Bavarijas Latviesu vestnesis, June 28, 1950

              ļI ļ^
i i i
. . ii
L A T V I J A
TreSdien, 1950. g. 28. jūnijā
tegad it Icfi
M t f l liom ¥ 0 ^ ^ ]aiid&n
lava laika lielākā krievu un pasau­lei
rakstnieka Ļeva Tolstoja sau­ciens.
Viņa sirdstpEiņa bija sacēlu­sies
sašutumā par to, ka Krievijas
cara laika tiesa bija plesīnriedusi nā­ves
sodu 3 terroristu jauniešiem, lai­kam
dažiem pat nepilngadīgiem.
Viņi svieda savu saucienu miljonos
eksemplāru kā paiā Krievijā, ^ visā
Slaiajfi pasaulē. Un kā Krievijā,
Ivimur dtur tas atbalsojās neskai-mmonliem
visu tautu dlvēku bija
iatrauds šis briesmīgais notikuins,
tad deņotiskā cara valdība izdzēi 3
brīvību mHolu Jauniešu ddvibas, t i ­kai
tāpēc vien, ka viņi nogalinājuši
kādtt,sls despotiskās zemes ministri!
tbļii oomaii un pārdaivojuiibs pēdē­jā
gājlimā ar visu savu lielā talanta
ietonas un izteies spēku bija rādījis
toļstojs. So uA dtu revplOdonāru
n ā ^ foa vēl ilgi modja jOtlgu d l -
vOro itrdis visā pasaulē. Cik daudz*
i i i r u , c i k daudz protesta, cik daudz
Krievijiis nosodījumu un dk
4Midz dņas kvēles pret to modinājis
tiramu un vUtiddni
sejās? i
Diemžēl, tie vēl vienmēr ir tikai
paši nelaimīgie upuri, kas sauc pēc
paUga, Un ari šos palīgā saudenus
Udz'pat pēdēļam laikam vairāk vai
mazāk i r mēfpnāte nosmacēt ne vieo
tur, kur valda pats modtājs, bet arf
tur, kur tā vara vairs liktos nesnie­dzāmies.
Kādreiz vādeSiem pārmeta, ka vii^,
zinādami, kas notiek, bija padetuši
, nadonālso-d ālisma ierunu. Pastāv
tāmāi Htbali^ Bfajcmiem un atkal ^aču kāds vi^n;>ārigs pienākums, ka
k a t r a m , kas ilBdz netaisnību, i r jā­cenšas
to novērst Tas i r auiprts un
dziļi morālisks prindps. Bet tikai tad«
Ja tam i r n o i l g u m s ne vien attte*
cibā pret draugu, bet ari ienaidnieku,
pie zemes notriekto un vēl ļoti va­reno.
Tāpēc latviešu tautai vi^unēr ir
t i e ^ apellēt pie cilvēku sirdsap­ziņas
un pienākuma sajūtas, vienal<
ga, kas tas būtu, ar jautājumu: -*
Vai jūs nekā nezināt par šo drausmī­go
jubileju, Vai Jūs nezināt, kas jau
10 gadus notiek ar Latvijas valsti un
«t t i taik» StaJlM biedru UktenU!I*""*"! ^ " f '^""'^ citām tautām?
t S T b i l i toreurpiras 40 TOI to_rinfit— un Jfl« to vata
^ l ^ v ē l l i e l « ^
SfJ'^^ll'l % M ē s Zinām ~ tas i r loti nepatl-bijis
jāpātdei, Bdz irlņi varēja pie-admt
— tik liela apmātībai
Bet mazliet saprāta varētu pie­zīmi
ari bez pārāk Uelām sāpēm.
Tāpēc mēs atkārtojam savu jautāju­mu
ne vairs morālo prindpu, bet ik­viena
paša interešu un pavisam nle-dga
saprāta daudzuma vārdā: cik
\lgi pasaule vēl }aus notikt šai var-mādbai,
un kad tā ar patiesu gribu
un apņēmību darīs visu, lai to no­vērstu?
