Bavarijas Latviesu vestnesis, November 17, 1945

              I'.UD. g. 17. novenibii * Bavārijas LatvieSu V^ēstnesis 1
esmu ievācis šādaļi, zinas: 12. oktobrī
kādr kurelielis vedis uz Ventspili man
adresētu pulkv. Litpina vēstuli. Norā­dītā
vielā viņš miini vairs neatradis.
Tur jau rīkojusies vācu „SS" viri. Ne-
//mādains, ko tālāk darīt, virs vēstiiili
iemetis pasta kastilē. lanī pasā lai-kā
kureliešiein izdfditas aptaujas la­pas,
pieprasot pār^:elSano.s uz Vāciju.
Novembri vācieši arestējuši ģenerāli
Kureli, fUn par jaunu pieprasījuši, lai
grupa brauc uz Vāciju. Priekšlikumu
Kurela štābs noraidījis. Tad, neno-gailļlot
dotā ^apdomāšanās^ laika noil-gunui,
vācu vienibifs iesākušas grupas
atbruņošanu. Kādā rotā rīkojumu
neklausījuši (rotu it kā komandējis
kpt. Rubenis) un ar ciuu atgājusi uz
ir upuriem kurelie-zinu
nav. Bet to
l/gāles mežiem. 1
šu rindā.s noteiktu
vidu ir ari kāda jaunaviļļ, kas» no cinā
gūtiem ievainojumiem mirusi Talsu
slimnicā. Vācu pusē krituši 10 viri.
Tie apbedīti Talsiķ kapos, un tur *
\,SS* ^^tnerālis .lekdns teicis atriebīgu
runu, solidamies nļesaudzigi izrēķina
ties. Tudal pēc ti^m Talsos notikusi
kara liesa, kurā uz nāvi notiesāts kap­teinis
Kārlis rpelnfeks mi deviņi citi
Kurela štāba virsn eki, to vidu pulk­vedis
Lieļ)inš un viļrsleitnants (Jregors.
Nāves siids,* nošaujot, izpildīts Talsos,
laikam, 2X novembri, .\p 100 grupas
karaviVu atbruņoti uiiļ visnijcilvēcigā-kos
apstākļos alvestļi uz Vācijļii. Daudzi
lu) tiem miruši kādā gūstekņu nomet­nē
Ziemelvācijā.
Tā nobeidzās stāsits |)ar vīriem, kas
mirst, lai' Latvija dzīvotu. Vini Ifiza,
bet neliecās.
Ā R L I E T A S
Pēc ,;rhe Slars and Stripes')
Mdknurnijs naks IU:enlumer(i viefa
Autorilātivās aļ>rindās pareģo, ka
par amerikāņu sļiēku komandieri Vā­cijā
g;en. ļjzenbauera vielā drīzumā
nāks ļ)ašreizējais Vidusjūras joslas ko­mandējošais
ģenerālis Jāzeļ)s Maknar-nijs
(McNarnevi. IļCizenbauers nupat
devies uz .\SV, bet 23. n^v. uz isu lai*
ku algriezišolies jl^iroļpā, lai tad galigi
dotos uz Vašingtonu, kur viņš .kļūs
ASVL armijas štāba i priekšnieks gen.
Maršala vietā. Sagaidāms, ka Mizen-haueram
Itilzi dosicKS daudzi augstāki
virsnieki, kas vinani slavējuši tuvu ]\\
ropā
PSHS ārlietu komisiirs Mololovš
krievu oktobra revolūcijas 28. gada-
<Iienas priekšvakarā - ti. nov. runā par
ļ)adomju āi^ļ)oliliku teica: Angļu, pa­domju
un amerikāņu koalīcijas stabili­tāte
patlaban ir pārbaudes ļ)osmā. Vai
šī koalicija miera laikā attaisnosies
lapat kā kaiā^ Londonas ārlietu mi­nistru
konferences izjukšana bija brī­dinājums.'*
Par atombumbu NL teica:
^Atombumbu ražošana nedrīkst paliki
noslēpums.* i Tālāk viņš norādīja, ka
jebkuras valsts vēlēšanās klūl par no­teicēju
ļ)as;niles politikā ir tikļ)at nc;
veselīga kā vēlēšanas uzkundzēties pa­saulei.
PSRS vienmēr esot bijusi pa­saules
miera priekscinitāja un vēloties
to pierādit darbos. Vienīgi visu val­stu
sadarbība varot nodrošināt mie-ru.
