Bavarijas Latviesu vestnesis, March 8, 1950

              B
li-.'...-
1/
Plaudii
viedokli
tikai Jaij]
O i i l i i i i
pielaid
battt
ttd
naK.
Mm
vaint.
Mm 1it
liMU
Jndli nil
SaM
iemini
It -^^V
nav
kīdtt
tai tu
«iv f
dii
ki
KUnl
kl
mr
nubi
Mi
L A T V I J A
Trešdien, 1950. g. 8. martā.
izrroma Zaru
uz 50 gadiem
Skandāls Bonnā — Psicholoģiski neiz­devusies
aneksiia. kas apdraud Eiropas
vienību. Ko teiks ASV?
Bonna (Bf. — Autonomā Zāras apgabala ministru prezidents Johw-neift
Hofnums un Francijas ārUetu ministrs Rob*.rts Sumans Kedorsē
pils pulksteņu zalē sestdien parakstīja līgumu, kas nodod Francijai uz
nākamajiem piecdesmit gadiem bagātīgās Zāras ogļraktuves. Zāras
apgabals par to iegūst politisku autonomiju un tiek nodrošināts saim-nledskiļ
garantējot tam nepieciešamos kapitālus un Francijas valdības
pasfitinajumus. Sls notikums Rietumvācijā un pārējā pasaulē iaarai-
Bīļiā loti dalītas Jutas. Dažas stundas pēc Ilguma parakstīšanas Rie-iumvācUas
federācijas kanclers Dr. Ādenauers sasauca preses konfe­renci,
ku|^ i^rotestēja» ka notikusi nelikumība un starptautisko tiesību
pārkāpšana, Jo par Zāru tiesīga lemt esot tikai RietumvācUas federā­cija
un nevū sepanitisti. Kamēr Londona solidarizējas ar franēu vie­dokli,
brīvā ASV prese līgumu uzņem ļoti skeptiski un norāda, ka Zā­ras
un Francijas vienošanās nav nekas cits kā slikti apslēpta aneksija,
kas traucēs Rietumeiropas sadarbību.
Sarunas autonomās Zāras valdī­bas
un Francijas ārlietu ministrijas
starpā sākās 7. februārī — dažas
^enas pēc tam, kad Bonnā ap­spriesties
ar Rietumvādjas politi­ķiem
ieradās Francijas ārlietu mi­nistrs
Šūinans. Jau toreiz pieteikto
saininu dēļ izjuka visas paredzētās
l^iekšsarimas par Rietumvādjas
pievienošanos Eiropas ūnijai un par
tās pārstāvju pielaišanu Eiropas
padome. Kanclers Dr. Ādenauers,
fc^s uzskatāms par Riii^as smagās
rūpniecības un kapitāla Interešu
Čārsfivi^ lika Sūmanam saprast» ka
vācieSl fap noteikti pret Zāras auto-npmi^
u, pret tās pievienošanu Fran-
<^ai un pret raktuvju izmantošanu,
ja tas nenotiek ar Bonnas parla­menta
akceptu.
,jSuinan^ braudenam sekoja ne^-
|$rtrauķ^s valdības krizes Pail-zē,
bet sarunas ar Zāras autonomis-tiem
turpinājās. Franciju atbalstī­ja
Anglija, it īpaši ang}u prese, kas
Ŗr. i^d^nauera izturēšanos apzīmē­ja
par «reakcionāri nacionālu" un
prasīja, l^i vācu pašapziņa šoreiz
atsakās no „domāSanas ar jūtām"
Uļn objektīvi pieiet Zāras jautāju^
mam no pašas Zāras un visas Rie­tumeiropas
Saimniecības praktiska­jām
vajadzībām. Bonnā tomēr uz
SijSih brī<iinājumiem sekoļja ļoti kra­sas
atbildes un pag. nedēļās Zāras
Jautāitļms nenozuda no vācu preses
sleilm. Sestdien kanclers Dr.
