Bavarijas Latviesu vestnesis, June 10, 1950

              L A T V I J A Sestdien. 1950. g. 10. lQni]l
Nr. 43 (387) 1950. g. 10. lOsijfi
NMIttGtot minutkris»tiii iiiglib& nn
tOtt «tMkaļ vlenlH, J» ttem pievienoli
a^BilEilta im mttonub utatatu «plok-sne.
Bsdākdja pttur tiesības manuskrip­tus
vajādzn^as gadSJumi Isin&t Ar autora
piKikftu vai UOdāUem parakstltof rak­stos
izteiktās domas nav katrfi ziņā ari
redakcijas domas.
Par nākotni
Aizveras nad(mālo trimdas skolu
durvis VldW£ Jatņiieii ieklīst visos
kontinentos; Baudd ieslikizas grū­t
i fiziskā darbā» bet ir ari diudz tā­du,
kas strit^lot tmt^āai pasākto
i ^ ^ u , kaut vai vakara kursos.
Jau locflai mums i r daudzas lieci-bat
par latviešu Jauniešu izcilām
seķn^ ASV, Anglijas, Kanādas,
AuistHaijas UC. valstu mādbaa iestā­dīs.
Par to mēs varam \M priecīgi
un lepnL
Taču nav Jāaizmirst vfens svarigs
iakton:' kas notiek ar šo Jauniešu
psicholoģijut Vai tie neattālināi no
taŗtvietibos un nedraud atldst milsu
tiutai zaļajam kokam? Rakstot par
emig^djui garfj^m prdbiēmām,
rakstnieks Jēkabs Zanders konstatē,
Itt par to Jaunatnes daļu, kās atstāja
d t i m t ^ garfgl nobriedusi, sevišķa
bīda nebdtu turama, bet jau gluži
citāds stāv<Mia bōa ar to paaudzi,
kas apmeklējusi svešu zemju skolas,
augusi un veidojusies Udzi svešu
zemju jaunatnei.' Tās dabīgā ap­kārtne
būs svešajā zemē. Cara pa­saule,
kas veklo mCisu dabīgo vidi
nākošai paaudzei nebūs vairs reali­tāte.
Svešumā veidojusies šī paau»
dze mūsu garīgo pasauli uztvers in-tvfitlVi
» kā uzņem skaisto, noslēpu-mdni
idevilcigo, nereālo. Bet vai
šip skaistums nebūs mēnesnīcas
sluistums pret dienas gaismas s]^-
kut
par mūsu Jaunatni lai velUta
vMii^ PAIICEJU APROPBt^ZSEDO
AIZJŪRĀM
^ eiai|Ācijas zemēs dibināsim
lliirkikos mazpulkus
Pirms kāda laika jau stāstījām
par LNP bibliotēku fonda lielajiem
grāmatu igrājumiem Augustdorfā.
Tepat atrodas arf LCK centrālā
mantu noliktava, kas aizņem četras
plašas telpas, piekrautas līdz gries­tiem
» SUbos un de)u kasf^ te ^ *
bājas maSmas drēbniekiem, kmrp-niekiem
un galdniekiem, aužamiet
stāvi, darba rīki un darbnīcu l i ^ r ^*
tas, darba galdi, liels skaita mēb^n,
t|pal redzamas rakstāmmašīnas, kla­vieres,
radio aparāti un veselas bēr­nu
dārzu un skatuvju iekārtas.
Viss tas Mdrefz iegOls par pašu bēg"
ļu naudu nometņu komitejām vai
dtfim mūsu organizācijām, kas vēlāk
savu eksistenci izbeigušas, DP no­metņu
apvienošanas un likvidēšanas
plānus realizējot Krietnu mantu
d a ^ LCK nodevušas ari atsevišķas
personas, izceļojot uz dtām zemēm.
