1949-02-03-04 |
Previous | 4 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1'!
I I
Vi
4
IS-: 1
ii
I I
LATVUA^ 1949. f . 3. februāri
VĒSTULE LATVUM HO EANlDAS
/ Ceturtdienas mums pārvēršas tādās
kā svētku dienās. Tad ejam sabiedrībā,
mūs ielūdz un mums par
godu rīko vakarus. Piem., tādas un
^^das luterāniskās draudzes mācītājs
.^tsuta ielūgumu: „MIlais ārzemju
draugs,. " Seko adrese Un tā mēs
wltu uzdziedāt bezbēdīgu • dziesmiņu:
Ņo ballītes ballītē, no baznīcas
baznīca. . f
' 'Mūsu trejl^PiS, kā parasts, ierodas
plniciais. ir ari savi plāni.
Ejam skatīdamās. Te vajadzētu
būt jjurvis pašas plaši atveras,
-jaiptii aicina ienākt. Pats mācītājs
IļT^kuhdzi' panākas pretim, sēdina,
laipni runā. Viņš pazīst visu Eiro-
|m, bijis pat mūsu Higā. Pamazām
šatijdas dāmas. Tās ir šejienietes,
bet: visas vai labāk, vai sliktāk,
atkarībā: no šeit nodzīvotā laika, runa
vāciski. Sākumā mēs brīnāmies,
bet izrādās, ka tās visas ir agrākās
ieceļotājas im, lai mes labāk saprastos,
izmeklēta vāciski runātāja sabiedrība.
Mācītājs pārbauda gap sarakstu,
pēc kura šeit būtu jāierodas 30 „do-mestikām"
— luterānēm. Esam sanākušas'U2
puSi mazāk, par ko viņš
iidskumis; Sarunas rit draudzīgā garā,
dāmas pateic adreses, ielūdz mei-tēhes^
ciemos, lai brīvās s^ftdienās
nebūtu garlaicīgi.
: Svētkos man bija jāier(»ras sava
Bārtas tērpi. Tas atstāja iespaidu,
uhkdtra jaunatnācēja palika atplēstu
muti. Rezultātā kaimiņu draudzes
mācltftja kundte grib rīkot tautisko
tēcpu-skatl vai pat balli, kur saai-dhiš
visas Kanādā dzīvojošo tautību
pārirtāvjus tautiskos tērpos. Pro-tfkms,
ar! indiāņua un ķīniešus.
Indiāņu tērpi esot brīnišķīgi, par
viņu ©okdarblem jūsmo visi kanā-
Sevišķi ādas isrstrādājumi
tiem esot vienreizīgi. JKrī ķīniešu
rokdarbus pārdod daudzos veikalos,
m iie ir &tiprl lēti. Vācijā dzirdētās
piaslOccdhās cenas-par m^^ izstrādā-jiuīnlem
būs pārspīlētas.
Ikvienu dāmu, kaš ņo jauna ienāk,
namamāte iepazīstina ar mums, —
«tāvot pie durvīm, norāda ar pirkstu
un nidisauiS vārdā. Mūs pazīst šeit
tikai pēc priekšvārdiem. Kad nu tā
di^gaii tērzēts, mācītājs aicina mūs
Už baimīču turpat līdzās, Domājam,
ntiput būs gari pātai4, bet nekā. Baznīca
nav liela^ nav augsta, kā mū-aē^.
Vifipār, tā atgādina vienkāršu
saieSanda namu. Mācītāja kancele
ir turpjftt tejā, Iepretim altārim. Ne-lielčiš<
ērģeles ad turpat im stūri
šķērslim daii^ soli — korim. jBajblcas
priekSņfflfiiS atstāj lietuissargub, somas,
galošas. Iekšpusē gar sienu
p^i^amie — atnācējs novelk mēteli,
p$k^, tad iet uz ^toliem. Pie
Je^i$9,; pa labi lejup ved kapes uz
pagr^ķu. Tiir iekārtota plaša zāle,
virtove lun svētdienas skola bērniem,
S^lt ir ļoti daudz dŗaudižu un visas
ma283,, bet katrai sava baznīciņa,
tik 11^; kā kabūzītis. Tāpēc ticības
mlelbat stundas nenotiek skolā, bet
svētdienas skplā — jo šīs draudzes
savstarpēji apkarojas.
I4elajā baznīcas zālē mūs gaida
klāts galdi Tur lepazīistos ar kādu
vfideti, kas loti vēlētos sev „domes-tiku'\
fc9 gribētu mācīt Sūt, jo pati
ir Šuvēja un saka, ka vislabākā peļņa
ir Suv<ēlSm, sevišķi ar svārkiem.
Es pieteioos nākotnē viņas darbnīcā.
Par gludiem svārkiem maksā 5 dol.,
tos paSuJot divās stundās. Esot bijušas
dienas, kad viņa pelnīju^ 50
dolāru.
inlan pretī sēž dāmu komitejas prezidente..
Nejauši dabūju zināt, ka*
vacieSl sameklē kādu draudzes adresi
v^ privātu personu, raksta un
lūdz pārtiku. Reiz pie manis atnāca
kāds šejienietis, mana šefa radinieks
ua lūdza pārtulkot vēsitull, ko viņš
saņēmis no Polijas. Kāds polis lūdza
apģērbu. Tā nu es metos draugos
Šai prezidentei, parunājām krie-vlski^
jo viņa dzimusi Krievijā, \m
atstāju viņai Vācijas latviešu adreses.
Man gan nekā konkrēta nesolīja,
bet teica, ka nedēļas vidū būšot
sēde un tad lemšot. Tāpēc, ja kāds
saņems pārtikas sainīti no aizjūras
draudzes, lūdzu atrakstiet man pāris
vārdu, lai to varētu nodot ķā kVitē-jumu
par saņemto.
Pēc vakariņām, turpat zālē uz ātru
roku jāinscenē priekšnesumi, jā-d-'
Jed korim, jādeklamē, jo dāmas
vēlas d?:irdēt, kā skan mūsu valoda.
