Bavarijas Latviesu vestnesis, February 3, 1949

              «koJttina B o s t o n a ^
mm,
JtattriMht veco s t r ē l iK
aaJteneta un viņu
'*-^gā.^ Šogad pirni, ^ ļ ' i
mm
mm
ittiVig»^ iatkovika S
'•«^ēt^ m f*3ōW|i katrag ktļtļVu
Wjt Inttžuju
. - r . ^ . MOiu celtai pim.
tldea aodartju
ilrtrtu Betti.
I i i ^ ^ ^ ^ f ^ ^ pipitosl: lita
l i t k i t ieguva atzinh
^ p O l i i f ico inie&ieŗu tagid«.
l i f t i v a r ^ m i ^ M»
liUsl^^^^^l^^ kartupeļu i t t r^
||<|ķil . m ^ a r < ^ kam oim
ir art ipedili
" ' l i d m padctt^ pie manaa tnl.
iaa, kas J ^ j ^ t o produktlenļ
ieiai|u>iutl^ 194t g. jat
n l M b l ^ raibjunUem iķ
i flo vifiaeivle^ prSmijai
lumba, bet 1948, g. pat M
i« pmpaķtlviis m
li
1/
1^
cv
li
Itt
SiljlTvg»^
šavsitarpējalji atlitlsii
^ apstSktoJi, Sļķiet, demlt
jMteSaiins. fiekitaslilji
kur iriSš katrs jiiU^tl
gr dzlļSm pateicības jatia
|ftnoiv$itS to mflsu taufeh
8d k o i ^ spSctt. %
vtdijt nonikdaiiil t»
knsti, tiiiaizinint piUdi
fcurttm' vil jānīkst Vf
iiiičiaii» k l ^ ja tfida vbpSf
J i t i t Miims būtu jJpitecJla
M p i a i ^ u , ko tie īim&
Muiaa Mtu patdcŗbā jS^tto
i Silti balvim mflsu Htaj* f:
tfii gtaVtAll. Bet vai tas tl M
.ak» ko raksta kāds tautie»
V8dju w
eik to atļauj mani »•
ļi,ijom§stevM,*
itāvtiklls tautiešiem VM»
;t»attd2l aizsūta salnliM « «
Ijiko artavu gluži sveJiemiffl' |;
\ & Art « • to Minu valrtk^ fci»
Itojbet, dlemža, pat ttiJlep*
tjBitleJii im daži atmet 9 « g
l«*u, > m uM
d d i ^ nepiedeSamibai »r
^ & n e W Bet lai ttelj
k» 8W tas maksā Mu*J *
ja nopeloa smaga darM »
lai s a ^ u ««Ģēmejam 1^
^ j u m ī l Nesaņemot atb»
uz pieprasijumtt, tas rada»
— -TBu m vilšanos. \l
. Mliij5l^V«r labaigt CBltt»«
It tlj kKturtat* m «
«•V^Slrigl. V d cle«»
MMdOi'pazīstama v ^ « S Tai
ibkSs. ir vai Vte^
16 vērtējuma. B f t jS
Indinidttm. Mums, latviešu »
i daļāL kir-ts«ad j u n n a
IdiaalSlu «mju veji, MP';js
plff Vienu sžumi, tam?^ ^,
Jtštam' atsalt sava s«u
l^toSt6.kaanaknotautieiul»
^rds.
I PATEICĪBA ^
K f h M Uikl M sii edia atbalsta^ ,
No
L A T V I J A S KORESPONDENTS A N G L M A ¥SRTG S T A ^ A U *
TISKO S|AVOKLI
Dzīvodami šeit britu salās, mēs,
latvledu trimdinieki, tāpat skatā­mies
pfiil uz citiem krastiem; ar i n ­teresi
vērodami noskaņojumu ASV
un notikumus citās pasaules malās.
6ai ziņā gan ir diezgan liela starpī­ba
Jautājum'ā par to/ kurp vēršas
mūsu un mQsu viesmīlīgo saimnieku
Intereses. Kamēr dzimteni zaudēJu-ftais
baltietis ar dzīvu interesi seko
lielajiem notikumiem, angļu Interese
par lielo politiku i r samērā maza.
Laikraksti šeit, protams, diezgan
dEļudz raksta par Ķīnu, Palestīnu un
Trumena sociālām reformām \m
deklarācijām, bet caurmēra anglis
^lem rakstiem veltī diezgan maz uz­manība^.
Viņš būtu laimīgāks, ja
tādu ,4ielu notikumu" nemaz nebūtu
un varēto dzīvot pilnā, mierā, l a i arī
citi tāpat dzīvo kā jedz un prot.
