1950-06-28-03 |
Previous | 3 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
). g. 28. ]Qni]ā iiue l»ņēmlenui kopdedzi-itrāles, lopu saMed*» ^kooperatīvi, l i ^ bija lau* " 5 izvērtā! lIMteto. Helii lonm vidējās un Sv^as rajonos BS kļuva zvej-ļibiedribas un to " 'lieks. Art )u darbību ^ssējas mū» |?^8> lai Itin rastu mQsukoo« Wparel« tlĀlu (Mgginh^cdjfi, ļndonilizācijas daudzpusīgā IfiVt MkumL 'M pimmā^ h-^ķL vUem I la&B. itiitamieki I) linli ml* kā Otru-ibaudtjgl 8ii ārzenv" oerija te iegādāties irlņiem at-ielieno « ļ^iQ»i&as vēr- Jo. savā laikā (tārs taču legā-gaisti Ievāca Ari ārzem^ " " ī. taa tba- Itt ie» K O P Ī B A I ar LāCplI- .,1^l|ls arflo. ^Vil ptsasHliii iVim aiinlm». lātvieitt «llem» ne atl pttttvsdt vl» da tlkāl tML Me trtmOfti ko* Neiitati, aiftktors, stUlitti» kl Jo nsv Inia lai- M lo no» J H Mr 1»» ^ioeli3m.ka iittiM nflt un* p^Ņ«iitits (CtA „ Airsala kolbas par I ifloian^ ka jiifklu vis- |Hitri!|^.lcsp tlssll^tt Is- — ts im malai cUtljiiiles v^oeiŅit un *^io Holika ponottlm _ Ja polkV; iiodievtt. vai aH jsl^ lOdiv H* "biliiluia iMi^ kamSr (Mi ar ko* «urgaiililcl* M • n w SMUi lir r ^61^; Vida ' ' no- ,.^4 saņem san, Kfir» paridiba jaifos pa- .Bveikt, tautle-vlenlfii Jt^as,Jo ^mslk sarflg-r^ Ht atalgoto bet traeigie rAīiikiirsS a: Pievieno» , lēs izteikta-a^ iometņu ko-p& sTģaslKsiegt )plba8, To var Trešdien, 1950. g. 28. jūnijā LATVIJA 0 ,,BRAUKSIM MĀJĀSr Cilvēks ar 37 gadu trimdas pieredzi VE8TDLE LATVUAl NO ACSTB5LUA8 Cilvēks, kas pirms 36 gadiem Austrālijā pelnīja 7 šiliņus nedēļā, i i. tikpat daudz, cik šodien te maksa Latvijas 1 mēneša abonements, tagad ir naudīgs virs un pasaules piekto kontinentu pazīst kā savu kabatu. Tas ir mūsu tautie- . tis S i Doņiks, kas reiz nosviedis • cara Nikolaja 2. armijas tērpu un bēgot ieradies AiistrāUjā, kur ta-gad dzīvo jau 37. gadu. Ne viņam jsida jausma par brīvo Latviju, ne aii komunistu izdarībām. Mājas tc«n6r paliek mājas, un pirms da-Š0ļEņ gadieih tas ar visu biezo naudai maku domāja brlvprātī^ -repatriēties" uz Latviju, lai tur mie-i g aizvadītu mūža beigu posmu, jcf^jam trimdiniekam šodien jau iaijās tomēr, ka Austrālijā sā- Ij^fist arvien vairāk latviešu un ari St. Doņika pavisam ^lināL Viņš tiem reiz teica: pliksim visi mājās!" Un tad .flļ^ garu garā izskaidrošanās par lo^j^s īsti ir komunisms, uti, uti VĪTS kļuva pavisam domīgs OD šodien vairs uz mājām nekādā 0 nevēlas doties. Viņš gan tagad^ pamatīgi apdāvinājis visus te atl^ukušos radus, nekad un nekur ilīii naudu, jo pēc bij. 1^ dlvēku stāstiem labi zina, cik grūtds dienas tie aizvadījuši un kār pēc atstājuši dzimteni. Si Doņiks latviski vairs nerunā gandrīz nemaz, tikai mazliet krieviski, bet angliski — lieliski, ar visiem austrāliešu ^slengiem". Aif etfl^ Viņā var vērot tikai austrā Hešu izdarības. Virs veids smagu dnin^: ar dzM^ „Kur tagad staigā moderni tērpti cilvēki, tur toreiz vēl bija tikai tuksneši," saka Si Doņilte. „Ar savu saliekamo gultiņu liz muguras un dažām paunel&n padusē, kādreiz kājām nostaigāju 60—100 jūdžu, lai sameklētu kaut kur darbu. Ari cilvēkos vēl bija veco austrāliešu pionieru gars, un taisnība bieži piederēja dūrei. Pat man tāpēc pamattgi vajadzēja izstudēt boksa likumus. Tā — pa-iiazām, pamazām, kamēr tiku uz augšu." Arī vēl dar saviem 65 gadiem S i Doniks ir „vlrs kā lāva", un pat /stipriniekam ar to nebūtu viegli tiki^ galā. ' Sodifen St. Doņiks, kas izklaidēšanās dēļ šad tad mīl aizbraukt pie radiem Kanberā vai Sidnejā, dzīvo okeāna krastā, starp Adelaidi un Pērtu. Viņš savu brāļa dēlu, bijušo DP, ietekmējis pasākumam, par kādu nav dzirdēts vēl ne no viena cita latvieša zvejniecībai. Vecais vīrs «nolicis galdā" tuvu pie 1000 mārciņu modernas laivas un zvejas piederumu iegādei. Zvejniecībā viņam liela pieredze no agrākajiem gadiem. % Bijuši laiki, kad tas ielūzis kabatā ap 60 mārc. tīras pe ņas liedēļā. Saprotams, visi „sti-ķi jāzina, „Tagad jau labi, bet senāk te no zvejniekiem pirka tikai vienas sugas zivis, kamēr šodien konservēšanai var pārdot visas. Jūrā parasti jāpaUek 3 dienas, pec kam uzpircēji lomu jau sagaida mala. Jā, jā - tās jau nav zivis, Otavā zied tulpes / Vēstule redakcijai no Kanādas ka Si Doņiks. Tā nu arī Austrālijā ir latvieši, cas savā cīņā par turību svešā malā vēlas sekot Kr. Valdemāra sensenajam aicinājumam: ,jAtvji. braudet jūriņā, krājiet zeltu pū^ riņā!" Kanberā, jūnijā. Arnolds Smits. pu cejas un ,^ecie' Septiņas reizes nedēļā, stundu pēc I darba. Smejas te blell un skaļi, dai-pusnakts, stāvu uz Otavas kanāla reiz restorāns rūc šais daudzajos tilta, gaidīdams autobusu. Pa kreisi smieklos. Smejas ari, filmas skato-masivs^ un pelēks paceļas Sato vies- ties. Pat HamleU sc&iā ar galvas mcas stāvs. Aizvien es to apbrīnoju kausu zālē skanēja Jautri smiekli naktīs, šo milzīgo ēku ar maziem za- Tā ļaužu straumes ik vakmru plūit ļiem tomīšiem, stikla verandu ielas mana garām . . . Gadās ari draugi puse un neskaitāmām logu rindām. Man iznāca vairākus vakarus apkal- Sadu savā bērna fantāzijā kādreiz pot kādu dāmu. kas rūpīgi sastādīja es Iedomājos krievu cara Ziemas pili, savu ēdienu karti no dažādām sieru Jrajiauda. kas peld jūrā!" sa-* ^ d <fairdēju māti par to runājam. — šķirnēm. Kad viņa ienāca trelo va- 3 mēnesi kaķu republikā' VĒSTULE REDAKCIJAI NO BOSTONAS Šogad Bostonā pavasaris atnāca vēlu, bet beidzot nu tas ir klāt. Gandrīz vai pēkšņi „mūsu" Tremonta ielas mājas otrā pusē bija izplaukuši kastaņi, kas ilgu laiku turējās pumpuros. Ziemā latvieši še ieradās ar VĒSTULE REDAKCUAI NO KALIFORNUAS Losandželosas latviešu kolonijā nodibināta ev. lui draudze, kas noorganizējusi jau tris dievkalpojumus. Draudzes pagaidu padomei radusie iespēja garīgo aprūpes darbu nodo pUntiesīga mācītāja — A. Grietēna rokās, kas bauda ardiiblskapa un baznīcas virsvaldes, kā ari amerikāņu luterāņu organizāciju uzticību Pēdējo draudzes dievkalpojumu apmeklēja ne vien daudzi latvieši, be ari amerikāņi, kas ar Uelu Interes klausījās Eiropas korāļus un svinīgo liturģiju, Pēc dievkalpojuma notika sanāksme, kurā par draudzes priekšnieku apstiprināja līdzšinējo % Rogu. Turpmākie dievkalpojumi paredzēti regulāri reiz mēnesī. Draudzei domātā korespondence adresējama māc. A. Grietēham, 123Ž Robinson Ave, San- Diego 3, Calif. U. S. A. Kultūi'āli sabiedriskās dzīves veid-nāSanai ik mēneša pirmajā sestdienā Losandželosā notiek latviešu sanāksmes ar referātiem Un koncerta priekšnesumiem. Domāts par kopīgu Līgo svētku sarīkošanu. Visu šo sa-rikojumu galvenie organizatori ir F. Krusa un E. Drumalde. Losandželosā pastāv arī latviešu klubs, kas atris-tams par „veclatviešu" sabiedriskās un kultūras dzīves centru. Pie kluba pastāv koris, kā ari riko sabiedrisko un literāro jautājumu pārrunas. Mākslinieciskos priekšnesumus kluba apmeklētājiem sniedz tenors Šprūde ar kundzi — pianisti. Losandželosā, jūnijā. 