1950-06-28-06 |
Previous | 6 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
ļI ļ^ i i i . . ii L A T V I J A TreSdien, 1950. g. 28. jūnijā tegad it Icfi M t f l liom ¥ 0 ^ ^ ]aiid&n lava laika lielākā krievu un pasaulei rakstnieka Ļeva Tolstoja sauciens. Viņa sirdstpEiņa bija sacēlusies sašutumā par to, ka Krievijas cara laika tiesa bija plesīnriedusi nāves sodu 3 terroristu jauniešiem, laikam dažiem pat nepilngadīgiem. Viņi svieda savu saucienu miljonos eksemplāru kā paiā Krievijā, ^ visā Slaiajfi pasaulē. Un kā Krievijā, Ivimur dtur tas atbalsojās neskai-mmonliem visu tautu dlvēku bija iatrauds šis briesmīgais notikuins, tad deņotiskā cara valdība izdzēi 3 brīvību mHolu Jauniešu ddvibas, t i kai tāpēc vien, ka viņi nogalinājuši kādtt,sls despotiskās zemes ministri! tbļii oomaii un pārdaivojuiibs pēdējā gājlimā ar visu savu lielā talanta ietonas un izteies spēku bija rādījis toļstojs. So uA dtu revplOdonāru n ā ^ foa vēl ilgi modja jOtlgu d l - vOro itrdis visā pasaulē. Cik daudz* i i i r u , c i k daudz protesta, cik daudz Krievijiis nosodījumu un dk 4Midz dņas kvēles pret to modinājis tiramu un vUtiddni sejās? i Diemžēl, tie vēl vienmēr ir tikai paši nelaimīgie upuri, kas sauc pēc paUga, Un ari šos palīgā saudenus Udz'pat pēdēļam laikam vairāk vai mazāk i r mēfpnāte nosmacēt ne vieo tur, kur valda pats modtājs, bet arf tur, kur tā vara vairs liktos nesniedzāmies. Kādreiz vādeSiem pārmeta, ka vii^, zinādami, kas notiek, bija padetuši , nadonālso-d ālisma ierunu. Pastāv tāmāi Htbali^ Bfajcmiem un atkal ^aču kāds vi^n;>ārigs pienākums, ka k a t r a m , kas ilBdz netaisnību, i r jācenšas to novērst Tas i r auiprts un dziļi morālisks prindps. Bet tikai tad« Ja tam i r n o i l g u m s ne vien attte* cibā pret draugu, bet ari ienaidnieku, pie zemes notriekto un vēl ļoti vareno. Tāpēc latviešu tautai vi^unēr ir t i e ^ apellēt pie cilvēku sirdsapziņas un pienākuma sajūtas, vienal< ga, kas tas būtu, ar jautājumu: -* Vai jūs nekā nezināt par šo drausmīgo jubileju, Vai Jūs nezināt, kas jau 10 gadus notiek ar Latvijas valsti un «t t i taik» StaJlM biedru UktenU!I*""*"! ^ " f '^""'^ citām tautām? t S T b i l i toreurpiras 40 TOI to_rinfit— un Jfl« to vata ^ l ^ v ē l l i e l « ^ SfJ'^^ll'l % M ē s Zinām ~ tas i r loti nepatl-bijis jāpātdei, Bdz irlņi varēja pie-admt — tik liela apmātībai Bet mazliet saprāta varētu piezīmi ari bez pārāk Uelām sāpēm. Tāpēc mēs atkārtojam savu jautājumu ne vairs morālo prindpu, bet ikviena paša interešu un pavisam nle-dga saprāta daudzuma vārdā: cik \lgi pasaule vēl }aus notikt šai var-mādbai, un kad tā ar patiesu gribu un apņēmību darīs visu, lai to novērstu? Ne jau mūsu, bet jau sevis pašas l a b i Pirms 10 gadiem lieliniedsms iziedams no savām 20 gadu robežām, pakļāva sev Baltijas valstis, daļu Somijas, Polijas un Rumānijas, pavirzīdamies uz rietumiem par dažiem simts kilometriem. Tagad, pēc 10 gadiem, un sevišķi pēc 5 „miera" ga-diepa, tas Jau rietumos iet gar Oderu un Donavu un Triestu, bet austrumos pakļāvis visu miLdgo Ķīnu. Kur šl robeža būs Latvijas valsts iznicināšanas 20 gadu jubilejā, ja vien pasaule neattapsies, nav grūti aprēķināms. Nebūs vairs neviena, kas pats pie sevis nebūs izbaudījis, kas hr īsta 20. gadsimteņa lielinieku radītā marmā-clba un verdzība. Lielie rakstnieki tad mācīsies īso kursu, vai ari savu prāvu pēdējā vārdā taisnosies par noMMšanos no ģenerālās līnijas. Latvija Ir gan maza, bet viņas jaufranču virsnieka notiesāšana P«r k^ļ^f. ™ ^^'^'.