1946-05-22-01 |
Previous | 1 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
L A T V I A N N E W S B U L L E T IN Redakcija-Editorial Office; Hotel Convikt. Dillingen/Donau, Bayern (13b) Iznāk divi reize» nedēlā — Published twlcc a wcck Nr. 39 (41) Authorizcd by Mllitary Govemmeot and UNRRA DUllngens, trešdien, im ff. 22. maijā Lielo un mazo nāciju Eiropa Nesen pagāja gads l^opš sabiedroto uzvaras dienas Eiropā, gads kopš tās dienas, kad arī mēs latvieši atkal varējām dzirdēt p>atiesāe pasaules domas. Pirms tam drīkstējām lasīt tikai to, ko vācu cenzūra atzina par piemērotu mūsu „audzināšanai". Sajā sakarā ir vērts citēt dažas vietas no kāda raksta angļu žurnālā ,Picture Post", kas gan jau divi gadus vecs, jo publicēta 1944 g. 13. maijā, bet tieši šinīs n^dēļāSA^kad ar tik lielu interesi sekojām ārlietu ministru konferencei Parīzē, šķiet, nav nekā zaudējis no savas toreizējās aktualitātes. „Picture Post" rakstā, starp citu, teikts: „Tagad ir skaidrs, ka Krievija nolēmusi padarīt sevi par valdnieku Austrumeiropā no Arktikas līdz Egejas jūrai. Tā atkārtoti paziņojusi savu nodomu anektēt trīs valstis visā pilnībā un lielai daļas no trim citām valstīm. Pilnīgi tā grib anektēt Igauniju, Latviju un Lietuvu, daļu no Somijas, apm. pusi no Polijas un daļu no Rumānijas. No šīm valstīm pirmās trīs, kas cietīs visvairāk, ir neitrālas, divi valstis mūsu Ienaidnieki piespiedu kādā padarījuši par mūsu pretiniecēm pret viņu pašu gribu, un viena, Polija, Ir mūsu aabiedrotā." Tālāk žurnālā sacīts:" ,,Katrs, kas valda VidiLUJeiropā, var padarīt sevi par visas Eirop^is kungu. Katrs, kas pārvklda Balkānus pārvalda arī Vidusjūras austrumu dalu,: un tāpēc var'Jkontrc»iēt jūras ceļus, kas ir vitāli svarīgi mūsu tirdzniecībai un britu impērijas pastāvēšanai. Anglijai visa Eiropa ir vitāli svarīga. Krievijai Eiropā nav vitālu interešu. Tai pieder milzu impērija un milzīgi resursi, kas dod Iespējas neaptveramai attīstībai. Tai nav jābaidās ne no viena, ja vien reiz būs salauzts vācu militārais sīpito, — tā būs vienīgā valsts vecaj§. kontinentā, kas baudīs pilnīgu drošību ar noteikumu, ka tās kaimiļņos atradīsies draudzīga Eiropa, Vislielākā un nevajadzīgākā kļūda, ko Krievija varētu izdarīt^ būtu Eiropas padarīšana par savu naidnieku • Eiropa — pāri visām lietām — ir labvēlīgi noskaņota pret angļiem, jo Lielbritānija ir vienīgā lielvalsts, kas nevēlas dominēt Eiropā, yienīgā lielvalsts, kuru neviens henīst un nebaidās (izņemoši tāĢ ienaidniekus kara laikā): Tā neprasa 'sev nevienu kvadrātjūdzi Eiropas zemes. Tas ir iemesls, kā dēļ visa Eiropa ir probri-tiska, kādēļ visas mazās' valstis cer, ka tā uzvarēs karā un uzvarēs arī mierā. Mēs viegli runājam par mazajām valstīm. Bet tās mums nepieciešamas tikpat, cik mēs esam nepiecie-fiami tām. Mums tās nepieciešamas mūsu drošības d ē ļ . .. Ja Balkānu valstis nebūs-neatkarīgas, tās nonāks kādas lielas varas iespaidā, un mums nebūs drošības Vidusjūras austrumos. Ja Baltijas valstis zaudēs savu neatkarību vai kļūs kādas lielvalsts vasali, tad Baltijas jūra būs slēgta. Ja Polija, Ce-koslovakija, Ungārija un R,umānija .nebūs neatkarīgas, tad nebūs drošības Eiropai kā visumam un tāpēc arī mums nē. Eiropa mums tikpat nepieciešama tirdzniecībai kā drošībai. Mums E i ropā ir milzu iespējas. Ziemeļaustrumu, austrumu un dienvidaustrumu Eiropa ir spējīga neaptveramam progresam. Tā varētu izvērsties par vienu no mūsu vissvarīgākajiem tir- . giem. Tā varētu ļoti daudz palīdzēt pasaules