Bavarijas Latviesu vestnesis, June 28, 1950

              ). g. 28. ]Qni]ā
iiue
l»ņēmlenui
kopdedzi-itrāles,
lopu
saMed*»
^kooperatīvi,
l i ^ bija lau*
" 5 izvērtā!
lIMteto.
Helii lonm
vidējās un
Sv^as rajonos
BS kļuva zvej-ļibiedribas
un to
" 'lieks. Art
)u darbību
^ssējas mū»
|?^8> lai
Itin rastu
mQsukoo«
Wparel«
tlĀlu
(Mgginh^cdjfi,
ļndonilizācijas
daudzpusīgā
IfiVt MkumL
'M pimmā^
h-^ķL vUem
I la&B.
itiitamieki
I) linli
ml*
kā Otru-ibaudtjgl
8ii ārzenv"
oerija te
iegādāties
irlņiem at-ielieno
«
ļ^iQ»i&as vēr-
Jo. savā laikā
(tārs taču legā-gaisti
Ievāca
Ari ārzem^
" " ī. taa
tba-
Itt ie»
K O P Ī B A I
ar LāCplI-
.,1^l|ls arflo.
^Vil ptsasHliii
iVim aiinlm».
lātvieitt
«llem» ne atl
pttttvsdt vl»
da tlkāl tML
Me trtmOfti ko*
Neiitati,
aiftktors,
stUlitti» kl
Jo nsv
Inia lai-
M lo no»
J H Mr 1»»
^ioeli3m.ka
iittiM nflt un*
p^Ņ«iitits
(CtA
„ Airsala
kolbas par
I ifloian^ ka
jiifklu vis-
|Hitri!|^.lcsp
tlssll^tt Is-
— ts im ma­lai
cUtljiiiles
v^oeiŅit un
*^io Holika
ponottlm
_ Ja polkV;
iiodievtt. vai
aH jsl^
lOdiv H*
"biliiluia
iMi^ kamSr
(Mi ar ko*
«urgaiililcl*
M •
n w SMUi lir
r ^61^; Vida
' ' no-
,.^4 saņem
san, Kfir»
paridiba
jaifos pa-
.Bveikt,
tautle-vlenlfii
Jt^as,Jo
^mslk sarflg-r^
Ht atalgoto
bet traeigie
rAīiikiirsS
a: Pievieno»
, lēs izteikta-a^
iometņu ko-p&
sTģaslKsiegt
)plba8, To var
Trešdien, 1950. g. 28. jūnijā
LATVIJA
0 ,,BRAUKSIM MĀJĀSr
Cilvēks ar 37 gadu trimdas pieredzi
VE8TDLE LATVUAl NO ACSTB5LUA8
Cilvēks, kas pirms 36 gadiem
Austrālijā pelnīja 7 šiliņus nedēļā,
i i. tikpat daudz, cik šodien te
maksa Latvijas 1 mēneša abone­ments,
tagad ir naudīgs virs un pa­saules
piekto kontinentu pazīst kā
savu kabatu. Tas ir mūsu tautie-
. tis S i Doņiks, kas reiz nosviedis
• cara Nikolaja 2. armijas tērpu un
bēgot ieradies AiistrāUjā, kur ta-gad
dzīvo jau 37. gadu. Ne viņam
jsida jausma par brīvo Latviju, ne
aii komunistu izdarībām. Mājas
tc«n6r paliek mājas, un pirms da-Š0ļEņ
gadieih tas ar visu biezo nau­dai
maku domāja brlvprātī^ -re­patriēties"
uz Latviju, lai tur mie-i
g aizvadītu mūža beigu posmu,
jcf^jam trimdiniekam šodien jau
iaijās tomēr, ka Austrālijā sā-
Ij^fist arvien vairāk latviešu un
ari St. Doņika pavisam
^lināL Viņš tiem reiz teica:
pliksim visi mājās!" Un tad
.flļ^ garu garā izskaidrošanās par
lo^j^s īsti ir komunisms, uti, uti
VĪTS kļuva pavisam domīgs
OD šodien vairs uz mājām nekādā
0 nevēlas doties. Viņš gan ta­gad^
pamatīgi apdāvinājis visus te
atl^ukušos radus, nekad un nekur
ilīii naudu, jo pēc bij.