Lielo notikumu norises atkarīgas
no vispārējā noskaņojuma. Vismaz
denvokratiskās valstīs valdība nekad
nepasāks neko tādu, kas nesaskan ar
tautā valdošo noskaņu. Tādēļ arī ir
svarīgi zināt lielo demokrātiju masu
noskaņojumu. Seit Anglijā tas ir no­teikti
pacitistisks, un nekādas liela
apmēra bruņoSanās progi*anunas,
kas, protams, nāktu uz patērliņa pre-
Cu rēķina, āeit nav populāras. Angli
n e ^ b domāt par karu, negŗrib Ie­spējamos
pretiniekus kaitināt
Mums, svešajiem lenficējiem, šeit
reizēm kļūst diezgan drūmi,, domā­jot
par to, ka ari mēs varētu būt
Mds traucēklis angļu miei^a cerī­bām,
vai vlsitiaz esam spiesti*domāt
āai ziņā citādi nekā viņi Neviens
no mums nevēlas kapi paila kara
dēļ, bet netaisnību āustru^nos un
nesamierināšanos izjūtam spilgtāk
ndcfi tie, kas savā zemē w dzīvot
iesākto dzīvi.
Daudz nozīmīgāks faktoKj fcp-māko
notikumu norisē tomēr iāfco^
skaņojums ASV. Varam pieijiemt, ka
to lielā mērā pauž prezidenta' Tru­mena
deklarācija. Ņo daudaām pa­zīmēm
spriežams, ka ASV tāpat ne­vēlas
karu kā angļi, bet i r šeit a r i
Starpība: ASV nostāja pauE spēku
un apņēmību. So rindu autors, pre­tēji
daudzu tautiešu ticībai, uzdro-linfisies
apgalvot, ka šo amierikāņu
spēku un apņēiAību nevarētu ktul-kot
par agresīvu. Doma, ka ameri­kāņi
driz vien dosies karā, lai at­brīvotu
Austrumeiropas okupētās
zemes, i r malds. lielā, spēcīgā ASV
demokrātija neuzbruka, neatkarīgi
ho visiem apsvērumiem par Izdevī­bu
vai neizdevību un<^r iespējamo
smagāko cīnu reiz nākotnē, kad pre­tinieks
varoūt būs acīgāks.
Prezidents Trumens, kas neapšau­bāmi
i^elc AļSV nāciias vaiirākuma
noskaņojumu, i r pieteicis plašas so-dālas
reformas. Tas i r notikums, ko
nevajadzētu par zemu novērtēt. Tā
nav viņa ideja vien, nav ari kādas
fiauras grupas „plāns" vai eksperi­ments,
bet lietu dabīgā gaita Tas i r
ee(|ā uz valsts sociālismu, ksis neat­laidīgi
tiek iets Jau vairākus gadus
fieit Anglijā, im, kā vķmaz to ame­rikāņi
dtzinuši — ar panākumiem.
Nav vairi ceļa atpakaļ. Modernās
tedmikas, saimnieciskās un poli­tiskās
dzīves attīstība pnasa, lai
iraMIbai būtu kontrole peir visu.
Valstij 2dnfiihā mērā ir jākontrolē
laioSuuL cenas, un jāgarantē arī
pilsoņu labklājība un sociālā aprū­pe.
A r to, cerams, reiz pair visām
reizēm, būs novērsti ari lielo križu
draudi
Hitiera iencriļi un
diplomāti sirada
Vācijas sabrukums 1945. gadā no­zīmēja
godības galu ne vllen ap­mēram
3000 vācu .ģenerāļiem, bet
«rl Hitlera diplomātu pulkam. Kā
„Die Neue Zeitung** ziņo, šīs aprin­das
tagad cenšoties iegūt iespaida
pašreizējo notikumu norisē. Padom­j
u jckslā ģenerāļi esot ļāvuši sevi
degradēt līdz policijas vienību ko­mandieru
pakāpei, pārvērzdamies
par SED un NKVD kalpiem. Rietu-nm
joslās viņi vācot līdzekļus biju-iajiem
feldmtaršaliem, un, neviena
nevaicāti, izsakot savus padomiis
Itiletumeiropas aizstāvēšanas jautā»
Jimios. ^
DlpkMnfiti rīkojoties daudz gudrāk
neka viņu militārie kollēgas. Viņi
oenšoties ietekmēt sabiedrisko do­nu,
likojot šaurās aprindās domu
izmaiņas un pārrunu vakarus. K a -
larīna fon Ohelmba-Kardorfa, kas
Jau Velmāras republikas laikā šādā
v^dā centās iegūt nekontrolējamu
politisku ^ iespaidu, tagad Berlīnē
dibinājusi savu politisko salonu
štkal no jauna. Arī kādreizējais vā-eu
^sūtnis Padomju Savienībā Rū­dolfs
Nadolnijs bijis ieradies Bonnā,
kur apspriedies ar parlamentārās
E«doroea locekļiem im partiju vadī­tājiem,
pārrunājot vācu-padomju
saprašanās iespējas. Kā i,Die Neue
Zeitung** ziņo, Nadolnija ļaužu dar­bība
neesot pārskatāma un katrā
siņā visai aizdomīga.
