Bavarijas Latviesu vestnesis, February 17, 1951

              ļ^tSdien, 19S1. g. 1 4 ^ ,^
vicieia emlgrScllu ^ .
tearta mēT^esI. GalvniJr
m sa^idājušas ASV w?
Maācijairv I?braukšana 2
,torfas, Minchenes,
«Ik eanigrācijas nomein^^'*
0dM atsauc banBii
_ ibvakijas bij. ārlieTl^
Iflementiss būtu ieradies j^j^
;ec*u robežu pag. .J*
;ts mm valdības nvo.^
iesniegta ASV ārlie^ļļ
b^,ar Tito^ un JugogUvļu.
- A S V ārlietu ^iceSg
^at lavlnes aprakuiai
ihm demus S^^eicē un partr^
iatikanl uz vaķākām dzeizJ
A Kalnu ciemā Aeroba
y cilvēki, bet'trasko 16. J
|eU stāsta, ka Frasko apraU
^gas sniegi masas, fej.
t esamību liecļnot valre tiS
leas torņa gail; Vairākus
lavīnu briesn^u dēļ evak«§.
Zi^meļltaliltt piemeU2M|
' plMu un ilavinii hī\^
I dsJifelzceļa līŖljas pārtraukļj,
ļjiģ ^^akuē. I
_ stSvokļils plfidu dad
tļ» ASV xie!mielos, Vašin^
bijuži spiesti J
iedzīvi, reģistijtļ
\m% bēgļir ka^
ras mājas un
corejS,
tUttt no lielbrltānijas tu Ķ
[teveiidojusl angļu satiksmes
ļaf lai netraucēji, varētu turpiii.
medikamentu iļn kara maleiiilj
!e Korejas cli)i|tājlem,
ttivs sniega uzsnidzis
.pag» cetui^dien. Radioatt
«liegā radusies no atou
Bijām Nevada»! Platākos apjj
Austrijā savukārt uzsmigabriia
I,. kas, pēc lieipratēju atzinia^^
[eajaul^ts Sabaras emiltlm.
tee kiralis Vkhk% laderinipn
% V» Narimaiļi Sadeku. !
m bāzes ]ļ[ļa&i LangleŗASV
I beigās nodofiļ franču \ixmii
Iclbāi izmantošanai cīņas
aizdaten gripas bad|us, b
(uii anfļu zihātniekl Sp^d^il
t^me tikai Izkmna gripas W
i^»iāk:ot vliis Atlantijas obļ
8 ells daļiņas gaisu piMļ
ii
no Masļcavas neatk
jK^ūnistu paHiJ^ nodiiinaļili
iienta deputātj iMaņanl un Kiitļ
^en izs^āj^ļs no lldzSloSļl
komunistu partija* un"
fSc tam sekojuši vēl dl
0 komūniju vadoņii li
partiju, itiļu komūmstu'
laado vadoņi laicinājuSi
ao Maskava»! partijas
to
ļtt trilkuma dēļ Vāclji
"^i^^ karaspēka un»
ģiņie|ies locekļu'
.panēr bū4 jāierobežo,,
«sl aizsardziļDas ministrija'
pretēji iepriekšējām zl?i
ienu cBvēka ķermeņa 1
. w . ^ a i sakasi esam atkia
ļirofesori Spiriti Sjenā utiNi
īlē» Pretēji miimificēšanai, t
jMiņēmiena ķermeņa daļai
lilavu dabisko!krāsu un*
llistoš gadu, iegūstot
Mariju KristKni Daini k
M Leopoldiiii sauks i
jl4a un beļģu princeses m
iesen dzimuSo meitu,
[det amatam iieteikuslej,
fe-Jaunzaamde, jauo^ra
jc nāves soda atjaunošanas,
^^as un 2 stundas badojl»
fiiiifna Turinā, atgūstot
badošanās pasauHes^r»
te» lāpit un šut turpmākJ
iārburgas taut^toln pe^ep
lem, kam stundu saraks^
- paredzētas 20 stundas ^
«.Iemācot ^^iem^PJ«s
ialaplt zeķes, pielabot J i
Solu vadībai grib reije
la ieaudzēt kārtības ^
lācīt tos derilt naiiw
.,netikum!gu
dļa» policijas šefs (A^vi
iihmi Rūgtais rīss,mi5
rīdīt Flknu patlaban i^a«»
Ejas iacha kāzās, Jt«
4fea. piedalījās 1636 viesi.