saimnieciskās at\ļeselošanas labā. Mazās Baltijas valstis vien — Somija. Igaunija, Latvija im Lietuva, kuru kopējais iedzīvoļtāju skaits nesasniedz pat 10.000.000, uzrādīja lielāku starptautiskās tirdzniecīlDas bilanci pirms kara nekā visa Padomju Savienība ar tās 170.000.000 iedzīvoj i ^ (Beigas 3, lappusē) Kā zināms, pēc angļu Militārās valdības ierosinājuma, Baltijas interešu pārst;āvēšanai angļu okupācijas oslā Vācijā izveidojās Baltijas komiteja ar priekšsēdi — angļu kon-trolkomisijas pārstāvi un pa 2 pārstāvjiem no katras Baltijas tautas. Latviešu pārstāvji koniitejā ir prof. K. Kundziņš un prof. A Svābe, igauņus pārstāv igauņu centrālās komitejas LIbekā priekšsēdis Pīroja un inženieris Ulks, bet lietuviešus — agi. Rudinsks. Otrs lietuviešu pārstāvis pagaidām vēl nav Izraudzīts. Vairākkārt mainījušies aii Baltijas komitejas priekšsēži — angļu kon-trolkomisijas pārstāvji* Tā kā Baltijas komiteja arvien vēl ir veidošanās stadijā, tad tuvāka informācija par tās darbības formām, funkcijām, pienākumiem un tiesībām pagaidām nav pieejama. Tomēr puslīdz droši var spriest, ka Latviešu Centrālā komiteja Hidesenā pie Detmoldas arī turpmāk varēs darboties kā latviešu iekšējās pašpārvaldes orgāns un ar savu darbību atbalstīt latviešu pārstāvjus Baltijas komitejā. Par LGK pārveidoto stā-vokli angļu okupācijas joslā, un par jaunās situācijas sekām amerikāņu un franču okupācijas joslā, domā- SōtnlsPf. A ^^^^^^^^^^^^^^ jamš, spriedīs Latviešu Centrālā pa- ļ Latvijas sūtnis Vašingtona Dr. A; dome savā nākamajā sesijā, kas P ī ^ ^ ^ s aprīļa beigās sarunā ar notiks 28. miaijā Vīrcburgā^ Pie. UNRRA's darbinieku — ASV lat-bilstams, ka angļu Militārās valdi- vieti Bukovicu, kas nupat kļuvis par bas pārstāvji atzinīgi vērtē labi no- U^^^^'s vienības apgādes virsnieku organizētās demokrātiskās Latviešu Augsburgā, lūdza nodot sveicienus Centrālās komitejas un Centrālās visiem tautieš^m Vācijas trimdā, padomes vēlēSianas, ^r. A. Bīlmanis nesen ticies ar ASV Detmoldā šinīs dienās paziņota arī'^^^^^^^ "^^^^^^^ ^^^^^^^^ ^ ^^^^^^^^ Baltijas skautu padomes nodibināšana. Tajā ietilpst 2 pārstāvji no UNRRA's galvenā štāba Vācijā — lietās sevišķi labi informētu ASV iekšlietu ministrijas pārstāvi Ķelliki. ASV valdība patlaban izstrādājot-projektu amerikāņu okupācijas jos- Arolsenā un pa 2 pārstāvjiem no h ā Vācijā esošo latviešu pārvešanai katras Baltijas; tautas, pie kam viens uz ASV un novietošanai uz dzīvi pārstāvēs skautus, bet otrs gaidas. Mēnas(Maine) stātā, ASV ziemeļ- Vilis Skultans U^strumos, kur 85.000 k v . km terri- Parizē. 15. maijā (AP). — Ārlietu mirdstru padome šodien uzsāka pārrunas Vācijas jautājumā, padomju ārlietu ministram Vjačeslavam Mo-lotcivam vēršoties ar asiem vārdiem pret angļu nostāju Rūrā un ASV ārlietu ministram Džemsam Berneaam aicinot sasaukt vispārēju Vācijas miera konferenci 12. novembrī. Molotovs apgalvoja, ka krieviem nav bijis iespējams gūt informāciju par angļu rīcību Rūrā. Krievu ministrs teica, li:a viņa valsts vēloties zināt, kas Rūrā pašreiz notiek. Lielbritānijas ārlietu ministrs Ernests BevlnB iebilda, ka angļi atbildējuši uz vigiem informācijas pieprasījumiem, kais nākuši no Sabiedroto Kontroles padomes Berlīnē. Nav vienošanās par nākamo sanāksmi Izpalika vienošanās par Bernesa priekšlikumu, ka ārlietu ministriem 15. jūnijā atkal jāsastopas Parīzē. F]:'ancijaiii ārlietu ministr)^ 2oržs Bido ierosināja apsvērt jautājumu par Rūras un Reinzemes polīti^jko atdalīšanu no Vācijas