Bavarijas Latviesu vestnesis, April 17, 1946

              LATVIAN NEWS BULLETIN
Redakd Ja-Editof ial Office: Ho tcl Ck)n vikt Dillingen/Donau. Bayem (13b) Iznāk divi rcifiM nedēlā -^Published twicc a weck.
Nr.30(32) \ Aatborized h y Military Govemmeot and UN RRA DHlingeni, trc5di<Mi, 1^6. g. 17, aprill
Rebeka Vesta (Rebecca We8t)
Viena pasaule -
dažādi ļaudis
Daudzi cilvēki mūsdienās tic, ka
Tisas starptautiskas grūtības izbeigtos
tādā gadījumā,^ ja pasaules mazās
valstis iekļautu lielajās valstīs. Vinu
loģika ir gandrīz nevainojama. Val-atis
i r tās, kas karo.* Tāpēc jo mazāk
mums būtu valstu, jo mazāk būtu
kafu.
Jāsaka, ka visļaunākais no intelek­tuāliem
noziegumiem ir pārlieka vien-kārSošana
T - iedoma, ka grūtas lietas
Ir viegjas. Mazās valstis nevar likvi­dēt
un pārvērst par lielo valstu da­lām,
jo tās īstenībā ir mazas valstis,
mazu cilvēku grupas, kas pašas kār­tojušas
savas lietas un jūtas spējīgas
kārtot tās ar! turpmāk. Viņām nav
tās kopības sajūtas ar jebkufu citu
grupu, kas tām dotu apmierinājumu
iet kopēja iejūgā. Ja tās absorbētu
kādā lielvalstī, viņas izjutīs netaisnī­bu,
kas var traucēt lielvalsts ritei^u
griešanos, vai arī tās zaudēs savu in­dividualitāti.
Jebkurā šādā gadījumā
viņas nebūs tās, kas bija pašas par
'aevi.';-:;-;; '^^^ •
Vai jebkad ir bijusi jaukāka un pa­tīkamāka
valsts par Dāniju? Kopen­hāgena
ar savu 18. ^gadsimta pili un
brīnišķi skaistām celtnēm bija
gandrīz visideālākā Eiropas galvaspil­sēta.
Tās karalis, kas bija milzis un
kp mīlēja bērni, staigāja pa ielām sar­kanā
mētelī un viham sekoja mazu
zēnu un meiteņu straume. Paši dāni
tomēr nav tikai pasaku tauta. Doki
iespiedās tik dzilii pilsētā, ka iecienī­tās
veikalu ielās bija redzami masti
un iedzīvotāji juta jūras sāļo dvašu,
jau .lūkojoties uz brūni iedegušiem
jūrniekiem vien. Ārpus pilsētas sākās
ārkārtīgi rūpīgās un'kārtīgās lauk­saimniecības,
kurās pateikti tik. dau-dzj
lauksaimnieciski atklājumi un kur
zemkopjiem izveidojusies tik loti laba
dzīve.
Dānijā neviens nav loti bagāts un
neviens nav arī nabags, bet lielākai
laužu daļai ir visa kā gana un vinu
dzīve ir izplānota piemēroti mērena­jām
iespējām. -Te daudz neizmaksā
izbrauciens uz laukiem, vizināšanās
buru laivā, pusdienošana restorānā
vai dejošana nakts klubā. Sīs glez­nainās
zemes apciemošana ir kā dzer-
^ fiana no glāzes, kurā dažreiz liekas
ir ābolu vīns, bet citreiz šampanietis.
Ārzemniekiem dāni toiiiēr bieži lie­kas
loti garlaicīgi —- sekli, sevī iegri­muši,
provinciāli, garlaicīgām etiķe­tēm
saistīji. Jo bieži mums tādu ie-spaidu
a LstāJ vīrietis un sieviete, kam
nav daudz naudas; bet kas savu māju
Izveido par ideālu mitekli savai gi-menei.
i
Dāni uzņēmušies grūtu darbu un
tam veltīti visi viAu prāti; viņus vada
to dzīves un darba' rutīna. Tādā
• veidā Dānija, neatkarīga maza valsts,
labi vada savu likteni un dara to ar
lielu nopietnību. Ja turpretim vinu
Iekļautu lielākā valstī, dānu tauta
kaitinātu tos, ar kuriem tai būtu jā-iet
kopo jā iejūgā; un savukārt arī vi-
M pati būtu sakaitināta. Dānijas
vienreizīgās labās īpašības, kas ir kā
dāvana visām citām valstīm, ar to
bīfiu zaudētas.