Mantas andai vēl turpina ienākt,
tā ka I C K smagā mašīna imšreiz
atrodas nepārtrauktā kustībā, lai at­gādātu
uz centrālo noliktavu pie­teiktās
vērtības vai sadalītu L CK
piešķīrumus. Tautiešu vairākums
apzinās, i u viņiem par liekām kļu­vušās
mantas neatmaksājas pārdot
vecu lietu tirgū, pretī saņemot da­iļas
markas, bet ka tās var būt lids
atspaids paUcējiem, kam Vācijā nāk­sies
nodrošināt savu eksistend. Kaut
ari vēl ir daļa neapzinīgo, kas aiz­braucot
liekās vērtības i z i ^ o d vā­ciešiem
par smiekla cenu, nometņu
organizācijas un tautiešu vairākums
tās veltī tautas kopībai Krietns ir
to tautiešu skaiU, kas no pašas Au-gustdorfas
vai tuvākās apkārtnes no­metnēm
mantas, kuras l ie
par liekām izceļojot, nodod glabāša­nā
LCK ar noteikumu, ka tās pāriet
trimdas k<^lbas tpašuinā, vfejfem
ropas krastus atstājot Sādu uzgla­bāšanas
praksi ieteicams IflfeālizētldB^
rā nometnē turienes konUtiJIn^ vē^
lāk paziņojot ICK plup vajadidbii t is
nogādāt centrālā noliktavā.
LCK mantu fondu atceras ari tau­tieši,
kas jau novietojušies uz dzīvi
dtās zemēs. T l tautietis P. Kozuliņš
no ASV piesūtījis tris saiņus ar drē­bēm,
Dr. J. Prīmanis — 2 saiņusriini f%\mA MacAii^M
RietumpensUvānUas ev. l u i latvtttarļ U J f l Pa5«ir-«5
draudze Htsburi^ 6 saiņu» ar] iilAiUi
pārtikutbcslimaJilBm. DraudaiatM^f WWna
vadrakstā uzsvērts, ka Vādjā pali-n
^ nmriba. Nav Jāliedz iespējas
i e ^ zināšanas svešās skolās svešā
viOodi, b ^ nav ari Jābeidz Jautāt,
V9i nieitm, kas Toronto vidusskolā
ieguvusi, pimo vietu angļu literatū­ras
vēsiures zināšanā^ tik pat labi
Pfutfst ari latviešu literatūru? Tā
laiļkam gan būs ļoti retos gadījumos.
Bet tā tas nedrikstētu būti
Ķūr rast izeju?
Pirmā un galVēnā kārtā ģimenē,
tad jvētai^s skolā un baznīcā.
V t l i a ^ kraiti ceļa somā liekams
iespējami daud^. lasāmvielas,, ^kas
bērnam un jam^lfim stistitu par
Utv$jtt,lis \ i i s l m ) i i n i i ^ ^ un
ciņu varoņiem. IBēTpašā dzīvē jā­cenšas,
lai latviskais iņaunoi visur
un vienmēr, ,3s esmt^ litvietfs ula
tādēļ esmu lepns uz to,'' šim sauklim
itndfep*^^^^^4^
4aiiiies^i^^
^ ļt itti veidoties šīs
^w^dja^^mu garā, jāievēro
p k e j o i i ^ - -
Vbās iffiffā^ W li^uŗām notiek iz-ceļc^
ana, jaii i»stāv plaša un spēd-ga
maroulku organizācija, kas it se-l
^ ^ a S o ī i ļ « r ASV.^^^t^ P«e pē­dējām
ziņām, ir «5.000 mazpulku Jeb
4 H kiitM^ķi m sm^m^^
Pēc A S f l(|ipai|#tt W
bināšanai vajidzl^ vismaz 5 biedri,
val-
^ s šia l l p i i l ā a iUlaŠ^ var būt i i !
dtāds.'Ja ti^aiD& sadabūt neiHe-deiamo
biedru skaitu, var dibināt
savu, tīri latvisku mazpulku, kas tad
uzņemtu sakarus ar tuvākajām cen­trālām
organizācijām. Ja nepietieka­ma
dalībnieku skaita dēl savu lat­visko
mazpulku nodibināt nav iespē­jams,
tad jāiestājas par biedru pa-stāvošos
attiedgās zemes mazpulkos.
