Bavarijas Latviesu vestnesis, February 17, 1951

              jg^tdlen, 1951. g. 17.
Sestdien, 1951. g. 17. feb'niSr!
runa
ifelpļerobeza
L A T V I J A
iimjsljā X Klievēns, G. TriV,. I
. j g :.A;.:Veiyiis. Latviešiem
liBi^diaiMbsiga sadarbība ariTl
sarīkoti vS
:45iķ^s Un savstarpējas iT
1^: VakariJ ar priekšnesumieJ 1
i f e r tautiskām dejām u. t ^
piem.^zlna pastāstīt, kaii;
Ipiiidt vecākā Vācijas univeri^j Iptt, Ic^i^t gail tādas, atskl
llit^tskdlu. šeit vairs nar !
ag| tikai universitātes
|{pi.lekāhota veselības pirJ
iiļtļgens patiesībā sZ
|»vt^am icpitādi, bet tā k§ (
Siapgen^i tad viņu sākuši «j^ui
S i i n o liiifgenes, vai ^TeoiiJ
|iiaiBy8a| draudzīgā mnl\d
Dienas kāriibā dzīves
dārdzība!
Cenas augŠiip - Dzīves standarts
No skulptora par
koktēlnieku
VĒSTULE LATVIJAI NO ANGLIJAS
;jS - tā tikai bija dzīve kad 201 teicot, Darba ministrija balstlj8s M
cigaretes varēja pirkt par 8ihņu, bet dzīves dārdzības indeka bāzes. Alga»
palntu alus - par sikspensul - cik un cenas nu bija nostabilizētas, tā»
Pdlidzesim tautie''
iim gūt taisnību
Latvietis izmantotāju
roktts
Musu tautiešu pirmais gads Oklendā
m li-; dienas sarīkojums 28. jj
iatvi^iļi grāmatu un tautish
Jiiiu iestādi, ko skatīja J
g;īgaiii?i, ukraiņi un vta
ttgltigo grāmatu klāstu, IM
i | . rokdaiļbiem kokgriezuaiei
^ ļ j l j a šejienes vācieši \S
iiiajtļko tāidu neesot no jjļ.
leigaialJ^šL Labxi atsauku ilšir Vietējais vācu laiktah^
atzīmējot, ka te
^Sļ darbs trimdā nav^
'leVlJķil vācu prese cilto
Igas latviešu invalīdu pSni^
Ccnua darinātos eksponfitm
Starp; citu, fpatnSJā v«s
Ulrftdīts, kā boļševiki paši
^ savus i melus. Nodalijunia iļ:
lasJt Latvijā simboliski jij
iļtii! loka bija novietot'
itVijas [izdevumi un sakopo!
tļHtt iPimais raksts - u
\ i , taļm seko Cīņā atreM
^B]i|$ ministra J. Vanaga rai!
I^ķii turpiniet mierīgi «ļ?
Titd-rticsts, kas parādījās diliļ
'tam — Staļina vārdā pirmiii
iiiiecības artelis Padomju k|
l e i ^ o t ' ziņojums, ka zemei^
kolhozos.
iiSim vāciešiem izstāde tS
%a'tte ierosināja to atkārtot piļ
Itelākāfi telpās, lai dotu iespfii
tles vēl plašākām vācu leili
«Iritidām.
gefta$ nometnes iemītnieki dil^
"s. īres maksa 25 fen. kvi
augsta gan ir elektrības ml'
it laaksāšanaft noteikumi izdevi
etējle vācu laikraksti ziņo, h!