Tālāk uz ziemeliera atrodas Somi­ja,
drukmu un izturīgu cilvēku mazā
zeme. Vini pelna apbrīnošanu, jo
viAi dara visu to, kas — varētu iedo­māties
— paredzēts slaidiem un ele­gantiem
cilvēkiem; Ceļotājs redz, ka
somi izveidojuši asāku skatu nekā tā
kūtrā raudzīšanās, kāda mums ir spo­žāku
krāsu un gleznaināku kontūru
platumos. Kad mēs iemācāmies ska­tīties
tā, ķā. to dara vi6i, tad mums
paveras jauns un delikāts skaistums.
•Somu arcbitektūras stils citās zemēs
liktos dīvains, bet šai zemei un tau­tai
tas ir visīsstākais, tāds, kas dod
vieglumu un dažādību visur tur. kur
citādi būtu pelecīgums un - garlaicība.
Somi cel savas ēkas ne tikai skaistu-inam.
bet arī Ubākaiiln ilgākai dzī-
Hrošgiial Vinu dzīvokļu mājas, vinu
(Beigas 3. lappuse)
uz Savienotām
Frankfurtfi, 8. aprīlī (AP). — Ap­mēram
900 pārvietoto ūn nacistu va­jāto
personu, atjaunojoties imigrāci­jai
no Vācijas uz Savienotām Val­stīm,
1. maijā uz kuģiem atstās Brē-meni.
Braukšanas priekšrocību nosaka sa­skaņā
ar prezidenta Trumena direktī­vām
un kandidātiem ieceļošanas tiesī­bas
jāpierāda ar to, ka nacisti viņus
ir verdzinājuši vai arī, ka vini ir bē­guši
(no savām zemēm, — red.), lai
izbēgtu apcietināšanai
The Stars and Stripes
Izceļotāju kategorijas
Frankfurtā, 7. aprill (DANA). 1
Amerikāņu ģenerālkonsulāts ameri­kāņu
joslā publicējis amerikāņu ār­lietu
ministrijas paziņojumu, kuff
norādīts, kādas personas var lūgt at­ļauju
ieceloSanai Savienotās Valstīs.
Šinīs kategorijas ietilpst: 1. personas,
kuras pret vi6u gribu pārvietotas uz
Vāciju piespiedu darbam; 2. nacionāl­sociālisma
upuri, kam bija jābēg no
savām dzīves vietām ārpus Vācijas,
lai izbēgtu kara darbībai, un kas vairs
nevar atgriezties atpakaļ; 3. personas,
kuras rases vai reliģisku iemeslu dēl
vai arī savas opozīcijas dēl pret „NS-DAP"
bija padzītas no savām dzīves
vietām uii nogādātas koncentrācijas
riometnēs; 4. personas, kas bēgušas
no savām dzīves vietām, lai izvairī­tos
no apcietināšanas 3. kategorijā
minēto iemeslu dēl; 5. personas, ku­ras
vācu militārās iestādes piespiedu
kārtā pārvietojušas no viiiu dzīves
vietām ārpus Vāci jas militāru iemeslu
(bet ne militārā dienesta) dēl; 6. per­sonas,
kufām ir dibināti iemesli bī­ties
no atgriešanās savā dzimtenē po-lītiskas,
rases vai reliģiskas vajāšanas
dēl, bet katrā zinā ne vācieši kas nav
vajāti rases, reliģijas vai politikas
dēl. Kandidātu iepriekšējai izmeklē­šanai,
ieskaitot veselības un drošības
izmeklēšanas, noteicoši ir vispārējie
amerikāņu ieceļošanas likumi Lai
ievadītu prezidenta Trumena ieceļo­šanas
programmu, amerikāņu kara
kuģniecības pārvaldē norīkojusi 8 ku­ģus,
no kuriem piinnie divi 18. un 20.
aprīlī no Ņujorkas dosies uz Brē-meni.
