Bavarijas Latviesu vestnesis, July 14, 1951

              rano lodi tfzivt ki defliiiiā
BRĪVĪBAS APVIENĪBA CIŅA PAR VĀCU UN ICRIEVU TAUTU DRAU.
DZIBU
BrēmenS, Minsterē, Ķelnē, Frelbur-gā:
un Karlsruē patlaban notiek priekš­lasījumu
cikli par pretestības kustību
Pad. «avienibā, Vācijas rietumu joslā,
Berlīnes rietumu sektorā un par pa­domju
kaŗavIru\ļomu tajā. Referātu
ciklu organizētāja ir pirms dažiem
mēnešiem Berlīnē nodibinātā Brīvības
apvienība vācu-krievu draudzībai. Par
šīs apvienības nopietnajiem mērķiem
un krasi pr^tkomūnlstisko virzienu lie­cina
tis vadība, kurā ietilpst Berlīnes
pilsētas vecākais prof. Ernsts Reuters,
Cīņas grupas pret necilvēcību vadītājs
DL Reiners Hildebrands un bij. pa­domju
militārās pārvaldes loceklis
maj. Gregorijs Klimovs. Plašākā re­ferātā
bij. padomju majors aplūkoja
pretestības grupu lomu Pad. savienī­bā
un brīdināja nenovērtēt šis grupas
pārāk zemu. Svaxlga loma šai ziņā
esot Vācijas padomju joslas iedzīvotā­jiem,
kas nedrīkstot izrādīt naidu pret
krievu okupācijas karaspēku, bet vi­sur
un vienmēr tikai cilvēcīgu drau­dzību.
An maijora Klimiova bēgšanu
uz rietumiem atbalstījis kāds $ED
partijas funkcionārs un kāds tautas
policists. Kādā citā referātā Dr. Hil-debŗands
aplūkoja Brīvības apvienī­bas
mērķus un darbības virzienu.
Uz rietumiem pārbēgušā padomju
okupācijas personāla un krievu kara­vīru
iztaujāšana pierādījusi, ka devi­ņas
deiStnitdaļas no tdem pareizu adnu
pa( rietumu pasauli ieguvuši, sadrau­dzējoties
ar vāciešiem. Lai izvairītos
no šādas draudzības sekām, padomju
karavīri austrumu joslā tiek arvien
stingrāk nošķirti no ārpasaules. Tie
dzīvo savās nometnēs un kazarmās lī­dzīgi,
gūstekņiem. Atstāt novietni in­dividuāli
pilnīgi noliegts. To var da­rīt
vienīgi lielākās grupās, jo tad ie-spējains
vienam otru izspiegot. Bet
ari iziešana grupās pēdējā laikā iero­bežota
līdz minimam.
Virsnieki austrumu joslā nedrīkst
pavadīt ilgāk par vi«nū gadu. Par sa­vu
pircelšanu ti^e uzzina tikai vienu
dienu pirms aizbraukšanas. Vairākos
gadījumos pēc pārkomandēšanas pa­vēļu
paziņošanas virsniekiem atņemti
ieroči, lai tie nevarētu izdarīt pašnā­vību
vai nemēģinātu bēgt. Tiklab kā­rei
vjiemi, kā virsniekiem stingri aiz­liegts
apciemot vāciešus. Nodibināta
gan vācu-padomju draugu biedrība,
bet tās sarīkojumus drīkst apmeklēt
tikti Ieredzētie, l;o uz biedrībai* sa
varas gāšanas viņš kā tās funkcionārs
kļūs par tautas nežēlastības upuri un
nespēs aizstāvēties. Turpretim, ja viņš
var vadīties no pārliecības, ka aiz tā
stāv pretestības kustība, kas pēc Sta­ļina
valdības gāšanas ņems to savā
aizgātifbā, tad viņš taps par apzinīgu
preiesitības kustības cīnītāju. Tālāk
ar krievu emigrantu cīnītāju grupām
jārada saskaņota platforma, lai tās kā
nacionālās pretestības kustības iedves­motājas
varētu runāt par skaidri no­deklarētiem
-Krievijas atbrīvošanas
mērķiem un par brīvo pasaules nāciju
draudzīgo nostāju pret krievu tautu.
