Bavarijas Latviesu vestnesis, June 21, 1950

              • i : :
l i
5
- ^»*;..*
TreSdiētt, 1950. g. 21. Jūiiijt
2LJilD^fi
•tof iztelkUlf donuui nav katri liņi aif
Pasu vaina
imrr NORŪCO DARBĀ MOBNI^S UN
GAIJ)NIEKUS
ifotesta un svinīgi
If^jtūiija atcerei
sēru akti 14. un
%m.m U^^iMmm Latvijai
thrim šp^triām dzīvā ^āka M-mdVfdļ^
konitatidafai^ ka dzim^
i i l b t vims . f r i m ^ gadui tiav pie*
ttlaiii tautai dzīti ipēka toglabā-ianaf
t » ka iĶ^lama lendeoce
<tsimiffi}ai itraulam lamaziiiālo-mm.
Vn ibmēr, cik var aprlert no
I4>bveniem datiem, tautieši Vācijā
tiutai d z M ā^tiutgmm de>
vali vairāk IMIEI dtur iOsmm
Ttfim trimdinieki. Tai notidi par
āpia nelabvēligajiem ap(iiāk)lem
^ J i , mr Hm a a s i ^ t U bijii Jā-
Mv^ kuatmli tm kur pirms va-
Iftti^ mUmam ooptetnai ndzet i a -
gldtjis uztura jautājums. Tieši ne-pieti^
ttmaii uzturs Uds vecākian
atdomiUi^ vai nsv nea^bfldlba
r i d i i MrcHii^ Sddii bažas vēl pirms
n^iad» iadlem Izteica aH latviešu
āfiU lift ttilrinātnieki> Falpalldd-ba
un ārzemju tautkšu atbalsts
siēj^ l i e l i pm taglftU stfvDļdL
Pieredze rādījusi, kia laikā no 1946.
-^im. g. dzimušie bāmi nav ar
sHktāļdi V i i ^ u vai līddiem citiem
trūkumiem kā l a b v i U i ^ apstāk­l
i s (izliiitišii bēmL
^ Zviedrijas, Anglijas, Savienoto
vllšķu,^ Kanādas, Austrālijas uc
lielāko latvleiu trimdas zemjii tau-
Uldi dzīvā «peka vain^šatift bijuši Siusāki. Izņemot Zviedrijas lat-
^ u % pār«o zemju tautieši kom«
plēklijiilii» i|o Vādju ititfijuša-iieok
mOsu tautas locekļiem. Ja vē-tti^
ārpus Vācijas vēl straujāku
dpnjit^u samā«inSJuniu,.tad to pa­gaidi^
varam Izskaidrot ar pastip-rteātu,
ekiistences ciņii, iedzīvojoties
jiunot apstākļos/ Sava nozīme te
bijuli i^.ģimepei l o ^ atiķirša-nļU.(
AuibiUiā)» aavas ts^tSbiM dzi-v
k l^ted^ izvēķi trOkumi (Anģll-ji),
-niHKidtā. Iļģam laika izkalpcla-na
u. MA ^b^^OBil faķtorL
vku ttaīttnlbu iaimnledsklem' Jau
tājuļ(hlm Bet vai Zviedra un
tipat Ani^jas tautieši nav Jau šo
iOeksni pārkāpuši? Ar! aizjūras ze*
mēs Iklai da^i dx^ pienāks tas
laiki, kad nepieciešamais pamats
zem kājām būs rasts. Vai tas nav
sākuma laiks, lai raitu visai mūiu
dzīvei Udzivarojumu?
Par to, kai ir saimnieciskais pa­mats
ģimenes dzīvei, var dalīties
uiškati. N«būi mazums laužu, kai
teiks, ka tiem nepieciešams nogul-dtlumi
bankāt labi mēbelēts dd-voklis
vai savs nekustams īpašums.
Ja mis'no Visa daritu atkarīgu
ģii^eiSMI (BaOv^š liodibināšanu, tad
bieži vajadzētu paiet gadiem vai
paf būtu jānosirmo. Šķiet, ka ģi­menes
d^ves uzsākšanai, pietiktu
a^ nelielu rocību. Saimnieciska no*
stiil^ināšanās tad varētu palēriām
tītfiiiināties.
