1949-12-17-02 |
Previous | 2 of 10 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
f Sestdien, 1949. g. 17. deoMdbit,
par
mmmimia^^^^ neadmiertofi-aŗ
LNP darbību; Ļaunākali,
^^Miic^i kontaktam UKP
irpā, j^dējle pierod visu
fc, ifi teutV fiUz savu g a ^ audē autoritāti, no kā deS'
m tautas kopība.
^ ilJTO iRļb mfisu trlnadas dzīvē
tai, kā
« l l i j i B i im ; l a ^ or-ī^^^
mf tad ar rezolūcljfim^
kaM|arf iflen|»:āUgāņ^ neple-liKP
b 4 ^ ^ ciešas
ar tautieJlen^ pats pē-kbmpIdktēSaiiā
noteiktais or^
iili|slž|ģji^\l^ princips
i ^ j ļ ^ plihS^ P|{nats^ lai uz
kl^vienc^ v l ^ mūsu
neatkarība * atjaunoianal.
sliv ārpus organizācijām,
Itstulttti unaarOgti^ttJ un «e-i
| bīstama v ^
^š^ii#ii«(v6^ at-
^ a^mes padomju un politisko
^ ^ ^ ^ J t t d ^ diaarbojušles ^
p^iiabiedri^^^^ pār^
. i - ^ i v ^^^^^ ļJW arf ne-iiēlSts
. 1 ^ ^ Kaut arī
tomēr i ! atsaukšanas i r ne-
Kivar taCu salīdzināt 1917. ^t^
as apstākļiem. Ja 1917, ģ.
Iir bijusi,^ tā teikt, neatkarīgās
valsts Iniciatore un tai va-
„ . , |a daudz Imļrdvižet, tad mū-llivii^
vums Ir Jim gluži clts^ Ta-ĻNP
uzd€TOms Ir tās tielis-^
rtalļ^ts iekārtas atjaunošana, kas
un Izveidojās LatVijaš
at laikā; MOsu starpā nav
^ppp^ pllso-llļiiuiivkuŗanv
kā tādam, pieder tie-piffl)
as.-V?16t dhtijct,ievēlētam.. A r i
ZIEDOJUMUS TIUIKAI SADALEI
V I S U B ^ SUm DV
, VALDEI
t • i
Daugavas Vanagu amerikāņu Joslas
valde jau 1949. gada sākumā latviešu
pārstāvjiem visās zefnēs i z sijāja
vairākos simtos, eksemplāru
joslas invalidu un aprūpējamo sarakstus.
Pārstāvji sarakstus savukārt
devuši tālāk, aicinot vākt ziedojumus
Palīdzības ^ c i j a iet pla*
iumā, un sūtīt paciņas i)ietelk:išies
ne tikai mūsu tautieši Kanādā, ASV,
Austrālijā, Anglijā uc, bet ari daudzi
sveštautieši.
Nemitīgā nometņu pārvietošana
DV valdei tagad sagādā gandrīz nepārvaramas
grūtības. Daudzas nometnes
tagad likvidētas, amata perw
sonas pārvēlētas un invalidu un aprūpējamo
pārvietošanas dēļ gada
sākuma izsūtītajos sarakstos uzdota
adreses, pēc DV amerikāņu joslas
valdes vērtējuma; ir labākā gadījumā
tikai'20 proc. pareizas. Tas
pāta notiek ar sanatorijās, esošajiem
— veselie iet prom, jauni nāk
kfit. Sarakstiem tagad praktiskā
nozīme ir vieriīgi tā, ka viņi rāda
mūsu invalidu un aprūpējamo skaitu
un citus datus, bet ^ūtīt paciņas
un citāda veida atbalstu ^ c sarakstā
minētām adresēm nāļ^ iespē-
Daugavas Vanas;u
četri gadi
Atzīmējot DV ēetru gadu darbu,
DVF kultūras daļas vadītas Anglijā
2. Bukovskis mums raksta: 1945.
g. decembri Beļģijā, Cēdelhemas
gūstekņu nometnē radās Daugavas
Vanagu organizācija. Pusbadā
salā, bez saskares ar ārpasaulr, dzeloņdrāšu
iežogojumā un stingrā apsardzībā
atradās 11.887 latviešu cī-uītāju.
Bet ari «šie apstākļi nespēj
salauzt latviešu garu.
Organizējas skolas un priekšlasījumi,
izdod laikrakstus un žurnālus,
Daugavas Vanagu amerikāņu joslas
valde tādēļ aicina visus DV
pārstāvjus ārzemēs un pārējos ļautiņus,
visus sūtījumus, minot i n valida
vārdu un agrāko adresi, ja
tā p^c minētiem sarakstiem i r zināma;
tagad adresēt joslas valdei, kas
tos pārsūtīs tālāk, DV pārstāvji un
labvēļi, kas vēlas palīdzēt mūsu
tautas ^visvairāk cietušajiem dēliem,
var arī pieprasīt DV Joslas
valdei jaunos invalida un aprūŖēJa-mo
sarakstus. Korespondenci k'ārtd
un sarakstus izsūta DV amerikāņu
jo.vas. valdes sekretārs A. Puķīte,
iWūrzburg (13a), W6rthstr, 21. Turpat
adresējami ari visi' ziedojumu
sūtījumi tālāk^ sadalei.
teclmiskā viedokļa vispārējo
llie^liešo^ v^^ tagad
l^iiiri^t^ īlekādas^^t^^ gril-f
i ļgb^Si pretēji 1917.%-1918. g.
I il^^llrttams, tiešo ^ VēlēSam; rezultāti
l$ai^āt ^ daļSam-labam pārstei-1
kādast^-^
i l ^ l i ^ p e l i a s i^ai^4fombināei|^ '
plpi sēi tlgad^ā jaunajā'
mm^^^ paliktu als durvīm^ Varbūt
1|i^#v^8uns i#fakts"Z Bet vai šāda-
Ilipjto atjaunošana nenāktu
^Ijlpllvjī^ tas ne-j
^ g i i i t e i n ^ princi-
^ | l ļ i l a 6 ŗ ^ IJļp, i t Jādod iespē-v
J i ifijā par mūsu kopējo lietu pie-
* d l ^ latviešiem, no sienas
Sds sienai. Tie, kas šodien ar visu
krilti aizstāv i s^ parlamentāro pe-
I ^ļtfbdUi nav labāki un Ueīāki patrioti
par tiem, Ka? atzīst arī tam se-
4. > koj(āi laikmeta sasniegumus. At-tikai
1931. g. vēlētās
isaeimas impotence noveda mūs pie
11984. g. 15. maija, un neļausim mū-^
au'LNP saslimt ar šo pašu slimību.
VNeaizmirsīsim, ka. tās ārkārtējās
pilnvaras, uz kuru pamata sūtnis K.
Zaļrtņš šodien dibina savas tiesības
un kuras, paldies Dievam» atzīst
f ari mums draudzīgās lielvalstis, ir
taču. iLatvijas nacionālās valdības
parakstītas.^ Nezāģēsim zaru, uz
\ kura .paši sēžam! Atstāsim atbrr-
^^VPtai-tautai tiesības atbrīvotā ze-
V mē' pašai noteikt savas valsts turpmāko
iekārtu. Vai «ari tas nesa-planētu
ar demokrātijas prlnci-piem?
•.Daži gan domā, ka mums vispār
neesot jānodarbojas ar UNP reor-sganizācfju,
bet Latvijas neatkarības
atjaunošanai esot nepieciešama glur
zi ļauna organizācija. Tam nevaru
piekrist. Kādēļ tūlīt Jāsagāž viss,
.kas āŗ tādām grūtībām uzcelts?