Norādījumus par izstrādāto projdctn
realizēšanu sniedz vietējo mazpulku
speciālilti. Bez tam mazpulku dalīb­nieki
var lūgt padomus un noridīju­mus
l a t v i s agTMKMfniem, lauksaim-niedbas
spedālisUem un lauksaim­niekiem,
lEas darbosies mazpulka tu-irtkajā
apkārtnē,
Sagal^^™, ka Jau tuvākajā nfl«
b o M ASV, KāosM un dtur radi*
sies latvieša agronomu un lauksaim*
nieku organizādjas. Tās tad latviešu
maq;>ulku jaunatnd varēs sist&na-tiski
palīdzēt ar norādījumiem un
attiedgās literatūras sagādi Kamēr
ādas organizācijas vU nav nodfM«
nājušās, laiku pa laikam nepMeia-mos
norādījumus sniegsim laikrak- ^
stos. Prof. P. Staros.
cējl bieži iedomājas, ka tautieši dtās JUtZEMNIEKU tJN VACŪ NOMET-zcmēs
viņus ātri aizmirsis, bet pa- ^ STARPA ZtJD STOSPLŪ RE20I
tiesībā tā nav. Viņus atc«cēJušiesM^ STARPA ^ u u 8>niurvw
pat tādi paši griltdieņi, kā bij. gal- Pakāpeniski iekļaušana vācu saim-sa
izpaSgi, kas patlaban atrodas kā- niedski i^stēmi, kas M t u jodā <te-dā
itāļu koncentrācijas nometnē. V i - iā vletS l l k i s jau martā, tagad tu-ņi
trūdgo atbalstam Vācijā no sava vojas bdgu posmam. Slēzvigas-Hol-mazuma
piesūtījuši IS starptautiski ŠteinsiS apgabalā gandrīz visu DP
pasta kuponus. nōmefi^u iedifivotāji Jau saņēmuši
LCK cer, ka šion cēlajiem piemē- vācu piersonibas dokumentus un ta-riem
sekos ari d t i tautieši Tāpat Igaddaiba pārvaldes steidzinātā tem-
LCK saimniecības nozare aicina no-|pā ikata cauri DP iesniegtunus, lai
n^tņu komitejas viņu daāādās ban- Hdz mo apriļpes >riWto būtu viss
kās izstāvošos atlikumus no valūtas kārtībā un katrs DP s a ^ ^ t u tam
reformas laika, kas paredzēti izmak-l pienākošos pabalstu. Ne reti vācu
sai 1954. g., t s. Festkonto pārvest uz iestādes iettrtojufttt spedilus Jtel-
Nord-Rheln Westfālis9be Bank Det-ļterus", kur ārzemnieki var kārtot sa-mold,
Konts 555, paziņojot par pār-ivas liefea. Jo darīšanas ar ti«n pa-skaitījumu
LCK, lai šos līdzekļus, rasti kārtojas ilgāk, kas dtādi traucē
nometnēm likvidējoties, nodotu I normāk) iestāžu darba gaitu,
trimdas k(H)ībai Vādjā palicēju ap-1 Slēzvi^-Holšteinā bija nometnes
rilpel ^ (p|«n. Ndštatē), kur vācu bēgļi no
Mantas saņemot centrālajā nolik-|op bija atdalīti ar stiepļu Var-tavā,
tās ieraksta ļnv^tāra grāmatā ļ būt torefe iM)tdoēJfim iestādēm vaja-un
novērtē un tad pēc L C K lēmumaļdzēja tā rīkoties, bet s e t o palikušas
piešķir pieprasītājiem, raugoties pēcļun tās vēl Hgl nāksies lijuši So-
^ . nepiedešamlbas pakāpes. Tā šinīs dien, kad rakstu l īs pierimes, sttep- dzlvokim hn^ latīrfuku tfrfi
Arientiha vķin
tabprit laņm
G R Ā M A T N I E K S
N E P A D O D A S U K T E N IM
Kad Kārlis Kūlmadis nometņu ap*
vienošanu un pārvietošanu drudzī no
Sitinas nokļuva NeiŠUtē, pēdēji
ieguva sirsnīgu grāmatnieku un gri«
matu galdu, Icāda nometnē Hdz šim
nebija. KooperāUvs gan piedāvāja
vienu otru izdevumu, bet pieredze
māca, ka grāmata siļķi nemīl un ko­pā
n^ader.
