Brivais Laveitis, November 1, 1948

              M- • 01
Motto:
• ; ^ - „ . ..,)«. ^
aigtims-bez speka I r gl5-
Speks/bez mai^uma- YdJ^vm^
: I z l a s o t "Br.L ;#5 rakstm
ku;'ä 25 meza v i r i at b i l d
•\ Afamilt onas' zeitenem im ^
' S a l l f aksas meit enu prot e$
t l i ; Ttgr. i,:^ n. ^ 8, :nevariia
nociesties nebildis, kadu
• •'VäTdu"
.eki saskata meltenti
s pec l a t v i s k a s sa
biedrlbas itkä, aizskarta$
v l r i e ^ u "monöpoltleslbas^
: but aktivajlem elementleB
un bildlnätäjlem. I r sena
patleslba, kä a r l kakis
riekei*: .beigtu p e l i y täpea '
sava taisriiba ,; Ir^^^^m
; v^^^^ ne
d r i k s t e t u aizinirst ka.
v i r i e t l s pec savas dabas
:: i r "lekarota Js^ .nn tiäpec:
mezinieki ,äizskärtl sä- •
väs vissvötSkSs Jutas ,
iekalsumä i e t v e i täläk
un pleraksta zeltenem : .
"gustekijiu kSräJu" . lomu , v
;kas- raksturiga kanädie -
tem un sveaa' l a t v i e su
sievletei.Beigäs p M si
sirsnlgos värdos ietele
meitenem sagJLabät l a t v i s -
k i i p a t n i skaisto saväs•
s i r d l s l i d z tuvu nakusi .
bus tS stunda , tas b f l d i s
Täpec nesaprotama un
steidzlga' l i e k a s but H a l i -
faksas meiteijuuztrauk^na^
un. talsnosanäs nevietä.
Grlbetos teikt , ka H a l i -
faksas meite^iu r i c l b a ^ i r
vedama sakara ar t o päsu
" pui s ie.su" s abiedr ibas, t r i
;kum.Citädi tacu sädi.strl-di
tfvctu i z c l n l t i ^ u z v i e r ii
tas un a t k r i s t u ^ s l pubi is
/kä puisu apsudzesana. ^ v
Kas gan nezina , ka s t r i -
• pai p a r i s avusi ^ kä da].i-
^ vi enu , t a otru. :.Ir ta CU mums aizmugure•laiks ,
kad ikdienas parole blja;
vajaga i;iemt. v i s u , kas, da-bujams,
ja negib klut par
godigu vie nt i e s i t i.t T äp e c
• ne a p s kat i su j au z i nama s
parädibas dzimtene. , Väci-jä
, Austrijä u.c . L a l ^ a ri
kä me s nedrlkstam redzet
t i k a i c i t u "väjäs; vietas"
Bet apzinotiesvsäyejäs ne-
^ kad-nebusim e g o i s t i s ki
vienpusi;gi .Zinama ieclet.^^ •
ba tacu i r pamatnoteikumx.
k a t r a i sadzIves fopmai un
pirraä karta jau s i e v i e t e s
. un v i r i e s a attiecibas.
+äpec Halifaksas. meite^u
kategoriskais imerativs;
K l u s l j a t > jus a t l i k u s i e
svötle " neiztur k r i t i ku
un nöraidäms.Man sl^iet ,
' ka v i s s meite^u raksts i i
saprotama , bet ^nervoza
"apsu.lapu tricSsana" nä-kotnes
v§ju gaidäs . y Bet
nekas - t i k a i pacietlbul '
Zieme^u mezinieku nometnes
vienkopus aryien i r v a i -
räk t a u t i e s u un tas jau 1
i r daudz savädak nekä but
v i s u l a i k u t i k a i starp
svestaut leslem vien". *ä-pec
saprotamas i r meiteiiu
i l g a s un tas ne but u jfi"' -
i z t u l k o kä "kaklä kärSansOs
gatavl ba ,M e za. v i r i e m butu
.arvien jäatceräs:_, kä l a l -
me. nepacel ci.lveku t l k ;
augstu, l a i tas nellgötos ;
pec dräuga. :Un to;.{puisi ^
pa^l piedzivis pec "klau-su
'J^gadä-beigäm i z k l i s t ot
plasajä zeme. V:,v
Un beidzot,[j-ot 1 l a b l : zinä-dams
välruma puisu s i r s n l -
gäs domas par.zeitenem .
vispär ^ varu. t e i k t , ka : .