Latviešu sabiedrība, diemžēl, ir
kādu citu uzskatu :varfi. Novēro-juiņi
rāda, ka liela mūsu sabiedrī­bas
da}a kā agrāk, tā tagad tiecas
nesamērīgi pēc materifflo vērtību
krjišanas un vairošanas, atstājot
n o ^ ^ fārējo. Tādē} pe vien mū­su
gara dzīve neuzrāda pietiekamu
pUsukumu^ bet šis pats apstāklis
sliltindzinājis un nomads savukārt
tātitas bioloģisko dzīves pulsu. Uz­skaiti,
kas {tenā vietā izvirza man-tīf
J4n otrajā pārlaidgas vērtības,
l i ^ a par sa^^obltu dzīves riņu.
SI uzskata līdzgaitniekus redzam
ail šodien nasM ceļot mājas un
vietumis pat peldbaseinus, jp tas
v i ^ SUet svarl^k par pietldgas,
bet dabiskas dzīves gājumu.
ar dīvainu sajūtu Jāvēro
tautieši, kas nepieder vairākumam.
Lūk, vai kādas negh>zāma8 patiesī­bās
dzīvības sēklu nav izsējuši tie
divi jaunie cilvēki, kas, pirms gada
.ierazdamies Savienotās valstis no
kādas Bavārijas DP nometnes, visu
lilku^sūri strādājuši, lai tagad cir­stu
Jaunas stigas savai dzivd? Tie
nolēmuši, ka algotu darbu ārpus
mājās tiurpmāk strādās virs, lai sie-
* vai dpttt iespēju auklēt viņu pirmo
atvasi. An ar viena ģimenes lo­cekļa
izpeļņu tie .spēs eksistēt
^ Vāl siltas mātes Jūtas nav atgrū-dtišas
dvēsdes slēģus tai tautietd,
. kaš Izi^ājust valdības atļauju kā­da
latviešu blqra bērna ieceļošanai
Zviedrijā, lai to ņemtu savas gā­dības
skīRVfis un pasargātu šo bēr­nu
ildt dtādi nenovērSjOnās pārtau-tdšanas7
Vai šim pašam piemēram
nevarēs sekot. Amerikai latvieti
inep^Idami sev l a t v i s bāriņus
ko liktenis nesen noveda Savi^otās
valstis?
VUtBKM BkN^ki9 kazariiiju nometne.
ar 5 ^ (422 latvieši) iedzīvotājiem kā
ļtisBOlk aBMsikāi^u Jodiā'picdBiivo-'Pās^
iešanu vācu saimniecībā. Pārskaitī­šana
s M f 12. }ttR!)i, katram Izpiktot
i s. reģistrādjas l ^ u ar parastām
Ēsonālijinļ, kā ari atiimi par iera-
08 Vāc|l& idcni karti atņem
un ITdz kenkartes saņemšanai iz­sniedz
pagaidu apliecību.
Procedūrā bija vērojama vācu ie-rMņu
tieksme ģermfinizēt kristītos
vārdus. Tā Kārlli pārvērtās par
Kari, VOii par Wl]li, Jānii par Jo-hamL
Kav skaidrības ari par pa-valstaiedbai
ierakstu. Uz atkārtotu
nometnes adminlitrātora protestu,
Nometņu
dzīve
l O a V. īSmftALB tagad apkalpo
vairiku nometņu draudiei fiezvigi-Hol-ftteini
un vil daudzaa vicu tllmnlcaB. pa
kuŗim iikdilti mOsa titnUeši! Kādam tbc
fUmaJ^m tauUettm U noiemii paSdzet
ar aayim aalnim, kaa sUiņajam naplacte-lamas
veteinM» atgOlanaL
nMmmoA Utvidhi'komlteji, dleigan
atsauei'gl p&tdaloti^ nometnof ie<MvotS'-
Jlam, Ievdili Ptinsnēnt (priekiiUia).
A. KrOmiņu, X. Oriviv Gobiņu im Cm.
Sktijerileku. Komlt^ai va(in>i katni ne^
dilu noUek raferiU. kaa pulcina diezgan
pialu HOautftilu'akaito. Bg. al«>]ai ma­sēji
dir. IL Šiliņš itSstSja par izminto-li
«ii liitivljii dabas pieminekļiem, kai
isrUtfla dsvae debates.