LNP galvenais uzdevums ir Latvi-
Jas atbrivošana (1. §); pēc zināmas
i^irgaņizācijas tā var būt laba cī-
' ^-^iļm organizētāja un vadītāja un
ka^ā ziņā labāka nekā zvēr. ādv.
i Preisberga proponētā Vispasaules
latviešu apvienība. Kas tad tā
irispSr b4tu par organizāciju, kurai
^ia^d»{itu ,jfie augstākās, ne zemākās,
ite. vispār kādas citas varas"? Tā
Ir dezorganizācijai Un ko spēs šī
V ^ ^ v ^ bez līdzekļiem? Vai tie
tiPftoclpa nemaksātāji**, kas tik vie-p
ar «nodokļu bubuli",
' tieiām būs arī drošsirdīgi cīnītāji?
V Beidzot, LNP turpmākam sēdeK-
''iļļi. f$atrodas tur, kur ir latviešu
_ vairākums, tur, kur ir Lat-a.
Nemaz nerunājot par to, ka
^ ^ ^ " S ^ ^ t i ^ ^ esam tikai mazākums,
1. ti^i^ats p i e ņ ^ ka ari liela daļa
iW I b i ^ un ne tikai v e^
c f e i sUniie, kā tas bija' apgalvots
i ; p i ® 4 b k s t ā . Te^ ari mūsu
* ' ^^Irijfļiin^ daļa — musu
^ Ibiravlrt Vai liNP prezidija sēdek-
Us Mauģāms Londonā, Stokholmā
vaDpat.atstājams Vācijā, to lai nosaka
pati LNP. .
^ Tātad mums nav jātērē dārgais
laik^ ar kādas jaunas organizācijas
, Spakerifeejf|as U I m y^o ļaužu
^ ļ i ^ » l k o j ^ zālē 4 decembrī
^ ^ . ļ ^ i d s i ;N«^5 Volde-,
mto 'RuŠevicSi doc. Eduards . Vī-nerfoun
prof. Alfrēds Ozoliķš savā
atvadu koncertā spēlēja: V. A. Mocarta
» A. Dvoržaka kvartetus, Fr.
Suberta ,J^āve un meitene" skum-jās
variācijas, itin kā bēru dziesmu
trimdas dzīvei, ^uii Helmera Pavasara
pioderno, nopietnu pārdomu
bagāto impresiju, nobeigdami piedevām
ar nel. J . Vītola aranžēto
„Maza biju neredzēju", kas izraisīja
klausītājos neizteicami skumjus
mirkļus, arī pateicību un ardievas.
Jo mūsu patiesos gara veldzētājus
un skumju dzesētājus vairs nedzirdēsim.
Pēc triumfa brauciena pa Vāciju,
Zviedriju un Angliju viņi
iespējamā drīzumā šavu^ muzikālo
rezidenci pārnes uz Ņujorku. Arī no
turienes kvartets koklēs visai kultūras
pasaulei, par mierinājumu un
godu mūsu izkaisītajai trimdas
tautai, P. Gr.
TARZANA LAIKMETS NEISTATE
Neištates nometnē (Holštemā) 5.
decembrī savu viesizrācK bila pieteicis.
Mērbekas teātris ar A. Rid-leja
„Spoku vilcienu".
Angļu augstākās iestādes tomēr šo
^ādi noliedza, Jo ar to tiekot trau-eēta
kādas izstādes sarīkošana . L i -
bekā. Nometnes zālē tomēr tika atļauta
Tarzana filmas izrāde. Mērbekas
latviešu teātrim savu izrādi
izdevās sniegt pilsētā vācu teātra
zālē. kas bija pārpildīta līdz pēdējai
vietai. Angļu atļauto Tarzana izrādi
apmeklēja tikai daži desmiti
sveštautiešu.
Tarzanu laikmets Neištatē gan ir
ievadīts, bet tam ir maza atsaucība.
Būtu ieteicams to atkal pārnest
uz tiem pašiem mūža mežiem, r:o
kurienes viņš nācis. Vox.
Daugavas Vanogi godina
siitni K. Zaripu
Daugavas Vanagu dele|ācija—
A Tomass, K. Strazdiņš, 2. Bu-kovski^-
Latvijas valdības ārkār-tējanf
pikivarotajam, sūtnim iK.
Zariņam viņa 70 gadu jubilelaS
dienā pasniedza DV krūšu nozīmi
' un adresi. DVF valdes priekšsēdis
A. Tomass uzrunā norādīja,
ka Daugavas Vanagu nozīmē
ir viBinaga attēls kā cīņas m cīnītāju
simbols par tēvzemi un
brivību. Lielā Daugavas Vanagu
saime visciešāk ir vienojusies ar
svēto cīņas* zvērestu un atbalstīs
mūsu. sūtni darbā par Latvijas
brivību un neatkaribu.
ii
• • •
Kā ameril(anizējies latviešu rēderis piemānīja
mūsu jūrniekus
dibinās kori un dzimst lielākā cīnītāju
organizācija — Daugavas vanagi.
1946. g. 21. maijā, noskranduši un
izbadējušies, bet garā nesalauzti pēdējie
latviešu cīnītāji iznāk no šī
sprosta brīvībā.
.74 latviešu zēni palikuši Flandri-
Jas purvājā, un daudzi vēl šodien
vārgst slimnīcās uh paliek guldīti
svešu zemju kapsētās... Bet dzīvi
palikušie nes tālāk latviešu varoņu
garu, kas savu darbības izpausmi
radis Daugavas Vanagos, kas i p u -
gusi par lielāko visā pasaulē esošo
latviešu'.vienotāju organizāciju. Idejiskā,
palīdzības, kulturālās un sa-biecļriskās
dzīves laukā Daugavas
Vanagi veic pašaizliedzīgu darbu
Anglijā, Vācijā, Beļģijā, Itālijā,
Austrijā,, ASV, Kanādā, Austrālijā
»;Un Zviedrijā.. - ^ ,
Blakus cīnītājiem redzam- mātes/
kas cauri smagām un grūtām cīņām
veic nesjavtigu darbu par lat*-
viskā gara neatkarību, tēvus, kas
jau daudzkārt stāvējuši sardzē par
Latvijas brīvību, un jaunavas, kas
kādreiz mīļām rokām šūpuli kārs
jaunajai latviešu audzei.
Ikviens latvietis, kura sirdij tuvas
tās idejas un mērķi, ko Daugavas
Vanagi rakstījuši; savā cīņas
karogā, atradis veidu un ceļu, kā
pielikt savu palīdzīgu roku šajā
ihūsu tautas likteņcīņā. Sī ziedošanās
un saticīgā sadarbība cīņā par
tēvzemi un brīvība būs skaistākā
dāvana, ko kādreiz Daugavas Vanagi
no trimdas laikiem ^ pārnesis
saviem izmocītajiem brāļiem dzimtenē.
Raugoties nākotnē neaizmirsīsim,
ka cīņa vēl nav ^galā. Vēl svešas
varas bradā muSu tēvzemi, un
moku pagrabos skan izmocīto brāļu
vaidi...
Tūkstošiem sirmu māmiņu un bāriņu,
kuru aizgādnieki sadega cīņā
uz tēvzemes altāra, gaida atsaucīgas
sirdis un palīdzīgas rokas. Tūkstošiem
mūsu cīņu biedri slimnīcās
un invalīdi ar ticības pilnu skatu
raugās uz mums. Nepievilsim viņus!
Atcerēsimies, Daugavas Varfagu
idejas iedzīvinātajā, pulkveža V.
Januma pirmajā delegātu kopsapulcē
1945. g. 28. d^embrl teiktos vārdus:
„Lai arī *kur mēs atrastos,
mūsu pienākums gādāt par saviem
likteņa piemeklētajiem cīnītājiem,
sargāt un nodot 1 nākošām paaudz^ēm
sarkanbaltsarkano Latvijas karogu!"
Daugavas vanagi^ sasauksimies!
