Bavarijas Latviesu vestnesis, April 13, 1946

              Musu zēni Itālijā
|94|. g^dd va^rā vācu okupācijas
varg d^uģzĶm latviešu ģimenēm atrā>
vavinu lolojumus vēl pusaudžus
zēnus skolasgados, iesauca tos kafa
dienestā, iesēdināja kuģos un aizveda
uz Vāciju. Apmēram 1500 šo jau­nekļu,
kas bija atzīti frontCB diene­stam
par nederīgiem, vēlāk aizsūtīja
uz Itāliju un tur,'sadalīja prptaviāci-jas
vienībās dažādu darbu veikšanai.
Par daudzu vihu tālāku likteni vēl
tagad nav nekādu zinu.
Ilgāku laiku interesēdamies par mū­su
jaunekļu gaitām Itālijā, esmu savā­cis
dažus nepilnīgus datus. Piic nove­šanas
Itālijā dažiem mtisu jaunekļiem
ir izdevies tajā laikā nokļūt pie italu
partizāniem, kas cīnījās pret: vācie­šiem.
Piemēram, tas izdevies Ilmāram
Luksam, kj^s tagad dzīvo Romā, Via
Gulia ļ, un studē konservatorijā.
Kāds cit? jauneklis no gūstekņu no­metnes
pie Neapoles raksta, ka tur
vēl palikuši ap 80, latvieši. Viņš iz­saka
cerības drīz tikt Vācijā pie ve­cākiem.
Šajā nometnē dzīves apstākli
esot labi, darbs kādā [noliktavā un uz­turs
pietiekams. Pa * retam pienākot
ar! latvieSu laikraksti gan no Vācijas,
gan ZviedrijasJ Citā nometnē turpat
pie Neapoles (U.S. P.W.E, 9163
N a p 1 e s. 11 a 1 y) atrodoties. Rolfs
Dpmbrovskis no Rīgas, Elmārs Plū­dums
no Valmieras, Ilgvars PlUme no
Raunas, Jānis Plāme, Koiidrāds Podre-čiks
no Rīgas, Ojārs PurinšnGi Rīgas
Arnolds Rudzītis no Rīgas, Bruno
Ŗozenlils no Rīgas, Arturs Sirsopis no
Kastrānes, Ēdvins Skapsts no Ezeres
Roberts Skrasti6I po Kigas, Jānis
Skudra no Ogresgala, Alberts Svikis
no Talsiem, Jānis Tonnis no Rūjienas,
Leons Vanuška no Rīgas, Jānis Vel-kers
no Valmieras,! Jānis Zommers
no Valmieras un, llmairs Zvejnieks
no Taurkalnes. Neapoles tuvumā vēl
atrodas Dāvis Treimanii>, Elmārs Du­kāts,
Harijs Frišs, Jānis Pegasovs,
Ansis Rakuns, 'Albeits Roze, Pēteris
Rudzāts, Valerijs G(^idāns, Vilis Rut-kis,
Jānis Sinka, Arvīds Tīrumis, Lai-mons
Vītolinš un Alfrēds Zunde. Pie­derīgie
pēdējiem var rakstīt pastkar­tes
ar 25 vārdu tekstu un adresi uz­zināt
no kāda 9163. nometnes Ižitvieža.
Pārējie latvieši, kuru Itialijā vel esot
ap 500, atrodoties Tarentā (949/R
C a m p , T a r ^ n t o , 11 a 1 y), Rimī-ni,
Padujā, Bolonā, Fizā u. c. nomet­nēs.
Daļēji saraksti par mūsu jaunek­ļiem
Itālijā sanen^ti ari LSK EsJin-genā,
kufas kartotēkā par tiem, iespē­jams
gut ziAas.
Iiiž. Taimužs
Vf 1 arvien dzirdāmas balsis, ka Lat­vijas
Sarkanais krustii ārpus savas
valsts robežām nedrīkst darboties.
Atsaucas uz atsevišķu vietējo koman­dantu
uzskatu, ka LSK neesot starp­tautiski
atzīts. Tāds uzskats ir nepa­reizs
un izskaidrojams ar SK būtības
un uzdevumu pārprašanu. LSK ir da-a
no Starptautiskā Sarkanā krusta,
kas darbojas, pamatojoties uz Ž.ene-vas
starptautiskās konferences 1863.
gada lēmuma, 1864., 1906. un 1929. g.