un pilnīgas kontroles piešķiršanu Francijai pār Sāru. Viņš sacīja, ka saimnieciski soļi vien, kas skar Rūru un Rein-zemii, nav pietiekami. No amerikāņu aprindām ziņo, ka Bevins tad iestājies par to, ka diskusijām par Vāciju jānorit uz visas valsts bāzes, bet ne pēc joslām. Viņš nevēloties, ka tikai vienu joslu iz-raugot par mērķi uzbrukumam. Sekojis Molotova apgalvojums, ka krievi neesot varējuši gut informāciju par to, ko angļi darot savā joslā. Ierosināta sanāksme 12. novembri Berness tad ierosināja sasaukt 12. novembri vispārēju miera konferenci par Vāciju, bet 4 lielvalstu pārstāvjiem sanākt nekavējoties, sagatavot miera līguma projektu un ār-' lietu ministru sanāksmei jūnijā Parīzē arī ziņojumu par Vācijas saimniecisko stāvokli. Berness pasvītroja, cik liela nozīme Vācijas jautājumā ir Sabiedroto vienprātībai kā pašreiz, tā ari tālākai nākotnei. Uzmetot projjrammu ši jautājuma pētīšanai, viņš norādīja, ka pašreizējā saimnieciskā stāvokļa turpināšanās Vācijā līdz nākamai ziemai var radīt chaosu okupācijas rietumu joslās. Viņš darīja zināmu, ka līdz 1. jūlijam ASV imports amerikāņu okupācijas joslā sniegsies līdz 200 milj. doL un ka nākamā saimniecības gadā ievedumu vērtība būs vēl 200 milj. dolāru. 14. maijā ASV ārlietu ministrs Berness bez panākumiem mēģināja pārliecināt savus 3 kollēgas pievērsties Austrijas Jautājumam, aicinot padomi uzdot ārlietu ministru vietniekiem stāties pie miera līguma sagatavošanas ar Austriju. Amerikāņu priekšlikumu atkal nosprostoja padomju ārlietu ministrs Molotovs, sacīdams, ka ārlietu ministriem un viņu vietniekiem jau tāpat ir gana darba ar 5 Eiropas miera līgumiem, bez kā tiem būtu jāpieņem vēl sestais. Pēc amerikāņu informācijas. Ber-- nesa priekšlikums Austrijas jautājumā nāca tai laikā, kad padome toriju patlaban iļapdzīvo mazāk par 1 milj. cilvēku. Esot vēl projekts par ® « o -J.® ^ ^ [latviešu novietošanu uz dzfvi arī kā- 1 l K ¥ l l l F # t l©S fflllltif |dā no Dienvidanietikas valstīm. Ja latviešus uzņemtu AS Valstīs, tad dorņāts par 1000—2000 dol. aizdevumu katrai ieceļotāju ģimenei, kas būtu jādzēš 20 gados. Jāatceras, k«. strīdējusies par Sabiedroto karaspē- ^gV joprojām neatzīst Baltijas valka izvākšanu no Itālijas un par Pa- ļ pievienošanu pie PSRS. A. T. domijas spēku izvākšanu no Bulgā-rijas. Molotovs ierosinājis kompro-1 igŗosinātS radīt StaiptaU-misu, sacīdams, ka Krievija izvāktu mo Bulgārijas karaspēku, kas aizsar- tisfcu iestādi bē^ļu dprūpei gā tās sakaru līnijas uz Austriju, ^ji - , ja Sabiedrotie atstātu Itāliju. Kā tiropa Berness, tā ari angļu ārlietu ministrs Londonā, 15. maij^ (AP). Vakar Bevins pret to iebilda, Bevinam sa- zii?ots, ka Vienoto Nāciju Ekono-kot, ka piemērotāka vienošanās, Sa- miskai un Sociālai padomei, kad tā biedrotiem atstājot Ita iju, būtu 25. maijā sanāks Ņujorkā, iesniegs krievu izvākšanās no Rumānijas, ieteikumu dibināt starptautisku ie- Bevins sacīja, ka Anglija ar mieru stādi Eiropas gigantiskās bēgļu pro-atstāt ItaHju, ja Padomija atstāj Ru- blēmas kārtošanai. UNO pārstāvis māniju. Viņš piemetināja, ka padb- norāda, ka komiteja bēgļu un pār-mes Londonas sanāksmē pag, g. sep- vietoto personu Jautājumu kārtoša-tembrl Padomija bija piekritusi lē- nai, kVas sesija turpinās Londonā mumam izvākt karaspēku no Bulgā- jau pāri par 8 nedēļām, pabeigs sava rijas, tai pat laikā atstājot to Rumā- zipojuma sastādīšan^ū nākarnās 2 vai nijā, lai aizsargātu savas sakaru 11-3 dienās. (Pēc „ U P " informācijas, nijas ux