^ NZ,AZ
ASV un tāpat britu impērija br
lielu apņēmību gatavojas midk dzl^
vel, neaizmirstot, protams, ari aiz­sardzību.
Rietumu ideoloģija iss pa-cāpenisku
saimniecisku atzelšanu,
turot' rokās spēcīgus militāras a i i -
sūdzības līdzekļus, centīsies ķr
spiest pretvaru arvien vairāk ūn
vairāk no tās pozīcijām. Vismaz
āds ir noskaņojums, kas gan iie
catrreiz arī garantē faktiskās norises^
jo tāpat kā personīga plānos, „ne-gaidīti
a]E>stākli** reizēm pārv^
svītru labtem plāniem.
Bažas rada apstākļi Ķīnā, Pa-lestīhā,
Indonēzijā, Beriīnē. Patie­sībā
karš jau norit, tikai vēl darbā
nelaiž lielos spēkus. Padoml^as lie­lais
trumpis i r — uz zemā līmeņa
esošo, sevišķi krāsaino, masu dabū­šana
savā pusē. Ir jābīistās, ka vir
niem varētu būt šai sfemē panākumi
Āzijā un Āfrikā. Nav šaubu, ka
melno, dzelteno un visu citu krāsai­no
masas mostas. Tā i r tāda pat at­moda,
kādu pārdzīvojām reiz mēs
19. g. simtā. Komunisms veikli cen­šas
gūt vadību šai atmodā, un tam
ir arī pmīākuml. Vai te ir kāds
pretsvars? Varbūt viens no visnozī-mlgākiem
ir šeit atkal prezidentā
Trumena iestāšanās par melno līdz­tiesību
A!5V. Liekas, ka arli angļi
stāvokli ir pkrelzi izpratuši., Bet,
diemžēl, Ir arī pretējas ricTbas: tā
ir holandiešu politika Indonēzijā i|n
Malāna politika Dienvidafrikā, Tādi
darbi, protams, lej ūdeni Uz sarkano
dzirnavām.^
Amerikāņu
bumbveii
askavu neab
LATVIJA, rt4ii r tēbni^
Uzmanīgi vērojot lietu noriseEfj ir
jāsecina, ka liela apmēra sadursrnes,
kur darbā laidīs visus spēkus, tuvākā
laikā nebūs. Rietumi turpina veidot
savu sodiilo, saimniecisko un tedmis-ko
aparātu, bet austrumi lēnām tur­pina
savas parastās metodies visur,
kur mazāka pretestība, lielāks trū­kums
un nezināšana. Zinot ASV
tedinflcas lielo pārsvaru, Padomlu
Savienība spiedīsies tur, kikr šis
spiediens neizsauks ASV atklātu
militāru 'j^retdarbibu; bet, būdami
droši par ASV miermīlību un Rie­tumeiropas
paniskām bailēm no ka­ra,
boļševiki tomēr savu spiedienu
uz „vājiem punktlem*v neatlaidīs. Tā
līdzšinējais «dinamiskā līdzsvara"
stāvoklis var turpināties vēl ilgi.
Mančesterā, janvārī.
—ns
sniegtu,
DOMĀ V Ā C U I2N1CINST5JU
KONSTRUKTORS MESERSBOTS
nPadomju Savienībai šodien i r tik
daudz modemu turboiznldnātāju,
ka amerikāņu bumbvežiem k i ^
gadījimiā nav tikpat kā nekādu iz­redžu
sasniegt savus mērķus. No b i ­jušām
Junkersa fabrikām Desavā
mēnesī vien nāk 5000-^000 moder­nākie
turboiznīcinātājl, kas lido āt­rāk
par skaņu un ar savu darbības
radīju un lidojuma ilgumu pārspēj
pašreizējos amerikāņu ierindas iz­nīcinātājus.**
Ar šo sensacionālo paskaidrojumu
United Press korespondentam šai
nedēļā nācis klajā pazīstamais vācu
lidmašīnu konstruktors Vilijs Me-^
seršmits, ķias tagad dzīvo Mindienē.