Tad mums par godu baznīcas koris
nodzied pāris dziesmu. Pēc nepareizi
noiiziedātas dziesmas koris pats
baznīcā skaļi smejas. Pēc tatn ejam
visi atpakaļ uz mācītāimāju, dzeram
kafiju, ko šeit parasti katram pasniedz
klēpi. Un vēlā stundā atvadāmies.
Vankuverā, februārī.
L e o n i j a O z o l k a l ne
P ē t e r i s A i g a rs
V 9 « mezgmu
tērpā
§ai zilā tiklā, kuru audis
No zīda varbūt idzigs flāms.
Mulst jūsu audums, tvīkstot baudas,
Pus apslēpts, pusē nojaužams.
Un apreibis no kroku smaida,
Ko tērpā gleznā gaita vij,
Es notrīcu kā sadzelts naida:
Grēks guni slēpt, kam liesmot bij!
Kam nonicināt Dieva prātu,
Kas licis elpot jums un plaukt?
Ja vīnu baudīt lemts ar sātu,
Kamdēļ gan dabu zīdā žņaugt!
Jel raisiet mežģines — nav cienīgs
Zīds jūsu dailes dievigās,
Tik rožu zieds un dzejnieks vienīgs,
Lai jūsu sirdij tuvojas.
5 ce ražo zosu cepa-mās
pannas vācu namamāiēm
LATVIEŠU ALUMINUA LIETUVEI ANSBACHA VAJADZĪGI
STRĀDNIEKI
50
Kaut kur plašajā Ansbadias Hin-denbīu'ga
kazarmju pagalmā, starp
pārējiem sarkanķieģeļu graustiem
atrodas pazema ēka, k\xŗas logos visu
nakti neizdziest gaisma. Lai c!k
vēla nakts stunda, aiz nokvēpušajām
rūtīm šņāc plēšas un dūc virpas,
reizēm spalgi dun āmuri kā
katlu kaltuvē, no dūmeņa birst
dzirksteles, un vējš pa.^almam pārrauj
pāri dažu skaļu latviešu vārdu.
Tur nu jau trešo gadu latviešu
cepurnieks Jānis Ozols, k£fs savā
strādnieku. Tiem viņš ar mieru
maksāt 1 DM par stundu. Visus ražojumus
Ozols novieto vācu tirgū
turpat Ansbachas apkārčnē un saņem
arī izejas materiālu no vācu
kontingentiem. Viņa cenas, atkarībā
no pasūtinājuma lieluma, šādas:
zosu cepamā panna 6^-6.30 DM,
apa]a panniņa 1,80—3.60 DM, liela
mazgājamā bļoda 5,90 DM
Visi trauki nevainojami un glīti
nostrādāti un var godam sacensties
ar pazīstamākajiem vācu ražoju-
Jānis Ozols ar pailgiem piepilda ^tavās alominUa trauku veidnes.
laikā vadīja Armijas ekononaiskā
veikala oepuŗu nodaļu, ra^o no vecu
lidmašīnu alumīnija traukus vācu
tirgum. Strādājot ar ēetHem palīgiem,
pagājušā gadā švābu namamātēm
saražoti ap 15.000 pannu,
bļodu un mazgājamo trauku, ļt^ īpaši
iecienītas meistara bzola I zosu
cepamās pannas no lidmašīnu propelleriem,
kas iztur augstu temp^
rātūru un nemaina forņiu, kā tas
bieži notiek ar spiestajiem alumīnija
traukiem.
Jānis Ozols domā, ka nav gandrīz
nekādas starpības starp alumīnija
lējēju im cepuru veidotāju. Abos
arodos jāprot gatavot formas. Ka
šī doma nav aplama, pierāda lakti:
Latviešu ^luminija lietuve Ans-badiā,
kufāi; pirmsākumi meklējami
1946. g. Veisenburgā, bez vismazākā
atbalsta no ārpuses, kļuvusi par rūpnīcu,
kas sekmīgi konkurē ar vācu
liela'iām fabrikām. Nesaņemdams
no IRO nekādu atbalstu, pat ne nodarbināto
devas nometnē, Ozols tomēr
labprāt gribētu saVd oasākumu
paplašināt, pieņemot vēl 50 līdz 60
^ īsi pēc Jaungada Losandželosas
filharmonijas auditorijā 3000 ticīgajiem
sprediķoja jaunākais mācītājs
pasaulē 4 g. v. Merdžojs Gortners.
Viņš uzsvēra, ka tēvs un māte nepildot
savus vecāku pienākumus, ja
svētdienās neņemot savus bērnus līdzi
baznieā. Stundu pēc sprediķa
mazais mācītājs teica uzrunu radiofoni,
tad devas uz bēmdārzu teikt
vakara lūgštou- Iepriekšējā dienā
viņš bija salaulājis kādu pāri. (UP)
• Kad Darmštates kriminālpolicija
notvēra kādu zaglil kas ādu un parfimēriju
veikalā bija sazadzis mantas
2500 DM vērtībā, ^meklējot viņa
kabatas, atrada tikai glīti iesietu
lŪ^ianu grāmatu. Policisti sākumā
bija pārsteigti par zagļa.dievbijību
un tikai vēlāk atklāja, ka lūgšanu
grāmatā bija asprāiigi ierīkota ielaušanās
rīku slēptuve. (DSp)
^ Visienesīgākā cūka pasaulē piedzimu^
^ amerikāņu lauksaimnieka
Arēija Henda farmā Vašingtonas
štatā: tai ir divi Vidū kopā saauguši
ķermeņi, viena galva, četras ausis,
divas priekš- un četras pakaļkājas.
Sajūsminājies par šo saim^
nleciski vienreizējo notikumu, saimnieks
nodomājis „seriju prbdukcijā
ražot cūkas ar sešiem šķiņķiem un
tikai vienu muti barošanai". , (UP)
* 83 g. V . kurpnieks Nikolauss
Mertens Smelcā, Sāras apgabalā, pagājušā
nedēļā saņēma vēstuli, kas izsūtīta
1900. g. 3. aprai, pie ļkam nosūtītājs
dzīvojis tikai 4 kra no adresāta.
