Bavarijas Latviesu vestnesis, January 31, 1951

              Jaunas
i^Mmt un tldiļ kattii
irojmdORiitiMgādfitHdtfebndhļkumrd« A d ā m tmS$$ uz
5 1 ! ^ Sft ^15? ^ peno- citu iSSStouTl^^
J«cl€m umtk invalldim u- t t . bu. clfc tbii ilgt praktfikl iiSgaim
S ***^*.Sf^^.W^ «agldi ati pia mo daiM iibetgiaMh. kad
Vnm mWmmmSiļfii^ Vlcnl. par bēgļu un DP poHtisko alzsarda^-
giii aa{l ir uz Ka* k i^ies tpaSa B^u dienesta ko-
MKhi fUl kidtt dtu zemi» jnrisija.
^^HP*E^ i?^'^*^ pwbttmai Direktora Haukinsona atgādināla,
fiimt^m tiii^^tka p i l i ^ ^ m leeaiotaiaa II- e\ direktora Raukinaons noiMIja. kums ir gpēkā tikai lidz i . g. 30. jū-hitariņu
baznīca iizskata oar lotilnijam. un iibredzet uz tē pagarinfiSa-minu]
nu praktiski Hdzināiai nunel Ikvie-gai^
nam lldil pēc «datuma Jlrēķinljai
liWF ar ia»Jo8anu uz Citēm zem6n vai art
- . ^ anittt paliManu Wdji. tft)at g a n^
vaMbia tiņanīt humian^ iļitet k a f z ^ izc^oiana
un Bifidittito Hkat no tauttalnmie* uz ASV. Kā d^r. Kaukinsons burtiski
allkitmi^ ,mO turpinSs kaŗavlhi
ittUĻ iirUotiii par nei^ed^inu, lietas emfgrēdjal xm ASV i^ērtot
llBfei Mfķiz^^ piOiek paiaaf l u i ^ l ^ kur tēs tiks atUktas.
aia^ kii^ nekādas Izredzes^ Turpre-atdca
jau MMitrUiJI, aielMjN^ mdbaizētoa
inkMrtnqrf«Mhmm dokumentus w^ virsniekiem gan nav ne)(i^
Stukinsv^nem. kas melnis Izkirtot du ceīibu* izņemot tol» kmm itmi-pittrili^
tui^enolanoa pieder^ pirbaudUuias un atzinušas par
Vm* ļpie«*«rt«em vHļ^ civMs pr(*sd^as
*AizgQui6 t^Ai laiki pi^tjlies» dēlKoHIlttmfi noridite, ka turpmāk
ki infllidt bieS vien ir apzinigākl^|i^ ač skH-m
oanttiiki dart)tnifki nekā glu« nings notfcs vlanlafdgi. Noraidlia-
IMaliOi KMiada t ā ^ m»^ atliManas gadllumā turpmāk
lisatoianM un nākdtnē uz* gandru vienmēr bds iespējams zināt
am iil p ^ ^ fiziskiem da^jiemeslua.^ I ^
sēktiem, U arf slimoti tzneinot tbc.l; tai varētu sekntfgāk veikt savu
MUpo divu mēneiu ta^^^^ palikuio DP labā« LWF
laiiilsivteo ļautu mītnēs ia^i^frēgulārt nepiedelamas ziims par ļau»
Bmbfenādenā'Strubā, kur bOs i ^ lu dUves vietu maiņu, kā arf vēla
' nui iioeļoianas zinnlu maiņu* Tāpat
nepiideiama stattstika pir neizvie»
toiamo grupām, spedticēiot to pa
kateg<»rUām. vede ļaudis, invaU-di
u. i i Jāuzdod arf tfdba un iero-
SlSir^«ir^li^JfM^fc^^^ Jiriii» «0 pnsonu skaits'.