„Die Neue Zeitung*- Minchene
Latviešiem 236 vietu kvota
Amerikāņu konsulāts Stutgartā, kā
jau ziriojām 16.martā, interesentiem
paskaidrojis, ka 1946. gadā latviešu
izceļotājiem uz ASV piešķirtas 236
vietas: Vairākās nometnēs amerikāi'.*
okupācijas joslā pēdējā laikā latvieši
uzaicināti īpaši reģistrēties, ja vini
vēlas izceļot uz ASV. Nevienā no
šiem gadījumiem, pēc mūsu informā­cijas,
nav bijis norādi jumu, ka lat­viešu
ieceļošanai šogad paredzētā
kvota būtu paaugstināta. V.B.
UNO grupa, kas izšķir 1000.000 DP likteni
Latvijas siitpa protests
par lO.febriiaŗa vēlēšanām
Latvijas sūtniecības Vašingtonā
mēneša biļetenā publicēts sūtība Dr.
A. Bilma6a iesniegums amerikāņu ie­stādēm
par 10. februāri notikušajām
vēlēšanām Latvijā. Sūtnis norāda, ka
vēlēšanas Latvijai Padomju Savienī­bas
Augstākai padomei nav uzskatā­mas
par likumīgām, jo Latvijas terri-torija
nelikumīgi^ un ar varu atrodas
padomju militāra okupācijl Sis vē­lēšanas
nesaskan ar Atlantijas Char-tu,
ne ari ar Vienļito Nāciju deklarā­ciju,
tāpat tās i r pretrunā 1945. gada
11. februāra Krimas deklarācijai ku­rā
teikts, ka kārtības nodibināšanai
Eiropā un ekonomiļsķās dzīves atjau­nošanai
jārada demokrātiski iestādī­jumi
pēc pašu tautu brīvas izvēles.
Sūtnis tālāk norāda, ka šīs vēlēšanas
neizsaka Latvijas tautas brīvo gribu,
pasvītrojot cerību, ka latviešu, tauta
sagaida savu tiesību un taisnības at­jaunošanu.
Satniii saka: — Es noteik­ti
protestēju pret PWdomJu Savienības
rīcību, lai aizstā\ļētu neaizsargāto
Latviju^ un sevišķi pret padomju vē­lēšanām,
kas uzspiestas bez palīdzī­bas
palikušiem cilvēkienu
Londonā, 9. aprīlī (AP). — Vienoto
Māciju komiteja vakardien sāka iz­šķirt
vismaz 1.000.000 bēgļu un pār­vietoto
personu nākotni
19 valstu delegāti angļu ārlietu vice-ministru
Hektoru Makneilu (Hector
McNeil) ievēlēja par priekšsēdi komi­tejai,
ko šīs problēmas noskaidroša­nai
nodibinājusi Vienoto Nāciju Eko­nomiskā
un Sociālā padome.
Komiteja apsvērs, vai bēgļiem un
pārvietotām personām dodamo palī­dzību
nākotnē būtu jākārto Vieno­tām
Nācijām, īpašai aģentūrai vai
arī ar pastāvošā aparāta kombināciju.
•Vissteidzamākā vērība veltījama
tūkstošiem polu bēgļu un polu armi­jas
locekļiem ārzemēs. Tāpat pirmā
vietā ir ari tūkstošu latviešu un igau­ņu
nākotne.
Sanāksmē pārstāvētas šādas valstis:
Austrālija, Beļģija, Baltkrievija, Bra­zīlija,
Lielbritānija, Kanāda, Kina,
Kolombija, Cechoslovakija, Domini-kas
republika, Francija, Libanona,
Jaunzēlande, Peru, Polija, Savienotās
Valstis, Dienvidslāvija tin Ukraina.
Iztrūka vienīgi Holande.