Pasta iestāde šo 49 'g. laiļ^ā 3
reizes pārgājusi uz ci*ām telpām, un
vēstule nepamanīta vienmēr ceļojusi
līdzi. Tikai tagad, iestādi likvidējot,
tā uzieta. , (DK)
* Kāds mācītājs Dubllinā, Īrijā, iekārtojis
skolu sievas-ļ un vīramātēm,
kurā galvenokārt māca pašsa^
valdīšanos. Kursa nobeigumā apmeklētājas
saņem mācītas slevas-resp.
vīramātes diplomu, (NI)
* Filipvilā, Alžirā. nomiris 121 gadu
vecumā muhamedānis Ahmeds
Ezredins. atstājot 60 pēcnācējus. 100
gadu vecumā viņam bija ieau'^vJi
:i:lnīgi jaum zobi . (UP)
niiem. Priekšrocība, salīdzinot ar
pēdējiem, tā, ka šie trauki lieti un
pec tam virpoti. Tie izturlgālci pfet
deformāciju un droši, liekami uz
uguns.
„Aluminija cepurnieka" nākotnes
plāni visai reāli: „Kaut izdotos te
darbnīcā ievest kādu no Amerikas,
Austrālijas vai Kanādas konsuliem.
Es domāju, redzētais viņu pārliecinātu,
ka arī citā pasaules malā, kur
nav tik augsti attīstīta^ alumīnija
trauku rūnnlecfbas kā Vācijā, mēs
būtu spēiI?Ti noorganizēt līdzīgu vai
pat daudz lielāku rūpnīcu. IRO vairākkārt
grasījušies mums nodot lielākus
trauku pasūtinājumus, bet arvien
sanmas izčākstējušas — kun^i
vairs nebrauc un aizmirst. Mēs vēl
arvien, piemēram, gaidām, vai liet
13.000 gab. alumīnija nozīmes IRO
policistiem, vai nē. Veiduļi te mētājas
jau kādu gadu! O. B.
Izceļotāji
uz Ameriku un citām
tālām zemēm I
Aizbraucot jūs varat pasūiināt
laikrakstu
L A T V I J A
šeit pat Vācijā vai nu tieši
apgādam, vai ar! ar savas
līdzšinējās nometnes pārstāvja
starpniecību.
Lai jaunajās mājās nebūtu
tūlīt jāizdod turienes nauda,
kuras tur, droši vien, sākumā
bus pamaz, samaksu varat izdarīt
Vācijā par vairākiem
Abone-maksā
Nikolaja Kalniņa stāstiņš par nometnes dzīvi
mēno.^'^Ti uz pnek.^^u.
ments uz ārzemēm
DM 4.30 (icskait. sūt. izdev.) i
par eksemplāru mēnesi.
Aizbraucot paziņojiet, ar
kuru datumu lai laikrakstu
vseit uzkrājam. Pēc ierakšanās
jaunajā dzīves vietā paziņojiet
pa gaisa pastu savu
adresi. Pēc tā? saņemšanas
sāksim lai.krakstu sūtīt ar vēlamo
n-ru.
LATMJAS APG.^S.
Gun2burg.'Do. Marktpiatz 25.
(2. turpinājums) i
„Ja tie dauzoņas izlaidumi, tad tak
tepat vajaga būt. Vista jau nav kurmis,
kas var zemē ieiist/* Aiksnltis
kaimiņu mierināja. Un visi, kas pagalmā
iznākusi meklēja acīm, vai
nepamanfs kaut kur Amolu vistas.
Bet velti.
Tad no pagraba atskanēja jautrs:
k i—ke—ri—gū—ū—ū!
I^^užu bars apmulsa.
,.Klausies, tas tak ir tava gaiļa
meldiņš!" Alksnītis ierunājās pirmais.
„Liekas," Amolam priecīgi iedrebējās
balss.
„Bet kā viņš tur radās?"
„Neprasi nu, kā radās, Šonakt visādi
brīnumi ir notikuši."
, . J 3 , ir jau ir, bet pats zini, ka
manas vistas pagrabā Bitumiem bija
kā dadzis acīs."
Sarunādamies abi kaimiņi devās
pie paija. Liels laužu bars sekoja.
Cilvēki bija ziņkārīs^l, vai vēl nebadīsies
kāds pārsteigums. Un tiešām
viņu paredzējums pienildījās. Pie
pagraba durvīm karājās liels papes
nlakāts/ uz kura trekniem burtiem
bija uzrakstīts:
Amolu gailis dzied daudz skaistāk
par Bitomiem. tāpēc pārvietojām
putnus atpakaļ uz pagrabu,
Nāko^^ajās viesībās Bitumi ar i ^ -
viem ciemiņiem varēs izmantot uzmūrēto
kūtiņu pie zirgu staļ-^
1iem.
Taisnības regulētāji.
Kad plakāts bija pietiekami anbrī-nots,
Alksnītis gudri piemetināja:
„Labi sacīts. Pār uzpūtīgu sievu
tiešām saprātīgāk kladzina vistas un
par dzērāju daiļāk dzied gailis."
Ļaudis pasmējās, bet Bituma kundze,
kad vēsts aizsniedza viņas ausis,
ka gailis ar lielu godu ir atgriezies
atkal pagrabā, dusmās sita dūres un
zvērēja:
„Bet nu gan es tam putnam kaut
ko padarīšu!"
Amoli tomēr šos draudus vairs nebaidījās.
Ja jau citi tā vēlējās, vistas
pa nakti palika atkal pagrabā,
kur šķita drošāk.
Bet Bituma kundze nu bija tā aizkaitināta,
ka niknās un melnās dusmās
svila bez mitas kā sveķaina pagale.
Un tad kādu dienu, kravājoties
oieliekamajā telpā, viņai radās plāfts,
kā Amolu gaili apklusināt. Bet kā
visu karu plāni, arī Sis bija slepens.
Vajadzēja gaidīt nakti.
Protams, ka gailis tanīs stundās,
kas bija viņam paSa radītāja noliktas,
dziedāja kā parasts.
,.Dzirdl. Valteri" Bituma kundze
naktī piebikstīja vīram. „Ķērc atkal."
Vīrs mazliet sagrozījās,, bet ne-modās.
,.Tas ir gan cilvēks" sieva ievaidējās.
j,Tev jāskrien vai pa sienu
stāvus, bet viņš gul kā bluķis."
