Bavarijas Latviesu vestnesis, July 14, 1951

              Ir
V
I
8 LATVIJA Sestdien, 1951. g. 14. jOllji
itenas
iraiui
MUSADEKS TEHERANA STUDĒ
PREZIDENTA TRUMENA VĒSTULI,
BET MAKI ABADANA RA TAM JAU
IEJUTIES MAZA DIKTATORA LOMA
Teherana (gg). — Kaut ari jau
pirms pāris nedēlam saspīlējums Ira-nS
bija tik liels, ka vienādu vai otrā­du
atrisinājumu neizbēgami sagaidīja
tuvSko dienu laikā, vēl tagad ne-kAs.
nav eksplodējis un nekas nav
STi iK)klrtojle$. Hāgas starptautis^
kātiķfrējtieBas lēmums, ar kuru Izda-ŗjftā
nacionalizācija atzīta par juri­diski
nelegālu un ierosinātas jaunas
sarunas neitrālā vadībā, izsauca tikai
jaiHiu sašutuma un protestu vētru
Teheranā. Demonstrantu piilis pēc
anglU'iranni naftas sabiedrības iz­kārtņu
izdemolēšainas Hāgas starptau­tisko
tiesu apzīmēja par lielval$t?u
ierod mazo nāciju apspiešanai un
prasīja visu rūpnīcu pārņemšanu va­ras
cejā. Bet ASV prezidenta Trume-n
» personīgā vēstule ministru prezi-d;
entam Musadekam devusi cerības,
ka pēdējā brīdī ^omēr izdosies pa­nākt
atrisinājumu. Pēc sākotnējās de­klarācijas,
ka vēstule nāk par vēlu,
lai spētu grozīt Irānas valdības no­stāju,
tagad no Teheranas ziņo,^ ka
Iranaa premjers ASV prezidenta vē­stuli
«nopietni studē".
Prezidents Trumens piedāvājies arī
nosūtīt uz Teheranu savu speciālvēst-nieku
Everelu Herimenu, lai pārlie­cinātu
Irānas valdību grozīt nostāju
pret Hāgas starptautisko tiecas lēmu­mu.
Kā savā rakstā uzsvēris prezi­dents
Trumens, šī lēmuma respektē­šana
ņiekādā «gadījumā nemazinātu
Irānas valdības prestižu, bet, tieši
otrādi, to lielā ņiērā celtu par svētī­bu
viftai riemimu pasauliei. Britu vai
dības aprindas prezidenta soli uzņē
mušas ar gandarījumu un paļāvību,
uzsverot, k» ASV pēc Londonas pa
kļauianls ļP^fas lēmumam tagad gan
drīz nedaifti atbalsta britu nostāju
un ka Herimens nav domāts kā starp
nieks stftrp Irānas un britu, bet gan
tikai Irānas un ASV vaddibām.
Dramatisks periods toties iestājies
anglu^iiaņu naftas sabiedrības darbi
nieku dzīvē, kas, cerēdami uz bbāko,
gatavojas uz ļaunāko. Lai ar jau no
tikušu faktu neliktu šķēršļus varbil
tējām atrisinājumam, tie pēc ģenerāl
direktora Dreika apciemojuma Londo­nā
pacietīgi savās i mājās gaida uz
tālāko attīstību plānotā totālā
evakuācija lī^z turpmākam at:i:kta.
Taču ļaunākam gadījumam ceļā uz
Abadanas līci pailgā kreiserim Mauri
tius un desantkuģim Messina atrodas
lldiiMilIn'u bāzes k^is Warrior un
kiraipēka transportkuģis Empire Ķen
ar 1099 viru lielu apkalpi. Saņettot
«vaigu pārtiku no Basras, haki, bri
tu flotes vienības ir gatavas kuru
katru brīdi iejaukties, lai aizstāvētu
britu pavalstnieku dzīvības.
uPēdējās diieaas Persdjā", vismaz
pašreizējos apstākļos, nozīmē mjlzī
gu nervu pārbaudi ikvienam britu pa­valstniekam.
Teheranā ikdienas risi­nājās
jaunas demonstrācijas, prasot
britu ietriekšanu jūrā, bet Abadanā
Irānas armijas un policijas piederī­gie^
cenšas ar varu pārņemt arvien
jaunus naftas sabiedrības īpašumus
Pēc britu ziņu dienesta ..apķīlāšanas'
sākusies pastiprināta iejaukšanās arī
britu darbinieku privātajā dzīvē. Pie
visu ievērojamāko direktoru un inže­nieru
dtivokļiem noliktas sardzes.