Pēc jūrniecības žurnālā Mast publicētām
oficiālām amerikāņu ziņām
par pasaules tirdzniecības kuģu
Skaitu rediiams, ka no 102 tālbraucēju
kuģiem, kas piederēja Latvijai
1939. g., 1945. g. palikuši vairs tikai
18. No tiem divi nogremdēti ar vecu
munīciju, ^^vl pārgājuši Vācu
īpašumā, t e t trfe tvaikoņus, «Rauna",
jKonduls Dannebergs" un
„Bru" dāņiž valdība 1947, g., par
spīti visiem protestiem, nodeva .komunistiem.
No pārējiem 10 kuģiem,
kas pēc kara atradās' darbā, Brē-merhafenas
ostā līdz 1949. g, stāvēja
karā no bungām cietušais
Grauda rēdērejas tvaikonis „Ever-toh",
ko vācu flote kara laikā ka-perēja
ūn pārdēvēja par „Grosse
Sande".
Sā gada maijā Flensburgas DP
Jūrskolas inspektors saņēma no
Grauda pilnvarotā Brēmenē vēstuli,
ka tvaikoni „Everton" Bŗēmerhā-fenā
reajoptē, un drīzā laikā no ASV
ieradīsies bijušā Latvijas kuģu īpašnieka
Friča Grauda dēls Vilnis
Grauds un uz „Everton" pieņems 37
viru lielu komandu, izņemot kapteini
un vecāko mechaniķi, kas nākšot
no Amerikas. Frici Graudu, kā
zināms, 1941. g. deportēja uz Sibīriju.
1949. g. 16^ maijā kādS- Flenibur-gas
Jūrskolotājs saņēma vēstuli, ka
V. Grauds Jau ieradies Brēmenē im
kuģis „Everton" jau ap jūnija vidu
būšot gatavs izbraukšanai Jūrā, Ja
neradīšoties sarežģījumi. Flensburgas
jūrskolā atradās saraksti par
visiem Vācijā nonākušajiem Jūrniekiem,
tā ka kopā ar jūrskolas au- l bija sasaiņojuši savus Jūrnieku mai-niķi.
Algas maksājot pēc Latvijas
Ukmēm, cik toreiz bijis latos, tik ta«
gad dolāros; kuģis braukšot ar Hon»
durasas karogu un pārējie noteikumi
atkarīgi no šīs valsts likumiem,
kurā kuģis varbūt gan nekad neie^
griezīšōties. Jautāts p ā r j ū m i ^ j ^ .
meņēm, kur tāl varētu novietot,
Graiids atbildējis: „I don't carel"
Had viņam jautāts, ved Izdosies v i sus
vajadzīgos cllvSnis sadabūt no
latviešu ^idus. Grauds atbildējis, ka
viņam citvēki nav. vajadzīgi, bet tl«
kal darba rokas, neatkarigi no t l ,
vai tie ir baltie, ēig&ii vai n^eŗl
Saruna beigusies ar to, ka rēderis
lūdzis piesūtīt visātrākā laikā jūr-nieku
sarakstu.
Prasītais saraksts sūtīts ut Brē-menl
2 i maiji, bet maija bdgās no
Brēmenes saņemta ziņa, kā tvaik.
„,Evertdn" izraudzītais kaptdniļji
Bols un vecākais mechaidķili (abi
latvieši) vēl neesot ieradušies. Tlk«
ko tas notikšot, kapteinis ar V<
Graudu tūlīt atbraukšot uz Flens-burgu
personīgi izraudzīt komandu.
Kuģis būšot gatavs iziešanai jūrā
Jūnija otrā pusē. :
Flensburgas jūrskolā pēdējam
mācības kursam vajadzēja beigties
30. Jūnijā un pārbaudījumiem sāk<«t
ties pēc 1. jūlija, bet augstāk minētās
ziņas dēļ jūrskolā sākās pastlp»
rināti intensīvs darbs, lai līdz tvia<*
kona „Ēverton^* iziešanai Jūrā pabeigtu
kursu. Saīsināja nobeigumu
un pārbaudījumu laiku par divām
hed^ām, lai tv. „Everton" izraudzītie
audzēkņi varētu saņemt ap-liecībāšT
Vecie . jūras braucēji Jau
dzēkņiem V. Grauds varēja izvēlēties
savam kuģim visus speciālistus
— latviešus: virsniekus, mechani-ķus,
ŗadiotelegrafistus, matrožus,
kurinātājus, pavārus utt.
Uz Brēmeni pie Grauda aizbraukušais
skolotājs varēja pastāsUt, ka
pie tikšanās uzrunājot V. Graudu,
pēdējais nav runājis latviski, esot
valodu aizmirsis, un tā viņam sagādājot
lielas grūtības. Tālākā saruna
notikusi angliski, kaut gaiitrīs
reizes mēģināts pāriet uz latviešu
valodu. Grauds^ apstiprinājis, ka v i ņa
kuģim vajadzīga visa ķdmanda^
izņemot kapteici un vecāko mecha-
Nometņu
d zive
dibināšanu vai pat tikai izkārtnes
maiņu, bet, reorganizējot LNP,
1) Jāatmet organizāciju pārstāvniecības
princips, kā neatbilstošs
bēgļu vairākuma gribai, un tā vietā
nosakāmas vispārējas un tiešas vēlēšanas;
2) cīņā par Latvijas atbrīvošanu
Jāiesaista visi latvieši, neatkarīgi
no tā, kādam nogrupējumam
tie pieder, un neatkarli^ no
viņu nostājas pret 1922. g; satversmi;
3) par LNP resp. tās prezidija
sēdekli izraugāma Eiropa.
Ja LNP organizāciju pārstāvniecības
vietā kļūs par t a u t a s i n stitūtu,
ja tā radīs mums ceļu
atpakaļ uz mūsu mīļo dzimteni, tad
mēs visi kā viens sekosim tai, pildīsim-
savu pienākumu, un mums,
nebūs Jānolaiž acis, kad, atgriežoties
mājās, mums vaicās, ko esam
darījuši mūsu Latvijas labā.
Cand. iur. Herberts Vilks
PUSE PASAULES ZEMNIEKU
BOĻSEVISMA VARA
Prof. P. Staros, kas Eiropas lauksaimnieku
apvienības kongresā Ins-brukā
ar savu referātu par kolhoziem
ir ieinteresējis nevien Eiropas,
bet arī Amerikas sabiedrisko domu,
drīzumā savā jaunajā brošūrā „Boļ-ševisms
gatavo pasaulē bada katastrofu"
nāks klajā ar sevišķi graujošiem
materiāliem par kolhoziem,
starp citu norādot, ka ar komunistiskās
Ķīnas nodibināšanos puse
pasaules zemnieku atradīsies ^boļše-visma
varā. (in).
PAZEMINĀTA MAKSA PAR
ĀRZEMJU PASĒM
Latviešu nacionālās padomes prezidijs
paziņo, ka sakarā ar angļu
mārciņas kursa pazemināšanu, sākot
ar 1950. gada 1. Janvāri par ārzemju
pasi jāiemaksā LCK pārstāvjiem ne
vairs DM 17.—, bet DM 15.—.
VALKAS nometnes (Ulmā) lat-\
viešu komitejas, revizijas komisijas
un padomes vēlēšanās piedalījās 78
proc. balstiesīgo iedzīvotāju. Komitejā
ievēlēja inž. R. Nīkuru, AI. Iza-ku,
Ed. Grinvaldu, A. Stamu un K.
Kalniņu, bet revi|ijas komisijā ?-
Vlad. Burvikovu, V- Kalniņu un P,
B'ērziņu. Nometnes padomē ievēlēja
13 locekļus.
ESLINGENAS nometnes ģimnāzijas
6. izlaiduma akts notika 13. decembrī.
Ģimnāziju, ar tiesību iestāties
augstskolā, beidza: Renāte Avotiņa,
Elzā Blrzniece, Ilmārs Dzenis,
Pēteris Galiņš, ftenāte Mangule,
Edīte Mūrniece, Voldemārs Ozoliņš,
Genoveva PiziČe, Laimons Streips,
Daina Valtere, Kristaps Valters, L a risa
Zviedre.
