Bavarijas Latviesu vestnesis, March 8, 1950

              8-1- marts.
Darbus turpina
Jaunas fabrikas. -C"
| e r a pievienoja,
mm
By» maģistrāta. B T ^ ^
ļte$ pats, kas PadS
a f i d e s k o n ^
Htiias atklātībai paziņoti
lioterdamā beidānft!
lōrdstu partijas k(aS!
J i i i e l » ^ sliežu tiz
Ipiēr eksportēs Bietum.
*«lbrltfiiitja darba M r Z
i^lena pati MaotsetuoA
partijas tnlini
iaSi^daktors Vllems
^^pnnet , ^ j t w ' p S x l 5,
i<ftSeyistiiJk<jr modrn^
i e i i i e s atkat oknj^
" ^ d n i ^ f c l Tarentas Jft
viņi nekavējoties
i i i Kāds sōemnieku
^JiH paskaidrojis,
m0i(y zemi neapsti.,,,
a ^ to no^
p ^ t e l ^ noslīkusi, ^
tankkuģi$ uzskrēja
v^tavumā. Jūmj^
4Qt cietzemē glābSČodi
īiigstte viļņi apgāza,
ta ceļot aMiegts S a ^
" mlnistiiļi
i Jo nevar uaajieft^
savu pilsoņu a l : ^
iisbēdzis ēechu sitt.
ilkultūras atašejs Mito*
da. VlņS vēia« doties la
Jau dzivo tā māte un mi.
^asl^tādes paskaidro, tai
Itadu laikā vismaz jj
•mātiiļ^^ Uz
;U Joslām.
iiit dzemdējusi kāda nj^\
i^fl^tŗumāfrlkā, Beļģijai
ipgabaļā. Četri zēni m
eš, kā ari pati māt^ j(t
ļnats zelt^
(B). — Ar augstākās pa-i>
ko parakstījis Sta^
, ^ b zeJii
^^^ļ^favteilbati^
i i l # S , b^ gwi 4
I dekrētā pa^eminS»
t ^^siik no ^(MQ
ļfcp^jftt j au trešā padomju
•^^^līļia. / Pēc BBC d(h
Iralūtas no padomjņ
JiižjnāSainds zelta liļatel
ļizfgas domas izteicis «iļ
ministrs Snaiders. Pa-
Mtkto bfls h
(yu valūtu kurss, lai
r«blim. 24 stundas i *
itidinā^anas Padomju sa*»
InitiŽti ministrs . saņ?ini
, Bairds no savas puse«
pjebildis: .,Mums ir da^
starptautisku, noziegurail,
aka visai pasaulei. Pa-iflbā
cilvēkus turpina
t šobrīd. Līdz tam lai-
^^sistēg koncentrācijai
™jati tūkstoši bēgs uz rie*
p b t acis izaicinājumu
ļliēs esam apvienojušies
lai palīdzētu šiem cilve»
I upufi nospiež visas P?;
fcslii^^u JSfāciet talkā ari
Kdziet tiem, kas izbējuli
l u koncentrāciju nometņu
, šo uzsaukumu New^o*
licējisjfri 7 padomju Ķ
Ē(S pair vergu darbiem t»
lakās esam strādnieku P^'
i r ' krievu rakstniek
limovs, kas pats pavj*
vergu nometnēs, r a ^
iaib Romaņenko (nosēda-i
l i S c i j a s nometnēs i ' i i i r Iŗgozovs m Ivff^
l i s vergojuši' SibirijajJ^
iē Maskavas-Volgas F
-vācu komuniste Bube^
Jiņa 3 gadus bija
iandas koncentrācijas r
ic'Padomju savienības j f
tudzibas līguma para^^t
t) viņu izdeva Gestapo,
nekā nezina par
netnēm, kurās, mēs pav^,
[zus savas dzīves gadUS'
Ivēki. „Mums iBittim
miljoni palika t u r . .^
larhu nometnēs i7Xif^2 m
i b u nekā visās H ^ ^ ^ , I
p c i j a s nometnēs, ^esKB^ |
fžra." ,
beigās New York |
ioiis ari Dāvida ^
ko mēs saviem .a^*
Jau pirms pāJ^
F
LATVIA
Latviao New8paper
Publlfibed und^ BUCOM Civil
ļMteirs OlvlsloD Authorlsatlon
Number UNDP ise. Publisher
and Edltorj ValSemara Lam.