tlti^būv€« ministrija Bonnapt ļaii^ lidas jūnija vidum M«I
) dzīvokļu. Vai izvietoties iid»
Llngenes tautiešiem p«
UKVāku ziņu nav.,
būsi
BĀRTAS TAUTAS T E R P A JAUNZĒLANDĒ - NAV J A D O M Ā PAR
SEVI. BET TAUTU ~ NO KANĀDAS UZ JAUNZĒLANDI
VĒSTULE UTVIJAI NO FRAN­CIJAS
Bija svētdienas vakars un sļauru
^ « . . . . . w v w . , Latvieši, kas ar pirmo DP transpor-ļ līdzpaņemtās piemiņlietiņas — tau- govis, kad pie manis kūli ienāca pa-reizes
Šāda runa nav jau dzirdēta, bet ari uzturēja vienā līmenī. Gan oficiā-M^ ieradās Jaunzēlandē, tur nodzīvo- tiskas saktas, prieves un vīra kok- jauns cilvēks, un lauzītā latviešu va­tā
atkārtojas atkal un atkal. Un pa- lajiem, gan neoficiālajiem streikotā-M"^^ ^^^a gadu. Se snie- griezumus, latviešu tautas tērpu at- lodā jautāja — vai še esot latvieši,
tieši — starpība starp pirmskara lai- jiem bija ārkārtīgi grūti pārliecināt M^*"^ ^^^^^ intervijas ar mūsu cilvē- tēlus, grāmatas par Latviju u. t. t. Atbildēju, ka latvieši gani Sis ari esot
ku un mūsdienām smēķēšanas un valdību par algu pielikšanas n e p i e - P a r viņu līdzšinējām gaitām. Man bi}a arī izdevība parādīt krāšņu latvietis} Francijā strādājot jau div-dzeršanas
„nozarē" ir vislielākā. Ko ciešamlbu. darbu, dzīves apstākļiem un nākotnes Bārtas novada tautas tērpu kādā ārpus gada. Latviešu valoda jūkot ar
vienam strādnieku cilvēkam tagad Taču pēc 1949. g sept. valūtas de-r^^®^^^"^ vistālākajā emigrācijas ze- YWCA's kluba rīkotā pēcpusdienas franču, jo pa šo laiku neesot ne rei-nozīmē
Izkūpināt dienā 20 cigaretes valvācijas cenas sāka atkal kāpt un"™^- ' ^ ^ i ^^"^^^ minētie tautieši dzi- tējas sanāksmē. Sarīkojums bija pla- zes latviski runājis. Esot no manis
un nodzert vienu kausu alus? Ne vai- 'tagad tās sniedzas jau 85 proc. pāripvo Oklendā (Aucklānd). ši aprakstīts presē-, bez tara pēcpus- 9 km... Uz jautājuma, kā klājas
rāk. ne mazāk kā 86 mārciņas gadā. pirmskara līmenim, un kāpšana* vēl ^*<**la Maulica stāsta: Kaut gan diena bija pieslēgta radiofonam, un Francijā, atbiltie bija: «Kuļof kfi
Pieņemot, ka viņš pelna 5 mārc. ne- turpinājās. Turpretim algas no 1941. "1?^ bijām pinnā latviešu ģimene, kas man vajadzēja 5 minūtes sniegt ziņas pliks pa nātrēm!" Sāpīgs, neapmie-vai
an 250 mārr. nadS. tAs nn-llTH'r locn ^ ...... . 1 . . . ^ x . . . I n ^ r Irar» Uilna iorol#%ia « o - l n a . . i a » , r ; o . x . . . . «..'«.^i^s» i rinatc smaids liecināja Vlņa VārdU
esat ģimenes cilvēks?" —
ģimenes man nav!" — „Cik
dzērājs) tātad mūsdienu Anglijā no-ļlr notikuši vairāki algu VieSumi"I skulptors, piedalījās Brāļu kapuLu^'ģvāTaTbrvieirun ir'iVk^^^^^^ ,.Ko nu, - nepilni 3000
zīmē ārkārtīgos apmēros apgrūtināt Uaidāml jauni un atkal jaunL Tier^^^^^°^^"^' strādāja pie Brīvības ļjei^ ^^^^ cilvēku slimnīca <?5.Mranku mēnesi Bet labāk paprasiet
personīgo budžetu. sadārdzina ražošanas izdevumus. Ce- P^®"^^'^^^'* ^"^^^ P^^^^^^M kums bija oruts* darts smaos un visa r^^"*"^ ..Peronam", es pats tā īsti