Ženevas konvencijām un 1907. un
1922. g.Hāgas konvencijām. De jure
LSK vēl arvien pastāv kā nacionāla
organizācija un kā Starptautiskā Sar­kanā
krusta dala un pastāvēs tik ilgi,
kamēr pastāvēs de jure Latvijas de­mokrātiskā
republika. Ne Lielbritā­nija,
ne Amerikas Savienotās valstis,
nqdz arī Tautu Savienība nav atsaci-jušās
no atzinuma, ka Latvijas demo­krātiskā
republika ir suverēna valsts
un Starptautiskā Sarkanā krusta ko­mitejā
LSK vēl arvien skaitās par
pilntiesīgu loceklL Latvijas territo-rijas
okupācija 1940. gadā notika lau­žot
daudzus starptautiskus līgumus
un Latvijas iekļaušana Padomju Sa­vienība
notika nelikumīgi, pārkipjot
Latvijas republikas satversmi.
Pēc Latvijas satversmes, Latvijas
valsts suverēna vara pieder Latvijas
tautai (2. p), un augstākais valsts va­ras
orgāns ir pilntiesīgu pilsoņu ko­pums,
kas sastāv-no 21 gada vecumu
sasniegušiem, tiesībās neierobežotiem
abi> dzimumu pilsoņiem (8. un BOTļ?,),
Tifeai pilsoņu kopumam ir tiesība gro­zīt
satversmes noteikumus par valsts
suverenitāti (77. p.). Šī tiesība ir ob­ligāta,
t, 8, obligātais refērends. Tāds
.referends nav izdarīts un nekāda cita
iestāde vai vara nebija tiesīga lemt
par Latvijas demokrātiskās valsts su­verenitāti
un par Latvijas iekļaušanu
sve^ā valstī.
Sakarā ar sacīto Starptautiskā Sar­kanā
krusta komiteja arī neapšauba
LSK legālo stāvokli. Angļu Sarkanais
krusts arī tagad uztur draudzīgas at­tiecības
ar LSK. Amerikas Sarkanais
krusts ir piesūtījis LSK rakstu, kurā
apliecina savu vēlēšanos turpināt sa­darbību
ar LSK. Sai rakstā^ kas da­tēts
1946. g. 15. janvārī Vašingtonā,
Amerikas Sarkanā krusta galvenā
valde (American Red Cross Natioaal
Headquarters, Washington 13, D. G)
paziņo, ka tā ir saņēmusi paziņojumu,
ka LSK galvenā valde ir noorganizē-jusies
darbībai Vācijā. Raksta tā­lākais
saturs ir sekojošs: Jūsu paziņo­juma
norakstus mēs nosūtījām ASV
Sarkanā kruista civilās palīdzības di­rektoram
Rietumeiropā un Austrijā
ar lūgumu parūpēties, lai pārvietotos
latviešus ieskaitītu Amerikas nacio­nālā
Sarkanā krusta palīdzības krāju­mu
sadalē, ja tas vēl nebūtu darīts.
Šie krājumi gan stipri ierobežoti sa­mērā
ar mūsu līdzekļiem un ar to
apstākli, ka mēs pabalstām Amerikas
armiju, kuras vajadzības apmierinā­mas
vispirms. Ja jums botu uzdevu­mi,
kuros,, pēc jūsiu domām, mēs varē­tu
juras sniegt palīdzību, tad lūdzam
stāties sakaros ar mūsu direktoru ci­vilās
palīdzības lietās Parīzē. Parak­stījis
Civilās palīdzības vadītājs di­rektors
Džozefs B. Heidens (Hayden).
Pēc saviem statūtiem un saskaņā ar
augstāk minētām starptautiskām kon­vencijām
LSK ir tiesīgs veikt savu
statūtos paredzēto darbību kā iekš­zemē,
tā ari ārpus savas valsts terri-torijas,
kā to dara ar! citu valstu Sar­kanā
krusta organizācijas.
i>enātor8 J. Kalaca
A51V...
