Bavarijas Latviesu vestnesis, April 13, 1946

              LATVIAN NEWS BULLETIN
Redakclja-Editorial Office; Hotel Gonvikt, Dillingen/Donau, Bayern (13b) Iznāk divi reizes nedēlā — Published twice a week.
m
Nr.29(31) Authorized by Military Government and UN RRA Dillingenā, sestdien, 1946. g, 13. aprīli
Viktors Bieiltkājis
ASV 32. prezidents
1945. g. 12. aprīlī vakarā ASV val­dības
un citu augstāku vadītāju vidū
Savienoto Valstu viceprezidents Ha­rijs
Trumens, Vašingtonas Baltā
namā, stāvot zem prezidenta Vudro
Vilsona portreta un rokās turot bl-beli,
sacija zvēresta vārdus, kurus pie­vēma
augstākais tiesnesis Harlans
Stons. Tā 60 g. v. kārtīgais, slaidais
-amerikānis no Misurijas stāta, kas
lieto acenes-kļuva par Savienoto Val­stu
valsts prezidentu;
Visi Savienoto valstu pilsoAi todien
vaicāja: „Kāds īstenībā ir Harijs Tru-mens?"
Ņujorkas laikraksts „Time"
tam atbildēja divi vārdos: ..pilsonis
— karavīrs."
: Šī pilsoņa — karavīra vadībā Savie­notās
Valstis aizgājušā gadā piedzīvo­ja
uzvaru pār Vāciju un Japānu un šī
paša prezidenta vadībā turpina cīnu
par pasaules miera un līdzsvara atjau­nošanu,
kas sākās ar Vienoto Nāciju
•kopējo cīfiu pret demokrātijas ienaid­niekiem,
ar Atlantijas' chartu un ar
Sanfranciskas konferenci, kas lika pa­matus
jaunajai Vienoto Nāciju orga­nizācijai
— UNO. Šī cīna aizvien ve
turpinās un tā izšķif arī visu mūsu - -
latviešu emigrantu, dzīvi un nākotni.
ASV valsts prezidenta nostāju aiz­vadītajā
gadā spilgtāk par daudz ko
citu raksturoja vlfia deklarētie Savie­noto
Valstu ārlietu politikas 12 panti.
To vārdi sevī glabā mūsu cerību, ti­cību
un paļāvību nākamām dienām,
mūsu eksistencd, tiesībām un dzīves
jēgai. Tie runā par katras tautas
tiesībām uz brīvību un patstāvību,
par tieslbv^m lemt un noteikt pašiem
par sevi -—bez citu varu spaidiem un
diktāta . ..
Tādu mēs esam mācījusies pazīt
A S V valsts prezidentu Hariju Tru-mcnu.
Tāpēc pakavēsimies ļVēl pie tā
tēla, ko priekš gada amerikāiiiem vār­dos
rādīja „Time."
— Harija Trumena'dzīves ceļu vei­dojuši:
1. divi kari; 2. dzīve mazas
lauksaimniecības šaurajos apvārAfios;
3. agri sākta politiska karjera. Misu-rijas
fermera dēls, viiiš netļka tālāk
par vidusskolu, kad jaii bija jāsāk
strādāt. Viņš bija dzelzceļa tabeļve­dis
Kanzasas-Sitijā, viņš sai'noja laik­rakstus
„Star" ekspedīcijā, vifiš strādā­ja
par bankas ierēdni. Tad viņš at­griezās
uz fermu, un pirmhis• pasaules
karš no turienes izrāva arī vinu. Il­gus
gadus viņš bija nacionālās gvar­des
(atbilst aizsargu organizācijai Lat­vijā)
loceklis, kadēl uz Franciju va­rēja
doties par kapteini. īPar^augstasi-nību
ienaidnieku ugunī, reiz kaujas
laikā disciplinējot panīka nokļuvušo
rotu, viņš saiiem uzslavu un atgriezās
mājās jau kā majors. Kopš tā laika
Trumens vienmēr bija pilsonis — ka-favīrs,
kas interesējas par armiju un,
kļūstot par valsts prezidentu, viņš jau
bija armijas rezerves pulkvedis. Pēc
Teodora Rūzvelta viņš Baltajā namā
ir pirmais valsts prezidents — biju-
Sais karavīrs.
Kanzasas-Sitijā pēc pirmā pasaules
kara Harijs Trumens bija varonis,
kas, kā visi kara varofii, drīz atkal
iejuka tautas masā Ar kādu kara-biedru,
t^du pašu artileristu kā viiiš,
•Trumens atver galantērijas veikalu.