Ne jau mūsu, bet jau sevis pašas
l a b i Pirms 10 gadiem lieliniedsms
iziedams no savām 20 gadu robežām,
pakļāva sev Baltijas valstis, daļu So­mijas,
Polijas un Rumānijas, pavir­zīdamies
uz rietumiem par dažiem
simts kilometriem. Tagad, pēc 10 ga­diem,
un sevišķi pēc 5 „miera" ga-diepa,
tas Jau rietumos iet gar Oderu
un Donavu un Triestu, bet austrumos
pakļāvis visu miLdgo Ķīnu.
Kur šl robeža būs Latvijas valsts
iznicināšanas 20 gadu jubilejā, ja
vien pasaule neattapsies, nav grūti
aprēķināms.
Nebūs vairs neviena, kas pats pie
sevis nebūs izbaudījis, kas hr īsta 20.
gadsimteņa lielinieku radītā marmā-clba
un verdzība. Lielie rakstnieki
tad mācīsies īso kursu, vai ari savu
prāvu pēdējā vārdā taisnosies par
noMMšanos no ģenerālās līnijas.
Latvija Ir gan maza, bet viņas jau­franču
virsnieka notiesāšana P«r k^ļ^f. ™ ^^'^'.^Zļ^ tājums liels. Tas izšķirs visas pasau-
^iegošamL Cilvēki, kam Wja radu-sies
pārliedbat ka tas notiesāts ne- S K » » » w ned^rdējuSL^Un jo sevišķi
io v i S a paša Svēka l i t e n i ! ^ Vte-emrtiddl^
veiiākais tā laika fran- J ? r a t t a i s n o t lie-
S ^ S t e ^ E m i U Zolā, Viņa dros-P^ļ«^,|>'^»^"J^»' ^4»»^ n l t t T ^ Es apsūdzu (^ccuse) ?f ^ ^i» nedzimstot bez sāpēm. SS£?^ Kas viņām nebūs
3Ķ tas MJa vēl agrāk. Un vēl
i^^^guMo amei^cā^ ^ k s t i ^ ^ ^ _
mi t i aizkustināja dlvēku sirdis par| tl Helidi a un dzive
ndaindfei vorga (Krusttēva Toma)
l)k|»nl,lttdlvēki metās dņā, lai pa- ^ r ^ ! ? ^ Relliiski un fltezofirici raksti, L
^ tagd? ^ T ^ dtorde^ā gad^^ Ozoliņa apgāds, 10S6. Veļtljins
• i ī S i i i l f ^ sep.
^ a t e j 5 ^ 4 r « M ^ nr. 1943. un
duiĻ topi i ^ r ^ mi% teijd- prof^ram Dr. Kārlim Kundriņaim
^H^?.55^.^Ji^**"^i?^'^^^ IV. im
mig&kā kārtā vervētas un kautas.
Nešķirojot ne lielus, ne mazus, ne fiaJS rn. Uppulii Itdevaml reareientsti
ļmūiii pMlitUBtkte teologi lafiloton tr
14 rakftlem. Btakui btj. L. U. mictbM
lokiem vftrdf dots ari jaunajiem teolo*
em. BfUiftu krājuma atklSJ Prof. n^
ISāoil^CtilM ir„Tftfadiiei cUvika trā*'
iitBa***
Ies likteni Vai nu būs taisnība vir-caurun
ari mūsu zemē, vai tās drīz
vairs nebūs nekur. Domāt, ka pasau­lē
ilgāku laiku varēs pastāvēt robeža
starp «austrumiem" un «rietumiem"
ir tikai apstulbums. Ja rietumi laikus
nepārņems austrumus, tad austrumi
katrā ziņā pārņems rietumus.
devas, ne bērnus.
