Bavarijas Latviesu vestnesis, June 21, 1950

              Mūsutaisiflia
aphnmo pasauli
15 nāciju pārs^vji aizlūdz
par deportēto latviešu
likteni
nes enra vidū, Mainavai l a -
tl, augstu pāri krauilm pacēlusies,
itiv masīva pils, v\n kuras plīvo
Žviedrilas standarts. Si klimatiski un
tsograllski Ideāli vietā kopš gada
kļuvusi par vecā kontinenta garīgo
m IpaSi jaunatnes daribinieku rosl-iJODO
satikšanās punkta Politiķi,
flļmieki, tonfilis^ garīdznieki un
m satiiedriski daibinieki, kuru ro-
Us atrodas attiedgo tautu Jaunā pa-iiudze,
satiekas Mainavā, lai pāri pa*
gitiies atopriedumiem un naidam
mestu tiltu no vienas nācijas uz otru.
Lfiļc, ko par šo darbu Eiropas nākot*
nei, kas risinājās šai Zviedrijas ka-ralnamam
piederoialā pili, tuvāk pa­stāsta
mOsu tautietis Gunārs Gnn-bergs,
Icam kā pirmajam latvietim
liMitf I » liisiaiHft SHli...
Norvēģu dzejnieks un vācu laikraksts par Baltijas
tautu likteni
Zārbrikenā iznākošais vācu laik­raksts
Die Neue Saar publicējis loti
pc^Hilārā iK>rvēģu dzejnieka un brī­vības
dnitāja Amulfa Oeverlanda
rakstu, kurā viņš norāda uz Baltijas
valstu likteni un aicina savus tautie­šus
kaut simboliski un morāliski at­balsot
smagi cietušās mazās tautas.
Oeverlands kara laikā iepazinās ar
Saksenhauzenas koncentrācijas no­metni
un atgriezās Norvēģijā ar pār-liedbu,
ka Padomju savienība ir tā,
kas var dot cilvēcei atpestīšanu. Viņš
tomēr pārliecināļjās, ka ir smagi mal-
(^ies un tagad pievienojies cīnītā­jiem
pret netaisnību. Tālāk sniedzam
bija izdevība pavadīt te ilgāku laiku:
— Mēs bfjām 16 pārstāvju no 10
^alādim Eiropas nādjfim, ieskaitot
somus, zviedrus, skotus, beļģus, vfi-ddhis,
austriešus, grieķus, lletuvie-ius,
ungārus un latviešus, pie kam
DF bijām tikai no pēdējām trim.
torot tālo ceļu uz Mainavu un pēc
labākās apzii^ļas stāvēt par mūsu
taisnību man palīdzēja Vispasaules
TUCM spedāldienesta piesijā sti­pendija.
BAainavas Institūta darbs pastāv
ņo kottferencēn^un liLursiem. pie kam
ari pēdējie rimājas pēc klasiskās fridķu augstskolu diskusiju metodes,
ar dk programma nav tīri iekšēja
rabtura, Institūta apmeklētāju r l d -
bā ir vairāM īpaši izvēlēti mācības
spiki no Šveices, Frandjas, Zviedri-laa
un Vādjas^ kas priekšpusdienās
ar sevišķi labi nostā(Utu reflģii^o un
ļtisko problēmu iztirzi sniedz lerobe-lotu
Skaitu lekciju. Pēcpusdienas ir
pHs iemītnieku rīcībā diskusllfim.
