1950-06-21-04 |
Previous | 4 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Mūsutaisiflia aphnmo pasauli 15 nāciju pārs^vji aizlūdz par deportēto latviešu likteni nes enra vidū, Mainavai l a - tl, augstu pāri krauilm pacēlusies, itiv masīva pils, v\n kuras plīvo Žviedrilas standarts. Si klimatiski un tsograllski Ideāli vietā kopš gada kļuvusi par vecā kontinenta garīgo m IpaSi jaunatnes daribinieku rosl-iJODO satikšanās punkta Politiķi, flļmieki, tonfilis^ garīdznieki un m satiiedriski daibinieki, kuru ro- Us atrodas attiedgo tautu Jaunā pa-iiudze, satiekas Mainavā, lai pāri pa* gitiies atopriedumiem un naidam mestu tiltu no vienas nācijas uz otru. Lfiļc, ko par šo darbu Eiropas nākot* nei, kas risinājās šai Zviedrijas ka-ralnamam piederoialā pili, tuvāk pastāsta mOsu tautietis Gunārs Gnn-bergs, Icam kā pirmajam latvietim liMitf I » liisiaiHft SHli... Norvēģu dzejnieks un vācu laikraksts par Baltijas tautu likteni Zārbrikenā iznākošais vācu laikraksts Die Neue Saar publicējis loti pc^Hilārā iK>rvēģu dzejnieka un brīvības dnitāja Amulfa Oeverlanda rakstu, kurā viņš norāda uz Baltijas valstu likteni un aicina savus tautiešus kaut simboliski un morāliski atbalsot smagi cietušās mazās tautas. Oeverlands kara laikā iepazinās ar Saksenhauzenas koncentrācijas nometni un atgriezās Norvēģijā ar pār-liedbu, ka Padomju savienība ir tā, kas var dot cilvēcei atpestīšanu. Viņš tomēr pārliecināļjās, ka ir smagi mal- (^ies un tagad pievienojies cīnītājiem pret netaisnību. Tālāk sniedzam bija izdevība pavadīt te ilgāku laiku: — Mēs bfjām 16 pārstāvju no 10 ^alādim Eiropas nādjfim, ieskaitot somus, zviedrus, skotus, beļģus, vfi-ddhis, austriešus, grieķus, lletuvie-ius, ungārus un latviešus, pie kam DF bijām tikai no pēdējām trim. torot tālo ceļu uz Mainavu un pēc labākās apzii^ļas stāvēt par mūsu taisnību man palīdzēja Vispasaules TUCM spedāldienesta piesijā stipendija. BAainavas Institūta darbs pastāv ņo kottferencēn^un liLursiem. pie kam ari pēdējie rimājas pēc klasiskās fridķu augstskolu diskusiju metodes, ar dk programma nav tīri iekšēja rabtura, Institūta apmeklētāju r l d - bā ir vairāM īpaši izvēlēti mācības spiki no Šveices, Frandjas, Zviedri-laa un Vādjas^ kas priekšpusdienās ar sevišķi labi nostā(Utu reflģii^o un ļtisko problēmu iztirzi sniedz lerobe-lotu Skaitu lekciju. Pēcpusdienas ir pHs iemītnieku rīcībā diskusllfim. Sis pēcpusdienas nāk prātā, Ja Jautā, kādas tad bija iespējas te d n l - ties par mūsu taisnību. Pieminēšu tikai l^riozo gadījumu, kad beļģu kotlē^, kas manas ierašanās vakariĻ priecīgs/ka beidzot atradies kāds kaš nmā viņa mēlē, vaicāja, kā man labi sekmējies ceļš cauri Polijai un pa$m^ J^islal 1.maijā? Tūltt apr hm v}M %maldišanbs mūslaiku l^Omili^ ļjHUNiUlesiolItiskās koh-st^^ asrežgf. Sākās pārrunas par koiidOnišmu teorijā un praksē, un uz mēneša beigām viņš lūdza mani iebaidīt ^pedāldiskusijas par komūnis- Iha briesmām un iespējām to apka-t(^ anai. Protams, tās notika un guva dzīvu līdzdalību. svētīgi bija ari citi kontakti. Vispār bija iespējams daudz darit mūsu ieņemtā stāvokļa noskaidn^anai, pateicoties apstāklim, ka Mainavas i n stitūtā, kct uztur Vispasaules VMCAs atarptautiskā komiteja^ pārmaiņus var sastapt gandrīz visas persombas, kas koordinē šis milzīgās organizfid-jas darbu ap 70 valstis, un dtas autoritātes », kam neapšaubāma ietekme uz attiedgo zemju sabiedrisko domu. lial minu tikai palīdzības organizētāju 8 mUJ. otrā piaisaules kara gūstek-mi zviedru Hugo Cēdergrēnu, tāpat uplatftā Jaunatnes žurnāla World Communique galveno redaktoru angli Polu Ginisu uc. Oandriz visi kollēgas un viesi no dtām zemēm pēc iepazīšanās ar apstākļiem boļševiku okupēUJā Utvijā pauda savas neliekuļotas simpātijas mūsu liktenim un gatavību darit iespējamo, lai to atvieglotu. Starp dau-wem sevišķi iespaidīgs b^a bridis, ķad gandrīz visi klātesošie augstie viesi un delegāti no 15 zemēm piedalījām vēsturiskajā pils baznīcā manis vadītajā aizlūgšanā par nesenajās un agrākajās deportācijās aizvesto baltiešu likteni. Dažs varbūt ir skeptisks par šādu aizlūgšanu im vispār uz kristīgas bāzes i^otu starptautisku konferenču nozīmi, taču Jāsaka, ka te visā klu- ^ ā aug un top spēks, kas saliedē ļ^Jonus nelokāmā apņēmībā cīņai pret tiranniju par brivibu visām tautām un visiem cilvēkiem pasaulē. Ja aplēšam, ka te ar šo spēlni bruņojās šoreiz 16 pārstāvju, tad vide, ar kuru tie