«Apgrozība vairs nav agrākā, to­mēr
ari tagad vēl i r daudz latvisko
grāmatu mīļotāju, kuri labāk atsa«
kās no biezāk noziesta maizes rie**
dena un cigaretes, nekā latviešu
irāmatas. Ir ļaudis, kas pMc katru
Jaunu Izdevumu. Kamēr vien lat­vietim
kabaU būs nauda, tikmēr vl«
uz Argentīnu saņ«nUi Uda mforaSciia:!^ūsūtīti Baltijas kristīgo studentu}valda td radītais svešums... Sa-
S S i J S f ī e c i j o J a n M nama iekārtošanai Hangelarā pielkari nāks lēnām un pamazām, bet
^SSl A ^ M u J ' k f ^ «n darba Jau dzirdēta, ka vācu austrumapga-tauts
bMls armliā un piedaUjies k ^ i , I rīkus izsniedz trūcīgām iz8krinētaģi-|bala bē|^ labprāt saistītos ar bal-
2SS»S*^£l*iJiS2f^.?**il^!ī!?* »swdas menēm vficu bēgļu n(xnetnēs un ari tieāiem l^pējai cīņai pret boļševiku
ffv*nM'ai?<lTi^^ IvannādSk Sirfriņā sevišķi ak- \ A VĪSI t f i ti
tasOni mlUtir* kujira nebOi icipejaiM.
5S irs ».;*StoclSieTve?S^ ^ . ® . toresēta sadarbībai ar latvieSiem i r
varmaciDam. omi ziņa s o v » ^ «fc-i ' ' m
t l v i Ir AustrumprūsUas bēgļu kopa / REDAKCIĪAi
/Landsmansehattk Ne mazāk i d n - Ir N « « ^ « / ^ o v j / / i f
nav ieroi^ežots. Jābūt veseitot. bez fizi. tUVOlaS 17.000 DM I baltvācu grupa, taču te arvien vēl
BA0X2A8 APCIBPSAlfA
sklem un'garīgiem defektiem, ar noteik. ļ ^„ , I /. T ' " 1 " , I nastāv zināma distance. Ari tai. vis-1 ^^S^Ki^^^^'^'S^JSL^^ tu arodu* KevSr lectiot: atraitnes, ikirte* Ifealiikaramajl fondi aprīļa ial-|*"«**v ^ n I J T I itl !?-?*"ļl* •'^«^ nes, atsevSkS^ lieiletM vai s l e ^ a^ īsaikuil litfl xie4o|vBS: Valkas maz kopējā pretkmņūnistiskajā dņā, | paibs l i o nodala^ j^leoL,
em.bfirnittttbez |(lmenes galvas. CM- E?!f^J®i;l*** J * » ^^ĪSS^JSil^A^^i^^^ ^
ierobeŗžoodtas, psrkaatmtālsJ t?.«^ >Wnf«««» JdSIiatM
garanti f i - ' SiSTilStfsS^īļte^^ ģlm^ U n Jāsaka, v i - I J »
tBMBiiāsu«)Ni tpiias. Ii* i . 1* Jfiaija fondā skaitās DM lltst^tIno« ^^J\smArTM^wt^x\^m^k»Zm I^ ī^taTmSS^ aqaujas plefi^lrSa- ?V « i e f & ^ ^J!!J«WJL?^.J^
nal iesniedzams Arģentlnfi diOvojoSiem | S » ' ! * ? . » . " i ^ t l ^ MMra^ssJiem aiN»leņnfitas IW t a Austruņiprūsi- j Jļ^J^
iraitt aemaksS ^ p i
Uda ļictislimas ^^enUElssiĻ i
Ueiajlem asinsradiniekiem, bet Ja tfidu sī^āotājteai.
Jākļūst par reāUtātl Tāda nostājat nav, kas varētu Uetu ierosināt uesi MI-ieaudzināma
no pašas mazotnes. g«*djas <toltc«ā, tad vispārējos notei-liaaittefBtri,
eiol iii»
Grēkotu tēvs un māte, kas to neda­rītu.