Varbūt, runājot par dzīves dSrdzI- nas atkal kāpj, kas atkal savukārt... hļl^^ Igau- L , j v e sveša bet. e^kopojot spēkus un "^^^^^ nezinu, cik pelnu!" nobeidza
bu, nav pareizi sakt ar cigaretēm un u. t. t. Sākās taisni tas, no kā angļu P ^ l ^ - ^^ki^^^s akadēmijā viņš mācī-Lj^-^g,, ^jj^^ ^^^^^^ Dzivofu lotir ^^'^^^'^^^
kausiem, bet gan ar daudz nepiecle- valdība visvairāk baidījusies un vai- modelēšanu. Te piemērota darba noslēgti jo šinī slimnīcā īsta latviete ^^1* ^^^^ saruna. Vie-Šamākām
lietām. Taču šie paši skait- rījusies. "av, kādēļ viņš strādā par koktēlnie.L«^ynļj\ip„j^ jsjo mūsu transporta uzr^* pastāstīja, ka uzturs esot ļoti
ļl rāda, cik grūta ir ikviena dzīves Algas un cenas skaf absolūti visus, pagūdams izstādīt 13 kokgriezu- oklendn atbraucām ap 20 dažā lu h^^^^** brokastīs kafija un sausa mai-llmeņa
statistika, ja no vienas puses Tās ar saviem taustekļiem iesniedzās ^^^^^^ Oklendas mākslinieku tautību sievietes^ un varu ar liela Pusdienās gabaliņš vērša gaļas, ļo
jātuvojas ļaudīm, kas smēķē, bet no ikvienā kabatā un skaf zīdaiņus un^"**^^ ^^^PO'^^^" ^^^^ ^^Ja lepnumu teikt ka šos 2 gadus b'.h^sas cūkas pārdodot. Ari sviest^ ne-otras
tādiem, kam ši paraduma nav. pensionārus, kolledžas meitenes un P^^^^J^ latviskiem etnogrāfiskiem Uaņj^ ^^^^^ ieturēs tikai baltietei r^^^ redzējis, jo visu pienu nododot
Novērojumi rāda, ka no 10 vīriešiem kara veterānus, šejieniešus un ār- P^^ozumiem alus kausiņš, svečturis pgjgjo tautību piederīgās vai nu P'?"^^^^?^'
8 ir smēķētāji, bet no 10 sievietēm zemju strādniekus. Gandrīz ikdienas,r". P"^®^^ skati bija atzI-Kļ^gg^a ^^godu vai arī tās atla'- Pacienāju tautieti ar glāzi vInA un
četras! atverot avīzi, mums nepatīkami lec Eļ^^» ^ " laikraksta „The AucklandLja. ^g,^ ļj^u^^t aizmirsuši dru- r^^^il?"^^^^', J° ^^^^'^ bija jādodas
Agrāk, protams, bija pavisam citā- pretim ziņas par kādas preces sadār- ^^J^ • . , _ džainās dienas pie konsula durvīm r^°l*ļ^P/P^^P^.fi^9^• ""^^f ^«
, , 1 . . ' ^^^S?" u^. ^,«^.^9. PMI. Mirdza Vācijā un ari mūsu solījums ~ stfā- ^^^^^"^^^^^^^
Bucena (Baltijas, Umversitates lektri-Ljāt doto darbu šinī zemē. Gribētos M^^Jf ,*saras. Nosolījos tuvākajās
se irancu valoda), kas ieradās marta ja^tg^ gļ^^ cilvēkiem kur ir tā ze- * ierasties pie skopā saimnieka,
mēnesī. ,atrada darbu Oklendas uni- hne. kur kāds ņems pretī bez darba? M«i/atdzītu nokārtot Griķlša dzīves
. «... , P^; Man liekas mūsu tagadējā dzīve . ', , ,
kas" - tā stāvokli mēģināja lzskaid.r.\^.^ u-^u,-""'^^ ^'}'' ^ ' ^ ^^ ^i"»^" ikvienam ir nesalīdzināmi labāka. Ti- .Nākošajā svētdienā Isl pirms pus-rot
bankas ierēdnis G., kas samērā ^ K ^ ' I / ^ * ' sekretāre, tad ar Uai jājūt līdzi tiem. kara Wv •pēkaM^tJ'^n» apciemoju viņu. Saimnieka
labāk situēts nekā strādnieki. Viņš farbu ļoti apmierināta. Es pati Latvi- veselības un kam slikti darba de- ļje*>»Jajnajas. Lai iekļūtu G. dzīvokli.