LWf turpniāk^dzlfm virtfi eaur'vi*
eu bamlcas organlsif^im. āinb dienfis
saņemtais un nometnēs IzdalIUls LWP
mantu «auļiļmi, IpaU itt§]r<»i(^ slimos un
tos, ^na liegta iespi}alsci4Q^ Ir pe<ie-jili
im'turpmik Vidji ]>aUek* aprūpe,
ki norfida Lwy dir. Kn. tlhmdarsons, Uks
SS^iS^ vicu baznīcas palld^bu «Ev.
reģfstrādjas lapās pagaidām nerak­stīja
«pavalstniecība nenoskaidrota",
bel «tami J [ i ^ ^ ^Fole" utmL, pa­skaidrojot,
ka kenkartē ieraksts at-bildliot
tam, kāds būšot norādīts
jauna}! Vācu DP Ukomā.
Vēl Atzīmes uz reģistrācijai lapai
taisīja vācu sociālā un darba pār­valde.
Pēdējā tos, kas sevi atust par
veseliem un pēc kuru aroda ir pie­prasījums
(mūrnieki, būvgaldnieki),
tūlīt norīko darbā. Policijas ierēdņu
iztauja stii»rā mērā atgādina skrlnin-gus.
Dažs labi i o ferādņu istabā pa**
vadīja pāris stundas. Jāatbild pat
uz. tādiem jautājumiem, piem,, kādēļ
šķiries no sievas. ^
Pēc pārejas ^ c u saimniedbā resp.
IHO aprūpes izbeigšanās bija pare­dzēts
nometnē Izteldot zināmu pār­valdi
no pašu nometnes iedzīvotāju
vidu», šim nolūkam Jau izraugot at-tiedgas
personas^ Wcu lerēd^ to­mēr
paskaidroja, ka pārvalde gan
būs, bet tā sastāvēs tilcai no vado­šiem.
Kā šis Jautājums beigās at­risināsies,
nav zināms, tomēr jau ta­gad
skaidrs, k a latvieSu nadonālās
pārstāvības nebūs, vismaz Hdzrunāt
pārvaldē tai neļaus.
Pirmajā «iekļaušanas dienā** no­metnē
ieradās Bonnas valdības iekš­lietu
un finanēu, kā ari amerikāņu
armijas, dvllās pārvaldes un IRO 1
apgab. augstāki ierēdņi. Bez tam
bija . atbrauds . ari LWF pārstāvis
Lazarets, kas izrādīja nopietnu inte­resi
par nometnes iedzīvotāju turp­māko
likteni. Sarunā ar administra­toru,
kas viņam iesniedza projektē­jamo
darbnīcu plānu, L. soUja mate­riālu
un morālu atbalstu pēc pārie­šanas
vācu saimniedbā.
Nometnds pārņemšana turpināsies
līdz ihēneša, beigām. Vipoai'
UtvieŠB tautai iēru dieni — 14.
|Qid}i vIdA btvidla nimieinfi rietu­mu
Jostās notika svinīgi iēra akti,
kilševiima upuŗui pieminot, un iēru
dlavkalp«M 19. « B IS. J i i i l^
Jauktajai nometnei, kur dilvo bal­tiešu
DP, pienw Pinebergā, Olden-b
u i f i won lB»pliui aklai riķola vW
baltleiL m^t viii <au«^ «ttiMeitl
lOedallJii vJiih4a rakstīšanā rietunra
ae»okratiiAu> Uelvalita v»d!ttjiem
I E C E L T S A D M I N I S T R A ­T
O R S P A R B i Z t I C i GO
B A 2 1 ^ M T O I M D Ā
Rūpei par Latvijas pardztidgās
bazniciil nākotni, slimības gultā bū­dams,
baznīcas virsgans, HIgas un
visas Latvijas metropolīts Augus-tbii,
saziņā ar iūtni un ārkārtējo
MP^"" n)Sm&imor}x virsprie-iteri
A* Grāmatiņu. Jaunajam «d-miniiMtoram
uzdoti vadīt Latvijas
pareizticīgai baznīcai) dzīvi pa emi­grācijas
laiku saziņā ar sūtni K.