,.Ko ta' tu gribēji?" vīr? miegaini
Ieņurdējās.
„Ko gribēji? Tam putnam tak
reiz jāaizbāž rīkle!" Bituma kundze
nervozi taustījās gar sienu un iegrieza
u^ni.
„Notrako!" vīrs, acis berzēdams,
uzrāvās sēdus. „Naktī es neiešu ar
kaimiņiem plēsties.
,.Neviens tev neliek plēsties," sieva
snka runāt pusbalsī. „Mari tagad iŗ
cits padoms."
,.Nu—ū!" Bitums nožāvājās.
Sieva pieliecās pie auss:
„Iesim uz pa grabu, un pakaisīsim
tam nagānam zem deguna kaut ko
stiprāku.
„Ko? Tu gribi gaili noindēt?" B i tums
atrāva galvu un izbrīnījies
raudzījās sievā.
,,Jā. Tikai nekliedz!" Bituma kundze
čukstēja. '
„Man ir mazliet žurku zāles."
„Bet padomā, ko tu runā! Tas nav
nekāds goda darbs."
„Bet kāds goda darbs ir, kad
Amoli mūs izāksta un sauc par
dzērājiem un kāršu spēlmaņiem?"
Ja gaiļa dziedāšana vīru neuztrauca,
tad vismaz šim aovalnojumam
vajadzēja viņu sadusmot.
Bet Bitums palika arī tagad mie-rīf?
s: „Ko divas sievas dusmas sarunā,
tas uz svariem nav jāsver."
,.Vai redzi, kāds miera apustuliM"
sieva iepleta acis.
,.Un plakāts?"
„Ar plakātu ir uzknābts tavai
muļķībai."
„Ak tā — tikai manai. Tad
iznāks vēl tā, ka es tā vainīgā,"
„Nu ja — tu. Es jau neskrēju par
gaili lamāties.'* *
„Ko tad man bija darīt? Ielūgt
pēc tā koncerta Amolieni uz kafiju?^
„Varējl runāt mierīgi"
„Mlerīgi?!" Bituma kundze np
dusmāiti drebēja, ,.Viņas gailis pie»
kliedz galvu, ka aiKis jābāž ciet. no
mājām jāskrien ārā. bet es lai ru«
dāju mierīgi. Pataupi manus ner*
vus, tad es nmāšu mierīgi,"
„Nerviem vislabākās zāles ir
miegs. Tāpēc nāc gulēti" Bituma
uzsvērti noteica un atlaidās atkal ui
spilvena.
Kō Bituma kundzei bija darit?
Tumsā viena uz pagrabu viņa neskries.
Bet lai virs tad zina. ka 5ī
nakts ir pēdējā, ko viņa cietis. Un.
puķaino apmetni uz krēsla nomet»
dama, viņa teica:
L,Ja tava miera balss gaili neapklusinās,
rit es iešu '<ie draudzenei
girlēt!"
Kad gailis otrreiz dziedāja, Bitu*
ma kundze laimīgā kārtā bija aizmigusi.
Bet nomodā vēl grozijSs
Bitums pats. Gaiļa lietā vajadzēja
kaut ko izdomāt. Viņš kā virs tak
nedrīkstēja atliut, ka sieva no mi«
jas bēg laukā. Bet uzbrukt atkal
kaimiņiem par gaiļa dziedāšanu un
nonākt laužu izsmieklā arī nevarēja.
Apsvēris savu laulībā pavadīto
laiku, kurā bija sastapts un pie*
veikts jau viens otrs sievas untu»
miņš,; Bitums beidzot pasmaidijs,
pagriezās uz sāniem un apmierināts
aizmiga.
Kad otrā dienā viņš atgriezās m
darba, uz rokas tam bija skalu groziņš.
Tam zem segas varēja manīt
vairākas kustīgas galvas.
(Turpmāk beigas)
WMI «M* «M» tt-M-«IMI
Bērns, kas nejūt
Sāņcs
Amerikāņu medicīnas žurnāli apraksta
gadījumu kādā Akronļis b^*
nu sllninīcā. Tur nesen ievietot»
kāds niažaslnīgs bērns, kam bijis
nepieciešams saņemt lielākas devas
aknu preparātu dziļu ieš}ircinfijumtt
veidā. Sāpīgo operāciju mazā Be*
verllja Smise panesusi bez vieai
kungstiena. Tas ārstus padarījis domīgus,
Jo Udz šim "kronas sllmnlcl
bērnu, kas pie aknu preparāta ie«
Sllrclnājumiem neraud, neviens ne»
bija redzējis. Slimnīcas vadītājs
sācis mato Beyerliju novērot un
drīz atklājis, ka mazā vispār nav
spējīga sajust fiziskas sāpes. Bever»
lijas māte apstiprinājusi, ķa viņas
meitiņa nekad nav raudājusi, ja krītot
sasitušies. Tikai aiz izsalkuma
vai dusmām tā raud tāpat kā citi
mazbērni. Reiz, kad Beverlija vi-rlgl
apdedzinājusies pie karstas
krāsns, māte bijusi nesaprašanā, jo,
neraugoties uz lielām tulznām, bērns
nav izlaidis ne skaņas.
Pirmais šādu nervu sistēmas n^
normālību pirms 10 gadiem aprakstījis
ASV neurologs Franks S.
Fords. Beverlija Smlse ir otrs zināmais
gadījums pasaulē. Līdz
medicīna nezina nedz šādas nencff*
mālības cēloņus, ned*' arī spēj to novērst
vai dziedēt. Arstl mazās Be-verlljās
vecākus brīdinājuši bērnu
labi uzmanīt, jo, piem., ja tas krīt»!
lauztu kādu locekli, mazā, nekā izjuzdama,
stundām rāpotu apkārt tin
padarītu lūzumu nedziedējamu. Ti*'
»pat parasto dabisko refleksu pret
dūrienu, sitienu, karstumu, salu uc
Beverlijai trūkst. Tādēļ viņas dtl-'
ve būs daudz bīstamāka nek§ parastajiem
cilvēkbērniem, kam sāp^
iemāca staigāt pa pasauli vaļējam
acīm un būt piesardzīgiem.