Svētdienaa skolā, kurai jākļūst par
tautdcdu miniatūrā, ģimenē liktie
savas tēvtemes pazīšanas un brtvis-kis
dzīvošanas pamati nostiprināmi
Jauniem raēcigiem stūrakmeņlon.
Sevišld gribētos aicināt neaizmirst
latvislto dziesmu, Neapstridams ir
atzfeums, ka l a t v l s k u ^ m a b H -
t ! b a v l s p i l n l g l k Izpaužas
l a t v i e š u dzlermā. Ttandēļ
nekad lai neaizmirstam, ka apklustot
latviskai dziesmai, apklHsīs Latvijas
tf^iele.
Ievērojams audzinātājs foktors
tautas dzīVē i r ari baznīca. Daudzos
gadOumos tā būs vienīgā vieta, kur
blakus lielajam ari mazā trimdini^
ka sirds smelsies spēku un izturību
palikt savas tautas piederīgam. Nē
gaudulīga lūgšana un pazmošanās,
b ^ .uguns vārdi jāmet no kanceles^
vārdi, kas aizdedzina un norūda. Vēl
vaiite, tiem Jārada spēks un ticība
uzvarai, kas no vlstālākāra dienvi-dus
svdmSm un ziemeļu tundrām
latvieti pirvedis tur, kur tā šūpulis
kārti —. s4vā ^hm zemē.
Tur mfls gaidīs milzīgs darbs. Tā
veicēja būs mūsu Jaunā audze. Cik
tīru un nadonāli spēcīgu mēs būsim
to uzaudzinājuši, tik diža un varena
celties Jaunā Latvija, kuras atdzim­šanas
bridis vēl tāls, taču Jau šķiet
Jaušams. Bet Udākais traģisms šajā
prid» bridi būtu, Ja mums būtu Jā­atzīst,
ka Latvija ir, bet nav vairs
īstu latvidlu. •Kpēc modrai Jābūt
sardzei par mūsu Jaunatnes dvēse­lēm.
So modrību uzliek mums mūsu
māte — mūžīgā Latvija.
J . Sudrabi^
LatvMu Federimstu Kustības
U^rmSciJM dala lldzSlnējfi IB vlett Iz-dtvutt
aiineihiikslu Sauciens Titēs. ko
redl^ K. KlrSteins. Tas ietver sevi
formāciju par LFK un citu līdzīgu or­ganizāciju
darbu. Ideolo^skus rakstus un
literāro dalu. LFK bez Vācijas pfiretāvl-bss
tādas vēl atrodas AnglljS, Beļģija.
Zviedrijā. Kaņadft» Amerika, un Austrā­lijā:
- , - _ vlsskargss
Jai minteka ^ment pat priecīga, £a!g^?L°gJg^."!r5!i!Liifļ*:
ka It kDpt ar ļaudīm, k a . n&k x^VSS^^£^^^i^UT^'
nViņu puses". ida M vieaa e ^ b lis otra, Sel saada
T i pamazfai āriii divi tik d a i i d a ^S^, S
pasauks kļūst par vienu. Lai tasiaes Msaiet pasMtiioaMtnir z t S s ļ ^^
. Latviešu nadonāUl apvleslba Kanādā pats notiktu ari i d d t ^ un — neaiz-1 ^^^*S^ SĪJJSSJT^^
nal. Izsktfnēttem ir visas tās pafia» ie- rāpēJat, lai sagSdita unUeileni iece|oia*lfMWAt tautbkfift intmsM im T ^ M I J S . "TS!?** ••P ^fS^SSSr M ^ . spējas, kū pārējiem. Jo apstāfiTkuruUM ien»ēias. ir ladevies novietdt I a a k a t r * " * ^ ^ ^ " P " * D o m ā j o t par «o avldo kāŗtfSa» kāda
Ierēdņa aisridljimi, ka Dr atvarot M l
kūmos paredzēUe dokumenU un ziņas
sniedsamss didves vietas tuvākajā Ar­gentīnas
konsulam (Frankfurt a/M., Haus-allee
aS), kas lOgimia formulāru ar savu
izziņu un atsauksmi vina UUāk MetAfia-
Jāpārjauno ieceļošanas
lūgumi Kanāda
nttotcreia. wtdianā8 izdevumu Udums I fadUamos tomēr radoifls grā^ku arf vēlēties.