, nesaņem strādnieku ,.wage", bet gan Y I"" f^^'^^i "^l^^^^itate. vēji. Kādu laiku arī man! māca vien- ^^J* J^/^^ / ^^j;?^ stalli. Pašā dzi­ļais,
kopā ar citiem mazākiem valdi- „salary", un tā ir 700 mārc. gadā vai l^^'^'^i piemērotu dar- tulība un atšķirtība no latviešiem. ieraudzīju diezgan baigu amu!
bas pasākumiem strādnieku labā L p 12 nedēļā. Viņam sieva un 2 bēr- atradusi. Strādāju k e t esmu spējusi šādos brīžos rasth"^^* neapkurināma telpa, vienīgais
«edz vairāk nekāM5 proc. vai sesto ni, no kupem vecākais apmeklē prl-P^-^^^ izglītības nozare, kur manaUgdu nodarbību, kas izrauj no pesf-M^Sļs pa pusei izdauzīts; tikai klātā
daļu ikviena patērētāja izdevumu, vāto. bet jaunākais ^ p u W o sko-^'j^'^^P^^^^^^ Stiprinātājs faktors vienmēr fl^^^^^^^i*'^« mīt kāda dzīva
kas agrāk bija jāsedz pašam (ārsts, lu. „Mēs neesam spējīgi iekrāt nePf.^'* Kanādiešu kluba mani uzaici-jr _ ^^^^^
zāles, slimnīca, ģimeņu un dzemdību penija. Mums nav naudas pat, l a i r ^ ^ * Latviju. Radīju ari tenē un mirst SibirijS. Vai mūsu mo­di.
Apgrūtinājums, ko strādnieka cii- dzināšanos. Vakar — linu audumi,
vēka budžetam radēja cigarešu kār-ļgodien — ogles, rīt, varbūt, kurpes
biņa, bija samērā niecīgs. Taču ne
drīkst aizmirst divi lietas, ko valdība
vienmēr atgādina kurnētājiem. Pirm­kārt
— salīdzinot ar pirmskara lai­ku,
kāpušas algas un, otrkārt strād­nieku
valdības laikā nācis klāt so­ciālās
apdrošināšanas dienests. Pēdē
u t. t.
,,1947. g. mums nepalika pāri ne­kas,
bet tagad paliek mazāk nekā ne-pabalsti
u. t. t.). ļ aizietu vienreiz nedēļā uz kino. Viss
ClgaireSu un alus cienītājiem par aiziet pārtikai un apģērbam, Prlvāt-splti
vispārējais secinājums ir, ka skola vecākajam dēlam maksā 2 mār-pēckara
gados Anglijas strādnieku ciņas nedēļā." -~ „Jā, bet vai pēdē-dzīves
standarts ļoti audzis. To ne- jais izdevums katrā ziņā nepiecle
kas un ciešanas nepazūd šā^a pret-stata
priekšā? Man liekas, mums paš­laik
nav tik daudz jādomā par perso­nīgo
dzīvi, kā par visu mūsu tautu.
dvēsele.
Pēc neilga laika pārradāt saim­nieks.
Bez manis viņu gaidīja ari
kāds lopu tirgotājs. Ieaicināts virtuvē,
uzsāku sarunu. Sākumā runājām rāmi
un pieklājīgi, bet jo vairāk jautāju, Kad jāsakož zobi
VĒSTULE LATVIJAI NO HOLANDES I Mē^ taču "cīnāmTes par" dzi^mtenT^nel ^^^^^^ f ^^a* \ PW«ei
noliedz arī tagadējās valdības pretī-ļģams? Kāpēc viņš nevar'Iet publiskai Ari Holandē nēdēiā laikā dzīver^^^ skandinā<laml to rīmās un rak- f ] ^ f ^ '.