5ff&Ji^W^&fflr SSH ļe«*»'es Vld« w da-cMttnRM
tt Stattett! Vln^ Msaule «ŠMUM'II^^
liMlm IH g8|}s k«tra <i|tl«i MnttiM iMtloIftiiu lat»Uaa MI-ui
biJBStea un saistījis savu pilnu art tisiotaIMtom.
M i t i ^ tiu^ bittlem viņi
tmdonM pademlu vhtnle-āpitamš,
vj^aia art solīta «atikia-als
ar;«ģll|Mi':Hi4l«"/^^^^^
KANAhA ATVnOLO
IECEĻOŠANU
: Kanuflas k<msidāt8^Frankfurtē rAe
ttoalņ«ļW^^ stājas notefkuml, kas
dbal piļMdIJis intormidju^^^^^^ jjUmeņu apgādnieki, resp.
•to Uilbrltliii]^ ukraiņu iaeeļot ar!
atjim, amatpetionftni),^^^^^^ Ijft^eķ- tad. Ja nevar sumaksfit pārvelanas
UimiMartēt^^ tādā «adlitimā
drt ilnfins tas, ka L savii vēlāk Ka-
Kānas l i tu kato^
tb^ jttegen) apglabāti 1 ^ ut»
Itd^jisK» nogaUnMMt U l i N M i : tils
_ ģimenes l ^ a l i H^
Artoa^ Vilis, Alma im lāifg Ooreckl
iki OlaiM, inddkti aMIto no Rf^
Oustavs Ortķfs,^ un
L A T V I JA
CHs žests
TreMIen, 1951. g. 81. j a m ^
m^nolniecibas uzņēmumus
fcc slimajiem
Jau ilgāku laiku 010 galvenai
ndtnd aagādā ttc sUmo bēg­ļu
)autājtua|i|o aevil^ to, k i ^ at­stāj
dzIednMRNis iestUes un ir spē-
Veisberga (^f!ŗes viete Latvijr nav ieslēgties normālā dzivē. Tuber^
zināma). Vietējā katoļu draudae uz hpiiozes dēļ ios cUvēkus vajadzēja
latviešu kapiem utstādiiusi p^emi- ieskaitīt sevišķā DP grupā, kurai
ņas zīmes ar mirušo virdu <era^ biia Jāsai^dā labāki dzīves apstākU,
st^em. Kapi loH skaisti apiconH. U ^ ļ k i uztišra, tā dzīvokļa tiņā. Tbc sU*
Kānas katoļu draudzei nosūtījusi pa-ļmajie pakļauti stingrai medidniskai
kontrolei, bet tie. kam turpina gfizē-
Sanu» ari tālākai, ambulatoriskai ār^*
teidbu.
SKAlilTA JAUNGAv^A nXVANA
Šveices v?»ldiba IRO ģenerāldirek­toram
Donaldam Kinislejam pav^ņo-s
t ē l « » t ^ ā s veselibas m B
grupa nav vaira piemērota smagam
fiziskam darbam. lEO galvenā m t^
mumus, un to adndnIstrMJa un
imatniekt komplektētos no bij. sHi&«
niekiem, kas iriirskolojuites arodan«
mācību centros* \nenu tādu uagi*
mumu paredzēts nodibināt MItmik
des apkaimē. Pamaticapitāls uzņēntH
ma dibinUanai rastos no LotemI
centra metallapstrādātāju un smalk»
medianilms n6wu tnaU&ām un dar»
ba rīkiem — kopvI^rtlM par 200401
DM; aizņēmuma bēgļu banld 5001
DM ua tatru UdzdalIbnMui» un no
IRO pirfļ0ti«nu -^'imimLthļĻi
mums darbosies uz kooperathA^
pamatiem ar metallapstrādāSanas uni
smalkmedianikas nodaļām, T U
strādās apm. 35 amatnield. Panākta
vienošanās ar Lutenzē j^bskcdoiidial
centra smalkmedianikas n o d ^ v|»;
mm K. Dumdm/kaa kopt tMM
iK)dalu vadnUiem isitrāiato proUlN
tu, lai drīzumā vaiitu ptāUta f l
realizēšanas. Art lutM^au batoiM
organizācijas plāno IfO^i PMtal»;
mu. J* Bfadtfiēs I
KANADAf LATVIBSV DAVAII4
LCK labMājIbas nosaie
Kļpadas latviešu izsOtttot 17
Sus sadald trOdgl^ tauUdlta
S^^^r»;^^ «;Zri«r ^ ««^«««a pārdmlošanas cen-mn^
r^?^ ierīkošanai, kur tbc slimos pār-
™ ^ 8«satovo vieglākam un ve-rllāa^
un nometnēs. SInl ^ P ā j e - j piemērotākam darbam. Viens
™ H ™ t t ^ ^ ^ Par spīti datiem
^.^!^n^^l«? v.w^^iiZ « ^ ^ ^ organizēšanā un
«iemītnieku apmādbā. kursanti gu-t5?
