Bavarijas Latviesu vestnesis, January 9, 1946

              r«it «, 9. janvāri
mm
irs.;
top
ķip-irs.:
[ies:
ar-
Ivi-ka
imi
īvē
Itā-
[aā
li. H
•ii
i. '
id.
:ai.
)ti
ASM'-
li?
ftst
ur*
[jāS
ko
l i -
lēs
Ido»
tem
lika
! •
lai
|egH
^t^
imā
kd-
^ts8
ntti
is-ieni
tm
ka
ļdro-lieStt
pfl-ļmju
ļviM
ļprf^-
pie*
to
ises^
irba»
laida
tšV-»
•lt''-'
5
PasaiAles notikttitii
(furpinājums no 1. lappuses)
vicu fabrikas. 36 no tSm ftaAems
PSRS. AMērikSiiu Joslā no šīm fābfi-kSm
fttfodas 25, an^n 42 un fran«u
jōsla 15.
Hotlividā 74 g. vecumā miri^ ievē­rojamais
amerikāņu rakstnieks Teo­dors
Dreizers. Vi^S nesen bija pa-
I^iofarVSsiBaeii
Vāciešu priekšā ir viens no saldā­kiem
vinu sakāves augļiem, bet vini
izturas tā, it kā nemaz nezinātu, vai
tas vispār ir ēdams.
Pēc Potsdamas vienošanās Sa­biedrotie
atļauj un pat uzmudina di­bināt
demokrātiskas politiskas parti-beidzis
divi romānus, no kufiemļjag, kurām vācieši būtu jāizvada no
vienu — «Priekšpostenis" fpublicēs vihu drupām un degradācijas. Jau šī
martā. VIAa-sarakstīto darbu vidū ir mēneša beigās daudzi vācieši ameri-
„AmerikāAu traģēdija" iJn „Māsa fc^iiu joslā pirmo reizi pēo duča gadp
Kemja". Tbe Stars and Stripes | piedalīsies brīvās vēlēšanās. Tas
tiesa, neviena partija nevarēs spraust
par savu principu brīvības sagrau-
H ^ ^ t t l^<e VP9&t'' M T M ^ I Nevienam nacistam nebūs tie-sības
nobalsot; „Jā, saksim visu at-
»rPMf»W kal no gala." Bet pārējiem vāciešiem,
w 1 i w ib. e.i,dMzeal nja.a i8u tiprrgi.ue skv,š x» kuv oa i.r gā-ak1n 'mo fhēi-^cn iieaašiXh-i e- mi-z ,- k.v aesl ētniaevs pbaijrutišjia Vsn a-u cini. s t.iiz', rabuūds, ziīet spv^ēi ejat ējioz-s
arvien vēxil zel\ v•» §s iB> avā- rija. Trra s uz- lierednus,* kaus- ^ki ā•r tio -s vietēija-su p^r ojb-le-
.s ā^c i.s «pag^r ī-dj es «« dj arbuī-buu . Trra- dj ari-- tnas1. . ^re1c . hitleri.s kas . «vadības . div-
j•u mi1e m gw rTūiit.i- i•z se1k o^ti., Vla i gan dAa žni' ŗp adsmit gadie, m tas ._v ien . bu.t1u .p ietie-amatui
ef^1i «1i-e1 krīt pi• et*i• ek1 ami a-Xt n.. TKTad- sj k a,m , s i^e mesls v sajūsm. avi ikvienam
. . . . -1 I . atskaitot— pašus vaci€8us.
