1946-02-23-01 |
Previous | 1 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Authorized by MiUtary Government, DISCC QK. - 6870
Redakcija - Editorial Office: Herzog-Rudolf-Str. 49. Munich
Iznāk reizi nedēlā — Published Feekly
Nr.. 8/27
1946. g. 23. febniār I Minchenē
Būsim s a g a t a v o ti
Jau pagājuM rudenī, kad ^ kļuva
s k a i d r s , k a z i e m a m u m s jāpavada n o -
mītnēs, atskanēja aicinājumi i z m a n t ot
l a i k u zināšanu papildināšanai un
p r a k t i s k u a r o d u apmācībām, tādā veidā
n o m e t n e s pārvēršot p a r s a v U v e i da
t a u t a s augstskolām. Vairāk v a i m a zāk
— kā n u kņi'ā vietā r— t a s arī ir
realizēts u n vairākās lielākās nometnēs
dažādie k u r s i u n priekšlasījumi arī
a p p i e n o t i kopējā t a u t a s a u g s t s k o l a s o r ganizācijā.
I r m u m s n o m e t n e s , k ur
gandrīz p u s e n p n o m e t n e s iemītniekiem
(bērnus līdzskaitot) apmeklē kādus
kņrstts. *,
M a z l i e t fitāda a i n a r o d a s , i e s k a t o t
i e s kādās nozarē^ t a u t a s augstskolās
visvairāk k u r s a n t u . Vircburgā p i e m .,
n o 1 5 0 0 t a u t a s a u g s t s k o l a s apmeklēja-j
i e m t e c h n i s k o zinātņu nodaļā mācās
t i k a i n e p i l n a trešā d a l a . Līdzīgs stāv
o k l i s i r arī citās Vietās. T a s spiež d o māt,
k a vēl a r v i e n mēs n e e s a m iemācījušies
d i e z g a n s k a i d r i u n reāli r a u dzīties
tagodnē u n nākotnē, u n vēl a r v
i e n n e v i s p r a k t i s l i i e m a r o d i e m , bet
vispārizglītotajām [disciplīnām d o d am
priekšroku. i
T a m p r e t i m paklausīsimies, ko r a k sta
kāds mūsu t a u t i e t i s n o Argentīnas.
Viņš s a k a : „No s a v a s 15 g a d u p r a k s es
uii piedzīvojumiem svešās zemēs v a ru
u z s a u k t tautiešienv Vācijā: mācaties
a m a t u ! T a d j u m s būs kāds p a m a ts
z e m kājām, drošāka nākotne j e b k u rā
zemē.'' Viņš m i n arī piemērus, k a
d a r b u v a r a t r a s t a m a t n i e k i , m e c h a n i k i,
vitpotāji, g a l d n i e k i , k u r p n i e k i , drēbnie-'
k i u. i. t., b e t , piemēram, p a t ārsti esot
s p i e s t i spēlēt nakstslokālu orķestros
u n nīkstot tādos d a r b o s , k a m n a v n e ^
kāda s a k a r a a r v i n u specialitāti.
Taču nerunāsim p a r svešām zemēm
— ticēsim u n g a t a v o s i m i e s dzīvei paši
savā zemē. B e t arī t u r nākotne no
. • m . , ......
m u m s prasīs v i s p i r m s u n visvairāk f i z
i s k a d a r b a . Izpostītā z e m e a r s t i p ri
samazinātu ie^zīvo^tāju s k a i t u nevarēs
uzturēt agrāko ierēdņu u n c i t u a d m i nistratīvo
d a r b i n i e k u s k a i t u u n drošai-kā
e k s i s t e n c e arī dzimtenē sākumā b us
t i e m , k a s pratīs a n i a t u , v a i būs s a g a t
a v o t i d a r b a m lauksaimniecībā.