FormāM to uzdevums aizkavēt var»
būtēju sabotāžu, bet praksē sargi
aizkavē britu darbiniekus no satik­šanās
ar kollēgām britu klubā, cenzē
privāto pastu u. t. t. Ģenerāldirekto­ram
Dreikam aizliegtas pat ikritējās
peldes tuvējā peMbaseJinā. Britiem
visi šie pazemojumi jāpanes klusu
ciešot
Darbu Abadanas rafinētavā briti
gandrīz pilnīgi pārtrauca jau mēneša
sākumā. Tikko Abadanas naftas re­zervuārs
būs gaļīgi pilns, britu liet­pratēji
— lai izvairītos no varbūtē­jiem
pārmetmniem, Irānas valdības
pārstāvju klātbūtnē — vadus pilnīgi
noslēgs, pārtraucot jebkādu tālāku
naftas plūsmu. Pēc visu naftas tank­kuģu
aizbraukšanas Abadanas līcī,
kur normālā kustība tikpat liela kā
Londonas ostā, iestājies pilnīgs klu­sums.
Lielāko amerikāņu naftas sa­biedrību
pārstāvji lamēr Ņujorkā ap­spriež,
kā aizstlt varbūtējo kanas
naftas zaudējumu rietumu pasaulei.
Iegūtais laiks palīdzējis attiecīgos
priekšdarbus jau lielā mērā paveikt
Irāņi vēl nav ^galīgi atmetuši do­mu,
ka spētu naftas rūpniecību va­dīt
paši. Nacionālās naftas pārvaldes
priekšsēdis Huseins Maki, kam jāat-bild\
arī par vispārējo kārtību Aba­danas
apgabalā, sajūtas kā īsts nacio­nālais
varonis un atklātībā jau vai­rākkārt
dekliarējis, ka neaipšaubāmi
būs nik. ministru prezidents. Maki da-būjis
saivā pereonigā rīcībā lidmašīnu
pilotu, ar ko braukā no vienas vie­tas
uz otiru, bet sabiedrībā parādās
sešu atlētisku, civilā tērptu miesas­sargu
pavadībā, kas burtiski apkā­rušies
revolveriem. Nesen viņš,bija
licis-sev par godu ar sevišķu pompu
sarīkot 10.000 karavīru, kārtībnieku
Kādas koncesijas liktenis (Beigas)
OAZOS VĀRDOS
VEIKLS AĢENTS GARĪDZNIEKA MASKA IZKRĀPJ ROPIGI SLĒPTO DĀRGUMU
II
Daf»ijs ar savu dārgo noslēpumu
devās uz Angliju. Aleksaiidrijā viņu
mtapa anflu financisti un piedāvāja
par kaijt kur dzirdētu koncesiju fan­tastisku
summu — 6 milj. mārciņu
sterliņu. Darsijs kategoriski norai­dīja
ikkatru piedāvājumu. Viņu vajā­ja
baņķieri; aģenti, tapa uzlauztas un
izvarotas'viņa telpas un mantas. Bj^-
gās Tinam izdevās slepus uzlavlties^
uz kāda tvaikoņa, kas devās uz Kanā­du.
Darsijs turējās talu no pārējiem
pasažieriem un bieži lasīja bībeli sava
kajītē, domiādams par Persijas evaņ-ģ^
Uzēšanu. Par šo nodomu viņš ru­nāja
ar kādn garīdznieku, kas arī at­radās
uz kuģa. Viņš stāstīja tam,p^r
nepatikšanim, kādas sagāde Naisredi-na
Itoncesija, SyētAis virs nāca ar
priekšlikumu šo koncesiju nodot baz­nīcai,
kas tad i^ti^meŗu un pētnieku
izskati varētu sūtīt uz Persdju garīdz­niekus.
Daršijs likunaīgā kailā no
deva savu koncesiju svētajām drau­gam,
lāf tas ar misionāru ptilīdzību
sētu evaņģelizētn mieru peršu dvēse
lēs, jo, biržas vīru rokās nonākuši,
šī kocesija radītu tikai naidu un šaus­mas.
SĀKOTIES PASAULES KARAM, CER
CILS ATKLĀJ FLOTES MINISTRIJAS
NOSLĒPUMU
1909. g. 14. aprīlī Londona reģistrē
ja jāuņu naftas sabiedrību Anglo-Per
sian Oil Go., pie kuras šūpuļa stāvēja
lords Fišers un arī Burmah Oil Co.