mvicllas parla"®"'*», .j
ārlietu ministrs Eč^ 0
ibas ministrs Maršals
,:bruņoto spēku virspa^
Eizenliauers. §
^a beru slttdJniil|2^,,,s
.iespieduši kadas^g^
des organizācijas locw jiigsi
k i aploksnēs ar Prā^^ij
Ipolltiskās cenzūtas ^ J
Kmu. Tāpēc vēstij PjJ^ti
•ijuši pat daudzi pro^^^^
Stl
LATVIJA
Latvian Newspaper
Nr. 14 (458) Febr. 17, 1951
Publisbtr: JlhlsNledra, AugusU
dorf b. Detmold, Lager, BL »~7,
Phoņe Au£iist<l9rf 02._Printex:
Weilheimer Dnīckerei G. m. b. H.,
Weilbeim (Obb.). Published lwict
weekly.
CirculAtion 11.000.
Sponsor — International Refugee
Organization. LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 14 (458)
Seatdien, 1951. g. 17. febr.
bnik trt^dienfia un lettdlenfii.
Izdevēji: LatvieSu Centrālft Ko­mitejā.
Galveni redaktora v. 1.
Maksia CuUtlt. Redaktori: P.
iOAnB, V. LestņI, S. Raisteta,
L. Svarcs. Apgftda saimniecības
vadītājs A. Āboliņi. AustriUjas
redakcijas vaditijs A. SmiU
(II, Linden Avenue, Wendouree,
BaUarat, Vic, Australia). Re-dakcijat
«dr.: (13b) Grafen&schaa
(Obb.), DP Camp.
Ečesons bridina,
aicina un atsauc
Vašingtona (11). — Kārtējā preses
konferencē treŠciien ASV ārlietu mi­nistrs
Ečesons pasvītroja, ka komu­nistu
uzbrukums Jugoslavij-ai nopiet­ni
apdraudēšot pasaules mieru. Acu­mirkli
viņš nevarot tuvāk izteikties
par to, ko darīs ASV gadījumā, ja pa­vasarī
Jugoslavljai uzbruktu satelītu
valstis. Ečesons aicināja visu zemju
komunistus padomāt par savas zemes
labklājību un līdzīgi itāļu komunistu
grupai atšķeltie» no Maskavas,
Ečesons kategoriski atsauca bau­mas,
it kā ASV nodomājusi iesniegt
Pad. savienībai priekšlikumus par Vā­cijas
neitralitāti. Šādām baumām ne­esot
nekāda reāla pamata. Sav. val­stis
savukārt negribot ieteikt arī vācu
vienību organiizēSanu Eiropas aizsar­dzībai,
iekams vācieši paši izteiks
vēlēšanos šādu vienību uzstādlšan^ad.
MOcsiināti
ieceļošanas
noteikumi ASV
Stutgarte (sl). — Stutgartes
radio ceturtdien ziņoja, ka ar
S. g. 1. martu mīkstināti iece­ļošanas
notetkumi ASV. Va­šingtonas
DP komisijas priekš­sēdis
Džibsoi», kas patlaban
uzturoties Frankfurtē, radiofona
pārstāvim izteicies, ka turpmāk
nominālā piederība nacionāl­sociālistiskai
vai fašistiskai or­ganizācijai
nebūšot šķērslis ie­ceļošanā
Sav. valstīs.
Džibsons, kā zināms, ieradies
Eiropā, lai novērstu šķēršļus,
kas kavē un novilcina pārvie­toto
personu izceļošanu.
Divas ļaunas la^irikas f ankp
razošaial nn divKāršofi
izdevumi iMmalīnB nāvēm
londona (eo). — Lielbritānijas aizsardzības ministrs Sinvels trešdien,
ievadot debates apakšnamā par aizsardzības budietu, paziņoja, ka An­glija
savus bruņotos spēkus Vācijā palielinās no divi uz ēetrim divīzi­jām.
