Bavarijas Latviesu vestnesis, June 28, 1950

              }lš^, g. 24. ļūoijā
Vai Ķāia ir
ļidpimi oebflt. to
n 4tni|tt
I I I * * "
^ ļ ^ ^ - k ķ i f ^ Padom-
Sinldaiii^ii
Srl^vi ķi-lu
novēro-
Jofttlef, Jo
Ipa Jerc^
|tf6kn« Sang*
l i un d i ^
lu <te^^ iekSm
Ķlfaa ir
latdlts vai ni.
«diti vāfai
1it. Vtdeli tttrpmik
bitei.
iVl krltvu Vi-liiikŗak
«ts Brl«
'eloĶnroplini tl-
\i oaetii-NM-at
AuitrumVi
SOoBt ivlte«1ii!e1ra
Ida pimalbi
_ telthh liii
4€lt>it k<Mteja
ni^dlcSnitp
atilttdģll
, iKtfiņ^ ziņoju-sakirto
»
[iftOtvictoto iau-
Ivleni» tm tivf a\mm un vlem
isAm, Zlemel-atbalitā
iirnaiunik tii
Wk inipieiji^mf-
Džonioni un
„ BMIijs. Freiei
^ l lk ptikaidraja,
jnmktā pituri»
tillffifci» JBim Jl«
ludihasuii iedsimto
Iffttļlt»^ raiu
ittMdai pmldtnts
^Btel Mgtrtjl
amfil-lenont*
ar fttiu lUml"
M^a
•ugiti k6>
kai
Iļi^a ; siķuml mii^
i l n ^ o i j a 1» Alkt*
iva apgil-atklUvii
Sias
. . . . ^
a t U ^a
•ivtenibas bloku
Koktti kat
. ngimiittāba
-iI4a»brlHniia. Tla 1ŗ
. UiOikl daļa taiņ-atļaus,
bat daUam
^;&m«ķl|lpjiu, '
kaa d«vo Parīzei
riT a*ii?kufl'kaatl-
*Pl,2?*JJ!n ^uwi. aka-
4 t Martli» kundze
SlJN^^ual rokai.
..panuai aaniiort
: Ja viņl n^atiaukttt
ļlļ*f Mao^tuhga pl^
Apvienotas ntcija
t4t par komOnistu
l^iUJai pavalat*
_ J l i vaitik naka U.009
LATVUA
Latvian New8paper
PubllBhed under EUCOM Civil
Afiairs Dtvision Authorisation
Number UNDP 198. Publisher
and Editor: Valdemārs Lam-bergs,
Schwabiscb Gmtind. DP
Camp Artillerie-Kaseme. Prln-ter:
Remsdruckerei Sigg, Hārtel
& Co» Schwābi8cb Gmtind, Pa-radiesstr.
12. Published twlce
weekly. Circulatton ILOOO.
Nr, 48 (M)
MMIan, IMI. f. M. JSidii
teik traia«Bis un aeatditttkla.
Mevi)a: UtvtaiaOantriiaKo.
nnda. Oatvanais radaktoit: v.
Latabtrii: inAvana ttdaktora
iMaleki BLCanUs. Bedaktoil:
A. Bolitalni, Jikabaona, &
«laaila. ĪTBaiitan, L. ftvarca.
AuBtti^aa radakcDu vad. A.
Stalta 0jiinay Bouia, Canbar»
ra,A.CTH AUiUaUa). Bedak*
cUaa adiiia: a«a) 8Gfawabladi
OmOnd, DP Camp ArtUlMlt-o
valstu
soļot, saka
ēks gatavs'P&grielziens jau notļcis:
IEBRUKUŠI DIENVIDKOREJA -
SEULA JAU KRITUSI
Mek^rturs sūta ieročus dienvictaiekiem—Trūmens fin
Etlijs pārtrauc atvaļinājumu ~ ASV un Lielbritānija
sola Dienvidkorejai palīdzību
^ ^ ^ ^ ^ "2 IMaiivldM» i9k^ kafi. vien-jffado:
im V^bra^ «rmdienaa rilā nemlarnlela atndSa tl-feai
10 km no IMenvidkoreJas galvaspilsētas Seolaa. Bet Jau tis paiaa
dienai ^kuft amerlkfiņu im britu ilņii ajrentfiraa vMIJa» ka komtnlstl
lelaniltf^Seiilas priekSpttsētās. Divi «tuiidaa vēl|k radto v|st(K ka gal-v
«i ptliita *iu bUa kritnsL Pē€ lldliMJām ilņfim o^ratami ple-dalSs
divas modemi apbruņotas divItUas* Iro atbalsta tanki on smaai ar-tUSrlJa
» Daioi ftttntea sektoros ņemies kmandē krievu vimfokt
Ievērojot diim^go aavokU, SavIenoiSs valitls oidevniap sava oknpIcUas
^^P'^* tenerāUm Mekartfiram nekavbotles
sGtft dleņvidkoreHeileni ieroēos. PimOl paVd^ba ar imt^ffi^ļiii^n, j^o ga-
^^^^^ nrfniilrs E«ef>w
Jērs BtlUs svētdienas priekipnsdfenā pārtrauca atvallnlJumm lai an-iļ
»rfestM par draudīgo stivoklL^, ^
Jid robežu un tebruds Dienvidkorejā.