The Stars and Stripes
Tautu Savienība atklāj
pedejo sesiju
Ženevā, 8,. aprīlī (AP). — Norvēģi­jas
pārstāvis Kārlis Hambro (kas bija
sesijas prezidents, TSpēkšAi izbei­dzot
savu darbību 1939. g. decembrī,
kad karš izplētās pa visu Eiropu)
Tautu Savienības 21. un pēdējā ple­nārsēdē,
kas sākās Šodien, sacīja, ka
TS locekli sastopas, „lāi pievienota
dažus ķieģeļus un salmus drošības
valiia. celtnei." Hambro, no jauna ie­vēlēts
par TS prezidentu,, deklarēja:
„Mēs sanākam nevis tādēļ, lai noteik­tu
aktivitāti, kas jāvada no šī centra,
bet lai pārvadītu jaunā ķermenī visas
mūsu paliekošās — morālās un ma­teriālās
mantas un 25 gados sakrātos
piedzīvojumus." ^
Pirms pēdējft sesijas atklāšanas
.,AP" zi6oja, ka maz ticamiS, ka Ham­bro
pieminēs Tautu Savienības pēdē­jo
lēmumu, ar kuru no TS izslēdza
Krieviju tās agresijas dēl pret Somļju.
Tautu Savienības likvidācija, tur­pināja
„AP", nenotiks bez komplikā­cijām.
Daudz grūtību slēpj tādas pro­blēmas,
kādas ir īpašumu atdo>^ana
TS loceklēm, kuras absorbējusi Krie­v
i j a vai kuras tagad ir ienaidnieka
valstis,:
Vecajā Tautu Savienībā bija 44 lo­cekles
un visas šīs valstis, atskaitot 4,
sūtījušas savus- delegātus" uz- pēdējo
sesiju. Sesijā piedalās viens n o tiem
„The Stars and Stripes" 8. aprīlī
sniegtajā „AP" zinā no ZenevaS: par
Latvijas pēdējā delegāta Tkutu Savie­nībā
Jūlija Feldmana neatlaidīgo cen­šanos
4abut atļauju piedalīties TS pē­dējā,
sesijā zīmīgākā dala burtiskā
tulkojumā skan šādi: ..Delegāti no­bažījušies
par to, ka vi6a neatlaidība
varētu likvidācijas sanāksmē piespiest
Tautu Savienību iztirzāt mazās Balti­jas
valsts iekļaušanu Padomijā (Dele­gātes
are anxious lest his insistence
force the League to discuss Soviet
incorporation of the tiny Baltie state
at the ,liquidation meeting).
Pec nedēļas 4 lielvalstu
sarunas
Vašingtonā, 9. aprīlī (AP). — Ja
negadīsies kaut kas ārkārtējs, ASV
ārlietu ministrs Džemss Berness 25.
aprīlī. Parīzē kritiskā sanāksmē sa­stapsies
ar Ernestu. Bevinu, V. Molo-tovu
ūn toīiu Bido, pēc kam būs ie­spējams
noteikt, kad varēs sākties 21
valsts Eiropas miera konference. Tanī
galīgi jāizlemj līgumi kas atdos pilnu
suverenitāti nacistu kādreiz sabiedro­tām
Eiropas vaktīm — Itālijai, Bul­gārijai,
Rumānijai, Ungārijai un So­mijai
10. a p r . „ A P " ziņoja no Lon­donas,
ka miera konference Parīzē
varētu sākties maija beigās vai jūnijā,
— ASV bij. prezidents Huvers pēc
atgriešanās no E i r o p as ziAojis
ASV valdībai, ka pārtikas apstākli
Šveicē, Cechoslovakija, Polijā un So­mijā
ir „visumā grūti, bet ne nepane­sami,
ja uztur pašreizējās devas."
Šveicē dienas deva martā bija 2375
kalorijas, Cechoslovakija 2100, Polijā
un Somijā 1700. — Badam apdraudot
lielai^ pasaules daļas, Dān jas saldē­tavas
tomēr ir pilnas ar gau, ko Dā­nija
nespēj eksportēt kā vienīgi par
brīvu. Dānijai neesot kur likt ari
sazvejotās zivis. - — A S V Militārās
valdības zinojumiāi norādīts, ka ameri­kāņu
joslā no amatiem atcelti 297.000
nacistu, kas bijuši sabiedriskos ama­tos
un privātās rūpniecības vadītājās
vietās. Dcnacifikācijas grūtības rāda
tas, ka no ik 100 pārbauditiem vācie­šiem
49 bijuši aptraipīti vai saistīti
ar hitlerismu un ka tikai 1 no 100
varējis pierādīt savu pretnacistu aktī-vitāti.
