Bavarijas Latviesu vestnesis, May 30, 1951

              t A - T V I JA Trešdien, I95t. g. 30. nsiļļ
Dziesmu svētki
tuvojas
Latviešu dzietmu dienas Londonā
nāk arvien tuvSk un no idejas un plā­na
pSrvērias realitātē. Jau droši var
teikt, ka šllds latviešu sarīkojums pla­šumā
un Boztmtbas ziņā Anglijā Udz
šim nav bijis, tas būs salīdzināms vie­nīgi
ar epožajiem trimdas dziesmu
svētkiem 1947. g. Vācijā.
Jau agrik minētajiem Dziesmu die­nu
sarīkojumiem pievienojas vēl divi:
tautisko deju demonstrējumi un sa­censības
im rakstnieku darbu vakars,
ar ko arī svētki bdgales. Uz pēdē­jiem
gaida ierodamies viesus no
Zviedrijas, to vldQ Arturu Bērziņu,
Andreju Eglīti un Jāni Rudziti. Prof.
y . Tonēs gleznu Izstādi 10. jūlijā
pl. 15 K6!3(«lngtonas mākslas galerijā
atklās parlamenta loceklis un latvie­šu
drauga Bosoms.
Krāšņāko» tautas tērpus godalgos.
Sacensību un godalgošanas noteikumi
jau izstrādtlU. Žūrijā darbosies 5 lo­cekļi.
Balvas piešķirs pēc punktu si­stēmas.
Apbalvošanai akts paredzēts
Alberta auli. Sacensību organizētāja
A. Liepiņa inorāda, ka pēdējā laikā ir
tendence tautas tērpus izgatavot ie*
spējami vieglākus, bieži attālinoties
no etnogrāfiskajiem paraugiem. Trim­dā
ar! grūti sadabūt pareizos audumus
u. c. piedenrmus, TaŽu, esot labai gri­bai,
pārvarams ari šis šķērsli». Parei­zi
valkājamas galvas rotas — vaina*
dzlņš un sievu galvas sega —, tāpat
pareizi spraužamas saktas. A. Liepiņa
pēc ilgākas meklēšanas Londonas vei»
kalos atradiusi īsto Nīcas krāsas drā­nu,
tāpat «irī balto linu drānu parei­zā
biezumi. Atrastas ari izejvielas
vainadziņu Izgatavošanai.
Dziesmu dienu rīcības komiteja se­višķu
vērību veltī informācijas cen­tru
noorganizēšanai tiklab Londonā,
kā piovincg^ Tā mūsējie un sveštautieši
varēs iegūt informāciju par Dziesmu
dienu atsevišķiem sarīkojumiem,
transporta iespējām u. 1.1. Rosīgu po»
pulārizēšanas darbu sācis Oksfordas
universitāte^, students Slņķis. Informā
cljas punkts nodibināts ari Notinghe
mā.
Ieejas karšu pārdošana rit rosīgi.
Tā ir laba atīme, ka svētki atUisnos
cerēto. Dziesmu dienu rīcības komi­teja
aicina latviešus citās zemēs, kas
nodomājuši ierasties Londonā, savlai
cīgi pieprasīt ieeja» kartes u. c. in
formāciju. Adrese: 72, Oueeneborough
Terrace, Lomlon W. 2. V. Sk,
Dievam un Isivtiai vaiaizJiii hrivi dlvckl
Ardlibiskapa vietnieks prav. E. Bergs pie
latviešiem Man^estera
MtJSU LĪDZSTRĀDNIEKA VĒSTULE NO ANGLIJAS
Ja trimdas presē Mančesteras un
tās apkārtnē esošo 12 latviešu centru
vardii retāk pieminēti, tad tas neno-līmĶ
ka tur nebūtu izveidojusies ro­sīga
sabiedriskā un kulturālā dzīve.