Tāpat pastiprināšot kontinenta aviācijas sastivu ar Jauniem turbo-iznicinātājiem
un bumbvežu vienibānu
AUSTRUMBBRLINES POllCļJA AP­CIETINA
BIJ. KRIEVIJAS PAVALST­NIEKUS
Berlīne (al). — Berliner Stadtblatt
ziņo, ka pēdējās dienās austrumsek-torā
apcietinātas vairākas krievietes,
kas apprecējušās ar vāciešiem un pa
lielākai daļai atstājušas Krieviju jau
pirms 30 gadiem. Visas apcietinā­tās
bija Vācijas pavalstnieces. Laik­raksts
tālāk ziņo, ka austrumjoslas
valsts drošības ministrijā sastādīti
saraksti par visiem tiem Berlīnes rie­tumu
sektoru, iedzīvotājiem, kam
krieviska izcelšanās.
i
Ievadīta
Francijas-Iialijas
tuvināšanas
Santa Margarita (la). — Franču un
Itaļu konference, kurā bez abu valstu
ministru prezidentiem piedalījās ari
ārlietu ministri un lielāks skaits saim­niecisku
un politisku lietpratēju, bei­dzās
otrdienas vakarā. Beigu komu­nikē,
ko trešdien publicēja abu val­stu
galvaspilsētās, teikts, ka Francija
un Itālija vienojušās par sadarbību
vienotās Eiropas un Atkntika pakta
ietvaros. Abas zemes vienojušās par
kopīgu un saskaņotu rīcību Eiropas ar­mijas
um Vācijas apbruņošanās plāk­snē.
Tās apņēmušās starptautiskos
strīdus jautājumos saskaņot viedok­ļus
un politiskos jautājumus neizšķirt
bez savstarpējas informēšanās.
Tiklab franču kā itaļu oficiālās ap­rindas
pauž apmierinājumu par sa
nāksmes rezultātiem. Abi ministru
prezidenti preses pārstāvjiem izteiku-
^ šies, ka viņu valdību pārstāvji turp­māk
sastapsies regulāri un bieži, la
f kopīgiem spēkiem radītu lielāku dzi
vību Eiropas ūnijas realizēšanā. Abu
valstu pārstāvji vienojušies ari pa
^ veselu virkni sīkākiem jautājumiem
piem., itaļu ieceļošanu Francijā, Itā­lijas
interešu aizstāvēšanu jēlvielu
sadalē, Francijas dzelzs rūdas ieveša-
? nu Itālijā u. t. t
Martā Vācijā ieradīts 11. angļu
tanku divīzija, bet vasarā vēl otra di
vīzija, tedca Sinvels, runādams par
Eiiopas bruņoto spēku stiprināšanu,
kur Anglijai jāpierfido^ sava labā
iriba. Tālāk ministrs ziņoja, ka pat
laban Lielbrļtāaiijā ceļot divas jaunas
tanku labrike^, kā ari plašas darbnl
oas modernāko -turbomotoru būvei,
lev&ojamd paplašinot amgļu 50 t tan
ku Centurk>n ražošanu. Siš tanku
tips esot pārākais visā pasaulē. LI
dzekļi lidmašīnu būvēm di^bultoti.
Vēl šogad karaliskās gadsa flotes rī­cībā
nodos jauno iznīcinātāju Venom,
kas sevišķi piemērots ienaidnieka
liidmašlnu apkarošanai. Tāpat Anglija
pasūtinājusi zināmu skaitu pasaules
ātrāko iznlci(nātāju — amerikāņu
Sabre (F86) tipa — Savienotajās val­stis.
Sākta arī divmotorlgu turbo
bumbvežu Cauberra pastiprināta ra
žošana. Gandrīz visas iznlcināilāju
eskadriļas jau apgādātas ar turbo
motoriem. Tuvākā laikā ar tiem ap­gādās
m bumbvežu eskadriļas. Su
perojetokšņu aizstāšanai pasūtināti
četrmotorigi turbobumbvežL
ASV armijas ģenerālštāba šefs ģen
Kollinss otrdien preses pārstāvjiem
izteicās, ka līdz 1. jūlijam Sav. valstu
rīcībā būs 24 aktīvas divīzijas, pre
astoņām, kas lām bija Korejas kaŗ
sākumā.