Neaizmirsīsim to! U n j a t a g a d n o metnēs
n o t i e k * tā, sauktās d a r b a reģistrācijas,
u n j a vēlāk varbūt t i k s radītas
iespējas v i s i e m saistīties darbā, k a i ^t
arī fiziskajā, t a d arī šīs iespējas\ i k v i e -
nqīii būtu jāpieņem u n jāizmanto. Te
jāiekalkulē arī apsvērums, k a d a r bs
d a r a m e i s t a r u , kā t a s b i j a lasāms mūsu
l a i k r a k s t a iepriekšējā numurā z i n o -
jutnā p a r M ' a n n h e i m a s tautiešu būvniecības
d a r b u a r t e l i , kurā piedalās un
Atzinīgi vardi par latviešu nometni
D a r b s remdē sāpes p a r d z i m t e ni
Nesen gan vācu, gan amerikāņu presē
bija izteikti nepatiesi apvainojumi
baltiešiem Vācijā. Jau tūdat pēc tam
noskaidrojās, ka šie pārmetumi neizteic
amerikāņu oficiālo viedokli un
vairāk uzskatāmi par pārpratumiem
vai nezināšanu. Tāpēc ar gandarījunni
tagad lasām lajā pašā amerikāņu armijas
laikrakstā „Stars and Stripes"
šādus vārdus par kādu mūsu tautiešu
nometni:
„Nesen amerikāņu armijas un
UNRRA's pārstāvji ieradās kādā latviešu
pārvietoto personu nometnē Ro-lenburgas.
tuvumā un atrada, ka tā izveidota
loti i)riokšzīmīgi. Pulkvedis
Nākoša ANO .sanāksme —
Nujorkcā
ANG i)ilnsapulces ļ)irmā sesija noslēdzās
15; februāri. Kā diplomātiskās
aprindas pasvītro, pasaules miera organizācija
ar rezultātiem var būt apmierināta.
Nākošo ANO sanāksmi paredzēts
atklāt š. g. ',]. septembrī Ņujorkā.
Pārvietoto personu jautājums
ANO kopsapulcē
Pārvietoto personu jautājuma apspriešana
Apvienoto Nāciju Organizācijas
pilnsapulcē ievilkās līdz vēlai naktij.
Pilnsapulce nolēma atļaut neat-griesties
savā dzimtenē tām personām,
kas to atstājušas svarīgu iemeslu dēl.
Pēc šī lēmuma PSRS delegāts Višinskis
iesniedza trīs priekšlikumus: bēgļu nometnēs
noliegt propagandu pret ANO
un pret atgriešanos dzimtenē, nomelnu
vadītājiem jāpieder lai pašai laulībai,
kurai pieder nomelnēs iemītnieki, un
ka nodevēji un kara noziedznieki nedrīkst
iegijt bēgtu tiesības. — Višinska
iesniegumus pilnsapulce noraidīja.
līdz a r t o praksē gūst apmācību n e v i en
t i e tautieši, k a s šajā nozarē j a u strādājuši,
b e t arī a g r o n o m i , mērnieki, ierēdn
i u n hrīvo p r o f e s i j u pārstāvji.
Būsim s t i p r i ticībā .savai taisnībai un
nākotnei. Bet būsim s a g a t a v o t i arī
t a m brīdim, k a d nometņu vārti aizvērsies
a i z m u m s u n m u m s a t k a l pašiem
vajadzēs pastāvēt, v i e n a l g a kādā zemē
mēs t a d atrādīsimies. -^aba—
Džons M. liamiltons, kas garākā inspekcijas
braucienā iepazinis daudzas
pārvieiolo personu nomelnēs, apsveica
nometnes komandantu Glāzeru ar panākumiem
sis nometnes izkārtošanā,
it īpaši pasvītrojot vina pūles noorganizējot
nometnes 86 bērniem mācības.
Kad UNURA pārncMua sis nomelnēs
ēkas, tās bija toli sliktā stāvoklī. ļCllā-zers
norīkoja visus nometnes iedzīvotājus
remontu darbos un pēc neilga
laika nometne bija ļ)ārvērsta par mazu
ļ)ilsētinu.