^Zļ^ tājums liels. Tas izšķirs visas pasau- ^iegošamL Cilvēki, kam Wja radu-sies pārliedbat ka tas notiesāts ne- S K » » » w ned^rdējuSL^Un jo sevišķi io v i S a paša Svēka l i t e n i ! ^ Vte-emrtiddl^ veiiākais tā laika fran- J ? r a t t a i s n o t lie- S ^ S t e ^ E m i U Zolā, Viņa dros-P^ļ«^,|>'^»^"J^»' ^4»»^ n l t t T ^ Es apsūdzu (^ccuse) ?f ^ ^i» nedzimstot bez sāpēm. SS£?^ Kas viņām nebūs 3Ķ tas MJa vēl agrāk. Un vēl i^^^guMo amei^cā^ ^ k s t i ^ ^ ^ _ mi t i aizkustināja dlvēku sirdis par| tl Helidi a un dzive ndaindfei vorga (Krusttēva Toma) l)k|»nl,lttdlvēki metās dņā, lai pa- ^ r ^ ! ? ^ Relliiski un fltezofirici raksti, L ^ tagd? ^ T ^ dtorde^ā gad^^ Ozoliņa apgāds, 10S6. Veļtljins • i ī S i i i l f ^ sep. ^ a t e j 5 ^ 4 r « M ^ nr. 1943. un duiĻ topi i ^ r ^ mi% teijd- prof^ram Dr. Kārlim Kundriņaim ^H^?.55^.^Ji^**"^i?^'^^^ IV. im mig&kā kārtā vervētas un kautas. Nešķirojot ne lielus, ne mazus, ne fiaJS rn. Uppulii Itdevaml reareientsti ļmūiii pMlitUBtkte teologi lafiloton tr 14 rakftlem. Btakui btj. L. U. mictbM lokiem vftrdf dots ari jaunajiem teolo* em. BfUiftu krājuma atklSJ Prof. n^ ISāoil^CtilM ir„Tftfadiiei cUvika trā*' iitBa*** Ies likteni Vai nu būs taisnība vir-caurun ari mūsu zemē, vai tās drīz vairs nebūs nekur. Domāt, ka pasaulē ilgāku laiku varēs pastāvēt robeža starp «austrumiem" un «rietumiem" ir tikai apstulbums. Ja rietumi laikus nepārņems austrumus, tad austrumi katrā ziņā pārņems rietumus. devas, ne bērnus. Ūn kas bija agrākā verdzība, sa-l līdzinot ar tagadējo! Lai dk smags U\ B t e e r - S i ^ t j E » ^ V e l ^ to maii)j|(K|inttenib<l»g^^ I M i n ^ ku vergu nometņu moceklis. Lai dkļ smagas ir bijušas kādu agrāk vainīgi vļtjii M «JŠffi^^^ V i l nevainīgi notiesāto mokas, tās JļS,,iK!^^^ i S ^ S ^ i . ' ^ a r S ^ tomēr nav pielīdzināmas tām mod- ttMaei»tt tm piMcisa svaitoiiia. ods fpĻ »r Jetoi ttyS lil^ \m fcM taggdjāpārdeS ne v i e n i J » p w ^^ tūkstošiem un tūkstošiem ar ,,tiesas" ^ ^^iiSd'S^!^^!^^ spriedumu nomocāmiem, bet veselām niiok pir tagtānss elivska traģinBīL pa-tautām. ļUeknea9tliptearIpatsraiMtlMi.UKtM, Kur nu tagad ir pasaules drdsap- MiA^^^kia"^ dņa, kur tās modinātāji — pasaules I ikāldrienu nepSrprotamlem orlto an lo- Ifdie garit Kur tie, kas nevar vairs tik» i«*dtiāy% bet - paša aaio. Jānis lumiiidrabiņS (NO ZAĻAS GRĀMATAS TĒLOJUMEBa© (Beigas) Mēs piebraucām pie malas. Vp^ te izlaida tādu kā m% kas stoidi leUecSs tālu n d Nu man vajadzēja celties, kājās, ņemt no sainmieka kārti un dzīt laivu tēdj šķērsām pāri Viņš iesprauda koku, pie kā bija piesiets fflda gals, gandriz uz sausuma, tad sāka mest to pāri laivas spārnam ūdenL Es re^Bēju, dk gliši tīkls pats izkārtojās: sarkanās māla rullites novilka vienu malu dibenā, tāšu ripuļi palika virs ūdens. Tikls stāvēja kā siena dzidrajā ūdeni. Ja nu te gribēja kāda dv-tde ienākt no upes tēci, vai no tēcs izmukt, viņai bija Jārauga līst cauri. Protams, ka dažas varēja