Bavarijas Latviesu vestnesis, December 17, 1949

              ii
• • •
iot pēc Latvija»
te bijli J?ito8, tik ta-braukSot
ar Ifon-
W jpiž^ējie noteiku-valsts:
likumiem,
^ giti nekad nele^
^ parJltaiieķu ģi-vatētu
novietot,
f: Hi ;<too't carel"
vai izdosies vi«
saidabm no
^ athUdējis, ka
g ^ a d ^ bet tl^
li#l&dr!gi no ts,
«lini vsii nēģeri
ir^tc^: ka rēderis
itt&kā laika jūr«
ftaill belgfifi no
2j$a|;k4 tvaik.
tai»' kapteini»
, . ; (abi
* Itt^dušles. Tik-
J f e i j t ^ ar Vi
, atipJt uz Flens-
/$žraudzlt komandu.
1 ideSanai jūrā
iQr*olā
Vfttedzēja bdgties
)>«|d|]umiem sfik-»
bet augstāk minē-rKkolfi
«likās pa»tip.
4axb», lai līdz tvai*
IzieSanai jūrā pa«
^Jnftj^ nobeigumu
im ļiiķu par divām
lilļlvislrton" izrau-
. v i i ^ t U ^ ^ j ^ ^ ap.'
braucēji jau
i i i ļ ^ jūrnieku mai-pavadītiem
tiz kuģa klāja
, bĀ Jaunie
dfja brīdi, kas tik
Viņiem ceļa pēc
stāti^ļs prak-jūrskolā
sākās
tisu» pārsteidza z i -
Ofton" 10. jūnijā i z -
to apstiprināja
iti|»i lūri^oķtas a u -
Mateletisfi kā^ ar
ēfti %iia ^uzņemts ko-
•'||v.;;^||||brton" ko-
JfpfeņertiU vācieši,
tf p ^ ziņoja
Ājs uh Hambur-it!^:
k a kāds lat-
J^ēderis, uzdodamies
atbraucis Brēmenē,
'teik(M?a ,,Grosse
Hondurasas karp-visiem
vācu darba
pķui^cijas vārās no­vācu
koman-iKtīt'
» uz 2 gadiem,
MCilģltn. Uzskaitītās
iuāā atbilst algām»
I^tvljā latos. M i ­lnām
: izbeidzoties,
; u tm slimību gadl-
^iekus nosūtīs atpa-pfiji
» V - Graudu uz;
ļ*ei^VSlv&u Jūmie-bŗaukt
uz tāl-i0iĻ
bet visi latvie-
^ ānglu kontroles b i -
[amburgas Vjūras dar-r
visiem bija atļauts
das katrā laikā uz
Kā redzams, liela
^ a r a un,vācu mar-nbai.
Latviešiem bū-
}ķxU bet vācieši ap-msirkām...
Visvairāk
idam, liekas, bijušas
M kas prasa, lai l i -
Idzoties DP kā bezpa-fesūtītu
atpakaļ uz Vā-svieļbtu
kādā emigrā-da
zeme nekādā ziņā
Hpndurasa, ar kuras
tV. „Ēverton", Inlor-
RQ pārstāvja Ham-
Sļ, kā V. Graudam, kā
nekam, uzņemot DP
sa'i^akuģa, Vašingto-faksta
garantija jeb
[i^riekš minētajos ga-
Jūrnieki vārētu atrast
pVt>s^^ vēl nāk
icpeš^ -par kufām V.
[•Jf dbn't care".
vai V. Graudam ir
īpašumi Amerikā,
ķa par pagājušajā ga­udeņos
avarējušo tv.
Grauds saņēmis piē-
IrbSināšanas sabiedrī-rēmiju
viņš būtu v a -
vienu lielu vai d i -
aikbņus, l^as kopā ar
uii „Everton" $a-
4 kuģus. Viņa tēvam
bija 13 kuģu. V.
Ŗeŗsoņtglaja dzīvē at-varēja
vienīgi
Viņš ar kun-stt
Brēmenes vlslep-ft.
aizņēmis veselus
p n o ; Amerikas līdzi
modeļa Rblls
gttt<fien, 1940. g. 17. decembrt.