Austriju^ Kā Berness, tā komiteja paziņojusi, ka tās darbs jā-^ ari Bevins tad ierosināja nodibināt pabeidz līdz 18. maijam). Sinī ziņo-militāru ekspertu komisijUj kas iz- jumā, viņš uzsvēra, būs nrī ietei-šķirtu, vai Sabiedroto sakaru iīnijas Ikums radīt starptauti<jku bēgļu ko-caur Itāliju uz Austriju ir fiziski ne- ' i ^ ^ f ^ ^ f pieciešamas. Molotovs piekrita komisijas dibināšanai, bet galīgs lēmums tomēr izpalika. Labi iriformētfi franču avots 13. maijā norādīja, ka nesenējā angļu priekšlikumā Rūras apgabalam, ieskaitot daļu Reinzemes, ierosināta zināma veida federācija. Angļi uh amerikāņi esot pret Francijas prasībām pēc Rūras pilnīgas politiskas atdalīšanas no Vācijas starptautiskā politiskā pārziņā un tās vietā ierosinot starptautisku saimniecisku kontroli. The Stars and Stripes a a r Ministru prezidents Etlijs A n g - 1 i j as apakšnamā paziņojis, ka viņš visā drīzumā nāks atklātībā ar valdības atzinumiem par Simlā, Indijā izjukušām angļu-indiešu sarunām Indijas konstitūcijas jautājumā. ~ H 01 a n d ē nupat nodibināta nacionāla loterija, kurā lielie laimesti nav vis nauda, bet — pāris kurpju. Katram holandietim ir g^n kupons kurpju iegādei, bet pašu kurpju veikalos visiem nepietiek. Pašreiz Holandē racioriētas pat koka kurpes. Ik mēnesi tagad nacionālajā loterijā izvelk laimīgu numuru. Ja jūsiu kurpju iegādes kupons beidzas ar šo pašu numuru, tad Jums ir tiesības nopirkt pāri kurpju. Ja nē, tad vienīgā iespēja apiet racionēšanas noteikumus ir nocirst pašam kādu koku un darināt koka kurpes paša spēkiem. Bet pirms tam jāpārliecinās, vai koks jums pieder. Mežiem nabagajā Holandē neatļauta koku ciršana ir aizliegta. — S a v i e n o t ā s V a 1 s t i s augustā var atjaunot pārtikas racionēšanu. Tas jau ieteikts prezidentam Trumenam, jo, pēc ziņojuma, ASV un Lielbritānija var zaudēt mieru tikai tāpēc, ka izsalkušās nācijas var kļūt par fašistis^ kām. Ja Amerika nespēs pildīt savas saistības bada draudu novērsa-nai pasaulē, tad viņai pašai būs nepieciešams racionēt gaļu, sviestu, sieru un, iespējams, arī maizi, kas visā ASV vēsturē vēl nekad nav bijusi racionēta. — Sabiedroto Kontroles padome Berlīnē izdevusi kopēju konfiskācijas pavēli, pēc kuras iznīcinās miljoniem eksemplāru nacistu grāmatu, laikrakstu un: cita paveida literatūru. ,.INS" ziņo, ka līdztekus pavēlēts iznīcināt arī visus pieminekļus, emblēmas un citas ārējās zīmes, „kas glorificē karu vai celtas nacistu partijas piemiņai." — AP-ziņo no Vraclavas (Breslavas), k^ patlaban tanī vēl 200.000 vāciešu un tikai 60.000 poļu jaunienācēju. Kopš 1. marta poļi evakuējuši no Vraclavas un Lejassilēzijas apm. 120.000 vāciešu, bet līdz augusta beigām būs evakuēti 210.000 vāciešu. Polijas valdība spraudusi par mērķi repatriēt no Ŗietum- un Austrumeiropas ; 4 milj. poļu. — Arābu līgas ģenerālsekretārs Abdels RahmansV Azams; Paša intervijā ar „AP" Kairā vaino Angliju un reizē arī brīdina, .ka T r i p o l i t ā n i j u nevar pakļaut Itālijas aizbildniecībai bez v,lielas aslnsizliešjmas." Tripolitanijas arābi 20 gadu cīnījušies pret itāļiem un nekad nesamierināsies ar Itālijas do^ minēšanu. — A S V pieprasījušas Krievijai atteikties no„huliganlsma" apsūdzības pret ASV vēstniecības darbinieku Ruesu Maskavā un atļaut viņam tūlīt atstāt Krieviju. Krievija pieprasījumu noraidījusi. — B e ļ ģ i j a pašreiz ir viena no dārgākām Eiropas valstīm. Pusdienas labākā restorānā Briselē izmaksā ap 8 dol. personai, pie kam tām klāt dod tikai glāzii alus. Vienkāršs