Tas neijaja. Viņš tad pievēršas poli­tikai
un klust par grāfistes tiesnesi,
kas Amerikā ir administratīvs, bet
np ma.^Vistrāiūras postenis. Nav iz­slēgts,
ka viņš tā arī būtu palicis par
necilu politisku darbinieku, ja Kan-zasas-
Sitijas ievērojamais politiķis
Pendergasts, kas noteica pār visu Mi-surijas
št::tu, vinu 1934. gadā itin
vienkārši nebūtu iecēlis par Savienoto
Valstu senatoru. 1940! g. Trumenu ie­vēlēja
par senatoru no jauna. Tad
nāca otrs. pasaules karš un Harijs
Trumens drīz kļuva pazīstams visai
Amerikai. Ar pirmā kara vcļterāna
patriotismu un ar politiķa rūdīto ska­tu
viņš orj^anizēja ASV senāta iz­meklēšanas
komiteju, ko (jirlz sauca
Tina vārdā. Gandrīz vienā dienā vihš
kļuva par amerikāņu karam veltīto
«entienu sargu un pārbaudītājuv kas
laovērš trūkumus, palīdz produkcijas
(Beigas 3. lappuse)
To Fresident • Truman U. S- A.
One year ago, for day8 after Franklin Delano Roosevelt passed away, HarryS. Truman, a friendly humble
man ipecame the 32nd Fresident of the United States of America.
President Truman's first statement to the world after assuming office willforeverbe remembered by mc.
Ii is as foltows:^,(]ļur departed leader never looked backward.He looked forward and mowed Loirward. That is
whai he would want U8 io do. That i8what America will do. In the day8 ahead we will face problems of stag-gcring
proportions, Howeyer, with the faith of our fathers in our hearts we do not fear the future."
President Truman said he would defend the Rooseveltas ideāls, with all his strenght and with all his heart.
Mr, Truman, I for one who has had the e.xperience of worklng with Latvian Displaced Persons, can assure
you that these unfortunate victims of the world conflict are deeply grateful and the prayer that is ontheir lips
and in their hearts is for God*s continued good health, good guidance in Goveinme^t Administration.
Clifford Charles Maisie,
UNRRA Dircctor Team 308
Savienoto Valstu prezidentam Harijam Ttumenam
Priekš viena gada — četras dienas pēc tam, kad Franklins Delano Rūzveits bija aizvēris acis, par Amerikas
Savienoto Valstu 32. prezidentu bija kļuvis labsirdīgs un vienkāršs vīrs.
Es Menmēr atcerēšos prezidenta Trumena pirmo vēstījumu pasaulei pēc amata uzņemšanās. Tas skanēja
Sādi: „Mūsu aizgājušais vadonis nekad neskatījās atpakaļ. Viiiš raudzījās uz priekšu un gāja uz priekšu. Tas ir
tas, ko viņš gribētu, lai mēs darām. Tas ir tas, ko darīs Amerika. Nākamās dienās mums jāatrisina satriecošu
samēru problēmas. Lai 1 Ar mūsu tēva paļāvību mūsu sirdīs mēs nākotnes nebīstāmiesl-
Prezidents Trumens sadja, ka viņš ar visu savu spēku un ar visu savu sirdi aizstāvēs Ruzvelia ideālus.
Kungs Trument Es, kam ir piedzīvojumi darbā ar pārvietotām personām — latviešiem, varu Jums aplieci­nāt,
ka šie pasaules konflikta nelaimīgie upuri ir Jums dziii pateicīgi, un uz vinu lūpām un viiiu sirdīs ir lūg­šana,
lai Dievs Jums dod labu veselību un panākumus Jūsu valdības darbā,
Klifords Čarlzs M o l s i j s,
UNRRA's 308. vienības direktors
Čikago, 6. aprīlī (INS). — Prezi­dents
Trumens Šodien izteica pie­zīmi
attiecībā uz Padomju Savienību,
ka U N O ..pastāvēšot uz Irānas suve­renitāti
un neatkarību" un tāpat uz
citu mazo nāciju tiesībām Vidējos
austrumos.
Uzrunājot armijas dienā karavīrus
Trumens aicināja nostiprināt ASV
varu, vienot visus bruņotos spēkus un
izvest universālu apmācības program­mu
armijā, pie kam vifiš brīdināja
varbūtībai, ka lielās varas Vidējos
austrumos var „plepeši iejaukties
konfliktos." Tālāk Trumens paskai­droja^
ka neesot nevienas lielas vai
mazas valsts, kuras intereses Tuvos
vai Vidējos austrumos nevarētu pār­spriest
vai apmierināt ar UNO starp­niecību.