«LffiIis ^^vuši savas zināšanas un praksi da-mo
ģenerāldirektors šo Šveices pf^'^f^^^ ^ , ^ .
valdības l^^mumu nosauds oar «cēl- ^ « J ^ l ^ a j ^ P J ^ P»^™^
sirdīgu aktu". Tas pierādot, dk Jlkal retam ttKJ
Šveices tautai un valdībai svētus hu-P^at
mānisma trod<dias. ,.T« ir skai^?|. «M^^- T"f^iE^!2!SS:
kā 1aun<?ada dāvana sllmaliem bēic* ™ ^"^^H*. ^ ēi^t. At^^m^^Mam
ļiem," teicis ģenerāldirektors, ,4o M?u^ « t v ^
IRO slimnīcās vēl atrodas 4000 tbc ft<*Bma nodibināt rūpniecības uzņē-«ņāmējient
slimie, bet laika un ien>ēlu viņu Iz-ļ t^-,-.^:^ :»^A1^4 «7 P^I^MSA:»
vietošanai un aprūpei atlids maz.** l6Speļ& IZCSļOl 7 aKCl]&S
mo PAtlDTti NO BYir OARUAS
mAmmiM TintKOM EANADAB
Uz Ankaru devies IRO ģenerāldi*| Ptpudias mOsu idlnaksia |au ļpm^
rektora paltgs ar vēl diviem enitetā- Um jj^^ Sŗ^Jļļj
kiem mo daibiniekiem, lai palīdzē- d f f l . ^ " ?^
tu Turcijai atrisināt grōto bēgļu ] «n^u losia.
problēmu, kas radās pēc tam. kad no jlsS^^^J^ff
BulglrHas izraidlla 250000 turlmsj^i^t^ «^^gf^b^^
Bēgli Turdlā ieradās pēkšņi un bez Ur vismaz s MildnlelOem, lUnsiiss ar t
Inventāra. Pēdēio nadonālizēla ko- vai s piedari^ ttlWit,i iJSjgg^^
mōnlsti. Jaunais stāvoklis Turdjai
SANADAa EOmaUAa āJt^OĻV JOSLA
radījis lielas grūtības un tā griezu-1 ^ ^ i a i ^ o l ^ ^ ^ ^
sies pie IRO pēc palīdzības.
Sakarā ar nometņu pārvletofehu
LCK Inf^mnād^ nozare
un
MfAi. Pisoem atf Utiikss |Ua«iMS, Uti «r nottikinnu, kā augimMA propoidJa straaa^ un ncs^rldijoio sliu# bOta
Isturita. Ptoauittlo strlMtlni vscums
noteikts ao UHa Mttsm; mlnimiitts
strstnielctt vecuiAS pledertsltm is gid;
mlnlmllais vscums Jtunikim bēmsm t
a j M M a a ļM akdii aisi»ti nsgteos
LW.|X« ārētlt tatormādla.