1^ dlvēku stāstiem labi zina, cik
grūtds dienas tie aizvadījuši un kār
pēc atstājuši dzimteni.
Si Doņiks latviski vairs nerunā
gandrīz nemaz, tikai mazliet krie­viski,
bet angliski — lieliski, ar vi­siem
austrāliešu ^slengiem". Aif
etfl^ Viņā var vērot tikai austrā
Hešu izdarības. Virs veids smagu
dnin^: ar dzM^ „Kur tagad staigā
moderni tērpti cilvēki, tur toreiz
vēl bija tikai tuksneši," saka Si
Doņilte. „Ar savu saliekamo gulti­ņu
liz muguras un dažām paunel&n
padusē, kādreiz kājām nostaigāju
60—100 jūdžu, lai sameklētu kaut
kur darbu. Ari cilvēkos vēl bija
veco austrāliešu pionieru gars, un
taisnība bieži piederēja dūrei. Pat
man tāpēc pamattgi vajadzēja iz­studēt
boksa likumus. Tā — pa-iiazām,
pamazām, kamēr tiku uz
augšu." Arī vēl dar saviem 65 ga­diem
S i Doniks ir „vlrs kā lāva",
un pat /stipriniekam ar to nebūtu
viegli tiki^ galā. '
Sodifen St. Doņiks, kas izklaidēša­nās
dēļ šad tad mīl aizbraukt pie
radiem Kanberā vai Sidnejā, dzīvo
okeāna krastā, starp Adelaidi un
Pērtu. Viņš savu brāļa dēlu, bijušo
DP, ietekmējis pasākumam, par kā­du
nav dzirdēts vēl ne no viena ci­ta
latvieša zvejniecībai. Vecais
vīrs «nolicis galdā" tuvu pie 1000
mārciņu modernas laivas un zve­jas
piederumu iegādei. Zvejniecī­bā
viņam liela pieredze no agrāka­jiem
gadiem. % Bijuši laiki, kad tas
ielūzis kabatā ap 60 mārc. tīras pe
ņas liedēļā. Saprotams, visi „sti-ķi
jāzina, „Tagad jau labi, bet
senāk te no zvejniekiem pirka ti­kai
vienas sugas zivis, kamēr šo­dien
konservēšanai var pārdot vi­sas.
Jūrā parasti jāpaUek 3 dienas,
pec kam uzpircēji lomu jau sagaida
mala. Jā, jā - tās jau nav zivis,
Otavā zied tulpes / Vēstule redakcijai
no Kanādas
ka Si Doņiks.
Tā nu arī Austrālijā ir latvieši,
cas savā cīņā par turību svešā ma­lā
vēlas sekot Kr. Valdemāra sen­senajam
aicinājumam: ,jAtvji.
braudet jūriņā, krājiet zeltu pū^
riņā!"
Kanberā, jūnijā.
Arnolds Smits.