Izbeigtas; domstarpības un noslējg^s naftas ligums
Teheranā, 5. aprīlī (AP). - Ko­pējs
komunikē, ko publicējusi Pa­domju
Savienība un Irānas valdība/
zi6o par visu domstarpību nokārto­šanu
abu valstu vidū" un paredz starp
citu «sarkanās armijas izvākšanu no
Irānas līdz š. g. 6. maijam, kā arī
Padomju Savienibas-IrāBas naftas sa­biedrības
dibināšanu. Nolīgumu, kā
to preses konferencē ziņoja Irānas
ministru prezidents, parakstījis viņš
un krievu vēstnieks Sadchikovs: Ne­kāda
oficiāla nolīguma vēl neesot un
vienošanās naftas jautājumā pagai­dām
esot tikai .^vienošanās principā/'
Irānas komunikē tekstā teikts, ka
sarunas uzsāktas Maskavā, turpinā­tas
Teheranā, bet pabeit^ttis 4. aprīlī.
Pilnīga vienošanās panākta sekojošos
jautājumos:, 1. Sarkanā armija eva­kuēs
visu Irānas territoriju pusotra
mēneša laikā skaitot no 1946. g. 24:
marta. 2. Noslēgts līgums par kopē­jas
Padomju Savienības-lrānas naftas
sabiedrības dibinā.^anu: 3. Attiecībā
uz Azerbeidžānu, ievērojot ka šī ir
Irānas tīri iekn-ēja lieta, jāpanāk vie­nošanās
mierā ceiā starpi Irānas valdī­bu
un šīs pro\inces iedzīvotājiem,
respektējot pastāvo.^os likumus un i^o
iedzīvotāju intereses.
7. aprīlī no Teheranas zi^o, ka Irā­nas
ministru prezidents paskaidrojis^
ka Padomju Savienības rokās atradī­šoties
51 proc. un Irānas ,49 proc. no
jaundibināmās naftas sabiedrības ait-cijām.
Ministru prezidents ari pazinojiii,
ka vēlēšanas Irānā notiks pēc divi
mēnešiem, skaitot no 7. aprīļa t. L
mēnesi pēc krievu karaspēka iziešanai
no Irānas. Irānas valdība uzaicināšot
no Azerbeidžānas uz Teberānu dele­gāciju,
lai pārspriestu dažādu SCK
ciālu un saimniecisku problēmu at­risināšanu
šajā provincē. A^aldiba ga­rantēšot
:^o delegātu drošību. „Azer-beidžānas
jautājumu mēs varam no­kārtot
ar tās iedzīvotājiem saskaņā
ar. pastāvošiem likumiem," teicis Irā­nas
valdības galva.
Francija prasa Ruras
atdalīšanu no Vācijas
Parīzē, 7. aprīlī (INS). — Francijas
ārlietu ministrs Bido vakar paskaidrc
ja, ka franču valdība vēl arvien pai-stāv
uz to. lai Rūras apabalu pilnīgi
atdalftu^no Vācijas. Sis apgabals ne­kad
vairs nedrīkstot klut par Vāci­jas
kara arsenālu vai bazi. Tam jābūt
neatkarīgam un tas jānodod starptau­tiskai
politiskai un saimnieciskai kon-trolei.
~ No Londonas zino, ka
L ie 1 b r i t ā n i j a s ārlietu ministrs
Bevins uzsācis mēģinājumus panākt
saskanu franču un angļu uzskatos par
Rūras un Reinzemes nākotni. Bevins
uzdevis pārbaudīt viņam iesniegto
(Turpinājums no 1. lappuses)
ceUanā» skubina rūpniekus un armiju
līdz ar kara floti dot visu, ko tie spēļ.
Un 1944. g., kad par ASV valsts vice­prezidenta
posteni sacentās tik spilg^
tas amerikāJ&u plolftiskās personības,
kadl tobrīd l^ijaDžimmijs Bemess tni
Henrijs Volless, par valsts viceprezi­dentu
kļuva — Harijs Trumens, kam
gan trūka pārli^scīgā politiskā spo-ek^
ertkoimisijas Rūras plānu un do­mā,
ka visā drīzumā par Šo jautā­jumu
sāksies anglu-franču sarunas.