Pēc pieciem patversmes gadiem
aftai (ģimenes Iclēp
SjuSals Luterāņu pasaules fede-jrtfefjas
pārstāvis Vfieijā prof. Dr. H.
$ffļļļļ, kas latviešu trimdiniekiem
•p^Bds labā atmiņā ar savu neno-
UMio. un nesavtīgo palīdzības
nesen, kā zināms, atgriezās
}abā,_plašās pastāsta arī visnār oar
luterāņu DP dzīvi V ā c i j ā T S
S amerikāņus tiempa-l
^ e t ZuraaU ievietojis daudzus
uzņēmumus, rādot, kā latviešu bāre
berm pamazām iedayojas savt
Dažas atziņas par galvojumu sagādi un propagandu ASV
ir- g LATVIEŠU BARIŅI ATRADUŠI JAUNAS MAJAS ASV.
Frot. Dr. Hongs un kundze savi bērnu pulciņā kopi ar pieņemtajiem
i;i totrirfu bāriņiem - Irēnu (pa labi uj; grīdas), Ēriku (blakus ^ Honga
kundzei) un Eiženu (aizmugurē).
ar erikāņu audžu vecāku ģimenēs
un sāk aizmirst drūmos gadus Vāci­jas
patversniēs.
Kādas jaunas 66 bēgļu bērnu gru­pas
neseno ierašanos ar lidmašīnu
Ņujorkā apraksta AP aģentūras
korespondents. «Mazliet lēni un ne-droši
viņi devās lejup pa lidmašī­nas,
kāpnēm, nesdami mazas zilas
kastītes, kurās atradās visa viņu
mantība. — Vai tiešām esam Ame­rikā?
— viņi jautāja... Neliela gru­piņa
bērnu sanāca vienkopus un,
10 g. vecā Aleksandra Kleina va­dīti,
nodziedāja aizkustinošu lat­viešu
tautas dziesmu — Saulīt te-cēj,
tecēdama..." (j)
-J.J!
jtitkal ASV, uzņemdamies agrākos
' ļtoacības spēka pienākumus St. 01a-
<;||;kpU štatā. Vēl
esot, Dr. Hongs adoptēja d i -
;;'VUS latviešu bāriņus — 9 g. v. Ēriku
i i m 12 g. V. Irēnu Airi, k^s tagad
^1 atraduši laimīgu mājvietu, viņa ģi-
Pjj^eri^ vidu. Pēc vairākām nedēļām
"labiem šiem bērniem pievienojās arī
Jviņu vecākais brālis 18 g. v. Eižens
Aiŗe. Tāpat ar Dr. Honga gādību
^/Savienotajās valstīs nokļuvuši dau-ļ
tM citi latviešu bērni no Vācijas
^\fe|mu namiem.
^§1- Žurnāls Lutheran Herald no-lllmbļra
burtnīcā, aprakstot prof.Dr.
svētīgo darbu bēgļu bērnu
Ikvienu, kas sarežģītajā izceļoša-las
loterijā izvilcis aizbraucēja l a i -
nestu, mūsu centrālās organizānjas
un toutiešij kas vēl paliek Vācijā,
nŗiudma jaunajā mājvietā propa­gandēt
latviešu DP, palīdzēt tiem
sagādāt galvojuiottus \m cīnīties pret
komunismu. So jautājumu labvēlīgā
risinājumā grib palīdzēt ik lat­vietis.
Bet teorija .un prakse daž­kārt
ir atšķirīgas. Dažs, tikko i z ­kāpis
krastā, ziņo, ka viņam ar gal­vojumu
sagādi veicas labi, cits t^kai
pēc laika dod pirmās „dzīvības zī­mes",
bet krietna daļa no Eiropā
palicēju redzes aploka it kā pavi­sam
n :ūd.
Kādēļ rezultāti tik dažādi? Izce­ļošana
lielā mērā ir laimes .pēle.