pu cejas
un ,^ecie'
Septiņas reizes nedēļā, stundu pēc I darba. Smejas te blell un skaļi, dai-pusnakts,
stāvu uz Otavas kanāla reiz restorāns rūc šais daudzajos
tilta, gaidīdams autobusu. Pa kreisi smieklos. Smejas ari, filmas skato-masivs^
un pelēks paceļas Sato vies- ties. Pat HamleU sc&iā ar galvas
mcas stāvs. Aizvien es to apbrīnoju kausu zālē skanēja Jautri smiekli
naktīs, šo milzīgo ēku ar maziem za- Tā ļaužu straumes ik vakmru plūit
ļiem tomīšiem, stikla verandu ielas mana garām . . . Gadās ari draugi
puse un neskaitāmām logu rindām. Man iznāca vairākus vakarus apkal-
Sadu savā bērna fantāzijā kādreiz pot kādu dāmu. kas rūpīgi sastādīja
es Iedomājos krievu cara Ziemas pili, savu ēdienu karti no dažādām sieru
Jrajiauda. kas peld jūrā!" sa-* ^ d <fairdēju māti par to runājam. — šķirnēm. Kad viņa ienāca trelo va-
3 mēnesi kaķu
republikā'
VĒSTULE REDAKCIJAI NO
BOSTONAS
Šogad Bostonā pavasaris atnāca
vēlu, bet beidzot nu tas ir klāt. Gan­drīz
vai pēkšņi „mūsu" Tremonta
ielas mājas otrā pusē bija izplaukuši
kastaņi, kas ilgu laiku turējās pum­puros.
Ziemā latvieši še ieradās ar
VĒSTULE REDAKCUAI NO
KALIFORNUAS
Losandželosas latviešu kolonijā no­dibināta
ev. lui draudze, kas noor­ganizējusi
jau tris dievkalpojumus.
Draudzes pagaidu padomei radusie
iespēja garīgo aprūpes darbu nodo
pUntiesīga mācītāja — A. Grietēna
rokās, kas bauda ardiiblskapa un
baznīcas virsvaldes, kā ari amerikā­ņu
luterāņu organizāciju uzticību
Pēdējo draudzes dievkalpojumu ap­meklēja
ne vien daudzi latvieši, be
ari amerikāņi, kas ar Uelu Interes
klausījās Eiropas korāļus un svinīgo
liturģiju, Pēc dievkalpojuma notika
sanāksme, kurā par draudzes priekš­nieku
apstiprināja līdzšinējo % Rogu.
Turpmākie dievkalpojumi paredzēti
regulāri reiz mēnesī. Draudzei domā­tā
korespondence adresējama māc. A.
Grietēham, 123Ž Robinson Ave, San-
Diego 3, Calif. U. S. A.
Kultūi'āli sabiedriskās dzīves veid-nāSanai
ik mēneša pirmajā sestdienā
Losandželosā notiek latviešu sanāk­smes
ar referātiem Un koncerta
priekšnesumiem. Domāts par kopīgu
Līgo svētku sarīkošanu. Visu šo sa-rikojumu
galvenie organizatori ir F.
Krusa un E. Drumalde. Losandželosā
pastāv arī latviešu klubs, kas atris-tams
par „veclatviešu" sabiedriskās
un kultūras dzīves centru. Pie kluba
pastāv koris, kā ari riko sabiedrisko
un literāro jautājumu pārrunas.
Mākslinieciskos priekšnesumus kluba
apmeklētājiem sniedz tenors Šprūde
ar kundzi — pianisti.
Losandželosā, jūnijā.
2.B.
No Tremolita Ielu 8N. nama kSpnSm
Bostoni mmlf Ji^i on Sandra ar inte
resi viro dilvo UelpUiStu satikimi.
O. Akmentiņa uzņēmumi
ļie^Jām okeāna vētrām, cietušiem
I n i i ļ ^ un bricia^ diziļu sniegu
Tagad tas laiks nu garām. v
Mūsu sētai ir neparasta seja, jo
tieši zem logiem lejā atrodas kaķu
republika. Jūs teiksit — dīvaini,
bet tā tas ir, un ja man drogists būtu
laikā nokopējis foto uzņēmumus, tad
varētu gluži uzskatāmi parādīt, kas
tur īsti redzams. Viena bezdelīga ne­var
atnest pavasari, un viens kaķis
nevar sarīkot ari nekādu koncertu
bet ja to ir veseli 25, tad iznāk Ist
simfonisks orķestris, kas dažbrid pār­spēj
pat to elles troksni, ko iela
pusē veic ugunsdzēsēju auto kolonna
steigdamās uz ugunsgrēku. Kā vis
koncerti, ar! šie parasti notiek vaka­ros,
kad strādnieki iet gulēt...