2.B. No Tremolita Ielu 8N. nama kSpnSm Bostoni mmlf Ji^i on Sandra ar inte resi viro dilvo UelpUiStu satikimi. O. Akmentiņa uzņēmumi ļie^Jām okeāna vētrām, cietušiem I n i i ļ ^ un bricia^ diziļu sniegu Tagad tas laiks nu garām. v Mūsu sētai ir neparasta seja, jo tieši zem logiem lejā atrodas kaķu republika. Jūs teiksit — dīvaini, bet tā tas ir, un ja man drogists būtu laikā nokopējis foto uzņēmumus, tad varētu gluži uzskatāmi parādīt, kas tur īsti redzams. Viena bezdelīga nevar atnest pavasari, un viens kaķis nevar sarīkot ari nekādu koncertu bet ja to ir veseli 25, tad iznāk Ist simfonisks orķestris, kas dažbrid pārspēj pat to elles troksni, ko iela pusē veic ugunsdzēsēju auto kolonna steigdamās uz ugunsgrēku. Kā vis koncerti, ar! šie parasti notiek vakaros, kad strādnieki iet gulēt... . Aiz dēļu hoŽ9gotās sētas atrodas sāņleliņa, pa kuru reti redz kādu nākam. Tā it avīžu lapām un stiklu dnunslām piemētāta. Ziemā tur dažkārt redzējis vīrus, kas no pudele dzēra degvlijiu. Viņi to darija ļot veikli, guldiiiinādami sīvo dzērienu nuitēs, kaut gan netālu šādām izdari-bām bija kifogus. Sākumā viri bija nerunl^, bet driz smaidīja un laimi gi mētājās rokāoL Bet tad Tremonta iela no putiļkļiem sāka kūpēi saule līda visur Iekšā kā slepenpolidsts. Dzērāji tveiiH neizturēja un pazuda, bet kaķi vēl palikuši Viņi laiski guļ kur kurais r - parasti uz atkritumu tvertņu vākiem, kas saulē sasilst karsti kā pannifs. Kad atver logu, tie paceļ galvas un noraugās cilvēkā zaļām acīm, i1i kā ko gaidām. Varbūt ēst? Nometui reiz gabaliņu maizes, pēc tam pat drusku gaļas. Viens run-ds piegāja Māt, apostīja, bet neēda. • Dažreiz mēs domājām: ja sētu iz-tlritu no mēiliem un kaķiem^ še būtu vieta, kur varētu nodarboties latviešu bērni, kas namā patiesībā dzīvo kā cietumā ieslodzīti. Vecāki bērnus uz ielas vienus nelaiž, jo tas ir bīstami straujās satiksmes dēļ. Parasti bērni kā zvirbulēni tup uz nama apputējušajām kāpnēm un raugās ielā, kā aizjoņo automobiļi m tramvaji. Kaķus audtzē apakšstāvā kāda veca sieva. Viņa saņem mūsu istabām pastu, un kad ejam tam pakaļ, viss viņas apartamentos ož pēc šiem zvēriem. Kāds latvietis, kas strtidā slimnīcā, zina stāstu, ka vecā sieva kaķus audzē p<^ļņai: tikko dīrātas kaķu ādas daži padaiti iedenijuSi reuma-tisma ārstē&mai ,J*armas" īpašniece saņemot skaistu naudu. Laikam tā ari būs, jo kāds prieks gan būtu ie-rikot kaķu audzētavu, ja tā vecajai amerikānietei neienestu nekādu labumu. Bostonā, maija beigās. Otvaldi Aksmfti9i Pa labi nakts krēslā vīd parlamenta karu. tā māja man ar mazo. balto eiws, celtas no īpatnējiem akmeņiem, roku un sacīja: JEsmu domājusi par zaļiem vara jumtiem un slaidu pulk- Jums. Apkalpotāja Jūs neesat, dn)ii stenu torni, no kura svētkos un vasa- ļ vien māksliniece —" ^""SS JS.P;^^*'^^ ' - ^ i ' ' - atbUdēju steigā. Jo aeme man nSli^^J^ ^""^ dega zem kāj&n - l u d s dtu ēstgri-d^ e?S^lf L i c ^ t o ^ 1.^*' Wttlju apsēdās pie bāra un mani j ^ . ted^r f n t t ^ i^l^^^^^ 8aiSi Uja. Viņa ienāca otrreiz īsi ļjēc niu Čvu^^Jl ^""^"^ ap Piemi- pusnakts/ Nē. tā viņa to nevarot at-man l^^f ''t'^i??' ,^M«t«- kas es Istt ewt? Bs nu varēju m^^s?