Ūn kas bija agrākā verdzība, sa-l
līdzinot ar tagadējo! Lai dk smags U\
B t e e r - S i ^ t j E » ^ V e l ^
to maii)j|(K|inttenib<l»g^^ I M i n ^
ku vergu nometņu moceklis. Lai dkļ
smagas ir bijušas kādu agrāk vainīgi vļtjii M «JŠffi^^^
V i l nevainīgi notiesāto mokas, tās JļS,,iK!^^^ i S ^ S ^ i . ' ^ a r S ^
tomēr nav pielīdzināmas tām mod- ttMaei»tt tm piMcisa svaitoiiia.
ods fpĻ »r Jetoi ttyS lil^
\m fcM taggdjāpārdeS ne v i e n i J » p w ^^
tūkstošiem un tūkstošiem ar ,,tiesas" ^ ^^iiSd'S^!^^!^^
spriedumu nomocāmiem, bet veselām niiok pir tagtānss elivska traģinBīL pa-tautām.
ļUeknea9tliptearIpatsraiMtlMi.UKtM,
Kur nu tagad ir pasaules drdsap- MiA^^^kia"^
dņa, kur tās modinātāji — pasaules I ikāldrienu nepSrprotamlem orlto an lo-
Ifdie garit Kur tie, kas nevar vairs tik» i«*dtiāy% bet - paša aaio.
Jānis lumiiidrabiņS
(NO ZAĻAS GRĀMATAS TĒLOJUMEBa©
(Beigas)
Mēs piebraucām pie malas. Vp^
te izlaida tādu kā m% kas stoidi
leUecSs tālu n d Nu man vajadzē­ja
celties, kājās, ņemt no sainmieka
kārti un dzīt laivu tēdj šķērsām
pāri Viņš iesprauda koku, pie kā
bija piesiets fflda gals, gandriz uz
sausuma, tad sāka mest to pāri lai­vas
spārnam ūdenL Es re^Bēju, dk
gliši tīkls pats izkārtojās: sarkanās
māla rullites novilka vienu malu di­benā,
tāšu ripuļi palika virs ūdens.
Tikls stāvēja kā siena dzidrajā
ūdeni. Ja nu te gribēja kāda dv-tde
ienākt no upes tēci, vai no tēcs
izmukt, viņai bija Jārauga līst cau­ri.
Protams, ka dažas varēja tad
iesprausties kā sivēni redeļu star­pās
...
„Kur tu stum, Svēpli?" saimnieks
pēkšņi iesaucās. ,JJeredzi, ka laiva
apgriezušies? Nu jau mēs brau
atpakaĻ''
Es ķēru no otras puses, bet nu
kārtiņa ieskrēja tiklā. ^
«Gatavais leters no zēna! Kur t u i l i d a , zdtaina dvs, bez pārspīlējuma
cām metenim, Jo Udāku troksni
viņš taisīja, pie tam stāstīdams, ka
zivis ^ t lielas gudrinieces. Pie«
mēram prāvāka līdaka, kad zvejo-
Jot ar velkamo tīklu, pagriežot vien­kārši
galvu auklai pretim, piespie­žot
zodu deSi zemei un ļaujot pār­slīdēt
ndaimd pāri. Tāpat akli
meteni neskrienot Esot i'edzēts, ka
Cdaka stāv kādu pēdu nost un vē­ro,
kas tur ir. Tikai kad uzdodot
ar kārtiņu pa asti, satrūkstoties un
iepiņķējoties.
Krietni sajaucis vēl ūdeni, saim­nieks
izrāva mietiņu un sāka ieņmt
tiklu. Nu laiva pati slīdēja lēnSm
uz priekšu. Es varēju sekot kat*
ram fflda posmam. Jau mēs bijšm
tikuši līdz pusei ^
„Tukšs kā baznīca!" saimni^
rūca*
Bet tad uzreiz viņš kļuva roiSu,
Ari es, nezinātnieks, nojautu,
ūdens viļņošanas tur priekšā, ka
kaut kas notika. Tūlīt ari nāca
straujš grābiens un laivā noblākšēja
tik glups gadījies?! Tak māte tevi kā dvēns, un palika mierīgi guļot
skolā laiž!" tā ir par zivi?" es prasīju,
Saimnieks izrāva man kārtiņu no aizsmacis aiz satraukuma,
nagiem un sagrieza laivu kā nākaal ,xinis!" saimnieks atčukstēja,
tad pasvieda to a t l ^ Ar mo- dvašu uz i d du raudams.