Pretestības kustības dalībniekiem aiz
dzelzs priekškara jāsaņem garantija
par to, ka pēc Staļina valdības gāša­nas
krievu tautai neuzkraus kollektī-vu
sodu, bet katrs indivīds būs perso­nīgi
atbildīgs par saviem nodarīju­miem."
TanU, moniloji un
koncenlriiciias
nometnes
RAKSTURO AUSTRUMPROSIJAS UN
MASKAVAS SATELĪTVALSTIS.
Getingena (rs). — Frldlandes nometa
nē ieradušies vdirāki AuiStrumprūsijas
bij. civlldedzīvotāji, kas karam bei-dzotie
» aizvesti uz Pad. savienību.
Braucienu nq Kaunas Ifdz Austrum-prūfiijas
padokju un poļu apgabalu ro­bežai,
viņi pielīdzina braucienam pa
stepi, kur ciemi sagrauti un lauki aiz­auguši.
No Pad. savienības uz Au-strumprūsijas
ziemeļu daļu • un Kaļi-ņingradas
„cietokšņa" ^apgabalu ripo­jot
naskaitāmi vilcieni ar municiju,
kas oficiāli apzīmēta par pārtiku. Pa
ceļam viņi redzējuši arī ļoti daudz
tanku un milzīgu^ sarkanarmijas ap­mācību
laukumus. Sarkanarmdešus Au-sitrumprūsijā
redzot gandrīz vienīgi
mongoļus un tatārus. •
Berlīnes laikraksts Abend ziņo par
jaunu koncentrācijas nometņu ierīko­šanu
Maskavas satelItval'Sitis. Viena
no lielākām ierīkota Polijā Bromber-
. ^ , ^- .ga* tuvumā, kūt ieslodzīti ap 7000 vā-ņēksmēm
špeaali komandē. Parasti | ^j^^^ ^^^^ ^^^^bināti un
Sarkanais karogs un
prēmijas par...
!am masinam
šie ^izredzētie ir padomju „kultūras
virsnieki" vai MVD ietēdņi.
Padotnju virsnieki vai ierēdņi, kas
valdības vai militāro i>estāžu uzdevumā
iekodis Rietumvācijā, ar brīvās pasau­les
pātstāvjiem drīkst sarunāties tikai
savu pavadoņu klātienē. Kas š^dās sa­runās
mēģina piedalīties viens, to
viegli var apvainot valsts liodevībā,
un agrāk vai vēlāk tas krīt nežēlastī­bā.
Brīvības apvienības mērķos ir ar!
pagātnes «kļūdu novēršana attieksmē
ptet krievu taistu. Otiā pasaules ka-lē
krievu armijas morāli saglabāja un
ēitiprinija ^Stajina jaunie saukļi pai
nļciju un nacionālismu. Varētu iet vēl
tālāk un apgalvot, ka patiesībā nevis
Staļins, bet Hitlers bija tas, kaa ar ea-vu
nepareizo politiku padarīja krievu
tautu par patriotiskiem cīnītājiem. Tā
tas ir ari tagad. Kaut daļēju krievu
tautas labvēlību Staļins var iegūt ti­kai
ki tās — kaut ari šķietamais —
nacionSlo interešu aizstāvis. Tādēļ tas
priecājas par bcivās pasaules politiķu
un preses izteicieniem ..krievu barba­ri",
„8ziātu bandas" u. t. t Pret šā­diem
krievu tautu apvainojošiem ap­zīmējumiem
cīnās ne tikai Brīvības
apvienība, bet pirms tās pie līdzīgas
atziņas jau nākusi amerikāņu kustība
New Leader, kuras priekšgalā ir se­natori
Mekmehons, Dagless, āriietu
ministrijas padomnieks Džordžs Ken-nens
u. c. Viņi cīnās par ASV atklātu
draudzību ar krievu tautu. Ar! Ang­lijā
bij. militārā atašeja Maskavā ģe­nerālmajora
Hiltona un Atolas herco­gienes
vadībā nodibinājusies organi­zācija
ar līdzīgiem mērķiem.