Amerikāi^u joslā tagad iznāk
30 avīžu un darbojas 4 radiofoni—-
„UP" kategoriski atsauc Eiropā un
pat ārpus tās izplatījušās baumas, ka
krievu prokurors Rudenko vai kāds
cits Nīrnbergā būtu sžišāvis Gēringu,
— A S V gadā izdod 400 milj. dolāru
atombumbu ražošanai un uzlabošanai
— UNRRA un Starptautiskais Sar­kanais
krusts uzsākuši 400.000 pārvie­toto
personu rentgena pārbaudi, ki
izskaustu tuberkulozi amerikāliu joslā
Vācijā. — Japānu valsts svētkos To-kijas
ielās gandrīz neredzēja Japānu
karogus. „Loti vienkārši", paskaidro­ja
kāda japāniete, „gandrīz visi mūsu
karogi izmainīti amerikāfiu kafavl-riem
pret cigaretēm."
The Stars and Stripes
Latvijas laba
Pārvietoto personu nākotne
UNRRA's laikraksts ,.UNRRA
Team News" kādā rakstā iztirzā de­bates
un UNO pilnsapulces lēmumus
pārvietoto personu jautājumā. Rakstā
teikts: ,.Lēmums piespiedu kārtā pār­vietotās
personas nerepatriēt un radīt
īpašu starptautisku organizāciju pār­vietoto
personu nākotnes resp. izvieto­šanas
kārtošanai ir pirncipiāli svarīgs,
bet paies zināms laiks, kamēr to rea­lizēs.
Saimniecības un sociālās pado­mes
ieceltā komisija savus atzinumus
pārvietoto personu nākotnes jautāju­mā
cels priekšā UNO nākamajā piln­sapulcē,
kas paredzēta septembri. Tad
arī gaidāms galīgais lēmums. Bet arī
tad vēlpaies daži mēneši līdz būs ga­līgi
noteikts jaunās organizācijas ,rak-turs,
veikti financiālie priekšdarbi un
I adminlstiātivais aparāts varēs sākt
i darboties,' .^ajā laikā UNRRA turpi-
; naš' pārvietoto . personu apgādi.''
un kādā 1 ai kā ka trs pārvietotais Ie­radies
Vācijā. Tiem, kam pierādīs
brīvprātīgu ieceļošanu, lai pabalstītu
nacistus, atņems UNRRAV palīdzību
un tiem pašiem būs jārūpējas par tā-'
laku ietikšanu pie vāciešiem. Kara
noziedzniekus un personas, kuras ap­vainos
par; kādu noziegumu viftu
dzimtenē, izstums. Tomēr pieņem, ka
šādu personu skaits nebūs liels. Vai­rums
šādā veidā atdalīto būtu ļaudis,
kas uz savu risku ieradušies Vācijā.
Tomēr paliek pamatlikums, ka nevie­nu
, kas atzIts sanemt Vienoto Nāciju
palīdzību, pret vina paša gribu uz
dzimteni nesūtīs,, lai gan amerikāņu
. i es t ādes, cik vien i es pēj a ms, pū 1 as pa­mudināt
atgriezties dzimtenē, Pie-liem,
ka 1946. gada beigās vairs ne­būs
nekādu pārvietoto, izņemot tos,
kas nav repatriējami viāu opozicijas
dēl • pret pastāvošām ' valdībām to
. . X c \ v York Times" korespondents dzimtenē, •'^o grupu sastāda visvairāk
Grusons savukārt zi:;o, ka Baltijas valstu piederīgie un poli. Ja
Latvijas sūtnis Ziemeļamerikas Sa­vienotās
Valstīs Dr. Alfrēds Bīlma-nis,
uz kuru, tāpat kā uz citiem li­kumīgiem
Latvijas pārstāvjiem ār­zemēs,
tagad ar cerībām un paļāvību
raugās latviešu acis svešumā un, gri­bas
ticēt, arī tautieši kas palikuši
dzimtenē, ir Latvijas cīnītājs vii\ā
pusē okeānam.