Mančesterā un tas apkaimē pagaidu
dzīvei iekārtojušies un strādā ap lOOp
Utvi<tSl pulcCJai dievkalpolunan ManCesteri
A. Vēdzeles uzņēmums
latviešu. Sabiedriskās un kulturālās
dzīves izveidošanā daudz paveikuši
centd, kuros latviešu skaits nav lie
lāka par 200c Te jāmin Boltona, Old
hema, Prestona un Ročdele. Noorgani-zētau
draudzes, DVF un Latviešu
biedirības nodaļas ar koriem, teātra
deju un sporta kopām. Rosību sekmē
Vem amerlRflRa
Annilas dienestam
Dienestam amerikāņu armijā var
pieteikties vieninieki 18—35 g. vecu
mā. Kandidātiem jāprot pietiekami
angliski. Dienvidbavārijā dzīvojošos
pieņem Garmišā, l U . Labor Supeivi
sion Center, Oberwiesenfeld, kā arī
centra nodalās Bad Telcā, Berchtes
gadeiaā, Degemdorfā, Landshutē, Mur
navā, Straubingā un Regensburgā.
Personas, kas pieņemšanas vietās ne
var Ierasties personīgi, var pieteikša
nās anketas pieprasīt rakstiski Re
cruiting Officer, Headguarlers Munich
Military Post, vai APO 407-A, US
Arm)'.
Par citiem apgabaliem redakcijai
sīkākai informācijas par adresēm
trūksi, bet savā laikā ziņots, ka pie
leikšanon pieņems visos Military Post
un Subpost, kā arī darba vienībās.
Sabiedriskie darbinieki aizbrauc
Sinis dieiill Vāciju atstāja un tālā-kā
emigrācijā uz Kanādu devās LNP
loceklis un LCK labklājības un
saimniecībais nozares vadītājs Jānis
N i e d r a . Par viņa vietnieku saim-niec^
ae un lai>klāijības lietās LCK
izraudzījusi centrālās komitejas kan«
cēlējas priel:šnieku V. 2danovski,
(21a) Auguitidorf b. Detmold, Aus-lānderlager,
Eil. 9, kuram arī turpmāk
adresējama attiecīgā sarakste. Lat­viešu
pašpalīdzības fonda valdei
domātie lūgumi turpmāk adresējami
LPP valdes priekšsēdim māc A. Aba-kukam,
(23) OMenburg i . Oldenburg,
Ohm^tede, Lager. Laikraksta Latvija
licenci J. Niedras vietā pārņēmis
LCK priekšsēdis V. Jantmit.
Ar J. Niedras aizbraukšanu latvie­šu
bēglu centrāla organizācijas Vā­cijā
zaudē vienu no rosīgākiem dar­biniekiem.
Viņš ir LCK līdzdlbinā-tfijs
un tajii darbojies visus s^us
gadus, sākumžl par kancelejas priekš­nieku
un vēllSk par finanēu-saimnie
čības, kā arī labklājības nozares va
dītāju. J, Niedra darbojies arī citās
trimdas organizācijās un pasākumos,
ir LNP loceklis un tās pilnsapulču
prezidija sekretāre, kS arī LPP m
Arējās informācijas fonda valdes lo­ceklis,
bez tam pēdējā laikā vadīja
ari LCK apgaidu un bija laikraksta
Latvija llcenciāts.
A T B A L S T A . T R O K U M C I B T B J US
DVF valde Anglijā i!n!i dienās uz
Vāciju nesūtījusi sadalīšanai trūkum­cietējiem
100 mārc. kondensēta pie­na,
60 mārc kafiju, 45 mārc. gaļas
konservus, šolkolādi, tēju, taukvielas
un lietotas drēbes.
Rūpēsies par Anglijas
latviešu veselības
stāvokļa uzlabošanu
is arī tas, ka Mančesteras apgabalā
dzīvo daudzi jau Latvijā pazīstami sa-b
i ^ r i s k i darbinieki un armijas virs­nieki.
No šī apgabala n ā k ^ l arī divi
LNPL locekli — Dr. A. Silarājs un
pulkv. A. Skurbe. Te dzīvo arī sir
mais strēlnieku ģenerāli* A. Auzāns
ar meitu Lidiju Auzānl-Vītoliņu.
Kā visur Anglijā, tā arī šeit, latvie-
Si strādā smagu fizisku darbu akmeņ­lauztuvēs,
oglraktuvēs, lauksaimnie-čībā,
traku fabrikās un slimnīcās.
