Bavarijas Latviesu vestnesis, October 4, 1950

              L A T V I J A TreSdien, 198a g. 4 oirtobrt
1950. g'
DEBESS AUKAS
@®n deb@si aukas okeānus skalo,
un ballu tumsi maldas )au2u prāts, ^
kur veries apkārt — Izmisums vien palo
un bēdas māc, kā negaiss, Ugl krāts.
Ar nāvi skaujas zemes dzīvā dvaša
un nedroSs patvērums Ir sveSals jumi.
Laiks mfižos rit kā bezdelīga ada,
bet svina lāsēm mirk}l krīt pār mums.
Liec, Dievs, lai atkal veras pusnakts siena,
lai zelta lāsēs sāpju rūsa zied,
lai dvēsele, šai bezgalībā viena,
pār tumsas aizu Tavu laipu vled.
18. 8. 51. D u 1 u t ā.
QCCQQQQCXXXXrQQQQCCCC^
Dīvains cilvēks
(Turpinājums no 5, Ipp,)
VIŅA JAUNO CELLO SONĀTU ATSKAŅOS
BRISELE UN AMSTERDAMA
Redakcijai Jau vairākkārt bijusi
izdevība atzīmēt komponista Tāli-valda
Ķēniņa izcilos panākumus da-ž
ā ( ^ konkursos uc. sarīkojumos
Francijā, kur apdāvinātais skaņradis
jau izvirzījies vienā no redzamāka­jām
vietām jaunraditāju vidu. Au­gustā
Darmštatē notikušā jaunās
mūzikas nedēļa viņa panākumus vēl
vairojusi — tur atskaņotais T. Ķēni­ņa
septets stīdziniekiem un pūša­miem
instrumentiem izpelnījies pla­šas
atsauksmes vācu laikrakstos. Tā
Darmstadter Tagblatt, iepazīstinot
konkurence, kurā mūsu T. Ķēniņš
godam pastāvējis!
Sarīkojumā uzņemti darbi, kuru
autori dzimuši laikā no 1915. līdz
Cildinājums Zentai
Mauriņai
Libekas vācu prese allaž labi at­saukusies
par Zentu Mauriņu. Nule
Lubecker Nachrichten sniedz īsu ap­skatu
par abām jaunākajām Zentas
Mauriņas grāmatām, kas vācu valo­dā
iznākušas Maksimiliāna Ditricha
apgādā Memingenā ar tulkotajiem
tituliem „G€stalten und Schicksale"
un „Mosaik des* Herzens". Recen­zents
uzsver, ka abus darbus no mā­tes
valodas tulkojusi pati autore, un
Pāvests brīdina no
nemorālām lugām
Rietumu vaM^vIriem do^^^^^^^ lasītājus ar sarīkojuma dalībniekiem
tūļu akcijas priekšvakarā Biezais pie
melnā dēla piestiprinājis šādu pazi­ņojumu:
„Labprāt aizdodu naudu
līdz nākamai algai tiem, kas nespēj
paši nopirkt pastmarkas vēstulēm,
ko sūtīt vismaz 6 rietumu valstsvī­riem.
Nekādā ziņā partizāni Latvijas
mežos nepiedos, ja nedarām to, ko
būtu varējuši darīt. Nelīdzēs vairs
pēkšņais cīņas spars, kas daudziem
uzliesmos tad, kad ceļš uz Latviju
Jau būs brīvs." —• Tajā pašā laikā
ari vienības vadība paziņojusi, ka
samaksās katram sardžu vīram past­markas
vienai vēstulei. Katrs caur­mērā
pa vienai ari nosūtījis, bet pats
Biezais — sešas.
Tris dienas viesojies Svābu Gmin-dē,
Biezais sēdās sedlos savanl' div­ritenim,
lai dotos atpakaļ darbā. Jau­tāts
par iespaidiem, viņš atbildēja,
ka .tālais ceļš nav bijis veltīgs, jo
vlņ§' dabūjis redzēt, cik sparigi strā­dā
latviešu informācijas Iestādes.