t f t t f A i ļ A t r A ^ a i ļto Issaukui* RanattSUtm JIMt itstM
l a g a a a^roaas Utsilitmuiisvaiavlrsisai. Dsrt» Ka-
(21a) Attaustdorf t>. Detmold, nadS kS neapmSclUam itrāddaklam ^
flstnle#ā Izdarījis rēgulāil
Uetuhbdģusl angļu pdU^ kas
IL leviitojuii nervu slirmfpi, Bet 1^
tur to mekīDuŠi rdčā (aiut ari ne-lAmigD
dilt padomju ierēdņi
nadā pakāpeniski tāatmaksā. Sāku­mā
izceļotājam tomēr Jāiemaksā
^dolāri, vai attfedga summa vietē­jās
valsts ^lūtā. Tuvāka informā-dlat
Karlsmlie, tuts Hotel BulH^ng,
Kr^iīstrasse M* M.
Lager, B l 9
Telefons -* Augustdort 02
^i'l;ArV»iD AR«TS
ANTARKmA &K8PniICUX
AUitrSlfJāš i^%miftri|ir A ^
ptrmaikaa laftuvoianS. Akorda
kas tomēr vlegUUcs, nskt pit būvkoku iz»
itrldSšansi. Vecums 1S-4S gedl.
Vtiatitlo ttfSdidatoi akcUS priekšroka
vtenmtekiem, bet pieņem aif pmējušos,
Pic itrsšante^ icanadl tarktikas nodaļa par austrāliešu zi» | oarbi īsvtttos pē« kvaunkstuss.
hātniskās ekspedldjas ārstu Mekve- Raktuvju akcija pieņem vteamiekus un
rija salā nākošajiem 12 mēnešiem prei*twa Ptdijos tad, ia ut ar
iecēlusi Dr. J. Jērumu, kas paUaban « ^ f » ^ ^ ^ ^^S^'I^^^
uzturas pie ģimenes Gretas nometnē. ^SSi^Si^d^^^^^^ «e.
AuUmimuis akems
jau U4iad. m visas
iana oz louiadu n
farmu stiidāMNis,
itrtk k l apini. ^Peitsaas,
Kanādas masa ik<^r nori
vesem)as <HH nav nmOu _
icav»das lauracamo akdlf. ntvjSJi
tdkUes. Tlt. kas att&K
rakUii^tt vd meša d^uto,
aordiStl, var^iUtSrtoU
psrējo strādnieka ka
tseeķrfaMt hapiliē ai rtliai
darbam ar labu atslfaJUBUt i , ,
inttiUervs, Sl Wltdiila| fntiasļp
kas, Sl airstu^ Sl vetar^mtu^
bot veseUĀ, Sds H g* vedap un
ne vsirSk mJMrnieia. Vttamas
tiaSlaaas tfenro vaiota*
Haroka ļ^edSvt isUNi asssbļiļin
dsetss im vara mfi%mu UmM W^
matalsii maneH m dlViMQaji|ttaMt« m
namdarim, ne vstikaii par II g^ tr m
Ir. atdgoittmu stttadS.
IndUa mek» mašUisliaētlItt daiiMUi
Kaikua. Priekšroka 11-41 c vtetem ai
nedaudz stnilanSm Mfļu t«odā. t eMPļ
Ekspedīciju nosūks uz jauno darba
vietu marta sākumā, vēl pirms ru­dens
vētru sākšanās dienvidu Ledus
okeānā. Pirms tam vēl pārbaudāma
ekspedīcijas dalībnieku veselība, bet
Kanbērā izstrādājams sīks plāns vi*
sai nākošā gada darbībai.
precētas sievietes vai atraimes bez bif^ dsm l«-^,a. veeumS. jSkOt plemlroUtoi
nOļkalpoOias darbam. Meņem art pīt*
eētus bMbirntt pēros ar pletedtt miļturt-bas
un lauku darbos. Vecums n o l l -^ ••dem. Uņsmuma kSrtS art Itds Sl f.
aillirdifo mssu akelJS pieņem tikd
vieniniecei ar pieredsl sUmaitiBrai kopša*
ns. Vecums tādi.