nieki. Bet pēc 1949. g. sept. dzīves skolā?''Uz to Mr. G. atbildēja, ka ne UiS^^^^^ q ™ Tas L S^^^^^ tam jābūt cieši ieslēgtam ari fļ^^^^.^f^^^^^^^^ ^1^^"^*^ 1'a^* ^'^^^
. . . . . . . 1 , .41.-1 — u T - i L... . . .J, «u L ? ; . ' ^ sirdīs. Vai tā domāiot. rnūsur^^*»^ zinat. clk viņš maksā manam
'"^iltfi stundas, kad Kāravs pW|
iCstrauji ierūc un apstājas m
S|pStbrauc}s un kādās darlSansi;
pretī, bet W|
iitoi ar sarkanarmijas vlrsnlah
iiīkireivjiem, kas paliek Pļ
l^eiļjbis, m viņa tuklajā,
īgnums par atraušanu no dzir^
jaunu pj
l i i l i r u mēlē uzsauc padevīgi m
— - — — ^-r — j
pieaudzis par 60 proc. Sim pieaugu­mam
pielīdzināja arī algas, kuras no-
LATV!Eil ^ž^m^
1 Vlens I ——,
Avīzēs lasītāju vēstuļu daļā aiz-ļ ties īres paaugstinātas'par" i5"proc. I ^^^^^^ ^^«^^^^ dienā'1 nn-1 vēlas: ja ne ar labu, tad pie tiesas,
'len biežāk pavīd nelaimīgas balsis. Atrast darbu ar labāku izpeļņu pat-
Tā kāda māte Daijy Telegraph sle-ļ laban grūti, jo bezdarbnieku skaits| * . ^ ... I te, viņš metās uz manu pusi, taču no
vieri biežāk^pavīd nelaimīgas balsis, ļ Atrast da^vu-a^'labāku izpeļņu^pat 11^^,^ ^^^^^^^ ""^^ ^^^^ | Si^^SS^ri:;^^^^
jās sašutusi par ārstu ieteikumiem pārsniedz 90.000 cilvēku. ļ Inž Alberts Bninners: Atbraucu no ļ ļ^'.^'^^^^^^^^ 7turēj7yaimniece
lietot vairāk proteīnu, lai izvairītos Nesen man iznāca meklēt darbu. Kanādas un strādāju kokrūpniecības L j ^^^vīs stāvošo IODU tiraotāiu
no tuberkulozes. Zivis? Tās visas gi-1 Neskatoties uz valodas Drasmi darhal nozarē par tecbnlsko padomnieku dl-| T - ^ «JJO.
Austrālijas jubilejas
gadījumā 1951. gadā,
Melburnā notiks liels
mūzikas festivāls. Pa- g
redzēts arī Verdi ope- '
ras Alda uzvedums,
' kurā domāts piesaistīt
Ern. Maršaua vadīto
4> 1
tst
|.^.-jums viņu^ neuzzināt un
%ņ>tt godim nodzīvojusi, goo
^ , - pateicoties darba ļ ^^e^iera vacija, un aaoui Burp bosļgŗj^j^^, _ vēlreiz jautāju cik aloas
dzētu vīram sabalansēt budžetu. Bet pārvaldes priekšniekam, kas kļuvis slimos tautiešus. Bez tā, pūlos pa- viņg maksā manam tautietim. Tas
vakarā - nemitīgas lāpīšanas. sirsnīgs latviešu likteņa Izpratējs un^ķ'-rt ceļu daļai Frankfurtes darba vī-Lain^nieku saniknoja no jauna*
Arī Londonas radiofons atsaucas uz draugs, dabūju darbu lielākajā Ho- ru, lai tie varētu izkļūt no Vācijas, izlidoju" no pagalma uz Ielas u
šiem smagajiem Ikdienas jautāju- landes koka apstrādāšanas fabrikā. P. Brunners: No Vācijas 1949. g. manis aizvērās smagie dzelzi vārtL
m:em. Mikrofona priekšā bija air.nā- Kaut darbs še piemērots un arī iz- aizbraucām uz Kanādu, bet no turie- Griķitim tomēr paguvu pateikt lai
Melburnas latviešu biedrības vīru ^^^ādu arodu un šķiru pārstāvji, peļņa laba. tomēr radās citas nepa- nes, kopā ar sievu, 1950. g. janvāri paliek un turpina darbu līdz tiesas
kori Kokle. k.as pastāstīja par saviem Ienāku- tikšanas, jo lielākā tiesa fabrikas Ierados J.aunzēlandē. Strādāju sa- dienai vai darba pārvaldes rlkoju-p,
, . , ., n miem. izdevum'em, priekiem un be- strādnieku ir komunistu partijas plākšņu fabrikas birojā, pie kalkulā- mam.
Rietumaustralijas ga vaspilsētas Per- dām. Divi tekstīlstrādniekl. kam kat- biedri. cijām, un šis darbs man kā tautsaim- Ceļā uz mājām mani panāca G un
tas Sv. Pavīla latviešu draudze, ku-1 r ; » . r , cin,r:> A\M\ h^mt^m tiPln;^! T, . . m^-r ^ u. j tT. i . « , i ; ? : . . . J R J - t i i . . L o I _ .V°,. . ^ j " f ' " F« " « c a un
saimnieks viņu iesauc*s
licis parakstīties par
maksāt
Kirklendlēkas latvieši 28. janv. at-ļar dzīvi apmierināts, otrs nē. Kāpēc? ļ biedriem'tas jādzird no jauna un bie-ļ centrā. Ir 3 mēbelētas Istabas. Ar ļ fr7 dVčembra mēn^^^^
7lmēja Latvijas de jure atzīšanas un Nu tāpēc, ka vienam īre tikai 10 ši- Uļ jāsakož zobi. Taču esmu ieguvis dzīvokli un arī ar pašu dzīvi varam G. neesot saņēmis.