,;Nellešl i r tie, kas paši nekā nedarī­dami
mūsu kopības un brivības at­gūšanas
labā, kritizē darba daritā-
Jus,** viņS atvadoties teica.
Dīvains cilvēks, - Jūs teiksit, iz-[-komponistiem, rakstā Jaunās pa­lasījuši
šīs rindas. Varbūt tiešām ^^^z^s muziķa sniedza autoru blo-tāds,
salīdzinot ar daudziem, dau- grafiskos datus, īsus darbu raksturo-dziem
citiem; bet katrā ziņā c l i - Jumus un skaņražu ģīmetnes, to vidū
vēks ar īstu patriota sirdi. Bet vai ari T. Ķēniņa attēlu. Tā kā runa ir
ari tad gribēsies teikt: „DIvalns cli-ļ par pašiem Jaunākajiem mūsdienu
vēks", ja zināsit, ka par 230 markām, ļ komponistiem, kuru vārdi turpmāk
ko Biezais ziedojis Arējās informā-ļbūs nenoliedzami nozīmīgi modernās
djas fondam, var iespiest ap 500 mūzikas gaitās, informācijai snie-propagandas
brošūru, kas visā pa- dzam tos ari mūsu lasītājiem tās ap-saule
stāsta par latviešu tautas cle- kārtnes raksturošanai, ar kuru reizē
Sanam, par mūsu Ienaidnieka brles-ļ ^..H^io rvMi«i, o«7 r>
mu darbiem. Un vai ari tad vēl š i s ^ ^ P r S VA^!J^ n ^ '
virs liksies dīvains, ja izlasīsit kaut r^.^,^^^^^^^ Downes (Bir-kurās
tautieši no Amerikas un Aus^K^^^^^' ^^^^^^^ Motte (Bomi),
trālljas pateicas par brošūrām: „Tā8 Schlbler (Zūrich), Relnhold
nāca īstā laikā, un vienam otram Jau Schubert (Hannover), Humprey Se-atveŗas
acis. Nākamreiz, ja vien sa- arle (Oxford), Mathlas Siedel (Lelp-ņemSu
no jums, Izdalīšu vēl, un, do-1 zlg), B. A . Zimmermann (K51n), Gott-
1930. gadam, pavisam iesūtīti 250 ^.^^^^ ^entu Mauriņu Vācijā tik
darbi un tikai 21 no tiem žūrijas ko- iecienītajai vācu rakstniecei R i -
misija atzinusi par atskaņojamiem. J ^ ^ ^ ^ ^ izvēloties rakstiņam
Orķestra darbus, to vidu ari T. Ķe-1 ^^^^j^^^ _ Latviešu Rlkarda H u -
niņa septetu atskaņoja Darmstates K ^^^^ ^g^j^g^j ^ ^^els c i l -
teatŗa orķestris diriģenta prof. Dr. ^ļj^sļiims
Serchena vadībā. Sarīkojumā bija * , ,
ieradies ari T. Ķēniņš, kam bija ie- Recenzents staip citu rakste.
spēja iemantot daudzas jaunas, inte- LZenta Mauriņa šajos darbos pierS-resantas
pazīšanās. Viņa jauno čello dās kā tiešām izcils gaw. Viņa Eiro-sonātu
tūliņ aizrunāja Briseles un Pas gara centros piesavinājusies V a -
karzemes gara mantojumu — viņa,
starp citu, bijusi Guhdolfa im K u r -
clusa skolniece, — un pārvalda šo ga­ru
ar tādu suverenitāti, kas atgādina
Rikardu Huchu. Ko pēdējā sasnie­dza
vecumā, tas piemīt ari 1897. gadā
Pāvests Pijg XII Kastelgandolfa
pieņemot 40 franču katoļu teātra ūni.