tad iesprausties kā sivēni redeļu starpās ... „Kur tu stum, Svēpli?" saimnieks pēkšņi iesaucās. ,JJeredzi, ka laiva apgriezušies? Nu jau mēs brau atpakaĻ'' Es ķēru no otras puses, bet nu kārtiņa ieskrēja tiklā. ^ «Gatavais leters no zēna! Kur t u i l i d a , zdtaina dvs, bez pārspīlējuma cām metenim, Jo Udāku troksni viņš taisīja, pie tam stāstīdams, ka zivis ^ t lielas gudrinieces. Pie« mēram prāvāka līdaka, kad zvejo- Jot ar velkamo tīklu, pagriežot vienkārši galvu auklai pretim, piespiežot zodu deSi zemei un ļaujot pārslīdēt ndaimd pāri. Tāpat akli meteni neskrienot Esot i'edzēts, ka Cdaka stāv kādu pēdu nost un vēro, kas tur ir. Tikai kad uzdodot ar kārtiņu pa asti, satrūkstoties un iepiņķējoties. Krietni sajaucis vēl ūdeni, saimnieks izrāva mietiņu un sāka ieņmt tiklu. Nu laiva pati slīdēja lēnSm uz priekšu. Es varēju sekot kat* ram fflda posmam. Jau mēs bijšm tikuši līdz pusei ^ „Tukšs kā baznīca!" saimni^ rūca* Bet tad uzreiz viņš kļuva roiSu, Ari es, nezinātnieks, nojautu, ūdens viļņošanas tur priekšā, ka kaut kas notika. Tūlīt ari nāca straujš grābiens un laivā noblākšēja tik glups gadījies?! Tak māte tevi kā dvēns, un palika mierīgi guļot skolā laiž!" tā ir par zivi?" es prasīju, Saimnieks izrāva man kārtiņu no aizsmacis aiz satraukuma, nagiem un sagrieza laivu kā nākaal ,xinis!" saimnieks atčukstēja, tad pasvieda to a t l ^ Ar mo- dvašu uz i d du raudams. kāA es laivu _puslldz kārtīgi pār- ^e uz bridi viņš neapstāja, bet 4zinu tēdj pāri. \^Yk9i vienmērigi tiklu laivā. Bija klusēt? Kur tie, kas drosmīgi nn^t J i ^ ^ T S d i i ' " ' ^ ^ •^»»i#e»e»e»e#>#>#e#t»s»iilaikmeta slmja anallss. 211, ka anton _ Inedod atriilnājnmii reip. neparite ee|a miORAS CHRONIKA 1.htafa:V'i^ļSfS; ^ J S . P i m ^ i Seko prof. Dr. P. lnre?fta rakiti Par kā1Sr&£a^2Sin^^ avolluB. Arf II raksta a«- aputkUtila^ Iiuie|i8 iaKitoiv gaaa vecis kultaras oai* aav stakOi^ JMIn f^afcjtcs^ paaUDi-1 fiiAiig balstās im pamatos raksta aalon m^m m atnaelbtt suvidaa taatai ļgrlb saskata Anrt Berssoaa ekslstaneia^ i^aadoaililost|fpos.8arIk^ttBļisp^^ fUosoliias doma pasanli. Baksta Issl tUts art dima &lo ar t. Kiroel, L. Spedi* ļ tija var pliUednlt, var ari nl. ta as F* Stataumi* I a i ^ e s T ^ ^ ^ ^ ^ %.«nirMt ' S d i e l o a kidi tarieiies ^ sakied- gj^S^^^ l^„!5l*^.?iJ aUdita veltTlSatvlka «tt d&edonls fe-ļ JJSS? MSS!S^»Siii2!^^tSJ!^^h fiimlrelktas ar latri^a an eltuata aa- JJJ^Sa M ^ J ^ ^ ^ ^ jora dārkiem. 1.peU.otles stonisa ^^e*- gK«£&ofcT"^^^^^^ 5 W latfisia akadimtta apviealka JļļJJ ^S^ŠLlf " sainuilasl loplBa vakaroKopenkUsnas Jļ?»» « ļ ^ J^ starataottskajl klsla aomttasrkari Pi«- £J„"2J2S3*i^^^^ i,. daUiles ^^ikis'kmervitorija! ^ dUknls vUolBleks Rlnsolds Eaalmaolsaa^^™; SSīl™ TSifSIJ!?»!?!?-!*^^" plaaista Orita Kristjaiisena. SiL^toSS^H aīdaelas latvleia teātris siets Iestādīt f"*™*" Miilkut ZIvSu ĀM^^ ^ P€tersona raksts Krtstifi da J r L W j X ^ i S ^ lattfikim'al. tto rtUsoravniberts StlOt; Pieminot Knr-|"?™ aadiUiitlJlem an tautas dvi-semH oldliis dienas. Stdaeji laali sari* i kopijlenu T i paaMtdoma: nostlprt-kojtunr k ^ e r t U ^ ^ i t t f a K l ^ ItmUm mo-ārone un alanlsts «iens Pietmaals, bet ft"i?Jy° .