^Brīvlaišana" nav sevišķi mainījusi
darba un dzīves apstākļus, jo vairu­mam
nav kur iet, kāpēc jāpaliek līdz­šinējā
darba vietā. Izņēmums ir izci­lus
amatnieki un lietpratēji, kuriem
visglāk dabūt darbu savā specialitā­tē.
Brīvo profesiju, tāpat valsts un
sabiedriskie darbinieki palikuši un
laikam ari paliks par smaga darba
strādniekiem, jo biroja darbiem ang­li
pieņem tikai 16—30 g. vecus, pie
kam priekšroku dod sievietēm, kuras
to pašu darbu veic par zemāku atal­gojumu.
Ipats ir to vīriešu stāvoklis
dērt)u turpināt, un tagad jāiztiekot
no 26 šil. maksātā slimības pabalsta.
Liels pall^ budžeta sd>alansēšanā
esot sieva — zobārste.
Nozlmlaa Mančesteras sabiedriskā, , , ,
dzīvē ir luteriskā draudze, ko vada ^LNPL prezidijs vicepr ekšsēit A
rosīgais mācītājs P. Namgauds. Drau- Abakuka vadībā pārrunāja iespēja,
dzē darbojas 12 kopas ar 700 locek- un veidu, ka sekmīgāk uzlabot Uil-
Uem. Pag. gadā notikuši 75 dievkal- britāmjas latviešu veselības stāvokli,
pojumi, 34 bērnu dievkalpojumi un Sēdē bija aicināts an LNPL loceklis
svētdienas skolas stundas-, kristīti 19 P r . A._ Silarajs, kuram prezidijs uiti-bērni,
lesvēUU 10 jaunieši, salaulāti cēja si svarīga jautājuma kārtošanu,
20, bet miruši 7 tautieši, pie diev- Vīpam ^l^^^^J^^'^^^^ visiem
galda nākuši 166, apmeklēts 21 slim- latviešu firstiem Anglijā, lai noorga,
nieks. Bea tam notikuši vēl daudzi nīzetu medicīniskos padomdošanai
draudžu vakari, sanāksmes, sapulces, centrus.
padomes, valdes un dāmu komitejas Prezidijs pieņēma Baltijas padomās
sēdes. Ieņemtas 508, bet izdotas 502 latviešu delegācijas ziņojumu par pro-mārciņas.
Sie skaitli liecina ne vien testa sapulces organizēšanu pirms 10
par drau<izes mācītāja, bet ari par lat- gadiem boļševiku aizvesto latviešu
viešu luteriešu sirdsdedzi un uzupu- piemiņai 14. jūnijā Londonā. Sapulce
rēšanos, ja vēl zina, ka draudzes un notiks Atolas hercogienes un Cičeste-sabiedrifikam
darbam var veltīt tikai ras dekāna vadībā. Akciju atbalsta
brīvās vakaru stundas un svētdienas, arī Skcļtu liga Eiropas brīvībai u, c
Draudzes gada svētkos, kuros pieda- britu organizācijas,
lijās vairāki simti Mančesteras apga^ Atzina chrestomatijas nepieciešami-bala
latviešu, bija ieradies arī archi-Uu trimdas latviešu bērniem. Kulto-bīskapa
vietnieks prāv. E. Bergs. nozarei uzdeva veikt izdošanai
Svētku Ievadījumā notika draudzes priekšdarbus. Lai paplašinātu palīdzi,
padomes sēde, kurā, starp citu, ap- iespējas latviešiem, atzina par
stiprināja budžetu 1951. g. 731 mārc. U^j^jļ^igu noorganizēt darba apgUu
apmērā. Jaunajā valdē ievēlēja A. biroju.
Oveni (priekšniece), Dr. Silarāju,'
māc. P. Namgaudu, J. Pluģi, P. Sirē­nu
un pulkv. A. Skurbi, bet revīzijas | ĀRZEMJU PASU UBTAS VACUJl
TURPMĀK KĀRTOS VIENĪGI IC«
KANCELEJA
Ar S. g. 1. lOntla LCK •pfiMa jdmlv)|
libeidi Uivtjii ānemju paiu Uilv U I U Ī M U .