A&nauers sasauca preses konfe­renci^
kurā teica: „Zāras komplekss
if" jautājums ar ārkārtīgu nozīmī­bu,
jo ^sabiedroto izturēšanās smagi
sagrāvusi vācu uzticību.' Parīzē
parakstītais līgums ir tiešā pretru­nā
ar oficiāliem paskaidrojumiem,
ko pirms neilga laika nodeva ASV,
Anglijas un pašas Francijas valsts­vīri.
Sabiedrotie līdz šim aizvien
apgalvojuši, ka tikai nākamais mie-r
i Ilgums varētu grozīt tagadējās
Vādjas robežas un nevis separātis-tiskas
akdjas."
•Tālāk Rietumvādjas kanclers tei-
€f: „Psīcholoģiskl mums vāciešiem
jaunais Zāras līgums ir smags si­tiens.
Līdz šim es viemēr esmu
uzskatījis tā saucamo vācu nacionā­lismu
par maznozīmīgu faktoru. Ar
šo līgumu nacionālismam dots vis­stiprākais
iemesls, kādu vien var
iedomāties." Slem uzskatiem pie­vienojas
visa Rietumvādjas prese.
Frankfurter Allgemeine Zeitung zi­ņojumam
no Parīzes likusi virs­rakstu:
^Izšķiršanās par Zāru ir
izšķiršanās pret. Eiropu." Stuttgar-tei'
Nachrichten norāda, ka tagad
neviei^ vairs nevar prasīt, lai pēc
tik atklātas Bonnas valdības neie­vērošanas
Rietumvācijā blakus Zā-rai
kā autonomam apgabalam kopā
piedalītos Eiropas padomē.
Protams, ka Austrumvācijas pre­se
gavilē/ SED laikraksti neskopo­jas
izteicieniem un runā par «ka­pitālistiskajiem
laupītājiem, kas
maldina vāciešus tukšiem solīju­miem
un atņem viņu nacionālās
bagātības. Neviena Austrumvācijas
avīze gan neuzdrošinās atcerēties,
ka otrs lielākais Vācijas ogļu ba­seins
— Silēzija bez kādiem ap­linku
ceļiem tika pievienots Poli­jai.
Lbndonā reakcija ir vienprā-
. tīga. Vorkshire Post pirmdienas
ievadā saka, ka ar jauno Zāras
konvenciju «vāciešiem dota iespēja
pierādīt, cik viņu pēdējā laikā allaž
uzsvērtais paneiropisms īsts un par
cik viņi spējīgi atteikties no savām
tradicionālajām territoriālajām pra­sībām."
Liberālais Manchester Gu-atdian
uzsver: «Tas nacionālisms,
no kā mēs baidāmies un ko vācieši
t?.gad parādījuši, var padarīt Vā-ciiu
par bīstamu un nepatīkamu
partneri apvienotajā Eiropā. La­bāk,
ja mēs to mācāmies pazīt pie
laika."
kā' 'ritēs tālākā attīstība, nav pa­sakāms,
kamēr nebūs zināms izšķi­rīgais
viedoklis šajā jautājumā —
ko domā ASV. Skaidrs, ka Vācijas
salmniedskās intereses Eiropā nav
saskaņojamas ar AngUjas intere­sēm.
Strādnieku valdība pierādīju-sivnagājušos
mēnešos, ka uzskata
Riēturtvācijas atdzimstošo saimnie­cību*
par ļoti bīstamu konkurentu
Lielbritānijas eksporta interesēm.
Aiz šī iemesla angļi arī labprāt Zā­ras
jautājumā aizstāv Francijas in­tereses,
lai ļgan, politiski raugoties,
netiešā Zāras ogļraktuvju aneksija
ir vismaz skaidra propagandiska
kļūda, kam var būt ļoti nepatīka­mas
un tālejošas sekas. ASV at­rodas
it kā vidū starp šiem abiem
galējiem viedokļiem un amerikā­ņiem
atliks vienīgi nepatīkamais
uzdevums atrast kādu kompromisu.
aunzēlande šogad uzņems
1000 pārvietoto personu
Jau iecejojusie DP varēs izsaukt radus
un draugus
Vellngtonft (Jj). — Jaunzēlandes
imigrācijas ministrs SaUvens (W.