saskarsies, atgriezušies dzimtenē, un kurai paudis savu pārliecību, ir ftlpri liela. Un tas mūsu cīņai no-iflmē ļoti daudz. Tp, izvilkumu no Oeverlanda raksta. Kaut gan baltiešu bēgļi ^pņoe arvien no Jauna atgriežas savfv dzimtenē, tā tomēr ir liela laime, ka viņi tagad tur neatrodas. Kā to izskaidrot, — vaicā dzejnieks un atbildes vietā dtē kāda baltiešu bēgļa vēstuli: ^ nMēs visi sapņojam, ka atkal esam dzimtenē, atkal staigājam^ pa pāzls- Palidzibas akcijas darbs turpinās VId lūgumi, tos palIddN^ tamajām ielām. Esam atgriezušies, lai paņemtu kaut ko no savām mantām vai satiktu kādu piederiga Pēk-ņi manām, ka mums seko, un nākamā mirkU esam slepenpolidjas ierēdņu ielenkti Uz pieres mums izspiežas sviedri Kāds ārprāts, ka esam atgriezušies!... Un iekliedzoties mēs pamostamies, lai atvieglojumā konstatētu: tas bija tikai ļauns sapnis. Seit Oeverlands norāda, ka no visām valstīm no Baltijas jūras Udz Balkāniem plūst apdetināto NO RIGAS RADIOFC)NA: Goris ni sešu gada nomaksa A G R Ā K T I E S A S C E N T A S T A U T U I E B A D Ī T , B E T T A G A D U E K P I E D A R B A - DESMIT K O M P O N I S TI K O M P O N Ē V E S T U U S T A Ļ I N A M - P A D O M JU L A T V I J A V B L E S O T T A U T A I N A I D Ī G I ELEMENTI K A D ĪSTI B Ū S S A S N I E G T A K O M U N I S M A O T RA FĀZE Sakarā'ar tautas tiesnešu vēlēšanām plašu runu teica tieslietu ministrs Jablonskis: Buržuju tiesas gri-straumes uz austrumiem un bēgļi u ^ bēja iestāstīt, ka tās vienādi aizstāv riettuniem, dažreiz vairāk nela tūkstotis dienā vai, pareizāk sakot, nakti, aetumnieku skaits austrumos un bēgļu pulks rietumos sniedzas miljonos, īpaši autors pakavējās pie baltiešu bēgļu gaitām, šo tautu deportā-djām, terroru Baltijas valstis un to kolonizēšanu ar krievu ieceļotājiem. TalUnā, kur pirms kara dzīvoja tikai ap 10.000 krievu (no 150.000 iedzīvotājiem), t a ^ d trešā daļa iedzivottju ir krievi Sevišķi smagi režīma dūre skar intelliģend, pie kiun viens paņēmiens i r nevis tūliņ to iznīdēt, t>et piespiest darboties režīma labā. Studentiem Jāizpilda aptaujas lapas, un viņu laime ir. Ja tie cēlušies no „proletāriešiem". Tātad — atiud de-ņā nākusi sava veida „āriskā vecmāmiņai Piespiesta piedalīšanās dažādās „prieka demonstrādjās*', bezgalīga izspiegošana un denundādju sistēma, nesaudzīga cenzūra,tas viss pieder pie „brivo padomju republiku'* ikdienas. No universitātēm un bibliotēkām izUrita ,Js»itigā'' Ute-bUa lesūtiti līda llw JūpiJIm ari tie — nosūtīti mūni lab^rO^ krusttēvu un krustmāšu sani»killiitai Jācer, ka driE sagaJ^Osisii no vidiem at-iMUldbU. C-:,:-^:;, ^ Kādai latvieiu ģbniiiit frandjā, 13-1 rātūra. No ārzemēm nepienāk gan-zasā, vajadtiga vedUkpi itevletā vieni-1 drīz nekādi techniski žiņisāll Piemē-niece, kas varētu bfit J l n e n i vecmi-1 ram, Tartū universitātes tautsaim-mlņas vietā: uzitodm lanlJOt kamir I niecības fakultātei ārzen^u literātil-māte ar vedikopattu ittoA» diflA|ras iegādei paredzēti 200 rubļu gadā un būt par sanuui bia#i|i J i l B ^ ar to taisni pietiek divu žurnālu Jal 9 g. vecai iiMtia. Ptid(ļMyi»M lūdz adresēt: ICnm* B m i ^ dzīve izpostita. CUvēki gan tur^ sage du BoOumm ^^^^^^^^ ^^^^^ ^ ^''^^^ Udz u g. V. D P b t e S T - mi m^J^nr^J^^^ mdteni kas giifgl loti W Sif i ^ , ! ™ ^ ^ ^^ tīstīti. Vēiamaa b S S ¥togrilM Steidzīgi rakstīt: Mrs. V. S ^^^^ ^ ^ ^ ^ i ' ,^ 136Ba?aga Ave, Marquette, Mich. USA. Kāda neredzīga ļoti slima tau- «ffmf^^"^ " " ' i ^ ^ ' ^ tiete Hanoverā lūdi^ l i kāds aizce-^.^«« ^^^^^^^^ «a- IfttāiM kam i r radio un kas to ne-r®* mazākās kaimiņvalstis, nolaupīt Viņai fildadāvimal^ 5^»^^ liSTprieku drūmajā tiimsā. Ziedo-ļ^; ^^«^ «hēs^ūslra tāju im savu adresi paziņot paUdzI-ļ^*» baa akdjas vadītājas^ V. Skalstlau*! Neu« Saar, sakari ar Baltijas kam, a4si) Esslingen/K., Martinstr. M.j valstu okupādjas uh lielo (feportii- « I dju gada dienu, sniedz vēl dtu rak-Ģlmenei bez apsMnieka, ved l ^ t o I^ j ^ ^ J ^ valstīm, iedzlvoti^u slimie uc. tautieti, kam nav lespējamiļaeportādjfim un zemju sovjētizēšanu, iekļautie» nevienā no paSreļzfiJim izcejo- kopā aj* sdhēmatisku karti Laik- ' S S a r ^ j i ? ' i t ^ ^^^"^ l^rteni saHdzina ar meklē "citās zemS» ..krustmātes", 1.1 at- ļ žīdu H k ^ , kuŗu mēģinājumi nokra-laudgas tlmenes. kas Vādjā palicējiem i tit romiešu virskundzību 70. fi. pēc sniegtu materiālu un morālisku atbalstu,! v . beidzāt ar naH^T^ann /f^tm^A. aicināti savus lOgumus strsnfgas vēstules ~ ; rr,~J5 veidā (us plāna papīra gaisa paatam, pec|<^*i kurā žīdi tikai tagad pēc 2000 iespēiu angļu valodā), kā ari usņim»mius| gadu kllšanas atgriežas. Pasaule ti-lesatlt v. Skaistlaukam. (Ua) Es " Martenstr. 