FRANKU NOVADA LATVIEŠU
NOMETŅU APVIENĪBAS kārtējā
90. sēde notiks 18. decembrī pīkst.
10 Valkas latviešu nometnē Ulmā.
Dienas kārtībā starp citu paredzēts
jautājums par apvienības darbības
izbeigšanu. Lai izstrādātu vadlīnijas
turpmākajai sadarbībai starp
.nometnēm, komiteju pārstāvji lūgti
ierasties sēdē neiztrūkstoši.
PASAULES LUTERĀŅU FEDE-RĀCIJAS
studiju centrs pārceļas no
Berchtesgādenas uz citurieni. Tādēļ
nevarēja notikt no 10.—1^ dec.
paredzētie invalidu garīgās celsmes
kupsi. Tos sarīkos nāk. gada sākumā,
iepriekš paziņojot vietu un
laiku.
DAUGAVAS VANAGU centrālā
valde paziņo, ka nodibināta DV
nodaļa Argentīnā, kurā apvienoti
45 tautieši. Nodaļas oriekšnlcks —
Fr. Pavulāns (Roque Perez 3858 L .
M. Saavedra Cap. Federil, Argentīna).
Nodaļa Jau novembri izisū-tljusi
dāvanu sainīšus uz Vācijas
britu Joslu 28 Heillgenhāfenas sanatorijas
tbc. sHmaJiem tautiešiem,
kā arī dubultsaiņus izskrlnētajlem
kara invalidiem: J. Vēzim un J.Ma-tersonam
Hārenā, V. Eglājam Em-denē,
E. Salam Vesterhauzenā, P.
Udrim Graslēbenā, S. Grundānam
Kori&nsbeŗgā un T. Mamim O'den-burgā.
FLENSBURGAS-ANTVERPES nometne
likvidēta. Latvieši izvietoti
pa Lībekas, Eltīnas, Neištates u. c.
vēl atlikušajām nometnēm Slezvig-holšteinas
apgabalā.
sus, lai pēc 5 trimdā pavadītiem
gadiem atkal kāptu uz kuģa klāja
un iekļautos savā darbā, bet Jaunie
ar nepacietību gaidīja brīdi, kas tik
labvēlīgi pašķīris viņiem ceļu pēc
skolas beigšanas tūdaļ stātie^ praktiskajā
darbā.
Kad 14. Jūnijā Jūrskolā sākās
pārbaudījumi, visus pārsteidza z i ņa,
ka tv. „Everton" 10. jūnijā i z braucis
jūrā. Drīz to apstiprināja
bijušais Flensburgas 'jūrskolas audzēknis,
vienīgais ļlatvietis, kas ar
ārkārtīgām pūlēm bija uzņemts ko-ņiāidftilPltfējte
iv. ,3verton*^ ko- .
mandas locekļi pieņemti vācieši.
Par šo gadījumu pēc tam ziņoja
Hamburgas radiofons un Hambur-g
§s vācu laikrjaksti, ka kāds latvietis,
bijušais rēderis, uzdodamies
par amerikāni, atbraucis Brēmenē, .
uz izremontētā tvaikoņa „Grosse
Sande", uzvilcis Hondurasas karp- -
gu un, pretēji visiem vācu darba ^
pārvaldes un okupācijas varas noteikumiem,
pieņēmis vācu komandu.
Līgums parakstīts uz 2 gac^em,
ar ļoti zemām algām. Uzskaitītās
algas markās visumā atbilst algām,
kādas maksātas Latvijā latos. M i nēts
arī, ka līgumam izbeidzoties,
kā arī konfliktu un slimību gadi-,
jumos vācu jūrniekus nosūtīs atpakaļ
uz Vāciju.
Kas pamudinājis V. Graudu UR^
šādu rīcību? Toreiz vēl vācu jūmie-'
kiem nebija atļauts braukt uz tālbraucējiem
kuģiem, bet visi latviešu
jūrnieki zem angļu kontroles bija
reģistrēti Hamburgas jūras darba
pārvaldē, un visiem bija atļauti
izbraukt no joslas katrā laikā uz
visiem kuģiem. Kā redzams, liela
nozīme bijusi dolāra un vācu markas
kursa starpībai. Latviešiem būtu
jāmaksā dolāri, bet vācieši apmierinājās
ar markām... Visvairāk
tomēr V. Graudam, liekas, bijušas
bažas par IRO, kas prasa, lai līgumiem
Izbeidzoties DP kā bezpavalstniekus
nesūtītu atpakaļ uz Vāciju,
bet gan izvietotu kādā emigrācijas
zemē. Tāda zeme nekādā ziņā
nevarēja būt Hondurasa, ar kuras
karogu brauc tv. „Everton". Infor-mējoties
pie IRO pārstāvja Ham-burgā,
izrādījās, ka V. Graudam, kā
ASV pavalstniekam, uzņemot DP
jūrniekus uz sava kuģa, Vašingtonā
būtu Jāparaksta garantija Jeb
afidevlts, ka iepriekš minētajos gadījumos
DP jūrnieki varētu atrast
patvērumu ASV ostās. Klāt vēl nāk
jūrnieku ģimenes, par kurām V.
Grauds saka „I don't care".
Nav zināms, vai V. Graudam ir
kādi nekustami īpašumi Amerikā,
bet ir zināms, ka par pagājušajā gadā
Francijas ūdeņos avarējušo tv.
„Ķegums" V. Grauds saņēmis piē-mlju
no apdrošināšanas sabiedri-bas;
par šo prēmiju viņš būtu varējis
iegādāties vienu lielu vai divus
mazus tvaikoņus, kas kopā ar
tv. „Everagra" un „Everton" sastāda
3 vai 4 kuģus. Viņa tēvam
Latvijas laikā bija 13 kuģu. V.
Grauds savā personīgajā dzīvē atļaujas
to; ko kādreiz varēja vienīgi
Latvijas ziedu laikos. Viņš ar kundzi
amerikānieti Brēmenes v i s l^
nākajā viesiucā aizņēmis veselus
apartamentus un no Amerikas līdzi
atvedis visjaunākā modeļa Rblls
Royce automobili. V. Ot
I*?» tS^ atmiņS ar savii
m
l ^ t ^ b S r l ^
ASV, uzņemdamies aļ
mgiuas spēka pienākuiņus 3%
ia koUedžā Minesotas š^tā. ^
.^iJtesot,i>r. Hongs adoptēji
Ku8' latviešu bSriņus - ? «• y-
% 12 g. V. Irēnu Airi, kas
atraduši laimīgu mājvietu vii
ma^ vidū. Pēc vairākām ņ<
, ibiem šiem bērniem pievienoja
% u vecākais brālis 18 g. v. E
'AIre. Tāpat ar Dr. Honga gJ
Savienotajās valstīs nokļuvuši i
M <iti latviešu bērni no V?^
Mrau namiem.
Žurnāls Lutheran Herald
vembŗa burtnīcā, aprakstot pr(
Honga svētīgo darbu bēgļu
Kas grib noma
m
DaFba piedāv
,Kāda ASV kokrūpniecības
l^jūsabiedriba Minesotas štatā
ļJot galvojumus apm. 3 0 -^
.viešu ģimenēm ieceļošanai Sav;
itls ar šādiem noteikumiem,
«menei nodod 1000 akru U
ha) meža ar attiecīgu, dzivo.
im.isaimniecības ēkām. NCH
meža gabalā ģimenei ik gadus
gatavo apm. 200 kordu (8X4X4
das) dažādu meža materiālu un
pieved tie pie auto ceļa, kas
M 0,5—2 jūdzes no cirsmu viļ.