—ests
JERUZAf.EMĒ IEROSINĀTA
/AUNA PR^VA PRET JĒZU
KRISTU
Jaunu prāvu pret Jēzu Kristu Je-uzalom-.
s au<?.stakajā tiesā iero.sinā-
'vLsi kāda nepazīstama persona no
Holandes. Piesūtītajā rak.stā neoa-
-/Istamais norada, ka Poncijs Pilāts
kā romiešu militārais gubernators
narkanis savas tiesības. Viņš nedrīkstēji-^
apKtri'-ināt spriedumu.
,.Lai izlabotu vēstures lielāko ne-
•aisnibu", Jeruzalemes aus^stTikai
tiesai iāiztie-ā 7)rāva no jauna. Zi^u
!^ikrak.sti un Izraēla^ tieslietu mi*
n'-trs izteicies, ka sūdziba.^ iero.sj-nTitāje
esot kāds anf^li.-. k^s oašreiz
uzturoties Holandē un r/ikslot grā-inatu
par likumiem un tiesām Poncija
Pilāta laikā.
DP - VacIja» koncenfradjō» " ^ ^ ^f
persona, kurai trūkst ctrlbu tiki plrvic^J»
. „Chrisiian Science Atonlior
Amcrikaou strādnieku vadltfiju E'"''*'
7iju kfids viņa arodbiedrība» bledr» «MJ^
aaja pierādīt, ka viņft būtu komOnlMi, F
kādu viņu ti/skntot. „PicradIt, ka < 0 » ^
komOnists, cs ncvarti, bet ļa C9 rcdza M»»
putnu, kas pek.§ ka pflc, skrien kS pile,
ir spalvas un pleznai un ka«4 bicdroļai
nr pllem, tad es bez Saubam tcikSu, k a ' »
i r p l 1 c."
• • • •
Lords Halifaksj savus runatSja panākul^
. 1
!
Ccrc'-ilo, „kads mana tC'va draugs ^^^IJu
mAcija reiz ta: saki, kQ% tev « a k i i f n i . f J
nu tu vienu teikumu Kramati^ki parCiZJ ^
nobc;d7J5, tad sāc nākamo." .
Ir tSd» j^rSmatu Is
bet -pcc sacerētāja. ^^'-"^^
•M .
truSi. - IbU Boi"
ņ.vr: r ^ ^ . - - u r n s , ;a vina pafik sicvjctcm
<-fih,^ hct j j v i - . i ! pa^nvlci - Aarm^. ^
B.flta'.ar'; Grs^ians H- t- **
->
. ī^th\% flcumirkUt laulība«; šķif^^^V .
pirms saderināšanās. MJIU
Sociolog Dr. Rcibefl» H^»» /
to
mm'
AWrbInftJa
Atainos 8t(
darbi
iiietoisakfoL.
tam idspald
fijķi veltf u
upuri i e ^
IfibI
m itiki
Mpaties:
Sitiiftcfiju ias; tasīte
m ļmHi
mv» ik
Mnjt
ar y^
Lords Halifaksj savus runataia pa.um.»-^ ^ ^ I T f * * W
izskaidro ar mazu padomu, ko v j o a m ^ • f W W g |
devis. CaSh. Jr pavisam vicnkArši," «^1 I «tH
Ccrc^'ila, „kadH mana tC-va draugs^ ^^ZJĻ I ^ iļv?^
«i
[ -ļļ-
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 3, 1949 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1949-02-03 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari490203 |
Description
| Title | 1949-02-03-04 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
1'!
I I
Vi
4
IS-: 1
ii
I I
LATVUA^ 1949. f . 3. februāri
VĒSTULE LATVUM HO EANlDAS
/ Ceturtdienas mums pārvēršas tādās
kā svētku dienās. Tad ejam sabiedrībā,
mūs ielūdz un mums par
godu rīko vakarus. Piem., tādas un
^^das luterāniskās draudzes mācītājs
.^tsuta ielūgumu: „MIlais ārzemju
draugs,. " Seko adrese Un tā mēs
wltu uzdziedāt bezbēdīgu • dziesmiņu:
Ņo ballītes ballītē, no baznīcas
baznīca. . f
' 'Mūsu trejl^PiS, kā parasts, ierodas
plniciais. ir ari savi plāni.
Ejam skatīdamās. Te vajadzētu
būt jjurvis pašas plaši atveras,
-jaiptii aicina ienākt. Pats mācītājs
IļT^kuhdzi' panākas pretim, sēdina,
laipni runā. Viņš pazīst visu Eiro-
|m, bijis pat mūsu Higā. Pamazām
šatijdas dāmas. Tās ir šejienietes,
bet: visas vai labāk, vai sliktāk,
atkarībā: no šeit nodzīvotā laika, runa
vāciski. Sākumā mēs brīnāmies,
bet izrādās, ka tās visas ir agrākās
ieceļotājas im, lai mes labāk saprastos,
izmeklēta vāciski runātāja sabiedrība.
Mācītājs pārbauda gap sarakstu,
pēc kura šeit būtu jāierodas 30 „do-mestikām"
— luterānēm. Esam sanākušas'U2
puSi mazāk, par ko viņš
iidskumis; Sarunas rit draudzīgā garā,
dāmas pateic adreses, ielūdz mei-tēhes^
ciemos, lai brīvās s^ftdienās
nebūtu garlaicīgi.
: Svētkos man bija jāier(»ras sava
Bārtas tērpi. Tas atstāja iespaidu,
uhkdtra jaunatnācēja palika atplēstu
muti. Rezultātā kaimiņu draudzes
mācltftja kundte grib rīkot tautisko
tēcpu-skatl vai pat balli, kur saai-dhiš
visas Kanādā dzīvojošo tautību
pārirtāvjus tautiskos tērpos. Pro-tfkms,
ar! indiāņua un ķīniešus.
Indiāņu tērpi esot brīnišķīgi, par
viņu ©okdarblem jūsmo visi kanā-
Sevišķi ādas isrstrādājumi
tiem esot vienreizīgi. JKrī ķīniešu
rokdarbus pārdod daudzos veikalos,
m iie ir &tiprl lēti. Vācijā dzirdētās
piaslOccdhās cenas-par m^^ izstrādā-jiuīnlem
būs pārspīlētas.