Sis pēcpusdienas nāk prātā, Ja
Jautā, kādas tad bija iespējas te d n l -
ties par mūsu taisnību. Pieminēšu
tikai l^riozo gadījumu, kad beļģu
kotlē^, kas manas ierašanās vakariĻ
priecīgs/ka beidzot atradies kāds
kaš nmā viņa mēlē, vaicāja, kā man
labi sekmējies ceļš cauri Polijai un
pa$m^ J^islal 1.maijā? Tūltt apr
hm v}M %maldišanbs mūslaiku
l^Omili^ ļjHUNiUlesiolItiskās koh-st^^
asrežgf. Sākās pārrunas par
koiidOnišmu teorijā un praksē, un uz
mēneša beigām viņš lūdza mani ie­baidīt
^pedāldiskusijas par komūnis-
Iha briesmām un iespējām to apka-t(^
anai. Protams, tās notika un guva
dzīvu līdzdalību.
svētīgi bija ari citi kontakti. Vis­pār
bija iespējams daudz darit mūsu
ieņemtā stāvokļa noskaidn^anai, pa­teicoties
apstāklim, ka Mainavas i n ­stitūtā,
kct uztur Vispasaules VMCAs
atarptautiskā komiteja^ pārmaiņus
var sastapt gandrīz visas persombas,
kas koordinē šis milzīgās organizfid-jas
darbu ap 70 valstis, un dtas au­toritātes
», kam neapšaubāma ietekme
uz attiedgo zemju sabiedrisko domu.
lial minu tikai palīdzības organizētā­ju
8 mUJ. otrā piaisaules kara gūstek-mi
zviedru Hugo Cēdergrēnu, tāpat
uplatftā Jaunatnes žurnāla World
Communique galveno redaktoru an­gli
Polu Ginisu uc.
Oandriz visi kollēgas un viesi no
dtām zemēm pēc iepazīšanās ar ap­stākļiem
boļševiku okupēUJā Utvijā
pauda savas neliekuļotas simpātijas
mūsu liktenim un gatavību darit ie­spējamo,
lai to atvieglotu. Starp dau-wem
sevišķi iespaidīgs b^a bridis,
ķad gandrīz visi klātesošie augstie
viesi un delegāti no 15 zemēm pieda­lījām
vēsturiskajā pils baznīcā manis
vadītajā aizlūgšanā par nesenajās un
agrākajās deportācijās aizvesto bal­tiešu
likteni.
Dažs varbūt ir skeptisks par šādu
aizlūgšanu im vispār uz kristīgas bā­zes
i^otu starptautisku konferenču
nozīmi, taču Jāsaka, ka te visā klu-
^ ā aug un top spēks, kas saliedē
ļ^Jonus nelokāmā apņēmībā cīņai
pret tiranniju par brivibu visām tau­tām
un visiem cilvēkiem pasaulē. Ja
aplēšam, ka te ar šo spēlni bruņojās
šoreiz 16 pārstāvju, tad vide, ar kuru
tie saskarsies, atgriezušies dzimtenē,
un kurai paudis savu pārliecību, ir
ftlpri liela. Un tas mūsu cīņai no-iflmē
ļoti daudz. Tp,
izvilkumu no Oeverlanda raksta.
Kaut gan baltiešu bēgļi ^pņoe
arvien no Jauna atgriežas savfv dzim­tenē,
tā tomēr ir liela laime, ka viņi
tagad tur neatrodas. Kā to izskaid­rot,
— vaicā dzejnieks un atbildes
vietā dtē kāda baltiešu bēgļa vēs­tuli:
^
nMēs visi sapņojam, ka atkal esam
dzimtenē, atkal staigājam^ pa pāzls-
Palidzibas akcijas
darbs turpinās
VId lūgumi, tos palIddN^
tamajām ielām. Esam atgriezušies,
lai paņemtu kaut ko no savām man­tām
vai satiktu kādu piederiga Pēk-ņi
manām, ka mums seko, un nāka­mā
mirkU esam slepenpolidjas ie­rēdņu