— Netieši atbildot uz šo runu, opo-zieijos
līderis Viļistons Cercils angļu
apakšnamā 7. nov. sacīja, ka viņš pil­nīgi
atbalstot ASV pr.^/idenla Trumena
politiku atombumbas noslēpumi! neiz­paušanā,
piemetinādams, ka PSRS tā­pat
nedālilos šinī noslēpumā, ja tas
būtu viņus rokās. - Amerikā Molc^lova
prasību pēc lidzdalības atomu bum-,
bas noslēpumā un pēc noteikšanas
Japānā uzskata par PSHS politikas
svarīgāko deklarāciju, kas nesola kom­promisu
starp PSKS un pārējiem Sa­biedrotiem
kā Tālos austrumos, tā ari
Hietumēiropā, „AP'* zino, ka jieesot
ne mazāko šaubu, ka Staļins pielicis
roku ļ)ie Molotova deklarācijas veido­šanas,
lai gan viņš pats noslēpunuunā
kārtā nebija piedalījies i\SHS H dienu
svētku svinībās, kaut arī padomju pār­stāvji
apliecinājuši, ka t)!l g. v. Staļins
esot sveiks un vesels un jau atgriezies
no savas atpūtas pie Melnās jūras.
\o Sujorkds zino, ka ASV kongress
un pre.se Molotova prasību pēc visu
tautu lidzdalības atomu bumbas lu)-
slēpumā uzņēmuši labvēligi. - .Uzimē-
> jot padomju revolūcijas 2K, gadadienu,
PSHS okupācijas iestādes piešķīrušas
1)00,000 berliniešiem kairinu paļ 20 kg
ogļu brikešu. Tā ir pirmā reize kopš
maija, kad berlinieši .saņēmuši ogles.
A u g t a j ā un nemīligajā novembrī
ASV prezidents Trumens un Anglijas
miiīislru prezidents Litijs dodas kopē­jā
jachlas braucienā Cīzļ)ikas līci,"
raksta Londonas „Ne\v Lbronicle^\
tā f>a.stipri!U)l angļu un amerikāņu .sa­biedrības
domas, ka Jielo .f' konfe­rence
varot nolikt vistuvākā inākotnē,
lai ari vēl nemitas aļ)galvojuma par
Staļina noļ)ietno saslimšanu.
ASV armijas konfandieris gen.-
Iln. L. Traskols paziņoja, ka llNHH.\
lUwurijū pārņēmusi jau 212 UDP* -
ļ)ar^'i<*l<)to ļ)(M*s(>!Ui t i o i n c l n u i r k . s r j o \a>
(lībn. Militāra valcliha, kas uzņēmu-''
sies ri(l/alhil(iil)u, turļ)inas šim no­m
e t n ēm karlol ļ)icgā(l(\s, sakaru un
lrans])orla jautāju'.nus. - 17 Sabiedro­to
valstu ļ)ars|āvji 9. iiov. lUīrize sā­kuši
aļ)Spri,e.sties, ka atdabūt savus ka­ra
zaudējumus no \'acijas. PSHS un
Polija šini konferencē neļ)iedalās, jo
ar Polsdamas nolīgumu tam jau no­drošināti
2.) ļ)roc. no visām reļ)arāci-jam.
- \H) viicu zinātnieku ļ>ēc ASV
kara ministrijas slepenām pavēlēm 10;
nov. ar tv. ,,Arg(*nliua* devušies uz
ASV. - Somijas agrākais valsts ļ)rezv-diMits
Histo Hilijs ar bij. financti mi­nistru
Tanneru. bij. Somijas sūtni
Herlinē Kivimēkiju un \ citiem somu
ievērojamiem vaKtsviriem apcieliiiali
un nodoti ,,lautas liesai* par Somijas
ievilkšanu karā l l M l . - M , gadā un par
savienību ar \'āciju, Somijas pašrēl-
/ējais valsis ])re/i(leHts fcl^lniaršals
Mannerheiiļus veseļošanās nolūkā" at­stājis
Somiju un caur Zviedriju. J-Vān-r
i ju un Sļ>āniju ieradies Portugālē. -
Vašingtona oficiāli atkal sākusi (lar-boties
Somijas sūtniecība. Sūtnis Kal-le
Julila nodevis pirmo oficiālo vizīti
ASV ārlietu ministram Bernesam. -
Lngārijas agrākais ministru prezidents
l)r. Harfiosijs Hudaļ)eštā notiesāts uz
nāvi ar pakāršanu. Viņam inkrimi-
Spānijā, bet tu izdošot Bel|ija[L - Sa­biedroto
komisija publicējusi jau 15.
kara noKiedznieku sarakstu. Tani pēc
franēu, angļu un dienvidslāvu piepr^-
sļļumiem atrodami ari 465 itatu un
bulgāru vārdi. - /./ērci kani tiesa no­tiesājusi
uz nāvi vācu pārzinātā laik-,
raksta „La Legia'' 4 redakcijas locek-hi(
s, liriselē par kalpošanu ii^naidnie-kam
tiesā 44 Briseles radiofona zifto-.
lajus un līdzstrādniekus.