oergs. EBiingen/N. Brelte Str
J-«. Printer; Ungeheuer &
ulmer. Ludwlg8bur3, Kōrnep.
str, 16.PubU8hedtwiceweekly.
Clrculation U.000.
lATVIAN NEWSPAPER
Nr. 19 (363)
Tr^dien, 1950. g. 8. martā.
Unāt treadtenia un «estateni»
Isdevēts: Latvleau Centrālā Ko-mtteja.
Oālveoāl» redaktori: V
Lambergs; galvenā redaktora
vtetDleka: M CuUUs. Redak*
tori: BolSteins. J. J&ab-sons,
a Ķisells, £. RaUters,
L. Svarcs. Austrālijas redak«
djas vad. A. Smits (Lawley
House. Canberra. A. C.
AustraUa). Redakcijas adrese:
EssUngen/N. Erelte Str. 6 —ā«
telefons mS9.
Izceļot uz ASV varēs tie, kas Ifdz 30. jūnijam
būs saņēmusi vīzas
B i j . KARAVĪRU JAUTĀJUMS VĒL ABVIEN ĻOTI PROBLEMĀ­TISKS
- FRANCIJA SOLĀS UZŅEMT 960 VECOS DP - MARTA
VEL NAV PAREDZAMA DP IEKĻAUŠANA VACU SAIMNIECĪBA
*
DP sakarnieku apspriede Bad Kisingena
IRO amerikāņu joslas DP sakar­nieku
kārtējā apspriedē Bad Klsin-genā,
kur latviešus pārstāvēja L CK
priekšlēdis H. Klarks» ari šoreiz
vi^vaimk pārrunu rādija emigrāci­jas
gaita uz ASV, ierobežojumi i z -
ceļošaiui bij. karavīriem, nometņu
likvidēšana un pārvietošana un koo­peratīvu
organizēšana Vācijā palicē­jiem
DP. Daudzos šajos jautājumos
vēl nav galīga lēmuma, tāpēc ari
IRO pārstāvji nevarēja sakarniekiem
dot konkrētas atbildes.
Izceļošana uz A S V arvien vēl no­rit
visai gausi, un februāra pēdējā
nedēļā visā amerikāņu joslā izsnieg­tas
tikai 872 vīzas. Pēc IRO dar­binieku
paskaidrojuma gausās nori­ses
iemesls esot, pieprasītai^ lauk­saimnieku
procents, kā ari citas
techniskas grūtības TSfo tā varētu
(Secināt, k a 30 jūnijā, kad izbeidzas
ieceļošanas likuma termiņš, kāda
. daļa ^ būtu zudusi Galvojumu pie­ņemšanu
gan vēl turpina, bet tie
vien nedod drošību, ka galvojuma
saņēmējs varēs izceļot. Noteikti pie­ņemti
izceļošanai-bus tie DP, kas
mzTA ļpjrim^i^S' sņq unsfiuņC '08 zpn
Kam vīzas līdz 30. jūnijam nebūs,
tie, nevērojot kādus citus apstākļus,
ASV iekļūt nevarēs.
Paredzams, ka par ieceļošanas l i -
kUma papildinājumu plašāku inlor^
ij^^ciju iegūs aprhēr'am mēneša lai­kā,
bet, kā jau vairākkārt ziņots,
pret papildinājumu nostājušās vese­la
rinda ievērojamu ASV personību,
kas, piemēram, argumentē, ka vai­rāk
nekā 30 proc. ieceļotāju uz ASV
tikuši ar viltotiem dokumentiem,
apejot likuma prasības utml. Sie
argumenti i r arī iemesls tam, k a par
spīti solījumiem un zināmām izre­dzēm
ieceļošanas ziņā nekas nav
grozījies par labu bij. karavīriem.