Lielbritānija domSi, ka Riiras un Rein­zemes
jautājuma atrisināšana ir visu
četru vanii uz devtrmsr bet nevis tikai
angļu un fran(5u kompetence. Visas
Četras B c r l ī n es politiskās parti­jas
iesniegušas lūgumu sabiedroto
kontroles komisijai atjaunot Vācijas
saimniecisko vienību. Iesniegumā no­rādīts,
ka Rūras apgabals pieder šai
saimnieciskai vienībai, Rūras-Reinze-mes
patstāvība šo vienību izjauktu
un tas apdraudētu! Vācijas jaunās de­mokrātijas
nodibināšanu. — No Ž e -
n e v a s ziAo, ka Tautu Savienības
nams, kas kādreiz bija daudzu tautu
cerība, atkal par tādu kļūs nākotnē.
Jo še paredzēts jaunās pasaules miera
un kārtības organizācijas miteklis,
UNO delegātu vidū atskanējušas
daudzas balsis, kas vēlas, lai UNO
miteklis atrastos Eiropā. Domā arī,
ka Padomju Savienība tam piekritīs.
Bet kā tas arī būtu, Tautu Savienība
savu darbību atjaunos apmēram uz 2
nedēļām. Noslēguma sapulci atklās
norvēģis Hambro, kas bija TS prezi­dents
1939. gadā. Pēdējais TS lēmums
toreiz bija izslēgt no Tautu Savienī­bas
Padomju Saviienību tādēļ, ka tā
uzbruka Somijai. — D ā n i j a s pasta
ministrija pazi 1^0, ka no Dānijas pa­stu
uz Vāciju nepārsūtīs. Jau nodoto
žuma, bet kas bija pieņemams visiem.
Harijs Trumens pats par sevi ir ii-teicies,
ka visaugstākā politika viņam
ir pasveša. ViļnĶ ir viens no parasta­jiem
un godīgajiem amerikāl^u polīti-kiem,
kas izcilākajos savas tautas un
valsts posteņos izvirzījušies ar pacie­tību,
neatlaidību darbu un ar laimL
Viņš nav nekāds teorētiķis. Lielās
demokrātija*; zemies visaugstākais pār­stāvis
pieder pie ASV demokrātu par­tijas
un tai Vļiiis ir nešaubīgi uzticīgs
tāpat kā visiem saviem draugiem.
Aizgājušais gads, kurā Harijs Tru­mens
vadījis iamerikānus un līdz ax
to arī pasauli pretim jaunai un drošai,
miera dzīvei, vēl nav ļāvis atrisināt
visas pasaules un cilvēces problēmas.
Mēs ceram un gaidām, ka Visvarenais
palīdzēs šim iieUtsJnācijas vadītājam
nešaubīgi iett pa cilvēces ideālu un
taisnības celul kas, un to mēs tik loti
lūdzam, reiz ^ ūn varbūt ne tik ilgā
laikā — dos fmieru, droSību un pafā-:
vību nākotnei arīi tādiem dzīves pa­bērniem,
par kādiem pasaules vam
sadursmes padarijušas mūs visus.
Gatavojas pavasara svētkiem
Eslingenas latviešu kolonijas pār­valde
kopīgi ar skolām, skautu un
gaidu. Y.MCA's un W C A ' s organizā­ciju
5. maijā Eslingenas sporta lau­kumā
rīko pavasara svētkus. Program­mā
paredzēti skolu jaunatnes vingro­jumi,
tautas dejas, sporta sacensības,
kora dziesmais un orķestra priekšne­sumi.
Sarīkojuma beigās skautu ^un
gaidu ugunskurs. Svētku vietā būs ie»
kārtotas īpašas nodarbību, novietne»
bērniem. Reizē ar pavasara svētkiem
Eslingenā notiks latvju mākslas iz­stāde.
Pavasara svētkis piedalīsies
arī pārstāvji no pārējām Vīrtember-gas
apgabala lat^riešu nometnēm. —
Eslingenas latviešu skolotāju kopa
noorganizējusi rakstnieku rītus. Pir­mais
tāds rīts bija veltīts A. Briga-derei,
bet pic tam komp. E. Dārzi­ņam.