Meseršmiti^ bija pazīstamākais Hit­lera
iznīcinātāju konstruktors un
iizskatāms ari ^par pasauleis pirmā
turboiznīcinātāja tēvu. Viņam pie­der
ari konstrukcijas, no kurām
amerikāņu gaisa s p ^ attīstīja paš­reiz
ātrākos iznīcinātājus pasaulē
— XS 1 un „Shooting Star".
Pēc MeserSmlta ziņām, krievi bū­vējot
milzīgās sērijās viņa paša
pārlaboto Me 163 — turboiznīcinā-tā:
lu ar smagu apbruņojumu un āt­rumu
pāri par 1000 km stundā.
Kilevi pašreiz sākot arī raķešu mo­toru
iznicinātāju būvi, līdzīgus
amerikāņu XS 1, bet ar 35 minūšu
darbības rādiju. Kā zināms, X S 1 sir
pilnu Jaudu var lidot tikai dažas mi­nūtes.
„Padomju Savienībai tagad pieder
•/s no bijušās vācu lidmašīnu rūp­niecības.
) J a viņi attīstīs t ā l^ kaut
vai tikai atrastos plānus, ražodami
serijveidigl mūS'u kara pēdējas ia«
zes modeļus, tad neviens amerikāņu
bumbvedts kaft gadījumā Maskavu
nesasniegtu^ teicis Me^rSmits.
»P!ad(»n}u Savienībai ir arli irfetie*
kami daudz lisibl crpinādtu txiiotu^
kds aŗ Sim jaunajām mašln^^^
rdcoti^ Par to gādā vācu Habāķie
lidotāji, kas jau kopš 1946. gkda ap-milcf^
Padomju l^vlenlbā. $tarp
citu,^tur ar lielām sekmēm 4erbo}as
gai^-varonis, pēc sieivas 200. # v a -
tm ar bruņinieka krusta Jķtoieni
un briljantiem apbalvotais pmkve
dis frafs." N*HT
Šķiet, ka zobārstniecībā jau vistu­vākajā
laikā var sākties apvērsimis.
ASV zobārstniecības pētniecības i n ­stitūta
direktors Dr. B. Gotjibs Dal-lasā,
Teksasā nupat nāds Iklajā ar.
pirmajām publikācijām amerikāņu
presē par savu 20 gados iz^trādātp,
metodC kas radikāli novērs zobu
puvi (caries). A r pavisam vienkāršu
metodi zobus impregnē, un padara
baktērijas necaurlaidīgus. Sī ope­rācija
ir pilnīgi bezsāpīga yn Ugdt
vienu stundiu Uz pilnīgi nptīritiem
un nosausinātiem zobiem — i—5 zo*-
blem reizē — tiek uznestas plānas
cinka dilorīda un kālija ferrotianī-da
kārtiņas, kas hermētiski noslēdz
zoba emaljas struktūras sprau­gas
\m kanālišus. Sl impregnē-lošā
kārta ir balta im mirdzoša, ne­šķīst
siekalās tm barības vielu rūg­šanas
skābēs, nav'nomazgājama ar
zobu suku im padara zobus drošus
pret baktēriju darbību uz valrākiera
gadiem. Kā līdzšinējie izmēžJiiāju-ml,
kas notikuši plašos apmēros pē­dējos
8 gados, rāda, 90 proc. pacien­tu
zobu bojāšanās pēc Gotlība ope­rācijas
tiek pilnīgi novērsta. Visos
fljadījumos jcobu tālāka bolāSanās
tiek samazināta par vismaz iSO prbc.
Dr. Bernhards'Gotlībs i r plaši pa­zīstama
autoritāte zobārstu pasaulē.
Jau savā laikā, vēl būdams Vīnes
zobārstniecības institūta pētniecības
nodaļas vadītājs, viņš aizstāvējis uz­skatu,
ka visas līdzšinējās idejas
par zobu bojāšanās cēloņiem i r pil­nīgi
aplamas im neatlaidīgi meklējis
jaunus ceļus, kā izskaidrot moder­nās
cilvēces visizplatītāko slimiou.
Katram skolas bērnam līdz šīm
dienām mācīja, ka zobi bpjājas no
tam, ka mutē palikušās ēdiena i at­liekas
rūgst, rada skābes un tās ko­pā
ar puvuma un d tu bakteritu ra­dītajiem
ķīmiskiem procesiem Iz­kausē
zoba ārējo cieto emaljas kār­tiņu.