Tito nebaida karu Latviešu zemnieks
briesmas
V^tura mica, U tikai tis Uu-ta
« ari rilpnledbas valsis — iplj
liturēt dzīves neiēllgo kookuranck
kuru lauktalmnledba blJuH itipra,
VeseUgi semniaku kirU lōķlrfgl Ie­tekmē
ki katras tautas talmniedskos
Pieci punkti, kas attur austraņius no uzbrukuma
laja pavasari- ASV diplomātiska ofensīva
miera saglabāšanai
HiAn^^ t\^\ t>x ja .1^ flzlskoi, ti ar! garīgos un morālos
Belgrade (M). - Pēc apspnedēm ar Tīto un JugotlavIJas ārlietu ml- spēkus. Latviešu lemnleki tēvien^ē
mstru Kardeļu ASV ārlietu ministrijas Eiropas nodaļas viceministrs Per- Ir nāvei briesmās, un nav mfitu ip?-
kirass trešdien izteicās, ka Jugoslavijas valsts galva šajā pavasari negaida kos līdzēt komOnltma iņaugot mlrsto-uzbrukumu
no austrumiem. Ari Perkinsa paša p&rlieciba ir, ka šis pava* M^JMn Latvijas arijam. Bet arī līdz-saris
karu nenesīs. Tālāk Perkins preses pārstāvjiem paskaidroja, ka rie- *^*J* P*wdia trimdā runi baigu va-timiu
sabiedrotie patlaban nopietni apsver ko darīt gadījumā, ja komin- r^^\ Utvtešu zemnldu it
forma valstis uzbruktu Jugoslavijai.
New York Times diplomātiskais ko­respondents
Džems Ristons apgalvo,
ka ASV ievadījušas diplomātisku
ofensīvu, lai Maskavu un tās traban-tus
atbaidītu no Korejas dēkai līdzī­ga
pasākun»!. Pie šīs ofensīvas pie­skaitāms
Perkinsa Belgrades apciemo­jums,
ASV aviācijas viceministra Fin-letera
Turcijas apmeklējums, plašie
mtanevri Vidusjūrā, kā ari atombumbu
mēģinājumi Nevadā. Perkinss savus
optimistiskos apgalvojumus pamato ne
vien ar paša Tuvo austrumu ceļojumā
gūtiem iespaidiem, bet ar informāciju,
ko viņš saņēmis apspriedēs ar ASV
misiju vadītājiem valstīs aiz dzelzs
priekškara — Pad. savienībā. Polijā,
Cechoslovakijā, Ungārijā un Rumāni­jā.
So konferenci, kas notika Parīzē
New York Herald Tribune līdzstrād­nieks
izmantojis sarunām ar amerikā­ņu
diplomātiem no satelltvalstu gal­vaspilsētām
un sniedza plašākā rak­stā
savus secinājumus, kas ir visai in­teresanti.
Galvenie no šiem secinājumiem ir:
pirmkārt, Maskavas sadelltvalstis vēl
neplāno karu pret Jugoslaviju jau
šai pavasari vai vasarā? otrkārt, nav
cerību uz drīzu un atklātu sacelšanos
pret satelītu komunistiskajām valdī-blmt
treškārt, konsteitiējams, ka ko­munistiem
ļoU liĢļē mērā sekmēju-Šies
jaumuzbōves projekti, bet tis iz­misuši
meklē ceļus, kā pacelt pro­dukciju
rūpnīcās un lauksaimniecībā.
Amerikāņu diplomāti ir vienis pratis,
ka karu Eiropā ievadītu satelītarmiju
uzbrukums Jugoslavijai. Tā kā drī­zam
šādam užbrt^umam nevar saska­tīt
nekādu pazīmju, tad tālākais seci­nājums
ir. ka Eiropai vēl nedraud
driza kara briesmas.
mirsti To veidņa dolart un bēgšana
no laukiem ui pllsēUim. Dolāru ski-nevarētu
palikt absolūU noslēpta. Ir|vi«noi slīkst tautai dliākis vērti-gan
zināms, ka pagājušā gadā pastip- ^ — niņēmība, Izturiba» Udba sev,
rināta kapa materiālu rūpniecība šais ««J?»» P/**ki un gan...
valstīs un ka Ungārijas, Rumānijas raugotlei, nevarētu bflt l«-
uin Bulgārijas armija apmēru zinā P*^^™'»' latviešu zemnieks li-
^ " vēlējies labāk atalgotu dari»u un dzī­vi
pttiētft, šķietami gaišākai nākot­nei
nodrošināšanai. Bet dolart vien
nedod dzīvei Jēgu augitftko plepU*
dījumn; ar tiem vien mumi Latviju
neatjaunot. Nevli nauda, bet gadu
toteņlem īvētltājā zemei darbā Iz-
(Turpinājumi 8. Ipp.)