Trumens apgalvoja, ka U NO
ir tiesības pastāvēt uz to, lai neviena
nācija šajos apgabalos netiktu ap­draudēta
un okupēta.
Prezidents tālāk norādīja, ka viņš
sagaidot, ka Tālo austrumu jautāju­mā
Padomju Savienība būšot vienis
pratis ar Lielbritāniju un ASV par to,
ka tur Jāvaldot mieram. Prezidents
teica, ka ASV ārpolitikai vajagot būt
„ u n i V e r s ā l a i " . Patlaban A SV esot
stiprākās militārā zifiā kā jebkura
pasaules valsts un tām tādām jāpalie-kot
arī turpmāk, lai spētu saglabāt
pasaules mieru. „Uzvarētājas nācijas
nevar vienk^r^H saņemt savas uzvaras,
pagriezt tad muguru un solot pro­jām.
Jābūt drošiem par to, ka ienaid­nieks
nemēģinās vēl uzbrukt un jā­baidās
no uzvarēto tirannijas. Tiran-nija
jāiznīd līdz pašai saknei, tā
jāiznīd/no katra uzvarētās nācijas lo­cekļa
sirds un tikai tad mēs droši
varam teikt, ka esam karu uzvarē­juši."
ASV nācija domājot, ka vina
no briesmīga kara tikšot pasargāta,
ja atombumbu nodošot UNO kontro­lei.
Trumens teica, ka Savienotās
Valstis darīs visu, lai starptautiskos
ūdens ceļus nodotu visu t uitu lieto­šanā
un lai šajā zinā lauzai barjeru,
kāda tagad pastāv.
„Es neesnlu pesimists attiecībā uz
nākotni," teica Trumens. „Es ticu,
ka nav nevienas starptautiskas pro­blēmas^
ko nevarētu atrisināt, ja ir
laba griba un spēks un tās mēs atrisi­nāsim
ar mūsu pašu radītās UNO pa­līdzību.
Mūsu pašreizējā politika ir
— pabalstīt U N O cik tas musu spē­kos."
'
Prezidenta Trumena runa izpelnī­jusies
plažus komentārus presē. Lon­donas
laikraksti to nosauc par ,,lie­liskāko
un konkrētāko'' deklarāciju
attiecībā uz ārpolitiku, kopš Trumens
stājies amatā. — The „New York
Harald Tribune" saka, ka prezidents
prasot, lai atzīst amerikāņu mērķus,
bet tuvāk nepaskaidrojot, kādi šie
mērķi ir.
The Stars and Stripes
UNO baidās tati ^ķdšanas
Delegāti sagaida konfliktu Franko
Spānijas problēmas izlemšanā
Ņujorkā, 7. aprīlī (UP). - DroŠī-bas
padomes delfegāti, gaidot sa­nāksmju
atjaunošanu otrdien, šodien
izteica bažas par jaunām Padomju
Savienības, Lielbritānijas un Savieno­to
Valstu domstarpību iespējām
Franko Spānijas jautāļjumā. Ar lielu
pārliecību domā. ka A S V un Lielbri­tānija
pretosies katrai Drošības pado­mes
rīcībai prei! Franko^ motivējot
šo viedokli tādejādi, ka Franko re­žīms
ir Spānijas iekšēja! lieta un vi­ņai
pašai ir ari jāizšķir vai šis re­žīms
turpināms vai nē, un ka UNO
iejaukšanās šajā jautājumā ir Cbartas
noteikumu pārkāpšana.
. , A P ' no M a d r i d e s 7, aprīlī zi­ņo,
ka spāAu laikraksti asi nosoda
faktu, ka Padomju Savienība atzīst^
spāņu republikānisko pksila valdību,
apzīmējot to kā „draudus mieram,
kuri, kā jau tas A^airākas reizes aiz^
rādīts, atrodas Piadomju Savienībā.'*
Rumānijas attiecību pārtraukšanu ar
Franko Spāniju komentē tā, ka tai se­košot
arī līdzīga Bulgārijas, Gechoslo-vakijas
un Dienvidslāvijas rīcība.
Polijas prasība UNO attiecībā uz
Spāniju pierādot, ,,kW viss, kas rada
sajukumu un nenormālību starptau­tiskās
attiecībās, nāk no padomju Sa­vienības."
Zem Padomju Savienības
diktatūras atrodoties Inevienkvislingu
valdības, bet arī kvislingu laikraksti
un mazi potenciāli kvislingi.