kāA es laivu _puslldz kārtīgi pār- ^e uz bridi viņš neapstāja, bet
4zinu tēdj pāri. \^Yk9i vienmērigi tiklu laivā. Bija
klusēt? Kur tie, kas drosmīgi nn^t J i ^ ^ T S d i i ' " ' ^ ^
•^»»i#e»e»e»e#>#>#e#t»s»iilaikmeta slmja anallss. 211, ka anton
_ Inedod atriilnājnmii reip. neparite ee|a miORAS CHRONIKA
1.htafa:V'i^ļSfS; ^ J S . P i m ^ i Seko prof. Dr. P. lnre?fta rakiti Par kā1Sr&£a^2Sin^^ avolluB. Arf II raksta a«-
aputkUtila^ Iiuie|i8 iaKitoiv gaaa vecis kultaras oai*
aav stakOi^ JMIn f^afcjtcs^ paaUDi-1 fiiAiig balstās im pamatos raksta aalon
m^m m atnaelbtt suvidaa taatai ļgrlb saskata Anrt Berssoaa ekslstaneia^
i^aadoaililost|fpos.8arIk^ttBļisp^^ fUosoliias doma pasanli. Baksta Issl
tUts art dima &lo ar t. Kiroel, L. Spedi* ļ tija var pliUednlt, var ari nl.
ta as F* Stataumi* I
a i ^ e s T ^ ^ ^ ^ ^ %.«nirMt
' S d i e l o a kidi tarieiies ^ sakied- gj^S^^^ l^„!5l*^.?iJ
aUdita veltTlSatvlka «tt d&edonls fe-ļ JJSS? MSS!S^»Siii2!^^tSJ!^^h
fiimlrelktas ar latri^a an eltuata aa- JJJ^Sa M ^ J ^ ^ ^ ^
jora dārkiem. 1.peU.otles stonisa ^^e*- gK«£&ofcT"^^^^^^
5 W latfisia akadimtta apviealka JļļJJ ^S^ŠLlf " sainuilasl loplBa vakaroKopenkUsnas Jļ?»» « ļ ^ J^
starataottskajl klsla aomttasrkari Pi«- £J„"2J2S3*i^^^^ i,.
daUiles ^^ikis'kmervitorija! ^
dUknls vUolBleks Rlnsolds Eaalmaolsaa^^™; SSīl™ TSifSIJ!?»!?!?-!*^^"
plaaista Orita Kristjaiisena. SiL^toSS^H
aīdaelas latvleia teātris siets Iestādīt f"*™*"
Miilkut ZIvSu ĀM^^ ^ P€tersona raksts Krtstifi
da J r L W j X ^ i S ^ lattfikim'al.
tto rtUsoravniberts StlOt; Pieminot Knr-|"?™ aadiUiitlJlem an tautas dvi-semH
oldliis dienas. Stdaeji laali sari* i kopijlenu T i paaMtdoma: nostlprt-kojtunr
k ^ e r t U ^ ^ i t t f a K l ^ ItmUm mo-ārone
un alanlsts «iens Pietmaals, bet ft"i?Jy° .*SJ»'"'Ķ"" amkatam par tl-diejas
skaadliail flldnejas latvleia teātra H ? ? ? ' ! ? ii^^ tfilpatar nritt nn arvien
Sītferi Uta Z e Ā ^ e ^ ^ Jāapsinis, ka t&nms im tiku.
kalds Stās «rEirlls Onlkeris. RedaktorsI J ^ . . ^ t f ^ ^ pārUecIbas spikn
Voldemārs DalmanU nolasUls referāta. ("'ļ.^Jl^J^'l^^L'^^?*^^^ tikai sakarā ar
Melkviaai latvleia vlm koris aavlenoJles I telllljn*** Raksta keldias ar kvlntesenel
wt m^nSkm^ bMMv^lSaZlv^^ evanieUJa māemas plenudljoms
KtUTeMaTn^^^ masa laUta aasSākalTltls.
