ViZiT «li^^sa *• Skvadrll! ar DP lietam saka nodar-ka
ārlietu ministrija ļoti priecājas botics TORRAS laikos, bodams Kufstei-par
šādas organizācijas izveidc^nu nometnes direktors Austrijā, bet vē-un
atzist tās darbību par labu. o»»" l^m^^A^^ii^^^^Ko^^
L. L. 'Skvadrill im g. atgriezās Ļježā, kur
^Ssālssāka stāstīt par savām Jauni- ^ iJf«BteXubJankai cietumā, izsttēbls
bas gaitām. idcdoSanos un darbu, at- savu pusdienas devu, slaucīju lūpas
cerējās savas sastapšanās ar. valsts no krekla noplēstā drflniņā. kas man
prezidentu Kfirli Ulmani un citiem aizvietoja kabatas lakatiņu.
valstsvīriem un beidzot pārgāja uz atsprāga durvis, un iedrāzās sargi,
pieredzējumiem ārzetnju ceļojumos, uzlikdams man roku dzelžus. Nesa*
Runājotiea arī bijām aizmiguši, un pratu, kas notiek. Uz sarga sacelto
pirmo reizi cietumi gulēju tik dziļu trauksmi piesteidzās papildus sardze
miegu līdz pat rītam, ka nedzirdēju ar cietuma vecāko un aizveda mani
sargu ienākam, lai vestu mūs uz pie paša cietuma priekšnieka,
mazgāšanos. — Kādēļ jūs gribējāt izdarīt paS-Pēc
brokastīm atkal iegrimām sa- nāvību? — viņš man jautāja,
runās» kur noskaidrojās, ka pirms ^ Neesmu pat domājis to darīti -*
Ķīseļa aizvešanas uz Maskavu 1940, pārsteigts atbildēju. — Man taCu nav
g. rudenī lUgas centrālcietumā bijis ne naža. ne saites... *
ap 4000 apcietināto, kamēr tagad, Te sargs lepni rādīja no manātn
balstoties uz maniem novērojumiem rokām izrauto drānas gabalu,
un informāciju, šim skaitam vaja- ^ Bet ar to taču nav iespējams
dzeja būt mazākais 6000. bet kopā ar nonāvēties!
citiem BIgas cietumiem 10.000 līdz ~ Diezgan liels priekš jums.
12.000. cietuma priekšnieks atbildēja. - Nav
Bez tam Ķīselis pastāsttja. ka vil- jau pirmā reize, kad notiek tādas lia-cienā.
ar kuru viņš aizvests, bijuši tas . . .Noņemiet viņam arī apakš-vēl
ap 290 latviešu. Maskavā ejot gar veļu!
vagonu rindu, viņš vagonos dzirdējis Sargi metās man klāt. lai darītu
latviešu valodu tm «bērnu raudāšanu, kā pavēlēts.
Pārējie latvieši Maskavā neesot iz- — Kādēļ tad tā! — es protestēju,
sēdināti^ bet vilciens devies tālāk uz — Kamerā jau tā ir neciešams auk-nezināmu
mērķi stums.
Vakarā veco vīru aizveda uz prati- — Bet tādēļ nav jādara paSnfivī-nāšanu,
bet'mani lika mierā. Sāku ba! — cietuma valdnieks strupi at-
Jau domāt, ka «smu aizmirsts, taču cirta, un mani izģērba kailu,
tā bija vairāk sevis mānīšana un Novedis atpakaļ kamerā, vientiesī-mlerli^
iSana, Jo Šinī ziņā čeka nekļū- gais sargs man atklāja, ka nonāvē-dīiās
nekad... ties varot arī ar kabatas lakatiņu, kā
Ķīselis atgriezās pēc pusnakts, šo- to darījuši daudzi Lubjankas mo-reiz
ar viņu bija apgājušies diezgan cekļl SeSkārt salocītu drānlņu paUek
pieklājīgi, ja neskaita tam piedēvē- zem mēles, ko leorlekS izvelk uz
tos epitetus ..tautas bende" un „lle- priekšu. Tad, mutf aizverot, mēli pa-lākals
slepkava". . laiž atpakaļ, tā aizspiež balss rīkles
.,Kad jūs noorganizēlāt pagrīdes ieeju, un dažās minūtēs cilvēks n6-
organizāciju LA?" izmeklēšanas ties- ļ smok. Lūk, viena iespēja, kad citas
izehs vairs nav. Nekad nebūtu iedo­mājies
Šādu pašnāvības veidu, bet
ta«:ad es to zinu . . . "
Nesapratu, kādēļ viņš to bija atce­rējies
un stāstīja man, taču Izdibināt
vairs neizdevās, jo ārā atskanēja
soji, atvērās kameras durvis, un ta­jās
parādījās vīrs NKVD formas
ģērb^.
„KS jūs katru sauc?"
Tikko pateicu savu vārdu, viņš
lika man aoftērbties un sekot.