sieviešu kurpju pāris maksā 15 dol, kamēr gatavs vīriešu uzvalks, kādu Stokholmā var pirkt par 25 doL, Briselē maksā 75. Trešdaļu no Beļģijas oglēm tagad izrok vācu kaŗa-gūstckņi. — F r a n c i j a s augstākā tiesa nolēmusi dot ierobežotu brīvību 80 g. V. ģen. Veigānam, kas bija franču virspavēlnieks 1940. g. sabrukuma laikā. Veigāns pavadījis cietumā 3 K» gadus, jo sākumā vinu bija apcietinājuši nacisti, kad tie okupēja Dienvidfranciju. --- 3: ASV armijas ģonerāIštābs Niirnbergā 15. maijā paziņoja., ka no Platlingas gūstekņu nometnes tikai ar niecīgiem star; gadījumiem pabeigta trešā un pēdējā krievu kaŗagūstekņu piespiedu repatriādja. Pēdējā sūtījumā arneri-kāņu bruņota sardze 243 padomju misiju kā īpašu iestādi un nevis kā UNO orgānu. Pēc 1 UNO chartas, īpašās iestādes sadarbotos ar UNO, bet tās financētu neatkarīgi rio UNO. Bēgļu idefinlcija Pēc komitejas definīcijas, bēglis ietelp vienā no sekojošām kategorijām: nacistu vai fašistu režīmu var to režīmu, kas otrā pasaule» karā piedalījās viņu pusē, vai ,,kvislingu'V vai līdzīgu režīmu, kas al^tlvi atbalstīja nacistu un fašistu režīmus pret Vienotām Nācijām, u p u r i, neatkarīgi no tā, vai viņieifn ir vai nav bēgļu internacionāls statūts; rases, reliģijas vai nacionalitātes dēļ vajāti upuX1, neatkarīgi no tā, vai viņiem ir vai nav internacionāls statūts; p e r s o n a s , kuras uzskatīja par bēgļiem pirms ot'fa pasaules kara sākšanās >un kurām ir bēgļu internacionāls statūts. ^ Ziņojumā biJs minēts arī IJNRRA's aplēsums par to, ka Eiiropā ir ^ .084.000 DP, kam Jāsniedz palīdzība. The Stars and Btripes May. 16, 1946 pilsoņus, kas bija atradušie» „Wehr-macht" dienestā, nogādāja līdz čechu robežai, kur tos nodeva Icrieviem Paziņojumā piemetināts, ka 62 krievi atbrīvoti vai gaida atbrīvošanu no gūsta pēc am-'kāņu izmeklēšanas, kurā pierādījies, ka viņi 1939. g. 1. sept. nav bijuši Padomijas Pavalstnieki un nav aktīvi piedalī:ii.;ios kapā pret Krieviju. - Viens ņo gūstek-. ņiem mēģinājis izdarīt pašnāvību, sagriežot kaklu, bet viņa dzīvība ir glābta un tas nogādāts uz vilcienu ar pārejiem gūstekņiem. Lai aizkavētu nemierus un masu pašnāvības, kādas traucēja pirmo rcpatriācijas mēģinājumu priekš : 3 mēnešiem, 3. ar mij a šoreiz rīkoj ās s lēpeni. Kairu gūstekni pavadīja īpašs bruņots sargs, visus gūstekņus izģērba un pārmeklēja. The Stars and Btripes
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, May 22, 1946 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1946-05-22 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari460522 |
Description
Title | 1946-05-22-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
L A T V I A N N E W S B U L L E T IN
Redakcija-Editorial Office; Hotel Convikt. Dillingen/Donau, Bayern (13b) Iznāk divi reize» nedēlā — Published twlcc a wcck
Nr. 39 (41) Authorizcd by Mllitary Govemmeot and UNRRA DUllngens, trešdien, im ff. 22. maijā
Lielo un mazo nāciju
Eiropa
Nesen pagāja gads l^opš sabiedroto
uzvaras dienas Eiropā, gads kopš
tās dienas, kad arī mēs latvieši atkal
varējām dzirdēt p>atiesāe pasaules
domas. Pirms tam drīkstējām lasīt
tikai to, ko vācu cenzūra atzina par
piemērotu mūsu „audzināšanai".
Sajā sakarā ir vērts citēt dažas vietas
no kāda raksta angļu žurnālā
,Picture Post", kas gan jau divi gadus
vecs, jo publicēta 1944 g. 13.
maijā, bet tieši šinīs n^dēļāSA^kad ar
tik lielu interesi sekojām ārlietu ministru
konferencei Parīzē, šķiet, nav
nekā zaudējis no savas toreizējās
aktualitātes.