. Aiz dēļu hoŽ9gotās sētas atrodas
sāņleliņa, pa kuru reti redz kādu nā­kam.
Tā it avīžu lapām un stiklu
dnunslām piemētāta. Ziemā tur daž­kārt
redzējis vīrus, kas no pudele
dzēra degvlijiu. Viņi to darija ļot
veikli, guldiiiinādami sīvo dzērienu
nuitēs, kaut gan netālu šādām izdari-bām
bija kifogus. Sākumā viri bija
nerunl^, bet driz smaidīja un laimi
gi mētājās rokāoL Bet tad Tremonta
iela no putiļkļiem sāka kūpēi saule
līda visur Iekšā kā slepenpolidsts.
Dzērāji tveiiH neizturēja un pazuda,
bet kaķi vēl palikuši Viņi laiski guļ
kur kurais r - parasti uz atkritumu
tvertņu vākiem, kas saulē sasilst kar­sti
kā pannifs. Kad atver logu, tie
paceļ galvas un noraugās cilvēkā za­ļām
acīm, i1i kā ko gaidām. Varbūt
ēst? Nometui reiz gabaliņu maizes,
pēc tam pat drusku gaļas. Viens run-ds
piegāja Māt, apostīja, bet neēda.
•
Dažreiz mēs domājām: ja sētu iz-tlritu
no mēiliem un kaķiem^ še būtu
vieta, kur varētu nodarboties latvie­šu
bērni, kas namā patiesībā dzīvo kā
cietumā ieslodzīti. Vecāki bērnus uz
ielas vienus nelaiž, jo tas ir bīstami
straujās satiksmes dēļ. Parasti bērni
kā zvirbulēni tup uz nama apputēju­šajām
kāpnēm un raugās ielā, kā
aizjoņo automobiļi m tramvaji.
Kaķus audtzē apakšstāvā kāda veca
sieva. Viņa saņem mūsu istabām
pastu, un kad ejam tam pakaļ, viss
viņas apartamentos ož pēc šiem zvē­riem.
Kāds latvietis, kas strtidā slim­nīcā,
zina stāstu, ka vecā sieva ka­ķus
audzē p<^ļņai: tikko dīrātas kaķu
ādas daži padaiti iedenijuSi reuma-tisma
ārstē&mai ,J*armas" īpašniece
saņemot skaistu naudu. Laikam tā
ari būs, jo kāds prieks gan būtu ie-rikot
kaķu audzētavu, ja tā vecajai
amerikānietei neienestu nekādu la­bumu.
Bostonā, maija beigās.
Otvaldi Aksmfti9i
Pa labi nakts krēslā vīd parlamenta karu. tā māja man ar mazo. balto
eiws, celtas no īpatnējiem akmeņiem, roku un sacīja: JEsmu domājusi par
zaļiem vara jumtiem un slaidu pulk- Jums. Apkalpotāja Jūs neesat, dn)ii
stenu torni, no kura svētkos un vasa- ļ vien māksliniece —"
^""SS JS.P;^^*'^^ ' - ^ i ' ' - atbUdēju steigā. Jo aeme man
nSli^^J^ ^""^ dega zem kāj&n - l u d s dtu ēstgri-d^
e?S^lf L i c ^ t o ^ 1.^*' Wttlju apsēdās pie bāra un mani j ^ .
ted^r f n t t ^ i^l^^^^^ 8aiSi Uja. Viņa ienāca otrreiz īsi ļjēc
niu Čvu^^Jl ^""^"^ ap Piemi- pusnakts/ Nē. tā viņa to nevarot at-man
l^^f ''t'^i??' ,^M«t«- kas es Istt ewt? Bs nu varēju
m^^s?^ ^ ^M, ^ U a ^ e t pastāsUt par sevi, par savu
^ l ? t f W 5 ^ o ^ -"^ neuzbāzīgākā tautu. Sldāma bIjVkāda Uek Ame-smarža,
kāda vispār puķei var būi rikas laikraksta līdzstrādniece, ari
Sarkanās tulpes zied priekšplānā, pastāstu rakstniece, un par Latviju
Vesels lauks sarkanu, aiānigušu gal- zināja jau daudz. Viņa ieradās 2 ne-viņu.