Zariņu un pēc atgriešanās brīvajā
Latvijā kopdarbībā ar likumīgu
Latvijas valdSbu līdz kanonlski
ēvelēta virsgana-nietropollta iesvē­tīšanai.
Iecelšanas rakstā metropolīts Au­gustīns
novēl virspriesterim A. Grā­matiņām,
atgriežoties brīvajā Latr-vijā,
izravēt no Latvijas pareizticī­gās
baznīcas Mastevas gara nezāli,
kuru tur bagātīgi būs>sējis sarka­nais
metropolīti Benjandņš (Māsr
kavas patriardiāta' ieceltais basmi-cai
vadītājs Latvijā. Red.) un at­jaunot
autonon\ū baznīcu Konstan-tlnopoles
Vispasaules pisitri^rchāta
jurisdikdjā.
A. GrfimatiņS, dzimis 1891. g
Stāmerienas draudzē, absolvējis Rī­gas
garigā semināra 8 klases t91Q.
g., kad iestājies Varifavas universi­tātē,
nobeidzot juridisko fakultāti
ar pirmās iķiras diplomu 1914. g.
Pirmā pasaules kara laikā stājies
veco latvieSu strēlnieku rindās, bei­dzis
karaskolu un. uzsācis virsnieka
gaitas. 1919. g. brīvprātīgi iestājies
nac. armijā un bljts pulkv. Kajpaka
tāba priekšnieks. Vēlāk strādājis
par kara vlrsprokuroru un kera
virstlesas priekšsēdētāju. Trjmdā
atkal aktīvi piedalās baznfcas drfvē
Ziemeļvādjā, ndz kamēr virsgans
Augustīns viņu kā vecu semlnā-ristu
komandē par pareizticīgās baz­nīcas
pārstāvi uz Lldbritāniju, kur
viņš dtigi organizē baznīcas dzīvi,
'rāvesta A. Grāmatiņa adrese: 44,
Cliftm Gardens, Londbn, N. W. 11,
Great Britain.
Kujfis cel
enkuru..*
Visāda nosaukuma jūrām pāri
braucot, sirds satraukuma pilna vai­cā,
kad bddzot kļūsim pāri lielajai
Sāpju jūrai? Līdz ar Īstiem kuģiem
.^on^i ķuģi,^^ai aizv^(ļ
imu^jja^^to z i ^ kuf.esaiTi dzimuši jua
aastapties ar mums tuviem un ml-ļ
im cilvēkiem. Bet vai šie kuģojumi
dod vairāk miera mūsu Md>ang6tajām
sirdīm? Nē. Un bango jūra un bango
sirds, kurā apvienojušās sāpes
cēja savās slejās. Koncentrē» sttlā
ieturētajā uzsaukumā atspoguļota
padomju .invāzija Baltijas zemēs,
galvenie vaininieki šl varas lakta
realizācijā - Višinskii, Zdanovi un
Pozdņakovs, no kuriem divi tagad
tēlo nevainīgus miera eņģeļus, Balti­jai
zemju izlaupīšana un iedzīvotāju
terrorizēšana'deportācijai tm iistē-matiski
piekoptā cilvēku iznicināša­na,
luki turpinās vēl šodien. Uzsau-laukumi,
to noskaajis, piedaloties sini «n proteite4idctā,tt Iii «Mitrai
, «a daudU viea sabl«imias un preses plrsa^^
k u r l i tika atiļUttnātft mums nodarM
netalflinNi, attēloti apitik}i padomju
otaipētijāi Baltijas viOitli un Ugte
iestāšanai, lai mH pēe l e i p i f r i I M k
atkal atgūtu ifiva brīvību.
Britu joslā 14. jūnijā viens no pla­tākajiem
upuļru atceres brižiem no­tika!