Visu Š6 kustību un organizāciju pra­sības
par režīma atdalīšanu no krie­vu
tautas ir ļoti radnieciskas. Brīvības
apvienība deklarē: lai pamatotu pre­testības
kustības jēgu un nozīmi, kat­ras
valdības politisks un cilvēcisks
pienākums ir izskaidrot krievu tautai,
ka mūsu ciņa — kādi ari izveidotos
apstākļi nākotnē — gala rezultātā
vērsīsies pret noziedzīgo režīmu un
nevis pret krievu tautu. Katrai valdī­bai
jādeklarē, ka mūsu mērķis nav
uzvarēt krievu tautu, bet atgijt šo nā­ciju
draudzīgo brīvo tautu saimei.
Majors Kļimovs šajā sakarībā stā­sta:
„Iedomāsimies sevi tāda cilvēka
situācijā, kas ieņem svarīgu vietu pa­domju
aparātā, bet kas sācis jau rēķi­nāties
ar to, ka k ā ^ i z apstākļi va­rētu
kļūt citādi. Ja viņš rīkosies tā, ka
viņa apkārtne atklās t l īsto pretsta]i-ni^
ko no«tājn, tad viņu bez žēlastības
pievāks MVD. Bet ja viņš darbosies
pret režīmu, nevienam nezinot, tad
nepietiekami apgādāti ar pārtiku.
Smags darbs tur jāstrādājot pat 8 g. v.
bērniem. Sargu apiešanāf ar ieslodzī­tiem
— mežonifa.
ARI PRAVDAI PASPRUKUSI
PATIESĪBA
Pad. savienības oficioza Pravda
155. numurā lasāms raksts, kur pat
bez komeoitāriem atklājas komunistis­kās
„plānsaimniecibas" sabrukums. Sī
pašatzīšanās liecina:
— Vladikinas mašīnbūves rūpnīca
Maskavā ir vieslielākā no PSRS gaļas
un piena rūpniecības ministrijas rūp­nīcām.
Pag. gadā tā ik mēnesi izpil­dījusi
plānu un katru gada cetiudcsni
saņēmusi ministrijas ceļojošo sarkano
karogu.
Rūpnicad bija dots uzdevums paga­tavot
165 redzami novecojušas kon­strukcijas
mašīna». Pārvarot visas
grūtības un izdodot pāri par 3 milj.
rubļu, rūpnīca ielaida 76 mašīnas, kas
pārbaaidē uzrādīja nopietnus trūku­mus.
Taču defektīvās mašīnas ķaut
kā varjadzēja pārdot, un tās nogādāja
lietotājiem, pie tam bez ģeneratoriem
un tvaika katliem.
Pēc inž. Fialkova priekšlikuma, rūp­nīca
izgatavoja tvaika agregāta pā­ra
ugeksemplāriL Nenogai-cJot tā izmē­ģinājumu
rezailtātijs, ministrijas pavē­lēja
pagatavot 30 šādu agregātu.
Rūpnīca ar Melām grūtībām izpildīja
šo pasūtinājumu, patērējot ap 600.000
rubļu. Par darba velšanu daudz
darbinieku — to skaitā ari inž. Fial-kovs
— saņēma prēmijas; Bet kon-srt-
rukdja at;kal izrādījās nederīga.
Labāk neveicās ar trisveltņu piena
kaltes pagatavošanu. Apguvusi šīs
mašīiias ražošanu, rūpnīca izlaida 81
eksemplāru, patērējot ap 2 milj. rbļ.
Taču neialevušās konstrukcijas dēļ,
šīs mašīnas nelieto vis piena kaltēša­nai,
bet gluži citiem mērķiem.