Glāzers izteicās, ka lielākā tiesalno-inetnes
iedzīvotāju esot no labām ģimenēm,
ar ievērojamu izglītību.i Viņi
izi)rotol darba nepieciešamību, jo tas
l)alīdzol remdēt sāpes par ^dzimteni.
Neviens no viņiem nevēloties atgrie-slies
Latvijā (acīmredzot, domātai Padomju
Latvija. Hed.l un cerot, ka nelikšot
uz to spiesti. Kāds jauns latviešu
skolotājs ir Glāzera palīgs. Arī
daudzas nometnes sievietes strādā nometnē
dažādus darbus, vai arī māca
mazākos bērnus. Visi skolnieki mācās
angļu valodu.
Kad (ilāzcram jautāja, kādēļ viņš izvēlējies
strādāt UNRRĀ, viņš atbildēja:
„i:s vēlos kaut cik palīdzei tiem, lam'
nav savas dzimtenes. Pats es esm-i polis
un šīs sāpes sjiprotu."
ASV diplomātijas panākums
.,.•(1?"' no Londonas zino, ka AŅO .sanāksmē
Savienotās Valslis centušās .samierināt
Padomju .Savienību ar Angliju
,.moderiuls vēstures lielākajā'diplomātiskajā
cīnā", reizēm atbals'ol l.on-i
donas viedokli, reizēm arī Masķ ivas
spraības. Kāds amerikāņu pārstāvis
izteicies, ka Padomju Savienīhi» vēloties,
lai .Apvienoto Nāciju Organizācijai
veiktos nākotnē uzturēt status (ļuo,* ta-
,(U PSRS saprotot šo status '\\io tā, lai
vispirms tiklu apmierinātas viņas prasības
Austrumeiropā, Vidu.sjūfas telpā
un Vidējos Austrumos. Ari Anglija
seot nogurusi no kara un, atzī<»tot, ka
militārā zinā Padomju Savienība un
Savienotās Va;lslis to pārspējušas^ arī
vēloties .status quo, taču paturot pa.sau-les
kārtību negrozītu. ASV visvjfir^k
atbalstījusi PŠRS prasības pēc kolonij
ju stāvokļa uzlabošanas. Diplomāti
uzskatot, ka Stetiniusam izdevies samierināt
Padomju Savienību un' Angliju
Grieķijas jautājumā.
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 23, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-02-23 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460223 |
Description
| Title | 1946-02-23-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | Authorized by MiUtary Government, DISCC QK. - 6870 Redakcija - Editorial Office: Herzog-Rudolf-Str. 49. Munich Iznāk reizi nedēlā — Published Feekly Nr.. 8/27 1946. g. 23. febniār I Minchenē Būsim s a g a t a v o ti Jau pagājuM rudenī, kad ^ kļuva s k a i d r s , k a z i e m a m u m s jāpavada n o - mītnēs, atskanēja aicinājumi i z m a n t ot l a i k u zināšanu papildināšanai un p r a k t i s k u a r o d u apmācībām, tādā veidā n o m e t n e s pārvēršot p a r s a v U v e i da t a u t a s augstskolām. Vairāk v a i m a zāk — kā n u kņi'ā vietā r— t a s arī ir realizēts u n vairākās lielākās nometnēs dažādie k u r s i u n priekšlasījumi arī a p p i e n o t i kopējā t a u t a s a u g s t s k o l a s o r ganizācijā. I r m u m s n o m e t n e s , k ur gandrīz p u s e n p n o m e t n e s iemītniekiem (bērnus līdzskaitot) apmeklē kādus kņrstts. *, M a z l i e t fitāda a i n a r o d a s , i e s k a t o t i e s kādās nozarē^ t a u t a s augstskolās visvairāk k u r s a n t u . Vircburgā p i e m ., n o 1 5 0 0 t a u t a s a u g s t s k o l a s apmeklēja-j i e m t e c h n i s k o zinātņu nodaļā mācās t i k a i n e p i l n a trešā d a l a . Līdzīgs