Puik^en vienpadsmitos ūn piecfis
minūte sekoja Ziemeļkorejas ofid'*
SIs kara pietieikums.: PadonijU'sate-ntvalsts
deklarēja, ka kai^ darbī­bas
innisiSanfi vcdnojan» Dienvidko^
rejsi, kas iebrukuši sieiiieļnieku terri-torijfi
1 līdz 2 km drijumfi. Zielne}-
nieki tfipēe esot spiesti reaģēt uz So
vard^rbIbu un a*rfvot; dienvldnie*
ku8 no amerikfiņu kapitālistu un im­periālistu
JOga."
j^^^ kad lielākā daļa
rijamu demokrātiju valstsvīru a ^ -
dla vai nu atvaļinājumā,, vai pav^*
(Sia nedēļas nogali savios lauku īp^-
lumjtMi, pasauli pārsteidza satrie<^]a
veste Dienvidāzijā sākusies kara
darbība. Pirmās So Informāctju snie­dza
lielās amerikāņu ziņu aģentCbras
AP ufi UP. .īsās, lakoniskās . tele*
gĀmmas: no' S^ulas vēstīja, ka zie^
nleļkor^jiešu karaspēks svētdien pjl.
If; no iļta vienpadsmit vietās pātgā-
LĪSTOT KOMtMSTI
Svētdienas rītā Korejā plosījās trb-nija
^^^<niii>ii^^
kas Vi6tas^ aizraujot sei^ Itdzt «iui
un kotejieSu vle^ celtos namus.
Tieši pulksten 11. aiz 38. platuma
grāda, kas šķir ziemeļus no dienvi-dieiļj,
atsk^ņēj^ apdullinoša artilēri-'
jas uguns. Jau pēc dažām minū­tēm
robežu pfirripoja tanki un^sma-gie
automobiļi ar karaspēku. Dlen-vidkorejiešu.
robežapsardzības vie­nības
dažos mirkļos tika satriektas;
un ziemeļnieku komunistiskā armija
netraucēta devās uz priekšu. Pirm­dienas
rītā tanku smailes atradās
jau 20 km no Dienvidkorejas galvas­pilsētas
Seulas. Pēdējās ziņas, kas
saņemtas īsi pirms redakcijas slēg­šanas,
tomēr vēstī, ka dienvidnieki
sākuši pretuzbrukumu tm komunis­tus
atsituši. Sī informācija tomār ir
ļoti nenoteikta. BBC, Amerikas
balss un NBC vēs^, ka ^āvoklis vēl
joprojām ir pilnīgi nepārredzams un
šobrīd nevar pateikt, vai Dienvidko­rejai
izdosies atvairīt komunistu uz­brukumu.
Labāko pārskatu par pašreizējo
stāvokli Korejā sniedz UP speciāl­korespondents,
kas pāris stundas pēc
kara darbības sākšanās ieradās lid­mašīnā
no Tokio. ,38 pašreiz atro­dos
mazā Dienvidkorejas pilsētiņā
Ujongbū," raksta viņš. „Kad es te
ierados, visi ceļi bija pilni karaspēka
transportiem un munīcijas sūtīju­miem.