jas locekļus, uzrunā brīdināja no ne*
morālām teātra izrādēm. Ļaunums
visur parādoties pievilcīgākā ietērpa
un trokšņaināk ndcā viss labais. Esot
aplam attaisnot nemorālu, pretreli-ģisku
vai vulgāru skatuves darbu
izrādes ar aizbildinājumu, ka publi*
ka pēc tādiem prasot. Morāliski ne-vainojamam
teātrim,protams, esot
atstājama sava vieta. Pietiekot atce*
rēties Oberamergavas Kristus cieša­nu
spēles, lai gūtu pierādījumu, ka
joprojām cilvēkos pastāv spēcīga In­terese
par stingri kristīgu teātri,
2000 vārdu garā runā pāvests pie­skārās
visdažādākām teātra problē­mām
un cildināja lielo aktieru mo­rāli
nevainojamos sasniegumus.
Arī Dzo ļ
sionālā boksa g„(^
nesekmējas a " " va{
n gadu b>jaP% titulu
aizstāvējis 25 īpaši l
lauzt sportistiem
back, viņi neKaa ,
pirlie'c•m' 'oi is ijzaauuadejēaja^ ^^sa^v^a m
dzimušajai latvietei: viņai ir viegla J^™„'
KULTŪRAS CHRONIKA
Rakstnieks Hugo Krūmiņg ASV atradīt
darbu kādā atpQt*s namā. Drīzumā Rita
apgādā Anglijā iznāks viņa pirmais dze­joļu
krājums Zemes vfjos ar Ērika Rais-tera
ievadu un Jura Soikāna vāka Hmh
roka, kas no izpētītās un savāktās
vielas raibajiem akmentiņiem sastā­da
fascinētajās gleznas." Zg.
Daugavas vanagi dzied
Jaunās paaudzes komponisti - n o k r e i B ā s : Tālivaldis ĶenlņS (Parīzē), Viktors
Leglejs (Brisele), H. U. Engelmans (Darmštatē) un Hemprejs SIrls (Londonā).
māju, iespaids būs vēl lielāks."
Kaut mums būtu vēl daudz tādu
dīvainu vīru un sievu kā Aleksandrs
Biezais, tad tajā darbā, ko šodien
darām ar rakstītu vārdu un bridlnā-
Jumiem pasaulei, mēs gūtu vēl kriet­ni
daudz panākumu.
Arv. BolSteins
fried v. Einem (Salzburg), Dika New-lin
(New York), Raclne Fricker (Lon-don),
Nevit Kodalli (Ankara), Bruno
Madema (Venecla), CamlUo Togni
(Brescia), Bernhard Lewkovitsch
(Kopenhagen), Luigi Nono (Venecia),
Serge Nigg (Paris) un H. W. Henze
(Wiesbaden). Spēcīga starptautiska
Amsterdamas radiofoni, ari eventu­ālai
atskaņošanai atklātos konceri;os.
Cik dažādi var būt Ieskati par jau­nās
tagadnes mūzikas formu valodu
un stila iezīmēm, liecina Die Neue
Zeitung atsauksme, kurā nepareizi
atzīmēta mūsu autora tautība: «Lie­tuvieša
T. Ķēniņa septets trim pūtē­jiem
un četriem stīdziniekiem i r d i -
vertimento, kas nācis no otrās un
trešās rokas (apšaubīta tātad darba
oriģinalitāte. Red.) un iecerēts vēlā
romantisma noskaņu mūzikas formā."
Tajā pašā laikā Bremer Nachrichten
raksta: „Pie darbiem, kas jaunās
mūzikas ietvaros uzskatāmi par nozī­mīgiem,
pieder Parīzē dzīvojošā lat­vieša
T. Ķēniņa septets, kas pār­steidz
ar lielisko izdomu un instru­mentu
pilnīgu pārvaldīšanu. Darba
atskaņojums atklāja skaist\^ muzikā­lās
valodas satura un tā pielietojuma
saliedējumu."
Atgriezies Parīzē, T. Ķēniņš ar
skubu stājies pie sava jaunā simfo­niskā
darba sacerēšanas, kam
UNESCO vajadzībām jābūt gatavam
nākamā gada janvāri. ^ S.