Sullivan) paziņojis, ka šogad Jaun­zēlande
uzņems 1000 pārvietoto
personu no Eiropas, pie kam ceļa
izdevumus tām segs IRO. Reizē pa­ziņots,
ka Jaunzēlandē būs iespē­jams
ieceļot ari 470 neprecētiem
holandiešu bruņoto spēku locekļiem
no Indonēzijas.
Kā ziņo Velingtonas laikraksti
The Press un The Dominion, Jaun­zēlandes
jaunā valdība jau kopš
pag. g. decembra nopietni apsvē­rusi
iespēju paplašināt savu imi­grācijas
politiku, lai pavairotu dar­ba
roku skaitu svarīgās saimniecis­kās
dzīves nozarēs. Sal nolūkā no­dibināta
īpaša ministru kabineta ko- •
mitēja, kuras priekšsēdis ir imigrā­cijas
ministrs un locekļi — 3 citi
ministri. Sī komiteja uzturēs ciešu
kontaktu ar jau 1947. g. nodibināto
imigrādjas padomdoSanas padomi,
'kurā, kā zināms, ietilpst dažādu or­ganizāciju,
iestāžu un uzņēmumu
pārstāvji. Komiteja vairākās sēdēs
tagad jau izlēmusi minēto 1000 DP
un 470 holandiešu uzņemšanu.
«Uzņemamo DP vidū," izteicies
imigrācijas ministrs Salivens, .,būs
200 sieviešu, kas domātas mājsaim-
Amerikāņi reģistrēs
visus ((omūnistus
Vašingtona (F). — Senāta juridis­kā
komisija ar astoņām pret vienu
balsi pieņēma iesniegumu, kas pa­redz,
ka Savienotās valstīs jāre­ģistrē
visi komunisti un viņiem tu­vu
stāvošo organizāciju locekļi. Ne­uzticība
pret sarkanajiem pravie­šiem
ASV kļūst lielāka dienu no die­nas.
Juridiskās komisijas pieņem­tais
priekšlikums balstās uz tezi, ka
komunisms ar varu grib gāzt pašrei­zējo
Savienoto valstu iekārtu un no­dibināt
diktatūru.
Meklē Dr. FuksuNr.2
Londona (B). — Kopš svētdienas
Londona FBI un angļu MI 5 — ame­rikāņu
un angļu atomu pretizlūko­šanas
speciālisti drudžaini meklē
atomspiega Dr. Fuksa tuvāko palī­gu,
kādu Palestīnas speciālistu, kas
bijis tiešais starpnieks starp atom­bumbas
nodevēju un maršala Bērija
aģentiem. Pēc jaunākajiem materi­āliem,
kl Daily Maiļazlņo, ir tikpat
*kā pierādīts, ka pēc Fuksa apcietinā­šanas
spiegošanu uzņēmies kāds cits
zinātnieks, kas pagājušā nedēļā iz­bēdzis
MI 5 aģentiem un slēpjoties
Londonā.
Sers Persijs Sillitu, MI 5 vadītājs,
kura vienīgā zināmā adrese ir ang­ļu
kara ministrijā Vaitholā, istaba
055, sestdien sasauca Lielbritānijas
valdības sēdeklī Dauningstrītā 10.
slepeno apspriedi, kurā piedalījās
bez Skotlandjarda speciālistiem arī
ministru prezidents Etlijs, sērs Ste-fords
Kripss un vēl daži dtl valdī­bas
locekļi.
Augšnamā un apakšnamā pie­prasījumus
reorganizēt Skotland­jarda
un pārbaudīt visus politiskos
bēgļus iesniegusi kāda jaundibināta
organizācija, kas pati sevi dēvē par
«Jaunajiem krustnešiem". Tās di­binātājos
pazīstami angļu militā­rie,
politiskie un rūpniecības vadī­tāji.