*SJ»'"'Ķ"" amkatam par tl-diejas skaadliail flldnejas latvleia teātra H ? ? ? ' ! ? ii^^ tfilpatar nritt nn arvien Sītferi Uta Z e Ā ^ e ^ ^ Jāapsinis, ka t&nms im tiku. kalds Stās «rEirlls Onlkeris. RedaktorsI J ^ . . ^ t f ^ ^ pārUecIbas spikn Voldemārs DalmanU nolasUls referāta. ("'ļ.^Jl^J^'l^^L'^^?*^^^ tikai sakarā ar Melkviaai latvleia vlm koris aavlenoJles I telllljn*** Raksta keldias ar kvlntesenel wt m^nSkm^ bMMv^lSaZlv^^ evanieUJa māemas plenudljoms KtUTeMaTn^^^ masa laUta aasSākalTltls. ttli 1. Marlans plediSjaSes AastrāUJasI^*.'^^^'** ^"MTa tagad Ugojas vUa fcrtstiio Btadenta apvienību konceitna* ļ h irpvs lalkmettski modernajām spakalāel* ^Atsplrdslnāslm sevi pie dievUķim dāvanām svsa mielastā,^ aicina archlbls* kaM, Msmelslm sev to altāra sakramenta tlelbas drosmi, dilvibas prieka, cerības •piko aa prisclga skata nākptne.** Prof. nr. pkUoL P. Ķlķaoka rakstā Dal u plesimes pie tlvrelses taksta īsā, bet Isimelolā un koncentrita formā uzrāda lilķlrifās rietu Tivrelses lOssnā (Mt. i. a. - U un LK U. S-S), tanī paU laikā latviešu takstam dodot savu noteiktu ,8ta bHu Intarpretējumu. Nelaiķa prof. Dr. Bd. Zlcāna spalvai pieder Stiprais saris,^ psalma tulķo^ jui^ aa ekslīii«, ^(^mti ao atstāa pMi ma kamentāta rokraķstat k u pic prolt ioĀ iSišim ftlda lava Mlplilaiia. 1^ psilmtt slnātnlski tuUcoiuma un eksifl* Sū prof. Bd. Zletos strādāja Ufus ladus. Dot. Dr. H. Blesals raksta Oikuminls-kās kustību Ideja an Istaniba usrāda krlstfso basnleu un konfesiju apvieno-laiuu eentlenus — riens Dievs, viens Kristas, viena bainea (Una Sanēta), kāda tf bijusi kfistlāalsma sākumos. Mums, trimdnlekleai, kas da|SJl Jau bauda HS kustību augļus (Ckurca World Service, utkeraa World Fed^mtlon uc), Ipāli der bat par to tabl inlofaiitteai. Mā^. A. Valnkersa raksta Atdslmiana aa atdsimlaau kastfiu savukārt lepa-slstlaa Usitāju ar reUllskto atmodu kus-stibām un to Borirsiealtp. Var IntaresSt IMI norādījumi p u t. s. <»ufārdu kustību, no kuru pidilos sados, laauffusi t 8. morāUsku bruņolanis kustība (Moral Ba-Anaameatl ar savlKm centriem Ko Jcalnu māļi^ pie Hanlri, Sveici un iteklnek-Afiendā Millfaait ASV. Mic OiV. Gulbja apoerljuina Dali reU-iMas probllma rislniJumi Jauniko laUra Supitaritari noiakslr - rādīt, ka, ska- •ot kādu bfbetu vielu vai vlnār rillģl- Jas problimUf rakstnieka veidotais tēls lie katrr^ Ir kaut ku poUtlri gatavs, tai kiatu rar vti^MJn mirauklu lietu un parādība oMektIva|am virtiJunMUL Autori anaUa Kasparu OalUņa brāļu KaadsOu HMiraleku lalkos*«, Jāni Gri-v& ia Kkata Leriņa aavell sadegulais dlavs «& prāvesta Aagasta GaUIii ro* māaĒ liesmojolā sirds. Prof. P. Kundslnl raksta Bv. lut bas-mus ctltmeclbautvlji vaUta patstavi bu kOkā, lalvenā kārta pa}auiotles us atBiiņi pallniallem datiem, snledi pār-dtata par basalea celtlecibu valsta bri-vibu ladoit GrāBMtu beigās māc V. Bifers apceri Pa atmiņu takim dokumeati trimdu dar ba an ka^olanu posmu, ko abi gaviļnieki — prāv. B. Bergs un prof. K. Kondziņl veUrau basnicu darbā. Māc Edg. Ķip-laks — lo rakstu lidevijs — parāda gra- HblSĻ kādu bljto Jāpārvar, Ul grāmata leiauddta dienu gaismu. Par lo raksta krājamu var sacīt tikai vienu, — tt Ir taba, un ta nedrīkstētu istraki nevienā trimdinieka blbUotikā. Ntmletnajam vārdam tatvleiu valodā turpmāk Jāatrod visi taisnākie un ātrākie ceļi as taatas sirdi visos kontinentos. Māc N. Osols auavldō. ' l32!?'