Monarchistu laikraksts atbalso to
paša tematu: ,iKanlipana ir vienmēr
viena un tā pati un komandas balss
r vienmēr viena uņ tā pati, lai gan
tā atskan dažādās valodās." Laik­raksts
piezīmē, ka Staļina mēģinā­jums
izlietot frandu valdību, lai uz-
)ruktu Spānijai, neesot izdevies un ta­gad
Padomju Savienībai . jāgriežoties
pie saviem „paklausīgiem piekritē­jiem,
pie kam uzbrukumus Jau sā­kusi
Rumānija." *
Thē Stars and Stripes
ASV ierosina četru ārlietu ministru konferenci
Vašingtonā, 6. aprīli (AP). - « Ā r ­lietu
ministraļ Bērnsa priekšlikumu
par Četru lielo ārlietu ministru sa­nāksmi
25. aprīlī Parīzē, Anglija un
Francija pieņēma bez kavēšanās.
Bērnss paskaidroja, ka ārlietu mini­strija
šo priekšlikumu nosūtījusi Mo-lotovanv,
Bldo un Bevinam. Anglija
un Francija pieņēmusi Bērnsa uzaici­nājumu
un Vašingtonā cer, ka; arī
Krievijas atbilde būs drīz. Bērnss
teica, ka viņš šo sanāksmi ierosinā­jis,
lai paātrinātu miera līgumu iz­strādāšanu
ar ass valstu sabiedro­t
i e m— Itāliju, Rumāniju, Bulgāriju
un Somiju, jo viņš es.ot „loti izmisis"
par šo dokumentu sastādīšanas „lēno
gaitu." Bērnss uzsvēra, lai ārlietu mi­nistri
informē savas valdībai pastei­dzināt
līgumu noteikumu izstrādā­šanu.
Diplomātu aprindās apsveic Bērnsa
priekšlikumu kā svarīgu notikumu
sastinguma pārspēšanai, bet šaubās,
vai problēmas, kas visu laiku bija
par šķērsli līgumu izstrādāšanā, no­kārtos
piecās dienās, jo 1. maijā Pa­rīzē
jāsākas 21 -Eiropas nācijas miera
konferencei. Svarīgākie strīdīgie jau­tājumi
ir nenokārtotais Itālijas miera
līgums: Itālijas Āfrikas kolonijas, re-parāciju
maksājumi un Dienvidslāvi­jas—
Itālijas robežu strīdus Istrijā.
Ārlietu ministrija Parīzē neoficiāli
ASV priekšlikumu apsveic, jo tas dos
Francijaii iespēju nevien ierc^sināt
Spānijas un Rietumvācijas jautāju­mus,
bet arī līdzdalību ar ASV, Ang­liju
un Krieviju, Francijai kļūstat pat
četru lielo " locekli.
Bīdo pirms dažām dienām iztedcās,
ka nebūtu vietā vairs trīs lielo kon­ferences,
jo tās radot lēmumus, kas
pēc to paziņošanas pārsteidzot pa­sauli.
Tbe Stars and Stripes
Senatoru ierosinājums
Vašingtonā, 7. aprīli (AP), — ASV
senāta ārlietu komisijas priekšsēdis
Toms Konellijs un senators Uarens
R. Ostins pag. naktī nāca ar priekšli­kumu
par prezidenta Trumena, britu
premjera Etlija un ģeneralisima Sta­ļina
satjikšanos. Sāda veida sanāksme
spētu izšķirt dažādus jautājumus, Ko­nellijs
arī ieteica biežāk sasaukt ār^
lietu ministru sanāksmes.
The Stars and Stripes
Mirstošo Tautu Savienību
traucē latviešu gars
Ar tādu virsrakstu „The Stars
and Stripes'" no Zenevas sniedz
sekojošu 7. aprīļa „AP" zinu:
Mirstošās Tautu; Savienības pē­dējo
stundu iztraucējis bij. Latvi­jas
delegāts, kas pieprasījis atļaut
viņam piedalīties slēgšanas sēdē
8. aprīlī. Delegāti baidās, ka vina
pieprasījums un prasība to pielaist
sēdē varētu novest pie ierosinā­juma
par šis mazās Baltijas valsti­ņas
iekļaušanu Padomju Savienībā.
Jūlijs Feldmanis, pēdējais Lat­vijas
delegāts Tautu Savienībā, ap­meklējis
vismaz četrus citu dele­gāciju
locejclus, lai panāktu viiia
pielaišanu sēdē, zir^o no 7-enevas.