Bostonā apstājies red. R. Valdmaņa on
Osv. Akmentiņa vadītais latviešu laik­raksts
Bostonas Ziņas. Laikraksts sāka iz­nākt
S. g. 10. aprīli.
Kādā Romas slimnīcā 86 g. vecumā mi«
nīsi lielā krievu rakstnieka Ļeva Tolstoja
meita, krievu kņaza Sudiotina atraitne
Tatjana. Viņa sarakstījusi grāmatu Tol*
, . ^ . . , stoja džive no bērnības līdz laulībām un
Pirms viena gada, tikko Ieradusies Aus- nesen pabeidza savas dienasgrāmatas ma-trālijā,
neliela latviešu meža darbinieku nuskriptu, - Dzīve ar manu tēvu.
grupa, apspriedās, aprunājās, un radās ļ , 4.»„s,f
plriā Daugavas vanagu nodaļa SIs savā- ,,Ji*L!?JiL "i^^^^^
dās zemes pašā rietumu pamale. Mādju- h?H!J!^i«^l?iiKnl„^l^^^^^^^^
šies grūtības panest dažādos kara laukos. iJ^?»^* j»P!S??^?i»,S?n'^^^^^^^^^
šie viri veido paši savu dubultkvartetu, Piedalīties visu zemju operdziedoņi, ka«
kam prieks pulcēties kopā latvieSu dzie- ^«l"»»*! J^JS: ?u^' ^*S«*^*;»^*i!f'2
smal. Dienas darbs mežā ar cirvi un m sacensības dalībniekam būs Jānocteied
nespēj nokaut dziesmu garu, ticību Lat- P^,^*» ?Bī"*. t 8»n»ta«-
vijai, un viņiem nav grūti mērot krietnus tlska žūrija labākajiem sacensoņiem pie­cēla
gabalus - pat līdz 80 Jūdzēm, - lai 8prie«» naudas prēmiju,
tikai varētu sanākt kopā, mācīties latvie- itaļu nedēļas laikraksts La fiera lette*
šu dziesmas un saUedēt tās Jaukā plfl- raria veltījis gandrīz veselu lappusi An«
dumā. drēja EgUSa kantātei Dievs, Tava lemt
Daudzo nedēļa un mēnešu darbs bija I deg. Tai pievienoti divi Jura Soikāna kok»
redzams 8. g. 19. augustā, kad falvaspllsē- griezumi un O. Norisa darināta A. Egtlia
tā Persā Vembleja zālē Jaunais vim du- ģīmetne. Manuskriptu italiski tulkojun
bultkvartets rādija savus darba augļus. Marta Rasupe un Etore Serra.
Ilgi nedzirdēta latviska dziesma atkal li- Boltonas un Bradfordas koru Līgo ko»,
ka straujāk sist klausītāju sirdīm. Atkar- certs, piedaloties ap M dziedātājiem, no.
tot vajadzēja J. Cimzes seglo, māslņ, ku-^t^^^^ septembra sākumā Bradfordā, dlri.
meliņu, bet visjaukāk tomēr skanēja J. ģentu Vītola, Pommera un Freimana va^
Vītola Cik jauka nattjj, kuja/jle^^»^^^^^^ dibā. Koncertā Ieradies ari sūtnis K. Z
bija pārvarējull pirmo drudzi. Dziesmu rļņg, .
skanigumu kavēja klausītāju pārpilnā lā- riw*«i^ir- »> i . , . « ^
le. Jo rīkotāji nebija pareizi novērtējuši «i*!^?.^**^ J,S"»T*" ^^^^^ P^Ai'
tautiešu dzīvo Interesi. «L^S^' ^i^i,™»?*^^^;
, , . . . . . t^^iM^Mm I"*' namu un turpmāk domā pilnīgi at»
Uels nopelns dubultkvartets ļivejdoia. ļ teikties no maizes darba. ui i^riJiS *^
nā ir brīvmāksliniekam A. Kalniņam, ku­ra
pieredze un māka veidot ansambli dod
labu ticību dzirdēt drīzumā Jaunu reper­tuāru
vēl labākā saskaņā. H. D,
Zvejnieces un Sņomieka
atvadu koncerts
teikties no maizes darba, lai varētu no«
doties vienīgi rakstniecībai. Viņš nulo
beidzis romānu Teika par septiņiem ku»
ģiem, kura darbība norisinās ap gadsimta
maiņu Vidzemes IDrmalā.