^ ^ ^M, ^ U a ^ e t pastāsUt par sevi, par savu ^ l ? t f W 5 ^ o ^ -"^ neuzbāzīgākā tautu. Sldāma bIjVkāda Uek Ame-smarža, kāda vispār puķei var būi rikas laikraksta līdzstrādniece, ari Sarkanās tulpes zied priekšplānā, pastāstu rakstniece, un par Latviju Vesels lauks sarkanu, aiānigušu gal- zināja jau daudz. Viņa ieradās 2 ne-viņu. Baltās kā mazi jūras putni sa- dēļas katru vakahi un aizbraukdama gūluši zāles tumšajā zaļumā pa labi māja man pāri ļaužu galvām atvado-un kreisi no pieminekļa. Un tad tur ties: .JlaksUet man. es Jūs mflu!" - vēl ir maigi sārtās un dzeltenās. Jāatristas, biju aizkustināta. Zem ŠU tulpju klāstus dienās apbrīno neskai* dāmas šķīvja es 10 centus nekad ne-tāmi tūristi, kas šeit vasarās ierodas atradu . . . no Savienotajām valstīm. Bet laiks palei Neesmu atoakstl- Agri pavasari, tikko nokusa sniegs, jusi Nav laika un gribas mēģināt ap pieminekU pēkšņi saplauka ned- tulkot apsolīto noveli un dāmai no-lie, bet Jaukie krokusi Tūkstošiem sūtii Nav ari ticības, ka tas būtu zilu, dzeltenu un baltu zvaniņu. TadļlabākaU, ko varu darii Ir taču spē-šejienes laikraksta redaktors iesēdi- jlgāki latviešu stāstnieki, kam pir-ņāja dažus mazuļus krokusos un no- majiem būtu Jāpublicējas ani^u va-knipsēja. Vēlāk tie raudzījās ārā no visām laikrakstu priekšpusēm. Tā tas bija pagājušajā, tā šajā gadā. Ak jā, bet es taču iesāku stāstu par nakti uz kanāla tUta. Nakts ir klusa. Otavā nav tā saucamās „nakts dzīves". Retas automašīnas, mirdzēdamas ielu uguņos, aizslīd garām. Stāvu, nogurušās rokas pret tilta akmeņiem balstīdama. Aiz manis ir skaļruņa, mūzikas un ļaužu kņadas I ^ ^ » pilns vakars. Septiņus vakarus nedē-| J^ns gadās būt Kanberā, āf-ļā es ļaudīm smaidu, pasniegdama ll«^ departamentā varat palūgt tējas vai kafijas tasi, kokakolas glāzi ieskatam nelielu grāmatiņu zaļos vai saldējumu. Smaidu, spiezdama vākos: „Consular Representatlves saldējuma bumbiņas, pārlledama tās and Trade Commissloners'ln Aust-ar ievārījumu, svaigām zemenēm, raUa", kas satur visu AusMllJā rtc-ananaslem vai šokolādi un beidzot meditēto konsulāro un tirdzniecības virsū uztupinādama pikud salda pu- pārstāvju adreses. Grāmatiņas 27. tu krējuma ar sārtu ķirSogu ,4caln-|laPP«w vdttta Latvijai, un tajuzd-lodā, tādējādi rādot mūsu s^stnled-baa īsto līmeni Diemžēl šķiet, ka Ua tomēr nebūs mūsu labākie, kas to darīs, bet gan visvājākie. Un no tiem spriegs sveša tauta par mūsu rakstniecību. Rūgti, — bet ko lai dara. Pie bāra stāvēdama, esmu sastapusi vēl pāris labus draugus. Tur ir dzejnidcs un vēstures profesors, ar ko labi pastridēties par grāmatām un ļaudīm. Un Jaunais, topošais žurnālists, kas tik ļoti pēc IzskaU atgādina kādu mūsu stāstnieku. Kad parādīju tam uzņēmumu Trimdas Rakstniekos, viņš piekrita, ka tā varētu būt ari viņa .,bUde". Jā, tie Ir draugi Bet Ir dtādi Reiz man gadījās, ka kāds kimgs rādija uz mani ar pirkstu: „Tāda Izskatās fašiste," viņš sa-dja. Naivā, muļķa pasaule! Kad reiz tev atvērsies ads un tū skaidri saredzēsi zobenu, liku kā sirpi kas labprāt tev Iedurtu pašā sirdī? Jā. nu es stāvu uz tilta. Ziema Ir aizgājusi un pavasaris atnfids. man ial vietā stāvoi Dažbrid te mani ap-demo ari smagas domas — par tiem, kas tālumā, par tiem, kas te. un bri-nUŅ^ Igā ātrumā pārvēršas par kaut ko svešu, negribēdami būt vairs latvieši Par Uem, kas graužas un ēdas svešajā zemē, vairodami mūsu postu. —• Tulpes smaržo. Baltas, sārtas, rožainas tulpes. Brivibas piemineklis paceļas laukumā, gaismas pārilets. Māte Latvija, kāda melna seģene gan Tevi klāj? Otavā, maija beigās. Irma Grebīda Manu stāvokli pat krievi vairs nemēģina apšaubīt STBUNA AR LATVUA8 KONSULU VIKT0RUA8 STATĀ galā". Ļaudis smaida man pretī un, la m ^^vmM paJl ar seyi jautā^ ņo;kādasr žehieš 4š nākoi A, — no M??J,P^tl^^i ^a, vārdp nekad nav dzirdejušf. Pat tagad nē, kur nedēļām ilgi Latvijas vārdu laikraksti iespiež pirmajās lappusēs. Bet tieši pirmo lappusi — vissvarīgāko, politisko — vismazāk Izlasa. „Jūs taēu esat te laimīga?" dažs prasa un Iespiež man 10 centus taisni saujā (parasti viesi tos atstāj zem sava šķīvja). Es pasmaidu, jo šajā zemē vispār mīl smaidus, — kā tas jau dtkārt aprakstīts. Un smaids ir tik lēts. To uzliek uz sejas no paša rita un neļauj tam nozust visu dienu. Ari es tā daru, tas pieder pie mana nām, ka Austrālijas territorijā Latvijas brivvalsts ģenerālkonsula fuhkcijas Joprojām plekrit sūtnim K. 2!ariņam, l>ei 8 štatu — Jaun-dieiividvelsaš, Viktorijas. tin Kvlns-lendas — galvaspilsētās Latvijas pilsoņu intereses pārstāv konsuli — Austrālijas pavalstnieki Ja esat Mdbumā, varat vienkārši atšķirt pilsētas tdefona sarakstu, lai dtu ārzemju pārstāvju vklū sameklētu Latvijas konsulu Viktorijā Mekko-mesu (R. G. McComas), kas savu biroju starplaikā gan pārcēlis no Kolinsldas uz 150, Orrong Road, Toorak. Kad autobuss Jūs izvedis cauri lepnākajai Melburnas priekšpilsētai, Jūs paverat baltas mājas dzdzi vītos vārtus un sastopat Iesirmu kungu laipniem vaibstiem, kas Jums labprāt pastāsta savus pieredzējumus Latvijas pārstāvēšanas darbā pēdējos 10 gados. ^Viktorijas štatam gan nav bijusi sevišķi dzīva tirdzniecības bilance ar Latviju," saka konsuls, ,Jo vairums darījumu tai laikā notika Ue-lo firmu Londonas pārstāvniecībās. TMhi pats esmu Udzējls noslēgt vai*. Mkus darījumus, kupi rezultātlt-i Ari izskrīnēšanai dažreiz savas labas puses! Dānijā dzīvojošie bēgļi ar skrl-nlnglem pirmo reizi dabūja iepazīties tikai 1949. g. agrā pavasarī, kad tos savā aprūpē bija pārņēmusi IRO. īstenībā ar šo „salnmieka" maiņu stāvoklī nekas daudz negrozījās, jo bēgļu aprūpi turpināja kārtot tie paši dāņu Ierēdņi un nometņu šefi, kas līdz šim. No jauna klāt nāca vienīgi „ellgiblllty of-flcer's" — kāda francūziete. Skrl-nlngs Dānijā turpinājās dažus mēnešus, un visumā to veica ļoti l i berāli. Izskrinēto procents bija niecīgs, tajā ietilpa gandriz tikai blj. repatrianti, kā ari daži latviešu karavīri uc, pret kuriem bija vērsušās pašu tautiešu iesniegtās denundādjas. Viens no skrīninga upuriem biju arī es, bet ģimeni iz-skrinēšana neķēra, jo IRO neatzina manu Dānijā pie latviešu mācītāja noslēgto laulību par ,4egālu". Vādjā izskrīnētajiem jāatstāj IRO nometnes un jāieslēdzas vācu saimniecībā. Dānijā turpretī IRO nometnēs dzīvo ari b^ļl, kam DP statusa nav, plem., tagadējie pārbēdzēji no Austrumeiropas, izskri-nētle un pat viens otrs ārzemju dānis, kamēr noskaidrojas viņa Izredzes Iegūt Dānijas pavalstniecību. Man Izdevās panākt, ka izceļoi^anas gadījumā ceļa izdevumus segs Dānijas valsts, bet emigrācijas iespējas bija jāsameklē pašam. Sākās no Latvijas gan sērkociņu skaliņus, gan dtus kokmateriālus» gan ari garšīgos zivju konservus. Uz Latviju sūtījām dažus piederumus gaļas rūpniecībai Interesantākais posms manās pārstāvja gaitās sākās 1940. g., kad JūUjā saņēmu no šejienes zviedru konsulāta aicinājumu nodot savas lietas vi-^ ņam, Jo Latvijas pārstāvniecību Ša^ sūtniecn)ā (Austrālijai Dānijā diplomātiskas pārstāvniecības nav) manu pasi vizēja 5 minūtēs. Kuģa bl- m,t«i A^J.