ielenkti Uz pieres mums iz­spiežas
sviedri Kāds ārprāts, ka
esam atgriezušies!... Un iekliedzo­ties
mēs pamostamies, lai atvieglo­jumā
konstatētu: tas bija tikai ļauns
sapnis. Seit Oeverlands norāda, ka
no visām valstīm no Baltijas jūras
Udz Balkāniem plūst apdetināto
NO RIGAS RADIOFC)NA:
Goris ni sešu gada nomaksa
A G R Ā K T I E S A S C E N T A S T A U T U I E B A D Ī T , B E T
T A G A D U E K P I E D A R B A - DESMIT K O M P O N I S TI
K O M P O N Ē V E S T U U S T A Ļ I N A M - P A D O M JU
L A T V I J A V B L E S O T T A U T A I N A I D Ī G I ELEMENTI
K A D ĪSTI B Ū S S A S N I E G T A K O M U N I S M A O T RA
FĀZE
Sakarā'ar tautas tiesnešu vēlēša­nām
plašu runu teica tieslietu mi­nistrs
Jablonskis: Buržuju tiesas gri-straumes
uz austrumiem un bēgļi u ^ bēja iestāstīt, ka tās vienādi aizstāv
riettuniem, dažreiz vairāk nela tūk­stotis
dienā vai, pareizāk sakot, nak­ti,
aetumnieku skaits austrumos un
bēgļu pulks rietumos sniedzas miljo­nos,
īpaši autors pakavējās pie bal­tiešu
bēgļu gaitām, šo tautu deportā-djām,
terroru Baltijas valstis un to
kolonizēšanu ar krievu ieceļotājiem.
TalUnā, kur pirms kara dzīvoja tikai
ap 10.000 krievu (no 150.000 iedzīvo­tājiem),
t a ^ d trešā daļa iedzivottju
ir krievi Sevišķi smagi režīma dūre
skar intelliģend, pie kiun viens pa­ņēmiens
i r nevis tūliņ to iznīdēt, t>et
piespiest darboties režīma labā. Stu­dentiem
Jāizpilda aptaujas lapas, un
viņu laime ir. Ja tie cēlušies no
„proletāriešiem". Tātad — atiud de-ņā
nākusi sava veida „āriskā vecmā­miņai
Piespiesta piedalīšanās dažā­dās
„prieka demonstrādjās*', bezga­līga
izspiegošana un denundādju
sistēma, nesaudzīga cenzūra,tas
viss pieder pie „brivo padomju re­publiku'*
ikdienas. No universitātēm
un bibliotēkām izUrita ,Js»itigā'' Ute-bUa
lesūtiti līda llw JūpiJIm ari
tie — nosūtīti mūni lab^rO^ krust­tēvu
un krustmāšu sani»killiitai Jā­cer,
ka driE sagaJ^Osisii no vidiem at-iMUldbU.
C-:,:-^:;, ^
Kādai latvieiu ģbniiiit frandjā, 13-1 rātūra. No ārzemēm nepienāk gan-zasā,
vajadtiga vedUkpi itevletā vieni-1 drīz nekādi techniski žiņisāll Piemē-niece,
kas varētu bfit J l n e n i vecmi-1 ram, Tartū universitātes tautsaim-mlņas
vietā: uzitodm lanlJOt kamir I niecības fakultātei ārzen^u literātil-māte
ar vedikopattu ittoA» diflA|ras iegādei paredzēti 200 rubļu gadā
un būt par sanuui bia#i|i J i l B ^ ar to taisni pietiek divu žurnālu
Jal 9 g. vecai iiMtia. Ptid(ļMyi»M
lūdz adresēt: ICnm* B m i ^ dzīve izpostita. CUvēki gan tur^
sage du BoOumm ^^^^^^^^ ^^^^^ ^ ^''^^^
Udz u g. V. D P b t e S T - mi m^J^nr^J^^^
mdteni kas giifgl loti W Sif i ^ , ! ™ ^ ^ ^^
tīstīti. Vēiamaa b S S ¥togrilM
Steidzīgi rakstīt: Mrs. V. S ^^^^ ^ ^ ^ ^ i ' ,^
136Ba?aga Ave, Marquette, Mich.