*S2.iSrf^^^^ Daaaavu Vanagu Melburnu nodaļu il-1 - 5ļSf™ fUosottem. ^ ikwot aajār ddiilleessmmuā mu nI ebparlieetcain vājaak aMrt. tVaulttlāe-n1 e^l^^v *sp» ec^if^is^k•io Jau JriudrUisktās,s Kpraonbtlaim ftatso,t potrlojā- Jas laikrakstu pārstāvjiem paskaidro-un Ds. Veide, bet baleta piedalījās A. HT* i^iutātas-morāutates Jautājumu tie- Ja tikai šogad dibinātās Melburnas BsergaUt-RIga un A. Ilbigs. lipratni. BelUJu lekiUetu ministrija Uegusll Ardilblskapa Dr. T. Grlnberga spalvai tSKBaiauJtt celt plemlnekU Utvlelu bt. pieder raksta par Svēto Vakarēdienu. Tā mlHem LmnmeUs karavīru kapos, jo|Pptalļonta in ka «daudsiem dievgaldnle- IpIemlnekUs pUnigl tejauktu paredsēto trflkst fc^isjēgu p u lo svēto lē- G»a artfiltektaru**. ilastlbu mielastu** (H. L p.). Autors, vl- OJitaborgu jankoltt lai pavasari kā ļ p i « r*l«*«ŗjf«. vl«ttk^ vītos no līkākajiem ar tālbraucēja kM- | ^ ļ l ^ i^erijot ar BvanģeUJu un Ap. Pā-tatoa grāda kdēds I. P U ^ — plmuasIvUa raksta vietām, nelislēdsot ari reketa!, ku beldsls sviedru jerskolu. diaināko teologu domas, snledi vtenga- BMtaima kiasl ar tālbraucēja stdrmaņa p ^ a apcerējumu, k u var noderēt par m M i i t i i aM latviafi V* Vļumsons unļ*iiaunoto kateckumena resp. konilnaanda % Piliīisaii itandu katķlsmi* Meterds nu bija izmests. Saim- Lēl daži UeU asari, un pie palu dekam^dusmas pārskrējušas. Es Unaia, divas Hdadņas, kā Saudek-sāku atdzīvoties. ies nttisnlbu sakot." v ^ ,fledri nu! Rit, pie svētdiena^ jau tu neesi nekāds lielais, un uz būs varena maltīte. Bet nu d i ^ ōdeņa, kā r e < ^ , w l ^ o reizL mies vēl lejāk, uz Gribacāniem, tuf Kas tādas Uetaa akoli knāea? DoMir labākas vtetes*" Su* kārtiņu, toi^ Man liķla. ka W Jau ahm sām uz Iejātam tādi Pavasaros d v i a M ^ ^ « « ' ^ rt! Ckieni pasildītie iawmē.";_ I M Pēc tādas runas saimnieks man laikā, ģiedrāTdebesis bUa pttSni izlikās pavisam lāga, kur pirmīt Jtiiu apmākulās. Vēl Pār upi rdzām to biju sevi nodēvējis par tīro vd;- pārklājās zili plan£imi, bet kļuva nu. Nu es zināju, ka dtā reizā aizvien pelēkāks. Sāka vēji aurēt dusmās sadtais nav Jāņem pie sirds, un brtžain trieca nu mūs ar visu 7o jau man ari māte d k reižu bija laivu atpakaļ. Saimnieks tomēr mācijud: JECad tevi kāds bar vai i stūrgalvīgi stūmās vēl uz leju. Man lāmā, tu tikai klusē un nerunā prē- sala. Panddlņi pūta cauri Es būtu tim. Dusmās cilvēks i r tikpat kā ieplads laivas gaUĻ b«t pa Iļļiritt suns; jo tu ar viņu kaudes, Jo nik-1 vietām un no i ^ p j l tfUa laivas di« nāk \dņā ries. Sirdīgie, kad pār-1 benā bija sakrājies krietni dauds skrien dusmas, i r tie vislabākie dl-]ūdens. Ar gandarījumu es redzēju, vēkL" I ka laivinieks noņēma cepuri un ar Patiesi Stumdamis teivu tm iNd-ļpiedurk^ Varēji kuldams ūdeni ar k&r6ņas i|)iti^ 4vtfpjanit d!ds muktti^ ' ^ " u p l ^ s a i i ^ ^ mitUddās. M i n ķla* runāja ar sevi, ar mani, ar dv&btbēja Jau zoM. Viņam bija karsti ar sauli un ar ūdeni Varēja skaid- Es vēlējtos, kaut varētu Jau dkžņu xi just, ka izplūdulfi lults nu me- un skuju alzsagā cilpot pa celiņu iu klēja cettt atpakaļ. Jo tuvāk nā^ I mājām. V l ņ i ^ J a vēl dabūt pirt 'līņu un MM^^ Nddri^ ^ , ^ ,«Ja taču d * h ^ 1 ^ ^ GķdL pret oazniCU (tur vatUa til v i ^ naudu nopdnil ia»UitS^*trrt,itnr«m« jOffli 1m^l este Ta sto«ņIdasl ttkfaipi dkmaask sāpjaa r paliēiiw^ Berlīnes bīskaps Dibdtass un « l ^ r ^ ' i - i i ^ ^ ^i;^. nlstru prezidents C t a i t e ^ « v i W"LISkaM!'