„Picture Post" rakstā, starp citu,
teikts:
„Tagad ir skaidrs, ka Krievija nolēmusi
padarīt sevi par valdnieku
Austrumeiropā no Arktikas līdz
Egejas jūrai. Tā atkārtoti paziņojusi
savu nodomu anektēt trīs valstis
visā pilnībā un lielai daļas no trim
citām valstīm. Pilnīgi tā grib anektēt
Igauniju, Latviju un Lietuvu, daļu
no Somijas, apm. pusi no Polijas
un daļu no Rumānijas. No šīm
valstīm pirmās trīs, kas cietīs visvairāk,
ir neitrālas, divi valstis mūsu
Ienaidnieki piespiedu kādā padarījuši
par mūsu pretiniecēm pret viņu
pašu gribu, un viena, Polija, Ir mūsu
aabiedrotā."
Tālāk žurnālā sacīts:"
,,Katrs, kas valda VidiLUJeiropā, var
padarīt sevi par visas Eirop^is kungu.
Katrs, kas pārvklda Balkānus
pārvalda arī Vidusjūras austrumu
dalu,: un tāpēc var'Jkontrc»iēt jūras
ceļus, kas ir vitāli svarīgi mūsu
tirdzniecībai un britu impērijas pastāvēšanai.
Anglijai visa Eiropa ir vitāli svarīga.
Krievijai Eiropā nav vitālu interešu.
Tai pieder milzu impērija
un milzīgi resursi, kas dod Iespējas
neaptveramai attīstībai. Tai nav jābaidās
ne no viena, ja vien reiz būs
salauzts vācu militārais sīpito, — tā
būs vienīgā valsts vecaj§. kontinentā,
kas baudīs pilnīgu drošību ar noteikumu,
ka tās kaimiļņos atradīsies
draudzīga Eiropa, Vislielākā un
nevajadzīgākā kļūda, ko Krievija
varētu izdarīt^ būtu Eiropas padarīšana
par savu naidnieku • Eiropa —
pāri visām lietām — ir labvēlīgi
noskaņota pret angļiem, jo Lielbritānija
ir vienīgā lielvalsts, kas nevēlas
dominēt Eiropā, yienīgā lielvalsts,
kuru neviens henīst un nebaidās
(izņemoši tāĢ ienaidniekus kara
laikā): Tā neprasa 'sev nevienu
kvadrātjūdzi Eiropas zemes. Tas ir
iemesls, kā dēļ visa Eiropa ir probri-tiska,
kādēļ visas mazās' valstis cer,
ka tā uzvarēs karā un uzvarēs arī
mierā.
Mēs viegli runājam par mazajām
valstīm. Bet tās mums nepieciešamas
tikpat, cik mēs esam nepiecie-fiami
tām. Mums tās nepieciešamas
mūsu drošības d ē ļ . ..
Ja Balkānu valstis nebūs-neatkarīgas,
tās nonāks kādas lielas varas
iespaidā, un mums nebūs drošības
Vidusjūras austrumos. Ja Baltijas
valstis zaudēs savu neatkarību vai
kļūs kādas lielvalsts vasali, tad Baltijas
jūra būs slēgta. Ja Polija, Ce-koslovakija,
Ungārija un R,umānija
.nebūs neatkarīgas, tad nebūs drošības
Eiropai kā visumam un tāpēc arī
mums nē.
Eiropa mums tikpat nepieciešama
tirdzniecībai kā drošībai. Mums E i ropā
ir milzu iespējas. Ziemeļaustrumu,
austrumu un dienvidaustrumu
Eiropa ir spējīga neaptveramam progresam.
Tā varētu izvērsties par
vienu no mūsu vissvarīgākajiem tir-
. giem. Tā varētu ļoti daudz palīdzēt
pasaules saimnieciskās at\ļeselošanas
labā. Mazās Baltijas valstis vien —
Somija. Igaunija, Latvija im Lietuva,
kuru kopējais iedzīvoļtāju skaits
nesasniedz pat 10.000.000, uzrādīja lielāku
starptautiskās tirdzniecīlDas bilanci
pirms kara nekā visa Padomju
Savienība ar tās 170.000.000 iedzīvoj
i ^ (Beigas 3, lappusē)
Kā zināms, pēc angļu Militārās
valdības ierosinājuma, Baltijas interešu
pārst;āvēšanai angļu okupācijas
oslā Vācijā izveidojās Baltijas komiteja
ar priekšsēdi — angļu kon-trolkomisijas
pārstāvi un pa 2 pārstāvjiem
no katras Baltijas tautas.
Latviešu pārstāvji koniitejā ir prof.
