1946-02-23-02 |
Previous | 2 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Balti un Baltijas jautājums
Baltu tautu kādreiz ieņemtās terri-torijas
rādiuss ap Baltijas jūru dienvidaustrumu
un dienvidus krastu ir bi^
jis diezgan plašs. Fakts ir, ka šis rādiuss
Austrumeiropas kontinentā pakāpeniski
saisinjājies. Mum$ nav zināmas
katastrofas, kas šo territ oriju sašaurinājušas.
Nezinām ari cēlonuis, vēstures
rīcībā ir tikai traģēdijas beigu cēliena
un arī vienīgi svešu un nepilnīgu
krpniku apgaismojumā. Tādēļ zināma ^
tikai notikumu šēma, ka slavu un ģermāņu
masas ārkārtīgā uzmācībā no ze-nies
iekšienes piespiedušas mūsu senčus
sakoncentrēties apmēram tagadējam
etnogrāfiskam stāvoklim atbilstošās
robežās. Nomākts viss, kas bija
palicis ārpusē. Mūsu tagadējās valsts
patstāvība līdz ar to uzskatāma no vienas
puses par pēdējo stādīju milzīgajā
territpriju un nacionālo zaudējumu
virknē, bet no otras — par jaunu pozīciju,
kufā balti izturējuši daudzos
gadusimtedus,' kamēr beidzot varēja
sākties mazo, bet patstāvīgo un naeio-ļiiālo
viengabalīgo valstu - noorganizēšanās!
,
l^nī sakarībā jāsaka, ka vēsturiski
unūsu rokās palicis dārguriis, par kuru
nedomājam, ka to no rokām izlaidīsim,
vai ka to arī varētu kāds pihiīgi
atņemt. ' Nacionālā v a l s t s modernos
laikos ir fakts, ko nevar vairs izdzēst
atsevišķi nelabvēlīgi notikumi. Tie ir
pārejoši.
Bet te rodas kāds cits jautājums, kas
iiav atkarīgs no atsevišķām mums nai-dīgāiii
varām un līdz ar to ir ilgstošāks.
To gribam še pieminēt, jo tas
pāri visai baltu līdzšinējai traģēdijai
jcmrojām met ēnu mūsu dienās. Tas
i r \ L Baltijas jautājums,'kā to jaunākos
laikos pieņemts saukt, un nenozi-mē^
neko citu,«kā cīnu par politisku un
ekonomisku virskundzību Baltijas ļjūfā
un tās piekrastēs. Starptautiskā politikā
kā nodibināt^ jēdzienu to dēvē
par Domiijium Māris Baltici. Sīs hegemonijas
jautājums bija kļuvis starptautisks
jau 13. g. s., kad kristīgās mi-sioTies
vārdā Vācija, Dānija un Zviedrija
Baltijas piekrastēs uzsāka krusta ka-fus.
i Šajā ģermāņu kopējā tieksmē uz
austi*umiem no trim sāncensēm vispirms
zaudēja Zviedrija (1220.). Tad
— Dānija (1346.). Palika Vācija, kurā
vismaz 4 e jure Livoniju uzskatīja
par sayu novadu, lai gan faktiskais
kungs bija Vācu brunnieku ordenis.^
Pēdējais noasiņoja UIO. gadā, Tannen-bergas
i kaujās. ' 1433. gadā Krievija
zaudēja Konstaņtinopoļi,^ līdz ar to V i .
dfisjūfas atslēgā pārgāja Turcijas rokās.
Tas Baltijas jūrā radīja jaunu
rosību: Holande sāka rosīgu, tirdzniecību
ūn nelolodama hegemonijas aprēķinus,
uzsāka jaunu cīnu par jūfu
brīvību! Vēl 1648. gadā Holandes sūtnis
uzsvēra: „Ja ierobežos tirdzniecību
Ŗaltijas jūlā, tad 10 gados Amsteŗ-dainas
birža aizaugs ar zāli un kuģus
*vajadzēs nokurināt malkā." Bet jau
1501. gadā bija sācis iedarboties jauns
ifaLķtļbrs, kas vistiešākā celil centās
taisni pēc virskundzības — krievi iebruka
Baltijā, lai izlaustos uz Rietum-eiropu.
Par jaunu sākās sacensība,
kur b e z krieviem figurē atkal Zviedrija
un kāds jaunradies pretendents — Polijā.
Baltijas jautājums kļūst plaši
starptautisks; jo ieinteresētas arī Rietumvalstis.