Tiklīdz emalja bojāta, baktē­rijas
un skābes ātri saēd tālākās
mīkstākās zoba daļas — deņttnu un
beidzot nonāk līdz zoba'serdei, pul-pai,
radot neciešamas sāpes un ie-kaisiunus.
ļ
Sai teorijai jau no pašiem tās sā­kumiem
bija pretinieki. iDaudzas
parādības ar šo teoriju nekādi ne­varēja
izskaidrot, tā, plem,, katram
zobārstam zināmi gadījumi,^ ka aiz
veselas un neskartas emaljas rodas
Iekaisumi, kas reizēm atklājami |ļti-kai
ar rentgena uzņēmumu. J
Kā Dr. Gotlībs izteides pazl^-^
1 — « pii^ am Kdiam
! " M - V -
bet ar vienu kurpr c l i | ^
VfiSTUtf LATVUAI NO BRAZMUAS
CILVĒCEI VAIRS hlEBUS BOJĀTI ZOBI
A S V A T E A S T A Z O B U IMPREGNĒŠANAS METODE, K A S % O L A S M ^
SACIONSLUS PANĀKUMUS
majaal amerikāņu žurnālistam J.. D.
Ratķlifam, kas blakus slavenajam
Paulam de Kruifam ir celmlamls
medicīnas jaunumu popularizēšanā,
viņa nopelni Jaunās metodes izstrā­dāšanā
neesot lielāki par trīs visiem
zināmu faktu sakopojimiu un prak­tisku
izlietošana Jau 1896. gadā Dr.
Čarlzs Bedekers, mikroskopā aplū­kodams
zoba emaljas uzbūvi, atrada,
ka tā nebūt nav viengabalaina, stik­laina
masa, kas ciešā lējumā pārklāj
zoba virspusi Par lielu pārsteigu­mu
Bedekeram pašam, atklājās, ka
zoba emaljai ir spraugaina struktū­ra
ar neskaitāmiem sīkiem kanāli-šiem
tm spraudziņām.
Ja nu izdotos ar kādu piemērotu
masu visas šīs apraudziņas aiztal£iīt.
tad baktērijas nevarētu tikt zobā
iekšā, nosprieda Dr. Gotlībs. So „ce-mentu"
tagad jau 64 gadus vecais
pētnieks velti nomeklējās turpat 20
gadus.
Tikai, kad pēc 1938. gada Dr. Got­lībam
izdevās aizbēgt no Austrijas
un viņš Teksasā kļuva par Dallai«s
zobu pētniecības institūta vadītāju,
viņš atrada īsto vīru, kas sadarbībā
ar viņu izveidoja pareizo maisījumu,
ar kuru viegli un ērti aizveramas
visas zobu emaljas soraudziņas.
Tas i r Dr. Čarlzs R. Sjuarts, Buj-loras
universitātes bioķīmijas fakiil-tātes
vadītājs. Sapazinies ar Dr.
Gotlību un viņa idejām par zObu
puves īstajiem cēloņiem, vii;iš llsā
Ifiikā pagatavoja pirmo cinka chlo-rīda
un kālija ferrocianida maislfu-mu
zobārstniecības vajadzībām^ Pir­mais
„izmēģlnā}uma trusītis" bija
kāds Dallasas pilsonis, kam bijā tik
jūtīgi zobi, ka viņš nevarēja pat
dzert aukstu ūdeni. Ja aizver emal­jas
kanālīšus, kas turDlnājumil līdz
zoba nervam cauri pulpai un dentī-nam
aizvada visas „sapju sajūtas**,
tad valadzētu pazust arī sāoēm pa­šām.
Pacientam Dr. Gotlībs izstās­tīja
savus 20 gadu pēti ļumus un no­prasīja,
vai viiiiš ar mieru bClt par
pirmo izmēģinājumu vēl neizīpētltai
metodei Dallasietis bija ļoti iein­teresēts.
Pēc nepilnas stundaiJ diī^r-ba
viņa zobus pēc pamatīgas atkri­šanas
un nosusināšanas nozfoda ar
abiem šķidrumiem Dr. Gotlībs
pukstošu sirdi ievilka šļircenē auk­stu
ūdeni un.„pirmais cllvēl^ pa­saulē
ar nepūstos!em zpbiem** mie­rīgi
palika sēžan :"pslā Viņa zobi
vairs aukstumu nejuta.