ttli 1. Marlans plediSjaSes AastrāUJasI^*.'^^^'** ^"MTa tagad Ugojas vUa
fcrtstiio Btadenta apvienību konceitna* ļ h
irpvs lalkmettski modernajām spakalāel*
^Atsplrdslnāslm sevi pie dievUķim dā­vanām
svsa mielastā,^ aicina archlbls*
kaM, Msmelslm sev to altāra sakramenta
tlelbas drosmi, dilvibas prieka, cerības
•piko aa prisclga skata nākptne.**
Prof. nr. pkUoL P. Ķlķaoka rakstā Da­l
u plesimes pie tlvrelses taksta īsā, bet
Isimelolā un koncentrita formā uzrāda
lilķlrifās rietu Tivrelses lOssnā (Mt. i.
a. - U un LK U. S-S), tanī paU laikā
latviešu takstam dodot savu noteiktu ,8ta
bHu Intarpretējumu.
Nelaiķa prof. Dr. Bd. Zlcāna spalvai
pieder Stiprais saris,^ psalma tulķo^
jui^ aa ekslīii«, ^(^mti ao atstāa pMi
ma kamentāta rokraķstat k u pic prolt
ioĀ iSišim ftlda lava Mlplilaiia. 1^
psilmtt slnātnlski tuUcoiuma un eksifl*
Sū prof. Bd. Zletos strādāja Ufus ladus.
Dot. Dr. H. Blesals raksta Oikuminls-kās
kustību Ideja an Istaniba usrāda
krlstfso basnleu un konfesiju apvieno-laiuu
eentlenus — riens Dievs, viens
Kristas, viena bainea (Una Sanēta), kāda
tf bijusi kfistlāalsma sākumos. Mums,
trimdnlekleai, kas da|SJl Jau bauda HS
kustību augļus (Ckurca World Service,
utkeraa World Fed^mtlon uc), Ipāli
der bat par to tabl inlofaiitteai.
Mā^. A. Valnkersa raksta Atdslmiana
aa atdsimlaau kastfiu savukārt lepa-slstlaa
Usitāju ar reUllskto atmodu kus-stibām
un to Borirsiealtp. Var IntaresSt
IMI norādījumi p u t. s. <»ufārdu kus­tību,
no kuru pidilos sados, laauffusi t
8. morāUsku bruņolanis kustība (Moral
Ba-Anaameatl ar savlKm centriem Ko
Jcalnu māļi^ pie Hanlri, Sveici un
iteklnek-Afiendā Millfaait ASV.
Mic OiV. Gulbja apoerljuina Dali reU-iMas
probllma rislniJumi Jauniko laUra
Supitaritari noiakslr - rādīt, ka, ska-
•ot kādu bfbetu vielu vai vlnār rillģl-
Jas problimUf rakstnieka veidotais tēls
lie katrr^ Ir kaut ku poUtlri gatavs,
tai kiatu rar vti^MJn mirauklu lietu
un parādība oMektIva|am virtiJunMUL
Autori anaUa Kasparu OalUņa brāļu
KaadsOu HMiraleku lalkos*«, Jāni Gri-v&
ia Kkata Leriņa aavell sadegulais
dlavs «& prāvesta Aagasta GaUIii ro*
māaĒ liesmojolā sirds.
Prof. P. Kundslnl raksta Bv. lut bas-mus
ctltmeclbautvlji vaUta patstavi
bu kOkā, lalvenā kārta pa}auiotles us
atBiiņi pallniallem datiem, snledi pār-dtata
par basalea celtlecibu valsta bri-vibu
ladoit
GrāBMtu beigās māc V. Bifers apceri
Pa atmiņu takim dokumeati trimdu dar
ba an ka^olanu posmu, ko abi gaviļnie­ki
— prāv. B. Bergs un prof. K. Kondziņl
veUrau basnicu darbā. Māc Edg. Ķip-laks
— lo rakstu lidevijs — parāda gra-
HblSĻ kādu bljto Jāpārvar, Ul grāmata
leiauddta dienu gaismu.