Ilgu'laiku nebija zināms, kas jauno
sabiedrību kontrolē, līdz 1914. g., sā
kotiies pirmajam pasaules karam, Cer-čils
aipakšnamā paziņoja, ka britu ad-mdrālitāite
.un.kādai citai valdības ie­stādei
pieder 56 proc. no Anglo-Per
«an Oil Co^.kapitāla. CerČila piemi
nētā „ciia valsts iestāde" bdja Intel
ligenoe Service; ka rokās ca-ur veiklu
aģentu nokļuva Darsija koncesija. In
telligence Service dokumentu nodeva
tālāk flotes ministrijai, kas samaksā
ja par to ar jaundibināmās naftas sa
biedrība)^ akcijām. Veiklais aģents ga-rtdznieka
maskā izvīla Darsijam viņa
koncesdju par velti. Šis aģents saucās
Reilijs alias Rozenblums, kāds Londo­nas
žīds.
Ja sākumā angļu flotes ministrija
savu līdzdalību slēpa un naftas rūp­niecību
organizēja slepenība, tad ar
nolūku, lai izvairītos no amerikāņu un
krievu naitas magnātu iejaukšanas, jo
tanī ladkā notika milzīga cīņa par
naiftas laņkiem un tirdzniecību naftas
Napoleona Deterdinga (Royal Dutch
Shell) un Rokfellena starpā (Standard
Oi'I Company).
Sākoties pasaules kaŗ^^ angļu flo-lei.
miinistrija deraonstrStīvi komahdIS-ja
naftas uzraudzības padomē lordu
Iņčepu un admirāli Sleddu, lai pasau­lei
parādītu; ka Abadana top sargāta
ai visu milzīgā^ britu impērijas poli­tisko
un militāro svaru. "
Da«rsijs koncesdju nopirka 1901. g.
par 33.000.markām, no kā izauga fan­tastiska
financiāla uri polītitska vara.
Ja 1913. g. Anglo-Persian producēja
80.000 t naftas, tad 1932. g., kad Te-heirana
pirmo reizi uzteica Darsija
kaicesiju, gada raža pārsniedza 6,5
milj. t Pāri par trim miljardiem mar­ku
ieplūda angļu kasēs, bet Persija
nesaņēma itin nekā.
20NGLEJ0T AR UELVALSTU AT­TIEKSMĒM,
PERSIJAS VALDNIEKS
UZSAKA TEIKSMAINO KONCESIJU
1932. g. Persijas valdnieks šachs
Reza Pahlevi, kas no vienkārša kade­ta
1916, g. bija avansējis par peršu
armijai virspavēlnieku 20. gadu sā­kumā,
vēliik kļūstot par karali, uztei­ca
Darsija koncesiju. Sachs Reza
veikH izspēlēja pret angļiem krievus
lirn amerikāņus, baigās panākot savu:
Darsija koncesijas atcelšanu. Sachs
izspieda 1.169.000 mārciņu pēcmaksu
un 20 pro<!. skaidrās gada peļņas. Ar
šīm naftas nodevām viņš pabeidza
1929. g. iesākto dzelzceļa būvi, kas sa­vienoja
Persijas jūras līci ar Kaspijas
jūras piekrasti, šķēreojot visu Per­siju.
1951. g. sākumā Irānas parlaments
nolēnua naftas laukus ar visām rafi-nērijām
nacionilLsēt, norādot, ka
Angļu-iraņu naftas sabiedrība (1935.
g. Anglo-Persian pārdēvēja par Ang-lo-
Iranian Oil Co.) pārkāpusi līgu­mu:
visu to naftu, ko pārņem savā
ziņā angļu admiralitāte, neuzskata nar
pārdotu un no šīs summas nemaksā
nodevas. Sis irāņu parlamenta solis
radīja nervozu rosību politiskā pa­saulē.
Lai saprastu, ico nozīmē Abada:
nas nafta un rafin^rijas produkti, tad
kbnstat^im faktu, ka, piemēram, 1937.
g. neto peļņa par pārdoto naftu bija
7,46 milj; mārciņu. Angļu-iraņu naftas
sabiedrības kapitāls bija pieaudzis no
sākuma 2 mdlj. mārc. sterliņu uz 32,8
milji mārciņām 1938. g. Lai izmantotu
milzīgo peļņu, sabiedrība to ieguldīja
visdažādākos pasākumos, dibinot gan
jaunas naftas sabiedrības, gan trans
porta un tirdzniecības uzņēmumus.