Turpmāk Latviiu Sriemju paia ptt|f«l}«t,
lOgumi pafu ternlņa ptgarinlimi « pm
nodeva nauda lūtiima LCK kucal«|«| « nl.
•droil, V. Zdinovikit, f3U) AugaDM, k
Detmold. Liger, Block S-S.
PRĀVESTS E. BERGS MANČESTERAS DRAUDZES PADOMES VĪDU
1. r. no kr.: L. Oioliņa, A. Ovena, prāv. E. Bergi, A. Mežaiargi, palkv. A. Skurbe;
2. r.: Dr. A. Sllar&ls, J. PutntņS, māc. P. Namgauda; 3. r.: P. DiboUapa, J. Pluģli, E.
Grinvalds, L. Daugavietis, K. Btrk&nt un O. Llnt. A. Vēdzeles uzņēmums
J. Niedras darbība bēglu aprūpes
sākāfi Jau 1944. g. vasarā, kad
Latvijas robežu sasniedza fronte. Krī
tot boļševiku rokās Daugavpilij, ku
ŗas pilsētas vecākais viņš bija, J
Niedra pārceļas uz Rīgu, kur viņu
latviešu pašpārvalde sākumā iecēla
par pilnvaroto bēgļu aprūpes lietās
Zemgalē, bet pēc tam par bēglu izvie
to.šanas štāba priekšnieku un pašval
dībaa departamenta direktoru. Pēc
ģenerilldirektora aizbraukšanai no
Latvijas, J. Niec:ii kā latviešu paš­pārvaldes
vadītājs līdz Rīgas krišanai
darbojās tur, bet pēc tam Liepājā
vadīja bēglu izvietošanas štābu un
Kurzemes latviešu pašpārvaldi līdz
1945. g. pavasarim, un tikai aprīļa
beigās ieradās Vācijā. J
Tūlīt pēc Vācijas kapitulācijas, J.
Niedra, kopā ar prof, Dr. K. Kundzi-ņu
un citiem latviešu sabiedriskiem
darbiniekiem nodibināja Latvijas
Sarkanā krusta Flensburgas komiteju
un bija tās vicepriekšsēdis. LSK uz­devumā
J. Niedra 1945. g. vasarā
viens no pirmajiem apceļoja gandrīz
vai visas tā laika latviešu nometnea
Vācijā un Austrijā, informēdams tau­tiešus
un vākdams kopā bij. karavīru
piederīgos. Sim posmam sekoja darbs
Latviei^u centrālā komitejā.
e 0 0
Anglijas daita tirgū, kas pārsnieguši
40. mūža gadu. Tad izredzes dabūt
darbu birojos, uzņēmumos un veika­los
ļoti mazas. Fizisku darbu gan var
atrast viegli. Pret 40-gadnieku „fialdē*
sanu" valdība uzsākusi cīņu, bet pa­gaidām
bez panākumiem. Ja paši ang­li
vairās no 40-gadnlekiem, tad ieve­stiem
strādniekiem, izņemot speciā­listus,
šajā vecumā darbu atrast nav
nekādu izredžu. No Mančesteras 1000
latviešiem tikai apm. 20 tautieši «trfi-dā
par ķīmiķiem, inženieriem, Irstiem,
zobārstiem, architektlem un technls*
kiem zīmētājiem. Ir ari daži biroja
darbinieki.
Grūtais darbs un nelabvēlTgis kli­matiskie
apstākļi nav salauzuši lat­viešu
ticDbu nākotnei un mājās brauk­šanai.
To apliecina arī pulkv. A.
Skurbe, kas dzimtenē bija Aviācijas
pulka komandieris. Viņi strādā par
kurinātāju kādā angļu invalidu namā.
Dzīvespriecīgs ir arī bij. Baldones
sēravotu direktore, 63 g. vecait Dr. A.