Visai mainSgo cīnu rezultātu
tomēr zinām: 1791. gadā visa
Baltijas pļiekraste līdz pat Prūsijai tiek
pieklauta Krievijai. Iznākums bija "tas,
ka pats Baltijas jautājums likās galīgi
palicis par Krievijas iekšpolitisku lietu.
Bet jau 19. g. s. beigās un 20.;g. s.
sākumā sakarā ar Krievijas un Vācijas
sacensīb-u bruņoto jūras spēku pavai-rošailā,
tas atdzīvojas, kļūst akttiāls un
beidzot noved pie visai pārsteidzošiem
atrisinājumiem. Pirmais pasaules karš
salauž abus sāncenšus, Krievijas un
Vācijas varu Baltijas, jūrā. Baltijas n^-
eionālās vienības izsludina savas terri-torijas
pār patstāvīgām valstīm. Līdzi
runā pārējās Eiropas intereses. Pāris
desmit gados Baltijas jautājums ieiet
pavisani jaunā fazē, lai gan vecās tieksmes
nebūt vēl nav galīgi iznīcinātas.
Otrs pasaules karš šinī procesā ir vēl
pārāk tuvs notikums, lai varētu zīlēt
kādus iznākumus, nerunājot par atrisinājumiem.
Mums jāpatur "vienīgi
vtērā, ka paši esam kļuvuši par jaunu
faktoru un ka tas var jūtami iedarboties,.
Baltijas jajītājumarn nonākot atkal
starptautiski kritiskā punktā.
Bet tā ir nākotne. Ko varam mācīties
iio pagātnes? Protams, ne tikai
vēsturisku pieminu. Mācamies vispirms,
ka baltu tautas gadusimtenos
zaudējušas lielu territoriju un lielas savas
cilšu daļas un ne jau bez cīnām,
bet taisni vissmagākās cīnās uzVvJoti
plašajām Eiropas un Āzijas dažādo
kultūru robežām. Šie zaudējumi bijuši
tiklab slāvu kā ģermāņu iespaidu
sfērās, kas arvien. nozīmējušas Eiropas
kulturālās un protams arī politiskās
stabilitātes 'apdraudējumu. Otrkārt,
mācamies, ka glužii i pie, Baltijas krastiem
pie virzītās robežas ūi\_pilnīgi savā
nacionālajā kodolā saspiesti, ar
mil?īgām varām kaimiņos, tomēr visām
ilgajām pārvērtībām cauri savās
pozīcijās esam pastāvējušiļ Treškārt^
paceļoties atkal līdz valstiskai suverenitātei,,
tautā ārkārtīgā straujumā bija
sākuši atrisināties ^ dzīvi jaunradošie
'spēki. Balti ^kā tādi .varēja s^kt runāt
par^ savu politisko nozīmi un seno uzdevumu
Austrumeiropā. Ceturtkārt,
realizējoties valstiskai Udejai,pŖts no
sevis grima atsevišķo cilšu bīstamais
lokalisms uņ provincionālā domāšana,
bet tanī vietā visplašākās aprindās cēlās
augšā tautiskās vienības griba.
iLīdz ar to radās dabīgs aizsprosts tam
draudam, ka ballu tautas arī pašā savā
kodolā varētu sākt irt, atsedzot politiskā
zinā tukšu lauk\i. Vecajā Baltijas
jautājumā tas nozin;iētu vienīgļ jaunu
i^epārvaranlu ierosmi hegemonijas tendencēm
un, protams, neizsīkstošu avotu
karifeiļd. Latvija bija .vēl neizveidota,
bet visuma jau loti noteikts postenis
Eiropas stabilitātei,, aizsprosts asins
plūdiem.
Sapratīsi^n tādēļ visā plašumā, ka
Baltijas tautu traģisma pilnā vēstur(e
nav nekas tāds, kas jiz baltiem vien attiektos.
Edgars Sūna ^
• ' _ • • • - . . • • • • ••. ..•/.••• . • . • •
Vai jiīsu nometne ir a
Lai Avarētu veikt palīdzības un aprūpes
darbu, nepieciešams pilnīgs pārskats
par visām latviešu nometnēm.