Fronte atrodas tikai 20 km
attālumā, un mēs skaidri dzirdam
artilērijas uguni. So iektoru aizstāv
7. dienvidkorejiešu divīzija ģenerāļa
Jū Heinga vadībā. Sis. ģenerālis ir
tikai 82 gadus vecs. VmS man pa­skaidroja,
ka komunistiem ir vismaz
divreiz vairāk karaspēka. Neraugo­ties
uz to, ģenerālis Heings domā sa­vu
frontes sektoru noturēt. Bet uz
ciņas apgabaliem viņš mums tom^
aizliedza braukt, paskaidrodams, 1»
stāvoklis ir pilnīgi nepārredzams un
viņš nevar uzņemties atbildību. Ka­mēr
es tur biju, cauri UJongbū pil­sētai
no ziemeļiem virzījās nepārre­dzamas
bēgļu straumes. Sievietes ne­sa
bērnus uz muguras. Tie bija ievīs­tīti
segās. Blakus viņām gāja naba­dzīgi
korejiešu zemnieki, rokas rati­ņos
stumdami mazu daļu no savas
nožēlojamās iedzīves." Tāds ir UP
speciālkorespondenta ziņojums.
Prezidents Trūmens un
premjers Etlijs pārtrauc
atvaļinājumu
Kad pirmās ziņas par karadarbības
sākšanos aizsniedza Vašingtonu un
un Londonu, politiskajās un m^'l'kā­rajās
aprindās tās izraisīja lielu sa­viļņojumu.
Prezidents Trūmens tai
itradāa
^ r^ķavēlbf
i u i ā i i savil lirIVItb
lidmašīnu un devās uz Vašingt^u.
Jau da jas minūtes pēc ierašanās gal­vaspilsētā
Trļlmenam iifikās ^vailgas
apspriedes.ar Joc^kļiem un
militārajiem padomniekiem. Līdz šim
par tām nav pubUcēts nekāds oficiāls
paskaidrojums. Prezidenta preses
šefe žurnālistiem vienīgi lakoniski
pateica: ,Jlo comment." Ar ārlietu
ministru Eēesonu vien prezidents
konferēja vairāk nekā trīs stundas.
Pēc tam Baltajā namā ieradās ASV
aizsardzības ministrs Džonsons un
ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis
Bredlijs.
(Turpinājums S. Ipp.)
Vēl 3 gadi ITdz
galFgajai
AMEEIHAŅiTMIĻ^
LIETPRATĒJS PAE P8R8
GATAVOŠANOS KARAM
^L*.!'"»*®"» W). - Pamatojottei ns
ļalidim atUitlffl un tiepenia informi-djlm,
New Vork Herald Tribiue mUitl-rais
UdsftrUnleks Diosefe AIsops paMtp* tajU piala v«rtlti|n rakitn par Pa«tt»
Jn lavlenlkM kara poteneUUa un valiii-
^Jo^nUvolaaai^ bmņotaiMi
konniktam. Oaiveiii Alaopa doma t rS
ka P8R8 bflf sasatavojosles karam Ulļk-
M. gadi, na tldlļ rietuma pasaulei Ir tik-
•plBtI nepieeleftuni kflt sagatavotai Itis
tam paiaaa lauoun. sava savokia virti*
Jumu Httfir iidfa
1) iMiNnMi piodttkcMa pai«
lalk l i I iittUNi laSL gadi tla
spes raiat |a# Sl at&luaiia^ un lUad
m»S4. g. Padomja tovIaiilM bOs kriu
Jumi Jatt vismas i i ai|inkiiaibo.
S) stratlģisko bumbvein prodnkelJl Pa
domjo saviefilbi pailaik vu lerobaiota»
bet ti tornir nepirtraukti aog. Krieva il«
elbi drisumi bas bumbvedli ar |otl tāla
inlediamlbti, kas nptaveiU atblldb ame*
rikiņu B-Si modeUm. Uda lSSt-84, g.
Pad. savlenn>a bds sarasojusi vumas i ii
stratefiski svariģo B-ii tipa liuaelju
Udmannu» kZ ari Ueliku daudsuma la-mrves
malUna
Labajā būs atkal biiva
STARPTAUTISKAIS STAVOKUS SOTŅA *
J. FBLDMAŅA aCATTJUMA
iktijet}! f iamirotl salaiga b
(JurpinSjumi S. Ipp.)