^^ XI'KI I « lete 1 personai no Eiropas Udi t f f i £l^«J ē esot pārņēmusi Zviedrija. Vēlo nebiju beidzis brinities par šo sa«^ vādo vēstuli kad saņēmu otru nob Rīgas, kurā toreizējie ārlietu ml-q nlstrijas saimnieki pieklājīgā formā'' paziņoja notikušās „pārmaiņas", kas' esot norisinājušās ar Latvijas pre-^ zldenta piekrišanu, un tāpat lūdza-mani nodot konsulātu zviedriem.' Pad(miju saviennMd diplomātiskās pārstāvniecības Austrālijā tai laikā nebija, bet PSRS tirdzniecības misijai zeme bija jāatstāj sakarā ar plesardzn)as soļiem kara sākumā. Austrālijas ostai maksā 180-200 angļu mārc, ie^tot ap 40 kublk-pēdu bagāžas; klāt vēl nāk ceļa izdevumi līdz ostai no kuras kuģis atiēi Pēc 4 mēnešu gaidīšanas dabūju vlelb uz kāda norvēģu kuģa, k i ^ maršruts ir Geteborga-Iisabona- Kanariju salas-Keptauna-Freman-tle- Adelalde. Ceļš no Skandināvijas Udz AdelaMd apkārt Āfrikai Ilgst 38-40 dienas. Kuģa biļete izmaksāja ap 170 mārc.; pārējie Izdevumi uz kuģa solās nepārsniegt 5—6 mārc.. Jo dzērieni un tabakai preces uz tā ļoti lētu. I k l kabīne iekārtota ar visu komfortu. Ieskaitot atsevišķu vannas Istabu, un ari ēšana uz kuģa phrmšķiriga. Ceļi uz Austrāliju man izvērties par tīro izpriecas braudenu (kad Izkāpšu otrā krastā ar 10 šiliņiem kabatā, tad, protams, aina mainīsies). Tā visumā par savu izskrlnēSanu varu būt gandriz vai patdcigs. Manai ģimenei pagaidām bija Jāpaliek Dānijā, Jo tā atrodas IRO aprūpē, un tādēļ tai Jābrauc ar IRO transportu, kas Dāniju atstās vasaras otrā pusē. Iznāk paradoksāli ka vienas ģimenes bcekļiem, emigrējot no vienas un tās pašas vietas, skraidīšana pa dažādu valstu kon- vīrs var braukt vislabākos apstāk-sulātlera. Kā pirmo izdevās dabūt iebraukšanas atļauju Cīlē, bet tā kā Dienvidamerikā grūti kaut ko iesāki ierodoties bez graša kabatā, meklēju citas Iespējas. Tāda radās ar Austrāliju, kur man kāds draugs sagādāja Izsaucēju — austrālieti Formalitātes bija ļoti vienkāršas, un pēc dažu apliecību sagādes angļu ļos, kamēr sifva ar maziem bērniem spiesta ceļot masu transportā, kur grūtību nesalīdzināmi vairāk. Bet tas nav vienīgais paradokss, ar ko mums trimdas gaitās bija un vH būs jāsastopas. TomariL A. taki sūtņa Zariņa vēstule, kas stāvokli parādīja īstajā gaismā. Pēc tam situācija vairs nav grozījusies. Austrālijas valdība Lat* viju Inkorporfidju neatzīst, un, to zinādami ari padomju sūtniecības pārstāvji nav pat mēģinājuši manu stāvokli apšaubti Esmu Latvijas konsuls, un ari turpmāk labprāt centišos palīdzēt šai zemē katram Latvijas pavalstniekam, dk tas būs manos spēkos." lAIVICil Nebrukaf itatt vn tS ralvas pUsiU Unkobil »lnnlf latvleia ģimenei eradif jau prieki t gadiem, tm tagad mOso teatieia skaita plnniedi Me* Apmēram put no tlfm dilvo paU Uakol-ni, kur mmfalnnii labvlle amerikāniete Idmonde ^ . P*^ parakrtfiuii •"ffli lecelofcuuf galvojamu vil turp- «•»»»wējlem. Par īSI *!f*!2L J?