Jaū apzinātas pāri par 300 latviešu nometnes,
bet zinas nav vienveidīgas, ir
novecojušās un varbūt vairs neatbilst
patiesībai. . Tāpēc LCK Informācijas
birojs uzaicina visas nometnes iesūtīt
šādas zināsi 1) nometnes adrese, 2) nosaukums,
3) nometnes sastāva vispārējais
raksturojums (tīra latviešu, baltu,
jaukta nometne), 4) nometnes sastāvs
raksta nosūtīšanas dienā (kopskaits,
vīriešu, sieviešu un bērnu līdz 14 g.
skaits), 5) kādi zinātnieki, rakstnieki,
mākslinieki, žurnālisti, sabiedriski darbinieki
un citi plašāk pazīstami lietpratēji
ir nometnes dalībnieku . vidū
(uzvārds, vārds, darbības nozare), 6)
kādās teīpās ievietota nometne (barakās,
kazarmēs, dzīvojamās ēkās u. t. t.)
7) kādu uzturu saņem nometne ( a m i -
jas uzturs, UNRRA's apgāde, kaloriju
daudzums), 8) organizācija (kas nometni
uztur ~ VNRRA, Sarkanais
Krusts etc.),,yai komendants ir iecelts
vai vēlēts, vina uzvārds un vārds, kad
nometnes komiteja ievēlēta un tās sastāvs,
9) svarīgākie nometnes pasākumi
(skola, laikraksts, koris, teātra kopa
etc), 10). svarīgākie notikumi nometnes
dzīvē (kad nometne nodibināta,
ievērojamu militārās pārvaldes pārstāvju
apnieklējumi et(^.) *
Zinas jāiesūta nevien nometnēm, bet
arī ārpus" tām dzīvojoši) tautiešu^^ru-^
pām. Tieši šo tautiešu' apzināšana ir
loti svarīga. Ja izklaidus dzīvojošai
tautiešu grupai ir pārstāvji, tad ziņu
sniegšana LCK Informācijas birojam
ir vinu pienākums. Ja pārstāvja nav,
tad tautiešu pienākums vienotiesj kas
iesūtīs apzināšanas 'datus. \ S a p r o t a s ,
privāti dzīvojošiem savā rakstā nav jāatbild
uz jautājumiem^ kas ir specifiski
nometnēm.
Ik mēnešus līdz 10. da^tumam jāziņo
par iepriekšējā mēneša svarīgākām
pārmainām nometnē. Reizē ar ž^pzi-nāšanas
datu nosūtīšanu Informācijas
birojam, ieteicams tos nosūtīt arī savai
apgabala komitejai.
Baltijas universitāte Hamburgā
kā jau ziņots, darbu nevarēja uzsākt
paredzētajā laikā pēkšņi radušas sarežģījumu
dēl telpu jautājumā. Kā
mums zino, tagad grūtumi telpu dēl
pārvarēti un mācības universitātē varēs
sākties pēc 2—3 nedēļām.
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 23, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-02-23 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460223 |
Description
| Title | 1946-02-23-02 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | Balti un Baltijas jautājums Baltu tautu kādreiz ieņemtās terri-torijas rādiuss ap Baltijas jūru dienvidaustrumu un dienvidus krastu ir bi^ jis diezgan plašs. Fakts ir, ka šis rādiuss Austrumeiropas kontinentā pakāpeniski saisinjājies. Mum$ nav zināmas katastrofas, kas šo territ oriju sašaurinājušas. Nezinām ari cēlonuis, vēstures rīcībā ir tikai traģēdijas beigu cēliena un arī vienīgi svešu un nepilnīgu krpniku apgaismojumā. Tādēļ zināma ^ tikai notikumu šēma, ka slavu un ģermāņu masas ārkārtīgā uzmācībā no ze-nies iekšienes piespiedušas mūsu senčus sakoncentrēties apmēram tagadējam etnogrāfiskam stāvoklim atbilstošās robežās. Nomākts viss, kas bija palicis ārpusē. Mūsu tagadējās valsts patstāvība līdz ar to uzskatāma no vienas puses par pēdējo stādīju milzīgajā territpriju un nacionālo zaudējumu virknē, bet no otras — par jaunu pozīciju, kufā balti izturējuši daudzos gadusimtedus,' kamēr beidzot varēja sākties mazo, bet patstāvīgo un naeio-ļiiālo viengabalīgo valstu - noorganizēšanās! , l^nī sakarībā jāsaka, ka vēsturiski unūsu rokās palicis dārguriis, par kuru nedomājam, ka to no rokām izlaidīsim, vai ka to arī