Osnabrikā, kur kazarmju diev­namā,
pārpildot to Udz pēdējai vie­tai,
pulcējās latviešu sardžu un
transporta v i r i Aktu sļāka dievkal­pojums,
ko vadīja sardžu viru mād-tfijs
J . Meisters, un pēc tā pēc vecas
sardžu viru tradidjas nodziedāja ko­rāli
ar dzejn. L. Brelkša tekstu —
Daudz vētm mums jau pāri gājis un
Latvijas himnu. Latviešu sardžu viru
saimē ir visvairāk to, kam baigā
13.^14. jūnija nakts izpostījusi viņu
idzivi. Aizvesti vecāki^, devas, hēini
W citi tuvinieki..-<j^0iņ &ļfi .īm
fijgf^ ViW
igļm 4āpim Viņi pifmiiļ, JAVIU
^ ā i l M U B O ^ u i ^ ii ta&
tomēr ^ varmākām nāks atniakiai
stunda, kurā ari vJīgil Mfit. 4
iUnerikāņu joslā ! l i 1 Ū n q i ' t ^ t^
atcere vi^lašāk bija izvērsta Nei*-
burgai invāHcto centŗSt ko ||vjulfja
kumi beidzai i r
lei no baltiešu likteņa^
No dtiem limiT. JfiiiJt^ a ^
un denumitrādjl^iki ^ i t t ^ vēl
jāmin britu JodAUditiMi nometnes
baltiešu protesta d«i)il(rāclja pil­sētai
centrā, kuŗal ilģttiaiii pievie­nojās
ari ukraiņi im k i i a ^ ^ ap
un
ar
dzimtenei atnīiņu ikaistumu'...
Redzot to mantību, pattesibš naba-1 dte^īlļiojuiŅi i p tajaŪdu ,
dzigo bagātību, ko mCKu aizbraucējikaroga^lautarafi. bet n o s l ^
paņem Udz. gribēto» jautāt, vai tas ir fe»^
viss? Vai kaut k u nav piemirst*, ko P S r f * ^ . , ^ - ^f^^ . " ^ S * * * ^'
steiga nejūtām, bet vēlāk toties saJu-P» jnvalK" W f vietā M^. ««v TW-«..MM«
ttsim jo sāpīgāk? Vai tas nav laik- U«d»6^^I^^ deņjonstrantu. ^Demonjtoādjā
raksts, no kura risinās domu un a t - ^ ^ L ^ ^ ^ ^ ^
Ir siņemtis nn isstitttas Itfiffik*
su Litviji pirstāvSeai Vidji
LKFB II sant. propiiiiMii «ii^
kas. Vttipat dabajaaiMr JopieJ^
ari l lata propaiandu.auurmki»
ru tsplatinuus temiiņl isaeml
tikai I. f. 1. augusti.
^r<^iiiir«bii wffk^ iiaikas
pifilo JUNFi pMkiaii vilC
aai <proparaiidas Uteritavii lido-
.šaaat* Utrieln delegātu itl^ilstffa-
^nai staH^uttilEls iiaiksml^ utth
rvepagtaiM ag^rtou aeatneto
pastmarkas*.
Atbalstiet elņu pret ttranaljo, ie<
Stipilrttti «n ntrikif si Mmt
markas.
IiGK IKfOBlUCUAi KOZARI.
Esmu no viena otra aizbraucēja, Svincovš un^ keibuigas ^iliētius vecā-1 t i ^ u baigā likteņa attēlojumu^ De-kad
tam pēdējā bridi ievaicājos, vai kais Konrtds uii. sērU 4ie^kalpojun?a monstrāciju noslēdza Uetuvldhi pāŗ-nav
aizmirsis pasūtināt laikrakstu, vadītājs, vācu ?v. l u i draudzes mScļstāvja E. Ziliusa uzruna un dedzīgs
dzirdējis izsaucienu: Cik žēl! Tiešām Cvangers, kas pats iŗ bpUĪeviku ag-[ aicinājums vācu tautai kopā ar brivo
to piemirsu! Tā tas nedrikst būt Lai resljas upuris. ļ Eiropu iet cīņā par pasiules a1ļ)rivo-ari
dk nabagi esam mantiskā ziņā, Sakait ar p)rotesti akdju Nelbur- šanu no komunistiskā azlātisma.