jaunietis, piemēram, pārdeva āmen- ^_ 1 • -
rk_āA, u vi. rsni.e ,k am zeilt.a pulltk. sit.e ni• par , . l^ā n^u nav,V k,a v-a1.c iei?i! j p-a v• isam pa-3-
i1 / 6:n0xVm0Ari. ē _ snc veia^gši..ir a ea-rmk1e X ttcpo.i .i. e.e t.pu JTrmaa ^usa īn.t iā•e sti .i- mneolTtni eārs ātij.ia»r guuzs lpdja, o aižsl-it atu>si s fgk•s •aot^•ur andjmd zj^ i Viiszi .d pe1ev Bcī ibjj auta *ap btadrgizāz-ī•aj-v u1 i š-npa āastg ^. aLtia^-kgvI aa u•-i
-I . 1-1 . da 6. augusta, kad ģenerālis Eiizen-pnreetacse
sk, varēVal vaī,r ruv iemna nirt, a asm uenr ipkā-ā rņtiiu.ki ar.a cBTioej t-; ^,h auer.s ra5d-i to £t-o nā» .1v m-jiiie.- m bi=ja1 /p a•it e. i•c •i s,
ari fr ot, oaparātus, b1. inok11 ļus, mi.1k rosk1 o- ka ,,ju,m 8 biuvs -a tiauut s uz:s ākt vvi.e tē./j o pļKpruā asrtX,dr j uoz djv a •ē mr*āe1pdra iaj-rk 1s ā ņuurfn a *nc dit.g ajāsartrgr-.ie lsitikVei, ā»t -mam/ s e l1pn ēāc Ire-kt ni 1r-ā g umūn., rsd.,ap .u koravli i.ts vi,s i.k nl,o.n a ia. ta nkMotisiv,kl iiattāāidrtiār,os tuv•u, a nlu ,kd _-aīv bi āacsi> e:sšLtia -Ib jua u
atkarībā no vietas, var pārdot pat
par divi vai trīs markām. i
Melnajā tirgū nokļūst ar! ameri-
Vini va­rētu
atjaunot savas vecās partijas.
Šodien Štutgartā, Frankfurtā, Min
iespēju. Pirms 1933. g. Vācijā bija
pāri par 30 partiju. Daudza» par savu
sūtību uzskatīja uzbrukumus citām
partijām. Sekas bija tās, ka nevienai
grupai nebija iespējams iegūt iedar­bīgu
vairākumu, un nacionālsociālistu
mazākums atrada durvis vaļā.
Lai gan politiskā organizēšanās pa­gaidām
aprobežojas ar apriliķiem, un
partijas nav atļauts dibināt visas oku-
)ācijas joslas apjomos, amerikāņu
slā izveidojušās trīs galvenās gru-
)as. Savos novados tās rīkojas neat­karīgi,
bet vinu programmas, saknes
un dažreiz arī nosaukumi ir pietie-cami
līdzīgi, lai attaisnotu to uzska­tīšanu
par vienām un tām pašām par­tijām
visā j oslā, par kādām viņām
arī izredzes klut tik ātri, cik vien
iespējams. \ -.
kfiAu karavīru segas, lai parādītos at-cbenē un citās lielās pilsētās jūs re-kal
uz ielas jau par —-dāmu mēte- dzat sarkanus plakātus,, kas vēstī par
ilem. komunistu partiju. Uz sienām un
Vēl cita melnā tirgus rosība, kas kioskiem jūs varat atrast partiju uz-ir
pat vēl uztraucošāka, izpaužas da- saukumus, kuros izskaidrota atjauno-rljumos
ar valūtu. Angļu mārciņas tās sociāldemokrātu, kristīgās so-naudas
zīmi melnajā tirgū «kotē" par ci^lās apvienības vai kidas citas par-
600 markām, salīdzinājumā ar ofi- tJJas programma. Jūs redzēsit vācie-ciālo
40 marku kursu par maroiAu. ar dzīvu interesi ksām politiskās
Šādas naudas zīmes parasti nelegāli zi^^s vinu licencētās avīzēs. Bet vā-ieved
amerikāņu karavīri, kas Vācijā cieši šodien lasa itin visu, kas nokļūst
atgriežas no atvaļinājumiem' Anglijā, ^itiu rokās. Tas vēl nenozīmē, ka vi-
Kāds vācietis, jautāts, kāpēc valūtai duvēja vācieša prātus valdzina iejūs-tik
laba «noiešana", atbildēja: «Tā- p^>^oša problēma, proti, ka nu viAi
pēc, ka mēs vairs neticam vācu finan- var likt uzplaukt demokrātiskai poll-cēm
un bīstamies, ka nepaies ilgs ^^skai dzīvei līdzšinējā tuksneša vietā,
laiks un marka sabruks ,tāpat, kā tas Militārās valdības virsnieki visā ame-notika
pēc pagājušā kara un kā tas ^i^^nu joslā stāstīs jums, kas par
notiek ar pengo Budapeštā, kur priekš cilvēkiem atsaukušies uz aicinājumu