— Eslingenas latviešu teātris
iestudē R. Blai^mana ^Skorderdienas
Silmacos". Piirmizrāde Lieldienās.
R. Raltums
pastu nodos mo^tītajiem atpakaļ. —
No V a š i n g t o n a s zino, ka ASV
pasta ministrija pag. otrdienā uzsāka
pasta satiksmi ar Vāciju.
The Slara and Stripes
Kādā Ludzas apriņķa pagastā zem­nieki
izrādījuši lielu rosību uia aktl-vidāti:
izlabojuši 12 vienzirga un 5
drvzirga arklus. — Nav Vēl atrtisti par
noziedzībām okupāciijas laikā apsū­dzēti
vācu komisāri iln ģeneridi: Dr.
Reatelens, Licmansi.Drekslers, Loze,
Kochs, gea Klūge, gen. Birēmers,
ģea Models un feldmaršals Ž^cmers.
— Rīgā beidzies pirmais Padomju
Latvijas patērētājiibicdribu komgress.
Pēc k$fa jau nodibinātas 250 patērē­tāju
biedrības. Uz laukiem atvērti
7(K) veikali un pagastos un «prieku
centros 100 ēdienu veikali un tējnī­cas,^—
PSRS tautibu padomes pirmo
sēdi Maskavā atklājis vecākais depu­tāts
— prof. A. Kirchensteins, norā­dīdams
uz 100 procentigām Krievijas
politiskām un saimnieciskām uzva­rām,
— Latvijas Padomju republikā
atjaunoti gada tirgi[ kuros ^nākot
zemnieki no plašas apkārtnes. Tiekot
organizēta saimniecisko preču pārdo­šana.
Tirgos esot galdi ar ēdieniem
un dzērieniem. Izpriecai ierīkoti ka­ruseli.
Pirmie lielie tirgi notikšot Rī­gā,
Liepājā un Daugavpilī. — Zalcn.e*
ku pagasts uzņēmies še rību par karā
smagi nopostīto Džūkstes pagastu.
Zaļenieku izpildkomitejā aicina visus
Padomju Latvijas pagastus sekot vi-nas
piemēram. — Rīgā atklāta .teātra
un choreografiskās mākslas vidussko-j^
v Par mācības spēkiiem darbojas:
^ alūna, Leimanis, Sosāijs, Bormane u.
— Padomju Larv'ijā' darbojas 231
aptieka. Medikamentu krājumus pa­pildina
ar ievedumiem no Vissavienī­bas.
No Vissavienības ieve-sti medi­kamenti
5J» milj. rubļu vērtībā, bet
uz turieni izvesti par 12 milj. rubļu.
Tuvākā laikā atvērs medikamentu
ktodcaa. — Nīcgales pagasta darba
zemnieki ieslēgušies sociālistiskajā sa­censībā
pavasara sējas plāna izpildī­šanai.
— Valmieras mašīnu-traktoru
stacija pabeigusi līgumu slēgi^anu ar
zemniekiem. IpaŠu palīdzību sniegs
sarkanarmijas kara invalidiem un dar­ba
zemniekiem. Priekuļu mašīnu iz­mēģināšanas
stacijā apmāca jaunus
zā rakstiņā operēsim tikai ar mate­mātiku.
Rēķinot cilvēka mūža. caurmēra ill-gumu
uz 50 gadiem, varam teikt kiu
serumu lietojot, mūža ilgums tiks tris-kāršots.
Lai Šo matemātiku padarīta
saprotamu plašākām masām, mēs va­ram
teikt, ka cilvēka mūža ilguma
traktoristus, >\angalu, Daugmales un grafiks tiks pārsniegts par 200 pro-
Lēdurgas pagastos rosīgi gatavojas
pavasara sējai. Katru svētdienu darba
zetonieki klubos noklauiias lauksaim­niecības
speciālistu priekšlasījumus.
— No 18. līdz 30 mjirtām notika
gleznotāja J. Rozentāla^^. dzimšanas
dienas atcere. Valsts bibliotēkā Rīr
gā notika pieminas izstāde. Rīgas
mākslas vidusskola nosaukta Rozen-^
tāla vārda. Pie mākslas akadēmijas
nodibinātas 2 Rozentāla stipendijas,
katra 400 rubļus liela. Saldū paredzēts
iekārtot Rozentāla pieminas muzeju.