Mainījusies vienīgi
1
Ņujorka (D). — Amerikas Balss
6. marta raidījumā sniedza pārska­tu
par komunistisko internadonāli,
ko nodibmāja Maskavā 1919. g. 6.
martā. So lēmumu pieņēma komu­nistu
partijas kongresā, kurā pieda­lījās
tikai 34 delegāU. Padomju
savienību toreiz pārstāvēja 6 per­sonas,
pārējie bija vai nu ārzem­nieki,
vai tādi nekrievi, kas Maska­vā
dzīvoja jau gadu desmitiem. Sē­des
vadīja Ļeņins. Pret kominter­nes
dibināšanu sevišķi asi uzstājās
Vāpijas delegāts, kas pārstāvēja arī
nesen mirušo Rozu Luksenburgu.
Sī Vācijas komuniste vēl priekš nā­ves
kategoriski nost^ās pret kom­interni,
aizrādot, ka Si jaunā orga-nizādja
būs vi^iīgi padomju boļ­ševiku
partijas paklausīgs ierocis.
Vādjas delegāta opozīcija tomēr
nekā nelīdzēja. Kominterni nodi­bināja.
No toreizējiem 6 padomju
delegātiem šobrid dzīvo tikai viens
— Staļins. Ļeņins uh Cičerins mi­ra.
SInovjevu lin Kameņevu čeka
nošāva, bet Trocku nogalināja Mek­sikā
kāds padomju aģents Otra
pasaules kara lai^ā Staļins komin­terni
likvidēla. Bet tad, kad Vā­cija
bija sakauta, to atkal atjauno­ja
ar ķominforma nosaukumu. Ne­vienam
nav šaubu, ka mainījusies
vienīgi Izkārtne, bet saturs palids
tas pats vecais.
ASV OGĻRAČU STREIKS
BEIDZIES
Vašingtona (D). — Svētdienas va­karā
ASV ogļraču arodbiedrības pre­zidents
parakstījis vienošanos ar uz­ņēmējiem
par streika izbeigšanu un
algu paaugstināšanu. Jau svētdienas
naktī liela daļa ogļraču atjaunoja
darbus. Streiks ASV ogļraktuves
ilga 4 nedēļas un sagādāja valstij
ārkārtīgus zaudējumus. Daudzos
štatos un pilsētās bija pat racionēta
elektriskā strāvai lai taupītu ogles.
Kā sekas ogļraču streikam bija arī
120.000 metallstrādnieku Mšana no
darba. Tagad viņi atkal atgriezušies
fabrikās.
niecības darbam lauku saimniecī­bās
un vairākbēmu ģimenēs. Pie
tam paredzēts, ka katrai no uzņe­mamām
imigrantēm varēs būt pa­šai
viens bērns skolas vecumā. Pā­rējās
ielaižamo DP grupas aptvers
būvstrādniekus, zināmu skaitu pre­cētu
pāru lauksaimniecībai un da­žas
sievietes fabriku darbam."
Imigrācijas akdjas turpināšanu
silti atbalsta arī Jaunzēlandes na­cionālā
baznīcu padome, kas nesen
vēstulē imigrādjas ministram aici­nāja
atļaut ieceļot ari zināmam
skaitam vecu un slimu DP, kas ne­būtu
vairs noderīgi šejienes darba
tirgum, bet tomēr būtu uzņemami
humanitāru iemeslu dēļ. Šķiet, ka
šis ierosinājums guvis jau zināmus
pozitīvus panākumus. Ja līdz šim
Jaunzēlandes valdība piekrita tikai
fiziski spēcīgu strādātāju ielaišanai,
bet liedza ieceļošanas atļaujas ga­dos
vecākajiem m smaga darba
nespējīgiem DP, tad tagad šī no­stāja
grozījusies. Velingtonas lute­rāņu
baznīcas pārstāvis imigrācijas
ministrijā 23. febr. sarunā ar Lat­vijas
pārstāvi paskaidroja, ka sa­skaņā
ar ministrijas tikko doto no­rādījumu
Jaunzēlandē ieceļojušie
DP tagad beidzot *varēs izsaukt no
Vācijas ari savus tuvākos radus un
draugus.
Jaunzēlandes darba departaments
publicējis ziņojumu par līdzšinējo
imigrantu iekļaušanos šejienes
saimnieciskajā dzīvē. Priekš apm.