Ziemsvētkiem par dolāru deva 100.000 M^dvest dzīvību «Gestapo" apklusinā-p0jļgQ/
« tās ne-nacistu partijās. Tie bijuši
SteriiAu mārciņa nav vienīgā valūta, vecie politiskie līderi, kas bija pazī-ko
loti pieprasa. Melnajā tirgū cir- stami dienās pirms Hitlera. Tie bijuši
kulē arī Šveices, Beļģijas un Franci- amatpersonas ar profesionālu iinte-jas
franki. Izdevīgu kursu' piedāvā 'esi politikā. Ti^ bijuši inteliģences
pat par «okupācijas markām." pārstāvji, kas labāk par citiem nopra-
Amerikānu atbalstā vācu iestādes P^^^' ^^da izdevība atmirdz Pots-m'ēgina
kaut kā apkarot melnot tirgu, Īdamas deklarācijā. Vāciešu masas
entuziasma vairāku iemeslu pēc. Vā- litiku, kas Hitleram deva celšanās
Dijai, pirmkārt, trūkst demokrātiskās
tradicijas, kas stiprināja Franciju.Bel-ļiju
un daudzas citas nācijas, kuras at­brīvoja
Sabiedroto ieroči. Tas mums
duva skaidrs, kad mūsu kafaspēksieso-ia
Vācijā un nesastapa nekādu nozī­mīgu
pagrides organizāciju, kas būtu
idījusi izdevību brukt nacistu
kaklakungiem no muguras.
Sii tradīcija visu padara citādāku.
Vācieši nav pieraduši paši vadīt sa­vas
lietas, uii viņiem, varbūt šāda
doma pat nemaz nav pa prātam. No
paaudzes uz paaudzi viiii klausījuši
stingrai vadībai. Šāda vācu nostāja
mums kļuva skaidra, kad mūsu dar­biem
apkrautās .Militārās valdības
nodaļas izmēģinājās piedabūt vācu
vietējos ierēdņus pašiem uzņemties
atbildību par vietējām problēmām.
Izrādījās, ka šie ierēdAi vilcinās rī­koties
patstāvīgi, bez kā aiz viņiem
stāvētu okupācijas karaspēka stingrā
un bīdītāja roka, Visi vācieši neat­laidīgi
uzmeklēja Militārās valdības
iestādes, lai klāstītu tām savas bē­das,,
nevis • gāja ar tām pie saviem
vietējiem ierēdņiem, kas aizvien vēl
turpināja darboties. Politiskā apātija
ir tikai tālākais pierādījums, ka de­mokrātiju
Vācijā var iedzīvināt vie­nīgi
ar ilgu un rūpīgu kultivāciju.
Vaicājiet vāciešiem par vinu neat­saucīgo
izturēšanos un jūs bieži dzir­dēsit
apmēram šādu izskaidrojumu:
,,1933. gadā sodīja pretnacistus. Ta­gad
soda nacistus; Ir labāk stāvēt
politikai nomaļus, nemaz ar to nesai­stīties.
Kas lai zina, ko var nest nā­kotne?"
Ir daži pierādījumi, ka šl
nostāja var būt atbalss nacistu pro­pagandas
ministrijai. Pat tad, ja Šādu
domu nerada tīšām, tā it noderīgi
kalpo nacistu nolūkiem.
Vēl cits iemesls vispārējai
tātei ir tagad radušos partiju vadība.
Tanī dzirdāmi veci vārdi, kas dažreiz
saistījušies ar agrākām politiskām
.neveiksmēm. Vācieši atceras, ka Hit­lers
nebūtu varējis nākt pie varas
vispirms tādēļ, ja vinu vecie līderi
un partijas būtu bijušas šādā va
tadā veidā bez vainas.
mijas -kafaviri ^ gūstekni ftfbalsfH
sabifpkkās' dzīTi^^^^
rūpniecības denacifikāciju un mēģināt
ižaudmāt jaunus, gados ne tit vecua
līderus. • ^"/^ " '.ļ:-:i:^
Vispārējos vārdos v^nu program­mas
skan ?oti
Pēc Militārās valdības pa^^reizējām
direktīvām,,gandrīz vai katra 25 vā­ciešu
grupa var dibināt politisku par­tiju,
ja tās programma atbilst okupā­cijas
nolūkiem un tās ierosinātāji ir
bez nacisma «traipiem". Polītisko
grupu reģistrācijas vieglums vedina
uz partiju pārlieku daudzumu. Poli
tiški apzinīgajiem vāciešiem ir rūgt
atļaujot preCu un mantu apmainu aiz
tā principa vien, ka, nepārraudzita
maiĀas tirdzniecība veicina 'melnā
tirgus darbību.