Ikvienu dāmu, kaš ņo jauna ienāk,
namamāte iepazīstina ar mums, —
«tāvot pie durvīm, norāda ar pirkstu
un nidisauiS vārdā. Mūs pazīst šeit
tikai pēc priekšvārdiem. Kad nu tā
di^gaii tērzēts, mācītājs aicina mūs
Už baimīču turpat līdzās, Domājam,
ntiput būs gari pātai4, bet nekā. Baznīca
nav liela^ nav augsta, kā mū-aē^.
Vifipār, tā atgādina vienkāršu
saieSanda namu. Mācītāja kancele
ir turpjftt tejā, Iepretim altārim. Ne-lielčiš<
ērģeles ad turpat im stūri
šķērslim daii^ soli — korim. jBajblcas
priekSņfflfiiS atstāj lietuissargub, somas,
galošas. Iekšpusē gar sienu
p^i^amie — atnācējs novelk mēteli,
p$k^, tad iet uz ^toliem. Pie
Je^i$9,; pa labi lejup ved kapes uz
pagr^ķu. Tiir iekārtota plaša zāle,
virtove lun svētdienas skola bērniem,
S^lt ir ļoti daudz dŗaudižu un visas
ma283,, bet katrai sava baznīciņa,
tik 11^; kā kabūzītis. Tāpēc ticības
mlelbat stundas nenotiek skolā, bet
svētdienas skplā — jo šīs draudzes
savstarpēji apkarojas.
I4elajā baznīcas zālē mūs gaida
klāts galdi Tur lepazīistos ar kādu
vfideti, kas loti vēlētos sev „domes-tiku'\
fc9 gribētu mācīt Sūt, jo pati
ir Šuvēja un saka, ka vislabākā peļņa
ir Suv<ēlSm, sevišķi ar svārkiem.
Es pieteioos nākotnē viņas darbnīcā.
Par gludiem svārkiem maksā 5 dol.,
tos paSuJot divās stundās. Esot bijušas
dienas, kad viņa pelnīju^ 50
dolāru.
inlan pretī sēž dāmu komitejas prezidente..
Nejauši dabūju zināt, ka*
vacieSl sameklē kādu draudzes adresi
v^ privātu personu, raksta un
lūdz pārtiku. Reiz pie manis atnāca
kāds šejienietis, mana šefa radinieks
ua lūdza pārtulkot vēsitull, ko viņš
saņēmis no Polijas. Kāds polis lūdza
apģērbu. Tā nu es metos draugos
Šai prezidentei, parunājām krie-vlski^
jo viņa dzimusi Krievijā, \m
atstāju viņai Vācijas latviešu adreses.
Man gan nekā konkrēta nesolīja,
bet teica, ka nedēļas vidū būšot
sēde un tad lemšot. Tāpēc, ja kāds
saņems pārtikas sainīti no aizjūras
draudzes, lūdzu atrakstiet man pāris
vārdu, lai to varētu nodot ķā kVitē-jumu
par saņemto.
Pēc vakariņām, turpat zālē uz ātru
roku jāinscenē priekšnesumi, jā-d-'
Jed korim, jādeklamē, jo dāmas
vēlas d?:irdēt, kā skan mūsu valoda.
Tad mums par godu baznīcas koris
nodzied pāris dziesmu. Pēc nepareizi
noiiziedātas dziesmas koris pats
baznīcā skaļi smejas. Pēc tatn ejam
visi atpakaļ uz mācītāimāju, dzeram
kafiju, ko šeit parasti katram pasniedz
klēpi. Un vēlā stundā atvadāmies.
Vankuverā, februārī.
L e o n i j a O z o l k a l ne
P ē t e r i s A i g a rs
V 9 « mezgmu
tērpā
§ai zilā tiklā, kuru audis
No zīda varbūt idzigs flāms.
Mulst jūsu audums, tvīkstot baudas,
Pus apslēpts, pusē nojaužams.
Un apreibis no kroku smaida,
Ko tērpā gleznā gaita vij,
Es notrīcu kā sadzelts naida:
Grēks guni slēpt, kam liesmot bij!
Kam nonicināt Dieva prātu,
Kas licis elpot jums un plaukt?
Ja vīnu baudīt lemts ar sātu,
Kamdēļ gan dabu zīdā žņaugt!
Jel raisiet mežģines — nav cienīgs
Zīds jūsu dailes dievigās,
Tik rožu zieds un dzejnieks vienīgs,
Lai jūsu sirdij tuvojas.
5 ce ražo zosu cepa-mās
pannas vācu namamāiēm
LATVIEŠU ALUMINUA LIETUVEI ANSBACHA VAJADZĪGI
STRĀDNIEKI
50
Kaut kur plašajā Ansbadias Hin-denbīu'ga
kazarmju pagalmā, starp
pārējiem sarkanķieģeļu graustiem
atrodas pazema ēka, k\xŗas logos visu
nakti neizdziest gaisma. Lai c!k
vēla nakts stunda, aiz nokvēpušajām
rūtīm šņāc plēšas un dūc virpas,
reizēm spalgi dun āmuri kā
katlu kaltuvē, no dūmeņa birst
dzirksteles, un vējš pa.^almam pārrauj
pāri dažu skaļu latviešu vārdu.
Tur nu jau trešo gadu latviešu
cepurnieks Jānis Ozols, k£fs savā
strādnieku. Tiem viņš ar mieru
maksāt 1 DM par stundu. Visus ražojumus
Ozols novieto vācu tirgū
turpat Ansbachas apkārčnē un saņem
arī izejas materiālu no vācu
kontingentiem. Viņa cenas, atkarībā
no pasūtinājuma lieluma, šādas:
zosu cepamā panna 6^-6.30 DM,
apa]a panniņa 1,80—3.60 DM, liela
mazgājamā bļoda 5,90 DM
Visi trauki nevainojami un glīti
nostrādāti un var godam sacensties
ar pazīstamākajiem vācu ražoju-
Jānis Ozols ar pailgiem piepilda ^tavās alominUa trauku veidnes.
laikā vadīja Armijas ekononaiskā
veikala oepuŗu nodaļu, ra^o no vecu
lidmašīnu alumīnija traukus vācu
tirgum. Strādājot ar ēetHem palīgiem,
pagājušā gadā švābu namamātēm
saražoti ap 15.000 pannu,
bļodu un mazgājamo trauku, ļt^ īpaši
iecienītas meistara bzola I zosu
cepamās pannas no lidmašīnu propelleriem,
kas iztur augstu temp^
rātūru un nemaina forņiu, kā tas
bieži notiek ar spiestajiem alumīnija
traukiem.