Pēc tam sakās plaši izmēģina jumi
ar šo metodi visā Teksasā m ari
Iebraucējam Brazīlijā nākas sa­stapties
ar šis zemes īpatnībām, kas,
sevišķi pirmā laikā, liekas ļoti sa­vādas.
Pirmais, kas pārsteidz — ir
lielā viesmīlība, laipnība, smaidi un
solījumi Jūs varat griezties visās
iestādēs, visos privātos uzņēmumos,
pie kura katra s v ^ brazīlieša
visur viena un tā pati laipnība»
smaidi sasveicinoties, smaidi atsvei­cinoties,
nekur jūsu lūgumus neno­raida,
jums ļoti familjāri uzsit uz ple­ca
im apsola visu nokārtot „aman-hā**,
t. l „rlt**! Un te nu eiropieši,
paļaudamies uz savu Eiropas i^ere-,
dzi, smagi iekrīt, jo „rlr nenotiek
gluži nekas. Tas biji$ tikai ļoti ]^
klājlgs Latiņu Amerikas paņēmiehs
atklāti nenoraidīt lūdzēju! ,3rcual
tem tempo!** — Brazilijal i r . l a i k sl
Tas patiesi i r ļoti iemīļots un rak­sturīgs
teiciens, ko t0 Heto. Nevie­nam
nekur nav jāsteidzas, un .viņi
pat ļoti sašutuši par straujo tempu,
ko ienesuši iebraucēji — ārzemnl^,
it sevišķi straujajā Sao Paulo^
Satiekoties ar braadlleti uz ielas,
mājās, pat tramvajā vai omnibusā,
viņš jūs apsveic ļoti vētraini un
sti, nepietiek ar rokas spiedienu
vien, viņš jūs katrā ziņā apkamps un
dažas reizes ar kreiso roku stnmlgi
uzsitis pa muguru. BrazilieSu sie­vietes
savā starpā sasvei^nfis un
atvadās vairākiem'skūpsUēnt
Apciemot kādu brazilieStt iļmeni
drīkst tikai dienā, pie kam ciemiņš
paliek stāvot mājas priekšā uz ielas
un līdzīgi bērnam sāk plaukšķināt
rokas. Uz šo aicinājumu durvis pa­rādās
kāds no mājas ledztvotājltan
un aicina jOs tenfikt J i mljāi bCto
tikai nai^fiamfite bet nanMttēvīt «--^
jūs esat vM^tlī — ciemošanās Jtat-li0k
Pat^ savus labākos vira dr^ugvis
mājasināte nedrīkst uzņemt, ja vira
nav in^jās. Sabiedrībā brazUleSu
šieVietd^ Jāižtursis ļot^ iu»l^^ visui^
domdhē tikid vlMetis ^ namatēvs.
BrazilieSu sievietes vienas no mā­jas
nedrīkst nekur i z i ^ Nekad te
nevar sastapt slevieH vienu uz ielas,
kafejnīcā, kino vai paii oi^mā
kādas labas. draudzenes.^
īpatnī dienvidmecifkas savā le*
kārtojiamā i r brgilieš)! dzīvojamās
mājas. Katra vidēji turīga un pat
nabadzfiia^^rnlņt:^^^ at|ev^a
savriīpmSjS, tni tikai ļoti t e t i vār
sastapt vienā dzīvokli 2 ģimenes.
Lļelu, ēnainu koku ap brazīliešu mā­jām
nav, pēc tā vien uz laukiem
jau pa gabalu var* noteikt, kur dzīvo
ārzemnieki Tas jau {liels sasnie­gums,
ja brazīliešu mājas priekšā iŗ
neliels puķu dārziņš ārdurvīm
lūs uzreiz iekļūstat dzīvojamā ista­bā,
viesistabā vai ēdamistabā. Dau­dzām,
jaunā laikā būvētām mājām
pie ieejas durvīm lielāka terase ar
krēsliem, kur ģimene pavada vakara
stundas. Istabās, sevišķi uz lau­kiem,
bieži nav griestu, tikai jumts.
Mēbeles eiropiešos radfi klusu izbri-mx
un smaidu. I^^ās atgādina pagā­jušos
gadsimtus. : Mēbeles Eiropas
^aumē te ļoti dārgas, un tās lieto
tikai eiropieši
Bagātnieku mājās bieži var redzēt
mēbeles rokoko stilā, tāpat „blder*
meijers** te atkal lielā deņl Vidējo
aprindu dzīvokļos viss sajaukts, un
jums labi jāpūlas, lai rastu kādu sa­karību.