1939. g. tai piederēja 93 tankkuģi ar
apm. 1 milj br. to koptilpuma.
Pēc otra pasaules kara saimniecis­kām
grūtībām radās divi saimniecis
kas sistēmas rietumu puslodē: dolāra
un sterliņa. Rietumeiropas zemes līdz
pat šai dienai ir cieši saistītas ar ster
liņa bloku, un Angļu-iraņu sabiedrība
ir tā, kas uz stediņa bāzes apgādā
Itāliju, Franciju, Rietumvāoiju un
Skandināviju ar naftas izstrādāju­miem.
To labi zina arī krievi. Sacelt
šinī vietā nekārtības un izsaukt trau
cējnmus^ nozīmē cirst pušu saknes tie
ši Rietumeiropas sadmniecibai. Un tas
ir milzu solis uz priekšu rietumbloka
novājināšanas stratēģijā, ko kriev
kopuši gadiem.
NAFTAS DRUDZIS PLOSA SKAIDRO
ZEMI
1951. g.. 14. jūnijā Die WeU ziņoja
ka pdrms sarunu sākšanas ar Angļu*
iraņn naiftas sabiedrības pārstāvjiem',
Teheranas pilsētas gslva sarīkojis kor
so braucienu pa gailvaspAisētas ielām
kur i)M&milj0ns sīs pilsētas ienkllsiieku
dzīvo visprimitīvākos apstākļos
nabadzībā un.ārkāitigā netīrībā. Ar
ministru prezidents Musadeks ir uz
svēris, ķa nacionalizācijai pamatā, ir
t i ^ i sociāli apstākļi. Man šķiet, ka ne
vien sociāli, bet ņeUešā veidā arī po
lītiski: angļu admiralitāte bija pieņir-susii,
ka Teheranas priekšpilsētu smir
došajā netīrībā tiek izperināti ne vien
tīfa., me^ra un citi baciļi, bet starp
tieitt;kādi citi vēl, bīstamāk', proti —
komunisma dīgļi, pret kuriem ir tika
yien$ vienīgs līdz^lis — sociāla tais*
hibā un labtojība.
In^ženieris Darsijs, nuTlēdams šo
teiksmu.zemi Persiju, vēlēja tai vis
laibāķo, slēpa savu.koncesiju, labi zi
nādamis, ka naftas drudzis saplosīs šo
un civilistu parādi. Rietumu preses
pār,«itāvjiem lieiālfo uzjautrinājumu
sagādā Maki iemīļotākās nodarboša­nās
— fotografēšanās visdažādākajās
pozās uz Abadanas naftas rafinētavas
korpusu fona.
Bērnišķīgajam veidam, kādā Irānas
valdība mēģina pārņemt ar varu šo
milzīgo un visai pasaulei nozīmīgo
naftas rūpnieciibu, vislabākais lieci­nājums
tomēr i | — uz valdības pa­vēli
izplatītās baumas, ka Irānas flo­tes
vienības apturējušas un sagūstī­jušas
britu kreiseri Mauritius. Kā jau
agrāk norādīts, visa „Iranas flote" sa­stāv
no divām bēdīga izskata korve-tēm
un vienas lielgaballaivas. Pēc
valdības versijas kreiseris sagūstīts,
dažiem lielgaballaivas apkalpes lo­cekļiem
slepeni uzlavījoties uz krei­sera
klāja un tik ilgi aizkavējot to
atklāt uguni, kamēr piesteigusies pā
rējie. Protams, patiesībā kreiseris jo­projām
sveiks un vesels kreisē pa
Abadanas līci — pilnai kaujas gata
vībē gadījumam, ja notiktu ļaunākais.
ABftrlklņv Uakuitt&iKlbu atiiitft|t
gaida ioģad labībai Tekorda laŽo, kai bL
l i f l l k i ASV vēsturē. Kvi^u un rodi» n
pirsniegSot 1 miljardu buSelu. bat mt.
ražu vērtē pāri par 3.3 miliardiam bulcļu.