Parīze spriež par
Eiropas armiju
Amerikāni veido
gaisa bazu tiklu
ap Eiropu
Jugoslavijas ekskaralis Pēteris un
krievu bēgli Bavārijā piesola
Eizenhaueram 29.000 viru leģionam
Parīze (md). — Daily Mail Parīzes
korespondenU ziņo, ka Jugoslavijas
ekskaralim Pēterim esot ricibā 25.000
pirmklasīgu, rietumiem uzticīgu cīnī­tāju,
kas tagad kā bēgļi dzivo An­glijā
un citās valstis, bet kas varētu
stāties Atlantika pakta valstu rīcībā
kā ārzemnieku leģions. Ekskaralis
šai jautājumā esot kontaktā ar ame­rikāņu
senatoru Džonsonu, kas ieteic
šādu leģionu dibināt. Lielākā / daļa
no Pēterim uzticīgajiem jugoslaviem
pēdējā karā jau esot cīnījušies kopā
ar rietumu sabiedrotiem. Ekskaralis
esot gatavs organizēt īpašu divīziju,
bet kara gadījumā ari pats nekavējo­ties
stāties UN spēku ricibā.
P«!xe (U). - ceturtdien Francija. J«g;%J»ŗj' S^^'^JS^t
ārlietu ministrijas telpāe .Skfis V XriLrfi««'.rt,^^^^^
epriedes par Eiropas «miju. Oftdā- J", "L"; nS"
1os pārstāvjus U2 sanāksmi sōttjiiša» „ V Mmdas un tikt pie uvas pat-itaHi
» n a i i i u T •,v«»wAn^.Tn p i ^ stivlgas valsts. Nevien nauda, bel
?S£insf-^S^^^ «J Jo «uda'^'a^^^
Kr:sj.^un%oVtS2"'^^^^^ «
stāvjl piedalās konferencē Ūkai kār—'?,"!'"^^^ ,„ n n v S r n t s i i D2. r.._x.. . 1 . . . B i . . . . ^ . . i T» tt vH Distamika par ZarmHija«s Lko«doula vve.iidSo.^šain^a Tu«n vadība | ^J". !*• «.-«Jl»v,.i.e n *oJ ,i fa«bsei.m t Uaār»i
piekrit Francijai. Visu nāciju kara- S •PfJ^^^^^
vīriem nodrošinātas Udzigas Uesības. "'^^^^^^
Katrd dalībniecei valstij jāupurē M^ļ^^^!^^^
nama daļa no savas aaziardzības mi- &^J^iUa^^^^^^ «T
nistrijas suverenitātes, pakļaujot to «ļ^^ļ ^.J^^^
Saldr?r^%r'^^^^^ Sgaa ss^avvoo. i vvēfritrētjmiin^oii^ p/aSr Mko^n^fe^re^n ci | ^^ ^^u^^ib^^a nlticljai negitlvi^i ^Ie^te^ka^
un pirtlcībii maiku. Mazlk |aunu«
mi ti nedara pirmajai, zemei īvētī^
bai, ipēka nn gara bagātajai zem*
nieka paaudzei; bet īitSi detējas Ir
nSkoiāi paaudzes, kur urbanizācijas iannle Iespaidi ledarbojai tIeSi —
ŗeometriikā progresijā.
Arī Latvijas neatkarības laikos ur-
Londona (gr.). — Daily Mail kores- banlzācljas ļiftmās Ietekmes atUitIļās
_ pondents no Vašingtonas ziņo, ka UelS ātrumā, un tai notika Jau otrās
Herald Tribun7iīdzstrādnieks ap-| izveidot aviācijas bažu paaudzes lalkāl Par latmi Kār|a Ul^
gaismo piecus galvenos iemeslus, kas r^^.'^Jl P^^^^^«|} A^nkai, varbūt Iļdz maņa agrārpolītika So slimību mēģl-šādu
uzskatu šķiet pamatojam. Vis- h«} Turcijai. Sis bāzes butu droSas nāja apkarot Jau tās attīstības lāku^
pirms kominfoma kampaņa pret Tito h"^.f^^^^|l* padomju iebrukuma mā. Un aiī vēl tagad, trimdā, bojā
zaudējusi dalu asuma SagatavojoUes gadījumā Rietumeiropā, un no tam neaizies musu zemnieku nobriedusi
invāzijai Jugoslavijā,* turpretim, va-P^tu iespējami aviācijas triecieni paaudze. Bet kā bOs ar mōsu Jauno
rētu sagaidīt tieši šis kominfonna P'®* ^^d, savienību un tas satelītiem paaudzi - Latvijas nākotni? Kā būs
propagandas kampaņas ārkārtīgu pa- ^^^^^^^^P/' ^.Septiņas aviācijas ar mfisn pērU - Latvijas zemnieci!