Bija ari izplānots izlaist 90 mašīnu
pastēšu gatavošanai^ un rūpnīca sa­ņēma
270 dārgu granīta veltnīšu. Pēc
tam noskaddtojās, ka tāds daudzums
pastēšu gatavošanas mašlmi nav vajar
dzigs, un bez tam — aTl šo mašīnu
konstrukcija nav izdevusies. Tās ta*
gad izmanto krāeu malšanai.
PatJatoan rūpnīca strādā pie tvaika
agregāta VIM-25. Tā izmēģināšana vēl
nav nobeigta, taču agregāts jau laists
sērijveida ražošanā. Jau pirmie trīs
pagatavotie eksemplāii rāda, ka ma­šīna
šādā, veids nevar apmierināt lie­totā
jojs.
Rūpnīca ražo tvaika S^ttlilis, bet rie
rūpnīcā, ne ministirijā nav neviena in­ženiera
. ,šaja iimŗē,. Tāpat jrūpnlca
idaii komīp^esioŗu ieikttrtas, lai gan airi
šajā laukā tad nav ©peciiālistu...
Ja nn tas notie!k vislielākajā Mas­kavas
mašīnbūves rūpnīcā, — pašā
Kremļa acu priekšā, -r- ko gan var sa­gaidīt
tālajā un plašajā perifērijā!
No Rigūs radiofonu
Prese ir^ bei nav ko lasīt
PlC MASKAVAS PAVBLBS.. •
Ķeguma »pēkiUci>as pilnīgas atjau­nošanas
4 gada dienā noraidīti radio-reportāžā
(teirdējām, ka pie spēkstaci­jas
izlikta plāksne krievu valodā ar
šādu saturu: „Pēc PSRS airsardtibas
padomes pavēles atja^iru)jum Latvijas
tauta ar ļeņingitadiešu palīdzību."
{Dm' ka gan latvieši varēja uzcelt
Ķegumu bez Maskavas pavēles un
ļeņingradiešu palīdzības.) Būve»
priekši^eks un direktor» Jānis Mārti­ņa
dēls Liepiņš (Jan Martinovič lie-pin)
pastāstīja: Salīdzinot ar 1947. g.
elektroenerģijas daudzums pieaudzis
par 70 proc, bet a»ttieksmē pret pirms­kara
kiku — 23 reiies. (Nav pirmā
reize, kad pēc Ma^avas pavēles ari
jāmelo!) Sociālistiskās sacensības
priekšgalā esot dežūrējošais elektro-techniķis
Ramkovs. inž. Ikalovs, sta-chanovietis
Prauliņš, vecākais mei
stars Djakonovs, meistars Vasiļčikovs
U.C. Slūžu mechanizēšana samazina
jusi darbinieku skaitu no 10 UB 3,
Pēc Maskavias pavēles rosīgi turpl
nās ari Latvijas Izlaupīšana. Rīgas
rūpniecības un transporta daļas vadī­tāja
vietoieks Orlovt stāsta, ka Rīgas
uzņēmfumi nosūtījuši komunisma celt­nēm
telefona stacijas un aparātus, kā-beļus,
mēbeles, krāsas u. c. Remon­ta
un montāžas rūpnīca Nr. 21 gata­vojot
sūkņus. Ventspils Ļesosklada
kotoapstrādāšanas darbaica nosūtījusi
standarta detaļas Kuibiševas celtnei.
Tagad tur gatavo mēbeles kopmītnēm.
Arī Alsungas rajons a«ii)ēmis pasūtļ-nājumus
un tuvākajā laikā nosūtīs
Volgas-Donas kanālim vairākus vago-nus
baļķu. Daugavpils rūpnloa Moto-velocep
savukārt nosūtījusi turp savu
kārtējo produkciju. Minētajā rūpnīcā
darbs noris nepārtraukti trīs maiņās.
Liepājas korķu un linoleja fabrika no­sūtījusi
Kuibiševai un Staļingradai
40.000 kv. m savu ražojumu.