Ualāi amerikāņi aro4biadiIb« apvt<
^ AFL, CIO un apvienoti kalnraktuv)
ttrādnitricu arodbiedrība piesatljušai pii
Skaisto zemi Jau 1910. g. krievu ar
mijas no ziemeļiem, bet angļu armi
« »o dienvidiem te»«sēiaP««iM-«ļ^^^^^
lai sargātu savas naftas intereses. Tasl^j^,^ neportiTciju aizkavēšanai Ungiriļi.
pats atkārtojās 19ia g. un vēlreiz I spāmia «aņēmuil jauno aUdevia» ao ,
941. g., izi^ļoties karam starp Vāci-ļ eksporta-imporla bankas 5.75 milj. dolani
m un Krieviju. Pērējas atmodinātājs ļ kvi^u un ogļu iegādei.
šachs Reza Pahlevi lapa apcietināts un I Prandju atiniitm ŗr«tdeiti Ķeiļi atki^^
»ov,i«>jxc«i r « i ^ u « . i - v « « * I er kabinetu, lai dotu vietu jauna
ka gusteknas nog^ats uz Sv. Helēnas ļ ^^j^^,^. preiidenu Orioii udK
salu. Darsija koncesiju uzteica 1932.1 ievadīja pārrunai ar atseviSķo partiju i
g., un noslēdza jaunu līgumu, kas sohājiea P« i^Jf" ''*^'^hf/**^'*!!te?^
koncesiju teipas ziņā ierobežoja "«^"«^^^ ^«^^i*
100.000 kvadrātjūdzēm, bet laika zfņāl Vaisu «• paSvaiaibīt teridņt it
līdz 1993. g. Tagad liekas pienācis ļ Grieķiiā^ pievienoji» trrf^^
i m t »i7 ^ y u^;— lw;r4S* I Hiek . Kā zināms, ierēdņu streiki pif
bndis, kad ši koncesija beigs eksistēt, nodarbināto,
jo tā peršu tantaa nesusd.postu un ne-'
laimi — taisni to, ko Darsdjs nevēlē­jās
un no kā viņš visiem spēkiiOT gri­bēja
izvairīties.
Taisnīgi nokārtojot sadales attieks­mes
starp angļu un irāņu tautu, šl pa­ti
koncentrētā aaerģi>a var būt par
litt Hftvorte ..lieli slepenībā'*
sies ar Ali Khana advokātu par uitva
balstu meitai princesei Jlsminei 3 milj.
ru apmēri. Advokits nodevis Ritai „\
rikas aiizlmogotat vēstules" no pri&ēt
kas joprojim cer uz izlīgumu, un lādi
dēl laulības iķirianas atlikšanu oi I
nešiem.
1,1 miljardos dol. MarSaVa plina fi
saimnieciskai, palīdzībai Eiropā ASV
gresi pieprasījis, plina administratori,
Tilts Eiropas...
imlzigu svētību ne vien abuem taga-dejiem
partneriem, bet vel vaQra« v i - ļ « p^^-^^^^j udzekli domiu IMI./52. ,
sad Eiropas civilizētai pasaulei viņas | nUcIbas gadam, kas sikis ar 1. ]QUj«,
liktenīgajā cīņā pret sarkano barba-1 tos paredzēts izlietot aizsardzības spēko
P fi Iffllri I riniSanai.
nsmn. K. U . M F S | vidjas tvaņģdUskis baznīcas iWn
dien atklija Marijas baznīcā. Berlīnes
trumu sektori. Baznīcai īvētkoi pit
piri 100.000 cilvēku.
Par franču nadonilii lapulcei
^ , , , , - atkal ievēlēts radikilsociilistu deputiti
(Turplnijumi no 1. Ipp.) . I ^ŗ^j, gŗj^, p^r 79 g. v. Erio nodoUs 334
Rietumberline. lielvecSkais pM^ji Hj-^J" „P^^^^^^^^^ ^
laiki izveidojies par vienu no redia- „ i
makajiem cīnitSjiem par Eiropas bri-1 ļ „ apcteitniiumlK bet pJrējl» 4 oHctlIt
vību, uzskatot par tāc priekinoteiku-1 Ureiuši »vu loļiutiu ptet komOntiuike
mu ne tik^ paliesu sadartlbu « a ^ «?.%Tarrt^^^^^^^^^^
Vāciju un Rietumeiropas nācijām, betKļ^ļj,..