The Stars and Stripes
reakcija, turpretim, bijusi tālu no' piedzīvojumi ar saskaldīto grupu po
līderi izprot, ka Vācijai bus jāmācas
iztikt ar mazāk partijām, lai tautas
politiskās gribas izpaudumam būtu
vajadzīgais iespaidīgums. Lai nera­stos
sīkas organizācijas, partiju vidū
pašreiz pastāv saVa veida pamiers,
katrai partijai pievēršoties Iekšējai
izveidošanai un neuzbrūkot citām.
Kaut arī šīs partijas ir jaunas, tās
tomēr ir «vecīgas", jo viAu līderi ir
veci, noguruši un dažreiz apmulsuši
jaunajos apstākļos. Kādas VlJ^bāde-nas
grupas loceklis nesen izteicās:
«Mēs, pretnacisti, esam par veciem.
Mūsu jaunība ir pagājusi, jaunākie
no mums ir vismaz 40 gadu veci.
Mums nav spēka. Un 50 gadu vecu­mā
mēs esam īstenībā jau 80 gadu
veci. Baiļu gadi mums^likuši novecot.**
Reāli noskaldot! vācieši piekHt, ka
paies daudz gadu, pirņis Vācija būs
oties aptuveni no kreisās uz
labo pusi, tās pārstāv komunistus, so­ciāldemokrātus
un dažus kristīgi so^
ciālās apvienības paveidus. Kā ko- pieņēmusi kaut ko'līdzīgu sava ce-mūnisti,
tā arī sociāldemokrāti rodas turtā «reich'ā" veidam. „Mums nav
tieši no savām priekškafa organizā­cijām,
bet tās abas jūtami pārvērtu­šās
pēc ilgās apspiešanas Hitlera laikā
un pēc pēdējiem notikumiem. Pirms
Hitlera vācu komunistu programma
paredzēja stingru diktatūru vispirms
partijā un tad diktatūru airi Vācijai,
lai to sagatavotu komunismam. Ta­gad
partija atzīst savu kļūdu diktatū­ras
atbalstīšanā un pat nesludina Vā­cijai
padomju sairņniecibu.
Komunisti agrāk daudz pūlu vel­tīja
opozīcijai pret sociāldemokrā­tiem,
kas īstenībā pārstāvēja darba
tautas mēreno šļciru un tāis tieksmes
pēc uzmanīgas sociālas reformas. No
visām pirms Hitlera laikā partijām
sbciāldemokrati vienīgie nekad neie­laidās
kompromisā ar nacistiem un
palika opozicijā pret tiem līdz pēdē­jam.
.>''r/,^Sv
Kristīgi sociālā apvienība visumā
pārstāv vidusšķiras ne-nacistū ele­mentus.
Citas politiskas grupas, kas
pārstāv šaurākas intereses, ir jo da­žādu
veidu. Heidelbergā, piemēram,
reģistrēta politiska grupa, kuras pro­gramma
runā vienīgi par izglītību. Trīs
pamatgrupas ir uzskatāmas par vācu
politiskās dzīves atdzimšanas sākuma
galvenam fāzēm.
Vinu atšķirības nav tik spilgtas kā
tb līdzīģums, jo politiskām, partijām
vēl aizvien atļauts rīkoties cieši noro-bežotajā
laūkā.ļstenībāpolītiskās parti­jas
Vācija var tikai propagandēt un
audzināt iedzīvotājus demokrātijai,
jo īpaši tik nozīmīgās grupās, kādas
ir hitleriski ietekmētā jaunatne, vācu
bēgli no citiem novadiem un vācu ar-lldefu,"
teica kāds agrākais universi­tātes
profesors. «Līdzšinējā nacistu
sistēma vienkārši neatļāva izaugt lī­deriem
ne-nacistu vidū." Par visu vai­rāk
Vācijai tagad vajadzīgs dinamiska
organizators . un līderis, deklarēja
esors, -—• „tāds vīrs, kāds bija
Britu imperijasM^
Londona tomēr vēl aizvien noteic politiku
„Latviešu Vēstnesi" piesūta tikai
abonentiem, kas maksājumus ar pasta
naudas pārvedumu nokārtojuši «Lat­viešu
Vēstnesim" (Latvian News
Bulletin) pēc adreses: Hotel Convikt,
Dillingen/Donau, Bayern (13b).