Lai vairāk ietaupītu „lielajām celt­nēm",
vietējā prod\dccija pat itlieto
surogātus uin atkritumus. Tā Rīgas va­gonu
rūpnīcā pēc inž. Alekšaitdrova
ierosdnājumiō» vagonu durvjn viras mi­siņa
vietā gatavo no ķeta; iflieto arī
duraluminija „atgrieziowu«". Ar to so­lās
ietaupīt 2700 kg nerūsējošā tērau-da,
80 kg niķeļa u. c. dārgos metailliss.
Bēdīgi klājas tiem, kias lūko Iebilst
pret šo blsitasao tatuplšanas un aizvie­tošanas
sērgu. Tā Ciņa aei kritizē
VEFa birokrātismu attieksmē pret „ra-cionālizātožiem".
•1-
^ZVĒRĪGAIS NAIDS" PRST
KRIBVIEM
Gnaiudlņš noslavējis prof. Pelšes
„vērtIgo darbu" Latviešu m krievu
kultūras sakari. Pelše tajā atmaskojis
Mņskarade Maskava
TIKAI IEPAZĪŠANAS AR VISAM tRIM KREMĻA SEJĀM VAR PARADĪT CEĻU UZ TA SAKĀVI
Pēdējos gados arvien vairāk atzīts,
cik svarīga psicholoģiskajā karā ir ie­pazīšanās
ar ienaidnieka patieso seju
un nodomiem, lai izmiantotu tā vājos
punktus, izstrādājot labāko stratēģiju
nākotnei. Aukstajā karā pret Maska­vu
rietumvalstis, salīdzinot ai Kremli,
līdz šim parādījušas tikai vāja ama­tiera
prasmi.
Ar interesantu teoriju nule Izdotajā
grāmatā Russia by Daylig(lit — Krie­vija
pie dienasgaismas — nāds klajā
pazīstamais britu speciālists Pad. sa-vienības
jautājumos Edvards Krenk-šovs,
norādot ka Kremlis, kura rīcība
aizgājušo gadu laikā neskaitāmas,rei­zes
sagāfdājusi neatrisināmas problē­mas
rietumvalstu politiķiem un pub­licistiem,
īstenībā ir veselas trīg sejas
vai iezīmes, kas arī izskaidrotu daž-brld
šķietamās pretrunas.
Pirmā un vecākā no šīm iezīmēm
padomju ārpolitikā ir vēsturiskā un
tradicionālā krievu ekspansionisma
turpināšanās — akla impērijas pieša-nās
plašuDia pāri nebeidzamiem līdze­numiem
un stepēm, cenšoties tās pie-
,pikiīt ar iedzīvotājiem un raugoties,
lai pa to laiku neviens ienaidnieks
nenostiprinātos pašas robežās. Sīs
tieksmes nekad nav raduša* izpaudu­mu
tSšā un atklātā karā, tiecoties pēc
jauniem tirgiem vai pasaules virs-kimdzibas,
un, atduroties uz pretestī­bu,
tās norimušas. Tām paradoksāla
veidā pievienojas gandrīz gluži pretē­jās
tieksmes — sava veida izolācio-nisms,
atvilkšanās sevī, robežu hermē­tiska
noslēgšana un paniskas bailes
no visa svešā.
Šodienas Kr^ļa otrā seja ir k©-
mūnisms resp. kaut kas, kas sevi uz­skata
par komunismu. Kā šķietams
evaņģēlijs apspiestajiem un nabaga­jiem,
tas zināmā mērā vēl pastāv
Krievijā un tās vasaļvalstīs, bet ko­munisma
kā „ticības" dinamiskais
sp^s slēpjas zemēs, kas to praksē
vēl nav iebaudījušas, īpaši Francijā
m Itālijā.
Trešā iezīme ir krievisma un komu­nisma
kombinācija, ko vislabāk ap­zīmēt
par staļinismu. Ļeņins iesāka ka
tam jābažījas, ka pēc bolševistlskās īsts komunists, bet vēlāk pats ieva­dīja
zināmu atkāpšanos no tā. Staļins
šo novēršanās procesu aizvadījis jau
visai tālu. Viena marksistu teorija pēc
otras ir atmesta — pa daļai, lai pie­lāgotos
apstākļiem, pa daļai, lai va­rētu
komunismam „pdešQt" visu, kas
tipiski krievisks.