— Liepājas zvejnieki piesūtījuši Lat­vijas
komunistu partijai un tautas ko­misāru
padomei vēstuli, kurā rakstīts:
..Iepazīstoties ar biedra Staļina runu
ļ Liepājas zv^ejnieki mobilizēja visus
ļ spēkus un neatlaidīgi cīnījās par plāna
ļ izpildīšanu'. Darbus pabeidza martā,
12 dienas pirms termiDa." Rakstu pa­rakstījis
kompartijas sekretārs Senā-gins.
Bitenieks un zivju rūpniecības
• v a d ī t i j s Sep<is
..Pravda" .Maskavā un ..Cīna"
Ri2ā
centiem. Tomēr, lai būtu vēl sapro­tamāk,
mēs varam teikt, ka cilvēka
mūža ilguma norma tiks izpildīta 300
procentīgi un tas ir tiešām stachano-visks
sasniegums. Ja mēs pieņemsim,
ka cilvēks var sākt strādāt no 15 ga­diem,
tad ^is cilvēks varēs izpildīt 27
pieegadu. plānus, t. i. izpildīt mūža
normu par 383,7 procentiem. Pats
par sevi saprotamst ka cilvēks katru
piecgades plānu gribēs izpildīt 3 gadu
laikā un tādā kārtā dabfls norauties
pie 45 pieegadu plānu izpildīšanas,
kas dod 642,8 procentu mūža nor­mas.
Mums jārēķinājas arī ar to, ka Eiropas meistarsacīkstēs 7.enevā. Vo-
UNRRA's 308. vienības direktora
Molsija (G. G. Malsie) protektorātā
Dillingenas lietuvieši rīkoja plašas sa­censības
DIP sportistiem. Blakus ASV;
Polijas, Igaunijas, Latvijas un Lietu­vas
krā^m plīvoja ar! olimpiskais ka­rogs,
simboliski apliecinot ka šo zem-jn
ļaudis vienmēr bijuši, ir un- biis
pasaules miiera un atsevišķu nāciju
draudzības respektētāji. Latviešu
sportistus pārstāvēja tikai Lauingenas
nometnes sieviešu volejbola vienība
(J.Buive,M. Dobele, A, Sraite. A.
Sveķe, Z. Bukovska un S. Lūla), kas
uzvarējaTibingenas lietuvietes un
Dillingenas igaunietes, bet zaudēja
DilUngcnas lietuvietēm un ieguva tur^
nirā 2. vietiu. Viri^tšu sacensībās bas­ketbolā
nepārspēta palika Kemptenas
lietuviešu vienība. Tās sastāvā ir Lie­tuvas
izlases spēlētāji, kas cer startēt
šo cilvēku, mazākais 10 reizes gadā,
uz augstiem svētkiem, pārl^ems dar­ba
entuziasma vildi, kūru iedvesmots
lejbolā spēcīgākie bija Dillingenas lie­tuvieši.
— DPšacba turnīrā Mērbckā,
kas ilga 2 nedēļas, uzvarēja 54 g. v.
viņš pārsniegs ražību mazākais par ukraiņu profesors J.Bogatirčuks-Bo-
300 procentiem, t i. ar serumu pa- genko ar 11 p, V iM pielietoja interc-gārināta
mūža cilvēks dabūs izšūpo­ties
šajos viiiios 13500 reizes un pār­sniegs
ražību par 405.CKK) procentiem.
Sajā laikā cilvēks sapelnīs miljonus,
tādā kārtā kļūs par kapitālistu un to
šahtu jauninājumu franču atklātnē. 2.
un 3. V. dalijd mūsu i z l ā^
L. Endzelins un lietuvietis R. Aŗ-lauskas
ar 10 p,; 4 v. ierindojās kād­reizējais
Liepājiis meistars A, RaAkis,
uz visātrāko vajadzēs iespundēt. Kon- ļ kas sagādāja vienīgo zaudējumu tur-centrācijas
nometņu skaitu vajadzēs nira uzvarētājam. Atrspelē 16 dalīb­nieku
konkurencē 1. v. izcīnīja En­dzelins,
2. lietuvietis Skema, 3. un 4.
triskārsot,
Maizes normu savukārt vajadzēs
trlskāi-tīgi samazināt,* jo vēl nav paga-} mūsu tautieifi Jurševsķis un Zemīte.