Silarājs. Ārsta prakse viņam liegta,
kāpēc sākumā strādājis teketiliabrl-k
i . Slimība tomēr neļāvusi smago
V A R PIETEIKTIES SARDZU UN
D A R B A V I E N Ī B AS
Darbam amerikāņu Joslas sardto on difbi
vienlbfis var pieteikties 20*3S g. fict ii'
riesi. Atsevišķos godljumoi tech&iikli vii>
nlbās uzņems ari gados vecākus. Gada itir*
plba tomēr nevar būt liela. SpeciUlstitB
(inženieriem, techniķiero, angļu •alodii iko*
lotfijiem, firstiem, amatniekiem ar ilggadln
praksi uc.) vecuma robeža nav noteikta. u<
tereientlem lūgumi adresfijaml: ist Lt Vli»
Valdis Brige, (17a) Mannheim, Matastr. 81.
minot (iTimŠanas datus, ģimenes stlvokU, Mr>
sonas dokumentu numurus, nodatbolioot lit*
vijā. praktiskos arodus un to prasBts pt*
kāpi, kāda tipa vienībā (sardžu/darbi) kao<
didāts vēlas iestāties, un dzīves vieti Lil
vienkārSotu saraksti, lūgumam ļipitriiod
policijas apliecība, ka nav sodīts pir krlii>
nfilnodarijumiem, un Srsta apliecība, ka &^
slimo ar llp!qara slimībām un ir dsrbi ipl»
jlgs. Apliecības var piesūtīt ari Y l l l k .
Pieteikusies saņems atbildi par otņiala*
nas iespējfim. Nepiemērotiem kaadidltiia
dokumentus nosūtīs atpakaļ, bet piislrotei
aicinās darbS nekavējoties pleteikM&Ii kir*
komisijā 0. Liku, J. Putniņu, P. Dā-bollapu.
Svētku dievkalpojumā Sv.
Annas baznīcā prāv. E. Bergs spre­diķī
norādīja, ka dažkārt zem ārējās i tlbS. Aicinātiem kandidStiem lisnitgs diali*
brīvW)a« slēpjas Iekšēja ttebrīvība. ^^^^^ ^J»*"
Pat lielie politiķi ir tā saistīti, ka ne-var
atrast ceļu uz patlesTbu. Baznīcas | iiiunuiuiiuuuuiiuiHimuiiuummnimimnnttmii
uzdevums ir izaudzināt patiesi brīvus
cilvēkus. Tādi vajadzīgi Dievam un
Latvijas brīvībai. — Dievkalpojumu
kuplināja Boltdnas un Ročdeles ko­ri.
Baznīcas padomes svinīgajā sēdē
)ar draudzes goda priekšnieku ievē-ēja
sūtni K. Zariņu, kurš pirms 3
geKiiem piedalījies draudzes dibiniāša-nā
un ari šoreiz bija sūtījis apnvei-kumu.
Draudzes valdes Izdotajā biļetē
¥BS1 tflfl
REDAKCIJAI
NORVĒĢIJA UN NORVeOI lATVBlO
JŪRNIEKA SKATĪJUMA
Gfūll spriest par katri iUitlIķi tirtll;
Iespaidiem un leklrtoSiBftt NorviģtHt M
, tādas aplamības larakitlt, U to UAfi^ k t
ņam, māc. P. Namgauds ievada rak- tas vērtējumu «n ceru, ka «aa f/Mn-eta:
„Mūsu luterticība un latvietība >ies trl ciu latvicSo fūnlekt, ktiriiB iM
Ir lietas, kuras mums svešumā Jāsargā "? "«^'^^^ bijusi saskare ar
un kā svēts mantojums jāaUtāj mūsu pēSēVka A^^^^^^^ SVilSIl
bērniem." Trīs gadu darbs liecina, ka |ou dSrgas, bet norvēģi iiprot ittfsUi -
Mančesteras draudze šo savu pienā­kumu
godam veikuei.
JOliis V d v a ri
M a n č e s t e r ā , maijā.
Kur vēlo maiies smarža
DARBA AN<XIJAS MAIZES FABRIKA
(TurpiniJums ao 1. Ipp)
ni arī savu karaspēku, jo Pad. savie­nībai
iir Irānu ir līgums, ka var to
darīt, ja «veša vara izdara interven­ciju
Irānā vai vēlas to pārvērst par
bazi operācijām pret Pad, savienību.