Par lo raksta krājamu var sacīt tikai
vienu, — tt Ir taba, un ta nedrīkstētu
istraki nevienā trimdinieka blbUotikā.
Ntmletnajam vārdam tatvleiu valodā
turpmāk Jāatrod visi taisnākie un ātrākie
ceļi as taatas sirdi visos kontinentos.
Māc N. Osols
auavldō. ' l32!?'*S2.iSrf^^^^
Daaaavu Vanagu Melburnu nodaļu il-1 - 5ļSf™ fUosottem. ^
ikwot aajār ddiilleessmmuā mu nI ebparlieetcain vājaak aMrt. tVaulttlāe-n1 e^l^^v *sp» ec^if^is^k•io Jau JriudrUisktās,s Kpraonbtlaim ftatso,t potrlojā- Jas laikrakstu pārstāvjiem paskaidro-un
Ds. Veide, bet baleta piedalījās A. HT* i^iutātas-morāutates Jautājumu tie- Ja tikai šogad dibinātās Melburnas
BsergaUt-RIga un A. Ilbigs. lipratni.
BelUJu lekiUetu ministrija Uegusll Ardilblskapa Dr. T. Grlnberga spalvai
tSKBaiauJtt celt plemlnekU Utvlelu bt. pieder raksta par Svēto Vakarēdienu. Tā
mlHem LmnmeUs karavīru kapos, jo|Pptalļonta in ka «daudsiem dievgaldnle-
IpIemlnekUs pUnigl tejauktu paredsēto trflkst fc^isjēgu p u lo svēto lē-
G»a artfiltektaru**. ilastlbu mielastu** (H. L p.). Autors, vl-
OJitaborgu jankoltt lai pavasari kā ļ p i « r*l«*«ŗjf«. vl«ttk^
vītos no līkākajiem ar tālbraucēja kM- | ^ ļ l ^ i^erijot ar BvanģeUJu un Ap. Pā-tatoa
grāda kdēds I. P U ^ — plmuasIvUa raksta vietām, nelislēdsot ari re­keta!,
ku beldsls sviedru jerskolu. diaināko teologu domas, snledi vtenga-
BMtaima kiasl ar tālbraucēja stdrmaņa p ^ a apcerējumu, k u var noderēt par
m M i i t i i aM latviafi V* Vļumsons unļ*iiaunoto kateckumena resp. konilnaanda
% Piliīisaii itandu katķlsmi*
Meterds nu bija izmests. Saim- Lēl daži UeU asari, un pie palu
dekam^dusmas pārskrējušas. Es Unaia, divas Hdadņas, kā Saudek-sāku
atdzīvoties. ies
nttisnlbu sakot." v ^ ,fledri nu! Rit, pie svētdiena^
jau tu neesi nekāds lielais, un uz būs varena maltīte. Bet nu d i ^
ōdeņa, kā r e < ^ , w l ^ o reizL mies vēl lejāk, uz Gribacāniem, tuf
Kas tādas Uetaa akoli knāea? DoMir labākas vtetes*"
Su* kārtiņu, toi^ Man liķla. ka W Jau ahm
sām uz Iejātam tādi
Pavasaros d v i a M ^ ^ « « ' ^ rt!