^^ kā vienojās, ka valdība i i d e j a u l « baznīcas ddvē un tā savu darbu v i r l ^ turpināt nžteauTett/^lbSlSte^^ ābeles tflu nekrīt, no mo», tālu Grotevols: patlesIU pretnS"*,,S *S,'*?S^"S*T; bmicu austrumu Jos» turptofis V stiprinātā kārta. To rfiTs dota- ''SA^^^tt menti, kai p«d«āi oedMIi^^^^^^l^^ ''5?^*?^ "* S" skolās un rezolūcijas lumetimis tre-' šai SBD partijas sanāksmei, ku|« bpznicas v a ^ j u s apsūdie, it kā tie būtu ang|u amed^lņu imp^« lisma algo^;i Bldcaps IMbeliuss pie-pradjis Orotevola apstiprinājumu par lo ddnimentu īstumu. Grotevols atbUdējis bīskapam, ka viņi kā ml Ansļu sociālisti par baznīcu, franJu pret _ . - , , , Tikko notikuSā intemadonālā so-nistru prezidents nav atbildīgs parļdālistu konferencē Kopenhāgenā partijas dokumentiem un ka bīskapa (Comisco) Eiropas sodālistu I»rtl-vēstulē pieminētā pretreliģiozā pro- jas ddegāti iztirzāja ari sava pa-paganda ir „viltojumi". saules uzskata problēmas, kur Kādā intervijā bīskaps paskaidro- skaidrāk kā līdz gim izteicās franfitt jis, ka valdība resp. SED savus soli- un angļu sodālistu uzskatu starpa 5!f^il2JŽ?^a^?*^>^*^ Uzbruku- ba attidcsmē pret baznīcu un marfc* mi kristīgai ticībai diendienā iet pla-sismu. J * ^ ^^«^"^ Antiklerikāll noskaņotie fraaSa opoddju pret „reakdonāro baznīcas I sociālisti ari tagad vēl atrodas stip-vadību" paSu mād^ju starpā, ' - - - LaMesn mākslinieki Aiistiali|as baleta p8m|era VĒSTULE REDAKaJAI HDIVI jaunaustrālieSi dejos ievērojamās lomās Melburnas nadonālā teātra baleta sabiedrības galā sezonā, rā marksistisko doktrīnu ietekmi^ kaut gan ari viņi cīnās pret k(»nū«* nismu. Franču sodālistu vadonis G. BAolē uzaicināja konferencē sapulcējušos joprojām turētie pie marksisma. Angļu strādnieku partijas ģene« nadonālā teātra baleta sabiedrības direktrise Gertrūde Džonsone. Sie jaunaustrālieSi ir latvieSu mākslinieki ~ 24 g. v. Aina Ezergaile-RIga un 2d g. V. Arvīds Flbigs. Mūsu solistiem uzticētas atbildīgas lomas Džona Entila (John Antill)! jas simfonisko orķestri, jaunajā baletā Corroboree. Balets sa-raksttts nesen, kad komponists kādā novadā no^usljies austrālieSu pirmatnējo mūziku. «Iepazīstinot ar j a u-R^^«*^ PiMps atbildēja, ka no dart)u ari Eiropas spedālistus. tie N^a partijai ir pilnīgi pretēji uz-atzinuSi, ka SI i r labākā baleta mū-pKiti un, ka britu sociālists savos zika, kas jebkad nākusi no AustrāU- far rdiģiozs un paredz jas", raksta Melburnas žurnāls „The «W<»»e^a materiālā stāvokļa uzla- Australian Post", kiifi ievietots ariļt^^»??^ *«ai tad, ja tas būs fundēts A. Fibiga attēls. D l Entila Jaunajā M^«B8^<«itātē. Britu strādnieku par-baletā ir ao tētotāju — 28 austrālieSi, noraida markdnnu un Sķlru 2 jaunzēlandieši un 2 latvieSL V l d 80 W u un savu iekfiējo un ārējo poU-mākslinieki Sidnejā ieradās jau 24. ceļ uz demokrātiskiem pama- Jūnijā, bet Corroboree svinīgā p i r m - « ^ ; Par ko reformētā Anglija cl-izrāde notiks 3. jūlijā paSam autoram P^JJ» Jau tad, k ^ K. Markss vēl Dž. Entilam diriģējot 56 viru Sidne- w?