7 mēnešiem Jaunzēlandē ar pirmo
transportu ieradās no Eiropas pa­visam
941 imigrants. No tiem dar­bā
Izvietoti apm. 570, bet pārējo
skaitu sastāda bētni un citi strādā­tāju
piederīgie. .197 bij. DP strā­dā
mājsaimniecībā, 72 — dzelzceļu
būves darbos, 48 — fabrikās, 98 —
mežsaimniecībā, 34 — lauksainmie-cībā,
50 — slimnīcās un 69 — da­žādās
citās nozarēs. Ziņojumā vēl
norādīts, ka tikai 9 proc. no visiem
strādātājiem dažādu apstākļu dēļ
vajadzējis mainīt savu pirmo dar­ba
vietu, bet visi pārējie jau no
paša sākuma bijuši ar dabūto dar­bu
apmierināti.
Fraiicijo šonedēļ saņems
modemus ASV ieročus
Parize (C). — „ASV ieroču sūtī­jumi
Francijai sastāvēs lielāko tie­su
no vismodernākā un jaunākā ap­bruņojuma,
ko mūsu pašu kon^Ā-jas
pasūtījušas un Izŗaudzīju^fil,"
paskaidrojis Frandjas nadonālās
aizsardzības ministrs Renē Pļevens.
Šonedēļ, kā zināms, sagaida ieroda­mies
pirmos transportus no Ņujor­kas,
Baltimoras \m Ņuorlinsas. Ku­rās
ostās kuģi tiks izkrauti, aiz­sardzības
ministrs uz komunistu de­putātu
jautājumiem atteicies at­bildēt
Pēc New York Herald Tri-bune
ziņām iespējams, ka daļu
Frandjai don^to ieroču izjaus
kādā no Rietumvādjas ostām —
Brēmenē vai Hamburgā, kur tos
viegli būtu pasargāt no gaidāmās
komunistu sabotāžas.
Franču pirmdienas presē atroda­mi
norādījumi, ka ASV Francijai
ieročus Atlantlka aizsardzības sistē­mas
ietvaros devušas pēc ļoti izdevī­giem
noteikumiem. Pirmie sūtīju­mi
sastāvēs galvenokārt no moder­nas
artilērijas un pretaviācijas liel­gabaliem
ar attiedgām elektronis­kām
vadierīcēm, tankiem un kara
automobiļiem.
Maršals Cangkaišeks otkal kļuvis por nacionolas
Ķinas voJsts prezidentu
Vašingtona (D). — ASV ārlietu
ministrija saņēmusi oficiālu infor-
Tikai tautu solidaritāte var
apturēt iconiunisino eicsponsiju
Ņujorka (E). — Pag. sestdien lie­lais
amerikāņu laikraksts New York
Herald Tribune atklāja tā sauc.
„jaunatnes forumu", kurā bez ASV
jauniešiem piedalījās pārstāvji no
16 dažādām valstīm. Vairāki dele­gāti
ieradās arī no Āzijas. Sanāksmi
ievadīja 'New York Herald Tribune
galvenais redaktors Džeferijs Pīr-sons,
kas deklarēja, ka „vienigi jau­natnes
cieša sadarbība un solidaritā­te
var apturēt komunisma ekspan­siju".
Sai sadarbībai sevišķi ciešai
jābūt Āzijā. Sanāksmē bez Pīrsona
runāja vēl vairāki ievērojami ame­rikāņu
zinātnieki un mākslinieki, to
vidū arī ASV delegāts Apvienotajās
nācijās Dr. Ralfs Bančs.
mācīju, ka maršals Cangkaišeks at­kal
uzņēmies nadonālās Ķīnas valsts
prezidenta amatu. Komentējot šo
informāciju, ārlietu mimstrijas pre­ses
šefs Mekdermots paskaidroja, ka
ASV atzīs Cangkaišeku Lītsunjena
vietā par valsts prezidentu, nepubli­cējot
tomēr nekādu oficiālu paskaid­rojumu.
Pats maršals ārzemju žur­nālistiem
Formozas salā deklarēja,
ka viņš jau tuvākā nākotnē atgrie­zīsies
Ķ^as detzemē, lai sakautu
Maotsetungu
Pagājušās nedēļas beigās nacionā­lās
Ķīnas aviācija izdarija vienu no
smagākajiem uzlidojumiem Kanto-nai.