Tās līdzšinējā norise rāda, ka lat­viešu
ieceļotājiem pašu spēkiem
vien samērā niaz ir paveicies. P a ­rastā
atslēga ir kāds tauUetis. kas
jau ilgāku laiku nodzīvojis ASV, vai
arī kāds amerikānis, ko laimējies
ieinteresēt. No to atsaucības un ak­tivitātes
atkarīgas arī galvojumu
sagādes sekmes,.un tā bieži vien
cilvēks ar vājām angļu valodas z i ­nāšanām
paveic vairāk nekfi cits,
kas to pārvalda labj. Protams, valo­das
prasme vajadzīga. Bet ne jau
katrs, tikko iebraucis ASV, var uz­stāties
ar runām, kaut arī viņam
būtu laba valoda un materiāli Bie­ži
gadās nokļūt nomaļā vietā un
starp citu konfesiju piederīgiem.
Tad „baznīcā braukšana" nav die­nas
kārtībā, un, kad nedēļas galā
sviedri noslaucīti, brīvajā svētdienā
Jāsēž mājā un jāgatavojas Jaunam
darba cēlienam. Bez tam iebrau*
cējs, kam nav sava auto, ne arī
vadītāja apliecības, i r saistīts pie
savas dzīves vietas.
Bet ari „no pasaules nošļdrUe"
Kādas pilsētas diennakts
kaleidoskops
Mazas ainas no nemieifgajiem Tolajiem austrumiem
VĒSTULE LATVUAI NO INDOĶĪNAS
nomāt mežsaimniecības un
un
Darba piedāvājumi ASV un Kanādā
' Kāda ASV kokrūpniecības akcl-ju
sabiedrība Minesotas štatā vēlas
./dot galvojumus apm. 30—40 lat-v;
viešu ģimenēm ieceļošanai Sav. val-i-
fitis ar šādiem noteikumiem. Katrai
i Iftmenei nodod 1000 akru (apm. 400
"i ha) meža ar attiecīgu, dsivojamo
• •va. I saimniecības ēkām. Nodotajā
uimeža gabalā ģimenei ik gadus jāsa-
; gatavo apm. 200 kordu (8X4X4 pē-
• das) dažādu meža materiālu un jā­pieved
tie,pie auto ceļa, kas ateo-
• das 0,5—2 jūdzes no cirsmu vietām.
Sabiedrība ar līgumu garantē^ no-
. dot katrai ģimenei ciršanas un ve-
•• žanaš darbus ne mazāk \ par 1500
• dol gadā. Tāpat sabiedrība gadās
Ilgtermiņa aizdevumu dzīves uzsāk­šanai
(govs, zirga, darba riku utt.
...iegādei).
Personām, kas agrāk strādājušas
'.,meža darbos un vēlētos izmantot so
piedāvājumu, steidzīgi jāiesūta par
sevi uh ģimenes locekļiem šādas z i ­ņas:
1) vārds, uzvārds, 2) dzimšanas
laiks un vieta, 3) ticība, tautība, pa-
•' valstnieciba, 4) nodarbošanās Latvi-
• JS, 5) attieksmes pret ģlm galvu, 6)
pašreizējā dzīves vieta. Pieteikties
• Ijidz tikai tādus, kas nopietni doma
minētos darbus strādāt. Ziņas sūtā­mas:
Mr. A . Bormanis, 417 N , 20«i
• Ave West, D u 1 u t h, Mmnesota,
' USA. .
. *
•: Kanādas latviešu nacionālā apvie-
.niba meklē piemērotu ķa^d'datu
nelielas farmas apsaimniekošanai
Saimniekam jāspēj samaksāt sev
, bļa izdevumus uz Kanādu (izņemo
Vādjā dzīvojošos, kam tos maksas
• mO). 'jn nomas naudu 120 dol. ga-
• dā, kā arī uzturēt sevi lidz nākoša­jai
ražai. Tāpat viņam Jāuzņem ģi­mene
ar 2 - 3 bērniem no Vācijas
pēc paša vai K L N A izvelēs par pa-
Hglem farmas apkopšanai.