Rezultātā radies tas misitiskais mal-s^
jujns, kas šotžien noteic Kremļa rī­cību
un sagādā nemitīgas galvassāpes
rietumvalstu diplomātiem. Vecajam
krievu imperiālismam dots- jauns mēr­ķis
un attaisnojums ar pasaules re­volūcijas
teoriju. Aizstāvot un atbal­stot
patiesu komunismu rietumos, un
tai pašā laikā izmantojot nacionālis-nm
austrumos, pašreizējie Kremļa va­rasvīri
«avu mērķu realizācijai iegu­vu^
tik daud2 un spēcīgus sabiedro­tos,
kā nekad agrāk.
Staļins pats, droši vien, vairs netic
.marksismam visumā. Bet kā marksists
uzaudzis, pi^sradis pie marksistiskās
domāšanas un varbūt joprojām vēl ti­cot
m§irksistu mērķim — vispasaules
komunismam, viņš vēl arvien apzinās
arī marksisma kā idejas spēku. Tādēļ
arī Staļins par katru cenu cenšas no­slēpt
faktu, ka komunisms un tā cīni-tāji
vairs neatbalsta starptautiska mē­roga
partfiju, kuras galvenā mītne ga­dījuma
pēc atrodas Maskavā bet gan
kādas valsts — Krievijas pašreizējo
valdnieku ^intereses, kuriem izdevīgi
Likvidēti darba vietu
atstājēji
Tallim (rs). — Padomju Igaunijas
komunistu partijas oficiozs Rahwa
Hāāl ziņo, ka pēdējā laikā daudzu
Igaunijas kolhozu zemnieki bez atļau­jas
slepeni atstājuši darba vietas. Vis­vairāk
šādu ..noziedzīgu soļu spēruši"
Fellinas apgabala zemnieki. Raja kol­hozu
tie mēģinājuši atstāt organizēti.
Par vainīgo šl „dumpja" organizēša­nā
pienākts kolhoza zemnieks J. Heils.
Laikraksts neslēpj prieku, ka kolhozu
pārvalde atklājusi šī u. v. c. „tautas
ienaidnieku buržuāzisko nostāju un tos
likvidējusi".
maskētie^ par nesavtīgiem komunis­ma
cMtājiem.
Savu teoriju Krenkšovs pastiprina
ar daudziem spēcigim un detalizē­tiem
argumentiem. Diemžēl, neuzska­tīdams
to par savu uzdevumoi, viņš
nav parādījis, ,kā īsti pēc viņa do­mām,
rietumvalstīm būtu jāva<ia sek­mīgs
psīcholoģiskais karš pret Pad.
savienību.
Ja Krenkšova analizē pareiza, rie­tumvalstis
iegūtu ārkārtīgi daiMk, jl
atklātu Kremļa dažādās sejas un aiz
tām slēpto nesvēto aliansi starp krie-vismu
un komūnism-u. Par laimi šl
alianse kaitējusi arī pašam komūnis-ittām.
Miljonus varbūtējo nāikamo ko­munistu
pēdējos gados atbaidījis Pad.
savienībā valdošais terrors, slepenā
policija, vergu darbu nometnes, lojali­tātes
pārveidošana verdzībā, birokrāti­ja,
korupcija u. t kas uzskatītas
par tipiskām komunisma, bet īstenībā
ir tipiskas Krievijas iezīmes.