Dr. A. Bilmanis jau no 1920. gada
vadīja Ārlietu ministi-ijas preses no­dalu,
bet ar 19:^2. g^du uzņēmās lat­viešu
pārstāvēšanu ārzemē.s, sākumā
Maskavā, bet vēlāk Amerikā, kur to
turpina arī tagad. Vihš nav apmieri­nājies
tikai ar diplomāta darbu vien,
bet plaši nodarbojies ari ar žurnāli­stiku
un lasījis daudzas lekcijas par
Latviju un tās vēsturi^ gaii Eiropā,
gan Amerikā. Arī tagad sūtnis Dr.
A. Bilmanis atrodajs pastāvīgā rosmē
un, sekodams pasaules notikumiem,
katrā vietā un laikā, kad tas izrādās
par vajadzīgu un ibspējamu, atgādina
latviešu tautas eksistenci, mūsu cerī­bas
un tiesības uz Latvijas jautājuma
taisnīgu izlemšanu. Daudzi iesniegu­mi
paskaidrojumi un notas nākušas
no vina darba kabineta un. ja šodien
vēl atklātībā to rezultāts nav tik sa­skatāms,
tad tomēr attiecīgos institū­tos
krājas informācijas materiāli kaa
būs ārkārtīgi svarīgi tad, kad mūsu
jautājums nāks svaru" kausos. Bez
tieši adresētiem rakstiem Dr. Bilma­nis
ir publicējis arī vairākas grāma­tas,
brošiiras un daudzus rakstus par
Latviju un tās nokļūšanu un stāvokli
abās okupācijas. Bez tam Latvijas
sūtniecība Vašingtonā regulāri izdod
Latviešu informācijas biļetenu.
Lai šis darbs, ko veicis un strādā
sūtnis Dr. A. Bilmanis un ko veic un
strādā ari pārējie mūsu pārstāvji ār­zemēs,
ari mums, latviešiem Vācija
būtu par ierosinājumu darīt Iespēja­mo
un netaupīt pūles mūsu tautas nā­kotnes
labā. Veidosim šeit savu dzīvi
tā, lai mūsu pārstāvji ārzemēs sajustu
mūs kā stipru balstu aiz sevis, Mūsu
darbs šajā virzienā t~ mērķu un rīcī­bas
vienība, saderība un ļ saskata ari
sīkās lietās būs labākais atbalsts, ko
šobrīd spējam dot un ko. no mums
sagaida mūsu pārstāvji
Sidnejs
valstsvīriem, ka palīdzēja izstrād.it
TS satversmi. 83
i amerikāņu militārās iestādes Vācijā
v. ancilu v i - ; ievadiju>as pārbaudes akciju, lai &y
\ risinātu pārvietoto personu jautāju-
! mu., Paredzams; ka- pārvietotās- perso-ticm
neradīsies nekāda cita aizgādī-ba.
gada beigās vi.nus vienkārši
iekļaus Vācijas valstī."
Glāzenbachas nometnes. Austrijā,
griešanās mūsu tautiešiem izteicies,
ka latvieši un i vispār baltieši Eiropā
kļuvuši daudz pazīstamāki. Jautāts
par mūsu nākotnes izredzēm, direk­tors
Galjons norādījis, ka pašreiz vēl
neviens nevar pateikt, kā izveidosies
mūsu nākotne. Pēc direktora personī­gām
domām, mēs varēsim-atgriezties
dzimtenē, t. i., ka Baltijas \ļalstīs iespē­jama
režīma maina, kaut gan viegli
konts Sesils. Pēdējās sesijas dalīb­nieku,
.vidū . ir arī Lielbritānijas pār­stāvis
Filips Noels-Bekers,- Cechoslo-i nas būs pakļautas zināmām atdalīja-! U N R R A ' s direktors F. Galjons, kas' tik drīz tas nebūšot iespējams,
vakijas Jans Masanks. Holandes van ļ nas procesam. P'irms aptaujas lapu iz- ^ nesien atgriezies no Amerikas, kur 10
Klefenss un Beli^ijas Pols Spāks. i dalī-^ anas noskaidros, kādā gadījumā " dienas pavadījis Vašingtonā, pēc at-
_ Latviskais ļ V ā r d s " , .Mērbekā
un „Latviešu Balss Austrija**