Kā tautību, tā IRO pārstāvji kon­statēja,
ka, vērojot līdzšinējo norisi
un pašreizējo stāvokli, bij. karavīru
ieceļošana ASV jāuzskata par ļoti
problemātisku, un nav pazīmju uz
Stāvokļa uzlabošanos. Liekas, ka pēc
braukšanas atļauju tām nedod vietē­jās
amerikāņu iestādes. IRO štāba
ierēdņi apsolīja šo jautājumu no­skaidrot
IRO pārstāvji ziņoja, ka IRO lū­gusi
visas valstis līdz ar citiem pro­porcionāli
uzņemt ari chroniski sli­mos
im invalidus, paredzot nodroši­nājumam
par katru šādu uzņemamo
personu atbalstu Summas. Ppc šī IRO
aicinājuma Francija izteikusi gata­vību
uzņemt 960 DP, kas vecāki par
60 gadiem.
Attiecībā par DP. kas izceļojuši
uz Beļģiju un ar līdzīgiem noteiku­miem
uz citām zemēm, IRO jopro­jām
ieskata, ka tie i r izvietoti un
viņiem,nav tiesību uz tālāku IRO
palīdzību izvietoties citur, izņemot
retus gadījumus, piemēram, ģimeņu
apvienošanu. Līdzīgos ieskatos esot
ari IRO galvenā mītne Ženēvā un
jau 48 stundu laikā. valdības iestādes. Tie, kas at-
Pēdējā laikā vairojušies gadījumi, S^ļezušiesi no Beļģijas, uz A SV izce-likumā
paredzētajā dienā.
smagajiem uzbrukumi^» jaunajam
likumam, neviens negrib uzņemties
atbildību principā pateikt skaidru
ja vai nē bijušo karavīru jautājumā.
Pati izceļošanas gaita uz ASV
stipri uzlabojusies ar to, ka naturi-lizācijas
komisijas tagad darbojas
emigrācijas centros un ne vairs
Gronā, tā kā tie izceļotāji, kurus
sūta uz Gronu, parasti dodas tālāk
kad kādas valsts misija, piemēram,
Austrālijas, kādu personu vai ģi­meni
pieņēmuši izceļošanai, bet iz- (Turpinfijums 2. Ipp.)
ISAKA TROŅA RUNA KOPS
GADU DESMITIEM
Džordzs VI ne ar vienu vardu nepiemin
jaunas nacionalizācijas
MARŠALS TĪTO V
nevcios draudzību ar Maskovu
Belgrade (F). — Pag. svētdien Splir
tā teiktajā .vēlēšanu tVffA m^tšals
t i t o li^atēgōrlski ātsaucr b a l ^ it
kā Jugoslavija meklētu izlīgumu ar
Padomju savienību un komlnformu.
„Ja Kremlis vēlas atjaunot normā­las
attieksmes ar mums, tad tam.
vispirms jāatvainojas pair savu līdz-?
šinējo' izturēšanos," burtiski teica
Tito. Valodas par eventuālu Bel-grades
un Maskavas izlīgumu rie­tumos
cirkulēja jau sen Nesen tās
publicēja arī kāds Šveices laikraksts,
BBC domā, ka Tito atsaukuma pa­matā
i r tieši šī publikācija. Ārzem­ju
diplomātiskie pārstāvji, kas akre­ditēti
Belgradē, visu laiku noraidīja
valodas par Jugoslavijas mēģināju­miem
tuvināties Padomju savienībai
un kominformam.