Jānis Ozols domā, ka nav gandrīz
nekādas starpības starp alumīnija
lējēju im cepuru veidotāju. Abos
arodos jāprot gatavot formas. Ka
šī doma nav aplama, pierāda lakti:
Latviešu ^luminija lietuve Ans-badiā,
kufāi; pirmsākumi meklējami
1946. g. Veisenburgā, bez vismazākā
atbalsta no ārpuses, kļuvusi par rūpnīcu,
kas sekmīgi konkurē ar vācu
liela'iām fabrikām. Nesaņemdams
no IRO nekādu atbalstu, pat ne nodarbināto
devas nometnē, Ozols tomēr
labprāt gribētu saVd oasākumu
paplašināt, pieņemot vēl 50 līdz 60
^ īsi pēc Jaungada Losandželosas
filharmonijas auditorijā 3000 ticīgajiem
sprediķoja jaunākais mācītājs
pasaulē 4 g. v. Merdžojs Gortners.
Viņš uzsvēra, ka tēvs un māte nepildot
savus vecāku pienākumus, ja
svētdienās neņemot savus bērnus līdzi
baznieā. Stundu pēc sprediķa
mazais mācītājs teica uzrunu radiofoni,
tad devas uz bēmdārzu teikt
vakara lūgštou- Iepriekšējā dienā
viņš bija salaulājis kādu pāri. (UP)
• Kad Darmštates kriminālpolicija
notvēra kādu zaglil kas ādu un parfimēriju
veikalā bija sazadzis mantas
2500 DM vērtībā, ^meklējot viņa
kabatas, atrada tikai glīti iesietu
lŪ^ianu grāmatu. Policisti sākumā
bija pārsteigti par zagļa.dievbijību
un tikai vēlāk atklāja, ka lūgšanu
grāmatā bija asprāiigi ierīkota ielaušanās
rīku slēptuve. (DSp)
^ Visienesīgākā cūka pasaulē piedzimu^
^ amerikāņu lauksaimnieka
Arēija Henda farmā Vašingtonas
štatā: tai ir divi Vidū kopā saauguši
ķermeņi, viena galva, četras ausis,
divas priekš- un četras pakaļkājas.
Sajūsminājies par šo saim^
nleciski vienreizējo notikumu, saimnieks
nodomājis „seriju prbdukcijā
ražot cūkas ar sešiem šķiņķiem un
tikai vienu muti barošanai". , (UP)
* 83 g. V . kurpnieks Nikolauss
Mertens Smelcā, Sāras apgabalā, pagājušā
nedēļā saņēma vēstuli, kas izsūtīta
1900. g. 3. aprai, pie ļkam nosūtītājs
dzīvojis tikai 4 kra no adresāta.
Pasta iestāde šo 49 'g. laiļ^ā 3
reizes pārgājusi uz ci*ām telpām, un
vēstule nepamanīta vienmēr ceļojusi
līdzi. Tikai tagad, iestādi likvidējot,
tā uzieta. , (DK)
* Kāds mācītājs Dubllinā, Īrijā, iekārtojis
skolu sievas-ļ un vīramātēm,
kurā galvenokārt māca pašsa^
valdīšanos. Kursa nobeigumā apmeklētājas
saņem mācītas slevas-resp.
vīramātes diplomu, (NI)
* Filipvilā, Alžirā. nomiris 121 gadu
vecumā muhamedānis Ahmeds
Ezredins. atstājot 60 pēcnācējus. 100
gadu vecumā viņam bija ieau'^vJi
:i:lnīgi jaum zobi . (UP)
niiem. Priekšrocība, salīdzinot ar
pēdējiem, tā, ka šie trauki lieti un
pec tam virpoti. Tie izturlgālci pfet
deformāciju un droši, liekami uz
uguns.
„Aluminija cepurnieka" nākotnes
plāni visai reāli: „Kaut izdotos te
darbnīcā ievest kādu no Amerikas,
Austrālijas vai Kanādas konsuliem.
Es domāju, redzētais viņu pārliecinātu,
ka arī citā pasaules malā, kur
nav tik augsti attīstīta^ alumīnija
trauku rūnnlecfbas kā Vācijā, mēs
būtu spēiI?Ti noorganizēt līdzīgu vai
pat daudz lielāku rūpnīcu. IRO vairākkārt
grasījušies mums nodot lielākus
trauku pasūtinājumus, bet arvien
sanmas izčākstējušas — kun^i
vairs nebrauc un aizmirst. Mēs vēl
arvien, piemēram, gaidām, vai liet
13.000 gab. alumīnija nozīmes IRO
policistiem, vai nē. Veiduļi te mētājas
jau kādu gadu! O. B.
Izceļotāji
uz Ameriku un citām
tālām zemēm I
Aizbraucot jūs varat pasūiināt
laikrakstu
L A T V I J A
šeit pat Vācijā vai nu tieši
apgādam, vai ar! ar savas
līdzšinējās nometnes pārstāvja
starpniecību.
Lai jaunajās mājās nebūtu
tūlīt jāizdod turienes nauda,
kuras tur, droši vien, sākumā
bus pamaz, samaksu varat izdarīt
Vācijā par vairākiem
Abone-maksā
Nikolaja Kalniņa stāstiņš par nometnes dzīvi
mēno.^'^Ti uz pnek.^^u.
ments uz ārzemēm
DM 4.30 (icskait. sūt. izdev.) i
par eksemplāru mēnesi.
Aizbraucot paziņojiet, ar
kuru datumu lai laikrakstu
vseit uzkrājam. Pēc ierakšanās
jaunajā dzīves vietā paziņojiet
pa gaisa pastu savu
adresi. Pēc tā? saņemšanas
sāksim lai.krakstu sūtīt ar vēlamo
n-ru.