Latvijas okupidiaa imm gada
dienā VaiingtoDi latviešu kotonljai
sanāksmē nmija aQtnii J. Ftidma-nis,
analizSJot pair^Jo poUtialKi
stāvokli un piaApŗbUaa mOau nākot­nes
izredzēm. Sūtnis alarpi dtu teica:
Senos lalkoa cUvikua pāirdeva v^
dzibā pļc pazaudēta Inŗa. tad
bija Iespējams'atkal Izplifi^^ un at-gHeztiea
dzimteni. TOifli vn^fiņa w
skatīja par brfvil dasto iļlkii, ko ii^
Uetoja, ta sakot, aafmnlaclīfti, Isviro-jot
zināmu saud)Am tm uiftatol ver­gus
par piedeif^im IpainMca lUīt»
neL Tagad tur^:«tlm Kimļi vd4»
nieki u^kata viMi dailNi tiaif tt-dzekli,
kl nomainīt savus potendUoa
pretiniekus, l»|Mbt tiem pirmā nā­ves
vēl pēdējos ipSnia. Sl brleimo-nlba
neimlUu nesodīta.
Kardf aākuml, kad mēs
sludinājuii savu neitriUtIti»
kl iit'nodevijiem piemitolu gHv^^
n!Miba|q^^
nadmana un flrtait liiOait
iMki iHT atdiAļi^^ noiMfi aa vilirpi
liTlJiiii^ pa^
IM hitleridcts akananillaib
' i i ml^iris \)0miMm-'
Jums viilm wbitf Mai-nii
Ivētte aeļljumi neiejauktlai
Latvijas. Iiacmii Uetis» Mapdnmdil
1940. g. la. Jūnijfi krita Paifia, Mas­kava
izUetoJa vlipārlio apoidaumi
un daias dienas villk okupēja Balti
Jas mlstļa.
Pēc|iA
palu nelabo, lai satriektu mOeni. n
bija kļikla un ne vtenigl Ar aavim
aģentiem b^^iaviki prata uztitrēt sa­biedrotos
pastāvīgās baifis, ka vi^ var
katrā bridi isUgt ar vāiMIem. TMIl
Maakavai tika dota visa, ko ti
^a. neko neprasot no tās. VU vai«
rik, sabiedrotie pasludināja paiIaUi*
mo Kasablankas fmnulu, kas prasl«
Ja vicu padoianoa bez ņoteikumim.
Bdļievttd nekad to nepio^ima un ne-
Ievāja, bet sabiedrotiem nu bija
ņemta katra politiskas manevrēša­nas
iespēja.
Bolii^vlku uzvaras, kas nāca vicu
pialaiīto kļūdu rezultāti un sabied*
rolo atbalsti, cēla viņu prestižu.
Starptautidcā prese slavēja viņus ki
atbrivotijus no Hitlera tirannijas»
piemiedza ads pret komunistu bries­mu
darbiem vai ziņas par tiem dē­vēja
par Gēbelaa propagandu. Pat
lauan&gi masu slepkavība Katinas
toOĶ kur boļševiki aukstasinīgi no­slepkavoja
lOiMD poļu virsnieku, ne­kad
aadabOJa vajadzīgo atiMdsu un
moffJMriro nosodīšanu — na daļai ari
ala kara anrHiiniem*
Tidi kārti aUitIbas doma rietu­mu
v a l^ satika parrizi informēta
par komūnMi Islo dabu un nolū-idcin
» Ari pēe kara vaJadalUa paiet
tāsi)olItUko m aodilo stndditou, belNalrtk gadam, Bdi rietumu' valstis
lin^'^Jttčila
HH, ka viņi galifi
f rir.-T,- , • - » «.
t '
aMMjUMUS SKAT.
VAI TX JAtT SACīSa TBSSAIS
PASAtJLSa KAŖd
Kopi pagājulb svētdienas Korejā risi-nii
eiņas. Nellelaji pussalft līst asinu, un
tOkatāem cilvēku vlM pasauli Jautfi,vai
ftli tSlaii Dlanvldfirijas ItOris neizraisīs
trešo .pasaulea karu. Korejas dabiski aiz­mugure
ir komunistu vari. Vienīgi no Ja-pini
ftadonitiem amerikiņu (garnizoniem
dienvidnieki var saņemt palldilbu. Ģene­rālis
MekartOrs dara visu, lai asiņainajā
konfliktā vlnroku paturētu rietumu de­mokrātijas.
Bet laUtt rādīs, kas Sal dņā
uzvarēs.
Sulgarlia kbncentrē
karaspēku pret
SugoslavUu
Belgrade (E). — Jugoslavijas ofi­ciālā
ziņu aģentūra Tanjug vēstī, ka
Bulgārija pēdējā laikā koncentrē
savu karaspēku pie Jugoslavu robe­žām.