Ckieni pasildītie iawmē.";_ I M
Pēc tādas runas saimnieks man laikā, ģiedrāTdebesis bUa pttSni
izlikās pavisam lāga, kur pirmīt Jtiiu apmākulās. Vēl Pār upi rdzām
to biju sevi nodēvējis par tīro vd;- pārklājās zili plan£imi, bet kļuva
nu. Nu es zināju, ka dtā reizā aizvien pelēkāks. Sāka vēji aurēt
dusmās sadtais nav Jāņem pie sirds, un brtžain trieca nu mūs ar visu
7o jau man ari māte d k reižu bija laivu atpakaļ. Saimnieks tomēr
mācijud: JECad tevi kāds bar vai i stūrgalvīgi stūmās vēl uz leju. Man
lāmā, tu tikai klusē un nerunā prē- sala. Panddlņi pūta cauri Es būtu
tim. Dusmās cilvēks i r tikpat kā ieplads laivas gaUĻ b«t pa Iļļiritt
suns; jo tu ar viņu kaudes, Jo nik-1 vietām un no i ^ p j l tfUa laivas di«
nāk \dņā ries. Sirdīgie, kad pār-1 benā bija sakrājies krietni dauds
skrien dusmas, i r tie vislabākie dl-]ūdens. Ar gandarījumu es redzēju,
vēkL" I ka laivinieks noņēma cepuri un ar
Patiesi Stumdamis teivu tm iNd-ļpiedurk^ Varēji
kuldams ūdeni ar k&r6ņas i|)iti^ 4vtfpjanit
d!ds muktti^ ' ^ " u p l ^ s a i i ^ ^ mitUddās. M i n ķla*
runāja ar sevi, ar mani, ar dv&btbēja Jau zoM. Viņam bija karsti
ar sauli un ar ūdeni Varēja skaid- Es vēlējtos, kaut varētu Jau dkžņu
xi just, ka izplūdulfi lults nu me- un skuju alzsagā cilpot pa celiņu iu
klēja cettt atpakaļ. Jo tuvāk nā^ I mājām. V l ņ i ^ J a vēl dabūt pirt
'līņu un MM^^ Nddri^
^ , ^ ,«Ja taču d * h ^ 1 ^ ^
GķdL pret oazniCU (tur vatUa til v i ^ naudu nopdnil
ia»UitS^*trrt,itnr«m« jOffli 1m^l este Ta sto«ņIdasl ttkfaipi dkmaask sāpjaa r paliēiiw^
Berlīnes bīskaps Dibdtass un « l ^ r ^ ' i - i i ^ ^ ^i;^.
nlstru prezidents C t a i t e ^ « v i W"LISkaM!'^^
kā vienojās, ka valdība i i d e j a u l «
baznīcas ddvē un tā savu darbu v i r l ^
turpināt nžteauTett/^lbSlSte^^
ābeles tflu nekrīt, no mo»,
tālu Grotevols: patlesIU pretnS"*,,S *S,'*?S^"S*T;
bmicu austrumu Jos» turptofis V
stiprinātā kārta. To rfiTs dota- ''SA^^^tt
menti, kai p«d«āi oedMIi^^^^^^l^^ ''5?^*?^ "* S"
skolās un rezolūcijas lumetimis tre-'
šai SBD partijas sanāksmei, ku|«
bpznicas v a ^ j u s apsūdie, it kā tie
būtu ang|u amed^lņu imp^«
lisma algo^;i Bldcaps IMbeliuss pie-pradjis
Orotevola apstiprinājumu
par lo ddnimentu īstumu. Grotevols
atbUdējis bīskapam, ka viņi kā ml
Ansļu sociālisti par
baznīcu, franJu pret
_ . - , , , Tikko notikuSā intemadonālā so-nistru
prezidents nav atbildīgs parļdālistu konferencē Kopenhāgenā
partijas dokumentiem un ka bīskapa (Comisco) Eiropas sodālistu I»rtl-vēstulē
pieminētā pretreliģiozā pro- jas ddegāti iztirzāja ari sava pa-paganda
ir „viltojumi". saules uzskata problēmas, kur
Kādā intervijā bīskaps paskaidro- skaidrāk kā līdz gim izteicās franfitt
jis, ka valdība resp. SED savus soli- un angļu sodālistu uzskatu starpa
5!f^il2JŽ?^a^?*^>^*^ Uzbruku- ba attidcsmē pret baznīcu un marfc*
mi kristīgai ticībai diendienā iet pla-sismu.
J * ^ ^^«^"^ Antiklerikāll noskaņotie fraaSa
opoddju pret „reakdonāro baznīcas I sociālisti ari tagad vēl atrodas stip-vadību"
paSu mād^ju starpā, ' - - -
LaMesn mākslinieki Aiistiali|as baleta p8m|era
VĒSTULE REDAKaJAI
HDIVI jaunaustrālieSi dejos ievēro­jamās
lomās Melburnas nadonālā
teātra baleta sabiedrības galā sezonā,
rā marksistisko doktrīnu ietekmi^
kaut gan ari viņi cīnās pret k(»nū«*
nismu. Franču sodālistu vadonis
G. BAolē uzaicināja konferencē sa­pulcējušos
joprojām turētie pie
marksisma.