Anāvis kālas, novēlēju Ķīselim
palsākus Lieldienas svētkus. Jo bija
tāda nojauta, ka redzu viņu pēdējo
reizi un Salā kamerā vairs neatgrle-zISos.
Kad durvis aizcirtās aiz mugu­ras
— krūtīs iedegās žultaina smel­dze.
Vai tiešam Šim krietnajam lāC-Plēsim,
kas sava mūža labāko daļu
ziedojis tēvzemei, būs jāizdziest če-kas
pagrabā!... _
Nākoiajā tarpInājamS:
C^SNTEALCIETUMA STRJDA T8
Mierīgas vecuma dienas desmit
biglu pāriem
SESI NO TIEM — GARA ARMUAS VIRSNIEKI
•āka propagandēt grŪU izvietojamo DP
problēmu, !pa§u vērtbu veUot tbc sU-mlem,
neredzīgiem un veciem. Pateico­ties
ābu pOiem, Beļģija ..adoptēja" ap
ISOO DP, sūtot tiem dflvanu saintšus un
vēstules. Kopa ar patent Plru abi
SkvadrUI II gada sākumā sāka kampaņu
par vecu laužu mītnes iekārtoSanu. V I -
0iem ari izdevSs sagfidāt līdzekļus un
izīrēt minēto namu. Tur novietojamo
veco laužu aprūpei IRO novēlēja 10.010
dolāru no 22 milj. ddlaru lielā ..grūti iz­vietojamo"
fonda. Vecākais no nama
iemītniekiem ir 83 g. vecais krievu ķei­zara
armijas ģenerālis Korovko. Bez
tam Ijas veco laužu namS vietu atradu-
§1 vēl divi pulkveži un trīs citi vecā»
cara armijas virsnieki. Namam ir kopīga
dzīvojama, ēdamistaba, virtuve, kapella
un maza slimnīca, bez tam pa telpai
katram precētam pArim. Beļģu palīdzības
organizācijas vadītāji cer iekārtot vēl
vairākus līdzīgus namus.
ygtXAS TOSIAS
kas sastingu»
labas seg^ -
J f « 5 ^ ^ S u , Itur if-
«^L.?^SSJ aizclzelttt,^Mii
n i r i t t a M b« vārdiem, pu^jMŗ
^ TO« rt«m, ticība» un baUmu
"ļf Jtta vH «at, ja ļflsu««e^^
«aitas Ir ļaunuma un sSpJu pS^*"- STltl Dievs stāv Jums m
psdettet. panesiet ^vlsu, Palft«*««J
mUfts... Mājās, kuras b U 8 -W
ads lagianaDnmsft skata mājas, tt^
iet telpt, kur>« labais m«J^
uz i»lod*n. aug mirtes, Irte
m karājas kalendārs, bet uzb|8l
noberzta galda.gul grāmat» «m^
ta ua rud?» jsataBI -kņtaillt. 4 *
gltm, Viafto» zarus augsHis kupeM»
U^kAamas, stingst zlentas nUegi ibe>
|u ttadasi akas vtada sttdz ptet va­kara
d^tm, un pa SķOna durvīm
iznik dābola klti^;... Mājās, kur
pavarda uguns met zeltaini ņjrboias
strOes telpas kaktos, un ļnas paUtti
pagaldi un tem sdiem, kad ien8kdt>
ml no vakara darbiem mlJlnleU plUf
Mit kur koŗali un klusi nosvStš^
mo stundu. -^Pulkstens skaita laiku
ar drusku girdzoSu skaņu pirtraukii^
dams domas, pieceldams UusSm va*
karinu solim sievu. Iedegas gaisma,
nakts aizvelk tumšzilu aizkaru Īd*
gam, mirtes top melnas, bet atšķirtās
avīzes lapas alzsedjt mazrunīgas se^
Jss šai laika spridi, kad novakari tnij>
tumsa. Pavarda gaisma apstaro seju
-rūpes, smaids, labs miers un gadu
vilktu rievu flklojums ap redzlgāni
acira un saprotošu muti >— pl«
uguns, rokas uz priekšauta auklēda­ma,
sēd māte. Māte... j§ jjjsu valn
MV, Ja Jūsu kapus man neuziet -
™^«'.'fl<'«M. lai dusa smiltāji
"'^Sf- ~ Ja māju vairs
MV - Dle^, lai Tavi v5jl apsedz.
^ ar smiltīm, glabājot d z l H ^ l
^pavarda vietu, līdz citeTpaau-
«2; Jaunus ļpmatus rakdamās, to ļjrt un zina, kļsvātibu jaunam n^
j:,"'°»/^bat uz mājām. Jūs pār- SSa^.*^'?"?; - «dažubrīd tic m
**™«taml ūs būtu, la ifli SMrsffrr^.«»"»-^«>«S:
tovt l^! Wja pilna
lu^mi^S^ Viņš piebilst - Mu-
KTekas & r"I» ^ «eSl
?ti «osta effi 'n^n^i ^^f ^^m šma-
*J7\ap8tājas Eglitla.