nedrikstam izlaist no rokām pēdējo gas baltiešu komiteja izdeva IpaSu Amerikāņu joslā iespaidīgu de-saiti,
kas mūs var girā saistīt ar uzsaukuniu vācu valodā, ko ļzplatija monstrādju izdarija kādas baltiešu
dzimteni, kas var mļs garigā ziņā vietējos iecizTvotāJosim ari vācu pre- sardžu vienības 300 vIrU Bambergā,
bagātākus darit sei, kas to līdz ir attēliem publi- sarīkojot vienas dienas bada streiku
Ja mēs ari prastu lasīt svdlās ze- • H^^g W*^L^Sf.^ii!S? mēs laikrakstus svešā valodā-tad ne- 1.,^^:-^^^^ ?«dojot Rletumberllnes iedzīvotā-kad
tie tomēr iesniegs to veldd sir- N-llaV^^^ " , ^, «
SAr.Sfe»1SS: apmi<a1)as Centrs dar-lS»-'^.»arvr
kļūt Vēl smag^ā stāvokli nekā ir tie, lamja iieigi. Ludviasburgis arodapmi. a S t e ^ ^ n K S d S%
kas Jau tagad žēlojaa par lielo un ne- ««ntri bOs u. Aoinieku lauudums. «uuetis v. uaie, starp ciu«n vie
panesamo vientulības iziūtu ia nav r i ? ! ? " ^^^^ pastiv«anas ap siem bija Ieradies ari lietuviešu prot
ksS^mlsfl^^^^ ^ UTU U P U guTuli vajadsigis aroda Jdnā- Končlus no ASV, kas apllednāja, ka
sasniedzami savi ļaudis. ^i^^l'^J^T^J^ m^W^ ^^^^^ noteicējas aprindas izprot
^ Avoti, no kuriem izplūst ilgas pēc S žSIkSdJfkiu sTO^tdSl? to uK baltiešu likteni un iestājas par Bal-dzimtenes,
nedrīkst izsīkt Ja par to kā» kad neskaitimas mo iestādes lUcvi- ti] sēru dlev-allaž
riipēslmies, tad panāksim drds gfft^Jf S?%f?^JSuS^''M ^īSSh^^^^^ bija ari Svābu Gmlndē.
darbottesaii drosmi un mieru, neatkarīgi no tā. fpciiep gii.S jlduULja ki ^««^i**» ,I .p iedaloties 3 garīdzniekiem. ProtesU
vai atrodamies uz kuģa, kas tūlīt pa- juija sīkumi sāksies jauns kurss, pie aktā uzrunas teica LNP prez. loc V.
cels enkuru, vai nē. J. Goldmanfs I kam arodapmIen>a notiks lādSs nozares: I LambergS un latv. kom. pr-dls TllikS.
- . SIL"52SS&L*S«S!^^ dievkalpojumu vadīja
.T^ā^sJ L„m^ialz.ā.^s, ..L atvija.s »; .rv'i''ert*ā , ko mmēerrkĶtilieecciijgfli ssaagriiaanbSa nnaacdioonnfailioo S«uUbD-- « ^ '^^^«1,^^5^3 ^^ u^gj, kurpnieki, eiektri- aktā runāja kolonijas pGandonmbeersg sp,r -bdelst
štanci. Latvifešu asiņu balsij navļķi, radlomidiinlķl, mailnrakstltājas vai K. Kalniņš.