USA. Kāda neredzīga ļoti slima tau- «ffmf^^"^ " " ' i ^ ^ ' ^
tiete Hanoverā lūdi^ l i kāds aizce-^.^«« ^^^^^^^^ «a-
IfttāiM kam i r radio un kas to ne-r®* mazākās kaimiņvalstis, nolaupīt
Viņai fildadāvimal^ 5^»^^
liSTprieku drūmajā tiimsā. Ziedo-ļ^; ^^«^ «hēs^ūslra
tāju im savu adresi paziņot paUdzI-ļ^*»
baa akdjas vadītājas^ V. Skalstlau*! Neu« Saar, sakari ar Baltijas
kam, a4si) Esslingen/K., Martinstr. M.j valstu okupādjas uh lielo (feportii-
« I dju gada dienu, sniedz vēl dtu rak-Ģlmenei
bez apsMnieka, ved l ^ t o I^ j ^ ^ J ^ valstīm, iedzlvoti^u
slimie uc. tautieti, kam nav lespējamiļaeportādjfim un zemju sovjētizēšanu,
iekļautie» nevienā no paSreļzfiJim izcejo- kopā aj* sdhēmatisku karti Laik-
' S S a r ^ j i ? ' i t ^ ^^^"^ l^rteni saHdzina ar
meklē "citās zemS» ..krustmātes", 1.1 at- ļ žīdu H k ^ , kuŗu mēģinājumi nokra-laudgas
tlmenes. kas Vādjā palicējiem i tit romiešu virskundzību 70. fi. pēc
sniegtu materiālu un morālisku atbalstu,! v . beidzāt ar naH^T^ann /f^tm^A.
aicināti savus lOgumus strsnfgas vēstules ~ ; rr,~J5
veidā (us plāna papīra gaisa paatam, pec|<^*i kurā žīdi tikai tagad pēc 2000
iespēiu angļu valodā), kā ari usņim»mius| gadu kllšanas atgriežas. Pasaule ti-lesatlt
v. Skaistlaukam. (Ua) Es "
Martenstr. 2i. Nepieciešami lOsun
vienot nometnei komitejas, biglu .
!o Iestātu vai vamuuu sabtedrlaku darbi* I var atgriezties. Baltijas tautas un tO
nieku atsauksmes, kā ari norādīt, uz kāp I pārstāvji emigrādjā taflad arvien
da vārda publicējama atbUde laikrakstā. Saiak k\nu^^^nu^u\J^^
Vt to palu adresi aldnātt rakrtlt He tau- Klauvē pie pasaules sirdsapri
tieii ua organlzādjas, kas apņontos U - l ^ nezaudējot cerību. Līdzšinējie
diem gratdleņiem Vācijā sameklSt dtās I panākumi gan btiuši niedfli Bet ia
z^mss atsaucošs ..krustmātes'^vd SeSLrkJ
miers, pēc kura ilgojas visas tautas,
tad ari Baltijas valstu un to tautu
likteni SI miera vddotāji nedrīkstētu
aizmirsi
visas tautas intereses, bet patiesībā
centās tautu iebaidīt. Tiesnešus iz­raudzīja
no buržuju aprindām vm tie
sevišķi centās darba ļaudis atturēt
no cīņas par savu diktatūru. fTagad
gan laikam padomju tiesas ne vienu
no dņas par savu diktatūru neattur).
Kad par fašistu diktatūru savā laikā
dnljies Pone, ģenerālis Radziņš un
Kalējs, buržuju tiesa viņus nav tie-sājuā,
bet atzinusi par nenormāliem.
Padomju tiesā tas dtfidi, bet galve­nais
tāf^ uzdevums — sodīt sodālis-tiskā
īpašuma izšķērdētājus, panākt
darba un valsts disdpUnu. Jādnās
ar! pret buržuju atjiekām dlvēka
a i ^ ā (Ceka pierāda, ka vislabākā
metocte šai dņai ir pašu cilvēku iz­nicināšana).