arī ar krievu tautu. Nesen, ieradies I Antpb^t kitaitroii Mekiiu, pit
Mindienē uz Rietumvācijas pilsētu «P". P^H"* ^ divēku dzīvību,
galvu konferenci Reuters ar plašu J i j ļ e - P-^^-^^^^^^ ^
runu piedalfjas vācu-krievu draudzi- ļ pret padomju tautu, - palkiļ
bas biedrības sanāksmē, uzsverot*, ka i amerikāņu senators Mekmehons nresii
Vācijā un citās rietumvalstīs būtuļ'f^cē Parīzē. Kā zinimi. ASV "
« R j ; ; ; . ' «.iWT/ty^ * « V t . 1 P*«0€ma Mekmehona leroiinito rtaon
pēdējais laiks saprast milzīgo atšĶl-ļļļ^ŗļ deklarēta amerikāņu tautai diiV
rību jēdzienos padomju režīms un ļ pret krievu tautu,
krievu tauta. Reuters atgādināja k|d. , J •«wikiņn ••doiiiiii divittļiii
reizējo Staļina teicienu, ka Hitlera ^^J^^^
armija» nāks un aizies, bet paliks vā- u^gibtiM i» itiMt» priH bij. tB^i
cu tauta un izteica pārliecību, ka II-1 ba ministrs Bevam kādi brolOri. Ui
dzigā widā paliks krievu tauta, bet|«i<sgtu. Bevani ieteic AUantika paku ;
« « . « M i ' i . a « r i . i M ifS niVnSae I ianis programmas Ierobezoianu ua tt
Staļina armijas a&zies kā nākušas. ^^»'yj«^,j„ , p , , j ^ ^ „ „^
Pretestlb-a pret padomļu režīmu Vā- ^^.^
cijas padomju joslā pašreiz esot shp* I jot 3 mēneSos laņēmuli vicieii.
raka nekā jebkaid, un līdzīgā veidā I $ gaiia kaniar starp F sa Sabr« ua
šo jūgu vēlas nokratīt lielākā dala | P«C tj»»"»J,,««<ifl« P*f^««ķS»*i
Vriovi? •aiifa» ļiai piris pēdējis dienif Korejā pU krievu tautas. ļ^i^ŗ^ leitiSanis. F88 Sabre aUcil
Par vislielākajām briesmām rietu- ļ kugi 2 ptdomju iznicinātājus Mic t5i
mu pasaulei tomēr varot izvēreties jJ^J^^ P*»^*^
fakts, ka daudzi eiropieši uz rietu-] 2SM kottflnifti aeaoMtrējnlK
miem no Reinas vēl neesot īsti skaid-ļpret 8umaņa plānu. Gājienu izja
ribā pijr to, no kā būtu vairSk J5- ļpļļjļinVt" ^ akmeņiem. 3 koitf
u« . j s_ -.=-:-z.. .. i.^ix^.^ 3 turboIzBlcInātāJō Upi, ātrāki p4r Ml^
demoastrēti Maskavi. lakarā tr
dienat svinibim, kuru vadīja 8ti|i»||
Vasilijs. Rietumu eksperti pieņem, 1
varētu būt līdz lim vēl atklitibā Biri
l a i r u n J a k l 9 .
Bēmui ifadomju jaunatnei ftiHtālill|
llnē, kas notiks "^nikolo mēnesi,
baidās — no vāciešiem vai boļševi
kiem. Doma par Vāci ais beznoteiku
mu kapitulāciju savā laikā esot biju
sii viena no lielākajām un traģiskā
kājām klūdām> Šodien no tl vien
līdz jācieš uzvarētājiem un uzvari
tiem, jo tikai šl iemesla dē} tik lēni I ^uļfi^^^^
notiek apvienošanās kopējai clņailjusi, jau uz iidu iespējamību lagtf
pret patieso ienaidnieku — boļše*
vismu.
Brivas pasaules valstis...
(Tufpinftjums no 1. Ipp.)
sSs, apmeklēs franču skolas un- uni­versitātes.
Viss tas līdz šim vācie­šiem
bija liegts..
Boniiiā šo jauno soM uzskata par pa­nākumu
Rietumvācijas iekļaušanā
brīvo tautu saimē. Jūtami ar kara
stāvokļa izbeigšanu vienkāršosies
vācu diplomātdsko pārstāvju darbība
brīvās pasaules va&stīs. Arī Bonnas
politiskās aprindas visumā ir tais ie­skatos*
ka jaunā stāvokļa vislielākais
ieguvums meklējams psīcholoģiskā
plāksnē. Valsts kanclers Adenauers
kara «ilāvokļa izbeigšanu apzīmēja
par lielu panākumu, kas dod vācu
tautai iemesilu priecāties. Sis dekla­rācijas
neaizstāj tnierlīgumu un ne­garantē
mieru, — teica Adenauers,
bet <M izbeidz Vācijas diskriminējo­šo
stāvokli starptautiskajās attiek­smēs.