Serums tavots rids preparāts, ar kura palīdzi- j Uzvarētāji lianēma skaistas balvasr
Laikraksti zii^o, ka padomju zināt- bu vienu centneri labības varētu pār-ļ lietuviešu mākslinieku gleznas. 7. ap.
niekiem izdegies pagatavot semmu, h'^^^t trijos. Protams, tas ir sīkums: j rīlL atceļā ua; savu pagaidu daīv» vier
kas pagarinot cilvēka mūžu līdz 150 ^'^^^'^'^^^ "^^^ī^'o oo maizes vien. ļ tu Fišbacbā, Endzelins viesojās Lau-gadiem-
Atbildība par šo zinu atstāta Ar to tad, ^Ifiet, e4am matēniatiski | ingenā pie Donavias. SimultanspcU
I franču laikrakstam ,.Samedi Soir" un pierādījumi, ka serwBa pielietošana; vins iorei2 bija izi'^di^ uo sacea-i
tas ir pareLn darīts» bet aiēs šaiā M - ioti mmm^msL DmtDāk i sotie« m fiddetads {NtliaielMn mudž-ja
K. Kārkli^iam un A. Bucholcam,
bet spēlēja neizšķirti ar inž.A. Jir-gensonu.
-~ Maija mēnesī lieb šacha
turnīrs notiks Otdenbnrga» Bez izcilā­kajiem
DP šai:histlem savu līdzdalību
apsolījuši arī vairāki vācu meistari
un Helmeistarg Bogirfubovs, kas pat­reiz
dzīvo Trēbcrga,Švarcvaldē. —
Detmoldā pulcējās angļu okupācijas
joslas dienvidu daļā esošo 7 latviešu
nometņu basketbola vienības. Uzva­rēja
Detraoldiis sļ)ortisti, finālā pie­veicot
Mērbekas tautiešus 32:25
(13:15). Vēl 1 puslaikā zaudētāji
bija: vadībā air 7ļ punktu pārākumu,
taču beigās s€:kmīgāki izrādījās det-moldiesi,
kuru sasitāvā bija StulpiM,
Veiss, Meriejevskis, Neparts, Kibcr-manis
un Tiltiņš, l^ekmīgistpēlēja arī
Braunšveigas vienīblp, kas finālistiem
zaudēja tikai ar ni,ecīgu punktu skai­tu.
— Latvijai bij.' meistars paukoša­nā
Zigurds Kaktin^i, dziedpra Ādolfa
Kaktil^a dēls, tagad dzīvb Austrijas
lielākajā latviešu c^mtrā Glāzenbacha,
kur noorganizējis paukošanas nodar­bes
mūsu tauti e^iem — Oldenburgas
apgabala vācu vienību futbola mei­starsacīkstēs
startē arī latvieti un pa­gaidām
vēl nav zaudējui'i nevienu
spēli. Vienības iastāvā ir Strikers,
Lauks, Jargāns. Osis, Peskops, Blau-bergs,
Veide, Koneekis, A. Freimanis,
Celmraugs un A. Kudrasovs. —
TraunMeinas DP sportisti uzvarēja^
savus Bercbtesgād^aias viesus galdā
tennisā 6:5 un šachā 6:4. Uzvarētāju
vidū galda tenn'isā latviešus pārstāvē­ja
Opolts un Vilmanis, bet Hachā
Vilmanis, Alberts un Bērzii^i Pārējie^
bija lietuvieši. — Lībekas latviešu
njeistarsacīkstēis galda tennisā vīriešu
vienspēlē uzvarēja Šleicers, sievieSu
vienspēlē E. Samoviča, vīriešu dir-spēlē
K. Šleicers. V. Bordufiko ua
jaukta cfevspēli K. feleicera, 1. Samo»
viēa. Arsokk iiaito