Agrāk buržuju tiesneši
iecelti, bet togad tauta tos pati vē­lot
no sava vidus no boļševiku un
bezpartejisko bloka kandidātiem (Te
ministirs «drusku** maldījies — nevis
vēl, bet nobalso tikai „par", Jo pre-tim
balsot neviens nedrīkst. Buržuju
tiesnešus vēlot Saeimai varēja balsot
ari pretim un dažu pat neievēlēt).
19. JūUJā sāksies ēetru dienu ilgi
dziesmu svētid BIgā, kuŗoa piedalī­sies
73.000 dziedātāju. Dziedās 23 pa-nometnei
komitejas. Mdu c«itpā. saprast, kādēļ DP negrib un ne-
ATBILDBS TAUTIEŠIEM
L i e s m a i : NoiOtlta krustmātei Ore-I
gonā.
A l i s e i , Hanoverā: Jau lOgtl S kmst-t
i v i - KaUfomiJā un AngUJā.
M. J„ Zldbrfā: Jaunā adrese padņota
Sirsnīgs svddens.
AI. O s i s - S t u n d ā i : Māsai A. Sm.
lOgta kāda labvSle AngUJā.
J . D i n g a m : Jaunā adrese paziņots
labvild AngUJā.
A. A p s «m : Lūgts labvSlls AngUJā.
A. R u n i ķ i m : Jaunā adrese paziņota.
X. Galviņām, Vircburgā un K
domju un 18 dažādu tautu dziesmas.
Lai koris sagatavošanos svētkiem ne-sabotētu,
katram korim iecelts īpašs
poļitruks. Sakarā ar Padomju Latvi­jai
Jubileju desmit komponistu sa­vienības
biedri komponē vēstuli Sta­ļinam.
Bez tam daži komponējot Sta­ļinam
vēl īpašas dziesmas.
Cbgias ievadā par Jauno komunistu
audzināšanu teikts, ka „mūsu repub­likā
i r vēl tautai naidīgi elementi un
tāpēc komunistos Jāieaudzina modri-ba,
kurai ārkārtiga nozīme šo naidīgo
elementu atmaskošanā.'* Komunis­tiem
Jāiet priekšgali sodfllistiskajāa
sacorillbās un Jāpanāk» ka Padomju
Istvijai 10 gadu dieni visās d a i ^
vietās nobeigtu iqittdlt S a^ešu
plānu. Jāuzņemas paaugstinātas dar­ba
saistibas, radikāli Jlttida][>o darba
metodes. Citādi nevarēs sasniegt ko­munisma
otro iazi, kas iestādes tikai
tad, kad zemē valdīs ražojumu pār^
produkcija. Pirmajā komunisma fazē
valdUa prindps«- visiem vienlīdzīgi
pēc padaritā darba, bet otrajā katrs
varēs apmierināt savas vajaddbas.
Kolhozos būs izdevīgāk saņemt pienu
un gaļu no fairmas nekā pašiem turēt
savus lopus, ēst pusdienas ēdnīcā,
dot veļu mazgfitovā utt Nākošā fe»
var izveidoties tikai uz produktu
pārpilnības bāzes, tāpēc visiem jā­strādā
ar milzīgu jaudu, lai pārspētu
kapitālistiskās valstis un zemi pie­sātinātu
ar patēriņa priekšmetiem
(20 mūj, vergu Jau strādā bez kādas
atUd^AMLŠ tikai par maizi un „kāšu**
un tomēr otrā taze vēl paliek ļoti
tālu. Vai tā Jebkad pienāks, ir liels
Jautājums. Jo patēriņa preču vietā
vēl šobrid Staļins turpina ražot tan­kus
un granātos).
Kāds kolhoziUeks Jautājis, vai kol­hoza
valdei tiesība izsniegt uz sešu
gadu nomaksu kolhozniekiem govis,
bet saņēmis atbUdi, ka tās Jāpārdod
valsts lopu sagādes kantoriem. Kol­hoznieki
varot audzēt telītes, kuras
saņemtu no kolhoznieku privātojām
kūtīm. Neesot pieļaujams sociālis­tiskās
intereses pakļaut personīga­jām.