Uz kumodēm un sīkiem
plauktiņiem mazas, n(Ķ>utējušas por­celāna
ngūriņas, viena otra ieplī­susi
puķu vāze ar paolm puķēm, pie
sienām parasti_dažādi svēto attSli
vai raibs, noputējis melnā gravēll
viens vārds jTesus**.
Brazīlieši mH reklāmu . Pat bēr­nu
džiifmma vai vārda dienas svin
kafejnīcās vai labos restorānos, kur
rezervēti galdiņi, bet apkārt sēž pub­lika
un sajūsminās gan pār dāmu un
bērnu greznajā tualetēm, gan par
atnestajām puķēm un dāvanu saUiī-šiem.
Rīkojot viesības malās, ne­viens
ārpus ģimenes locekļiem un
oaziņām šo reprezentēSanos nere­dzētu.
Tāpat veikalos reklāmas bieži
vien ir bezkaunīgi skaļas. Cenas
nolaišana ir parasta lieta visām pre­cēm,
tādēļ .,diņģēSanās** notiek uz
nebēdu. Pat ārstu-sneciālistu sludi­nājumi
laikratcstos bieži aizņem va
pusi lapas, piemēram: „Ar 10 in-jekdjām
jūs tiekat vaļā no sava rei
matisma, kas mocījis jūs daudzus
gadus! *•
Dzīvojamās niSjās vijrtuves pāvaN
du parasti aizstāj ogļu pavards, JO
ēdienus gatavo tik^l uz koka bgl^m.
Uelfis pilsētas gan ir ņ « ^ ^
zes vai elektrības pavardi T ^ ^
kās mājās netrūkst elektriskā leditt
skapja „želadeira". Tā k§ ar malku
nekur nekurina, tad višls nttājas
Brazīlijā ir bez dūmeņieniL.
Ja demojoties esat pāris vārdu ar
mājiniekiem parunājuši, ņlk neglāb­jamā
„cafesinha* — stipra, iMna
un salda mokā tasīte, ķas katrā idņi
jāizdzer un jāslavē, ja negribai ap^
vainot namatēvu. Ja esat athŠkuSl
ap pusdienas* laikuļ Jtbs katrā
aicinās pie galda. Pat bfiģāto b^«
z i l i ^ pusdienas ģaldfi ir i^ta^i^^^
ēdleife** — sausi novārīti risi- un
brūno pupiņu mērcei, no kā gandrīz
bez dtām piedevām pārtiek naba*
dzigie lauku strfidhleid, Iteto^ ftad
tad ari t s. „08*ne sēpa'* MKUH
kaltētu, ļoti sasālītu U t i l o ^ m%
Turīgākie bražUleSi ļoti deni bttu,
pusjēli gatavotu; ar ceptU ^ u v ii
siera m\l virsū. Diiiidjr l l e t o ' a^
putnuļpi. Rakiiurigi; k a ^ ^ ^
pat kā n e ^ s t , pat d^ļo iķli^tt
daudzās brazilieiu'mSjfif jūs neat­radīsit
— visu ēd aaust vttfdi ar
mārcēm, kuŗSs tik daudz f Iparu; IBIi
un paprikas,'kiiU^tdat^pi^^
pietker portugāļu i f i ^ ^
bad):Igfikā8 tfm^idiēai^^im
Pēc tam paņiledz augļus^ tabals to*
nis ptasa, lai g^ldā būtu luīipoilltie
augļi - ābdi, bfiM»iei^^: iMam^
plūmes. Oanānl^ savi^tft»
tuma dēļ a k a i t & i ' i p t l ^
ļlem dzer atklil 2 ^ H^ ^ e s l^
Ļoti rakšiiirlga^' tm mUihs; * i^t^
meļniekiism, nebaraita 1^ di^H^d*
niedskā netlriba,;^kii mtpiļM*
tās i r ,^as!ška'< uti nepirapijama.