tiis un mtturvldii^ tacbilologiis,
Irēia var dartai atiail OpUiri
pitsji un piilēUijt Pil
aetuement Piaeenient
Artura Aipilda v«r laesttt
Arturs Apials, dsim. Sl. li* Sl,
rSk drtvoja Lenckirdil, arinēa.
tagad It u dienot klda SMdItt
loats steidsattu laksut īsVir
emiipraeuas btfolm, EsdaH aTbh
Šim. 14, oas^jtl s i ^ UMJdlM
un emtiHJ^Srj^
radjM piedKiiK ka aatemlSs
vai umm stradnidttm ua Vtangtsapt;
štatu vēl jeprojim i^fti* bet It a t s i ^
Ja Apinis nebOs atrodams.
KURŠ VAINĪGS?
AOATEs Katari iioMANa
(H turpinājums)
Ap pulksten piedem ptepusdienā īMm Greja, sēdēdama
ar grāmatu rokāa h6ti^ hal», ieraudzīja Puaro nākam un
Jau pavtm nmti pārmttumitns, Taēu viņa tos neizteica. Kāds
Ipais vatbita Piiaro stjā viņd to Ued^
JDdvēlr brtepndp, mišdemolselle,^ viņš sadja un paņēma
meitenes rokas sa^ās.
JRaa tad notidsr Diāna satraukti jautāja.
J M vlldm sasniedai Bidoņu, kādā pirmSs klases kupejā
atrada mirušu sievieti/*
Mdtanei leja nd>ālēja.
i,Aniui Mtortaor
„Jā, Anna Mortso. Labajā rokā viņa krampjaini turēja
māzu stikla pudelīti i r dlskābi.*r
^Tā tad pašnāvība?''
R«rkuls Puaro daāas sekundes vildnājās. Viņš atbildes Iz»
tdksmē bija Jūtama rūpīga vārdu Izvēle:
policija domā, ka notikud pašnāvība**^
^Vn ko domājat Jūs?*'
JSx> i u i lai domātu citu?'*
JBet kādēļ viņa nonāvējās? Sirdsapziņas pārmetumu dēļ?
Jebda baUēm?'*
Beļl^a lēni pašūpoja galvu: 4>ilve var būt visai briesmīga,
mademdselle, Ir vajadzīgs loti daudz drosmes.**
,j4t nonāvētos? Jā, tur tiešām vajaga daudz drosmes,*
sacīja Diena klud.
JBet ari lai ddvotu vajaddga drosme.*'
x m
Nākošā dienā Puaro atstāja Parld, kamēr Diena* apbru-ņojudes
ar daiādu uzdevumu sarakstu, palika pilsētā. Lie­lākā
dala rīkojumu viņai šķita diezgan nesakarīgi, taču viņa
tos izpildīja pēc labākās apdņas. 2anu Dipcmu viņa redzēja
dīvas reizes. Viņš pieminēja ekspedldju, kurā ari viņai bija eiiedalās, bet tā kā DIēna neuzdrošinājās bez Puaro plē­šanas
sagādāt IMponam vilšanos, viņa turpināja spēlīti un
noi^^e sarunu uz mazāk bīstamām tmām.
Pēc iptecām dienām viņu tdegraflsld ddnāja atpakaļ uz
Angliju» Normans sagaidīja viņu stadjā un viņi pārrunāja
pēdiņā laika notikumus. Annas Mortso pašnāvība nebija sa-eētud
ndcādus lidos putekļus. Laikraksti sniedza Isu ziņu, ka
Parizes-Buloņas ātrvUc!enā k^a kanādiešu dāma R^ēarda
kundze devusies pašnāvā)! Sakariba ar depkavibu i|(dma-
Bnā ttdsrija pieminēta.
Normans Gāls un Džēna tagad liūcoiās nākotnē drusku ro-lainfik,
jo abi cerēja, ka nu visi sarežiSjuml beigušies. Taču
Normans nebija tik palSvIgs kā DŽēna.