KA VĀCA „PIERADI|UMUS
PRET ASV SŪTNI H
Bulgāra Sipkova liecība par spidzinasanam
Sofiļas drošības policija
V a š i n g t o n ā (E). — Savienoto
valstu ārlietu ministrija šinīs dienās
publicēja bulgāra Sipkova zem zvē­resta
nodotu liecību par to, kā viņu
spīdzināja drošības>^ policija, lai iegū­tu
«pierādījumus" pret bijušo ame-rikāņu
sūtni Sofijā Hītu un citiem
ārvalstu diplomātiem. Sipkovs līdz
pag. gada augustam strādāja A SV
sūtniecībā par tulku. 20. augustā v i ­ņu
pēkšņi apcietināja. Pēc 32 stun-du
neipārtrauktas pratināšanas un
spīdzināšanas Sipkovu atkal atbrī­voja,
un viņš atgriezās amerikāņu
sūtniecībā. Būdams godīgs cilvēks
un augsti cienīdams savu priekšnie­cību,
viņš Hītam izstāstīja visu pa­tiesību,
savu liecību apzvērēdams.
„Es vēlos, l a i manu liecību A SV
ārlietu ministrija publicē, kaut tas
man arī maksātu dzīvību. Es vēlos,
lai nekāds traips nekristu uz ameri­kāņu
diplomātiem un sūtni Hītu."
Tālāk seko gara liecība, ko visos
sīkumos nolasīja Amerikas balss.
«Pagājušajā gadā man l i k a atstāt
darbu Savienoto valstu sūtniecībā,"
saka Sipkovs. „Kad es to nedarīju,
mani arestēja un 32 stundas bez pār­traukuma
pratināja, sita un spīdzi­nāja.
Pirmās 7 stundas es vēl i z t u ­rēju
. K a d es kategoriski atteicos
liecināt pret Hītu un citiem ārzemju
diplomātiem, man l i k a nostāties ar
seju pret sienu. Tad pavēlēja at­kāpties
apmēram 30 cm. stāvēt uz
papēžiem un atbalstīties pret sienu
tikai ar katras rokas vienu pirkstu.
Jau pēc pusstundas manu miesu
pilnīgi pārklāja sviedri, sāka. reibt
galva un es gandrīz zaudēju samaņu.
Kad es vēlējos pirkstus apmainīt,
mani sita. ^
„Pēc vairākām stundām," stāsta
tālāk Sipkovs, „man bija vienalga,
un es apņēmos parakstit visu, ko
vien spīdzinātāji vēlējās. Man sau­ca
priekšā amerikāņu un britu diplo­mātu
vārdus. Sos cilvēku es nekad
nebiju redzējis un nepazinu viņus.
Bet spīdzinātāji rīkojās ļpU gudri:
viņi lika man pašam Jautāt un ,at-bildēt
Radās tāds iespaids, it kā
nevis policija, bet es pats visu stās­tītu
. Kad pratināšana beidzās, man
pasniedza glāzi ūdens un gabalu rup­jas
maizes, bet es nevarēju ēst. T i ­kai
pēc laba laika es nomierinājos
im varēju parakstīt liecību."
Publicējot šo baigo liecību, A SV
ārlietu ministrija piebilst, ka tā ļoU
labi apzinās, ko tas nozīmē. , Aa
Padomju savienībā m satelītvalstīs
cilvēkus spīdzina, lai iz^iiestu no
viņiem visfantastiskākās liecības,
rietumu pasaule jau sen zināja. Mes
nezinājām vienīgi, ar liādām meto­dēm
to panāk. Sipkova liecība t a -
gad no jauna atdarīs daudziem acis.
ASV ārlietu ministrija tikai oēc i l ­gām
pārdomām uzdrošinājās pabU-cēt
šo stāstu, .jo Sipkovs kops 21.
februāra atkal apcietināts. Mēs labi
zinām, kas viņu sagaida, bet mēs
būtu noziegušies pret patiesību un
Londona (D). Pirmdien simti
tūkstoši londoniešu pulcējās gar ie­las
malām, lai noskatītos savji vald­nieka
braucienā no Bekinghemas pils
uz Vestminsteru, kur notika Jaun­ievēlētā
parlament Mnīga atklāša­na.