2i. Nepieciešami lOsun vienot nometnei komitejas, biglu . !o Iestātu vai vamuuu sabtedrlaku darbi* I var atgriezties. Baltijas tautas un tO nieku atsauksmes, kā ari norādīt, uz kāp I pārstāvji emigrādjā taflad arvien da vārda publicējama atbUde laikrakstā. Saiak k\nu^^^nu^u\J^^ Vt to palu adresi aldnātt rakrtlt He tau- Klauvē pie pasaules sirdsapri tieii ua organlzādjas, kas apņontos U - l ^ nezaudējot cerību. Līdzšinējie diem gratdleņiem Vācijā sameklSt dtās I panākumi gan btiuši niedfli Bet ia z^mss atsaucošs ..krustmātes'^vd SeSLrkJ miers, pēc kura ilgojas visas tautas, tad ari Baltijas valstu un to tautu likteni SI miera vddotāji nedrīkstētu aizmirsi visas tautas intereses, bet patiesībā centās tautu iebaidīt. Tiesnešus izraudzīja no buržuju aprindām vm tie sevišķi centās darba ļaudis atturēt no cīņas par savu diktatūru. fTagad gan laikam padomju tiesas ne vienu no dņas par savu diktatūru neattur). Kad par fašistu diktatūru savā laikā dnljies Pone, ģenerālis Radziņš un Kalējs, buržuju tiesa viņus nav tie-sājuā, bet atzinusi par nenormāliem. Padomju tiesā tas dtfidi, bet galvenais tāf^ uzdevums — sodīt sodālis-tiskā īpašuma izšķērdētājus, panākt darba un valsts disdpUnu. Jādnās ar! pret buržuju atjiekām dlvēka a i ^ ā (Ceka pierāda, ka vislabākā metocte šai dņai ir pašu cilvēku iznicināšana). Agrāk buržuju tiesneši iecelti, bet togad tauta tos pati vēlot no sava vidus no boļševiku un bezpartejisko bloka kandidātiem (Te ministirs «drusku** maldījies — nevis vēl, bet nobalso tikai „par", Jo pre-tim balsot neviens nedrīkst. Buržuju tiesnešus vēlot Saeimai varēja balsot ari pretim un dažu pat neievēlēt). 19. JūUJā sāksies ēetru dienu ilgi dziesmu svētid BIgā, kuŗoa piedalīsies 73.000 dziedātāju. Dziedās 23 pa-nometnei komitejas. Mdu c«itpā. saprast, kādēļ DP negrib un ne- ATBILDBS TAUTIEŠIEM L i e s m a i : NoiOtlta krustmātei Ore-I gonā. A l i s e i , Hanoverā: Jau lOgtl S kmst-t i v i - KaUfomiJā un AngUJā. M. J„ Zldbrfā: Jaunā adrese padņota Sirsnīgs svddens. AI. O s i s - S t u n d ā i : Māsai A. Sm. lOgta kāda labvSle AngUJā. J . D i n g a m : Jaunā adrese paziņots labvild AngUJā. A. A p s «m : Lūgts labvSlls AngUJā. A. R u n i ķ i m : Jaunā adrese paziņota. X. Galviņām, Vircburgā un K domju un 18 dažādu tautu dziesmas. Lai koris sagatavošanos svētkiem ne-sabotētu, katram korim iecelts īpašs poļitruks. Sakarā ar Padomju Latvijai Jubileju desmit komponistu savienības biedri komponē vēstuli Staļinam. Bez tam daži komponējot Staļinam vēl īpašas dziesmas. Cbgias ievadā par Jauno komunistu audzināšanu teikts, ka „mūsu republikā i r vēl tautai naidīgi elementi un tāpēc komunistos Jāieaudzina modri-ba, kurai ārkārtiga nozīme šo naidīgo elementu atmaskošanā.'* Komunistiem Jāiet priekšgali sodfllistiskajāa sacorillbās un Jāpanāk» ka Padomju Istvijai 10 gadu dieni visās d a i ^ vietās nobeigtu iqittdlt S a^ešu plānu. Jāuzņemas paaugstinātas darba saistibas, radikāli Jlttida][>o darba metodes. Citādi nevarēs sasniegt komunisma otro iazi, kas iestādes tikai tad, kad zemē valdīs ražojumu pār^ produkcija. Pirmajā komunisma fazē valdUa prindps«- visiem vienlīdzīgi pēc padaritā darba, bet otrajā katrs varēs apmierināt savas vajaddbas. Kolhozos būs izdevīgāk saņemt pienu un gaļu no fairmas nekā pašiem turēt savus lopus, ēst pusdienas ēdnīcā, dot veļu mazgfitovā utt Nākošā fe» var izveidoties tikai uz produktu pārpilnības bāzes, tāpēc visiem jāstrādā ar milzīgu jaudu, lai pārspētu kapitālistiskās valstis un zemi piesātinātu ar patēriņa priekšmetiem (20 mūj, vergu Jau strādā bez kādas atUd^AMLŠ tikai par maizi un „kāšu** un tomēr otrā taze vēl paliek ļoti tālu. Vai tā Jebkad pienāks, ir liels Jautājums. Jo patēriņa preču vietā vēl šobrid Staļins turpina ražot tankus un granātos). Kāds kolhoziUeks Jautājis, vai kolhoza valdei tiesība izsniegt uz sešu gadu nomaksu kolhozniekiem govis, bet saņēmis atbUdi, ka tās Jāpārdod valsts lopu sagādes kantoriem. Kolhoznieki varot audzēt telītes, kuras saņemtu no kolhoznieku privātojām kūtīm. Neesot pieļaujams sociālistiskās intereses pakļaut personīgajām. (Savāds šķiet apstāklis, ka lai iegūtu vienu govi, tā Jāpērk uz sdhi gadu nomaksu. Padomju propaganda >atl to(u lielās, cik daudz tagad kolhoznieki var nopelnīt). — Darba kā- >ināšanai Latvijas kolhozos ieradušies labākie aģitatori no citām republikām: Tolstikovs, Vasiļjevs, Pet-rovs uc Mazs kontrapunkts: Cīņas Ievads FASTIPI^NATA PAKTCeSNU DARBĪBA ŗOLUĀ LIgBiea (Ra).