Komunisti, kas tomēr palikuši ko­munisti,
toties ir pietiekami lojāli, ro­busti
un fanātiski, lai panestu gandrīz
katru triecienu. Vienīgais ceļš, kā
tiem piekļūt, ir ieskaidrot, ka Krievija
viņus un kcmiūnisnm smagi piekrāpu­si
Ilūzijas jau daudzuviet sākušas
gaist, un sākusies atkrišana no divko­sīgā
Kremļa. Tito ir dzīvs pierādī­jums,
k^ Kremļa nolūks nav komunis­ma
izplatīšana un ka tas nerealizē vē­sturiski
nenovēršamai misiju, bet pie-hiz
aTĪ neizlabojamas kļūdas. Pēc Ma-ņani
un Kuki lietas patiesā gaismā
sāk skatīt ari Itālijā, Francijā sāk at­krist
komunistiskā inteliģence. No ko­munistu
partijas rindām tagad pazu­duši
visā Rietumeiropā daudzi idejis­kie
komunisti, kas partijas rindās fa­nātiski
cīnljāfi kara laikā.
Rietumvalstu likteņu noteicējiem
vienīgi jāmāk jau pastāvošā plaisa iz­mantot,
politiski neizglītoto vai apmā­to
acīs aizvien tālāk atšķeļot komū-nism/
u no staļinisma un krievisma un
organizējot abu šo elementu apkaroša­nu,
Maskavas maskarādes atmaskoša­na
palīdzēs ne Jikai pašiem labāk pa­zīt
ienidnieku, bet ari parādās, kur
rast draugus.
ne vien vācu ..kultūitrēģ^lbu**,
ari „ktviešu buiiujiikot wM
stus", kas visu laiku esot leņu«
antikrievisku pozu. Buržuju Utvlj
iekārta un buržujisko nadonllii
ideoloģija bij^i ,.pihia zvērīga na!<
pret krieviem". (Te mi ..profesori
sajukuši jēdzieni: latvieši nekad
nostājušies pret citām tauftām, ,
pret svešiem iekafotājim un ver<
n&tājiem gan.) Latvieši esot in(
duālisti, bet krievi - koUskUi
(Ko gan citu liecina miūsu vieni
un viņu sādžas?) Ulmanis un dli«
nie bruņinieki saindēja diezgan ph
aprindas latviešu inteliģenci li
latviešu un krievu tautu ..«adK
nav vairs nekādu nelabvēlīgu
aipstSkļu (totiies i^šējie brie
debesiml).
LIELAIS VALODNIEKS STi
Latvijas linātņu akiadimijas vi
das institūts izdevis saivu lialt
rakstu 1. tējumu. kas vehfte...
na <larbiem par valodniecību. St;^
vo ari krājumu Staļina raksti par;
lodu zinātnes gaismā. Pēc Gņii-skatiem,
Staļina darbi par val(
clbu esot jauns pierādījumi, kl^
izlieto marksisma-ļeņinima ikil
Vēl grūtas cīņas jāizck» ar b\
kiem nacionālisftiem, kas vēlējis
veaelu žaigonu no sanskrita ua
ķu vārdieoL Jāizbeidz viatk>das
šana un jaunu gramatisku
gudrošana HdziUnējo vietā. Ti
ari līdzšinējie laikam tomēr
pats valodu inatitūts sagatavojot
nu latviešu gramatiku vidt
ko sarakstījuši paidagoģijas
mācības spēki. Un k a s zina^ dk
būs tās mūža, Jo „clņa ar }>\
nadonālaji^ tendencēm" k<
s t im ir tikpat nebeidzama ķl
njskas iesnas(tikai — pie kHUtia
diena ^lāzt ģenerālllnija" un ripol
v a s . . . '
HAUGSTĀKX TIPA" hom
DISTI
Pie partijas cenitrālkomiteje^ «1
1 mēneša kursi partijas izglītībai
stākā tipa propagandistiem. K
750 apmeklētāju. Temati: bo"
partijas ideoloģija, partijas
pamiati, Ļeņina-Staļina mācībai
nālajā Jautājumā, sociālajā revo!
u. c (Diez' ko gan šie „augitākit
propagamdēs? Pašu ļaudis
vaifs neklausās, un ari brivli
Ies ļaudis — vairs netic.)