Ņujorkas latvieSu Jaunatnes literārais
pulciņi, piedaloties referentam Nik. Kal­niņam
un aktrisei Tonija! Kalniņal, sarl-
I kojis Ausekļa 100. dzimumdienas atceri.
Vijolnieka Zariņi. |tas^ dfit^o^s To-rbnto
Hamburga mūzikas konzervātorijā,
uzaicināts līdzdarboties nule Toronto no-
Mlndienes Vamera nometnē atvadu ļ JJJ^SjjJJ».^^^^^^^^
koncertu pirms doianās uz Ameriku !fJ^? ^Sf»^^
va baritons Arvīds Sņomieks un pianiste ^^i.'Pj^i?^,???*^^^^
Nāra zvejniece. Dziedonis bija Izvēlējies J " ? * Ti?nn
plašu repertuāru! J. Medlņa, L. Oarūtas, nākošajā mūzikas sezonā.
J. Kalniņa, P. Suberta, Sūmaņa, Caikov-1 Koloratursoprāns nga Muntere un ēel-ska
un Bizē darbus. Solists apliecināja I Uste KārUs Munters ieradušies Ņujorkā
krietnu tedmiku, bet kaitēja programmas I ^ kārto dokumentus Izceļošanai uz Ha«
nevienveidiba. Pavadījumus piekļāvīgi plfaksu, kur darbosies par paldagoglem
velea Nāra Zvejniece, nospēlējot ail dl-1 piis^tas otrajft mūzikas konzervātorijā.
vus Sopēna solo. Kaut gan Mlndienes Baletdejotājs R. Saule CIkagā pārskolo-
Varnera nometnē vēl mitinās ap 400 tau- Jles un strādā par mūrnieku, izpelnīdams
tiešu, klausītāju bija tikai daži desmiti. I nesamērojami vairāk nekā tiek maksāU
J. P. ' baleta paidagoglemu
zinu: ka tie!
\lt gan Luiss pirms cīņas
? hZ cieši pārliecināts
vairāk viņa puse
f,sSa2: l pārlabu viņam^
Ss^^^ādija, ka maz vairs l«
f Luisa, kas pirms divarpus
is neuzvarēts pasaules m«
S t o no viņa ,.ālfiem" būt
Šautā. Taču tās an bi]a
dējās spēka rezerves.
Vilšanos piedzīvoja ne vie
bet ari sacensības nkotaji,
Ņujorkas Jenkiju stadiona
tikai 22.500 skatītāju, un le
bija tikko 350.000 dol, no
Luiss saņem 35, bet Čārlzs
Ar šo summiņu eksmeistars _
rēs samaksāt savus nodokļu p
bet viņš tomēr nespēja atgūt i
būt vienam no diviem pasaule:
tariem, kas aiziet no ringa r.
rētl. Tagad šis gods paliek T
vienam pašam, kas 1928. g. i
no titula un nekad vairs to
ģlnāja atgūt; tagad viņš AS\
rigs virs. Likums „They neve
back" tomēr paliek spēkā.
*
V i c l j a un JapSna uzņemta starļ
kal& olimpiskajā komitejā (FIPA)
m& Jau 22. nov. Stutgartē pirmajai
sacīkstē p6c kara sacentīsies ar Svļ
SLl
Abonēšanas maksa minēta
maksa par vienslejlgas nonpare
vienreizīgu 10 iespiedumr, un
i.»