Maskavas radiofons 6. nov, paziņoja,
ka ļ)adomju karaspēks at^āj Cecho-
Slovākiju. Si akcija turpināšoties .2^a
nedēļas, , , L P ' zino no Pnigas, ka
Cechoslovakijā pēdējā laikā atradās
aOO.OOO sarkanarmiešu. - lialija notu
apmaiņā ar ASV lūgusi atstāt viņai
kolonijas, bet piedāvājusi atdot zinā­mu
territoriju Alpos FrancHjai^ Egejas
lOritrejās, Tripolitānijas un Somalijas
jūīas salas - arī Hodosu • ijriekijai un
Fiuini ar Zaru Dienvidslāvijai. Trie-slu
itāli vēlas paturēt, atstājot^ ostu
starptautiskas administrācijas j)ārvaL
dē. . Pildot savu 1940. g 18^ jūnija so-lījumu/
gen. de Golls nodeva Franci­jas
valdibas pilnvaras gai^nsanākuSai^
franēu satversmes sapulcei. \ Sagai­dāms,
ka vinu no jauna ievēlēs par
valdibas galvu uz 7 ifiēheSiem, kamēr
pieņems jauno satversmi. Maskava
iznākošais* laikraksts »,Ne\v Times"
pārmet Turcijai ^.nedraudzīgu nostā­ju
pret PSHS un mēģinājumu radit
jaunu bloku Tuvajos austrumos. Rak­stā
apgalvots, ka Turcijas nostāja vi­su
kara laiku bijusi labvēlīga Vācijai.
- Celles tuvumā 96. g. vecumā miris
l)irmā pasaules kara vācu feldmar
neja kara uieteikumu PSHS bez parla­menta
pielorišanas un ari Lngārijas
židu noslepkavošanu 1942. g. ..Tautas
tiesas*' ļ>riekšā jāstājas ari bij. Un­gārijas
ministru {)rezidentam Belam
Imredijam. Francim .Salasījām u. c. -
Beļģijā apcietināts ..flāmu Laval^s** -
Dr. hliass. Helgu reksišlu vadttājs
Leons Degrells aizvien vēl atrodas
šais Augusts f \ f n l v e i i / ( i i s I\i>.ni/rs
īlitislaram .suciiā Aleksandram Alectil-nam
aizliegta piedalīšanās nākamajā
pasaules šacba meistarības izcīņā >
Londona, jo amerikāņu un vairāki F i -
ropas šacbisti viņam pārmet simpati­zēšanu
vācu nacistiem.
l NHlLVs dati par Ceclīoslovakiju,
(irickiju, Itāliju, Franciju, Pāniju, Ho-landi,
Beļģiju, Dienvidslāviju un Nor­vēģiju
liecina, ka šoziem 90 milj. eiro­piešu
būs tuvu badam, jo pieejamie
|)ārtikas krājumi atļauj tiem mazāk
par ļ)usi no iztikai nepieciešamās de­vas,
i;iropā uz iedzīvotāju iznāk»
caurmērā 1200 kaloriju dienā, lai gan
pēc zinātnieku aprēķina ,,piēfiema-majam
caurmēra minimam** jābūt
2050 kal. . (ien. Fizenhauera * vietnieks
p n -Un. Klejs Irankfurta (ne Mainas
paziņoja, ka amerikāņu okupācijas
josla \*ācijā šoziem sariems tieši no
Amerikas aoo.OOO' to pārtikas, bet vēl
200.000 to no amerikātiu karaspēka
krājumiem Vācijā. - Bavārijas. Liel-hesenas
un Virlembergas mini.stru
pre/Jdentu apspriedē StaUjartē ierosi­nātu
agrārreforma ai^ierikānu okupā-
(ijas joslā Vācijā, sadalot visus zemes
iipašumus, kas lielāki ļmr 100 ba. - 2
milj. vācu bēgtu 7. nov. sāka \ ieplūst
no krievu uz augtu okupācija^ joslu
visā 400 km gahijā joslu robežā starp
Linebergu un Gētingenu. Viņus iW)-
vieto aiiglu pārzinātās^ lransita\ no­metnēs,
bet daudzi tūkstoši pāriet ro­bežu
nelegāli. Šo vāeu bēgļu vairā­kums
iŗ tie, kas agrākos gados bija pa­metuši
ļHIetumvāciju, lai paglābtos no
gaisa uzbrukumiem, vai ari bija ap­metušies
uz dzīvi Polijā un Baltijas
valstis. Ari amerikāņu okupācijas jos­lā
sagaida 2 milj. šādu vācu bēgļu.