Baltās kā mazi jūras putni sa- dēļas katru vakahi un aizbraukdama
gūluši zāles tumšajā zaļumā pa labi māja man pāri ļaužu galvām atvado-un
kreisi no pieminekļa. Un tad tur ties: .JlaksUet man. es Jūs mflu!" -
vēl ir maigi sārtās un dzeltenās. Jāatristas, biju aizkustināta. Zem ŠU
tulpju klāstus dienās apbrīno neskai* dāmas šķīvja es 10 centus nekad ne-tāmi
tūristi, kas šeit vasarās ierodas atradu . . .
no Savienotajām valstīm. Bet laiks palei Neesmu atoakstl-
Agri pavasari, tikko nokusa sniegs, jusi Nav laika un gribas mēģināt
ap pieminekU pēkšņi saplauka ned- tulkot apsolīto noveli un dāmai no-lie,
bet Jaukie krokusi Tūkstošiem sūtii Nav ari ticības, ka tas būtu
zilu, dzeltenu un baltu zvaniņu. TadļlabākaU, ko varu darii Ir taču spē-šejienes
laikraksta redaktors iesēdi- jlgāki latviešu stāstnieki, kam pir-ņāja
dažus mazuļus krokusos un no- majiem būtu Jāpublicējas ani^u va-knipsēja.
Vēlāk tie raudzījās ārā no
visām laikrakstu priekšpusēm. Tā
tas bija pagājušajā, tā šajā gadā.
Ak jā, bet es taču iesāku stāstu
par nakti uz kanāla tUta. Nakts ir
klusa. Otavā nav tā saucamās „nakts
dzīves". Retas automašīnas, mirdzē­damas
ielu uguņos, aizslīd garām.
Stāvu, nogurušās rokas pret tilta ak­meņiem
balstīdama. Aiz manis ir
skaļruņa, mūzikas un ļaužu kņadas I ^ ^ »
pilns vakars. Septiņus vakarus nedē-| J^ns gadās būt Kanberā, āf-ļā
es ļaudīm smaidu, pasniegdama ll«^ departamentā varat palūgt
tējas vai kafijas tasi, kokakolas glāzi ieskatam nelielu grāmatiņu zaļos
vai saldējumu. Smaidu, spiezdama vākos: „Consular Representatlves
saldējuma bumbiņas, pārlledama tās and Trade Commissloners'ln Aust-ar
ievārījumu, svaigām zemenēm, raUa", kas satur visu AusMllJā rtc-ananaslem
vai šokolādi un beidzot meditēto konsulāro un tirdzniecības
virsū uztupinādama pikud salda pu- pārstāvju adreses. Grāmatiņas 27.
tu krējuma ar sārtu ķirSogu ,4caln-|laPP«w vdttta Latvijai, un tajuzd-lodā,
tādējādi rādot mūsu s^stnled-baa
īsto līmeni Diemžēl šķiet, ka Ua
tomēr nebūs mūsu labākie, kas to
darīs, bet gan visvājākie. Un no tiem
spriegs sveša tauta par mūsu rakst­niecību.
Rūgti, — bet ko lai dara.
Pie bāra stāvēdama, esmu sasta­pusi
vēl pāris labus draugus. Tur ir
dzejnidcs un vēstures profesors, ar
ko labi pastridēties par grāmatām un
ļaudīm. Un Jaunais, topošais žurnā­lists,
kas tik ļoti pēc IzskaU atgādina
kādu mūsu stāstnieku. Kad parādīju
tam uzņēmumu Trimdas Rakstnie­kos,
viņš piekrita, ka tā varētu būt
ari viņa .,bUde". Jā, tie Ir draugi
Bet Ir dtādi Reiz man gadījās, ka
kāds kimgs rādija uz mani ar pirk­stu:
„Tāda Izskatās fašiste," viņš sa-dja.