K. Kundziņš un prof. A Svābe, igauņus
pārstāv igauņu centrālās komitejas
LIbekā priekšsēdis Pīroja un
inženieris Ulks, bet lietuviešus —
agi. Rudinsks. Otrs lietuviešu pārstāvis
pagaidām vēl nav Izraudzīts.
Vairākkārt mainījušies aii Baltijas
komitejas priekšsēži — angļu kon-trolkomisijas
pārstāvji*
Tā kā Baltijas komiteja arvien vēl
ir veidošanās stadijā, tad tuvāka informācija
par tās darbības formām,
funkcijām, pienākumiem un tiesībām
pagaidām nav pieejama. Tomēr
puslīdz droši var spriest, ka Latviešu
Centrālā komiteja Hidesenā pie
Detmoldas arī turpmāk varēs darboties
kā latviešu iekšējās pašpārvaldes
orgāns un ar savu darbību atbalstīt
latviešu pārstāvjus Baltijas
komitejā. Par LGK pārveidoto stā-vokli
angļu okupācijas joslā, un par
jaunās situācijas sekām amerikāņu
un franču okupācijas joslā, domā-
SōtnlsPf. A
^^^^^^^^^^^^^^
jamš, spriedīs Latviešu Centrālā pa- ļ Latvijas sūtnis Vašingtona Dr. A;
dome savā nākamajā sesijā, kas P ī ^ ^ ^ s aprīļa beigās sarunā ar
notiks 28. miaijā Vīrcburgā^ Pie. UNRRA's darbinieku — ASV lat-bilstams,
ka angļu Militārās valdi- vieti Bukovicu, kas nupat kļuvis par
bas pārstāvji atzinīgi vērtē labi no- U^^^^'s vienības apgādes virsnieku
organizētās demokrātiskās Latviešu Augsburgā, lūdza nodot sveicienus
Centrālās komitejas un Centrālās visiem tautieš^m Vācijas trimdā,
padomes vēlēSianas, ^r. A. Bīlmanis nesen ticies ar ASV
Detmoldā šinīs dienās paziņota arī'^^^^^^^ "^^^^^^^ ^^^^^^^^ ^ ^^^^^^^^
Baltijas skautu padomes nodibināšana.
Tajā ietilpst 2 pārstāvji no
UNRRA's galvenā štāba Vācijā —
lietās sevišķi labi informētu ASV
iekšlietu ministrijas pārstāvi Ķelliki.
ASV valdība patlaban izstrādājot-projektu
amerikāņu okupācijas jos-
Arolsenā un pa 2 pārstāvjiem no h ā Vācijā esošo latviešu pārvešanai
katras Baltijas; tautas, pie kam viens uz ASV un novietošanai uz dzīvi
pārstāvēs skautus, bet otrs gaidas. Mēnas(Maine) stātā, ASV ziemeļ-
Vilis Skultans U^strumos, kur 85.000 k v . km terri-
Parizē. 15. maijā (AP). — Ārlietu
mirdstru padome šodien uzsāka pārrunas
Vācijas jautājumā, padomju
ārlietu ministram Vjačeslavam Mo-lotcivam
vēršoties ar asiem vārdiem
pret angļu nostāju Rūrā un ASV ārlietu
ministram Džemsam Berneaam
aicinot sasaukt vispārēju Vācijas
miera konferenci 12. novembrī.
Molotovs apgalvoja, ka krieviem
nav bijis iespējams gūt informāciju
par angļu rīcību Rūrā. Krievu ministrs
teica, li:a viņa valsts vēloties
zināt, kas Rūrā pašreiz notiek. Lielbritānijas
ārlietu ministrs Ernests
BevlnB iebilda, ka angļi atbildējuši
uz vigiem informācijas pieprasījumiem,
kais nākuši no Sabiedroto
Kontroles padomes Berlīnē.
Nav vienošanās par nākamo
sanāksmi
Izpalika vienošanās par Bernesa
priekšlikumu, ka ārlietu ministriem
15. jūnijā atkal jāsastopas Parīzē.
F]:'ancijaiii ārlietu ministr)^ 2oržs
Bido ierosināja apsvērt jautājumu
par Rūras un Reinzemes polīti^jko
atdalīšanu no Vācijas un pilnīgas
kontroles piešķiršanu Francijai pār
Sāru. Viņš sacīja, ka saimnieciski
soļi vien, kas skar Rūru un Rein-zemii,
nav pietiekami.
No amerikāņu aprindām ziņo, ka
Bevins tad iestājies par to, ka diskusijām
par Vāciju jānorit uz visas
valsts bāzes, bet ne pēc joslām. Viņš
nevēloties, ka tikai vienu joslu iz-raugot
par mērķi uzbrukumam. Sekojis
Molotova apgalvojums, ka
krievi neesot varējuši gut informāciju
par to, ko angļi darot savā joslā.