^a dzimis. Ari britu arodbied-ribas io viedokli atbalsta un nar i r « « K a , 8 4««HB -kaunas, ka viņu kustība dziļi fun- Kanbērā. jūnijā. Ljgta rdiģlskā domāSanā, apgalvoja Arnolds Bmtti» * ģenerālsekretārs Filips. Kenterberiif vil - S A VA SsAng^fhiiT nonākusi » S» * » ^ i?Wo. bija ^ S » ^ HnS paaud»» W ****^iSnvoja. Ta ļa S^m archiblf ^Ķmv& nebija *Stfrta", ka» vairs zēnam, k ļpļiav dziVolls S3SMUs<iWbja 22raiili «raušu (Jambl, ttlji^ S ^ ^ & d i m i 5<iton(il,Jitt ī^attltl laji vUpir j jhditnittflB^KaUanā, - „gaB < l i o a i a ^ i ^ ^ ^ ^ MmuiBāf «gatavo BftTvfetvl^ Tonfttva K\!rrp vedumu, Vtu^l notēlota pirmkrlstl^ū va un cVAana». \3iveA\imam ^au aag' dzīvi lauvas, vftrlV, tirg\ un citi Vil neparediAtat grūtības Tadu&Sis, Tn< filmai neplecie&amo nē^nu milti. reilBorl tagad levl«to)u&l attled dlnljumua^ Uellka)oi Romas, Kairo, Ankiru, Alektandrijai, lai un Maneļas laUnalciios. zli neplecieiaini kidal divdņat i viņa pretioiekt ir nililga a taiB. Pēdējo reUaoiam jau ttrtTmfttmfvffi KrutbrSīdu itii ipninj SSvSSojti***- 8S.>Aiv«"l: - ; 8 l«tenl, J a viijLi izteic;
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, June 28, 1950 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1950-06-28 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari500628 |
Description
Title | 1950-06-28-06 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
ļI ļ^
i i i
. . ii
L A T V I J A
TreSdien, 1950. g. 28. jūnijā
tegad it Icfi
M t f l liom ¥ 0 ^ ^ ]aiid&n
lava laika lielākā krievu un pasaulei
rakstnieka Ļeva Tolstoja sauciens.
Viņa sirdstpEiņa bija sacēlusies
sašutumā par to, ka Krievijas
cara laika tiesa bija plesīnriedusi nāves
sodu 3 terroristu jauniešiem, laikam
dažiem pat nepilngadīgiem.
Viņi svieda savu saucienu miljonos
eksemplāru kā paiā Krievijā, ^ visā
Slaiajfi pasaulē. Un kā Krievijā,
Ivimur dtur tas atbalsojās neskai-mmonliem
visu tautu dlvēku bija
iatrauds šis briesmīgais notikuins,
tad deņotiskā cara valdība izdzēi 3
brīvību mHolu Jauniešu ddvibas, t i kai
tāpēc vien, ka viņi nogalinājuši
kādtt,sls despotiskās zemes ministri!
tbļii oomaii un pārdaivojuiibs pēdējā
gājlimā ar visu savu lielā talanta
ietonas un izteies spēku bija rādījis
toļstojs. So uA dtu revplOdonāru
n ā ^ foa vēl ilgi modja jOtlgu d l -
vOro itrdis visā pasaulē. Cik daudz*
i i i r u , c i k daudz protesta, cik daudz
Krievijiis nosodījumu un dk
4Midz dņas kvēles pret to modinājis
tiramu un vUtiddni
sejās? i
Diemžēl, tie vēl vienmēr ir tikai
paši nelaimīgie upuri, kas sauc pēc
paUga, Un ari šos palīgā saudenus
Udz'pat pēdēļam laikam vairāk vai
mazāk i r mēfpnāte nosmacēt ne vieo
tur, kur valda pats modtājs, bet arf
tur, kur tā vara vairs liktos nesniedzāmies.
Kādreiz vādeSiem pārmeta, ka vii^,
zinādami, kas notiek, bija padetuši
, nadonālso-d ālisma ierunu. Pastāv
tāmāi Htbali^ Bfajcmiem un atkal ^aču kāds vi^n;>ārigs pienākums, ka
k a t r a m , kas ilBdz netaisnību, i r jācenšas
to novērst Tas i r auiprts un
dziļi morālisks prindps. Bet tikai tad«
Ja tam i r n o i l g u m s ne vien attte*
cibā pret draugu, bet ari ienaidnieku,
pie zemes notriekto un vēl ļoti vareno.