Angļu strādnieku partijas ģene«
nadonālā teātra baleta sabiedrības
direktrise Gertrūde Džonsone. Sie
jaunaustrālieSi ir latvieSu mākslinie­ki
~ 24 g. v. Aina Ezergaile-RIga un
2d g. V. Arvīds Flbigs.
Mūsu solistiem uzticētas atbildīgas
lomas Džona Entila (John Antill)! jas simfonisko orķestri,
jaunajā baletā Corroboree. Balets sa-raksttts
nesen, kad komponists kādā
novadā no^usljies austrālieSu pir­matnējo
mūziku. «Iepazīstinot ar j a u-R^^«*^ PiMps atbildēja, ka
no dart)u ari Eiropas spedālistus. tie N^a partijai ir pilnīgi pretēji uz-atzinuSi,
ka SI i r labākā baleta mū-pKiti un, ka britu sociālists savos
zika, kas jebkad nākusi no AustrāU- far rdiģiozs un paredz
jas", raksta Melburnas žurnāls „The «W<»»e^a materiālā stāvokļa uzla-
Australian Post", kiifi ievietots ariļt^^»??^ *«ai tad, ja tas būs fundēts
A. Fibiga attēls. D l Entila Jaunajā M^«B8^<«itātē. Britu strādnieku par-baletā
ir ao tētotāju — 28 austrālieSi, noraida markdnnu un Sķlru
2 jaunzēlandieši un 2 latvieSL V l d 80 W u un savu iekfiējo un ārējo poU-mākslinieki
Sidnejā ieradās jau 24. ceļ uz demokrātiskiem pama-
Jūnijā, bet Corroboree svinīgā p i r m - « ^ ; Par ko reformētā Anglija cl-izrāde
notiks 3. jūlijā paSam autoram P^JJ» Jau tad, k ^ K. Markss vēl
Dž. Entilam diriģējot 56 viru Sidne- w?^a dzimis. Ari britu arodbied-ribas
io viedokli atbalsta un nar
i r « « K a , 8 4««HB -kaunas, ka viņu kustība dziļi fun-
Kanbērā. jūnijā. Ljgta rdiģlskā domāSanā, apgalvoja
Arnolds Bmtti» * ģenerālsekretārs Filips.
Kenterberiif
vil
- S A VA
SsAng^fhiiT nonākusi »
S» * » ^ i?Wo. bija ^
S » ^ HnS paaud»» W
****^iSnvoja. Ta
ļa S^m
archiblf
^Ķmv& nebija
*Stfrta", ka» vairs
zēnam, k
ļpļiav dziVolls
S3SMUs<iWbja
22raiili «raušu (Jambl, ttlji^
S ^ ^ & d i m i 5<iton(il,Jitt
ī^attltl laji vUpir j
jhditnittflB^KaUanā, - „gaB <
l i o a i a ^ i ^ ^ ^ ^ MmuiBāf
«gatavo BftTvfetvl^ Tonfttva K\!rrp
vedumu, Vtu^l notēlota pirmkrlstl^ū
va un cVAana». \3iveA\imam ^au aag'
dzīvi lauvas, vftrlV, tirg\ un citi Vil
neparediAtat grūtības Tadu&Sis, Tn<
filmai neplecie&amo nē^nu milti.
reilBorl tagad levl«to)u&l attled
dlnljumua^ Uellka)oi Romas,
Kairo, Ankiru, Alektandrijai,
lai un Maneļas laUnalciios.
zli neplecieiaini kidal divdņat i
viņa pretioiekt ir nililga a
taiB. Pēdējo reUaoiam jau
ttrtTmfttmfvffi
KrutbrSīdu itii
ipninj
SSvSSojti***-
8S.>Aiv«"l: - ; 8 l«tenl,
J a viijLi izteic;