Vairāki simti namu sagrauti.
Iznīcināta arī kāda elektriska spēk-stadja.
Formozas salā saņemta in­formācija,
ka pilnīgi pārtraukta
dzelzceļa satiksme ar Hongkongu.
Komunisti izdevuši rīkojumu no
pilsētas evakuēt visas sievietes un
bērnus. Pekingas raidītājs tagad at­klāti
atzīstas, ka Kvaņtungas pro­vincē
vairākās vietās izcēlies izsitu­mu
mēris.
filASKAVA IZSKOLOTIE INŽE-NIERI
PĀRVEIDOS AUSTRUM­VĀCIJAS
RŪPNIECĪBU
Ņujorka (E). — Amerikas balss
ziņo, ka austrumjoslas iekšlietu mi­nistrija
izdevusi kādu svarīgu rīko­jumu,
kuram var būt ļoti nozīmī­gas
sekas. Sai rīkojumā teikts, ka
līdzšinējos vācu inženierus, kas dar­bojās
austrumu joslas rūpnīcās, aiz­stās
ar tiem, kuri nesen atgriezušies
no gūsta Padomju savienībā. Ame­rikas
balss sakās zinām, ka Tiādi
Maskavā pārskolotie inženieri jau
darbojas 210 fabrikās. Tuvākā nā­kotnē
sagaida jaunu transportu,
Koka-kolas kars starp
Franciju un'ASV
Parīze (A). — Visa amerikāņu
prese ļoti uztraukusies par franču
pieteikto karu ASV nacionālajam
dzērienam — koka-kolai. Frand­jas
vīna audzētāju savienība ar
veiklu propagandu strādā pretim
ASV dzērienu tresta reklāmai. New
York Mirror prasa, lai aizliedz ari
franču vīnu, kosmētikas un tērpu
modeļu ievešanu ASV „kamēr
franči nebūs iemācījušies dzert
koka-kolu".
UAZOS VARUUS
Pirmais slepenais budžets Dānijas
vēsturē pieņemts šonedēļ, lai atklā­tībai
paliktu a^itpias summas, kā-das
aizsardzībai piešķirtas Atlantika
pakta ietvaros. Komunisti pret to
protestē un rīkos demonstrācijas.
Vācu gaisa spēku atdzīvināšanai
arī Rietumvācijā drīz būšot atļauta
civīlaviādja, ziņo Daily Graphic. Ar
Potsdamas nolīgumu vāciešiem bija
aizliegts pat būvēt planierus, bet
tautas policijai Austrumvādjā at­ļautie
gaisa spēki grozījuši arī rie­tumnieku
ieskatus.
Dezertējis ķominforma pārstāvis
Romi ar 20.000 angļu mārciņu Krem­lim
piederošas naudas. Reizē ar vi­ņu
azīltiesības pieprasījuši 3 čechu
sūtniecības darbinieki.
ASV karakuģi došoties uz Sang.
haju, lai evakuētu atlikušos ameri­kāņu
diplomātus. Ečesons jau devis
pavēli, bet flote baidās, jo ūdeņi
mīnēti.
Zemestrīci vai atomeksploiijii
Mandžūrijā pagājušās nedēļas bei*
gās konstatējušas arī Stutgartes,
Rāvensburgas un Mestetenes seismo-grafiskās
stacijas Vācijā.
Ar 200 km nolaišanās ātruma
stundā nakts manevros pirmo reizi
aviācijas vēsturē no ASV bāzes ku«»
ģiem startējuši un nolaidušies flotes
turboiznīcinātāji, ziņo Daily Mali
Mēģinājumi atkārtoti 30 reiz bez ka­tastrofām.
Gadskārtējo Leipcigas mesi at­klāja
svētdien. Austrumvādjā iz­stādījusi
savus ražojumus, sākot 4r
mikroskopu un beidzot ar lokomo­tīvi.
Padomju savienībai vienai
pašai rezervēta vesela halle, k\tf^
redzami gandrīz vienīgi propagan­das
saukļi un lozungi.