Abonementa maksājumus var no­kārtot
ari sekojošiem laikraksta pār­stāvjiem:
Augsburg: Oto Krolls, Hochfeld-
8tr. 54, Bl. 8, Tr. 7, W. 3, Augsburg-
Hochfeld, Bayern (13b).
Bamberg: J. Rītinš, Latvian Ele-mentary
School, Heiliggrabstr. 28,
Bayern (13a).
Bodenw6hr: Osvalds Akmentiņš,
Latvian Camp, Boden\v6hr, Kreis
Neunburg v. W., Oberpfalz, Bayern
(13a).
Fiirth: Leons Rumaks, Latvian
Camp, Schwabacherstr. 86, Fiirth,
Bayern (13a).
Furth: J. Stalts, Latvian Camp, Ko-nigstr.
105, Fūrth, Bayern (13a).
Kleinkotz: ?.ams Ozols, Latvian
Camp, Kleinkotz bei Giinzburg a. d.
Donau, Bayern (13b). 1
Mannheim: Arturs Reinvalds, Kron-prinzenstr.
38, W. 3, Mannheim (17a).
Marktredwitz: Edvarts Tūters, Post-fach,
Marktredwitz, Bayern (l|3a).
Neuotting: Alfrēds Abers, Latvian
Camp, «St. Paulusstift", Neuotting,
Oberbayern (13b).
Tirschenreuth: H. Streips, Baltie
States Camp No. 2, UNRRA Team
, 168, Schliessfach 65, Tirschenreuth,
Bayern.
We!den: Ing. Jānis Kalniņš. Seba-
Btianstr. 23/1, Weiden, Oberpfalz,
Bayern (13a).
Wiir2burg: R. Zālīte, Representa-tive
of Latvian Red Cross, Wald-kugelw
©g iO, Ww#bHrg, Maiftffdakefi,
Bayef«.
Lielbritānijas plaši izplētusies im­pērija
un dominijas līdz ar miera
iestāšanos pārdzīvo daudz jaunas raizes
un piespiestas risināt vecās problēmas,
kas kļuvušas vēl lielākas. Impērijas
sastāvdaļas pa pieciem: kafa gadiem
politiskajās pārmaiAās arvien vairāk
nostājas uz lielākas pašpaļāvības ceļa.
Ja realizēs Sanfranciskas vienoša­nos,
Britānija var zaudēt savu līdzši­nējo
neierobežoto kontroli pār gandrīz
visām mandātu territorijām. Starp­tautiskās
diplomātiskās aprindās jau
izteiktas domas, ka kādam «zemes ga­baliņam"
A u s t r u m a f r i k ā un
H o n k o n g a i Ķīnā jāpāriet citās
rokās. Nākamiem gadiem tās gan
būtu vienīgās iespējamās territoriā-
1ās pārmainās.
Britu pēckara impērija ģeogrāfiski
izskatīsies tāda pat kā līdz šim. Po-lītiski,
turpretim, sagaidāmas daudzas
pārmainās. Daudzas no tām jau iesā­kušās.
No vēstures lielākās sadurs­mes
chaosa dominijām, kolonijām un
protektorātiem izaugusi/vēlēšanās pēc
lielākas neatkarības un brīvības.
Financiālā atkarība jau zudusi
Rūpnieciskās attīstības un pasaules
vienības -radīšanas dzenuli palēnām
sarauj vienu no vecajām saitēm, kas
saliedēja britu impēriju, proti, finan-ciālo
atkarību.
Impērija vairs nelūkojas uz L 0 n -
d o n u pēc vadības un palīdzības, bet
arvien vairāk mēģina nostāties pati
uz savām kājām un veidot pati savu
likteni.
.Nav izslēgts, ka viens no faktoriem,
kas noteic pieaugošo virzīšanos uz
neatkarību un pašpārvaldi visā impē­rijā,
ir sociālā revolūcija britu Mlās,
kas sekojusi vispārējai «mazā cilvē­ka"
tiesību pieaugšanai Eiropl
Britu politika tagad ietvērusi no­stāju,
pēc kuras arvien vairāk kolo­nijām
dod izdevību izveidot pašpār­valdi.