!'kapu zvanl" net iks gal - ;
dlt1,bet neroaz i l g i nebus
jägäida) kad p u i s i melte- ;
nes b i i d i n o t telKs Jä^a
Ziemeinieka vSrdlem:;.
Cik v i e n t u l i s es esmu b i j i s
No supu^-äylldz dienai s a i
Cik c i e t l s daudz,cik 1z - V :
b a u d i j i s , .
To telksu Tev,es v i e n i g ai
Lake,Ont. Ösk.P.
24 Iät Vie s l uii 77 igäu^l >
kas augusta beigäs väronigi
ma zä s l a i v a s slf:ersojä okea-nu,
heiegai 1. ieradäs Kanädä,
piestäJotles Halifaksas r e i
da,oktobra beigäs ,säpema :
savas likumigas u z t u r e s a ­na
s atlaujas Kanada , ar
tiesibam iegut Ka nä da s pa -
v a l s t n i e c i b u.
Atyadu vakara .,ko . Iffimlgra -
c i j a s btrojs sarikojä ko^
pä ar begliem^izpaudäs ne -
p i e r e d z ^ f i slrsniba.P^c kpn
certa, kuj?a piedalljäs Igau
bSgJl un Halifaksas l a t ­viesu
mäljslinieki (Vetra ,
B r i l t s ,Strombergs)>latvie­su
b e g l i ImmigräclJas vadl-tajam
pasniedza piemi^al
l a t v i s k u gredzenu un ziedus,
bet igauijLi tautiskus rok -
darbus.Immigräc1jas 7adItfiJi
M r . C h r i s t i savä ruha apbrf-noja
b a l t i e s u milzu ener^i-j
u ^ l l e l i s k o stäJu un I z t e l ­oa
prieku par vipu ierasan
nos un kopä pavadito lalku,
kä a r l päzlihoja > ka beg]^i
l l d z darba un dzivok:j.u at»-
rasanai yar u z t u r e t i e s lm -
migräcijas b i r o j a telpäs un
malze.Vakaru nosledza ko -
plgs azaids un dejas .Sari
kojumä piedalljäs pärl par
300 h a l i f a k s i e s u . Telpas
greznoja Latvijas un
jas hacionfilie karogi.
Atomrupnleclbas centrs Ontario provlncg
un
' (noslegums
brlvs,kaut a r r dazreiz
tas butu jäiet caur z e l ta
räktuvem v a i mezu mliklajiem.
kä tägadSjle npteikumi to
prasa.Bet 11kumiem 1r ar£
likumi ,ko pläsi I z l i e to
c i t a s tautas un t l c l b u
bräli -. sevlslfi z-idi uri me
noniti.So llkumu t i e sauc
par asinsradniecibu un ko-plglem
lidzeki^iem atro.d ko- D1 g us e e~\MS sa yö jo ledabu^
i a n a l Canada-Un likums lab-
3rät akcepte aslhsradnieci
)u, Ja a i z • t ä st ay gaIvoju­mi
par asinsradnieku maizi
Canada.Vai l a t v i e s u skaltan
nemitigi pieaugot a r l
l a t v i e s p s nepieaugs vieno-a
aslnradnleciba? Gribas
cer§t. Bez vienotibas to .6 sa sniegtUn par vienot ibu
jau runä.Notikusajä pirma-
" s. ä TKr~ä ci nV»a t l drl aQ sC" 1l •a54t'*vr4i AeC ^sIuT '1r->^v«
jres ä (±T pieijemtl s v a r i gi
lemumi^ - vie not ibu vajaga.
Bet pagaidu vaIde vei nekä
nav d a r l j u s i svarlgäko un^
neatliekamo uzdevumu veiksa
nai.