Ingrida VIksiis
EOMĀNS
(11. turpinājums)
Kad nonāku štābā, tur sastopu tikai kādu seržantu no ve­selības
rotas — pārējie aizbraukuši Elejas virzienā.
Seržantam ir saglabājies kortelltis, un to mēs abi klusu
ciešot salējam iekšās. Norunājam pārlaist nakti Kalpaka
ielas slimnīcā, jo tur dārzā izbūvēts bunkurs, kamēr šeit
nav nekā, kā vienīgi izgāztas durvis un tukšie logu cau­rumi.
No noliktavas paņemu šauteni un bruņu podu, kaujas uz­kabi,
un tad noslēdzu durvis. Ejam labi ar seržantu pa krē­slainajām,
izmirušajām Jelgavas ieliņām, un mūsu soļi spo­cīgi
dun starp gruvešiem un kvēpiem. Esam abi gluži
mēmi, un pat izdzertā lāsīte nav ietekmējusi mūsu garu —
ir tikai nelāgas priekšnojautas, sasprindzinātas gaidas, un
smacīgas skumjas kā bērēs.
Jūtu, ka esmu stingri noguris, manās kājās deg un sāp
senās brūces, un esmu priecīgs, ka sasniegta slimnīca.
lelienam bunkurā. Slimnieki gi4 uz lāviņām un nestu­vēm.
Noņemu uzkabi un palieku sev pagalvī. Patronu
soma spiež — labi sen tā nav gulēts. Nolieku bruņu cepuri
sev blakus, un pa rokai noguldu šauteni. Guļam kāpņu
galā bunkura priekštelpā, lai neaizsprostotu pieeju slimnie­kiem,
zeme te mitra un auksta. Bunkurā kā kaķa acs spīd
ploška, nāsīs spiežas mitra zemes smaka un pa reizei sīka
smilšu straumīte notek gar baļķiem. Tas viss tik zināms
un tuvs, simtām reižu izjusts un piedzīvots, ka laika at­starpe
pēkšņi liekas izzudusi, un šķiet, ka vēl vakar biju
šādā pat bunkurā — tikai citur, ar citam sejām un stā­viem
. . . Pavīd acis un balsis, kuru vairs nav, kas nekad
vairs netvers pēc bruņu cepures un šautenes.
Pēkšņi esmu sēdus. Miegs kā ar roku atņemts. Ploška
vairs tikko spīd. Nezinu, kādēļ esmu uzmodies, bet sajūta
tāda, it kā kaut kas nebūtu kārtībā. Tad dzirdu ārā rībienu
— sausu un spalgu. Tas taču nevar būt! Nedomājot esmu
uzlicis uzkabi un bruņu cepuri. Pamodinu seržantu, kas
nikni rūc, trijos soļos uzskrienu pa kāpnēm un veros siltajā
un mīkstajā jūlija nakts krēslā. Un tad atkal dzirdu: dak-žvīk-
krach! Noskan atbalss tukšajās ielās. Noskan nekau­nīgi
spalgi, sāpīgi asi un tuvi, šķiet gandrīz, ka kāds iesitis
pa seju ar slapju dvieli — tam vajaga būt tanku lielgaba-laml
Un Jau nākošā brld! noskan dobjais dukdukdukduk —
Maksis, nudien Maksis!
Krievi!
leskrienu atpakaļ bunkurā un, lai nedzirdētu slimnieki,
iečukstu aus! savam biedram:
„Celies, vecais, iet vaļā! Ņem pagali, un iesim ārā —
krievi!"
Kad izllenam no bunkura, gaisā Jau svīst rīta blāvums,
bet visapkārt nemitīgi skan dukdukdukduk... Un tad ātri
un nervozi noskan kaulu 3^ģis: rrrrrršS, rrrršS... So troksni
pazīstu kā savu kabatu — tas ātrais vācu ložmetējs, un lē­nais
dukdukduk ir krievu vizītkarte — tātad krievu kāj­nieki
ir šeit, kopā ar tankiem.