Minēto Wmu noīrējusi K L N A i ^
iD apskatījuši Land Settlement
Board ierēdņi, atzīsto Par Pie^e
• rotu strādīgam un enerģiskam le
' ceļotājam, kam .botu ^ f e k ļ i saku
V ma iztikai un nepieciešama mven-
.. tāri^ iegādei. Farma kopš gada nav
apsaimniekota. Nākama saimnim
rīcībā ir 5 istabu dzīvojama nīaja
ar bēniņu un pagraba telfam. « vi
Šķūņi un vistu kūts. Kultivēdamas
«mes platība 60 akru, m e z s ^ a^-
,. ru. Dzelzceļa stacija West jRiver 3
^ iMzes, skola un baznīca 1 JUda,
ctikas veikals pie s^cijas, tuva­is
pilsētas New Glasgow un West-
" 8 resp. 12 ļūdzes.
Par ieceļošanu lidz pavasarim rū­pēsies
KLNA, kandidātu izrauģot
vēl šogad Interesentiem lidz ar lū­gumu
jāiesūta arī rīcibā esošo nau­das
līdzek}u apliecinājums un at­sauksme
par labu latvisku stalju.
Tautiešiem, kas sakarā ar šo pie­dāvājumu
vēlētos izceļot uz Kanā­du
im jau iekrājuši 2000 dol., iespē­jams
izceļot ar Kanādas dzelzc. sa­biedrību
CNR vai CPR starpniecī­bu.
Kam tik lielas summas vēl ne­būtu,
bet kam tomēr iespējams Uz­rādīt
pietiekami daudz līdzekļu, z i ­nāšanu
un intereses, ieteicams rak­stīt
K L N A aprūpes fondam — 47J^
Larch Street, Halifax, N. S., Caftada.
KLNA aprūpes fonds, izraugot
kandidātu.savai pirmajai noīrētajai
farmai, ievēros sevišķi rūpīgu izla­si,
jo šī pasākuma izdošanās lielā
mērā noteiks ari, visas mūsu turp­mākās
iespējas latviešu saimniecis­kās
patstāvības izveidošanā un ie­ceļošanas
veicināšanā. Tādēļ katrs
kandidāts lūgts sniegt skaidru pār­skatu
par savām iespējām un no­domiem.
Kaut gan jau rakstām 1. novem­bri,
tomēr arvien vēl i r spiedīgi
karsts, un temperatūra ne reti jau
p l 8 rītā pārsniedz 50 grādu. Tā­pēc
ikkatrs, kam vien iespējams,
jau rīta agrumā steidzas uz jūrma­lu
meklēt patvērumu no svelmes.
Strādātāji darba vietās aizver slē-ģus
un puskrēslā zem dūcošiem
ventilatoriem pūlas strādāt tik lē­nām
un tik maz, cik vien iespē­jams.
Nāk pusdienu laiks, un arī jūr­malnieki
steidz mājup, jo veldzi
vairs nedod ari Ķīnas jūras dzel-tenzaļganie
ūdeņi, un, sperot kāju
krastmalas smiltīs, sajūta i r tāda,
it kā kāptu uz sakarsētiem ķieģe­ļiem.
Tad vienīgais glābiņš krēslai­nā
istabā. Kaut arī tur, dzerot ledus
kafiju, vēl bez gala jāsvīst, tomēr
vismaz- saulēar^tari ^neskar. Slēdi
vārtus fabrikas, aizvifāš" veikalu
durvis, un arī- no citādi -skaļā ķī­niešu
tirgus pazūd apmeklētāji.
Baskājains rikšas vīrs kaut kur ēnā
ielās malā atpūtina savas sakarsu­šās
kāju pēdas im ar skaudība no­skatās
uz savu konkurentu, kas mo­dernizējies
un jo lepni aizvizina
garām savā velorikšā pēdēfjo viesi,
jo sen jau pusdienu laiks—„siesta".