LATMJAS APG.^S.
Gun2burg.'Do. Marktpiatz 25.
(2. turpinājums) i
„Ja tie dauzoņas izlaidumi, tad tak
tepat vajaga būt. Vista jau nav kurmis,
kas var zemē ieiist/* Aiksnltis
kaimiņu mierināja. Un visi, kas pagalmā
iznākusi meklēja acīm, vai
nepamanfs kaut kur Amolu vistas.
Bet velti.
Tad no pagraba atskanēja jautrs:
k i—ke—ri—gū—ū—ū!
I^^užu bars apmulsa.
,.Klausies, tas tak ir tava gaiļa
meldiņš!" Alksnītis ierunājās pirmais.
„Liekas," Amolam priecīgi iedrebējās
balss.
„Bet kā viņš tur radās?"
„Neprasi nu, kā radās, Šonakt visādi
brīnumi ir notikuši."
, . J 3 , ir jau ir, bet pats zini, ka
manas vistas pagrabā Bitumiem bija
kā dadzis acīs."
Sarunādamies abi kaimiņi devās
pie paija. Liels laužu bars sekoja.
Cilvēki bija ziņkārīs^l, vai vēl nebadīsies
kāds pārsteigums. Un tiešām
viņu paredzējums pienildījās. Pie
pagraba durvīm karājās liels papes
nlakāts/ uz kura trekniem burtiem
bija uzrakstīts:
Amolu gailis dzied daudz skaistāk
par Bitomiem. tāpēc pārvietojām
putnus atpakaļ uz pagrabu,
Nāko^^ajās viesībās Bitumi ar i ^ -
viem ciemiņiem varēs izmantot uzmūrēto
kūtiņu pie zirgu staļ-^
1iem.
Taisnības regulētāji.
Kad plakāts bija pietiekami anbrī-nots,
Alksnītis gudri piemetināja:
„Labi sacīts. Pār uzpūtīgu sievu
tiešām saprātīgāk kladzina vistas un
par dzērāju daiļāk dzied gailis."
Ļaudis pasmējās, bet Bituma kundze,
kad vēsts aizsniedza viņas ausis,
ka gailis ar lielu godu ir atgriezies
atkal pagrabā, dusmās sita dūres un
zvērēja:
„Bet nu gan es tam putnam kaut
ko padarīšu!"
Amoli tomēr šos draudus vairs nebaidījās.
Ja jau citi tā vēlējās, vistas
pa nakti palika atkal pagrabā,
kur šķita drošāk.
Bet Bituma kundze nu bija tā aizkaitināta,
ka niknās un melnās dusmās
svila bez mitas kā sveķaina pagale.
Un tad kādu dienu, kravājoties
oieliekamajā telpā, viņai radās plāfts,
kā Amolu gaili apklusināt. Bet kā
visu karu plāni, arī Sis bija slepens.
Vajadzēja gaidīt nakti.
Protams, ka gailis tanīs stundās,
kas bija viņam paSa radītāja noliktas,
dziedāja kā parasts.
,.Dzirdl. Valteri" Bituma kundze
naktī piebikstīja vīram. „Ķērc atkal."
Vīrs mazliet sagrozījās,, bet ne-modās.
,.Tas ir gan cilvēks" sieva ievaidējās.
j,Tev jāskrien vai pa sienu
stāvus, bet viņš gul kā bluķis."
,.Ko ta' tu gribēji?" vīr? miegaini
Ieņurdējās.
„Ko gribēji? Tam putnam tak
reiz jāaizbāž rīkle!" Bituma kundze
nervozi taustījās gar sienu un iegrieza
u^ni.
„Notrako!" vīrs, acis berzēdams,
uzrāvās sēdus. „Naktī es neiešu ar
kaimiņiem plēsties.
,.Neviens tev neliek plēsties," sieva
snka runāt pusbalsī. „Mari tagad iŗ
cits padoms."
,.Nu—ū!" Bitums nožāvājās.
Sieva pieliecās pie auss:
„Iesim uz pa grabu, un pakaisīsim
tam nagānam zem deguna kaut ko
stiprāku.
„Ko? Tu gribi gaili noindēt?" B i tums
atrāva galvu un izbrīnījies
raudzījās sievā.
,,Jā. Tikai nekliedz!" Bituma kundze
čukstēja. '
„Man ir mazliet žurku zāles."
„Bet padomā, ko tu runā! Tas nav
nekāds goda darbs."
„Bet kāds goda darbs ir, kad
Amoli mūs izāksta un sauc par
dzērājiem un kāršu spēlmaņiem?"
Ja gaiļa dziedāšana vīru neuztrauca,
tad vismaz šim aovalnojumam
vajadzēja viņu sadusmot.
Bet Bitums palika arī tagad mie-rīf?
s: „Ko divas sievas dusmas sarunā,
tas uz svariem nav jāsver."
,.Vai redzi, kāds miera apustuliM"
sieva iepleta acis.
,.Un plakāts?"
„Ar plakātu ir uzknābts tavai
muļķībai."
„Ak tā — tikai manai. Tad
iznāks vēl tā, ka es tā vainīgā,"
„Nu ja — tu. Es jau neskrēju par
gaili lamāties.'* *
„Ko tad man bija darīt? Ielūgt
pēc tā koncerta Amolieni uz kafiju?^
„Varējl runāt mierīgi"
„Mlerīgi?!" Bituma kundze np
dusmāiti drebēja, ,.Viņas gailis pie»
kliedz galvu, ka aiKis jābāž ciet. no
mājām jāskrien ārā. bet es lai ru«
dāju mierīgi. Pataupi manus ner*
vus, tad es nmāšu mierīgi,"
„Nerviem vislabākās zāles ir
miegs. Tāpēc nāc gulēti" Bituma
uzsvērti noteica un atlaidās atkal ui
spilvena.
Kō Bituma kundzei bija darit?
Tumsā viena uz pagrabu viņa neskries.
Bet lai virs tad zina. ka 5ī
nakts ir pēdējā, ko viņa cietis. Un.
puķaino apmetni uz krēsla nomet»
dama, viņa teica:
L,Ja tava miera balss gaili neapklusinās,
rit es iešu ' |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-02-03-04