Sabiedrība ar līgumu garantēi
M katrai ģimenei ciršanas un
lanaš darbus ne mazāk v par
*oL gadā... Tāpat sabiedrība ļ
termiņa aizdevumu dzīves uz
^ i (govs, zirga, darba rīku-
\
Personām, kas agrāk strādāji
darbos un vēlētos izroantoj
|«davajuinu, steidzīgi- jāiesūta i
«rt uft ģimenes locekļiem šādas
JM-1) vārds, uzvāros. 2) dzimšf
ļalstaieciba, 4) nodarbošanās l i
Js!,B^'??«^ pret ģim. galV
Mfebejā dzīves vieta. Reti JJtikai^ tādus, kas nopiS
ļ«tos darbus strādāt Zinas I
Ife. A. Bormanis. 4 i r N. .
ļ « Wesv D u i u t h . Minnesi
• *
lsiSe ek ka m/r ?ja-s'p -e^j PsasaimmnaikeksāotŠ L
^|d«vduzīmvoujosš ous,z k Kaamnā tdou? (imei
Rjti"''"?^ naudu 120 doL
C'^V^^vi līdz n4
"^4 S Settleift.
•»» iz^i , lidzekU «!ālr
Ž^^ieLT"^ kopš gada n i
% # c i j a 3 , tu
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, December 17, 1949 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1949-12-17 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari491217 |
Description
| Title | 1949-12-17-02 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
f Sestdien, 1949. g. 17. deoMdbit,
par
mmmimia^^^^ neadmiertofi-aŗ
LNP darbību; Ļaunākali,
^^Miic^i kontaktam UKP
irpā, j^dējle pierod visu
fc, ifi teutV fiUz savu g a ^ audē autoritāti, no kā deS'
m tautas kopība.
^ ilJTO iRļb mfisu trlnadas dzīvē
tai, kā
« l l i j i B i im ; l a ^ or-ī^^^
mf tad ar rezolūcljfim^
kaM|arf iflen|»:āUgāņ^ neple-liKP
b 4 ^ ^ ciešas
ar tautieJlen^ pats pē-kbmpIdktēSaiiā
noteiktais or^
iili|slž|ģji^\l^ princips
i ^ j ļ ^ plihS^ P|{nats^ lai uz
kl^vienc^ v l ^ mūsu
neatkarība * atjaunoianal.
sliv ārpus organizācijām,
Itstulttti unaarOgti^ttJ un «e-i
| bīstama v ^
^š^ii#ii«(v6^ at-
^ a^mes padomju un politisko
^ ^ ^ ^ J t t d ^ diaarbojušles ^
p^iiabiedri^^^^ pār^
. i - ^ i v ^^^^^ ļJW arf ne-iiēlSts
. 1 ^ ^ Kaut arī
tomēr i ! atsaukšanas i r ne-
Kivar taCu salīdzināt 1917. ^t^
as apstākļiem. Ja 1917, ģ.
Iir bijusi,^ tā teikt, neatkarīgās
valsts Iniciatore un tai va-
„ . , |a daudz Imļrdvižet, tad mū-llivii^
vums Ir Jim gluži clts^ Ta-ĻNP
uzd€TOms Ir tās tielis-^
rtalļ^ts iekārtas atjaunošana, kas
un Izveidojās LatVijaš
at laikā; MOsu starpā nav
^ppp^ pllso-llļiiuiivkuŗanv
kā tādam, pieder tie-piffl)
as.-V?16t dhtijct,ievēlētam.. A r i
ZIEDOJUMUS TIUIKAI SADALEI
V I S U B ^ SUm DV
, VALDEI
t • i
Daugavas Vanagu amerikāņu Joslas
valde jau 1949. gada sākumā latviešu
pārstāvjiem visās zefnēs i z sijāja
vairākos simtos, eksemplāru
joslas invalidu un aprūpējamo sarakstus.
Pārstāvji sarakstus savukārt
devuši tālāk, aicinot vākt ziedojumus
Palīdzības ^ c i j a iet pla*
iumā, un sūtīt paciņas i)ietelk:išies
ne tikai mūsu tautieši Kanādā, ASV,
Austrālijā, Anglijā uc, bet ari daudzi
sveštautieši.
Nemitīgā nometņu pārvietošana
DV valdei tagad sagādā gandrīz nepārvaramas
grūtības. Daudzas nometnes
tagad likvidētas, amata perw
sonas pārvēlētas un invalidu un aprūpējamo
pārvietošanas dēļ gada
sākuma izsūtītajos sarakstos uzdota
adreses, pēc DV amerikāņu joslas
valdes vērtējuma; ir labākā gadījumā
tikai'20 proc. pareizas. Tas
pāta notiek ar sanatorijās, esošajiem
— veselie iet prom, jauni nāk
kfit. Sarakstiem tagad praktiskā
nozīme ir vieriīgi tā, ka viņi rāda
mūsu invalidu un aprūpējamo skaitu
un citus datus, bet ^ūtīt paciņas
un citāda veida atbalstu ^ c sarakstā
minētām adresēm nāļ^ iespē-
Daugavas Vanas;u
četri gadi
Atzīmējot DV ēetru gadu darbu,
DVF kultūras daļas vadītas Anglijā
2. Bukovskis mums raksta: 1945.
g. decembri Beļģijā, Cēdelhemas
gūstekņu nometnē radās Daugavas
Vanagu organizācija. Pusbadā
salā, bez saskares ar ārpasaulr, dzeloņdrāšu
iežogojumā un stingrā apsardzībā
atradās 11.887 latviešu cī-uītāju.
Bet ari «šie apstākļi nespēj
salauzt latviešu garu.
Organizējas skolas un priekšlasījumi,
izdod laikrakstus un žurnālus,
Daugavas Vanagu amerikāņu joslas
valde tādēļ aicina visus DV
pārstāvjus ārzemēs un pārējos ļautiņus,
visus sūtījumus, minot i n valida
vārdu un agrāko adresi, ja
tā p^c minētiem sarakstiem i r zināma;
tagad adresēt joslas valdei, kas
tos pārsūtīs tālāk, DV pārstāvji un
labvēļi, kas vēlas palīdzēt mūsu
tautas ^visvairāk cietušajiem dēliem,
var arī pieprasīt DV Joslas
valdei jaunos invalida un aprūŖēJa-mo
sarakstus. Korespondenci k'ārtd
un sarakstus izsūta DV amerikāņu
jo.vas. valdes sekretārs A. Puķīte,
iWūrzburg (13a), W6rthstr, 21. Turpat
adresējami ari visi' ziedojumu
sūtījumi tālāk^ sadalei.
teclmiskā viedokļa vispārējo
llie^liešo^ v^^ tagad
l^iiiri^t^ īlekādas^^t^^ gril-f
i ļgb^Si pretēji 1917.%-1918. g.
I il^^llrttams, tiešo ^ VēlēSam; rezultāti
l$ai^āt ^ daļSam-labam pārstei-1
kādast^-^
i l ^ l i ^ p e l i a s i^ai^4fombināei|^ '
plpi sēi tlgad^ā jaunajā'
mm^^^ paliktu als durvīm^ Varbūt
1|i^#v^8uns i#fakts"Z Bet vai šāda-
Ilipjto atjaunošana nenāktu
^Ijlpllvjī^ tas ne-j
^ g i i i t e i n ^ princi-
^ | l ļ i l a 6 ŗ ^ IJļp, i t Jādod iespē-v
J i ifijā par mūsu kopējo lietu pie-
* d l ^ latviešiem, no sienas
Sds sienai. Tie, kas šodien ar visu
krilti aizstāv i s^ parlamentāro pe-
I ^ļtfbdUi nav labāki un Ueīāki patrioti
par tiem, Ka? atzīst arī tam se-
4. > koj(āi laikmeta sasniegumus. At-tikai
1931. g. vēlētās
isaeimas impotence noveda mūs pie
11984. g. 15. maija, un neļausim mū-^
au'LNP saslimt ar šo pašu slimību.
VNeaizmirsīsim, ka. tās ārkārtējās
pilnvaras, uz kuru pamata sūtnis K.