*y*«*« paUdimai bledrfbu priekiidekv Itrlieu māc. & Jetifert, pS valdes locekļiem - Z. Krievs, B. JSkob-soss, K. Kalniņi mi g. SvlUs, bet reviri* Jai komliiji - A. autisons, i . oaUlUs oa 1. Mallnovikli. Kanādu f-^Jie lat-vieitt garīgo aprOpI Uds llm v^ea imidtSliNesen Kanādā no Vicijas Ieradās aif mSe. Aleksandrs MItalif, kas 02- Sles tantldhi aprflpi vavas apgabali, iw B rietamos no (Ha-faa. Tipai KanadI no Zviedrijas Ieradies mic. Kmin Casae. kas pagaldim gan stridl kidi farmi, bet cerams, ka lidosies ta-kiitol art vtņa ntņemiana bamlcas darbi» X
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 28, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-06-28 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500628 |
Description
Title | 1950-06-28-03 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
). g. 28. ]Qni]ā
iiue
l»ņēmlenui
kopdedzi-itrāles,
lopu
saMed*»
^kooperatīvi,
l i ^ bija lau*
" 5 izvērtā!
lIMteto.
Helii lonm
vidējās un
Sv^as rajonos
BS kļuva zvej-ļibiedribas
un to
" 'lieks. Art
)u darbību
^ssējas mū»
|?^8> lai
Itin rastu
mQsukoo«
Wparel«
tlĀlu
(Mgginh^cdjfi,
ļndonilizācijas
daudzpusīgā
IfiVt MkumL
'M pimmā^
h-^ķL vUem
I la&B.
itiitamieki
I) linli
ml*
kā Otru-ibaudtjgl
8ii ārzenv"
oerija te
iegādāties
irlņiem at-ielieno
«
ļ^iQ»i&as vēr-
Jo. savā laikā
(tārs taču legā-gaisti
Ievāca
Ari ārzem^
" " ī. taa
tba-
Itt ie»
K O P Ī B A I
ar LāCplI-
.,1^l|ls arflo.
^Vil ptsasHliii
iVim aiinlm».
lātvieitt
«llem» ne atl
pttttvsdt vl»
da tlkāl tML
Me trtmOfti ko*
Neiitati,
aiftktors,
stUlitti» kl
Jo nsv
Inia lai-
M lo no»
J H Mr 1»»
^ioeli3m.ka
iittiM nflt un*
p^ҫiitits
(CtA
„ Airsala
kolbas par
I ifloian^ ka
jiifklu vis-
|Hitri!|^.lcsp
tlssll^tt Is-
— ts im malai
cUtljiiiles
v^oeiŅit un
*^io Holika
ponottlm
_ Ja polkV;
iiodievtt. vai
aH jsl^
lOdiv H*
"biliiluia
iMi^ kamSr
(Mi ar ko*
«urgaiililcl*
M •
n w SMUi lir
r ^61^; Vida
' ' no-
,.^4 saņem
san, Kfir»
paridiba
jaifos pa-
.Bveikt,
tautle-vlenlfii
Jt^as,Jo
^mslk sarflg-r^
Ht atalgoto
bet traeigie
rAīiikiirsS
a: Pievieno»
, lēs izteikta-a^
iometņu ko-p&
sTģaslKsiegt
)plba8, To var
Trešdien, 1950. g. 28. jūnijā
LATVIJA
0 ,,BRAUKSIM MĀJĀSr
Cilvēks ar 37 gadu trimdas pieredzi
VE8TDLE LATVUAl NO ACSTB5LUA8
Cilvēks, kas pirms 36 gadiem
Austrālijā pelnīja 7 šiliņus nedēļā,
i i. tikpat daudz, cik šodien te
maksa Latvijas 1 mēneša abonements,
tagad ir naudīgs virs un pasaules
piekto kontinentu pazīst kā
savu kabatu. Tas ir mūsu tautie-
. tis S i Doņiks, kas reiz nosviedis
• cara Nikolaja 2. armijas tērpu un
bēgot ieradies AiistrāUjā, kur ta-gad
dzīvo jau 37. gadu. Ne viņam
jsida jausma par brīvo Latviju, ne
aii komunistu izdarībām. Mājas
tc«n6r paliek mājas, un pirms da-Š0ļEņ
gadieih tas ar visu biezo naudai
maku domāja brlvprātī^ -repatriēties"
uz Latviju, lai tur mie-i
g aizvadītu mūža beigu posmu,
jcf^jam trimdiniekam šodien jau
iaijās tomēr, ka Austrālijā sā-
Ij^fist arvien vairāk latviešu un
ari St. Doņika pavisam
^lināL Viņš tiem reiz teica:
pliksim visi mājās!" Un tad
.flļ^ garu garā izskaidrošanās par
lo^j^s īsti ir komunisms, uti, uti
VĪTS kļuva pavisam domīgs
OD šodien vairs uz mājām nekādā
0 nevēlas doties. Viņš gan tagad^
pamatīgi apdāvinājis visus te
atl^ukušos radus, nekad un nekur
ilīii naudu, jo pēc bij.