(Savāds šķiet apstāklis, ka lai
iegūtu vienu govi, tā Jāpērk uz sdhi
gadu nomaksu. Padomju propaganda
>atl to(u lielās, cik daudz tagad kol­hoznieki
var nopelnīt). — Darba kā-
>ināšanai Latvijas kolhozos ieradu­šies
labākie aģitatori no citām re­publikām:
Tolstikovs, Vasiļjevs, Pet-rovs
uc
Mazs kontrapunkts: Cīņas Ievads
FASTIPI^NATA PAKTCeSNU
DARBĪBA ŗOLUĀ
LIgBiea (Ra).-Lejas stlSdjā stipri
PSāsInSlašāt atttekines starp poli dvD-leddvotājlem
nn šail apddfl stadoaltiem
sarkSnanaldneBi, UrPici an dsaddto el-tSs
vIļiStās safkanafmleli vairs nejfltas
droi£ Jo loti aktīvi kļuvuši apgabau par-ttsM.
Pēc pl. IS sarkanarmieilem all-
Uegtt atsttt nodttojnma. Naktis pitm}is
dienesta pildīt sarkanarmteR idet tikil
•«««Itei^pttpāai. us tāai PolUas dseli-
Ualjām, ko Izmanto padomja kara­vīra,
leroCa on pāŗ^cu transportam, vai-āa
ttda pati aedrdttba, k i kara laikā vā^
e« ieņ«ntoa apgabalos Padomju savie­nībā.
Kas notiek aiz sī betona žoga ?
Par militāru padomju kara flotes
„ , « w . , bažu ierikošanu Liepājā, Klaipēdā un
venicVsiu*'"** '''^'''^ " KaralauCos Jau ziņSto vairāCrak^
A s t r ī d a i , vethtā; Lūdzu lesOtiet;Istos. Tagad to apliecina ari kāds
kara invdidi atsauksmi var dabot no latvietis, kam nesen Izdevies atgriez-
^ r e d T ^ V T k Tm «n B . L . , d i . no gūsta. Tm^^^
ņam (Libekfi): Nosūtīts uz A8V. Ilācljas Viņš pavadījis gūstekņu no-
E l l a l R u j e i . A n n a i LeitaUmetnē kādā dgāru fabrikā Klaipēdā,
S k o t u i " kur kopā ar 5000 dtiem gūstekņiem
J . Graudiņam, Fareie: Nosūtīts pa- piedalījies Klaipēdas atjaunošanas
piidus us Libanonu. I darbos. Starp dtu gūstekņi atjauno-u
^ i i S ^ " M r " T ^ 5 S S f i : Juši ari ostas ierices un visapkārt
Box V M o i , O n J ^ S a ^ ""'ostoi uzcēluši augstu betona žoga
p. z a k i a u s k i m : Uz piudeifiju. i Jau toreiz pilsētā bijis daudz padom-
B i ; J i ^ i R v labviUm ju kara flotes jūrnieku, un ostā pas-j
T e r m u k s i i m u n F r . L a p a l l m , ^ v I g i stāvējušas pāri par dmts pa-
Eitlnā: Adrese paziņota labvēlim Kdifor-ldomju ātrlaivu.
^ ^ , , 1948. g. nometne likvidēto un gūs-
N?sS5ti^SL v^ASn?u'<ĪJe^nl5?'S^ dar-sacuzea
^ ' Ibos Kaunas rajonā. No Uetuviešlem,
kas vadījuši rokamās mašīnas, viņi
dzirdējuši runas par partizānu dar­bību
un bridlnāti no NKVD patiii-ļām,
kas pastāvīgi kontrolējot ceļus
un mājas. Tā paša gada rudeni tou-tietis
Udz ar dtiem likteņa biedriem
pārvietots uz Komunaricas gūstekņu
nometni pie Maskavas, kur būvētos
Jaunas koUiozu farmas un raktas og­les.