Zaļrtņš šodien dibina savas tiesības
un kuras, paldies Dievam» atzīst
f ari mums draudzīgās lielvalstis, ir
taču. iLatvijas nacionālās valdības
parakstītas.^ Nezāģēsim zaru, uz
\ kura .paši sēžam! Atstāsim atbrr-
^^VPtai-tautai tiesības atbrīvotā ze-
V mē' pašai noteikt savas valsts turpmāko
iekārtu. Vai «ari tas nesa-planētu
ar demokrātijas prlnci-piem?
•.Daži gan domā, ka mums vispār
neesot jānodarbojas ar UNP reor-sganizācfju,
bet Latvijas neatkarības
atjaunošanai esot nepieciešama glur
zi ļauna organizācija. Tam nevaru
piekrist. Kādēļ tūlīt Jāsagāž viss,
.kas āŗ tādām grūtībām uzcelts?
LNP galvenais uzdevums ir Latvi-
Jas atbrivošana (1. §); pēc zināmas
i^irgaņizācijas tā var būt laba cī-
' ^-^iļm organizētāja un vadītāja un
ka^ā ziņā labāka nekā zvēr. ādv.
i Preisberga proponētā Vispasaules
latviešu apvienība. Kas tad tā
irispSr b4tu par organizāciju, kurai
^ia^d»{itu ,jfie augstākās, ne zemākās,
ite. vispār kādas citas varas"? Tā
Ir dezorganizācijai Un ko spēs šī
V ^ ^ v ^ bez līdzekļiem? Vai tie
tiPftoclpa nemaksātāji**, kas tik vie-p
ar «nodokļu bubuli",
' tieiām būs arī drošsirdīgi cīnītāji?
V Beidzot, LNP turpmākam sēdeK-
''iļļi. f$atrodas tur, kur ir latviešu
_ vairākums, tur, kur ir Lat-a.
Nemaz nerunājot par to, ka
^ ^ ^ " S ^ ^ t i ^ ^ esam tikai mazākums,
1. ti^i^ats p i e ņ ^ ka ari liela daļa
iW I b i ^ un ne tikai v e^
c f e i sUniie, kā tas bija' apgalvots
i ; p i ® 4 b k s t ā . Te^ ari mūsu
* ' ^^Irijfļiin^ daļa — musu
^ Ibiravlrt Vai liNP prezidija sēdek-
Us Mauģāms Londonā, Stokholmā
vaDpat.atstājams Vācijā, to lai nosaka
pati LNP. .
^ Tātad mums nav jātērē dārgais
laik^ ar kādas jaunas organizācijas
, Spakerifeejf|as U I m y^o ļaužu
^ ļ i ^ » l k o j ^ zālē 4 decembrī
^ ^ . ļ ^ i d s i ;N«^5 Volde-,
mto 'RuŠevicSi doc. Eduards . Vī-nerfoun
prof. Alfrēds Ozoliķš savā
atvadu koncertā spēlēja: V. A. Mocarta
» A. Dvoržaka kvartetus, Fr.
Suberta ,J^āve un meitene" skum-jās
variācijas, itin kā bēru dziesmu
trimdas dzīvei, ^uii Helmera Pavasara
pioderno, nopietnu pārdomu
bagāto impresiju, nobeigdami piedevām
ar nel. J . Vītola aranžēto
„Maza biju neredzēju", kas izraisīja
klausītājos neizteicami skumjus
mirkļus, arī pateicību un ardievas.
Jo mūsu patiesos gara veldzētājus
un skumju dzesētājus vairs nedzirdēsim.
Pēc triumfa brauciena pa Vāciju,
Zviedriju un Angliju viņi
iespējamā drīzumā šavu^ muzikālo
rezidenci pārnes uz Ņujorku. Arī no
turienes kvartets koklēs visai kultūras
pasaulei, par mierinājumu un
godu mūsu izkaisītajai trimdas
tautai, P. Gr.
TARZANA LAIKMETS NEISTATE
Neištates nometnē (Holštemā) 5.
decembrī savu viesizrācK bila pieteicis.
Mērbekas teātris ar A. Rid-leja
„Spoku vilcienu".
Angļu augstākās iestādes tomēr šo
^ādi noliedza, Jo ar to tiekot trau-eēta
kādas izstādes sarīkošana . L i -
bekā. Nometnes zālē tomēr tika atļauta
Tarzana filmas izrāde. Mērbekas
latviešu teātrim savu izrādi
izdevās sniegt pilsētā vācu teātra
zālē. kas bija pārpildīta līdz pēdējai
vietai. Angļu atļauto Tarzana izrādi
apmeklēja tikai daži desmiti
sveštautiešu.
Tarzanu laikmets Neištatē gan ir
ievadīts, bet tam ir maza atsaucība.
Būtu ieteicams to atkal pārnest
uz tiem pašiem mūža mežiem, r:o
kurienes viņš nācis. Vox.
Daugavas Vanogi godina
siitni K. Zaripu
Daugavas Vanagu dele|ācija—
A Tomass, K. Strazdiņš, 2. Bu-kovski^-
Latvijas valdības ārkār-tējanf
pikivarotajam, sūtnim iK.
Zariņam viņa 70 gadu jubilelaS
dienā pasniedza DV krūšu nozīmi
' un adresi. DVF valdes priekšsēdis
A. Tomass uzrunā norādīja,
ka Daugavas Vanagu nozīmē
ir viBinaga attēls kā cīņas m cīnītāju
simbols par tēvzemi un
brivību. Lielā Daugavas Vanagu
saime visciešāk ir vienojusies ar
svēto cīņas* zvērestu un atbalstīs
mūsu. sūtni darbā par Latvijas
brivību un neatkaribu.
ii
• • •
Kā ameril(anizējies latviešu rēderis piemānīja
mūsu jūrniekus
dibinās kori un dzimst lielākā cīnītāju
organizācija — Daugavas vanagi.
1946. g. 21. maijā, noskranduši un
izbadējušies, bet garā nesalauzti pēdējie
latviešu cīnītāji iznāk no šī
sprosta brīvībā.
.74 latviešu zēni palikuši Flandri-
Jas purvājā, un daudzi vēl šodien
vārgst slimnīcās uh paliek guldīti
svešu zemju kapsētās... Bet dzīvi
palikušie nes tālāk latviešu varoņu
garu, kas savu darbības izpausmi
radis Daugavas Vanagos, kas i p u -
gusi par lielāko visā pasaulē esošo
latviešu'.vienotāju organizāciju. Idejiskā,
palīdzības, kulturālās un sa-biecļriskās
dzīves laukā Daugavas
Vanagi veic pašaizliedzīgu darbu
Anglijā, Vācijā, Beļģijā, Itālijā,
Austrijā,, ASV, Kanādā, Austrālijā
»;Un Zviedrijā.. - ^ ,
Blakus cīnītājiem redzam- mātes/
kas cauri smagām un grūtām cīņām
veic nesjavtigu darbu par lat*-
viskā gara neatkarību, tēvus, kas
jau daudzkārt stāvējuši sardzē par
Latvijas brīvību, un jaunavas, kas
kādreiz mīļām rokām šūpuli kārs
jaunajai latviešu audzei.
Ikviens latvietis, kura sirdij tuvas
tās idejas un mērķi, ko Daugavas
Vanagi rakstījuši; savā cīņas
karogā, atradis veidu un ceļu, kā
pielikt savu palīdzīgu roku šajā
ihūsu tautas likteņcīņā. Sī ziedošanās
un saticīgā sadarbība cīņā par
tēvzemi un brīvība būs skaistākā
dāvana, ko kādreiz Daugavas Vanagi
no trimdas laikiem ^ pārnesis
saviem izmocītajiem brāļiem dzimtenē.
Raugoties nākotnē neaizmirsīsim,
ka cīņa vēl nav ^galā. Vēl svešas
varas bradā muSu tēvzemi, un
moku pagrabos skan izmocīto brāļu
vaidi...