Bulgāru valdība pēdējā laikā
aizvien biežāk provocē robežinci-dentus
un izdara uzbrukumus Jugo­slavu
post^iem. Oficiālajā paziņo­jumā
tālāk apgalvots, ka Bulgārija
vēlas radīt kafa psīchozi un graut
Jugoslavu tautas morāli Pagājušā
sestdienā caur Sofiju izbraukuši
vairāk nekā 350 smagie automobiļi
ar luīŗaspēku un ieročiem, doda­mies
Jugoslavijas virzienā.
ijs kļūs 9fķ^^^
' FraAGiJas ministru
prezidentu
Pariae (ej). — Jau vienpadsmito
reizi kopi kajra beigām Frineijā
sestdien kcēlās vakllbaa kriae. |idz-Šinējā
Bido i^ldlba pie 0 miidu
Ugas darbību pazboja lavu demi­siju.
Tās tiešais etiobls bija ar uz­ticības
Jautājumu aaistitā nobalso­šana
NadonŪaJā sapulpi par Ierēd
Austrumvācijas vadoņi
slēdz jaunus līgumus
Berlīne (JJ). — DPA ziņo, ka Vā­cijas
austrumjoslas komunistiskās
valdības ministru prezidenta viet­nieks
Valters Ulbrichts vm Ungāri­jas
ministru prezidents Dobī sest­dien
Budapeštā parakstījuši vairā­kus
nolīgumus par finanēu, kultū­ras
un tirdzniecības Jautājumiem,
kā arī par technisko un zinātnisko
sadarbību abu valdību starpā. Die­nu
iepriekš Ulbrichta vadītā pa­domju
Joslas delegācija parakstīja
līdzīga satura nolīgumus ar čecho-slovaku
valdību Prāgā.
Sabiedrotie jau būvē
Vācijā
Frankfurtē (J). — Ptanču okupā­cijas
spēku vadība Vācijā ofidāU
apstiprinājusi, ka dainās Rietum­eiropas
vietās pašlaik Izbūvē nocie­tinājumu
punktus, kas domāti aiz­sardzībai
pret eventuālu. padomju
spēku uzbrukumu. Oficiālais
nojums izdots sakļffā ar daudzkārt
dzirdētajām infōrmādjāni i»r alz-saidzības
soļiem un detokņu būvi
gar Reinas krastiOT, it i p ^ I^^^
lejas klints tuvumā. «Militāra rak
nocietinājumus
stūra piesardzības soļi," teikts zi­ņojumā,
„kas pašlaikinorit Lc.ele-
Jas tuvumā, nekādā viņā nav vie­nīgie.
Nocietinājumu būve norit
saskaņā ar visu triju sabiedroto ko­pīgu
inidātivu. Tā notiek ari dau­dzos
svarigos satiksmes mezglos
nevien Rietumvācijas federātivās
repubUkas territorijā, bet ari Fran-djā
un dtās Rietumeiropas zemēs.
Visi «^e piesardzības soļi nekādā
veida neapdraud iedzīvotāju droši
ņu algām. Sai Jauttjumi ministra
preddentam Bido Jau kopš vairi-
Jcām dienām bija radulla asas dmn-starpības
ar opoddju. Nobalsojot
valdības priekšlikums ieguva tikai
230 balsis, kaiļAēr 852 deputāti Iz­teicās
pret ta Jaunā franēu mi­nistru
prezkienta postenim par iz­redzēm
bagātāko kandidātu Parisēs
poUtlskaja aprindās uzskata Ādju.
LIKVIDETS KOMONBtU
APVĒRSUMS
PORTUGĀLE
I^Itaboiui (J). — Portugāļu atklā­tība
s^rtdien pirmo reizi uzzinija
par kādu sazvērestību, kuras mērļ^
bijis gāzt Portugāles vakubu un no­galināt
ministru ptezkientu Salaza-ru.
Sie fakti atidājis tikko uzsik-tajā
tiesas procesā pret 7 personām,
kas skaitās dumpinieku galvenie
vadoņi. Apsūdzētos apvaino, ka tie
Jau kopš 8 gadiem sistemātiski mē­ģinājuši
graut Portugālei valsts Ie­kārtu
un projektējuši Izdarit pret
Salazaru bumbu atentātu. Sazvēr­nieki
bijuši organizējušies atseviš­ķās
grupās, lai izdevīgā momenti
pēc „dvllās revolūcijas komisiju"
pavēles sāktu atidātu sacdšanos.