Ieskaitot sauszemes un Jūras transportu), I darba sagādi, kipēe leceloiuutf akelļs
a tie būtu Jāsedz pālam braucējam, sp- kavējas» Lai Kanādas darba aUaUtrtjal
uvsid ISM-'MS Arientsnas ptao vai SSS-ļ kata pttnigl skaidrs plisksts par ka&dl>
no dolam vai isis-isee DM no ptis«iaa.|dattem, kas vHētos Ieejot Kaaadā
irika MenaMai
. _ JVUM. 1 «tMMmaa, mmm vv»«tiv« »«f««|w»
Labas darba iespējas viMda veida KLITA Idds tantlelas, kai Jav festtUJiA
amatniekiem im fiziska darba strādnie-liassmns, tos pārjasaot, sievleaelot ielf«
klam, art tiem, kam tespējams kSds ^ ļ l a i i u nekavē^Ues jpttņet, la ladsējs
vāts pasākums. Apmierinolas tās tecb-iKaBt kādu iemesla dēTBo tacefelaiias at-niskiem
darbiniekiem, bet vājas kanto-1 sakās; bes lādu saistības tt^maas aele*
ristiem, pat Ja prot valodu. Nekādu iz-ļ vēros. Tas pats Jālsvlre Jaaaa ISgnia Is*
redlu nav ārstiem, advokāUem, tautsaun- ļ inledsēJleoL LSsisd adtesējaad: Latviaa
niekiem ue. Inrlvēm profesijām. Darba I R^ef Assodatlon, P. 0. Boa m, OtUva,
izvēle pUnnn brīva. Paredzami zinSmi | Ont., Canads. 0 B )
ierobelojtuni pirmās dzīves vietas izvē­lē:
izslēgte s&lvaspUaēta un MO km ap*
kārtns.
Grleiotlcs pie Argentīnas konsula Uem,
kam nav radu un paziņu Argentīna, kas
par viņiem varētu galvot, ka nav kreisi
noskaņotu personas, Jāataaucas UB Lat-vielu
Savienību Argentīnā (Asociadon
Aicinājums juristēm
Sievteltt Juristu starptautiska apvienība Cie Inten^attoiial federatkm of Wom«n|kftB
W3m^ar sūtņa I. reMaiaņa starpme-lkiva
cttm Itiūds latviātt ttaaass«k advoUteslaelitt
vairāk bagUas par pālis kofeŗisn, ka
varot paņemt vagoaā lldst SāJāatS — k i
tad p m k ar ntO galvenās mllBes pa»
skal£«īiimlca|. ka katn DT var ņssBl II»
p^eis^oaa^l a^a k^a -A^ffl: i?
Httaa M katn pa valīt*
M I Z M A K T O lESPElAS, K O
SNIEDZ DARBA B0TA8 U N
INVALIDU PABSKOLOSANAS
CKNTRI
t i ^ . ... ««^ « . . ^ ^ 1 smerlMļņm Joslas valda aorāda blJ.
If22^ ff t ^ S f - " ! .22^«.!S ha^«^rtem, kam atņemts DP statass m
AUMK ka tt garanta par viņiem. Ja, ie* I k2a tādēļ paie^baaa pfitvfftBS VācUfi. di'*^JSSSriSL!?n'i;^2^ VSS'^ izmantot l a K S S ^ i ^ ^ l?L«SjS***'5£t patedMis, pastāvēs tt-
Argentīna. Vēlams plevlendt atbildei | uda^, m pge jasnS A8V DP Ieceļo-starpuuusko
pasu atbUdes kuponu. (in)|£Aas lUraott
ari pilekifodbas tmigrācljas slņā. Pal-reis
ir tāds stāvokUsTka darba roka trS*
kiuaa dll dalu latvlela rotu projektē
Ukvtdēt. Legaaia aakstu aa tavikl no-rādljuail
par laslāiaBos saņemsait aoBMt*
ņo komitejās.