SPD aprindas kara stāvokļa
izbeigšanu apzīmē par „lietu, ko jau
sen vajadzēja nokārtot". Tā esot pil­nīgi
nepieciešama, lai vispār varētu
sākt nopietnas sarunas par Rietum­vācijas
apbruņošanu. Arī Rietum­vācijas
laikraksti visuma apmierināti
ar kara stāvokļa izbeigšanu, kaut gan
vairākos no tiem pasvītrots, ka par
šādu' izkārtojumu vajadzējis jau iz­šķirties
daudz agrāk.
Austrumberiīnes raidītājs citēja
kādu SED centrālā laikraksta Neues
Deufcschland rakstu, kurā rietumu sa­biedrot
» deklcKrācija nosaukta par
..neveiklu maldināšanas manevru".
Rietumu politiķi nevien tīri formālu
iemeslu dēļ nav pievienojušies mie­ra
līgdama parakstīšanai, bet, šķiet,
atteikušies no tā uz visiem laikiem.
Tie gribējuši nevis izbeigt kara stā­vokli,
bet, gluži pretēji, ieraut vā­ciešus
jaunā karā, — teikts laikrak­stā.
Arī visu pārējo austrumu blo­ka^
valstu laikraksti un raidītāji vien»
prātīgi pasvītro, ka ar lēmumu par
kara stāvokļa izbeigšanu, rietumu
valstis tikai gludinot ceļu Vācijas re-militārizācijai.
Amerikāņu prese norāda, ka kara
stāvokļa izbeigšanai esot liela morā­liska
un juridiska nozīme Veicijas ne-patnilējoSi
Rietumvācijas policija. Zilt;
tie ..Brivis Vicijas jaunatnes" vadltif
cieliniti. Bērniem bijis iestistits, kl ^
sies pavadīt brīvlaiku Harca kalnos.
Kanidieiu brlgide, 6500 viru itiproml
Šogad ieradīsies Viciji un būs nodot
Eiženhauera rīcibi.
Slaveno poļu tvaikoni Batoriji, kad
atkarības atjaunošanS. New York ļ JS^f^^ft'&'^^ivtti'«.C
Times, rakistot par kara stāvokļa iz-'
beigšanu, norā-da uz prezidenta Tru-mena
nepareizo apgalvojumu, ka Vā-
FHnlgai kara laika radara aizsardzībai
mas atjaunošanu Angliji apstiprinijii]
laments.
oijas padomju josla «ot teeiā dala ļ ,,'«'liVrb«.}«l J"
no Vāciijas priekškara territonjas. _ _ _ _
Pad. savienība un Polija, nenogaidot ļ noravuši'un. sadediinājušr jī
mierlīgumu, esot galīgi anektējušas I feinē. Policija noskaidrojusi, ka fi
24 proc. no Vācu priekšfcaT. territo- *Htv?.1tT« SmllV»,!.™.
rijas. Tādēļ Rietumvācija veidojot ļ smei ar kontinentu angli paredz raot
tikai pusi no kādreizējās Vācijas. M
LondonAc Timp« norSHa ka arī «5r I preiidenta Muiadeki
Lonnonas iimes ngraoa, ica ari pec ļ j^u^jg^n^ T^)L%\\bt sagidijusi angl
kara stāvokļa izbeigšanas, Vācijas ļ lomātiem un presei daudz nepatiklana
valsts a/tjaunosanai ceļā vēl ļoti I «tivējuši i virda izrunas veidi. Ni
daudz ērkšķu un koņ^ļkiciju Libe-h^f-SļU'k"''^^^
raiais News Chronicle konstatē, ka ļ ir Mossadegh.
nu gan vairs nebūšot kara stāvokļa, I Uzsākta jaoni 73 t amerikāņu smagi
bet nebūšot arī nekāda miera, kamēr "*1f"'' .'^P^'I^^llti;
T» j . • -u 1.1 V. " i , I''«^9«balu, un 810 i. sp. stiprais motc
Vien Pad. savienība liks ceļā sķēr-ļtam attīstīt ātrumu lldi 45 km/st.