Naivā, muļķa pasaule! Kad reiz
tev atvērsies ads un tū skaidri sa­redzēsi
zobenu, liku kā sirpi kas lab­prāt
tev Iedurtu pašā sirdī?
Jā. nu es stāvu uz tilta. Ziema Ir
aizgājusi un pavasaris atnfids. man
ial vietā stāvoi Dažbrid te mani ap-demo
ari smagas domas — par tiem,
kas tālumā, par tiem, kas te. un bri-nUŅ^
Igā ātrumā pārvēršas par kaut
ko svešu, negribēdami būt vairs lat­vieši
Par Uem, kas graužas un ēdas
svešajā zemē, vairodami mūsu postu.
—• Tulpes smaržo. Baltas, sārtas, ro­žainas
tulpes. Brivibas piemineklis
paceļas laukumā, gaismas pārilets.
Māte Latvija, kāda melna seģene gan
Tevi klāj?
Otavā, maija beigās.
Irma Grebīda
Manu stāvokli pat krievi vairs
nemēģina apšaubīt
STBUNA AR LATVUA8 KONSULU VIKT0RUA8 STATĀ
galā". Ļaudis smaida man pretī un,
la m ^^vmM paJl ar seyi jautā^
ņo;kādasr žehieš 4š nākoi A, — no
M??J,P^tl^^i ^a, vārdp ne­kad
nav dzirdejušf. Pat tagad nē, kur
nedēļām ilgi Latvijas vārdu laikrak­sti
iespiež pirmajās lappusēs. Bet
tieši pirmo lappusi — vissvarīgāko,
politisko — vismazāk Izlasa.
„Jūs taēu esat te laimīga?" dažs
prasa un Iespiež man 10 centus tais­ni
saujā (parasti viesi tos atstāj zem
sava šķīvja). Es pasmaidu, jo šajā
zemē vispār mīl smaidus, — kā tas
jau dtkārt aprakstīts. Un smaids ir
tik lēts. To uzliek uz sejas no paša
rita un neļauj tam nozust visu dienu.
Ari es tā daru, tas pieder pie mana
nām, ka Austrālijas territorijā Lat­vijas
brivvalsts ģenerālkonsula
fuhkcijas Joprojām plekrit sūtnim
K. 2!ariņam, l>ei 8 štatu — Jaun-dieiividvelsaš,
Viktorijas. tin Kvlns-lendas
— galvaspilsētās Latvijas
pilsoņu intereses pārstāv konsuli —
Austrālijas pavalstnieki Ja esat
Mdbumā, varat vienkārši atšķirt
pilsētas tdefona sarakstu, lai dtu
ārzemju pārstāvju vklū sameklētu
Latvijas konsulu Viktorijā Mekko-mesu
(R. G. McComas), kas savu
biroju starplaikā gan pārcēlis no
Kolinsldas uz 150, Orrong Road,
Toorak.
Kad autobuss Jūs izvedis cauri
lepnākajai Melburnas priekšpilsē­tai,
Jūs paverat baltas mājas dzdzi
vītos vārtus un sastopat Iesirmu
kungu laipniem vaibstiem, kas Jums
labprāt pastāsta savus pieredzēju­mus
Latvijas pārstāvēšanas darbā
pēdējos 10 gados.
^Viktorijas štatam gan nav bijusi
sevišķi dzīva tirdzniecības bilance
ar Latviju," saka konsuls, ,Jo vai­rums
darījumu tai laikā notika Ue-lo
firmu Londonas pārstāvniecībās.
TMhi pats esmu Udzējls noslēgt vai*.
Mkus darījumus, kupi rezultātlt-i
Ari izskrīnēšanai dažreiz savas
labas puses!