Zelta karietē, ko pavadīja karaļa
g^fardes J l l n i ^ tļrtmiies baltās
biksēs "un sarkanos svārkos, sēdēja
Lielbritānijas valdnieks Džordžs V I
Un karaliene ar abām princesēm,
troņmantinici Elizabeti un Margare-ti-
Rozi. Kad svinīgais brauciens pa
Trafalgara skvēru tuvojās Vestmin-sterai,
atskanēja 41 salūta šāviens.
Karalisko ģimeni Vestminsterā sa­gaidīja
lords kanclers Džovits. Zāles
vienā pusē stāvēja lordi un pēri ser-mullņu
apmetņos, bet otrā melnās
drēbēs tērpušies apakšnama locekļi.
Karaļa troņa runa Uga tikai 12 minū-
'tes un bija īsāk^, kas teikta kopš
gadu desmitiem. Džordžs VI ne
vienu vārdu nepieminēja strādnieku
valdības nacionalizācijas program­mu,
kāpēc informētas aprindas do­mā,
ka Etlijs atteicies no rpniecī-bas
tālākas sociālizācijas niecīgā
vairākuma dēļ, kas viņam i r apakš­namā.
Karalis aicināja valdību ne­pasliktināt
britu tautas dzīves stan­dartu
un rūpēties par uzturlīdzekļu
pietiekamu sagādi. Ārpolitiskajā da­ļā
Džordžs VI deklarēja, ka viņa
valdība arī turpmāk atbalstīs Ap­vienotās
nācijas im iestāsies par
efektīvu atomieroču kontroli.
Pēc 15 minūtēm svinīgā atklāša­nas
ceremonija bija galā, un kara­lis,
ļaužu gaviļu pavadīts, atgriezās
atical Bekinghemas pilī.
Laiks spiež
izšķirties
brīdina:
Vairs tikai 16 nedeias
palikušas līdz 30. jūnijam, kad
izbeidzas 8i»iipe DP nometnēs.
Tāpēc lai i k v i ^ Jau šodien,
kad ntO Ierēdņiem vēl iespē­jams
palīdzēt, izšķiras un sāk
gatavoties
oaikal onigridiai
vai
palikšana m dzīvi Vidjā
Abos gadījumos nekavējoties
Jāsāk kārtot vajadzīgās forma­litātes,
Jo vilcinšSanās un gai­dīšana
uz pēdējo kuģi vai mi­nūti
var beigties loti kļūmīgi
BORIS BUUSAiS FRANCIJAS
VALSTS PREZIDENTS LEBRJENS
P a r i n (E). ~* Pirmdien 78 gadu
vecumā ar plaušu karsoni miris b i ­jušais
Francijas valsts prezidents
rdroSbui?ārrgodu'; ja nedarītu ļ Alberts l * b r ^ . ^ ^ ^ ' ^ ^
pasaulel^^mas viņa ciešanas." amat^ no 1932. Hdz 1940. gadam.
Vasin^onā apspriesta
biļ. karavīru emigrācijas lieta
Bij. karavīru emigrācija uz ASV līdz šim bijusi neskaidra. No
daudzajiem memorandiem pēdējļei>ija Latvijas sūtņa J . Feldmaņa
un Igaunijas ģenerālkonsula Ņujorkā Kaiva iesniegumi valsts de­partamentam
un DP komisijai Vašingtonā.