Protams, fiuigļiem nebūs ne doma Pad.
savieniibu apdraudēt, bet formālā tais­nība
šoreti būtu padomju pusē, un
Maskava nekavēsies to izmantot. Lie­kas,
ka Maskavai tas būtu ļoti pa
prātam ar vienu rāvienu būtu ie­gūti
vairāki augļi: sarkanarmijas
priekšpulki būtu pavirzīti tālu uz
dienvidiem, Turcija būtu apdraudēta
no neaizsargātajiem austrumiem, tā
būtu ieņemta it kā knaiblēs, un Tuvo
austrmnu naftas vadi atrastos zem
pastāvīgiem pārgriešanas draudiem.
Ja nemieru un varbūtēju karavīru sa­dursmju
dēļ karš arī iesāktos, tad tas
sāktos tur, kur rietumnieki tam nav
gatavojusies. Bet ja arī līdz karam
vēl nenonāktu, tad sabiedroto ap­gāde
lr.iropā ar naftu bū& pastāvīgi
apdraudēta, un arī tas būs ioņ'jvums I Ēģiptē un Griel^ijā. Pēdēio v i r i š s e -
Maskavai. Mr, A. Uišķi iemīļojis. Komunismu viņš pa-
„Ti «lav palaidnība, tas liktenis,"
mēdzami teikt, ja vise nenotiek tā,
kā vēlamies. Arī daita maiņa bieži
notiek pret paša gribu. Tā arī bija jā-sāk
strādāt kādā lielā maizes fabrikā,
kur dleinā izcep 200.000 kukuļu balt­maizes
un neskaitāmu daudzumu kū­ku.
Kāda kanādiete savā laikā Daily
Mail rakstīja, ka Anglijas maize
esot labāka par Kanādas, bet Angli­jas
kūkas gan viņa neēstu. Aizvai­noti
© angļu konditori paskaidroja, ka
tas neesot viņu aroda neprasmes dēļ,
bet trūkstot izejvielu. Un kanādiete
atvainojās.
Maniem angļu darba biedriem kū­kas
ir lielākais gardums, īpaši tās,
kuras var ..nocelt" bez maksas, vai
arī no veikaliem atpakaļ atvestās.
Atpakaļ atvesto maizi pārdod otrā un
trešā dienā. Angli loti ciena riecie­nos
sagrieztu maizi. To griež daudzas
mašīnas un automātiski ieeaiņo vas­kotā
papīra.
Parasti darba temps maizes ceptu­vē
straujš. Bieži neatliek ne brītiņa
brīva laika. Bet gadās arī brīži, kad
nav ko darīt. Tad ..jāspēlē" darbī­gums,
kā tas Helāko tiesu jādara
angļu darba vietās. Var brīvi un
netraucēti sarunāties ar darba bied­riem.
~ Kāds angļu karavīrs, kas at­teicies
no atvaļinājuma, lai nopelnītu
kabatas naudu, stāsta savu pieredzi
zīst labi, ar to viņam nav pa ceļam.—
Vilijs, puika ar 55 gadskārtām plecos,
ir nenogurstošs kūku mednieks, kas
izložņā visus kaktus un atrauj durvis
daudzām mašīnām. Sameklēto gremo
steidzīgi, kā trusītis, bet acis mirdz
nedarbja jautrībā. Vīkendu pavada
pie alus glāzes, kāpēc pirmdienā ka­batā
ir tikai daži peniji. tBet ap kailo
kaklu neiztrūkstoši' kakla saite... —
Stenlijs nesen precējies un ir lai­mīgs
bē<ma tēvs. Sarunās pierādās,
ka Slenliju dzīve un karš bagātīgi
mācījusi. Viņam gudrības gana sa­prast
lietas vinu īstajā nozīmē.
Ēģiptē brašais anglis redzējis cilvē­kus
meklējam maizi atkritumu tver­tnēs,
un nesaprot tos, kas maizi met
cūkām. Viņa pārliecība ir, ka nevie­nam
nav tiesību uzspiest citiem savu
dzīves veidu. Tālab viņam pretīgs
kā nacisms, tā komunisms. — Johans,
kas mēreni simpatizē komunismam,
arī ciena cepumus, bet gan tikai „no-celtos".
Viņš sevišķi spilgti parāda
komunistiem raksturīgo citu cilvēku
un visa cilvēcīgā nicināšanu.