Cik nabadzīga pat Izdevumu
ziņā kļuvusi Latvijas preiSi
tur/iznākošo laikrakstu un i i
raksts: Ciņa, Sovetskaja Latviji^
domju Jaunatne, Sovetsbaja Mol
Skolotāju avīze. Literatūra un Mi
Pionieris, Padomju Latvijas Boļ"
Boļševik Sovetskoj Latviji, Aģil
Bloknots, Bloknot Aģitatora,
Bērnība, Fizkultūra, Zvaigzne, Pi
ju Latvijas skola. Padomju
kolhoznieks, Kolhozņik Sovet^oj
vijL Un tas ari ir viss. J a nu ii
jam, ka 8 no minētajiem ir >ii
izdevumi (tas pats krievu un lai
valod'ās), tad nevaram saskaitīt;
rāk par 14 laikrakstiem un
Bet tā kā ari šo 14 sa^turs ir i)ki
loniski padomju preses at(^
vai tulkojumi līdz ar vietējo
gurnu" slavinājumiem, tad Lai
preses iz<ievumu praktiskā nozii
sniedzas pāri slikta ietinamā
vērtībai.
KAPITĀLISTISKAS VALSTlS
AUG BEZDARBS, ANALFABEI
UN NOZIEDZĪBAS', BET ONi
BAUDA ''VISAS ERTiBAS'
Riakstā ,J)arba ļaužu labkli
celšanās — sociālistiskās labi
attīstības likums" citēta kāda
vēstule: Nesen aprēķināju, ka
gadē mana alga palielinājusies 1,
zes. SinI laikā ari mana sieva
vusi specialitāti un pelna 800
menesL Sie augstie ienākumi
mums dzīvot visās ērtībās: m
mies visas j-aunākās filmas,
jam koncertos un teātfus. Bet
kapitālistiskās valstis pieaug
darbs. Apriļa 1. dekādā vien
valdība 16 reizes paziņoja cei
augstināšunu. Anglijas iedzīvi
gad patērē līdz 25 proc. mazāk
kas nekā pirms kara. Itālijā 5ļ
cilvēku nav pajumtes, Neskail
darbniekus, 2 milj. cilvēku nav
da darba. Vidējā alga tur ir 4
mazāka par iztikas minimu. Ņuj
graustos žurka* pa nakti apkof
nus. ASV strauji tuvojas pirmaj
tai pasaulē — analfabētisma un
dzibu ziņā. Pusi noziegumu
ni un jaunieši... "
Cik labi Onzulis palīst Ameri
Viņš zina pat daudz vairāk^ m
si amerikāņi. Bet j a vien
berzētu savas tāl^atlšanā pāi
acis un apstatītos turpat sev
tad ieraudzītu, ka padomijā jau
di plosās viena vienīga nepārtr4
masu noziegumu sērga.
:oiu
reti
^ bota
ir pliksi
%at Ho&i
ziedus, a_
.AjB zem&n dl
Sevi§!fi «toi?
irs, kur starp c
0i ziedošiem
ļ^Kisžrtoun
ihjejot ar sa
Ciridie patla'
tiagrilti pasa
tūristi», - vai
rpi»Ib,K p
i^lDSTi&Cin
MļM, kh !
Ijl^ietisalas, trotul
iiaiffl pilni zisdie
-^liai tapieberti^
la jaiaiibas,
pb. Aķu rozes:
bimfakō smaržu,:
itoki,viteņu]
t itaifgask
ai^ njas
\&im Mi
' l i ^ ciprese,
pipiUlapaiDas Wy.v
Ibki^sr Mviin sv
UriļfiliTieni Hd
^ ik Jaiiku fiaa"
. iki dlmaml
friesūUD dvēseli.
$h hm r
to Tidii kādas i
?li viegliem,
, i« dziedināt
_*r«isviiMl)iini, ļ
veselu ziedi
•«timeJu ugmņos
[«MgriiiRilu, no
m\i
ļ*li ziedēšana. T
velti, s l e j^
f nepārtraukta i
" " « ^ no agra rrta
^ zem ts li
^ ir katra
J^^ «lai jauka,
MJta. piļ
ošu SJ
Jk^^' k51
TS
iiis
Sl