Gluži klusas kļuvušas pilsētas ielas,
un pat klaidoņi un ubagi, kas tūk­stošiem
klīst pa šejienes pilsētām,
ir pazuduši, jo nav vairs neviena,
kas tiem atmestu kādu dāvanu*
Tikai krietni vēlāk, kad saule
lēnām tuvojas mūža meža zilajam
siluetam, atkal pildās ielas, un trok­šņainā,
raibā dzīve no jauna sāk
pludot visā straujumā. Atsāk darbu
fabrikas un veikali, no paslēptuvēm
lien ārā klaidoņi, veras logu slēģi,
un koku zaros savas dejas atkal
sāk tūkstošiem tauriņu. Iezemiešu
kvartāli, it īpaši tirgus, kļuvis vēl
skaļāks nekā priekšpusdienā, jo
pārdevēji vēl līdz tumsai grib tikt
vaļā no savām precēm. Preces arī
kļuvušas lētākas, sevišķi augļi, jo to
ir pārpilnība, un jau dažus kilomet­rus
aiz pilsētas tie dabūjami par
brīvu, ja vien pats nav slinks tos
saplūkt. Vienīgi kokosa riekstiem
vēl turas cena, jo ne katrs labprāt
lien džungļos un ne katrs spējī^rs
uzrāpties slaidajā kokosa palmā.
' Kad nolaižas krēsla, pilsētas ie­las
kļūst nepārskatāmi raibas. Ie­las
ainavas vienā mudželdi dižojas
pēdējās Parīzes modes, turpat bla­kus
vēl lepnāk promenē dzelt^Ss
rases pārstāvis smagā zīda pidžamā,
h^i pa vidu kā pelēks zvirbulis ko­šu
džungļu putnu barā molu mei­tene
savā skrandainajā tērpā. No
kafejnīcām skan mūzika, uz par­keta
švīkst deju soļi, tur satiekas
VISPIRMS kaut kūdu DARBU un
kaut kSdu DZIVOKU
Padoms Amerikas braucējiem
Daudzi spējīgi tautieši tikai tadeļ
vien vēl nav nokļuvuši Amerikā, ka
vēl aizvien gaida darba piedāvāju­mu
savā un t i k a i savā speciā-litātē.
Tādu darba piedāvājumu to­mēr
grūti vai pat neiespējami sa­gaidīt.
Bet laiks negaida un iet uz
priekšu. Amerikāņi to negrib sa­prast
un ir pieraduši, kā bezdart)-
nieks vai iesācējs Pi^^^^^^^ļ^^^^ļ"
nam piedāvātu darbu, ar laiku izsi­tās
uz augšu un tad pāriet sev p i ŗ
mērotākā darbā. Mes atkal to ne­varam
saprast. _
• Kāds tautietis lūdza izpalīdzīgu
amerikāņu dāmu sagādāt viņam
darbu v^ņa specialitātē. Dama,^ sirs-
SgTgrMdamV palīdzēt, griezās pie
vairākiem saviem paziņām un drau-
Abonentu ievērībai!
Lūdzu nesūtīt «a^s naudu
a p & ē s , jo vācu iestādes ta
dus sūtījumus konfiscē.
LCK APGĀDS LATVMA.
giem ar lūgumu pēc šāda darba
mūsu tautietim, bet bez panāku­miem.
Starp citu viņa rakstījusi arī
kādam labam* baltiešu draugam Dr.
N. N., kas pats ir bijis Vācijā un
latviešus \M pazīst. Tagad viņa par
visu to raksta „darba gaidītājam
savā speciāUtātē" DP nometnē V a -
cijā un nobeidz savu vēstuli šādi:
„Viens teikums no Dr. N. N. vē­stules
Jūs interesēs. Viņš raksta:
Mūsu mājā tagad dzīvo izciU jai^s
latviešu māksUnieks ar savu ģi­meni.
Mēs zinājām, ka nebūs ne­kādu
iespēju sagādāt viņam te sko­lotāja
vietu vai nodrošināt nodar­bošanos
kā māksliniekam, pirm5
viņš nebūs šurp atbraucis. Tagad
viņš darina gleznojumus uz koka un
glezno portretus.
Sāda pati metode noderēs arī
Jūsu ieteiktajam speciālistam:^ kaut
kādu darbu un kaut kādu dzīvokli.
Ar mazliet palīdzības šie alveki
gan izsitīsies uz augšu."
Iegaumēsim arī mēs šo metodi.