Tāpēc latviešu tautai vi^unēr ir
t i e ^ apellēt pie cilvēku sirdsapziņas
un pienākuma sajūtas, vienal<
ga, kas tas būtu, ar jautājumu: -*
Vai jūs nekā nezināt par šo drausmīgo
jubileju, Vai Jūs nezināt, kas jau
10 gadus notiek ar Latvijas valsti un
«t t i taik» StaJlM biedru UktenU!I*""*"! ^ " f '^""'^ citām tautām?
t S T b i l i toreurpiras 40 TOI to_rinfit— un Jfl« to vata
^ l ^ v ē l l i e l « ^
SfJ'^^ll'l % M ē s Zinām ~ tas i r loti nepatl-bijis
jāpātdei, Bdz irlņi varēja pie-admt
— tik liela apmātībai
Bet mazliet saprāta varētu piezīmi
ari bez pārāk Uelām sāpēm.
Tāpēc mēs atkārtojam savu jautājumu
ne vairs morālo prindpu, bet ikviena
paša interešu un pavisam nle-dga
saprāta daudzuma vārdā: cik
\lgi pasaule vēl }aus notikt šai var-mādbai,
un kad tā ar patiesu gribu
un apņēmību darīs visu, lai to novērstu?
Ne jau mūsu, bet jau sevis pašas
l a b i Pirms 10 gadiem lieliniedsms
iziedams no savām 20 gadu robežām,
pakļāva sev Baltijas valstis, daļu Somijas,
Polijas un Rumānijas, pavirzīdamies
uz rietumiem par dažiem
simts kilometriem. Tagad, pēc 10 gadiem,
un sevišķi pēc 5 „miera" ga-diepa,
tas Jau rietumos iet gar Oderu
un Donavu un Triestu, bet austrumos
pakļāvis visu miLdgo Ķīnu.
Kur šl robeža būs Latvijas valsts
iznicināšanas 20 gadu jubilejā, ja
vien pasaule neattapsies, nav grūti
aprēķināms.
Nebūs vairs neviena, kas pats pie
sevis nebūs izbaudījis, kas hr īsta 20.
gadsimteņa lielinieku radītā marmā-clba
un verdzība. Lielie rakstnieki
tad mācīsies īso kursu, vai ari savu
prāvu pēdējā vārdā taisnosies par
noMMšanos no ģenerālās līnijas.
Latvija Ir gan maza, bet viņas jaufranču
virsnieka notiesāšana P«r k^ļ^f. ™ ^^'^'.^Zļ^ tājums liels. Tas izšķirs visas pasau-
^iegošamL Cilvēki, kam Wja radu-sies
pārliedbat ka tas notiesāts ne- S K » » » w ned^rdējuSL^Un jo sevišķi
io v i S a paša Svēka l i t e n i ! ^ Vte-emrtiddl^
veiiākais tā laika fran- J ? r a t t a i s n o t lie-
S ^ S t e ^ E m i U Zolā, Viņa dros-P^ļ«^,|>'^»^"J^»' ^4»»^ n l t t T ^ Es apsūdzu (^ccuse) ?f ^ ^i» nedzimstot bez sāpēm. SS£?^ Kas viņām nebūs
3Ķ tas MJa vēl agrāk. Un vēl
i^^^guMo amei^cā^ ^ k s t i ^ ^ ^ _
mi t i aizkustināja dlvēku sirdis par| tl Helidi a un dzive
ndaindfei vorga (Krusttēva Toma)
l)k|»nl,lttdlvēki metās dņā, lai pa- ^ r ^ ! ? ^ Relliiski un fltezofirici raksti, L
^ tagd? ^ T ^ dtorde^ā gad^^ Ozoliņa apgāds, 10S6. Veļtljins
• i ī S i i i l f ^ sep.
^ a t e j 5 ^ 4 r « M ^ nr. 1943. un
duiĻ topi i ^ r ^ mi% teijd- prof^ram Dr. Kārlim Kundriņaim
^H^?.55^.^Ji^**"^i?^'^^^ IV. im
mig&kā kārtā vervētas un kautas.
Nešķirojot ne lielus, ne mazus, ne fiaJS rn. Uppulii Itdevaml reareientsti
ļmūiii pMlitUBtkte teologi lafiloton tr
14 rakftlem. Btakui btj. L. U. mictbM
lokiem vftrdf dots ari jaunajiem teolo*
em. BfUiftu krājuma atklSJ Prof. n^
ISāoil^CtilM ir„Tftfadiiei cUvika trā*'
iitBa***
Ies likteni Vai nu būs taisnība vir-caurun
ari mūsu zemē, vai tās drīz
vairs nebūs nekur. Domāt, ka pasaulē
ilgāku laiku varēs pastāvēt robeža
starp «austrumiem" un «rietumiem"
ir tikai apstulbums. Ja rietumi laikus
nepārņems austrumus, tad austrumi
katrā ziņā pārņems rietumus.
devas, ne bērnus.
Ūn kas bija agrākā verdzība, sa-l
līdzinot ar tagadējo! Lai dk smags U\
B t e e r - S i ^ t j E » ^ V e l ^
to maii)j|(K|inttenib |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-06-28-06