Ierosināta sanāksme 12. novembri
Berness tad ierosināja sasaukt 12.
novembri vispārēju miera konferenci
par Vāciju, bet 4 lielvalstu pārstāvjiem
sanākt nekavējoties, sagatavot
miera līguma projektu un ār-'
lietu ministru sanāksmei jūnijā Parīzē
arī ziņojumu par Vācijas saimniecisko
stāvokli. Berness pasvītroja,
cik liela nozīme Vācijas jautājumā
ir Sabiedroto vienprātībai kā pašreiz,
tā ari tālākai nākotnei. Uzmetot
projjrammu ši jautājuma pētīšanai,
viņš norādīja, ka pašreizējā
saimnieciskā stāvokļa turpināšanās
Vācijā līdz nākamai ziemai var radīt
chaosu okupācijas rietumu joslās.
Viņš darīja zināmu, ka līdz 1. jūlijam
ASV imports amerikāņu okupācijas
joslā sniegsies līdz 200 milj.
doL un ka nākamā saimniecības gadā
ievedumu vērtība būs vēl 200
milj. dolāru.
14. maijā ASV ārlietu ministrs
Berness bez panākumiem mēģināja
pārliecināt savus 3 kollēgas pievērsties
Austrijas Jautājumam, aicinot
padomi uzdot ārlietu ministru
vietniekiem stāties pie miera līguma
sagatavošanas ar Austriju. Amerikāņu
priekšlikumu atkal nosprostoja
padomju ārlietu ministrs Molotovs,
sacīdams, ka ārlietu ministriem un
viņu vietniekiem jau tāpat ir gana
darba ar 5 Eiropas miera līgumiem,
bez kā tiem būtu jāpieņem vēl
sestais.
Pēc amerikāņu informācijas. Ber--
nesa priekšlikums Austrijas jautājumā
nāca tai laikā, kad padome
toriju patlaban iļapdzīvo mazāk par
1 milj. cilvēku. Esot vēl projekts par
® « o -J.® ^ ^ [latviešu novietošanu uz dzfvi arī kā-
1 l K ¥ l l l F # t l©S fflllltif |dā no Dienvidanietikas valstīm. Ja
latviešus uzņemtu AS Valstīs, tad
dorņāts par 1000—2000 dol. aizdevumu
katrai ieceļotāju ģimenei, kas
būtu jādzēš 20 gados. Jāatceras, k«.
strīdējusies par Sabiedroto karaspē- ^gV joprojām neatzīst Baltijas valka
izvākšanu no Itālijas un par Pa- ļ pievienošanu pie PSRS. A. T.
domijas spēku izvākšanu no Bulgā-rijas.
Molotovs ierosinājis kompro-1 igŗosinātS radīt StaiptaU-misu,
sacīdams, ka Krievija izvāktu
mo Bulgārijas karaspēku, kas aizsar- tisfcu iestādi bē^ļu dprūpei
gā tās sakaru līnijas uz Austriju, ^ji - ,
ja Sabiedrotie atstātu Itāliju. Kā tiropa
Berness, tā ari angļu ārlietu ministrs Londonā, 15. maij^ (AP). Vakar
Bevins pret to iebilda, Bevinam sa- zii?ots, ka Vienoto Nāciju Ekono-kot,
ka piemērotāka vienošanās, Sa- miskai un Sociālai padomei, kad tā
biedrotiem atstājot Ita iju, būtu 25. maijā sanāks Ņujorkā, iesniegs
krievu izvākšanās no Rumānijas, ieteikumu dibināt starptautisku ie-
Bevins sacīja, ka Anglija ar mieru stādi Eiropas gigantiskās bēgļu pro-atstāt
ItaHju, ja Padomija atstāj Ru- blēmas kārtošanai. UNO pārstāvis
māniju. Viņš piemetināja, ka padb- norāda, ka komiteja bēgļu un pār-mes
Londonas sanāksmē pag, g. sep- vietoto personu Jautājumu kārtoša-tembrl
Padomija bija piekritusi lē- nai, kVas sesija turpinās Londonā
mumam izvākt karaspēku no Bulgā- jau pāri par 8 nedēļām, pabeigs sava
rijas, tai pat laikā atstājot to Rumā- zipojuma sastādīšan^ū nākarnās 2 vai
nijā, lai aizsargātu savas sakaru 11-3 dienās. (Pēc „ U P " informācijas,
nijas ux Austriju^ Kā Berness, tā komiteja paziņojusi, ka tās darbs jā-^
ari Bevins tad ierosināja nodibināt pabeidz līdz 18. maijam). Sinī ziņo-militāru
ekspertu komisijUj kas iz- jumā, viņš uzsvēra, būs nrī ietei-šķirtu,
vai Sabiedroto sakaru iīnijas Ikums radīt starptauti |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-05-22-01