1^ dlvēku stāstiem labi zina, cik
grūtds dienas tie aizvadījuši un kār
pēc atstājuši dzimteni.
Si Doņiks latviski vairs nerunā
gandrīz nemaz, tikai mazliet krieviski,
bet angliski — lieliski, ar visiem
austrāliešu ^slengiem". Aif
etfl^ Viņā var vērot tikai austrā
Hešu izdarības. Virs veids smagu
dnin^: ar dzM^ „Kur tagad staigā
moderni tērpti cilvēki, tur toreiz
vēl bija tikai tuksneši," saka Si
Doņilte. „Ar savu saliekamo gultiņu
liz muguras un dažām paunel&n
padusē, kādreiz kājām nostaigāju
60—100 jūdžu, lai sameklētu kaut
kur darbu. Ari cilvēkos vēl bija
veco austrāliešu pionieru gars, un
taisnība bieži piederēja dūrei. Pat
man tāpēc pamattgi vajadzēja izstudēt
boksa likumus. Tā — pa-iiazām,
pamazām, kamēr tiku uz
augšu." Arī vēl dar saviem 65 gadiem
S i Doniks ir „vlrs kā lāva",
un pat /stipriniekam ar to nebūtu
viegli tiki^ galā. '
Sodifen St. Doņiks, kas izklaidēšanās
dēļ šad tad mīl aizbraukt pie
radiem Kanberā vai Sidnejā, dzīvo
okeāna krastā, starp Adelaidi un
Pērtu. Viņš savu brāļa dēlu, bijušo
DP, ietekmējis pasākumam, par kādu
nav dzirdēts vēl ne no viena cita
latvieša zvejniecībai. Vecais
vīrs «nolicis galdā" tuvu pie 1000
mārciņu modernas laivas un zvejas
piederumu iegādei. Zvejniecībā
viņam liela pieredze no agrākajiem
gadiem. % Bijuši laiki, kad tas
ielūzis kabatā ap 60 mārc. tīras pe
ņas liedēļā. Saprotams, visi „sti-ķi
jāzina, „Tagad jau labi, bet
senāk te no zvejniekiem pirka tikai
vienas sugas zivis, kamēr šodien
konservēšanai var pārdot visas.
Jūrā parasti jāpaUek 3 dienas,
pec kam uzpircēji lomu jau sagaida
mala. Jā, jā - tās jau nav zivis,
Otavā zied tulpes / Vēstule redakcijai
no Kanādas
ka Si Doņiks.
Tā nu arī Austrālijā ir latvieši,
cas savā cīņā par turību svešā malā
vēlas sekot Kr. Valdemāra sensenajam
aicinājumam: ,jAtvji.
braudet jūriņā, krājiet zeltu pū^
riņā!"
Kanberā, jūnijā.
Arnolds Smits.
pu cejas
un ,^ecie'
Septiņas reizes nedēļā, stundu pēc I darba. Smejas te blell un skaļi, dai-pusnakts,
stāvu uz Otavas kanāla reiz restorāns rūc šais daudzajos
tilta, gaidīdams autobusu. Pa kreisi smieklos. Smejas ari, filmas skato-masivs^
un pelēks paceļas Sato vies- ties. Pat HamleU sc&iā ar galvas
mcas stāvs. Aizvien es to apbrīnoju kausu zālē skanēja Jautri smiekli
naktīs, šo milzīgo ēku ar maziem za- Tā ļaužu straumes ik vakmru plūit
ļiem tomīšiem, stikla verandu ielas mana garām . . . Gadās ari draugi
puse un neskaitāmām logu rindām. Man iznāca vairākus vakarus apkal-
Sadu savā bērna fantāzijā kādreiz pot kādu dāmu. kas rūpīgi sastādīja
es Iedomājos krievu cara Ziemas pili, savu ēdienu karti no dažādām sieru
Jrajiauda. kas peld jūrā!" sa-* ^ d |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-06-28-03