-Lejas stlSdjā stipri PSāsInSlašāt atttekines starp poli dvD-leddvotājlem nn šail apddfl stadoaltiem sarkSnanaldneBi, UrPici an dsaddto el-tSs vIļiStās safkanafmleli vairs nejfltas droi£ Jo loti aktīvi kļuvuši apgabau par-ttsM. Pēc pl. IS sarkanarmieilem all- Uegtt atsttt nodttojnma. Naktis pitm}is dienesta pildīt sarkanarmteR idet tikil •«««Itei^pttpāai. us tāai PolUas dseli- Ualjām, ko Izmanto padomja karavīra, leroCa on pāŗ^cu transportam, vai-āa ttda pati aedrdttba, k i kara laikā vā^ e« ieņ«ntoa apgabalos Padomju savienībā. Kas notiek aiz sī betona žoga ? Par militāru padomju kara flotes „ , « w . , bažu ierikošanu Liepājā, Klaipēdā un venicVsiu*'"** '''^'''^ " KaralauCos Jau ziņSto vairāCrak^ A s t r ī d a i , vethtā; Lūdzu lesOtiet;Istos. Tagad to apliecina ari kāds kara invdidi atsauksmi var dabot no latvietis, kam nesen Izdevies atgriez- ^ r e d T ^ V T k Tm «n B . L . , d i . no gūsta. Tm^^^ ņam (Libekfi): Nosūtīts uz A8V. Ilācljas Viņš pavadījis gūstekņu no- E l l a l R u j e i . A n n a i LeitaUmetnē kādā dgāru fabrikā Klaipēdā, S k o t u i " kur kopā ar 5000 dtiem gūstekņiem J . Graudiņam, Fareie: Nosūtīts pa- piedalījies Klaipēdas atjaunošanas piidus us Libanonu. I darbos. Starp dtu gūstekņi atjauno-u ^ i i S ^ " M r " T ^ 5 S S f i : Juši ari ostas ierices un visapkārt Box V M o i , O n J ^ S a ^ ""'ostoi uzcēluši augstu betona žoga p. z a k i a u s k i m : Uz piudeifiju. i Jau toreiz pilsētā bijis daudz padom- B i ; J i ^ i R v labviUm ju kara flotes jūrnieku, un ostā pas-j T e r m u k s i i m u n F r . L a p a l l m , ^ v I g i stāvējušas pāri par dmts pa- Eitlnā: Adrese paziņota labvēlim Kdifor-ldomju ātrlaivu. ^ ^ , , 1948. g. nometne likvidēto un gūs- N?sS5ti^SL v^ASn?u'<ĪJe^nl5?'S^ dar-sacuzea ^ ' Ibos Kaunas rajonā. No Uetuviešlem, kas vadījuši rokamās mašīnas, viņi dzirdējuši runas par partizānu darbību un bridlnāti no NKVD patiii-ļām, kas pastāvīgi kontrolējot ceļus un mājas. Tā paša gada rudeni tou-tietis Udz ar dtiem likteņa biedriem pārvietots uz Komunaricas gūstekņu nometni pie Maskavas, kur būvētos Jaunas koUiozu farmas un raktas ogles. No turienes viņš ari atgriezies Vādjā. Ar dtiem latviešiem viņš nav ti-des, bet 1947. g., būdams Klaipēdā, uzzinājis, ka kādā dtā pilsētas gūstekņu nometnē novietoto kāda latviešu leģiona daļa no Kurzeme frontes. Tie stāstījuši, ka pēc 3 gadu gūsto viņus atlai<HSot, bet vai tas pa tiesībā noticis, nezinot par pionieriem norāda, kā burihiju laikā bērni dzīti ganu gaitāsJllgā no rite ieradušies zemnieki un pēcpusdienā ar salīgtajiem ganiņiem devušies mājup. Bērniem vasaras atpūta nav novēlēto un pu t&s tie tikuši tikai togad. — Sovjetekaja Utvlja ievads: Visi kolhoznieki, ari skdēni, Jāpievelk ravēšanā. Rīgas skolēniem jārāda sava priekšrime, piedaloties elektriskā dzelzceļa līnijas būvē us Jūrmalu un drupu novākšanas svēt-dieniekos. Vācu veterinārārsta stāsts par apstākļiem Igaunijā V l ^ veterinārārsts H., kas nesen atgriezies no gūsto padomju Igauni* Jā, par turienes apsUUiļiem laikn^-\ stā Rheinische Post starp dtu pa«) stfisto: Biju iesaistīts par lopu ārs^ jaunajās igauņu padomju saimnied* bās (sovchozos) un darba gaitās man bieži nācās mērot ceļu stsurp Tartii un Tallinu. Biju pezaoi^ aculied-nieks plašām igauņu zemnieku deportācijām 1949. g. pavasari, kiKl visus dzina kolhozos^ bet igauņi vairākumā šai akdjal iarādlja pretestību, protams, pasīvu. Vēlāk nuuA bija Izdevība lasīt ari kādu retu deportēto vēstuli, kas stāstija, ka pat tās nied-gās mantas, kādas deportādjas brbtt atļauts paņemt līdzi, vēlāk atņemtas vai viņi paši tās bijuši spiesti pārdot, lai kaut kā izvilktu dzīvību. Igaunijas rusificēSana notiek strau* Jā gaitā un zemi var uzskatīt Jau par 50 proc. pārkrievotu. Deportēto vietā pakāpeniski turpina pienākt jauni transporti ar krieviem un dtiem austrumu iedzīvotājiem. Lai gan partijas propagandas viri nemitīgi pūto par strādnieku apstālcļu uzlabošanu, visus 4 Igaunijā pavadītos gadus redzēju, dk slikti atolgoU tiek strādnieks, sevišķi laukstrādnieks. Direktoriem, kas mainījās ļoti bieži, nebija nekādas jēgas par sovchozu saļrnnie* cibu un par nebūšanām tie parasti saņēma sodu 10—25 gadi spaidu darbos. Laukstrādniekiem sovchozos pa lielākai daļai nācās pārtikt no maizes un siļķēm, Jo sviestu un toukus tie par savu algu nespēja nopirkt Uzvalka iegādei vajadzēja mazākais pusgada algas. Trūka ari medlks-mentu, kurus sākām saņemt tltol 1948. g. un tie bija vācu ražojumi t» padomju joslas. V. P. /l, K Ā D A S BRIESMAS N M E R . J O V I S I NEPB saņem V - laSDOJUMOS SŪTIET SRSISS INFOBMACUAS FONDA PIUEK88GDIM V. L A M B E R G A M - (14.) 8CHWXBISCH GMOND, ASTILLEIUE-KASEBNB. BKT ARP08 T S C U A S - L A K B A K S T A L A T T U A S PĀRSTĀVJIEM