Piektdien, 17. februāri, šai Jautājumā notika konference, kufā
piedalījās arī latviešu un igauņu delegācijas. Latviešu delegāciju
vadīja Harijs Ļielnors, bet igauņu delegāciju palīdzības komite­jas
priekšsēdis R. Kiviranna. Apspriede, kas notika Baltā nama
tuvumā, DP komisijas galvenajā mītnē, no A SV puses piedalījās
prezidenta Trūmona izraudzītie pārstāvji. DP komisijas locekļi Ugo
Kārusi, Okonors. Rozenfīlds un kāds juridisks, padomdevējs. Lat­viešu
un igauņu delegāciju aizstāvju lomā bija ASV katoļu baz­nīcu
pārstāvis V. Sibons un Amerikāņu luterāņu baznīcu pārstāvis
R. Vandeisens.
Latviešu un igauņu memorandos lūgts karavīriem, kas mobili­zēti
piespiedu kārtā, dot iespēju emigrēt uz Savienotajām valstim
kopā ar viņu ģimenēm Memorandā vērsta uzmanība uz pretes­tību,
kādu ŠĪS" tautas izrādījušas pret okupāciju savā zemē, un pa­skaidrots,
ka nav bijis iespējams izvairīties no piespiedu mobilizā­cijas
pavēlēm.
Pēc tam, kad latviešu delegācijas vadītājs Harijs Lielnors bija
nolasījis plaši un sīki motivētu memorandu, DP komisijas locekļi
sīkāk iztaujāja memoranda iesniedzējus. Pēc Jautājumiem varēja
vērot, ka DP komisijas locekļi i r labi informēti par karavīru lie­tām
Sevišķi viņi interesējās, vai baltiešu karavīri nav cīnījušies
pret. amerikāņiem R. Kiviranna to pierādīja ar vācu dokumen-
. tiem', no kuriem redzams, ka ar militāro zvērestu latvieši un igauņi
apņēmušies cīnīties vienīgi pret komunismu. Tālāk ar vācu do­kumentiem
pierādīja, ka baltiešiem neuzticējās un nesūtīja viņus
nekur citur, kā vienīgi uz austrumu fronti un ka tie bija apņēmu­šies
vienīgi aizsargāt savu dzimteni. Tālāk noskaidroja arī to,
kādēļ igauņu un latviešu „SS vienībām" nebija n^ā kopīga ar
nacionālsociālistiskām karaspēka vienībām.
ASV baznīcu pārstāvji ar lielu dedzību aizstāvēja latviešu un
igauņļi delegāciju viedQkļus. Nobeigumā DP komisijas pārstāvji
apgalvoja, ka galīgo komisijas lēmumu izstrādās vistuvākās dienās
un ka to nekavējoties paziņos attiecīgām iestādēm Vācijā. Latviešu
un igauņu delegāciju locekļi domā, ka šis sasāpējušais Jautājums
beidzot atrisināsies bij. karavīriem labvēlīgā garā.
Kardmalis Spelmans
pusdieno ar
pavet^iu Piju XII
Roma (E). — Nesen Romā ar vai­rākiem
simtiem amerikāņu svētceļ­nieku
ieradās Ņujorkas archiblskaps
kardinālis Francis Spēlmani! Jau
tūUt pāvests P(Js XII aidnāja kar­dināli
privātā audiencē, kas pēc i n ­formētu
aprindu izteidonimn Uga
vairākas stundas. Pēc tam kardinā­lis
Spehnans pusdienoja ar Svēto
Tēvu. Sis apstfikUs kā Romā, tā
Ņujorkā radījis lielu ievērību, Jo
pāvests savā valdīšanas laikā uzai­cinājis
pie galda tikai 2 vai 3 per­sonas.