Patdeiba mi altfniba tantleSeai, k u ļ lavaud, kori sakarā ar psirelt neUe*
ar Mviem iļedojamiea vslelBa InforaU* kalo aometņn MdVotāJa parvIetolaBu,
eiju mateiiaia tsdolann, Issaka LCK Arl^ nonāks vāea salABleciba ielIaakUBās ae-
I H i ? * ^ ^ !S?J* I f ? ^ Xr turpmāk aesaņeats valzt lEO
bergs. Blalja iiēnesi fondā lematoātu tt- aprttol, lo aprepēs laflni v u pagarināt,
du saflttsas: Iestājoties Helbarstt lavattda aaaU aa
u;«rttAņa ļostt DM ti»\ P. Pa* nērskololanas oeatrā. Ok iteāass» ata
pūrs Bad AibOngi - l l ; VMCAs VaUms Iestādes pasUvēs vlsmu mtt gada bel-nodaļa
- I I , N.J»selsgalvls Seagvardenā gam. japīeukas ar BonMtņa tabkīajlbu
- l> I. Tasie Grossaak^a - ll; blj.ļtesp. darba da|tt sterpnledbn, bet mvā-Ķielakēcas
B O B L Jikv. koa. — IS} tSLlkn informldja m legflt no B. Ancāna
ML Skaliņi,LatvUtrtHffgL
VBLmum SPOKTAV
600 DM CĪŅAI PAR
BRIVIBU
nn tiesttettt studeates ttedaSties orgsni-zScUu
4 fconifeiežes, l a ^ noUks Romā tMt » . . . .
a o , ; T ^ Jūlijiaa, kā ari komiteju sa- skan |atl sfiaigL Batu JāvBss, kd Ie Ja»
Bāksmēs ICadridē H. un JūUJā unltlIaBia paeāta^avākaft IBO artsu M »
Londonā It. un l l . JuUJi. Konference un f
komiteju apspriedb tiesiskus Jautāju-mas,
k u auiecu uz slevietim, bērniem,
audJdnālanu uo. un j^ānunās dalāduļ
pētkara prob^nau.
Latvieln Jurlstim, k u lo konferenci unļ
komiteja saaākamu vtlētos apmeklēt,
bet Bsnrarēa to U d z ^ u trūkuma dēļ, Ie­teicams
griezttu tteli pie aicinātāju or­ganizācijas,
ku, iespējams, sniegs mate­riālu
atbaUtu. Bak^t: BosaUnd Coodrldi
Bates, Presldent of International Fede- SiUon of Women Xawy«r8, IM So. Sprixxg
treet, Los Angelu U, Calilomia, U. S. A,
S'drasasiju ap
Ja dņa Iet dl^
Nometņu
dzīve
AUauSTDORPAS aometoe ar U. mai­ju
pakļauta vica pārvaldāt Nometnē
palreU ap loo latviSi - starp Uem n
vecie cilvēki pāri «I g. v. bez piederi
ais
Kam vimba, ko vajag ptašt,
Tāia tie v^Mk dņas taisa,
K s r l a ^ c l laOnL 9ēk«s kaisa.
9 ditt ^ tik v ^ t u BMkas.
Kur sMudI kājas» sabeMs lolBs.
Kass ai* «Bt valda diaiņl «ialg%
Tak viss t u Ir vieas taUims baiga.
Sf sērga tikai tādfi leĻ
Ka pieu ap to trabni caĻ
Ka prešu vtri itedu kaL
Ptti migla, t a t t u sanm maļ. ,
te Bcprtlsu m s pl«BifeaT&»
Ja gara dSIft tedS sals.
Tad preu varēs Ipalvu ļaut
Ca asalau v M leds graut.
Pret. p. S t a r e s .
P l e s i m e : Sajoa mums ptetOUtaJos
Utv. satdin vienība FalUngbosteia - 15; I (isb) Kevbarg/D., IBO BekabUttaUmi Cea*
IS^^rSSIP' ^ Sengvarāenu ter. Angļu JosU Odtfgu lefiēju tevaU-vaiCArnrCA
Bod. ~ isjlt K. Bou iUga- dlem sniedz Bveōbargls flrskokkiaais
bargi M} M. Ketau Misbacbā -1} De- centrs.
emigranti as DV valde Ifids nevaļas, kopu «n pār*
AustrāUJo - fl; A. Vcinbergs Auricna - sUvju aasUOt uvā a^tārtnē esoiās btj.