stiprināšanos ^ bāzes, ko ASV tikko sev nodrošina- Izredzes Ir ļaunas: tās draud aprit
Otrkārt, amerikāņu diplomāti nav [^L fraŗiču N^rokā,^ ari ieUlpst šai pUiētu ipoiāi, viltīgās ugunis. Un
varējuši vērot nekādas pazīmes, ka r^P^^aja Planā. Ari Anglijai lūgtas vai bez latviešu Jaunatnes un iļevie*
Maskavas satelīti gatavo mobilizā- ^^^^Ibas novietot amerikāņu lldmašl- tei palīdzības mēs spēsim atjaunot
ciiu tūlītējam karam. Kaut gan šai personālu H britu bāzes Tu- savas Izpostītās dzimtenes lauksalm^
4 ā ir grūti uzņemties garantijas, to- » austrumos.^ ; . , - Nē!
^ ' Amerikāņu aviācijas ministrs Fm- Un ka ar Tevi paiu —• Latvijai ze*
leters nesen privātās sarunās ar kon- mei arāji Vai Tev ptetiki garīgā
gresa locekļiem izteicās, ka ar liela- spēka un enerģijas pārdzīvot leilgsto-jiem
B-36 un B-52 tipa bumbvežiem So trimdu? Vai Tu Jutīsies apmieri-gan
iespējami tieši triecieni no ASV nāts Toronto priekSpUiētā, Ņujorkas
pret Pad. savienību, bet vidējā tipa debesskrāpja pajumtē vad Sidnejas
„supercietokšņi" un B-47 tipa turbo- fabrikā — nejuzdams paSa artās ze-bumbveži
tomēr paliks amerikāņu mes imariu, neredzēdami rīta raias
galvenie ieroči stratēģiskai bombar- ludrabu mirdzam paSa lētajā larkan*
dēšanai, un tiem vajadzīgas tuvākas baltajā āboliņā? Pārbaudi savu vēl
bāzes. Finletera apmeklējumam Tur- veselo garu un ilrdiapziņul Pārdomā,
Tai pašā laikā no Minchenes ziņo, I ^ijā ari bija jānoskaidro iespējas vai Ir vērti par naudu pārdot lavu
ka ģenerālim Eizenhaueram nosūtīts amerikāņu gaisa bažu ierīkošanai šai ģimeni — UtvIJas un Tavu paSu nā-krievu
bēgļu piedāvājums sastādīt M^^^vigaja apgabalā, kas piemērots kotni? Uzklausi savu llgajoi trimdas
4000 viru Melu .komunisma upuruh^^^^ienam ne vien pret Pad savie- gados nn nometnēs nomākto ailns
brigādi". Minchene ir Komunisma h»^", bet ari pret Rumānijas ntīftas balill Tā lauc - atpaka| pie zemei...
upuru ligas miteklis. Ligu vada Dr. ļ iaukiem un citām svarīgām vietām, ļ Trimda IeUgit IzSķiroSu notikumu
Kosarevs. Ligas biedri sastādās no
mēr jāpieņem, ka šāda gatavošanās
Dienvidkorejieiu invāzija pie
Vonsanas
Tokio (eo). — Atvalres kaujas Ko­rejas
frontes dienvidus daļā sasnie­gušas
kulmināciju. Posmā starp Si-pongu
un Hengsongu UN pozīcijām
' uzbrūk ķīniešu un ziemeļkorejiešu
vienības, kuru stiprumu vērtē uz 100.000—170.000. Par ciņu niknumu
I liecina tas, ka kāda svariga augstie-
I ne pie Vonšrnas mainījusi saimnieku
^'4 reizes. Līdz ceturtdienai visus ko­munistu
ielaušanās mēģinājumus atsi­la.