stāv o k l i s i r arī citās Vietās. T a s spiež d o māt, k a vēl a r v i e n mēs n e e s a m iemācījušies d i e z g a n s k a i d r i u n reāli r a u dzīties tagodnē u n nākotnē, u n vēl a r v i e n n e v i s p r a k t i s l i i e m a r o d i e m , bet vispārizglītotajām [disciplīnām d o d am priekšroku. i T a m p r e t i m paklausīsimies, ko r a k sta kāds mūsu t a u t i e t i s n o Argentīnas. Viņš s a k a : „No s a v a s 15 g a d u p r a k s es uii piedzīvojumiem svešās zemēs v a ru u z s a u k t tautiešienv Vācijā: mācaties a m a t u ! T a d j u m s būs kāds p a m a ts z e m kājām, drošāka nākotne j e b k u rā zemē.'' Viņš m i n arī piemērus, k a d a r b u v a r a t r a s t a m a t n i e k i , m e c h a n i k i, vitpotāji, g a l d n i e k i , k u r p n i e k i , drēbnie-' k i u. i. t., b e t , piemēram, p a t ārsti esot s p i e s t i spēlēt nakstslokālu orķestros u n nīkstot tādos d a r b o s , k a m n a v n e ^ kāda s a k a r a a r v i n u specialitāti. Taču nerunāsim p a r svešām zemēm — ticēsim u n g a t a v o s i m i e s dzīvei paši savā zemē. B e t arī t u r nākotne no . • m . , ...... m u m s prasīs v i s p i r m s u n visvairāk f i z i s k a d a r b a . Izpostītā z e m e a r s t i p ri samazinātu ie^zīvo^tāju s k a i t u nevarēs uzturēt agrāko ierēdņu u n c i t u a d m i nistratīvo d a r b i n i e k u s k a i t u u n drošai-kā e k s i s t e n c e arī dzimtenē sākumā b us t i e m , k a s pratīs a n i a t u , v a i būs s a g a t a v o t i d a r b a m lauksaimniecībā. Neaizmirsīsim to! U n j a t a g a d n o metnēs n o t i e k * tā, sauktās d a r b a reģistrācijas, u n j a vēlāk varbūt t i k s radītas iespējas v i s i e m saistīties darbā, k a i ^t arī fiziskajā, t a d arī šīs iespējas\ i k v i e - nqīii būtu jāpieņem u n jāizmanto. Te jāiekalkulē arī apsvērums, k a d a r bs d a r a m e i s t a r u , kā t a s b i j a lasāms mūsu l a i k r a k s t a iepriekšējā numurā z i n o - jutnā p a r M ' a n n h e i m a s tautiešu būvniecības d a r b u a r t e l i , kurā piedalās un Atzinīgi vardi par latviešu nometni D a r b s remdē sāpes p a r d z i m t e ni Nesen gan vācu, gan amerikāņu presē bija izteikti nepatiesi apvainojumi baltiešiem Vācijā. Jau tūdat pēc tam noskaidrojās, ka šie pārmetumi neizteic amerikāņu oficiālo viedokli un vairāk uzskatāmi par pārpratumiem vai nezināšanu. Tāpēc ar gandarījunni tagad lasām lajā pašā amerikāņu armijas laikrakstā „Stars and Stripes" šādus vārdus par kādu mūsu tautiešu nometni: „Nesen amerikāņu armijas un UNRRA's pārstāvji ieradās kādā latviešu pārvietoto personu nometnē Ro-lenburgas. tuvumā un atrada, ka tā izveidota loti i)riokšzīmīgi. Pulkvedis Nākoša ANO .sanāksme — Nujorkcā ANG i)ilnsapulces ļ)irmā sesija noslēdzās 15; februāri. Kā diplomātiskās aprindas pasvītro, pasaules miera organizācija ar rezultātiem var būt apmierināta. Nākošo ANO sanāksmi paredzēts atklāt š. g. ',]. septembrī Ņujorkā. Pārvietoto personu jautājums ANO kopsapulcē Pārvietoto personu jautājuma apspriešana Apvienoto Nāciju Organizācijas pilnsapulcē