Dānijā dzīvojošie bēgļi ar skrl-nlnglem
pirmo reizi dabūja iepazī­ties
tikai 1949. g. agrā pavasarī, kad
tos savā aprūpē bija pārņēmusi
IRO. īstenībā ar šo „salnmieka"
maiņu stāvoklī nekas daudz negro­zījās,
jo bēgļu aprūpi turpināja
kārtot tie paši dāņu Ierēdņi un no­metņu
šefi, kas līdz šim. No jau­na
klāt nāca vienīgi „ellgiblllty of-flcer's"
— kāda francūziete. Skrl-nlngs
Dānijā turpinājās dažus mē­nešus,
un visumā to veica ļoti l i ­berāli.
Izskrinēto procents bija
niecīgs, tajā ietilpa gandriz tikai
blj. repatrianti, kā ari daži latvie­šu
karavīri uc, pret kuriem bija
vērsušās pašu tautiešu iesniegtās
denundādjas. Viens no skrīninga
upuriem biju arī es, bet ģimeni iz-skrinēšana
neķēra, jo IRO neatzina
manu Dānijā pie latviešu mācītāja
noslēgto laulību par ,4egālu".
Vādjā izskrīnētajiem jāatstāj IRO
nometnes un jāieslēdzas vācu saim­niecībā.
Dānijā turpretī IRO no­metnēs
dzīvo ari b^ļl, kam DP
statusa nav, plem., tagadējie pār­bēdzēji
no Austrumeiropas, izskri-nētle
un pat viens otrs ārzemju dā­nis,
kamēr noskaidrojas viņa Izre­dzes
Iegūt Dānijas pavalstniecību.
Man Izdevās panākt, ka izceļoi^anas
gadījumā ceļa izdevumus segs Dā­nijas
valsts, bet emigrācijas iespē­jas
bija jāsameklē pašam. Sākās
no Latvijas gan sērkociņu
skaliņus, gan dtus kokmateriālus»
gan ari garšīgos zivju konservus.
Uz Latviju sūtījām dažus piederu­mus
gaļas rūpniecībai Interesan­tākais
posms manās pārstāvja gai­tās
sākās 1940. g., kad JūUjā saņē­mu
no šejienes zviedru konsulāta
aicinājumu nodot savas lietas vi-^
ņam, Jo Latvijas pārstāvniecību Ša^
sūtniecn)ā (Austrālijai Dānijā dip­lomātiskas
pārstāvniecības nav) ma­nu
pasi vizēja 5 minūtēs. Kuģa bl- m,t«i A^J.^^ XI'KI I «
lete 1 personai no Eiropas Udi t f f i £l^«J
ē esot pārņēmusi Zviedrija. Vēlo
nebiju beidzis brinities par šo sa«^
vādo vēstuli kad saņēmu otru nob
Rīgas, kurā toreizējie ārlietu ml-q
nlstrijas saimnieki pieklājīgā formā''
paziņoja notikušās „pārmaiņas", kas'
esot norisinājušās ar Latvijas pre-^
zldenta piekrišanu, un tāpat lūdza-mani
nodot konsulātu zviedriem.'
Pad(miju saviennMd diplomātiskās
pārstāvniecības Austrālijā tai laikā
nebija, bet PSRS tirdzniecības mi­sijai
zeme bija jāatstāj sakarā ar
plesardzn)as soļiem kara sākumā.