,4^ut ari viņi turētu Annu Mortso aizdomās par savas
mātmi ncmāvēSanu/* viņš sadJa, „taču tagad, k»d viņa mļgā*
jusi no skatuves, nevienam vfiirs nebūs nekādas Inteiiiet
inekot nodegumam lldz galan^. Un tik ilgi, kamēr šl lieta
sabiedrības prtekSā nav pilnīgi noskaidrota, mums, natmga
velniem, nekādi nav līdzēts, sabiedrības prtekSfi aizdomas
krīt'uz mums tāpat kā agrāk.**
Oluli apat viņš izteicās, kad dažas dienas vēlāk PikadiUi
hoteir satikās ar Puaro. Detektīvs smaidīja: „Jūs art neesat
neko labāks par visiem pārējiem; jums šķiet, ka esmu vecs
virs, kas neko vairs nespēj. Bet paklaudeties: es ielūdzu jūs
vakariņās. Ieradīsies art Diaps un mūsu draugs Klensija
kungs. Man ir daudz kas stāstāms; tas interesēs art jūs.*'
Vakariņas patfja loti patīkamā noskaņā. Džaps sp^ēja
drsniga labvēļa lomu. Normans bija ziņkārs, bet BAr. Klen-sijs
Izrādlļās gandrīz tikpat uztraukts kā toreiz, ieraugot
liktenīgo dzdksni.
Pēc vakariņām, kad pasniedza kaflju, Puaro nedaudz ne­veikli
noklepojās, taču nekādā gadījumā nebija zaudējis paš­apziņu.
«Jilanl draugi,** sadja viņš, Mr. Rlenstjs manas metodes
ārkārtīgi interesē, kā viņš pats to saka. Ja tas jūs negarlai»
kotu, es gribētu «liegt jums īsu raksturojumu par tām me<»
lodēm, kedas pielietoju 2izeles gadījumā.**
Viņš izmantoja paud un īsi pārskatīja daias piedmes. bet
in^>dctora Diaps šai brl<n pačukstēja Normanam: „Cik viņi
uzpūtīgs, vai nē? Mūsu drauga palama varētu būt IedomI«>
gais!**
Puaro uzmeta viņam pārmetumu pUnu dcatu un iesāka:
««Notikumiem Prometejā es varu nepieskarties. Jo tie Jums
videm pietiekami padstaml. Atļaujiet man sākt ar to mo^
mentu, kad es — vai nu nejauši, vd kādas laimīgas zvaigz­nes
vadīts — palūkojos uz grtdu un tur, pa pusei Zizelet
kundzes melnās kleitas aizsegtu, ieraudzliu kaut ko. kas man
pirmajā brtdl atgādināja beigtu lapseni. Pati^lbā tas bija
dzelksnis, ko mežoņi lieto kā Ieroci, un pie tā bija piestlprt-nāta
dzelteni melna dda šļ^psniņa.
Dris pēc tam mēs no htt. Klensija uzdnājām, ka šādus*
dzelkšņus iedzimtie mēdz izšaut no pūšamā std>riņa, un
beidzot, kā jau jūs zināt, tika atrasts art pati fūšamals dob-riņš.
Kad mēs sasniedzām Kroldonu. manaii smadzenes bija
īsts ideju mudžeklis; taču, tikko biju spēris kāk uz dēta
pamata, mans prfits sāka darboties savā paradajā nepārspē­jam!
asajē veidā.'*
„Tālāk, Puaro kungs,** nosmīnēja Diapss. „*nkai mēģiniet
iztikt bez šis liekuļotās pietidbas!"
Puaro vēlreiz norobežojās no šis zobgalības ar ātru skatu.