Priekšstrādniekā esam ieguvuši pa­domdevēju,
skolotāju un uzmanīgu
klausītāju. Varam stāstīt par savu
zemi, tautu, par postu, ko latviešiem
atnesis komunisms. Daudzi mūsu cie­šanas
saprot. Tā mēs, ..maiznieki",
kalpojam, cik varam, savai verdzinā­tai
zemei. J, U.
A n g l i j ā , aprīli.
nekurn. Viņl enerģiski strādā, lai atjaiiatt
kara on ok«plclies laiki tagraito. hA wn
ledrimto labsirdību tauta nav satdffilL Ne­v
e ļ i Ir Izpalīdzīgi grūtībās nonikvilea. kait
ari tie Ir sveiiniekl. Sevllķl IzpaUdītfl vļ^l
Ir laudln, kas Dāk no boļSerika «kili»"
lenēm. Vlenlgali Izņēaums Ir tidail, rrtļ
kuriem norvēģi Iitnras vēsi tn mf*/
runā vScUkl, kaut daudil lo ^^^l^r
JflsmoSanu par komunismu aeisav 4iWJp»»
gan otrādi — naidu pret io IfkIrtB. W
gadījumā viņl gatavi ierobiem rokli H»»'
vēt tavu dzimteni.
Dilvoa un darba apstākļi n NorvftļMlJļ*;
ģlam Ir vieni no labākiem puadl. TunM
SķiroSana nenotiek, bet katra )flmleka lHH<
vērtē pēc veiktā darba.
Ja tauHeilem rodas iespēja tulrlt
Norvēģiju, varu to tikai ieteikt, mņ W
nebOs sliktāka nekā citās Eiropu valitlf.
AI. O i o l l ņ l , PfiMlfl
iinniiiininiiinniniin!iuiiiiiiiiiniiniiiiiiiww«^
Nometņu dzive
OLDENBURGAS latviešu noraatne ul
pāriešanas vficu saimniecībā siglabāļoiļ Ut-viešu
pārvaldi. Nometnes komandanti " ' ^
Ozo!iņ.i bet biroja darbinieki Ifltviail. J^J-mctncs
600 iedzīvotāju «inls dltnās no»«»J
komitetfi Ievēlēja ģen. R. Bangeriki iprrt»»*
sēdi»), 2. Unāmu J. Kolu2u. Kalniņu «
Viduci.
GRONAS iransilcentru pakāpeniski \ ^ ^ -
un Kanādas un ASV braucējus P*"''***-;.
jfluniekārtoto transitccntru Lērumā ?[•
menes. 13. maijā no LērurodS ui ASV ōiv»
pirmā lielākā latvieSu karavīru SJ^*',
aizbraucējiem atvadījās LCK un DV
sēdis pulkv. V. Janums, bet atvadu
kalpojumu vadīja māc. A. Abakukl.
B A D A I B L I N G A darbību Izbeidzis Utvi«*»
kooperatīvs. Savā pastāvības laiki ŗ
naudfls līdzekļiem atbalsUja LCK,
baznīcas un kultūrāli-sabiedrlskus p*«»^
mus. Kooperatīva bij. valdes prickJJ«° « J^
LiepIņS, izceļojot uz ASV, izteic P«<«ļ2^
Badaibllngas latvleiu kopai, valdei OO^^JJ^^
jas komisijai par atbalstu un lab" ^ ^ ^ ^ ^^
bet veikalvedim A. Sarkanam P«f
enerģisku un godīgu vadīSanu.
PATEICĪBA
hsekām sirsnīgu pateicību ' f * ' * " ^ ' * t j.
vle.šu biedrībai dāmu koralleļal par F "»
tiem bagātīgiem pārtikas «alnī^le».
Ambergas sanatoriju UtvIlM
slimnieku kopa
f te
Sl^» Boritte]
IflflOSlAM
\.m
MlIHliB
iMiilultoi,
»|iiCiiļipic«
M i i M r t l l '
««•iitiati:
IlMtlt Tii(
|U«n, bet ii
ļfi^iiiilaith'
AilTieii it.
Meiju vēl
im lelti k
- I - ,
CflU
«zticel
ļjjMjJi klini
JJ*«««iz « I
O.'ftii
•Pidc