Dienv^orejiešu flotes vienības
trešdien izcēlās malā netālu no ostas
pilsētas Vonsanas — 140 km uz zie­meļiem
no 38. platuma grāda. — Pēc
pēdējām ziņām invāzij^as trupas bija
ielauzušās Vonsanas priekšpilsētās.
Amerikāņi šai akcijā nepiedalījās.
Seulas sektorā ienaidnieka spēki ie­vērojami
pastiprinājušie, bel līdzši­nējie
komunistu pretuzbrukumi pali­kuši
tomēr bez sekmēm.
Pad savienības un Maskavas satelīt
valstu bēgļiem, kas šai Bavārijas da
ļā izveidojuši sava veida „mazo Krie­viju".
Minchene pastāv pavisam
ap 30 krievu, gruzīnu, ukraiņu, kau­kāziešu
uc. organizācijas. „Mūsu
25.000 bezvārda
galvojumu uz ASV
priekšvakarā lauksaimniecībai kon­junktūra
vlioi kontinentoi ir augsta.
Laukos krizei nebni. Naudai vērtība
kritiilei, pārtikai vērtība celsies.
Bfii viegli atmaksāt aizņēmumus.
Urbanizācijai un kara draudos visas
IRO publiskās informācijas birojs valstis veicina lauksaimniecībai no
piedāvājums Eizenhaueram ir pavi- ļ Frankfurtē ziņo, ka ASV paredzējusi stIprInāSanoi ar mazprocentīglem llg-sam
nopietns," izteicās Dr. Kosarevs. 25.000 bezvārda galvojumu darbam termiņa aizdevumiem, tirgus un cenu
„Mums arī ir visi vajadzīgie virsnieki sekojošās nozarēs un profesijās: rak- »tablllzācljue Izmanto Sīi leipēju un
un lietpratēji, un brigādes rindās slā- tuvju strādniekiem, medianiķiem, pUsētāi nzkriltofr līdzekļus sava kak­tos
tūkstoši brīvprātīgo, kas tagad darba rīku gatavotājiem, alvas un tiņa, lava itdrīSa zemei legādeL Iz­strādā
Bavārijas laukos un pilsētās, varkaļiem, plākšņu metalla apstrādā- manto tās levli, lavai ģimenei, savu
Dodiet tikai mums ieročus un at- lajiem, veidotājiem, velmētājiem uc bērnu nn Latvijai nākotnei laglabā-ļauju,
un jums būs brigāde, kas gata- metallstrādniekiem, būvstrādniekiem, Sanail Agr. A. Jesieni
va cīnīties sirdīgāk par visiem kara- kokrūpniecības strādniekiem, ārstiem, ——
vīriem Eiropā' veterinārārstiem žēlsirdīgām māsām, DP BEĻĢIJA IEKSRTOJUSI
laboratoriju tec'hniķiem, tecbniikiem NELEGĀLU „UKRAINAS BALSS"
ASV senāta ārkārtējā komisija tik- ļ zīmētājiem, elektro- un mašīninže- RAIDĪTĀJU
ko pieņēmusi likumprojektu, kas at- nieriem, drēbniekiem un laukstrād- Vervjē (mr). — Beļģu policija ap-ļauj
aizsardzības mm^trijai mobilizēt niekiem. Bezbērnu pāri var dabūt cietinājusi divas pārvietotās perso-
5 gadus no vietas pa 25.000 ārzem- kombinētu darbu mājsaimniecībā, nas, kas apsūdzētas par nelegāla ra-nieku
katru gadu. Ārzemnieku kop- Interesentiem personīgi vai ar dio raidītāja iekārtošanu un izmanto-skaits
amerikāņu armijā nedrīkstētu rakstu nekavējoties jāpieteicas tuvā- Sanu. Pēc Reutera ziņām, slepenā
pārsniegt 125.000. Komisija pieņēmusi kajā IRO imigrācijai birojā, NCWC raidstacija, kuras jauda gan nav bi-ari
likumprojektu, kas paredz 18 q. vai DP komisijas birojos, IRO birojs jusi liela, noraidījusi ik dienas kār-veco
ASV pilsoņu iesaukšanu div- Frankfurtē caurskatls tikai Lielhesenē lēju programmu. Raidītājs pats sevi
gadīgam militāram dienestam. | dzīvojošo DP iesniegumus. | apzīmējis par „Ukrainai balli".