,J^«aui tūliņ nodarbināja divi punkti," viņš Uirplnija. «Vis-pinna
^ tdpā ar nodomu Idaistā laimse, ko Dipona kimp
nosita, un pūšamā stobriņa atrašana. <- Kādēļ slepkava la
vienkārši neizmeta pa voittlātora caurumu? es Jautāju pēē ,
n(4>ratlnāšanas savam draugam Dilpam. Pūšimam stobri-ņam,
pie kura ^1 turējāa omu dmtt^ atliekas, gribot ne»
gdbot bija Jātiek agrt vd vUu ideatitMltiai» Ko^ no t i
spriedu? Proti to, ka depkava tišl v ^ i i , M plilifnais stbb»
rtņi tiktu atrada. Bet kād»? Tikai viena atbUde šķita
ģiska: atrodot saindētu dzelksni un pūšamo stduriņu, ghiit
dabīgi tika radītas alzd(»nas, te nodegums iadirlts ar Uda
instrumentiem. Patiesībā nodedznldca to vttea paviaam d l i
veidā.
Medidnaa lietpratēji savukārt pasteMroJa^ ka nāves le«'
meds ir Šis saindēUis tolksnis. Es aizvifaru ada un Jiutifi
sev: Kādā veidā visdrošāk var iedurt aaindētu dzdksid m l * .
rtjā? Un tilHņ sekoja art atbilde: ar roku!
Tas savukārt nostādīja gluži jaunā gaismā pūšamā st6b*
rtņa atrašanu. Radās Jautājums par attāluma tomu i d s l ^
kavibā. Ja vien es brtesml^ nekļūdos, tad 2izeles kundzes
depkava plei^Ja tieši pie vlņaa galda un pārliecās pār vlņu.
Vd lidmašīnā bija tādas pmonas, kas to spēja? Jā,
klāt divas — abi djuarti. Ikviens no viņiem varēja pietuva»
ties Zizdes kundzd un noliekties pār to, nera^ mfdeai
nekādas aizdomas.
Vd bez viņiem bija vēl kāds?
Nu, tur bija vēl Mr. Klendja vienīgais pasaileris, kaā
pagāja ded garām 2izeles dklekllm. Turklāt es atcerējos, te
taisni viņi bija pirmais, kas attistija teoriju par dzeUcsnI
un pūšamo stobriņu.**
Mdtonigl mētādamies rdcām rakstniete pidēca no kriUa.''
JCs pr^^tēju,** viņš sauca, «es protedējul T»s Ir bezkau«*
nlgs apvainojumsl**
„8eiatiea, mans mīļais!** pavēlēja Hericuls Puaro. „Vd tad
es Jau esmu beidzis? Man taču jums Jāizsteidro visas paki«
pes, patdcoties kurām es n<mācu pie sava beigu si»rleduma»
^ātoi tagad bija tātad tris teicamie vainīgie - Mlēdi,
Dēviss un mistera Kl«ndjs. Pirmajā mirMI nevl^ nddi^
ļ^^Pļ^n^tevas, taču tādē| vien Izdņu šd virztenā atvi*
Pēc tam es pārt)audlju visas leipējas sakarā ar lap-™-
Ak, d lapsene bija ļoti izteiksmlp. Sākumā to neviens Mi*
mānija, bet ap kafijas laiku to ievēroja vdrāM. Vai tas vtea
Jau nelikās diezin aizdtmilgi? Es lzvei(to)u sev dntau B
--lētuma tecaUu. Slepkava atidāja divus, vienu no otra
sĶutus ds trsgēdljas atrtskiājunnui. Pirmajā i^Jumā Zlze»
ka k u ^ bita sadzēlusi lapsene, un viņa mirud no dids vā«
juma, Sl atrisinājuma sekmes bija atkarigas no tā, vai dcp-
^;!f®.^** iespējams dzelksni pēc nodartjuma atical pte*
^ Inspektoni Džapu vienojāmies, te tas būta
bUls grūti kspējams. Es kļuvu domīgs ari par mdid dzd-teno
dda šķipsniņu^ kas bez šaubām tīšu prātu blla aamai*
nita ar sākotnējo sarkano, Id atgādinātu lapseni
^(tarplnājuma sekos)