šlus mierlīguma parakttižanad/• • I p,r īstu atomuzbrukumo tūkitoliem.
c • . 1 ' « . . . I "^oras iedzīvotāji noturēja neatkāri
Franču preses baisas ir Visai atšVi- nas svinību uguņošanu, sirēftu _
rlgas. Kreisi noskaņotais Combat ļ "nl^li*ig«baii nepārtrauku šāva no
plebMst, ka sabiedroto lēmums prak-lJ?? «ovietnēm pilsētā, gju» bija pti
J^A^Z n ' «i"*u"«a p i o * ļ j j j j raķetēm, un beigās iprāt
tiski nedodot Bonnai neka. Komū-ļrākas atombumbas", no kuŗlm pacēli
nifitiskais Liberation domā, ka ar ka-i^ītii uguns stabi. īsi laiki visai \y
ra stāvokļa izbeigšanu uzmesta pē- ""^1" bija pārslogotas, un pārbijulieti
A^is. t^^^l V j A I votfi 1 prasīja paskaidrojumus policija^
deja lāpsta zemes uz sabiedroto at-ļ rakMiem un radiofonam.
brīvoSanas laika līgumu zārka, De-ļ mvi vācu policisti laiivt Duisbergi^
gollistU laikraksts Ce Matrjl apgalvo, I Jo^o Anglijas pavalstnieku Mekkllnu, '
ka absurds aizstāts ar fikdju^un tur- L*\'"'* v prieiiipiisētas divrit^i
l o i c - o7 1. I kala. Vainīgais ievietots pilsētas
pma: „iy4ō. g. mes strādājām Staļina ļ un pēc izveselošanii to nodos vicu
labā. Cerēsim, ka 1951. g. 10. jūlijai Par Austmaviciju ministri Poliju]
nebūsim strādājuši atriebējas Vācijas i iecelta bljuSi fabrikas stridniece
labā." I
Otro sabotāžu pēdējo mēneiu lail
klājusi franču slepenpolicija pie 3
t^rboiznlcinātijiem Leburžē lidlauki,
tuvumi.
Kriava valodas skolotājus avificiji
nieicu mācīšanai meklē angļu gaisa
ģenerālštābs.
Nerināmas piederības turbolznlc
Fort MonB#iis (Rxj. — Sav. valstu I pirlidojii Londonu. Nevienā no UeU
bruņoto spēku galvenafos tanku un sakara i J^* lidlaukiem šajā laikā nav notikui'
vienību izmēģināJuBu laukos Fort Menmousi I amerikāņu turboiidmailnu pacelii
notiek daudzsološi eksperimenti ar jaunu I Tankus, lidmašīnas un artilēriju juf
tanka tipu. Tas savā ārējā Izskatā maz it-1 valdība lūgusi ASV. lai atvairītu
Šķirās no paraslajiem vieglajiem laikiem. I savienības satelltvalstu varbūtējo
To vada radio, bet Ienaidnieku Ieskata ari Pret pamieru ar komfinistlem pie
televīzijas palīdzību. Jaunaji tanki nav I Ieies Pazanā demonstrējuši vairāki
neviena apkalpes locekfa. MiUtirie lletpra-ļ korejiešu.
tēji pieņem, ka kaujai lanka novērojumi ari 23M km pa komfialits ielenkto i
televīziju aparāUem bQs objektīvāki un ļ veikuši 1200 ķiniešu naclonilis armij
precīzāki, kā tos radio celi spētu sniegt kantļviTi, ierodoties Indoķīnā, kur franfe
vai visaukstasinīgākais un rfiditākals tan-1 bruņojuši un internējuSi.
kists. Tanka pēdējā pārbaude tuvojas bel-| ..Padomju ..vadoņiem" reiz nea^
gām un visdrīzākajā laikā tas parādīsies kā-1 vajadzēs stāties starptautiska tribunāla
dā no Korejas frontes sektoriem, lai tad va-ļli, lai atbildētu par noziegumiem pu
rētu vērot tā spēju na UGkonui Iitoi ktQ<lvēci," - deklarējis amerikāņu bēgļi
jas apstākļos. ^ sijas loceklis Edvards Okonori.
Ar televiziju vadāms
amerikapu tanks
^ j K « t ^ tm'
vaHU
Mļasf,
Tu to# i95i, g.
"icTi
ai! jwwi
m
m
m
'«««sit j t o u
li"-"
ifASAIJteSjUAsJ
TOMAS VAI'
ļ,w«d$*toJ>ar salai
^Picvgrūtāi
im pazsmoj
^'e-pedsliuet kol
" lasauaibs y,
Padfi