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 21, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-06-21 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500621 |
Description
Title | 1950-06-21-04 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Mūsutaisiflia
aphnmo pasauli
15 nāciju pārs^vji aizlūdz
par deportēto latviešu
likteni
nes enra vidū, Mainavai l a -
tl, augstu pāri krauilm pacēlusies,
itiv masīva pils, v\n kuras plīvo
Žviedrilas standarts. Si klimatiski un
tsograllski Ideāli vietā kopš gada
kļuvusi par vecā kontinenta garīgo
m IpaSi jaunatnes daribinieku rosl-iJODO
satikšanās punkta Politiķi,
flļmieki, tonfilis^ garīdznieki un
m satiiedriski daibinieki, kuru ro-
Us atrodas attiedgo tautu Jaunā pa-iiudze,
satiekas Mainavā, lai pāri pa*
gitiies atopriedumiem un naidam
mestu tiltu no vienas nācijas uz otru.
Lfiļc, ko par šo darbu Eiropas nākot*
nei, kas risinājās šai Zviedrijas ka-ralnamam
piederoialā pili, tuvāk pastāsta
mOsu tautietis Gunārs Gnn-bergs,
Icam kā pirmajam latvietim
liMitf I » liisiaiHft SHli...
Norvēģu dzejnieks un vācu laikraksts par Baltijas
tautu likteni
Zārbrikenā iznākošais vācu laikraksts
Die Neue Saar publicējis loti
pc^Hilārā iK>rvēģu dzejnieka un brīvības
dnitāja Amulfa Oeverlanda
rakstu, kurā viņš norāda uz Baltijas
valstu likteni un aicina savus tautiešus
kaut simboliski un morāliski atbalsot
smagi cietušās mazās tautas.
Oeverlands kara laikā iepazinās ar
Saksenhauzenas koncentrācijas nometni
un atgriezās Norvēģijā ar pār-liedbu,
ka Padomju savienība ir tā,
kas var dot cilvēcei atpestīšanu. Viņš
tomēr pārliecināļjās, ka ir smagi mal-
(^ies un tagad pievienojies cīnītājiem
pret netaisnību. Tālāk sniedzam
bija izdevība pavadīt te ilgāku laiku:
— Mēs bfjām 16 pārstāvju no 10
^alādim Eiropas nādjfim, ieskaitot
somus, zviedrus, skotus, beļģus, vfi-ddhis,
austriešus, grieķus, lletuvie-ius,
ungārus un latviešus, pie kam
DF bijām tikai no pēdējām trim.
torot tālo ceļu uz Mainavu un pēc
labākās apzii^ļas stāvēt par mūsu
taisnību man palīdzēja Vispasaules
TUCM spedāldienesta piesijā stipendija.
BAainavas Institūta darbs pastāv
ņo kottferencēn^un liLursiem. pie kam
ari pēdējie rimājas pēc klasiskās fridķu augstskolu diskusiju metodes,
ar dk programma nav tīri iekšēja
rabtura, Institūta apmeklētāju r l d -
bā ir vairāM īpaši izvēlēti mācības
spiki no Šveices, Frandjas, Zviedri-laa
un Vādjas^ kas priekšpusdienās
ar sevišķi labi nostā(Utu reflģii^o un
ļtisko problēmu iztirzi sniedz lerobe-lotu
Skaitu lekciju. Pēcpusdienas ir
pHs iemītnieku rīcībā diskusllfim.
Sis pēcpusdienas nāk prātā, Ja
Jautā, kādas tad bija iespējas te d n l -
ties par mūsu taisnību. Pieminēšu
tikai l^riozo gadījumu, kad beļģu
kotlē^, kas manas ierašanās vakariĻ
priecīgs/ka beidzot atradies kāds
kaš nmā viņa mēlē, vaicāja, kā man
labi sekmējies ceļš cauri Polijai un
pa$m^ J^islal 1.maijā? Tūltt apr
hm v}M %maldišanbs mūslaiku
l^Omili^ ļjHUNiUlesiolItiskās koh-st^^
asrežgf. Sākās pārrunas par
koiidOnišmu teorijā un praksē, un uz
mēneša beigām viņš lūdza mani iebaidīt
^pedāldiskusijas par komūnis-
Iha briesmām un iespējām to apka-t(^
anai. Protams, tās notika un guva
dzīvu līdzdalību.
svētīgi bija ari citi kontakti. Vispār
bija iespējams daudz darit mūsu
ieņemtā stāvokļa noskaidn^anai, pateicoties
apstāklim, ka Mainavas i n stitūtā,
kct uztur Vispasaules VMCAs
atarptautiskā komiteja^ pārmaiņus
var sastapt gandrīz visas persombas,
kas koordinē šis milzīgās organizfid-jas
darbu ap 70 valstis, un dtas autoritātes
», kam neapšaubāma ietekme
uz attiedgo zemju sabiedrisko domu.
lial minu tikai palīdzības organizētāju
8 mUJ. otrā piaisaules kara gūstek-mi
zviedru Hugo Cēdergrēnu, tāpat
uplatftā Jaunatnes žurnāla World
Communique galveno redaktoru angli
Polu Ginisu uc.