Draudzīgā aicinājuma dienu. Svinīgo liņu nedēļā (pēc piimskara likmēm) jau sev arī draugus un aizstāvjus un būt apmierināti, cik jau tas svešumā Nākošajā dienā ierados vietējās pil-aktu
atklāja kopas pr-ks V. Roms. bet otram jāizdod veseli 23 šiliņi, jo ceru, ka turpmāk varēšu šādā vai iespējams. Gaidām iebraucam ari sētas prefektūrā pēc padoma. Tur
, . ,-3. :i.x4 s:;; tādā Veidā izteikt arī savas domas, savu meitu, kas, vēl palika Kanādā, man laipni norādīja, lai rakstot uz
priekā; uzlūko galda ga i ^ nopirkuši divi apbūves gaba-ļ nedēlā. Kopā ar* ģimenes piemaksāmļ panijas 'lailsjal^ts'wāiļiei^^ sadali llOOo'fL ko solījies "vīnam
Pltes g k i ķ ^ zaķus, ko t u « ^ | I • !!!LfP Tagad^ no darba ļbūjusl mums dzīvokli pašā Oklendas | par janvāra mēnesi, kā ^ l j
lllida gulošas rokas, lai tāsv^i
i i l a n i s tik svešādi, it k§c5^
«•i - sllpu'sii un atbalstījusi l«
i Mis augšup pacēlusi,
Svolkovskis straujās d«i
finiģalve šķiet nesadzirdam «
ti nožēlojama cilvēciņa
l l a d eava mūža augumS
iM paSu Dievul ,
iifim vairsinedJlrd un »« »
ilstot, viņai tikai šķiet, iw »
pislam. un tad tā ari nejui
IVskim jāmcikās negantSs pjļ
Jarkanarmijas virsnieka
pļļmi par sekļņīgi izdevušos ,
imajās ielenkti vienpadsinļ^^^
I pretojušies, ka nācies noo
| | t t d i t i saņēniuši pelnīto so^J.
prprogova vadītā varonīga
imiem. \. .^i
Viršu māju apkaime
ļiteSu partizāniem: viens no
pS UZ Rogu tēva kapa, jO v'v
m dživajo vidū vairs na>^
^iava- mūža I galu. sajaulc^
litu lielo augšāmcelšaiM»*
runājot par Latvijas ieiešanu valstu viņš dzīvo pilsētas mājā.
saimē, Latvijas sasniegumiem patstā- Lokomotīves vadītājs J., kas pelna
vibas laikā un Draudzīgā aicinājuma 8—5—0 mārc. (pirms kara 5—0—0)
nozīmi. Skolotāja A.' Rutule rakstu- nedēļā izsakās, ka sieva nekā neva-roja
vērtīgas grāmatas nozīmi latvie- rot ar šo naudu iesākt. Kolīdz mār­šu
literatūrā, bet māc. H. Kušils ciņa izmainīta, tā tūliņ pagalam. Un
sniedza atmiņas par savu pirmo sko- viņš taču esot kvalificēts strādnieks!
lu. Tbc slimajiem bij. karavīriem Vā- Laukstrādnieks M. nežēlojas gan-
^ ciji saziedoja 34,11 dol., ko nosūtīs drīz ne par ko. Viņa alga ^-8-0. ^^^^ laikraksta 9. n-rā bija ievie-
,kadai angļu joslas slimnieku grupai, marc. nedēļa. Pirms kara - ^«P^ļ^^^^ raksts par pirmajiem latviešu
Janvāra sākumā ^^zll'Zll 11^^27^ T a ' k o ? a \ ^"^Hjā - Braunu ģime-
Dienvidpola apgaba- ^'^""'^l ."^^"'^ „ Ta/a 5 Ti. dzimušajiem Andri un Karinu. Ta-
HemLbrauca ^ e n - U f .^^^^^^^^^ gad Dienvidrietumanglijas ev. lut.