Zviedra tvaikoni Marion un 2
dāņu zvejas kuterus aizturējušas
padomju iestādes un ievedušas kā­dā
Austrumvācijas ostā. Minētie %
.kuģi Helas pussalas tuvumā* zvejoja
lašus.
15 g; V. vietnamieSn prind Bao
Longu vēlējās nolaupīt komūnišC
ziņo franču polidja. Ekstrēmisti
griljējuši paturēt princi par ķīlnie­ku.
Atklāta vēstu|a izmaiņa starp
prezidentu Trūmenu un Staļinu
ierosinājis republikāņu partijas se­nators
Keness Verijs. So senatora
uzaicinājumu ASV prese publicēja
pēc tam, kad prezidents deklarēja,
ka sarunas ar Staļinu vai kādu dtu •
valstsvīru varētu notikt vienfpi Va-
Slngtonfi.
Draudzības paktu starp Turciju
un Ilalijo paralatīs jau tuvākajā
nākotnē, izsakās labi informētas
aprindas Ankarā. So informāciju
apstiprina ari Turcijas ārlietu mi­nistra
Sadaka deklarācija parla­mentā,
ka pašreizējā situācija nav
piemērota Vidusjūras valstu pak­tam,
kas līdzinātos Atlantlka ap­vienībai.
49. štata tiesības jau tuvākajā
nākotnē paļpedzēts dot Aļaskai. Tau­tas
pārstāvju nams attiecīgo likum-prodektu
jau pieņēmis. Tas jāap­stiprina
vēl senātā. Aļaska, ķas lī­dzinājās
1/5 Savienoto valstu terri-torljas,
būs lielākais ASV štats.
Japāņu floti jau 1. aprīlī nodos
atkal privātīpašniekiem, paskaid­roja
ģen. Mekartūrs.
Sestdien bet vēsts pazudusi britu
Bukarestas informācijas biroja bi­bliotekāre
ar savu vīru. Abi pazu­dušie
ir rumāņi.
ASV neļaus iece|ot 12 tā sauca­majiem
„miera partizāniem". Viņi
vēloties lūgt ASV kongresu darit
visu, lai nodrošinātu pasaulē mieru.
„Miera partizānu vidū atrodas Ken-terberijas
„sarkanais dekāns" Džon-sons
un franču gleznotājs Pikaso.
Ielaist ASVM miljonu vāciņu
ierosinājis Tautas pārstāvju nama
deputāts Volters. Pag. gadā viņš
apceļoja Rietumvāciju, lai iepazītos
ar bēgļu stāvokli.
ĢenerāUs Klejs, Rfizvelta kundze
un 8 dti populāri ASV politiķi un
sabiedriski darbinieki iesnieguši pe­tīciju
kongresam, lūdzot pieņemt
jauno DP likumu, „lai palīdzētu
atrisināt DP problēmu taisnīgā un
humānā veidā."
500 lietuvieši demonstrējuši Det-roitā,
prasot sava tautieša Vincas
Andruļa izraidīšanu no ASV, ziņo
Detroit News. Andruli apvaino ko­munistiskā
darbībā. Demonstrādjš
piedalījušies ari polu orgāni zādju
biedri un Detroitas universitātes
studenti.
4 miljoni parīziešu kopš pirmdie­nas
nta iet kājām, jo streiku sā­kuši
apakšzemes dzelzceļa un auto­busu
līniju darbinieki. Armija gan
nodevusi satiksmei 3000 smago auto,
bet to ir par maz, lai apmierinātu
VISUS braukt gribētājus.
Baznīcas īpašumi nadonālizēti Po-lUā,
paziņoja ministru prezidents
Cirankevičs pirmdien Atstātas vie­nīgi
mazo draudžu un klosteru ēkas.
No nacionalizētajiem īpašumiem
valdība „vēlas maksāt* garīdznie­kiem
pensijas. .
Sevišķa pavalstniecības un Imig­rācijas
ministra posteni nod binājusi
Kanādas valdība, atzīstot imigrāci­jas
problēmu svarīgumu. Par jauno
ministru Aizaldnāts Valters E. Hariss
(Waller E. Hairis).
9 t\' -"/>v;8*^i|r;-