Kardinālis Spelmans Vatikāna ap­rindās
vienmēr baudījis Vislielāko
cieņu. Amerikāņu laikrdssti sakās
zinām, ka pirms došanās uz Romu
viņš ilgāku laiku apspriedies ar kādu
augstu valdības pārstāvi, kas runā­jis
prezidenta Trūmena vfirdā. Dip­lomātisko
attieksmju ar Svēto Krēslu
nav tikai divām valstīm — Padomju
savienībai un ASV. Līdz šim Va­šingtonu
Vatikānā pārstāvēja prezi­denta
speciālais sūtnis Tailors, kas
nesen no amata atkāpās. Ļoti iespē­jams,
ka kardināla Spēlmaņa ap­spriedēm
ar augsto valdības pār­stāvi
galvenais iegansts bijis diplo­mātisko
attieksmju izveidošana ar
Ģvēto Krēslu, jo katoļu ietekme Sa­vienotajās
valstīs dienu no dienas
kļūst lielāka. Informētas aprindas
izsakās, ka pat musulmaņu un arā­bu
valstis nosūtiJuSas uz Vatikānu
savus pārstāvjus, kāpēc Savienota­jām
valstīm par šī stāvokļa nokār­tošanu
vajadzētu izšķirties Jau vis­tuvākajā
nākotnē.
ASV no jtoin^^
pasopt vienīgi
50 miljardi doloru
Ņujorka (E). — ASV aizsardzības
ministrs Džonsons kādā runā Ņu­jorkā
paskaidroda, ka Savienotās
valstis pret atombumbu nomešanu
var pasargāt vienīgi tad, ja aviāci­jai,
atvaires ieročiem im patvertņu
būvēm kongress piešķirtu 50 miljar­du
dolāru. Citādi viņš nevarot ga­rantēt
par amerikāņu tautas drošību,
lai gan aizsardzības sistēma šobrīd
esot spēcīgāka nekā jebkad. Runas
turpinājumā Džonsons pasvītroja, ka
pašreizējie ASV plāni ir «saglabāt
mieru, balstoties uz spēku". -
Trfs ārlietu
ministru konference
12. aprīli
Parīze (D). — Informētas aprindas
Parīzē izsakās, ka ASV, Lielbritāni­jas
un Francijas ārlietu ministru
konference varētu notikt 12. aprīli
Londonā. Vienlaicīgi britu galvaspil­sētā
gaidāma arī Atiantika pakta
signatārvalstu 12 ārlietu ministru
apspriede, kufā lems par aizsardzī­bas
saskaņošanu Sūmans preses
pārstāvjiem Izteicās, ka rietumu liel­valstu
trīs ārlietu ministri lems arī
par eventuālu konferenci, kurā pie­dalītos
Padomju savienība. Kad tā
varētu notikt, uz to Sūmans atteicās
atbildēt.
Konservatīvo prese apvaino
britu kara ministru par komuni&tu
Londona (D).—Konservatīvo lor­da
Bīverbruka koncerna laikraksti
sākuši Lielbritānijas vēsturē vēl ne­pieredzētu
kampaņu pret a^āko ap­gādes
ministru Džonu Strečiju, kam
Etiijs tagad uzticējis kara ministrijas
vadību. Pēc tam, kad pag. ceturtdie­nas
vakarā Evening Standard no­sauca
Strečiju par „pazīstamu ko­munistu**,
sekoja premjera Etlija k a ­tegorisks
atsaukums. Bet jau piekt­dienas
rītā otrs Bīverbruka laik­raksts
Daily Express apvainojumus
atkārtoja un prasīja, lai kara minis­tru
nekavējoties atsauc Abi laik­raksti
citējuši vaii^kas Strečija r u ­nas,
ko viņš teicis laikā no 1932.—
1938. gadam. No fiīm nmām izriet,
ka kara ministrs jau4oreiz .izteicies
labvēlīgi" par komunismu un šos ;iQ-vus
uzskatus „nekad neesot atsau-cU".
1941. gadā Strečijs iestājās aviā­cijā
un drīz vien kļuva par štāba
virsnieku. 1943. gada viņš kļuva
strādn. partijas biedrs un pēc Vāci­jas
kapitulācijas, kad britu tauta
vēlēšanās izšķiras par lēbc ris tiem,
pārņēma apgādes ministriju. Par
kara ministru EUijs Strečiju uzai­cināja
pēc tam, kad Sinvals kļuva
par aizsardzības ministru lorda
Aleksandera vietā, kas pārgāja uz
augšnamu.
•4
'I
u
• •»
•ri
\4
1