jāapklust līdzīgi latviešu gara kul-JpaviMm is dažādos arodos. Kursu Ugums p^^^ padomju tlranniju šajās die-turas
radītājiem spēkiem. Tie mūs r nfis dievkfllDntumns tan5irc»iX un
q a t u r « TiP 1M»T»I Apmācības centri pistāv skotaleku In- "?f, "^^*^ļPOJ^ SanaKsmēS im
L Mzigi pavasai^^ Pa- u^i^'^ar g^aS,teip^^ atpūta, telpām gajlenos demonstrēja ari tautieši
llern ieraus mus dzīvības plūsmā, ļ ntt. Bfaitites skolniekiem issniedi» reizes resp. baltieši dtās zemēs Starp d -
^totTip piemērotiem sarīkojumiem un
aktiem Dānijas tautieši nolika vaina­gu
pie pieminekļa Kopenhāgenas Ves-tre
kapsētā un dzīvi piedalījās vēs­tuļu
akcijā, nosūtot tās ASV prezi­dentam
Trūmenam. Starp daudza­jiem
sarīkojumiem un protesta ak­tiem
ASV jāmin Oregonas štata lat­viešu
dievkalpojums Milvokijā, k u ^
piedalījās ari augsti amerikāņu ga-ridznleki
un ko atzīmēja ari vietējā
prese, nosaucot 14. jūniju par „Bal-tieSu
Perlharboras dienu". — Plašas
baltiešu demonstrācijas notika Bruk-linā,
kas beidzās ar rezolūdju — at-
Ibrivdt Baltija
aizceļojošie tautieši atstāj aiz sevis
Vācijā, it visur, kur mēs alzklistam,
radāma jauna „mazā Latvija" lat­v
i s ģimenes veidā. i ^ mums
līdzi, kur būsim mēs pašL Tā
spirdzinās ar savu dpu mūs vistā­lākajā
svešumā. Tā uzturēs drivu
latvi^u valodu un dziesmu. Un
reizē ar to n(»tiprināsies nesalau­žamas
ticības sakaru ceļš ar tēvze­mi
Ja līdz šim ārējie apstākli kavē­juši
latviešu ģimenes brīvu attīstī­bu
un suverēnu pašnoteikšanc», tad
jo dienas rodas labāki priekšnotei­kumi
tam. Ja latviešu ģhnene ta­gad
neradīs spēcīgu plaukumu, tad
tā būs mūsu pašu vaina.
Bez politiskās orientādjas, mums
mūsu sad^vē un nostājā jārada kā­da
iekšēja nadonāla orientācija, kas
Tādēļ nerakstīsim tikai nekrologus, I āieaā, pie kam veiu
kur godinām aizmūžā aizejošos, at- s"^***
«Hrcim 0,.T ^,7..Tu) r^i . Ii I pilnu IBO aprūpi apmešanas
SĶirsim an dzīvības lappusi tiem, Spmācibas pilnīgi par brīvu
kai nāk pasaulē. Mūsu trimdas kam ir ttkai sutuss, par uzturu jāmaksā
presē būtu atdzīvināms paradums L^^^Jj!?*; ItES!?^^!? ^ « ^2
ievietot ziņas par J a u n p i S u š a - k ^ ā ^ ' ^ v a J ^ T r t ā CT
3iem. Tagad tas nav vienas ģime- un masturigo pabalstu izmaksām, visi
nes notikums, bet notikums, kas ^ «eslgl saņemt beidarba vai mas-iipetals
visas tiimdas kopības inte- ba»c.W„r.«rtn^^ rest Pnecāsimies par katru iairn- ptc kam tiem «tkilHi afl dlvretetjl «•
iespiestu grāmatu. Ja 15 Ir latviešu ntāt\n. centra vadt
grāmata, priecāsimies tāpat, par hfl-B^iJj^'^.
katru b6mu, Ja tas ir latviešu' Penonim, 'ttu vmun leitltlet Hlot
bērns. Tie kalpo tai rītdienai, uz knnoi, >koiai kueieja iniedi vira vajč-dķuzīrvuo
tv ērsts masu skats Xdun. SUgdrieb a JOC.^*TR^AI^NI^NGQ CCENSTSKSB2, ."s1tn2t2t;i.u2m2
.1 S;
5^ im «samos,
a«jitni »o Bl«ww
S p ē t a s .
lodiea mīt ip 10(K) tai
jitt Tfldo dsžfidus kuli
nut.
Niv nemaz tik MO,
Pērtā, lai vaAtu tol
Pirti, lai vadītā r
ir valrfik akāvitltas
ev. Ittt -
M l k o K n i ^ w w
dn^)AzM iko\u mūsu i
dziiAlmi krtitltflL uņ
rfi. So paatomu
str&U«ll m u t i
apeeļo »;DTaud?«i
grfimita^ SajSl
draudzes loceklis
du skolai eelitt
tUkti: „JaTue8l
neMi fommu —
kidu mirdņu sa^-
1^ būsi paHdzIjis i;
lu skolai - bērnu
giiimai pUij."
Jau vairikus ;
pMtIvIgu tm I
īvētdlmu sbdai,
jS īvētdieoas ikoli ir
Besbibehi
nš plimimi. ^
Partevērojamu
* n t Pertii ]Ķ\
blidriba. LT^ *
Mnitu un
^J^^ Biedrībai
W vijsdzihgi HdzeS
S2; nesen r