Pēo patruļas brauciena, mekljlotne-mieniieka
uzspridiinātSa mašīnas,
leģionāri atpfiiaa leni klajas debess.
rietumi un austrumi, dzirkst dzē­rieni
glāzēs. Spēļu zālēs īpašnieku
maina tūkstoši un atkal tūkstoši
piastru, bet opija ellē murgos
gremdējas dzeltenais, melnais un
arī baltādainais cilvēks.
Nāk pusnakts, atkal kļūst klusas
ielas, apdziest gaismas reklāmas,
pazuduši rikšu vīd, vairs nekliedz
saldējuma pārdevēji Visapkārt
kluss, blāvajā mēness gaismā rāmi
līgojas palmas, kaut kur iesaucas
nakts putni, tālumā murd jūras
viļņi, un pāri visam mirgo zvaig­žņu
siets.
Bet Šis šķietamais miers slēpj se­vi
briesmas. Daudzas ausis nemaz
neklausās palmu šalkas, bet gan vē­līgi
pūlas uztvert citus trokšņus, un
namu ēnās klusās ielas modri no­vēro
vērīgas acis. Nav ilgi jāgaida,
kad klusumu pēkšņi pārtrauc rokas
granātu detonācijas, ierejas patSau-tenes,
un drīz mēness gaismu pār­spēj
kādas eiropieša mājas uguns­grēka
spožā atblāzma. Skan patruļu
soļi, biedīgi kauc motorizēto vienī­bu^
sirēnas, un koku zaros sāk ne­ganti
klaigāt tūkstošiem iztraucētu
putnu. Itin drīz kņada tomēr ap­klust,
un pilsēta atkal iegūst agrā­ko
izskatu. Jau tuvojas rīts.
SveSniekam, kas pirmo reizi ap­meklē
kādu no šejienes pilsētām,
šādi nakts notikumi izliekas kā ne­lāgi
sapņi. Tas tomēr nav sapnis,
nedz brīvdabas izrāde naktī, bet
baiga īstenība. Reāli paliekami pie­rādījumi
rēgainajiem nakts notiku­miem
ir izpostītas šosejas, saspri­dzināti
tilti, nodedzinātas mājas un
pat veselās pelnu čupiņās pārvēr­stas
sādžas. Dzīve tomēr rit tālāk.
Leģionāri iml-ģina
no Jauna
saņemtu dņas ie­rod
Šosejas atjauno, sapostīto vietā uz­ceļ
pagaidu tiltus, kritušo vietā stā­jas
jauni ' -/.āji, un cīņas citu
nakti atkal turpinās.
Kaut kur Indoķīnā, novembrī.
H. KL
var ko darīt mūsu kopīgās lietai
labā. Vajadzīga tikai pacietība, ui*
ņēmība un pareizs apstākļu nover*
tējums. Ari es d^vojCi nomaļā vie»
ti, un luterāņu baznīcā (72 Jūdiesī)
etou bijis tUcai dienā, kad iebrauca
ASV, Saimnidd ir episkopiāļl. t«vu«
mā nav latviešu, ne arī kaut dk
lielāku coatru. Taču šodien — { io
divi mēneSieni - varu summēt ri-namus
panākumus, kas gan niT
lieli iepretim daudzu citu veikii«
mam, bet manos apstākļos tomēr
iepriecina.
Mana atslēga i r — labi padarīti
darbs un saimnieku pilnīgas udl«
čības iemantošana. Pie saimnifte
bieži ierodas ciemiņi un rtdi, ko
paveicis DP. Agfāko ..džungļu- vii*
tā glīti grāvji, no krūmiem un ItUU
ņiem attīrīta krastmala, uzkoptit
puķu dobes... Padarltaii iepriednt
pašu, saimniekus un viesus: „Vir3r
nice!" Tuvumā nav lielu farmu, īli
rūpniecības uzņēmumu, bet gaa
vienmēr pie rokas lēts darba spēki
— nēģeri. Taču ar saimnieku palb
dzibu galvojumi jau sagfidfitl tt«
viem tautiešiem, un trešo meklējam
pa citiem ceļiem. Arī ceturtais gik
votājs bija jau apzināts, bet saim­nieks
gl\4i negaidot paziņoja, k t
viņš pats grib dot manam radinii»
kam galvojumu. Jāpiezīmē, ka Istii
vajadzības pēc darba spi»bi saimi-niekam
nemaz nav. jo man pat vlt^
nam tagad te nav daudz ko darlb
.,£8 nemeklēju sev vergus,*" visi
saka, ..bet, redzot, ka kftrili^ strā­dājat,
gribu palīdzēt Jums un i z l
citiem tikt labākā dzīvē."