Soreiz kongreaa protokolä
u z k r i t värdl :"ruhäja " ,
"apsveica" ,"pateicas^ ,
^leteica",bet "nolema " t i ­kai
vienu r e i z i : ple statu
tu Izsträdäsnäs uzdevuma.
^elIMusu palidziba nelaimi-gajlem
Dg steldz. S t e i d z l -
eakais bi ja Fonds, un ja tas
butu bez l l e l i e m värdlem
reälizöts , tad Apv ieniba
varetu jau lepotles ar
l i e l u panäkumu.
Pirms kongresa
:namsr par domstarplbäm Ä'anädas l a t v i e s u biedribu
vldu , bet domstarplbas pa^
r a s t i i r l i k v l d e j a m as
nö 2.1-p:) ''VrV';-;^
'Kongresa nevlengabalainlba
butu a t s t S j u s i v e i smagäku
iespaidu te Halifaksä , ja
, pa milsu p l l s e t u ne butu " t ra
k o j l s " jau plemlnetals
"vieglprätis" no Sav Väistin:
Vilja aktlvitäte un darba :,
impulss iepretim kongresa
iemumiem tiesäm Izskatijäs;
pec vieglprätlbaa ,jo dar-bojas
bez statutiem
Vips ieradäs kä privätper-sorifl;
un ludz •• vina värdä
n^nilnettas jau ta.päräk. pa-zlstams
ar daudz padarltieE
darbiem.Ieradäs pec lako -
nlskas vestules: - kad es iet
b r l v s un y a r i e t atrast l a l ­ku
garäkal sarunai ^par l i e -
laka skaita l a t v i e s u beg]Lu
ieye^anu Kanada? Tacu no_^ ^
gaj^äs sariinas t l k i r i z n a -
ca kä pie pusdienu galda . .
Tad maSina jau traucas uz
izdegumu,kuru ffles ar B r i l t
tu kä l a j i bljäm iecerSju»-
s l latv.lauksaimnieku ko -
I o n i j a i . L a l .kautko^tä:täk^
runätu un d a r l t u , s l s spe-ka
v i r s pats grlbeja redzSt,
vai zeines pamäts i r p i e t l e -
kaml bagäts ceribu pIinajam
domäm.Cerlbas sabruka- ar
zemes v i r a acim yerojot ,
sis pamat s Izrädtjas: par •
tuksu lieläkai nakotnei .Se
Bet ceribu vietä radas g r l -
ba- Nakosa r i t a maslna jau
itraucäs, c a u r i Jaunskoti j ai
un ätradäs mezs , kas. s o l l -
ja cltus pamatus, atradäs .
jaunas :ka:^;*avlru barakas, ko
pärcelt uz meza s t u r l p i r -
1au bl1a z i ^^^^^"^ mäjokliem,atradäs f a i J r . f i . 5 r » , naudö plrmajam zemes iemak-
T:arpiDam säm.Nakösäs. dienäs b l j a ga
ar väldlbas y i -
- -ii
Jauno_Kanadas laty1e Su piederlgo
t ag ad plenäk-Mont rea:ia s 6 st S -.
ras sarunas
ri«m,sedes, apspriedes.Viss
l i k a s jau dzivoja,un,brl - :
nums, pat nesQpeja nemäz
t i k smagi,kad v l s s jau pa-.
d a r i t a i s :sabruka pret Jaun
skotljas yaldlbas leno do-mu-
viijii atsäcljäs pSrdpt
mums zemi.Viss likäs sabru-c
i s , t i k a i pati doma ne >
Latviskäis pulveris
iededzies -un speka . — -
ai z^avas uz Jaunb r un s ve 1 gu
un zinu, skrles. kaut cauri
varbut to
arl un ja s i ni
nelededzinas
saki^stinas citäs. s l l e -
des.Vlns aizbrauca > bet
nomalajS Halifaksa mums pa-
'"" clhÄV:/;,k^.; latyiesu
arl AjnSrlkfi y ^ i r
kas nerunä y bet
dara.
Halifaksa, -
1948.gadÄ
Tv