Policija šai sakarā apdetinājusi ari
portugāļu komunistu partijas vado­ni
Bfonuelu Rudrigesu da Silvu, kas
nāca šai amati pēe nesen notiesāti
partijas ģenerālsekretāra Kunhala.
ROBERTSONA PĒCTECIS
IERADIES VĀCIJA
Bonna (J). Britu augstā komisāra
ģen. Braiena Robertaona pēctecis earsAl*
vona Klrkpatriks sestdien ar Udmafinu
ieradās no AngUJas Vāatrbeida pie Ķti-nes,
kur viņu sagaidīja ar mUltāru godu.
Preses pārstāvjiem Jaunais britu augstets
komisārs isteleSs. ka viņam esot »4aba
griba un samērā laba vaatilba", bet ru-ināt
par poUtlskiam JautāJamUm viņā at-
Iteicās.
guva pareitfkua iiskatua par viņu
agrikiiem sabMrotiam. Bet tad Jau
boļievild bl^ l^uvuli neatsveramas
poaiet^ cenMli llropl.
DMStMca**
tin tumdikl»iin notikumi
ilt lavu dabīgo gaitu. Valsti, kur mēs
df^aļn* valda satraukums par ko-mimJima
pirlk Uelo ie«pleianos lē­jies
dļtfvē kara laiki un tagad. Ko-mCtoistiem
un viņu Udzskrējējiem
pieteikta nesaudzīga ciņa. Tos vajā
un padara nekaitīgus. Tautas orga­nisms,
atbrivojas no nivējošiem ba-*
dļiem, kas to apdraud.
MOra^adm šl attistiba IzUekas p i -
rik lēna, un mūs mic bažas» ka mūs
tomēr beidzot pavisam aizmirsīs.
Amerikiņiem Latvijas liktenis H
mazs Jautijums lieli prit^lēmil
k o n ^ l ^ kas ASV Jiatirisina. Tā->
dēļ nelztulkoiim ASV politiku sev
nelabvēlīgā virzieni vienīgi aiz t i ie^^
mesla, ka pagaidim mūsu Jautijums
nav dienas kirtibi. Paceļot mūsu
Jautijumu nelaiki, mēs varam tikai
zaudēt Padetiba un izturība politi­ķi
Ir priekšnoteikumi sekn^gam at-rislnijumam.
Jums visiem pazigtams incidents ar
amerikiņu lidmašīnu aprīļa sikumi.
Pēe ilgikft laika tika atkal pieminēta
Latvija. No kida nepadetiga tautieša
saņēmu skubinijumus taisīt ap Jau­tijumu
troksni, izmantot šo izdevību,
fTurpināJums a \pp,)
Ievainoti cilvēki un
saplēsti trauki ģimeņu
centrā
nesa AnstrāUjas redakel^tf
Informācija
Eaabira (SlaK - vairāki simti
ISBlsranti^ is. jaalJa rftā sadmapojb
Uelajā JaraakvIatUas ģimeņu centrā,
k«ā dsivo ari dauds latvieitt. vienu
sadarta slevlett un daSas dtns Ievai-
Botos vajadsija aosādāt sUamlcā. Tra­cis
iākāi brokasta laikā, kad centra
komandants BrtIns paslņoja» ka vi­siem
Iemītniekiem turpaUk vajadsis
ist kopijās telpās, bet ēdiena ne.
difkstēs nest nvās IsUbās. Paslņojams
aija Bgaas pakolāst tii virirti k<9i
ar ISM devietim an bērniem, kas ap-
BMtaUes.centrā, kUedsa pH aUstera
Breina. Dail Imigranti atkal ar Jauno
kārtību Isrādljās apmierināti, un a-kās
piakianās. Itotingrāk ķlvēJUsle.
vas, apmētādamu viena otru pat šķīv­jiem,
datfiņām un naUem. Citas plē­sa
šķSvJui, metot tos pret sienām un
QS sndas. iajās ainās noraudiljb bēr­ai,
kas kl^dsa an raudāja.
No netlUs Vasu pUsētas atbrauca
dumpinieka immierinātāJI * poUcijas
lamektoTf un S poUcUtt Pēc UeUs
trakoSaasf Jurankvlntiju Imigrāciju
cestm vadība paslņoja, ka pārmaiņas
ēiaaas kārtībā Isdailtas Odēļ, lai ko­pijās
telpās ļaudis ēdamās reizēs rf-kotos
higlēniskāk, nekā to dara savās
Istabās.