varētu kāds pihiīgi atņemt. ' Nacionālā v a l s t s modernos laikos ir fakts, ko nevar vairs izdzēst atsevišķi nelabvēlīgi notikumi. Tie ir pārejoši. Bet te rodas kāds cits jautājums, kas iiav atkarīgs no atsevišķām mums nai-dīgāiii varām un līdz ar to ir ilgstošāks. To gribam še pieminēt, jo tas pāri visai baltu līdzšinējai traģēdijai jcmrojām met ēnu mūsu dienās. Tas i r \ L Baltijas jautājums,'kā to jaunākos laikos pieņemts saukt, un nenozi-mē^ neko citu,«kā cīnu par politisku un ekonomisku virskundzību Baltijas ļjūfā un tās piekrastēs. Starptautiskā politikā kā nodibināt^ jēdzienu to dēvē par Domiijium Māris Baltici. Sīs hegemonijas jautājums bija kļuvis starptautisks jau 13. g. s., kad kristīgās mi-sioTies vārdā Vācija, Dānija un Zviedrija Baltijas piekrastēs uzsāka krusta ka-fus. i Šajā ģermāņu kopējā tieksmē uz austi*umiem no trim sāncensēm vispirms zaudēja Zviedrija (1220.). Tad — Dānija (1346.). Palika Vācija, kurā vismaz 4 e jure Livoniju uzskatīja par sayu novadu, lai gan faktiskais kungs bija Vācu brunnieku ordenis.^ Pēdējais noasiņoja UIO. gadā, Tannen-bergas i kaujās. ' 1433. gadā Krievija zaudēja Konstaņtinopoļi,^ līdz ar to V i . dfisjūfas atslēgā pārgāja Turcijas rokās. Tas Baltijas jūrā radīja jaunu rosību: Holande sāka rosīgu, tirdzniecību ūn nelolodama hegemonijas aprēķinus, uzsāka jaunu cīnu par jūfu brīvību! Vēl 1648. gadā Holandes sūtnis uzsvēra: „Ja ierobežos tirdzniecību Ŗaltijas jūlā, tad 10 gados Amsteŗ-dainas birža aizaugs ar zāli un kuģus *vajadzēs nokurināt malkā." Bet jau 1501. gadā bija sācis iedarboties jauns ifaLķtļbrs, kas vistiešākā celil centās taisni pēc virskundzības — krievi iebruka Baltijā, lai izlaustos uz Rietum-eiropu. Par jaunu sākās sacensība, kur b e z krieviem figurē atkal Zviedrija un kāds jaunradies pretendents — Polijā. Baltijas jautājums kļūst plaši starptautisks; jo ieinteresētas arī Rietumvalstis. Visai mainSgo cīnu rezultātu tomēr zinām: 1791. gadā visa Baltijas pļiekraste līdz pat Prūsijai tiek pieklauta Krievijai. Iznākums bija "tas, ka pats Baltijas jautājums likās galīgi palicis par Krievijas iekšpolitisku lietu. Bet jau 19. g. s. beigās un 20.;g. s. sākumā sakarā ar Krievijas un Vācijas sacensīb-u bruņoto jūras spēku pavai-rošailā, tas atdzīvojas, kļūst akttiāls un beidzot noved pie visai pārsteidzošiem atrisinājumiem. Pirmais pasaules karš salauž abus sāncenšus, Krievijas un Vācijas varu Baltijas, jūrā. Baltijas n^- eionālās vienības izsludina savas terri-torijas pār patstāvīgām valstīm. Līdzi runā pārējās Eiropas intereses. Pāris desmit gados Baltijas jautājums ieiet pavisani jaunā fazē, lai gan vecās tieksmes nebūt vēl nav galīgi iznīcinātas. Otrs pasaules karš šinī procesā ir vēl pārāk tuvs notikums, lai varētu zīlēt kādus iznākumus, nerunājot par atrisinājumiem. Mums jāpatur "vienīgi vtērā, ka paši esam kļuvuši par jaunu faktoru un ka tas var jūtami iedarboties,. Baltijas jajītājumarn nonākot atkal starptautiski kritiskā punktā. Bet tā ir nākotne. Ko varam mācīties iio pagātnes? Protams, ne tikai vēsturisku pieminu. Mācamies vispirms, ka baltu tautas gadusimtenos zaudējušas lielu territoriju un lielas savas cilšu daļas un ne jau bez cīnām, bet taisni vissmagākās cīnās uzVvJoti plašajām Eiropas un Āzijas dažādo kultūru robežām. Šie zaudējumi bijuši tiklab slāvu kā ģermāņu iespaidu sfērās, kas arvien. nozīmējušas Eiropas kulturālās un protams arī politiskās stabilitātes 'apdraudējumu. Otrkārt, mācamies, ka glužii i pie, Baltijas krastiem pie virzītās robežas ūi\_pilnīgi savā nacionālajā kodolā saspiesti, ar mil?