Oandriz visi kollēgas un viesi no
dtām zemēm pēc iepazīšanās ar apstākļiem
boļševiku okupēUJā Utvijā
pauda savas neliekuļotas simpātijas
mūsu liktenim un gatavību darit iespējamo,
lai to atvieglotu. Starp dau-wem
sevišķi iespaidīgs b^a bridis,
ķad gandrīz visi klātesošie augstie
viesi un delegāti no 15 zemēm piedalījām
vēsturiskajā pils baznīcā manis
vadītajā aizlūgšanā par nesenajās un
agrākajās deportācijās aizvesto baltiešu
likteni.
Dažs varbūt ir skeptisks par šādu
aizlūgšanu im vispār uz kristīgas bāzes
i^otu starptautisku konferenču
nozīmi, taču Jāsaka, ka te visā klu-
^ ā aug un top spēks, kas saliedē
ļ^Jonus nelokāmā apņēmībā cīņai
pret tiranniju par brivibu visām tautām
un visiem cilvēkiem pasaulē. Ja
aplēšam, ka te ar šo spēlni bruņojās
šoreiz 16 pārstāvju, tad vide, ar kuru
tie saskarsies, atgriezušies dzimtenē,
un kurai paudis savu pārliecību, ir
ftlpri liela. Un tas mūsu cīņai no-iflmē
ļoti daudz. Tp,
izvilkumu no Oeverlanda raksta.
Kaut gan baltiešu bēgļi ^pņoe
arvien no Jauna atgriežas savfv dzimtenē,
tā tomēr ir liela laime, ka viņi
tagad tur neatrodas. Kā to izskaidrot,
— vaicā dzejnieks un atbildes
vietā dtē kāda baltiešu bēgļa vēstuli:
^
nMēs visi sapņojam, ka atkal esam
dzimtenē, atkal staigājam^ pa pāzls-
Palidzibas akcijas
darbs turpinās
VId lūgumi, tos palIddN^
tamajām ielām. Esam atgriezušies,
lai paņemtu kaut ko no savām mantām
vai satiktu kādu piederiga Pēk-ņi
manām, ka mums seko, un nākamā
mirkU esam slepenpolidjas ierēdņu
ielenkti Uz pieres mums izspiežas
sviedri Kāds ārprāts, ka
esam atgriezušies!... Un iekliedzoties
mēs pamostamies, lai atvieglojumā
konstatētu: tas bija tikai ļauns
sapnis. Seit Oeverlands norāda, ka
no visām valstīm no Baltijas jūras
Udz Balkāniem plūst apdetināto
NO RIGAS RADIOFC)NA:
Goris ni sešu gada nomaksa
A G R Ā K T I E S A S C E N T A S T A U T U I E B A D Ī T , B E T
T A G A D U E K P I E D A R B A - DESMIT K O M P O N I S TI
K O M P O N Ē V E S T U U S T A Ļ I N A M - P A D O M JU
L A T V I J A V B L E S O T T A U T A I N A I D Ī G I ELEMENTI
K A D ĪSTI B Ū S S A S N I E G T A K O M U N I S M A O T RA
FĀZE
Sakarā'ar tautas tiesnešu vēlēšanām
plašu runu teica tieslietu ministrs
Jablonskis: Buržuju tiesas gri-straumes
uz austrumiem un bēgļi u ^ bēja iestāstīt, ka tās vienādi aizstāv
riettuniem, dažreiz vairāk nela tūkstotis
dienā vai, pareizāk sakot, nakti,
aetumnieku skaits austrumos un
bēgļu pulks rietumos sniedzas miljonos,
īpaši autors pakavējās pie baltiešu
bēgļu gaitām, šo tautu deportā-djām,
terroru Baltijas valstis un to
kolonizēšanu ar krievu ieceļotājiem.
TalUnā, kur pirms kara dzīvoja tikai
ap 10.000 krievu (no 150.000 iedzīvotājiem),
t a ^ d trešā daļa iedzivottju
ir krievi Sevišķi smagi režīma dūre
skar intelliģend, pie kiun viens paņēmiens
i r nevis tūliņ to iznīdēt, t>et
piespiest darboties režīma labā. Studentiem
Jāizpilda aptaujas lapas, un
viņu laime ir. Ja tie cēlušies no
„proletāriešiem". Tātad — atiud de-ņā
nākusi sava veida „āriskā vecmāmiņai
Piespiesta piedalīšanās dažādās
„prieka demonstrādjās*', bezgalīga
izspiegošana un denundādju
sistēma, nesaudzīga cenzūra,tas
viss pieder pie „brivo padomju republiku'*
ikdienas. No universitātēm
un bibliotēkām izUrita ,Js»itigā'' Ute-bUa
lesūtiti līda llw JūpiJIm ari
tie — nosūtīti mūni lab^rO^ krusttēvu
un krustmāšu sani»killiitai Jācer,
ka driE sagaJ^Osisii no vidiem at-iMUldbU.
C-:,:-^:;, ^
Kādai latvieiu ģbniiiit frandjā, 13-1 rātūra. No ārzemēm nepienāk gan-zasā,
vajadtiga vedUkpi itevletā vieni-1 drīz nekādi techniski žiņisāll Piemē-niece,
kas varētu bfit J l n e n i vecmi-1 ram, Tartū universitātes tautsaim-mlņas
vietā: uzitodm lanlJOt kamir I niecības fakultātei ārzen^u literātil-māte
ar vedikopattu ittoA» diflA|ras iegādei paredzēti 200 rubļu gadā
un būt par sanuui bia#i|i J i l B ^ ar to taisni pietiek divu žurnālu
Jal 9 g. vecai iiMtia. Ptid(ļMyi»M
lūdz adresēt: ICnm* B m i ^ dzīve izpostita. CUvēki gan tur^
sage du BoOumm ^^^^^^^^ ^^^^^ ^ ^''^^^
Udz u g. V. D P b t e S T - mi m^J^nr^J^^^
mdteni kas giifgl loti W Sif i ^ , ! ™ ^ ^ ^^
tīstīti. Vēiamaa b S S ¥togrilM
Steidzīgi rakstīt: Mrs. V. S ^^^^ ^ ^ ^ ^ i ' ,^
136Ba?aga Ave, Marquette, Mich.