Te parasta lietā, ka "visu; kas Itfv
vajadzīgs, m e l f i r t \ ^ miHu
centra radonu m|]aa apbraukā ga*
jūgi vai auto, kas savāc atkritutfluii,
bet pašas ielas, ar! tuir nav t l r t S ^^
augļu mizas, Jiāplri, dgaristeiš
viss už ietV6m:^l(kty^
bieži izlau2ttas, h^rtlbā. CUVid
krīt, n o t i ^ pat nēlain^ itad!)Uml,
bet par to. neviens neuztraucās^ #11*
sētu noihails klejotāju suņu bari
pārtiek no izmestam ēdjisnu atlie*
kām. īsti ,,sariltār^ dienesta** p ^
stāvji ir lieli, melni maitu putni
„curup**, kas riņķo virs hanm jum*
tiem un gaida, kad kāda namamāte
uz ielas Mukšois savu attctitumtt
spaini Diiudzās nomalēs, ko v i i j a i^
nāllzādjas sistēma nav ^sainieguat»
ari visu netīro Q d ^ novada' ta
ielas, kur gar ietvi» malām SSE&TĪ*
Jies Vesels grāvis sāļā' smfrdoSa
šķidruma. ^ - ^^'f ^^-"^ '^'^
Te nav tik krasa noiķirojuma
starp „baltajiēm** un ,,melnajlem^
kā Ziemeļamerikas kontinentā.'To­mēr
„melnie^ piaM atelst „b*lto!^ 1)1-
rfikumu im savā dzf^vē, kā » I . i a«
peļņā stāv daudz zemāk par vien­kāršo
balto strfidnieKU. VIsUellkls
nedienas i r ar jauieteņfem mul^
tiem, jo tiem | « l i e l i e daļai IMzi^
musi rasu seļ{ātlvo fpašlim
kopsumma. «Ha ļcW sllnM, vijttgl.
neuzticami, atriebi^ un sOpri m 6 i
padevušies klaidoņu dzivet im/afic^r
holismam. So jaukteņa tlevietai
ļoti grādozas, lielām, de^j^ba,
tumšām acimuh Skaistuma ziņibia*
ži pat pāiipei rkiBSIskai/Spfateles
un pOTtttgalieter Ielās m tna
lauku ceļiem iSļitop/tlauda :ul»git
„saule8 brāļu**; kas slinkumi :;d4.
pārtiek ») nabem dtfvanātOĻ tet
vairās dari>a. Pilsētās : teudzSek
sastop noplīsušus dlvēkai ar ^vtaftu
kurpi kājā ^ tā i r t i . Hnari|kftS-tā**
nabadzības apliecība, kar dod
tiesības braukt tram^jā^Jo^J^^
kājām te tramvajā, brsiukt aizliegts...
tāi»t i r skolas, ko aŗ oklē nabadzi-gie
bērni ar vienu kurpi kājā, Jo
bez kurpēni: ikolā neuzņēmi
Sao Pauld^ janvāra vidū.
Dr. F ē l i k s s G r a n ts
citos zobārstniecības pētniecības
centros ASV. Pēc triju gadu novē­rošanas
tagad publicēti rezultāti: 90
proc. šī impregnēšanas metode ir
absolūti iedarbīga un radikāli no­vērš
zobu puvi Tā lietojama tik­lab
pie pieaugušajiem kā pie bēr­niem.
Pirmo impregnēšanu ieteic
izdarīt jau 3 gadu vecumā. Kāda
meitenei, kuŗal vlehā gadā sabojājās
14 zobi, pēc Impresmēšanas nākamos
divi gados radās tikai viens camrs
zobs.
10 prec. nesekmīgos gadījumus Dr.
Gotlībs izskaidro ar to, ka neizdodas
aizvērt visus emaljas kanālīšus. Tad
impregnēiana atkārtojama»
HERCOGA VANl!!fAS ISTA)ļl4
PĀRVĒRSTA P A » JKUĢA
KABĪNI
Lai gan Ediņburgas hercogs kļu­vis
par i J e l b r i ^ j a s impērijas
troņmantinieces ptineeses Ellzalietes
viru un laimīgu tēvu, vfaŠ tomlr
bieži a t c ^ tos laikus, kad
vienkāršs leitnants Filips Mauntbe-tens.
Pēc ieprecēSanfis karaliskajā
ģimenē ari Ediņburgas hercogam jā^
pakļaujas galma etiķetd un (fou-dzajiem
priekšrakstiem. Vispirms
viņam vajadzēja atstāt flotes die­nestu.
Lai saglabātu kaut mazāko
lllūzlju par jūru, Ediņburgas her­cogs
pārvērtis savu vannas istabu
nar kara kuģa kabīni. Gar sienām
karājas gleznas ar jūras skatiem,
bet logi atgādina iUumlnātorus. A r
skumjām princis šķīries ari no sava
soorta vāģa un apmainījis to pret
lielu Ostiria limuzīnu. Bekīn^hemas
pilī arī jāģērbjas pēc priekšrak­stiem.
Kādam žurnālistam prinds
izteicies, ka viņš vislabāk Jūtoties
savā vecajā Jūrnieka pUkrvM