īgām varām kaimiņos, tomēr visām ilgajām pārvērtībām cauri savās pozīcijās esam pastāvējušiļ Treškārt^ paceļoties atkal līdz valstiskai suverenitātei,, tautā ārkārtīgā straujumā bija sākuši atrisināties ^ dzīvi jaunradošie 'spēki. Balti ^kā tādi .varēja s^kt runāt par^ savu politisko nozīmi un seno uzdevumu Austrumeiropā. Ceturtkārt, realizējoties valstiskai Udejai,pŖts no sevis grima atsevišķo cilšu bīstamais lokalisms uņ provincionālā domāšana, bet tanī vietā visplašākās aprindās cēlās augšā tautiskās vienības griba. iLīdz ar to radās dabīgs aizsprosts tam draudam, ka ballu tautas arī pašā savā kodolā varētu sākt irt, atsedzot politiskā zinā tukšu lauk\i. Vecajā Baltijas jautājumā tas nozin;iētu vienīgļ jaunu i^epārvaranlu ierosmi hegemonijas tendencēm un, protams, neizsīkstošu avotu karifeiļd. Latvija bija .vēl neizveidota, bet visuma jau loti noteikts postenis Eiropas stabilitātei,, aizsprosts asins plūdiem. Sapratīsi^n tādēļ visā plašumā, ka Baltijas tautu traģisma pilnā vēstur(e nav nekas tāds, kas jiz baltiem vien attiektos. Edgars Sūna ^ • ' _ • • • - . . • • • • ••. ..•/.••• . • . • • Vai jiīsu nometne ir a Lai Avarētu veikt palīdzības un aprūpes darbu, nepieciešams pilnīgs pārskats par visām latviešu nometnēm. Jaū apzinātas pāri par 300 latviešu nometnes, bet zinas nav vienveidīgas, ir novecojušās un varbūt vairs neatbilst patiesībai. . Tāpēc LCK Informācijas birojs uzaicina visas nometnes iesūtīt šādas zināsi 1) nometnes adrese, 2) nosaukums, 3) nometnes sastāva vispārējais raksturojums (tīra latviešu, baltu, jaukta nometne), 4) nometnes sastāvs raksta nosūtīšanas dienā (kopskaits, vīriešu, sieviešu un bērnu līdz 14 g. skaits), 5) kādi zinātnieki, rakstnieki, mākslinieki, žurnālisti, sabiedriski darbinieki un citi plašāk pazīstami lietpratēji ir nometnes dalībnieku . vidū (uzvārds, vārds, darbības nozare), 6) kādās teīpās ievietota nometne (barakās, kazarmēs, dzīvojamās ēkās u. t. t.) 7) kādu uzturu saņem nometne ( a m i - jas uzturs, UNRRA's apgāde, kaloriju daudzums), 8) organizācija (kas nometni uztur ~ VNRRA, Sarkanais Krusts etc.),,yai komendants ir iecelts vai vēlēts, vina uzvārds un vārds, kad nometnes komiteja ievēlēta un tās sastāvs, 9) svarīgākie nometnes pasākumi (skola, laikraksts, koris, teātra kopa etc), 10). svarīgākie notikumi nometnes dzīvē (kad nometne nodibināta, ievērojamu militārās pārvaldes pārstāvju apnieklējumi et(^.) * Zinas jāiesūta nevien nometnēm, bet arī ārpus" tām dzīvojoši) tautiešu^^ru-^ pām. Tieši šo tautiešu' apzināšana ir loti svarīga. Ja izklaidus dzīvojošai tautiešu grupai ir pārstāvji, tad ziņu sniegšana LCK Informācijas birojam ir vinu pienākums. Ja pārstāvja nav, tad tautiešu pienākums vienotiesj kas iesūtīs apzināšanas 'datus. \ S a p r o t a s , privāti dzīvojošiem savā rakstā nav jāatbild uz jautājumiem^ kas ir specifiski nometnēm. Ik mēnešus līdz 10. da^tumam jāziņo par iepriekšējā mēneša svarīgākām pārmainām nometnē. Reizē ar ž^pzi-nāšanas datu nosūtīšanu Informācijas birojam, ieteicams tos nosūtīt arī savai apgabala komitejai. Baltijas universitāte Hamburgā kā jau ziņots, darbu nevarēja uzsākt paredzētajā laikā pēkšņi radušas sarežģījumu dēl telpu jautājumā. Kā mums zino, tagad grūtumi telpu dēl pārvarēti un mācības universitātē varēs sākties pēc 2—3 nedēļām. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-02-23-02