Britu valdība, piemēram, Jau
paziņojusi, ka C e i 1 0 n a i atļaus
paplašināt pašpārvaldes funkcijas.
Lai gan sociālā un politiskā evolū­cija
sākusies jau pirms 1939. gada,
kar i? un tā pēdā^ sekojusi rūpniecības
un zinātnes attīstība zināmām impe-rijaii
dalām devuši lielāku pašpaļā­vību
rni sagatavojuši tās lielākai neat­karības
un brīvības pakāpei.
T M sevišķi sakāms par A u s t r ā -
l i j u , kas gan noteikti paliks impē­rijas
sastāvā, bet likusi saprast, ka
vēlas noteicošāku balsi K 1us a j ā
0 k e a n S. Loti iespējams, ka tieši
Austrālija būs tā, kas pat vadīs Bri-tānijas
nākotnes politiku Klusajā
okeānā. Un šajā sakaRPā Austrālija ar­vien
vairāk parāda, ka grib vēl ciešāk
sadarboties ar Amerikas Savienotām
īm.
Kaut arī K a n ā da vēl joprojām ir
ilnīgi lojāla pfret Britāniju, arī tā li­kusi
saprast, ka vēlas meklēt jaunas
saistības jaunajā pasaulē, nevis^palaii-ties
vienīgi uz impērijas iekšienē ro­ni
priekšrocībām. ; \
Imp<irijas valdīšana rada galvassāpes
Britānijajs vispārējās pēckara iz­redzes
rādās itin rožainas. Bet val­dīšana
pār impēriju vēl aizvien sai­stīta
ar galvassāpēm, un tās Var kļūt
lielākas kā jebkad.
Neatrisināta un aizvien vislielākā
Britanijas problēma ir I ri d i j a. Mē­ģinājumi
panākt apmierinošu vieno­šanos
ar indiešiem beigušies ar ne­veiksmi.
Indija Šķiet apņēmusies tur­pināt
savu bezkompromisu clAu par
pašpārvaldi. Bet tikai par p^ašpārvaldi,
M 1;^ neatkarību/ b«lak^
dala nevēlas neatkarību tādā izpratnē,
ka Indijai būtu pilnīgi jāatdalās no
Britanijas.
Nacionālas jūtas pieaug B i r m ā un
M a I a j a s valstīs. Iedzimto sacel­šanās
J ā v a , kurp briti bija saukti
nemiernieku apspiešanai, norāda, cik
daudz raižu nes līdzi katra šāda ku-
To mandātu territoriju vidū, kuras
Britānija var zaudēt, ir P a 1 e s 11 n a,
kur, cik noprotams, britu politika
neapmierina ne arābus, nedz ar! žī­dus.
Pašā pēdējā laikā atekanējuši
ierosinājumi par to, ka Palestinai jā­kļūst
par Vienoto Nāciju protekto­rā
tu.
Klusajā okeānā svaru kausos likts
H 0 n g k 0 n gas liktenis. Loti iespē­jams,
ka Ķīna neatlaidīsies no savām
prasībām pēc Hongkongas*' iekļauša­nas.
Britanijas lēboristu valdība gan
paziņojusi, ka Hongkongai dos paš­pārvaldes
iespējās, kas norāda Brita­nijas
nodomus vismaz daļēji paturēt
šī īpašuma valdīšanas grožus savās
rokās.
Tāpat apšaubāms, vai britiem izdo­sies
paturēt visus savus pŗptektorā-tus
Klusā okeāna rietumdaļā — G i l -
b er t a un S 0 l o m 0 n u dienvidu sa­las,
kurām ierādīta nozīmīga vieta
ierosinātajos Amerikas Savienoto
Valstu nākotnes aizsardzības plānos
Klusajā okeānā,
Britānijai tāpat būs jāzfiudē kon­trole
pār citiem protektorātiem, kas
minēti Vienoto Nāciju chartā, kad
visu mandātu territoriju nākotne būs
jāizškif pilnīgi no jauna. Šo mandātu
territoriju vidū ir Z i e m e l b p r n ^ o,
S a r a v a k a und Tonga.