Vēl daži vārdi par propagandai
darbu. Manuprāt labākie panākumi
ir. Ja to veic pēc zināma plāna ua
mazāk uzkrlU^ā kārtā. Uzreiz dauds
stāstīt un dot grālnatas ar ttriem
aprakstiem — tā Jau teorētls^late
lieta, bet praktiski parasti visi stā-i
stitais klausītājiem „aiziet gar «UN
sīm'S Jo tiem griltt lajā vieU toJttK
sties. Pavisam cits efekts. Ja Jau­tājumu
kārto iespējami reāli. Mani
saimnieki, izrādās, par boļtevikiim
samēni labi informēti, tāpat viņiem
nav sveša DP problēma, un vtai
,zina arī. kur atrodas Baltijas m «
stis un Polija. Bet nesen mums gi«
dljā» runāt par vecākiem. Mant
sieva sacīja saitnniecei. ka tā'^gia
var būt laimīga, Jo satieku Um
ar veiJāklem. kamēr viņa n e k t - ! * -
zina par savējo likteni aiz d|elai
aizkara. Vai jūs viņiem nmdc«
stāt?" saimniece vaicāja. Paskaid*^
rojām, cik tas i r bīstami — biļf^
uz Sibīriju. — „Bet Jūs varētu id^
ņlem palīdzēt, nosūtot kādu sainliL
Ja jūs to nedrīkstat, uz Ziemsvēt­kiem
nosūtīšu es savā vārdā.** —
Kad arī to mēs noraidījām un pa­stāstījām
par latviešu d^rtficijām
tuvāk, saimniecei bija asaras aell.
Tāpat mēs darām un runājam ik­vienā
ndzīgā jltuācijā — pretstatā
brīvajai dzīvei ASV stādām U t v i -
ju. Izdevīgā gadījumā, pārrunājot
rokdarbus, lopkopību vai zvejniecī­bu,
Ilustrācijai ledodam grāmatu
ar Latvijas skatiem un angļu tek­stu,
ķuŗā aprakstīta ari boļševiku
Izrīcība mūsu zemē. Ja mēs to saim­niekam
; būtu rādījuši jau pirmajā
dienā, tad iespaids ne tuvu nebūtu
bijis tāds kā tagad, kad, a i | sa­viem
viesiem attiecīgo literatūru
rādot, papildu informāciju var dot
jau saimnieki pašL
Domāju, ka sākumā labākā pro­paganda,
ko-var veikt ikviens un
visur, Ir — krietns darbs. Čaklums
un godīgums. Par to uzzina tuvākā
un tālākā apkārtnē. Arī mūsu rok­darbi
un tērpi var palīdzēt pievirst
mums amerikāņu uzmanību. Ne Jau
katram, protams, būs līdri tau­tisks
tērps, bet, darinot sev un bēr­niem
apģērbu, īpaši adfiumus, tajos
var pasvītrot latvisko. Tā pamazām
radīsies kontakts ar Sfs zemes ļau­dīm
un iespēja informēt tos par
cilvēkiem, kam viņi var palīdzēt ar
galvojumiem, tāpat pastāstīt par
mūsu zemi un tās postu. Reālā
plāksnē no.<5tādits propagandaff darbs
būs gan sākumā gausāks, bet vē­lāk
jo sekmīgs.
V l r d ž ī n l j ā . decembrī.
Alfr. Ofols.
Iezemiešu prasības no dzīves M V
lielas; i ! laiva indoķlnlcin ivejnli-kam
reizē ir darba riks m mitekflsy
1^