Austrālijas ostai maksā 180-200
angļu mārc, ie^tot ap 40 kublk-pēdu
bagāžas; klāt vēl nāk ceļa
izdevumi līdz ostai no kuras kuģis
atiēi
Pēc 4 mēnešu gaidīšanas dabūju
vlelb uz kāda norvēģu kuģa, k i ^
maršruts ir Geteborga-Iisabona-
Kanariju salas-Keptauna-Freman-tle-
Adelalde. Ceļš no Skandināvi­jas
Udz AdelaMd apkārt Āfrikai
Ilgst 38-40 dienas. Kuģa biļete
izmaksāja ap 170 mārc.; pārējie Iz­devumi
uz kuģa solās nepārsniegt
5—6 mārc.. Jo dzērieni un tabakai
preces uz tā ļoti lētu. I k l kabīne
iekārtota ar visu komfortu. Ieskai­tot
atsevišķu vannas Istabu, un ari
ēšana uz kuģa phrmšķiriga. Ceļi
uz Austrāliju man izvērties par tī­ro
izpriecas braudenu (kad Izkāpšu
otrā krastā ar 10 šiliņiem kabatā,
tad, protams, aina mainīsies).
Tā visumā par savu izskrlnēSanu
varu būt gandriz vai patdcigs. Ma­nai
ģimenei pagaidām bija Jāpaliek
Dānijā, Jo tā atrodas IRO aprūpē,
un tādēļ tai Jābrauc ar IRO trans­portu,
kas Dāniju atstās vasaras
otrā pusē. Iznāk paradoksāli ka
vienas ģimenes bcekļiem, emigrē­jot
no vienas un tās pašas vietas,
skraidīšana pa dažādu valstu kon- vīrs var braukt vislabākos apstāk-sulātlera.
Kā pirmo izdevās dabūt
iebraukšanas atļauju Cīlē, bet tā kā
Dienvidamerikā grūti kaut ko
iesāki ierodoties bez graša kabatā,
meklēju citas Iespējas. Tāda radās
ar Austrāliju, kur man kāds draugs
sagādāja Izsaucēju — austrālieti
Formalitātes bija ļoti vienkāršas, un
pēc dažu apliecību sagādes angļu
ļos, kamēr sifva ar maziem bērniem
spiesta ceļot masu transportā, kur
grūtību nesalīdzināmi vairāk. Bet
tas nav vienīgais paradokss, ar ko
mums trimdas gaitās bija un vH
būs jāsastopas.
TomariL
A. taki
sūtņa Zariņa vēstule, kas stāvokli
parādīja īstajā gaismā.
Pēc tam situācija vairs nav gro­zījusies.
Austrālijas valdība Lat*
viju Inkorporfidju neatzīst, un, to
zinādami ari padomju sūtniecības
pārstāvji nav pat mēģinājuši manu
stāvokli apšaubti Esmu Latvijas
konsuls, un ari turpmāk labprāt
centišos palīdzēt šai zemē katram
Latvijas pavalstniekam, dk tas būs
manos spēkos."
lAIVICil
Nebrukaf itatt vn tS
ralvas pUsiU Unkobil
»lnnlf latvleia ģimenei
eradif jau prieki t ga­diem,
tm tagad mOso
teatieia skaita plnniedi
Me* Apmēram put no
tlfm dilvo paU Uakol-ni,
kur mmfalnnii labvlle
amerikāniete Idmonde
^ . P*^ parakrtfiuii
•"ffli lecelofcuuf galvojamu vil turp-
«•»»»wējlem. Par īSI
*!f*!2L J?*y*«*« paUdimai bledrfbu
priekiidekv Itrlieu māc. & Jetifert, pS
valdes locekļiem - Z. Krievs, B. JSkob-soss,
K. Kalniņi mi g. SvlUs, bet reviri*
Jai komliiji - A. autisons, i . oaUlUs
oa 1. Mallnovikli.
Kanādu f-^Jie lat-vieitt
garīgo aprOpI Uds
llm v^ea imidtSliNe­sen
Kanādā no Vicijas
Ieradās aif mSe. Alek­sandrs
MItalif, kas 02- Sles tantldhi aprflpi
vavas apgabali, iw
B rietamos no (Ha-faa.
Tipai KanadI no
Zviedrijas Ieradies mic.
Kmin Casae. kas pagaldim gan stridl
kidi farmi, bet cerams, ka lidosies ta-kiitol
art vtņa ntņemiana bamlcas darbi»
X