USA. Kāda neredzīga ļoti slima tau- «ffmf^^"^ " " ' i ^ ^ ' ^
tiete Hanoverā lūdi^ l i kāds aizce-^.^«« ^^^^^^^^ «a-
IfttāiM kam i r radio un kas to ne-r®* mazākās kaimiņvalstis, nolaupīt
Viņai fildadāvimal^ 5^»^^
liSTprieku drūmajā tiimsā. Ziedo-ļ^; ^^«^ «hēs^ūslra
tāju im savu adresi paziņot paUdzI-ļ^*»
baa akdjas vadītājas^ V. Skalstlau*! Neu« Saar, sakari ar Baltijas
kam, a4si) Esslingen/K., Martinstr. M.j valstu okupādjas uh lielo (feportii-
« I dju gada dienu, sniedz vēl dtu rak-Ģlmenei
bez apsMnieka, ved l ^ t o I^ j ^ ^ J ^ valstīm, iedzlvoti^u
slimie uc. tautieti, kam nav lespējamiļaeportādjfim un zemju sovjētizēšanu,
iekļautie» nevienā no paSreļzfiJim izcejo- kopā aj* sdhēmatisku karti Laik-
' S S a r ^ j i ? ' i t ^ ^^^"^ l^rteni saHdzina ar
meklē "citās zemS» ..krustmātes", 1.1 at- ļ žīdu H k ^ , kuŗu mēģinājumi nokra-laudgas
tlmenes. kas Vādjā palicējiem i tit romiešu virskundzību 70. fi. pēc
sniegtu materiālu un morālisku atbalstu,! v . beidzāt ar naH^T^ann /f^tm^A.
aicināti savus lOgumus strsnfgas vēstules ~ ; rr,~J5
veidā (us plāna papīra gaisa paatam, pec|<^*i kurā žīdi tikai tagad pēc 2000
iespēiu angļu valodā), kā ari usņim»mius| gadu kllšanas atgriežas. Pasaule ti-lesatlt
v. Skaistlaukam. (Ua) Es "
Martenstr. 2i. Nepieciešami lOsun
vienot nometnei komitejas, biglu .
!o Iestātu vai vamuuu sabtedrlaku darbi* I var atgriezties. Baltijas tautas un tO
nieku atsauksmes, kā ari norādīt, uz kāp I pārstāvji emigrādjā taflad arvien
da vārda publicējama atbUde laikrakstā. Saiak k\nu^^^nu^u\J^^
Vt to palu adresi aldnātt rakrtlt He tau- Klauvē pie pasaules sirdsapri
tieii ua organlzādjas, kas apņontos U - l ^ nezaudējot cerību. Līdzšinējie
diem gratdleņiem Vācijā sameklSt dtās I panākumi gan btiuši niedfli Bet ia
z^mss atsaucošs ..krustmātes'^vd SeSLrkJ
miers, pēc kura ilgojas visas tautas,
tad ari Baltijas valstu un to tautu
likteni SI miera vddotāji nedrīkstētu
aizmirsi
visas tautas intereses, bet patiesībā
centās tautu iebaidīt. Tiesnešus izraudzīja
no buržuju aprindām vm tie
sevišķi centās darba ļaudis atturēt
no cīņas par savu diktatūru. fTagad
gan laikam padomju tiesas ne vienu
no dņas par savu diktatūru neattur).
Kad par fašistu diktatūru savā laikā
dnljies Pone, ģenerālis Radziņš un
Kalējs, buržuju tiesa viņus nav tie-sājuā,
bet atzinusi par nenormāliem.
Padomju tiesā tas dtfidi, bet galvenais
tāf^ uzdevums — sodīt sodālis-tiskā
īpašuma izšķērdētājus, panākt
darba un valsts disdpUnu. Jādnās
ar! pret buržuju atjiekām dlvēka
a i ^ ā (Ceka pierāda, ka vislabākā
metocte šai dņai ir pašu cilvēku iznicināšana).
Agrāk buržuju tiesneši
iecelti, bet togad tauta tos pati vēlot
no sava vidus no boļševiku un
bezpartejisko bloka kandidātiem (Te
ministirs «drusku** maldījies — nevis
vēl, bet nobalso tikai „par", Jo pre-tim
balsot neviens nedrīkst. Buržuju
tiesnešus vēlot Saeimai varēja balsot
ari pretim un dažu pat neievēlēt).
19. JūUJā sāksies ēetru dienu ilgi
dziesmu svētid BIgā, kuŗoa piedalīsies
73.000 dziedātāju. Dziedās 23 pa-nometnei
komitejas. Mdu c«itpā. saprast, kādēļ DP negrib un ne-
ATBILDBS TAUTIEŠIEM
L i e s m a i : NoiOtlta krustmātei Ore-I
gonā.
A l i s e i , Hanoverā: Jau lOgtl S kmst-t
i v i - KaUfomiJā un AngUJā.
M. J„ Zldbrfā: Jaunā adrese padņota
Sirsnīgs svddens.
AI. O s i s - S t u n d ā i : Māsai A. Sm.
lOgta kāda labvSle AngUJā.
J . D i n g a m : Jaunā adrese paziņots
labvild AngUJā.
A. A p s «m : Lūgts labvSlls AngUJā.
A. R u n i ķ i m : Jaunā adrese paziņota.
X. Galviņām, Vircburgā un K
domju un 18 dažādu tautu dziesmas.
Lai koris sagatavošanos svētkiem ne-sabotētu,
katram korim iecelts īpašs
poļitruks. Sakarā ar Padomju Latvijai
Jubileju desmit komponistu savienības
biedri komponē vēstuli Staļinam.
Bez tam daži komponējot Staļinam
vēl īpašas dziesmas.