Ņujorkas līdzšinējais pilsētas galvk
Lagardijs, kas prata valdzināt laužu
prātus." -h-; / ^ r,/ IX-
«Bet kur lai atrod šādu personu?**
viņš piemetināja. ,,Mācītājs N
ir pārāk vecs un vāju veselību, lai de­rētu
Vācijas rekonstrukcijas vadības
milzīgajam uzdevumam. Tas ir par
lielu ar! šolaiku vācu baznīcai, kaut
arī bez garīdzniecības Jīdzdarbības
to nemaz neVarēs veikt." -
Daudz vāciešiem visus prātus aiz­ņem
tikai pārtikas, pajumtes un ve­selības
problēmas. Ziemai iestājotiea
pa īstam, viAus daudz vairāk interesS
Šīs ziemas pardzīvošanas neatliekamā
problēma, nekā nodošanās politikai.
IJn tāpēc daudzi vācieši, kas apraduši
ar to, ka vi^u zemes likteņus izkārto
citi, tikai noskatās un ļauj Sabiedro­tiem
visu lietu vadību, kamēr nav
apmierinātas vinu „spiedošākās" per­sonīgas
vajadzības. ^^^^ V i
Politiku no priekšējā plāna zināmā
mērā nobīda arī Vācijas nākotnes
neskaidrība. Kāda Beriines dienas
laikraksta redaktors priekš dažiem
mēnešiem bija teicis: 1
„Lēmumiem, par kuriem Sabiedro­tiem
jāizskifas, jābūt kā politiskiem,
tā saimnieciskiem. Mēs veļamies, lai
Vācijas saistības būtu konkrēti defi­nētas.
Mēs gribam zināt, ko mēs drlk*
stam un ko nedrīkstam darīt, cik tālu
mēs drīkstam vai nedrīkstam būvēt
no jauna mūsu polītisko un saimnie­cisko
celtni. Kamēr tas nebūs skaidrs,
mēs paliksim paralizēti, jb nevar taču
sagaidīt, ka kāds uzsāks kaut ko tādu,
ko vēlāk var izsludināt par nelegālu
vai par konfiscējamu." ļ
Par .spīri demokrātisko tradīciju
trūkumam, vēl atlikušo līdefu vecu­mam
un iedzīvotāju apātijai pašu
valdības lietu kārtošana, demokrātis­kās
Vācijas izveidošanai tomēr ir sa­vas
ceribas; Kafš galīgil nolikvidējis
reakcionāros valsts aparāta ierēdņus,
kurus nespēja izkustināt no vietām
pat 1919. ģ. Veimāras republika. Paš­reiz
izstrādājamie vēlēšainu noteikumi
dos noteiktus formulējumus vispārē-jām
vēlēšanām, nosakot arī ievēlamās
amatpersonas un ierēdņu pilrļVaru i l ­gumu.
Pēe šiem noteikumiem, vēlē­jamas
daudz vairāk amatpersonas
nekā jebkad agrāk. . 1
Janvāfa beigās īstas vēlēšanas no­tiks
lauku pašvaldībās un mazajās
pilsētās, bet lielajās pašvaldības iedzī­votāji
balsos vēlāk, kādā vēl neno­teiktā
laikā, bet jādomā, ka jau šinī
pavasarī.
Amerikāņu teze paredz, ka demo- .
kratija Vācijā jāizveido no paŠas
pakšas. Vietējas vēlēšanas radis, kāda
ir vāciešu atsaucība demokrātijas pa­radumiem.
Vāciešiem tās būs brīvu
vēlēšanu aparāta vadības pirmā pie­redze
13 gados. ••./••••V;l-
Vāciešiem esot piespiestiem pašiem
izšķirt tādus jautājumus, kādi, piemē­ram,
būs vinu nodokļu likumi vai kMa
loma skolās būs piešķirta baznīcām,
valsts aktīvajā politiskajā dzīvē
ieklausies arvien vairāk cilvēku. Lielā
mērā vāciešus piespiedīs nemt savu
likteni viņu pašu rokās, vai nii taa
viņiem patīk vai nē, arī Militārās vai- .
dības programma, pēc kuras civilai
administrācijai jāpārņem iespējamāki -
vācu dzīves vadība.
Tha S{ūT%Būi^^S^^
f