^rS^mūsrtautietis P-aM^^^^^ pirmtiesības tomēr piederot Elzas un
- Lapjatas universi- ^^5, viņš smagi jūtot dzīves standar-tates
ģeofizikas prof. pazemināšanos. Par auto pirkšanu
Dr. math. Leonids Slaucītājs. Petiju- g^^emju braucieniem tagad vairs
mi ilgs vairākus mēnešus. nevarot ne domāt. Nekādus noteiktus
Laplatas universitāte^ prof. Dr. rer. izdevuma posteņus lielāko ienākumu
nat. Sergejs Slaucītājs ar 1. janvāri grupām standartizēt nevar. Tādi ir
iecelts par šīs universitātes augstākā iespējami tikai tiem. kas dzīvo, kā
institūta astronomijai un ģeofizikai Laka, no rokas mutē. Bet jo cilvēks
astrometrijas departamenta šefu. Līdz vairāk pelna, jo vairāk izdod, un da-šim
viņš vadīja tā paša departamenta iādākl ir šie izdevumi. Bagāts dzīvo
nodaļu. kā grib, nabags kā var — saka lat-
1949. g jūnijā ASV valdības atbal- viešu paruna. Tāpat dažāda būs arī
stā nodibinājās Eiropas brīvības ko- dažādu tautību pieredze, nostāja un
mitēja, kuras mērķis - visu pozitī- reakcija šais nozīmīgajos dzīves jau-vo
spēku atbalstīšana un izmantoša- tājumos. Ir noteikta atšķirība starp
^ na Eiropas atbrīvošanai no komūnis- angļu un latviešu strādniekiem, kaut
f ma jūga, lai boļševiku okupētajās arī tie pelna to pašu. _ _ ^
zemēs atjaunotu demokrātisko iekar- Par šo tematu, ka ari Par P ^ ^ ? "
I tu. Tuvākajā laikā pie šīs komitejas jā stāvokļa cēloņiem un izredzēm na-sāks
darboties arī Latvijas, Igauni-1 koša raksta. .
jas un Lietuvas nodaļas. Londonā, februāri.
J. Vaskāns Viņa še turpinās studijas. E.
A m s t e r d a m ā , februārī. ļ O k l e n d ā , februārī.
Pirmie tomēr Roberts ar Mātīti
departamenta darba pārvaldi, jo pie
viņiem tādas lietas nekārtojot. Ar
interesi gaidu atbildi no darba pār­valdes,
kā crl no sociālo likumu kon­troliera
Jonas departamentā.
Tas nu ir viss, ko esmu varējis da­rīt.
Tādēļ lūdzu ari latviešu pārstāv-
Jāņa Lauru dvīnīšiem Robertam un jus un organizācijas Francijā, ari no
Mārītei, kas dzimuši jau 1949. gada «avas puses nākt talkā tautietim
22. augustā. Lauru pāris strādā lauk- Voldemāram Griķitim, lai piedzītu vi-saimniecībā,
un ģimenes galva ir arī Oa iztrūkstošo algas daļu par divarpus
vietējās kopas draudzes loceklis. Vi- gadiem, kā to paredz likums. Neļau­nu
dzīves vieta: Ashcombe Tov^er, Ulm izmantot latvietij taisnība ir viņa
Lower Coltage. Near Dawllsh. South pusē — tai jāuzvar!
Devon. I Voldemāra Grlķīša adrese: Cheze
Robert, Andrē, Savigny sur Clairls
(Yonne), France. J. SkrastiņI
F r a n c i j ā , februāri
Uzņēmumā Jānis
un Elza Lauri pēc
savu dvīnīšu kri­stībām;
vidū mSc.
R. Mužiks: aiz vi­ņiem
— kristību
viesi
LATVIEŠU SKAUTI SADARBOJAS
AR AMERIKAS SKAUTU ORGANI-Z
A C U U
Čikāgas latviešu skautu Stabura­ga
vienība reģistrēta Amerikas skau­tu
organizācijas Austiņa novadā
Latviešu skauti piedalīsies ari Ameri­kas
skautu kopējā pasākumā, savācot
pag. g. auto nurpurus Izejvielām un
Izdalot informācijas materiālus Iedzī­votājiem
par izturēšanos atombumbu
uzbrukuma gadījumā. Ar reģistrēša-nos
Amerikas skautu oTganizficijā
nav skārta latviešu skautu vienības
iekšējā darbība. Arī turpmāk tie rū­pēsies
par latvisko tradīciju izkop­šanu.