Cbgias ievadā par Jauno komunistu
audzināšanu teikts, ka „mūsu republikā
i r vēl tautai naidīgi elementi un
tāpēc komunistos Jāieaudzina modri-ba,
kurai ārkārtiga nozīme šo naidīgo
elementu atmaskošanā.'* Komunistiem
Jāiet priekšgali sodfllistiskajāa
sacorillbās un Jāpanāk» ka Padomju
Istvijai 10 gadu dieni visās d a i ^
vietās nobeigtu iqittdlt S a^ešu
plānu. Jāuzņemas paaugstinātas darba
saistibas, radikāli Jlttida][>o darba
metodes. Citādi nevarēs sasniegt komunisma
otro iazi, kas iestādes tikai
tad, kad zemē valdīs ražojumu pār^
produkcija. Pirmajā komunisma fazē
valdUa prindps«- visiem vienlīdzīgi
pēc padaritā darba, bet otrajā katrs
varēs apmierināt savas vajaddbas.
Kolhozos būs izdevīgāk saņemt pienu
un gaļu no fairmas nekā pašiem turēt
savus lopus, ēst pusdienas ēdnīcā,
dot veļu mazgfitovā utt Nākošā fe»
var izveidoties tikai uz produktu
pārpilnības bāzes, tāpēc visiem jāstrādā
ar milzīgu jaudu, lai pārspētu
kapitālistiskās valstis un zemi piesātinātu
ar patēriņa priekšmetiem
(20 mūj, vergu Jau strādā bez kādas
atUd^AMLŠ tikai par maizi un „kāšu**
un tomēr otrā taze vēl paliek ļoti
tālu. Vai tā Jebkad pienāks, ir liels
Jautājums. Jo patēriņa preču vietā
vēl šobrid Staļins turpina ražot tankus
un granātos).
Kāds kolhoziUeks Jautājis, vai kolhoza
valdei tiesība izsniegt uz sešu
gadu nomaksu kolhozniekiem govis,
bet saņēmis atbUdi, ka tās Jāpārdod
valsts lopu sagādes kantoriem. Kolhoznieki
varot audzēt telītes, kuras
saņemtu no kolhoznieku privātojām
kūtīm. Neesot pieļaujams sociālistiskās
intereses pakļaut personīgajām.
(Savāds šķiet apstāklis, ka lai
iegūtu vienu govi, tā Jāpērk uz sdhi
gadu nomaksu. Padomju propaganda
>atl to(u lielās, cik daudz tagad kolhoznieki
var nopelnīt). — Darba kā-
>ināšanai Latvijas kolhozos ieradušies
labākie aģitatori no citām republikām:
Tolstikovs, Vasiļjevs, Pet-rovs
uc
Mazs kontrapunkts: Cīņas Ievads
FASTIPI^NATA PAKTCeSNU
DARBĪBA ŗOLUĀ
LIgBiea (Ra).-Lejas stlSdjā stipri
PSāsInSlašāt atttekines starp poli dvD-leddvotājlem
nn šail apddfl stadoaltiem
sarkSnanaldneBi, UrPici an dsaddto el-tSs
vIļiStās safkanafmleli vairs nejfltas
droi£ Jo loti aktīvi kļuvuši apgabau par-ttsM.
Pēc pl. IS sarkanarmieilem all-
Uegtt atsttt nodttojnma. Naktis pitm}is
dienesta pildīt sarkanarmteR idet tikil
•«««Itei^pttpāai. us tāai PolUas dseli-
Ualjām, ko Izmanto padomja karavīra,
leroCa on pāŗ^cu transportam, vai-āa
ttda pati aedrdttba, k i kara laikā vā^
e« ieņ«ntoa apgabalos Padomju savienībā.
Kas notiek aiz sī betona žoga ?
Par militāru padomju kara flotes
„ , « w . , bažu ierikošanu Liepājā, Klaipēdā un
venicVsiu*'"** '''^'''^ " KaralauCos Jau ziņSto vairāCrak^
A s t r ī d a i , vethtā; Lūdzu lesOtiet;Istos. Tagad to apliecina ari kāds
kara invdidi atsauksmi var dabot no latvietis, kam nesen Izdevies atgriez-
^ r e d T ^ V T k Tm «n B . L . , d i . no gūsta. Tm^^^
ņam (Libekfi): Nosūtīts uz A8V. Ilācljas Viņš pavadījis gūstekņu no-
E l l a l R u j e i . A n n a i LeitaUmetnē kādā dgāru fabrikā Klaipēdā,
S k o t u i " kur kopā ar 5000 dtiem gūstekņiem
J . Graudiņam, Fareie: Nosūtīts pa- piedalījies Klaipēdas atjaunošanas
piidus us Libanonu. I darbos. Starp dtu gūstekņi atjauno-u
^ i i S ^ " M r " T ^ 5 S S f i : Juši ari ostas ierices un visapkārt
Box V M o i , O n J ^ S a ^ ""'ostoi uzcēluši augstu betona žoga
p. z a k i a u s k i m : Uz piudeifiju. i Jau toreiz pilsētā bijis daudz padom-
B i ; J i ^ i R v labviUm ju kara flotes jūrnieku, un ostā pas-j
T e r m u k s i i m u n F r . L a p a l l m , ^ v I g i stāvējušas pāri par dmts pa-
Eitlnā: Adrese paziņota labvēlim Kdifor-ldomju ātrlaivu.
^ ^ , , 1948. g. nometne likvidēto un gūs-
N?sS5ti^SL v^ASn?u'<ĪJe^nl5?'S^ dar-sacuzea
^ ' Ibos Kaunas rajonā. No Uetuviešlem,
kas vadījuši rokamās mašīnas, viņi
dzirdējuši runas par partizānu darbību
un bridlnāti no NKVD patiii-ļām,
kas pastāvīgi kontrolējot ceļus
un mājas. Tā paša gada rudeni tou-tietis
Udz ar dtiem likteņa biedriem
pārvietots uz Komunaricas gūstekņu
nometni pie Maskavas, kur būvētos
Jaunas koUiozu farmas un raktas ogles.
No turienes viņš ari atgriezies
Vādjā.
Ar dtiem latviešiem viņš nav ti-des,
bet 1947. g., būdams Klaipēdā,
uzzinājis, ka kādā dtā pilsētas gūstekņu
nometnē novietoto kāda latviešu
leģiona daļa no Kurzeme
frontes. Tie stāstījuši, ka pēc 3 gadu
gūsto viņus atlai |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-06-21-04