Nolemjam steidzīgi doties atpakaļ uz štābu. Tā kā nezi­nām
kas notiek, šautenes turam kaujas gatavībā, un mēģi­nām
virzīties ^iz priekšu klusu, pārāk neklaudzinot saviem
kaltajiem papēžiem pa Ielas bruģi, un pēkšņi šai rīta k l u ­sumā
man ienāk prātā gluži muļķīga un nepiemērota don^a:
„Ejam kā uz pīlēm," es saku, un mums abiem ar seržantu
Jāpasmaida.
Štāba tuvumā pilnīgs sajukums. Vācu karavīri kājām,
divriteņos un rekvizētos pajūgos dodas uz Rīgas pusi. Sa­tiekam
smago mašīnu, kuŗal piekārti divi prettanku lielga­bali.
Mašīnā vācu leitnants, latviešu kaprālis un vēl kādi
septiņi vīri. Pievienojos grupai un uzbraucam uz tirgus
laukuma, tur deg vācu komandantūra. Vācu majors pavēl
mums vienu lielgabalu atstāt šeit, otru novietot pie Vaļņu
Ielas kazarmēm, ieņemot fronti pret staciju.
Tā ir pienākusi astotā rīta stunda. Gudrojam, ko darīt.
Esam seši vīri, mums Ir viens 5 cm lielgabals, ar divām
bruņsitēju un vienu šķembu granātu, divas šautenes un
viens vestes kabatas mauzers. S k a i s t i ! . . . Jūtamies gandrīz
kā meksikāņu revolucionāru armija...
Nostāvam stundu — viss mierīgi. Romas kazarmju vir­zienā
reta kājnieku uguns un pa retam tanku bunkšķim.
Kļūst gandrīz garlaicīgi."
„Bet vai es jūs negarlaikoju ar savu stāstu?" Juris pēkšņi
aprāvās, un no sāniem paraudzījās Dagnijā sev blakus.
«Varbūt es runāju par lietām, kas jums ir gluži svešas un
vienaldzīgas?"
„Nekas man nav svarīgāks, kā Jelgava. Lūdzu stāstiet
visu, — visu, ko atceraties," Dagnija nopietni paskatījās
Dekšņa sejā, un viņš redzēja, ka viņas skats bija kļuvis
svešs un tāļš.
Paskubinājis mazliet zirgu, Deksnis nogrima tālāk savās
atmiņās:
^ «Turpat uz stūra ir pamestā kazarmju ēka, uzeju augšā
un uzlaužu medikamentu kasti. Tur atrodu morfiju, anti-tetanusa
tabletes un veselu stangu eleidrona tabletes. Aiz­nesu
visu šo bagātību uz pārsienamo punktu, tad aizsoļoju
pfiri ielai uz slimnīcu, bet tā visa pārcēlusies uz bunkura
Visi slimnieki pa nakti Jau aizvākti, palikušas tikai kādas
trīs sievietes, kurām kuru katru bridi gaidāmas dzemdības,
tad vēl firsts un divas māsas. Viena no māsām stāsta, ka
pretī slimnīcai kādas ēkas pagrabā esot policijas ieroču no­liktava.
Aizeju, un sērkociņa gaismā tiešām atrodu mazu
arsenālu. Atstiepju pie lielgabala kasti ar krievu čieku*
riem, kurus Jau grāvju laikā cienījām vairāk nekā vācu
apelsīnus, iemontēju degļus, un izdalu puišiem. Gribu vS
reiz doties uz pagrabu, bet pienākusi pavēle ieņemt pozīci­jas
pie gaisa tilta netālu no stacijas. Kaut kur gadījies
kāds civilists ar zirgu, un to nu iejūdzam savā dlžgabalā.
Stacija gaUgl sagrauta, palikuši tikai mūri ar tukšiem logu
caurumiem. Pie pieminekļa samesta vesela kaudze šauteņu,
virsnieku bagāžas kastes, mīnmetēji, dažādi kara rīM.