Kā tas notika
Nirnbergā, 1. aprīlī (DANA). —
Nīrnbergas prāvas gaitā iesniegts
vēstnieka Dr. Gausa zifiojums par
Vācijas-Padomju Savienības 1939. ga­da
neuzbrukšanas paktu, kuru no Vā­cijas
puses Maskavā parakstīja Ri-bentrops.
No šī Dr. Gauaa^ zii^ojuma
izriet, ka pie neuzbrukšanas pakta
noslēgts speciāls papildu līgums, kurā
novilktas Padomju Savienības un Vā
cijas interešu sfairu robežas, lai kara
gadījumā starp Poliju un Vāciju, par
ko Ribentrops izteicies, ka tas jau
esot paredzams, nerastos konflikts
starp Padomju Savienību un Vāciju
Līgumā nosprausta ari Polijas demar­kācijas
līnija, kas Polijas kara gājienā
arī ievērota. Ribentrops paskaidrojis,
ka par Baltijas valstīm, par kurām
nacisti vienmēr uzsvēruši un pasvītro­juši,
ka še pamatā esot ,iVācu kultū­ra.
"Vācijai neesot nekāda interese —
ne Latvijā, ne Igaumjā, ne Somijā,
turpretim Lietuva bijusi Vācijas in­terešu
sfairā.
Ziņojumā tālāk teikts: „Tā kā Vā­cijai
jau minētās abās Baltijas val­stīs
nebija politisku interešu, es kā
ārlietu ministrs vēlējos zināmu Bal­tijas
valstu dalu izslēgt no tās joslas,
par kuru Vācija neinteresējās un pie­skaitīt
to Vācijas politisko interešu
sfairai, bet Padomju Savienība tam
nepiekrita, sevišķi zīmējoties uz ne­aizsalstošajām
Baltijas oštānL" Tad
Ribentrops telefonējis Hitleram un
pēdējais tad arī devis MVU piekrišanu
Iffiavu viedoklim.
„Schwabii«k9 lUQd«aeelW
Starptautiskā sarkanā
krusta pases
Ženevā 5. aprīlī (NS). — Lai atvie­totu
Nanšena pases, kufas > izsniedza
pēc pirmā pasaules kara. Starptautis­kais
sarkanais krusts nodibinājis jau­nu
dokumentāciju simtiem tūksto­šiem
eiropiešu, kas i>alikuSi bez dzim­tenes.
Lielākā šo personu dala ir to
valstu piederīgie, ķufas kara laikā
bija pakļautas nopietnām politiskām
pārmainām, visvairāk Balkānu un
Baltijas valstu piederīgie^ Akūts ofi­ciālo
dokumentu trūkums saskatāms
arī tanī apstāklī, ka daudzu valstu
archlvi gājuši bojā uzlidojumos. Sar­kanā
krusta dokumenti vēl paredzēti;
lai palīdzētu bij. kara gūstekņiem, in-ternētiem,
civiliem bēgļiem un depor­tētiem.
īpašs šī dojcumenta paraugs
paredzēts Balkānu valstu piederīgiem,
īpašs paraugs būs arī personām resp*
bēgļiem, kas nevēla^ļ savā dzimtenē
atgriezties. So dokumentu izdos, lai
palīdzētu to īpašniekiem vinu ceļoju­mos
un iekļūšanai citēsi valstīs.
Nansena pases izdeva pēc pirmā
pasaules kara bēgliem-bezpavalstnie-kiem
pēc tam, kad Starptautiskais
sarkanais krusts šo jautājumu iesnie­dza
Tautu Savienībā. Šīs pases radās
kā garu sarunu rezultāts un bija pir­mā
starptautiskā šāda veida doku­mentācija.
The Stars and Stripes
Divi iesniepumi
LCK iesniegusi U N R R A's galve­nam
direktoram Vācijāļ gen. M o r •
g a n a m memorandu latviešu DP ap­gādes
un skolu lietās, lūdzot g'dību
par ģimenes dārzifiu piešķiršanu, vi­tamīnu,
apģērbu un apavu sagādi, sko­lotāju
algu kārtošanu, skolas grāma­tu^
burtnīcu un citu mācības piede­rumu
piešķiršanu latviešu DP skolām.
Otrā LGK iesniegumā |en. Morga-nam,
kas izdarīts kopā ar LCP prezi­diju,
lūgts apturēt rīkojumu par at«
brīvoto latviešu bij. kara vīru izraidī­šanu
no civilām DP nometnēm ameri*
kāAu ioslā. ^LCK IB" Detmoldā