No turienes viņš ari atgriezies
Vādjā.
Ar dtiem latviešiem viņš nav ti-des,
bet 1947. g., būdams Klaipēdā,
uzzinājis, ka kādā dtā pilsētas gūs­tekņu
nometnē novietoto kāda lat­viešu
leģiona daļa no Kurzeme
frontes. Tie stāstījuši, ka pēc 3 gadu
gūsto viņus atlai<HSot, bet vai tas pa
tiesībā noticis, nezinot
par pionieriem norāda, kā burihiju
laikā bērni dzīti ganu gaitāsJllgā no
rite ieradušies zemnieki un pēcpus­dienā
ar salīgtajiem ganiņiem devu­šies
mājup. Bērniem vasaras atpūta
nav novēlēto un pu t&s tie tikuši
tikai togad. — Sovjetekaja Utvlja
ievads: Visi kolhoznieki, ari skdēni,
Jāpievelk ravēšanā. Rīgas skolēniem
jārāda sava priekšrime, piedaloties
elektriskā dzelzceļa līnijas būvē us
Jūrmalu un drupu novākšanas svēt-dieniekos.
Vācu veterinārārsta stāsts
par apstākļiem Igaunijā
V l ^ veterinārārsts H., kas nesen
atgriezies no gūsto padomju Igauni*
Jā, par turienes apsUUiļiem laikn^-\
stā Rheinische Post starp dtu pa«)
stfisto: Biju iesaistīts par lopu ārs^
jaunajās igauņu padomju saimnied*
bās (sovchozos) un darba gaitās man
bieži nācās mērot ceļu stsurp Tartii
un Tallinu. Biju pezaoi^ aculied-nieks
plašām igauņu zemnieku de­portācijām
1949. g. pavasari, kiKl vi­sus
dzina kolhozos^ bet igauņi vairā­kumā
šai akdjal iarādlja pretestību,
protams, pasīvu. Vēlāk nuuA bija Iz­devība
lasīt ari kādu retu deportēto
vēstuli, kas stāstija, ka pat tās nied-gās
mantas, kādas deportādjas brbtt
atļauts paņemt līdzi, vēlāk atņemtas
vai viņi paši tās bijuši spiesti pār­dot,
lai kaut kā izvilktu dzīvību.
Igaunijas rusificēSana notiek strau*
Jā gaitā un zemi var uzskatīt Jau par
50 proc. pārkrievotu. Deportēto vie­tā
pakāpeniski turpina pienākt jauni
transporti ar krieviem un dtiem
austrumu iedzīvotājiem. Lai gan par­tijas
propagandas viri nemitīgi pūto
par strādnieku apstālcļu uzlabošanu,
visus 4 Igaunijā pavadītos gadus re­dzēju,
dk slikti atolgoU tiek strād­nieks,
sevišķi laukstrādnieks. Direk­toriem,
kas mainījās ļoti bieži, nebija
nekādas jēgas par sovchozu saļrnnie*
cibu un par nebūšanām tie parasti
saņēma sodu 10—25 gadi spaidu dar­bos.
Laukstrādniekiem sovchozos pa
lielākai daļai nācās pārtikt no mai­zes
un siļķēm, Jo sviestu un toukus
tie par savu algu nespēja nopirkt
Uzvalka iegādei vajadzēja mazākais
pusgada algas. Trūka ari medlks-mentu,
kurus sākām saņemt tltol
1948. g. un tie bija vācu ražojumi t»
padomju joslas. V. P.
/l, K Ā D A S BRIESMAS
N M E R . J O V I S I NEPB
saņem V -
laSDOJUMOS SŪTIET SRSISS INFOBMACUAS FONDA PIUEK88GDIM V. L A M B E R G A M - (14.) 8CHWXBISCH
GMOND, ASTILLEIUE-KASEBNB. BKT ARP08 T S C U A S - L A K B A K S T A L A T T U A S PĀRSTĀVJIEM