l?Aw^J"*"**'* Oldenburga - 2S; Herb. karavlrn kapu vietu aa lesam Joslu
VUka āUaeae Volfadrā - \%\ CBIW8 Bri- valdei alņas» minot mlnd» persoalUJu
genu latv. rotu koop. - IM; biJ. Hers- ar sHra apraksta par kapa stāvokH aa st-
- ^ LlepbMļfsItnaa vietu (vai ir piemiņu pUU»ne,
OēsttUMBU ^ II; K. BamanU muterē - kapātu vieU un kapa Nr.K
* l J. V^dema-ļ Amerikāņu Joslu valde no ŽS. marta
nU Bdbigena - : J ; i 7 ^ | w U ņ l Arolse-ļUdz u . maijam no ārsemlm saņēmusi an
A Zvirgsdiņl Arolsenā - S; sadalījusi W liedojnnra saiņu, pie kam
A. KrakUņI Brēaunē - M; Bad- DV Melnbumu nodala viena pati devul
Blin^ru latv. sUmnIekI — a^l; Latv. n saint DV pUnvarotf ASV A. Ltdaia
veco strUn. Voļterdingenu kopa - 11; par labu c i e t i ^ em vadja nsaktis U-Votņidras
apv. latv. kom. - 2S. Kopaļdzek|u viklanu akciju pirmo % Bedē}u
maijā iemaksāts - DM S i m I rezuīats pārsniedz III dotam.
glem. Viņus linis dienU aidnaia regls-1 pantos profesora resomijis nvus
Uēttu veco lauiu init&ēm BeUua uni tus par sportu im par prešu lomu sporta
m n d j i . Udztga r^strsajs. kS ditrd. j veidnālanā. kurus mūsu redaktoriem nā-nottkioi
ari veco lauiu mītnēs, k u Jculcas ar vipu plall izdebatēt aiHngimi no-
» « 5 f t ^ vacijā. UkulU LCP seatju noslēgumi. Us avO»
VALKAS nometne Ulmā. māc. A. Trd-ļ nieku leUldumu, ka sporu nņu laikrak»
Jam izceļojot uz Norvēģiju, paUkmsl bezlttā lasītājs gaida tilmat noteiku kā Jeb*
draodua gana. ikceļolanu procesi atro-1 kuru dtu InformMiJu. profesori pavad*
d u ar abi ērģelnieki prot A. Abele un I rakstā norida. ka iidartJU aptauju pis
mOtiķU Ed. Ortavaida. Nometņu sSlme ļ TrauniteUiu ap I4ē Latviju abooenttem.
pagaidām spiesta Izndzitia ar viesu ma-| kufā izrādies, ka par sportu no viņiem
cīajlem. Tā Vaursvētko laikā dievkal* interesēju tikai viens, ku pats kidrels
pojumu vadīja viests m8r. Dr. K. UUzēns. | biJU sportists. Neviens ar sacensībām
NEISTATES invalidu saime stājusies I un rekorda sportu noodarbotoe, Ja avi*
ukaros ar vācu Invalidu Medrfbu, saņe- i zes par to nerakstītu, mak pavadrakstā
mot no tas palīdzību %Mi tAdomu, gan ļ bur^skl teikts: „Es nepastāvētu, ks tOUn
ari cita vēl reaiau veidā. PSdēJais bled- vajadzētu pilnīgi UkviSt sporu nodalu,
ribu solis bija viņu prUIba DP invall- i Lai t i pagaidim paUek, kur pazinot sva-dus
pārvietot ērtis un piemērotas telpas, ļ rigākos notikumus no Utvielu sbortlsta
no tairam pUsēU, pirņemot V9 nomeuii, i cbtves. Par notikumiem, kam ar to nav
tos bija izlikusi 'sakara, nav Jēgu zl^yt**
Pievērsīsim pasaules sabiedrisko domu musu Hidenlm -
RAKSTĪSIM VĒSTULES ASV UC. DEMOKRĀTISKO LIELVALSTU VADĪTAJIEM, LAI VINI TAS SAŅEMTU 17. JŪNIJA.