Tūkstošiem sirmu māmiņu un bāriņu,
kuru aizgādnieki sadega cīņā
uz tēvzemes altāra, gaida atsaucīgas
sirdis un palīdzīgas rokas. Tūkstošiem
mūsu cīņu biedri slimnīcās
un invalīdi ar ticības pilnu skatu
raugās uz mums. Nepievilsim viņus!
Atcerēsimies, Daugavas Varfagu
idejas iedzīvinātajā, pulkveža V.
Januma pirmajā delegātu kopsapulcē
1945. g. 28. d^embrl teiktos vārdus:
„Lai arī *kur mēs atrastos,
mūsu pienākums gādāt par saviem
likteņa piemeklētajiem cīnītājiem,
sargāt un nodot 1 nākošām paaudz^ēm
sarkanbaltsarkano Latvijas karogu!"
Daugavas vanagi^ sasauksimies!
Pēc jūrniecības žurnālā Mast publicētām
oficiālām amerikāņu ziņām
par pasaules tirdzniecības kuģu
Skaitu rediiams, ka no 102 tālbraucēju
kuģiem, kas piederēja Latvijai
1939. g., 1945. g. palikuši vairs tikai
18. No tiem divi nogremdēti ar vecu
munīciju, ^^vl pārgājuši Vācu
īpašumā, t e t trfe tvaikoņus, «Rauna",
jKonduls Dannebergs" un
„Bru" dāņiž valdība 1947, g., par
spīti visiem protestiem, nodeva .komunistiem.
No pārējiem 10 kuģiem,
kas pēc kara atradās' darbā, Brē-merhafenas
ostā līdz 1949. g, stāvēja
karā no bungām cietušais
Grauda rēdērejas tvaikonis „Ever-toh",
ko vācu flote kara laikā ka-perēja
ūn pārdēvēja par „Grosse
Sande".
Sā gada maijā Flensburgas DP
Jūrskolas inspektors saņēma no
Grauda pilnvarotā Brēmenē vēstuli,
ka tvaikoni „Everton" Bŗēmerhā-fenā
reajoptē, un drīzā laikā no ASV
ieradīsies bijušā Latvijas kuģu īpašnieka
Friča Grauda dēls Vilnis
Grauds un uz „Everton" pieņems 37
viru lielu komandu, izņemot kapteini
un vecāko mechaniķi, kas nākšot
no Amerikas. Frici Graudu, kā
zināms, 1941. g. deportēja uz Sibīriju.
1949. g. 16^ maijā kādS- Flenibur-gas
Jūrskolotājs saņēma vēstuli, ka
V. Grauds Jau ieradies Brēmenē im
kuģis „Everton" jau ap jūnija vidu
būšot gatavs izbraukšanai Jūrā, Ja
neradīšoties sarežģījumi. Flensburgas
jūrskolā atradās saraksti par
visiem Vācijā nonākušajiem Jūrniekiem,
tā ka kopā ar jūrskolas au- l bija sasaiņojuši savus Jūrnieku mai-niķi.
Algas maksājot pēc Latvijas
Ukmēm, cik toreiz bijis latos, tik ta«
gad dolāros; kuģis braukšot ar Hon»
durasas karogu un pārējie noteikumi
atkarīgi no šīs valsts likumiem,
kurā kuģis varbūt gan nekad neie^
griezīšōties. Jautāts p ā r j ū m i ^ j ^ .
meņēm, kur tāl varētu novietot,
Graiids atbildējis: „I don't carel"
Had viņam jautāts, ved Izdosies v i sus
vajadzīgos cllvSnis sadabūt no
latviešu ^idus. Grauds atbildējis, ka
viņam citvēki nav. vajadzīgi, bet tl«
kal darba rokas, neatkarigi no t l ,
vai tie ir baltie, ēig&ii vai n^eŗl
Saruna beigusies ar to, ka rēderis
lūdzis piesūtīt visātrākā laikā jūr-nieku
sarakstu.
Prasītais saraksts sūtīts ut Brē-menl
2 i maiji, bet maija bdgās no
Brēmenes saņemta ziņa, kā tvaik.
„,Evertdn" izraudzītais kaptdniļji
Bols un vecākais mechaidķili (abi
latvieši) vēl neesot ieradušies. Tlk«
ko tas notikšot, kapteinis ar V<
Graudu tūlīt atbraukšot uz Flens-burgu
personīgi izraudzīt komandu.
Kuģis būšot gatavs iziešanai jūrā
Jūnija otrā pusē. :
Flensburgas jūrskolā pēdējam
mācības kursam vajadzēja beigties
30. Jūnijā un pārbaudījumiem sāk<«t
ties pēc 1. jūlija, bet augstāk minētās
ziņas dēļ jūrskolā sākās pastlp»
rināti intensīvs darbs, lai līdz tvia<*
kona „Ēverton^* iziešanai Jūrā pabeigtu
kursu. Saīsināja nobeigumu
un pārbaudījumu laiku par divām
hed^ām, lai tv. „Everton" izraudzītie
audzēkņi varētu saņemt ap-liecībāšT
Vecie . jūras braucēji Jau
dzēkņiem V. Grauds varēja izvēlēties
savam kuģim visus speciālistus
— latviešus: virsniekus, mechani-ķus,
ŗadiotelegrafistus, matrožus,
kurinātājus, pavārus utt.
Uz Brēmeni pie Grauda aizbraukušais
skolotājs varēja pastāsUt, ka
pie tikšanās uzrunājot V. Graudu,
pēdējais nav runājis latviski, esot
valodu aizmirsis, un tā viņam sagādājot
lielas grūtības. Tālākā saruna
notikusi angliski, kaut gaiitrīs
reizes mēģināts pāriet uz latviešu
valodu. Grauds^ apstiprinājis, ka v i ņa
kuģim vajadzīga visa ķdmanda^
izņemot kapteici un vecāko mecha-
Nometņu
d zive
dibināšanu vai pat tikai izkārtnes
maiņu, bet, reorganizējot LNP,
1) Jāatmet organizāciju pārstāvniecības
princips, kā neatbilstošs
bēgļu vairākuma gribai, un tā vietā
nosakāmas vispārējas un tiešas vēlēšanas;
2) cīņā par Latvijas atbrīvošanu
Jāiesaista visi latvieši, neatkarīgi
no tā, kādam nogrupējumam
tie pieder, un neatkarli^ no
viņu nostājas pret 1922. g; satversmi;
3) par LNP resp. tās prezidija
sēdekli izraugāma Eiropa.
Ja LNP organizāciju pārstāvniecības
vietā kļūs par t a u t a s i n stitūtu,
ja tā radīs mums ceļu
atpakaļ uz mūsu mīļo dzimteni, tad
mēs visi kā viens sekosim tai, pildīsim-
savu pienākumu, un mums,
nebūs Jānolaiž acis, kad, atgriežoties
mājās, mums vaicās, ko esam
darījuši mūsu Latvijas labā.
Cand. iur. Herberts Vilks
PUSE PASAULES ZEMNIEKU
BOĻSEVISMA VARA
Prof. P. Staros, kas Eiropas lauksaimnieku
apvienības kongresā Ins-brukā
ar savu referātu par kolhoziem
ir ieinteresējis nevien Eiropas,
bet arī Amerikas sabiedrisko domu,
drīzumā savā jaunajā brošūrā „Boļ-ševisms
gatavo pasaulē bada katastrofu"
nāks klajā ar sevišķi graujošiem
materiāliem par kolhoziem,
starp citu norādot, ka ar komunistiskās
Ķīnas nodibināšanos puse
pasaules zemnieku atradīsies ^boļše-visma
varā. (in).
PAZEMINĀTA MAKSA PAR
ĀRZEMJU PASĒM
Latviešu nacionālās padomes prezidijs
paziņo, ka sakarā ar angļu
mārciņas kursa pazemināšanu, sākot
ar 1950. gada 1. Janvāri par ārzemju
pasi jāiemaksā LCK pārstāvjiem ne
vairs DM 17.—, bet DM 15.—.