Tiklīdz esam Ieņēmuši pozīcijas, sūtu puišus pa vienam
turp — apbruņoties. Pāri tiltam ar divriteņiem piebrauc
daži vācu feldfēbeļi im, apkrāvušies šautenēm, brauc atpakaļ
frontes virzienā. Tie zina stāstīt, ka pirmā -veselības rota
apturējusi krievu virzīšanos \xt priekšu, bet tai sākot trūkt
munīcijas. Sameklējam ratus ar zirgu, un aizsūtām puišiem
veselu vezumu šauteņu, dažas patšautenes un munīciju. Par
otru rotu neviens nekā nezina, un pagaidām mūsu labais
flanks paliek atsegts.
Ieroču un lūžņu kaudzē atrodu ari šautenes granātstobru,
to priecīgs pievācu — vēl tikai Jāsameklē granātas! Turpat
mētājas arī dažas pamestas virsnieku kastes, im kad tās at­laužam,
tur atrodas labu labie padzērieni. Aiz muguras pie­brauc
vācu tankete, un tanku zēni pret divām pudelēm
konjaka Iedod mums prāvu kasti ar desām. Sal laikā mūsu
„atsevlšķais artilērijas divizions" pieaudzis līdz vienpad­smit
vīriem. Aiz tilta atklātā pozīcijā nostādīts vācu artilē­rijas
četrinieks, kas šad tad Ieklepojas, un pa saviem čet­riem
stobriem Izdzen spietu svlņa bišu kaut kur uz Auces
pusi, drusku pa kreisi no dzelzceļa līnijas. Apkārt klīst
daži vācu karavīri, viens. Ieraudzījis Izsprukušu ruksi, paceļ
šauteni un Izbeidz tā brīvības gaitas. Ar sivēnu pār plecu
Lielvācijas izsalkušais varonis pazūd pilsētas virzienā.
Vācu tankisti aiz savas tanketes uzkūruši mazu uguntiņu
un cepj desas, bet tanka lielgabala stobri pagriezti pret
tilta gala labo malu.
Pasaucu vienu no puišiem un lieku tam ieņemt pozīciju
ar patšauteni vienā līnijā ar tanketl, tikai otrā ielas malā,
lai viņa uguns klātu spraugu starp tiltu un ēkām ielas l a ­bajā
pusē. Novietojis otru patšauteni tilta kreisajā pusē,
ielūdzos ciemos pie tankistiem, kas mani laipni pieņem, un
tā iekožam uz iesma ceptas desiņas un piedzeram pa mal­kam
no pudeles.
ANGLUĀ: galvenais p&rstāviB uii
• lijas abonentu kartotēkas vadi
A. Veinbergs, 41, Cary8lort R<S.
don N. 16.
E. Andriņa, 37, Earls Court Rd.
don W. 8.
E. RIrdans, lo, Wiridie8ter Rd;
don N. W. 3.
A b o n e m . £ -/6/—; Blud.
-/8/3; ~/8/9.
ASV: P. E. Irbe, 1500. Sterling' Pu
Brooklyn 13. N Y ļ
A. Bllmanis, 509, 4th Street, S.
Washington, D. C.
Ed. Dobells, 503, 2nd Street, N
Waverly, ,Iowa.
Arv. Lūsis, Rt. 8, Coldv/ater. Mlsfi
RQd. Krafts, Zion Lutheran Chu
Dalton, Minn.
V. Pūriņš, 1028, Fulton E., Grand
pids, Mich.
J.Upesleja, 5322, W. WlfiCon8m ii
Milwaukee 13, Wi8.
P. Lapsiņš. c/o 0. C. Uvlngsi
Union City. Ind.
cago 10, 111. •
Kājiņj, 600. Tremontļ St., B«
Mass.
2.50; 81 u d. 0,19; 1,04; o,6J
AUSTRAujSi galvenais pārsttvl. tTr^Z' ""«bone
Adelame, 8 A °- ^•
Pem**',;^'. T- Georges TerraJ