ievilkās līdz vēlai naktij. Pilnsapulce nolēma atļaut neat-griesties savā dzimtenē tām personām, kas to atstājušas svarīgu iemeslu dēl. Pēc šī lēmuma PSRS delegāts Višinskis iesniedza trīs priekšlikumus: bēgļu nometnēs noliegt propagandu pret ANO un pret atgriešanos dzimtenē, nomelnu vadītājiem jāpieder lai pašai laulībai, kurai pieder nomelnēs iemītnieki, un ka nodevēji un kara noziedznieki nedrīkst iegijt bēgtu tiesības. — Višinska iesniegumus pilnsapulce noraidīja. līdz a r t o praksē gūst apmācību n e v i en t i e tautieši, k a s šajā nozarē j a u strādājuši, b e t arī a g r o n o m i , mērnieki, ierēdn i u n hrīvo p r o f e s i j u pārstāvji. Būsim s t i p r i ticībā .savai taisnībai un nākotnei. Bet būsim s a g a t a v o t i arī t a m brīdim, k a d nometņu vārti aizvērsies a i z m u m s u n m u m s a t k a l pašiem vajadzēs pastāvēt, v i e n a l g a kādā zemē mēs t a d atrādīsimies. -^aba— Džons M. liamiltons, kas garākā inspekcijas braucienā iepazinis daudzas pārvieiolo personu nomelnēs, apsveica nometnes komandantu Glāzeru ar panākumiem sis nometnes izkārtošanā, it īpaši pasvītrojot vina pūles noorganizējot nometnes 86 bērniem mācības. Kad UNURA pārncMua sis nomelnēs ēkas, tās bija toli sliktā stāvoklī. ļCllā-zers norīkoja visus nometnes iedzīvotājus remontu darbos un pēc neilga laika nometne bija ļ)ārvērsta par mazu ļ)ilsētinu. Glāzers izteicās, ka lielākā tiesalno-inetnes iedzīvotāju esot no labām ģimenēm, ar ievērojamu izglītību.i Viņi izi)rotol darba nepieciešamību, jo tas l)alīdzol remdēt sāpes par ^dzimteni. Neviens no viņiem nevēloties atgrie-slies Latvijā (acīmredzot, domātai Padomju Latvija. Hed.l un cerot, ka nelikšot uz to spiesti. Kāds jauns latviešu skolotājs ir Glāzera palīgs. Arī daudzas nometnes sievietes strādā nometnē dažādus darbus, vai arī māca mazākos bērnus. Visi skolnieki mācās angļu valodu. Kad (ilāzcram jautāja, kādēļ viņš izvēlējies strādāt UNRRĀ, viņš atbildēja: „i:s vēlos kaut cik palīdzei tiem, lam' nav savas dzimtenes. Pats es esm-i polis un šīs sāpes sjiprotu." ASV diplomātijas panākums .,.•(1?"' no Londonas zino, ka AŅO .sanāksmē Savienotās Valslis centušās .samierināt Padomju .Savienību ar Angliju ,.moderiuls vēstures lielākajā'diplomātiskajā cīnā", reizēm atbals'ol l.on-i donas viedokli, reizēm arī Masķ ivas spraības. Kāds amerikāņu pārstāvis izteicies, ka Padomju Savienīhi» vēloties, lai .Apvienoto Nāciju Organizācijai veiktos nākotnē uzturēt status (ļuo,* ta- ,(U PSRS saprotot šo status '\\io tā, lai vispirms tiklu apmierinātas viņas prasības Austrumeiropā, Vidu.sjūfas telpā un Vidējos Austrumos. Ari Anglija seot nogurusi no kara un, atzī<»tot, ka militārā zinā Padomju Savienība un Savienotās Va;lslis to pārspējušas^ arī vēloties .status quo, taču paturot pa.sau-les kārtību negrozītu. ASV visvjfir^k atbalstījusi PŠRS prasības pēc kolonij ju stāvokļa uzlabošanas. Diplomāti uzskatot, ka Stetiniusam izdevies samierināt Padomju Savienību un' Angliju Grieķijas jautājumā. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-02-23-01