VALKAS nometnes (Ulmā) lat-\
viešu komitejas, revizijas komisijas
un padomes vēlēšanās piedalījās 78
proc. balstiesīgo iedzīvotāju. Komitejā
ievēlēja inž. R. Nīkuru, AI. Iza-ku,
Ed. Grinvaldu, A. Stamu un K.
Kalniņu, bet revi|ijas komisijā ?-
Vlad. Burvikovu, V- Kalniņu un P,
B'ērziņu. Nometnes padomē ievēlēja
13 locekļus.
ESLINGENAS nometnes ģimnāzijas
6. izlaiduma akts notika 13. decembrī.
Ģimnāziju, ar tiesību iestāties
augstskolā, beidza: Renāte Avotiņa,
Elzā Blrzniece, Ilmārs Dzenis,
Pēteris Galiņš, ftenāte Mangule,
Edīte Mūrniece, Voldemārs Ozoliņš,
Genoveva PiziČe, Laimons Streips,
Daina Valtere, Kristaps Valters, L a risa
Zviedre.
FRANKU NOVADA LATVIEŠU
NOMETŅU APVIENĪBAS kārtējā
90. sēde notiks 18. decembrī pīkst.
10 Valkas latviešu nometnē Ulmā.
Dienas kārtībā starp citu paredzēts
jautājums par apvienības darbības
izbeigšanu. Lai izstrādātu vadlīnijas
turpmākajai sadarbībai starp
.nometnēm, komiteju pārstāvji lūgti
ierasties sēdē neiztrūkstoši.
PASAULES LUTERĀŅU FEDE-RĀCIJAS
studiju centrs pārceļas no
Berchtesgādenas uz citurieni. Tādēļ
nevarēja notikt no 10.—1^ dec.
paredzētie invalidu garīgās celsmes
kupsi. Tos sarīkos nāk. gada sākumā,
iepriekš paziņojot vietu un
laiku.
DAUGAVAS VANAGU centrālā
valde paziņo, ka nodibināta DV
nodaļa Argentīnā, kurā apvienoti
45 tautieši. Nodaļas oriekšnlcks —
Fr. Pavulāns (Roque Perez 3858 L .
M. Saavedra Cap. Federil, Argentīna).
Nodaļa Jau novembri izisū-tljusi
dāvanu sainīšus uz Vācijas
britu Joslu 28 Heillgenhāfenas sanatorijas
tbc. sHmaJiem tautiešiem,
kā arī dubultsaiņus izskrlnētajlem
kara invalidiem: J. Vēzim un J.Ma-tersonam
Hārenā, V. Eglājam Em-denē,
E. Salam Vesterhauzenā, P.
Udrim Graslēbenā, S. Grundānam
Kori&nsbeŗgā un T. Mamim O'den-burgā.
FLENSBURGAS-ANTVERPES nometne
likvidēta. Latvieši izvietoti
pa Lībekas, Eltīnas, Neištates u. c.
vēl atlikušajām nometnēm Slezvig-holšteinas
apgabalā.
sus, lai pēc 5 trimdā pavadītiem
gadiem atkal kāptu uz kuģa klāja
un iekļautos savā darbā, bet Jaunie
ar nepacietību gaidīja brīdi, kas tik
labvēlīgi pašķīris viņiem ceļu pēc
skolas beigšanas tūdaļ stātie^ praktiskajā
darbā.
Kad 14. Jūnijā Jūrskolā sākās
pārbaudījumi, visus pārsteidza z i ņa,
ka tv. „Everton" 10. jūnijā i z braucis
jūrā. Drīz to apstiprināja
bijušais Flensburgas 'jūrskolas audzēknis,
vienīgais ļlatvietis, kas ar
ārkārtīgām pūlēm bija uzņemts ko-ņiāidftilPltfējte
iv. ,3verton*^ ko- .
mandas locekļi pieņemti vācieši.
Par šo gadījumu pēc tam ziņoja
Hamburgas radiofons un Hambur-g
§s vācu laikrjaksti, ka kāds latvietis,
bijušais rēderis, uzdodamies
par amerikāni, atbraucis Brēmenē, .
uz izremontētā tvaikoņa „Grosse
Sande", uzvilcis Hondurasas karp- -
gu un, pretēji visiem vācu darba ^
pārvaldes un okupācijas varas noteikumiem,
pieņēmis vācu komandu.
Līgums parakstīts uz 2 gac^em,
ar ļoti zemām algām. Uzskaitītās
algas markās visumā atbilst algām,
kādas maksātas Latvijā latos. M i nēts
arī, ka līgumam izbeidzoties,
kā arī konfliktu un slimību gadi-,
jumos vācu jūrniekus nosūtīs atpakaļ
uz Vāciju.
Kas pamudinājis V. Graudu UR^
šādu rīcību? Toreiz vēl vācu jūmie-'
kiem nebija atļauts braukt uz tālbraucējiem
kuģiem, bet visi latviešu
jūrnieki zem angļu kontroles bija
reģistrēti Hamburgas jūras darba
pārvaldē, un visiem bija atļauti
izbraukt no joslas katrā laikā uz
visiem kuģiem. Kā redzams, liela
nozīme bijusi dolāra un vācu markas
kursa starpībai. Latviešiem būtu
jāmaksā dolāri, bet vācieši apmierinājās
ar markām... Visvairāk
tomēr V. Graudam, liekas, bijušas
bažas par IRO, kas prasa, lai līgumiem
Izbeidzoties DP kā bezpavalstniekus
nesūtītu atpakaļ uz Vāciju,
bet gan izvietotu kādā emigrācijas
zemē. Tāda zeme nekādā ziņā
nevarēja būt Hondurasa, ar kuras
karogu brauc tv. „Everton". Infor-mējoties
pie IRO pārstāvja Ham-burgā,
izrādījās, ka V. Graudam, kā
ASV pavalstniekam, uzņemot DP
jūrniekus uz sava kuģa, Vašingtonā
būtu Jāparaksta garantija Jeb
afidevlts, ka iepriekš minētajos gadījumos
DP jūrnieki varētu atrast
patvērumu ASV ostās. Klāt vēl nāk
jūrnieku ģimenes, par kurām V.
Grauds saka „I don't care".
Nav zināms, vai V. Graudam ir
kādi nekustami īpašumi Amerikā,
bet ir zināms, ka par pagājušajā gadā
Francijas ūdeņos avarējušo tv.
„Ķegums" V. Grauds saņēmis piē-mlju
no apdrošināšanas sabiedri-bas;
par šo prēmiju viņš būtu varējis
iegādāties vienu lielu vai divus
mazus tvaikoņus, kas kopā ar
tv. „Everagra" un „Everton" sastāda
3 vai 4 kuģus. Viņa tēvam
Latvijas laikā bija 13 kuģu. V.
Grauds savā personīgajā dzīvē atļaujas
to; ko kādreiz varēja vienīgi
Latvijas ziedu laikos. Viņš ar kundzi
amerikānieti Brēmenes v i s l^
nākajā viesiucā aizņēmis veselus
apartamentus un no Amerikas līdzi
atvedis visjaunākā modeļa Rblls
Royce automobili. V. Ot
I*?» tS^ atmiņS ar savii
m
l ^ t ^ b S r l ^
ASV, uzņemdamies aļ
mgiuas spēka pienākuiņus 3%
ia koUedžā Minesotas š^tā. ^
.^iJtesot,i>r. Hongs adoptēji
Ku8' latviešu bSriņus - ? «• y-
% 12 g. V. Irēnu Airi, kas
atraduši laimīgu mājvietu vii
ma^ vidū. Pēc vairākām ņ<
, ibiem šiem bērniem pievienoja
% u vecākais brālis 18 g. v. E
'AIre. Tāpat ar Dr. Honga gJ
Savienotajās valstīs nokļuvuši i
M |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-12-17-02
