Bavarijas Latviesu vestnesis, February 23, 1946

              Dziesma vieno tcĻtas
i S n t a atsaucība Pāsingā u n Loengtlnā
Nesenais speciālais Baltijas tautu sa­rīkojums
UNRRA's galvenajā mītnē
Minchenes Pāsingā saistīja itin prāvu
klausītāju un, vērotāju" pulku, —
UNRRA's darbiniekus. Ieradušies arī
amerikāņu armijas virsnieki. Bez ofi­ciāla
svinīguma un ne pārāk dižā ap­jomā
— tā tomēr neapšaubāmi bija
latviešu, lietuvju un igauņu dziesmu gā­j
a sekmīga parāde.
Bet nevien katram daiJa īpatnēja
•melodiju vijuma cienītājanl bija ieprie­cinājums,
estrādē kāpjot, dziedātājai
Veltai Ozolai, vijolniekam Hubertam
, Aunlerem vai lietuvju korim. Krāšņos
lietuvju tautas tērpu:^, vinu tempermen-tigās
dejas un mīisu baleta solistu de­jas
kultūrai vērojot guva savu baudī­jumu'
arī acs. Baletmeistars Osvalds
Lēmanis ar partnerēm Mirdzu Tillaku
un Veru Lichačovu radīja īpašu noska­ņojumu.
Apbrīnošana un priecīga pār­steiguma
izsaucieni, atskanēja skatītāju
solos.
, Dziesma vieno un^ pacildina. Dzej­nieka
vārdiem runājot: miīzika tīra un
skaiļdro dvēseles. Ne velti sens latvfe-šu
teiciens skan: „Launiem ļaudīm na-va
dziesmu." Mūzikai ir brīnišķs vie-notājs
žpēks. Šajā Pāsļngas vaļkarā at­skanot
lietuvju dziesmai par vinu lik-tens
upi Ņemunu, jo sevišķi varēja lī­dzi
ieviļņoties arī katra latvieša sirds.
Bet par cik lietuvju dziesmas šalko
skumīgākos toņos kā mūsējās, par tik
Vai jus to ziniet?
— Limbažu pilskalnā atradušās Kāz-berii
mājas, kas noplēstas sj)oku dēl.
Ežezerā, Bukmuižā atrodas' 25 saliņas
no kurām 11 ieskaitītas aizsargājamos
dabas pieminekļos. Sausās vasarās
virs ūdens izpeld jaunas saliņas, tā kā
to skaits' dubultojās. Arī Ilziiia ezera
Z krastā, Vestienā, ik 3 gadus ap Jē­kabiem
izpeld un ap Mikeliem no­grimst
„brīnumsala". 1906. g. šajā
salā zem celriia atraida krama šķil­tavu.
,
— Krāces kalnā 12 km no Kemeri-em
latviešu strēlnieku pulku līdzgaitnieks
Druka savācis pa apkaimi 90 nezinā­mu
strēlnieku trūdusļ apbedījis tos un
uzcēlis pieminekli.
— 1903. g. Vecgulbenē dzīvoja gaisa
kuģu būvētājs grafs Cepelīns.
, — 1270. g. Jersikas latviešu prieste­ra
dēls Jur|is norakstījis un greznojis
miniatūrām evaņģēliju, kas tagad glar
bājaš Maskavā kā izcils senraksts.
— Dagdas baznīcas mazais zvans
1882. g. atrasts 9 km no baznīcas pie
Valtera ciema, purvā.
vinu tautas deju izpildījums straujāks
Izpilditājļi mākslinieku un publikas
kontakts Pāsingā bija lieli.sks.
.1
īpatnēja personība, izcils māksli­nieks
ir igauņu vijolnieks Hubcrts Au-niere.
Vins aizpildīja nesen Loengrīnā
viens pats visa vakara programmu.
Vienalga 4 Hendels, RimskijsrKorsa-kovs,
Kreisļers vai Mendelsons — katrā
Aumere atrod kautko savdabīgu, lajā
pašā laikā lechniskajā atveidojumā
stingri palitļkot saskaņā ar akadēmiku
tradicijām.
Gluži tikpat dzīva atsaucība bija lo
pašu izpildītāju vakaros Minchenes Lo­engrīnā.
Programma tā pati, tikai vēl
papla,^ināla: Zālē skatuves sānos drau­dzīgā
kopā Iriji karogi: latviešu sar-kanballsarkļuiais
vidū, abpus tam lie­tuvju
un igauņu krāsas. Tas katram
atgādina triļjas tautas pie Dzintara jū­ras,
trijās liiāsas — Latviju, Lietuvu
un Igauniju, kas nekad nav gribējušas
ne pēdu svešas zemes, kas allaž vēlē­jās
dzīvot ar tuvajiem un tālajiem kai-kajā
sadarbībā,
tiesa: dzīve mūs tagad mā-cietākiem.
Bet dziesnui
miiiiem labi
Viens gan
cījusi ktūt
gars nav lādēl zudis. Tas dažreiz at­gādina
sevi
dinieki, kas
dīti.
vel spējāk kā dzimtenē.
Un mēs nejūtamies tad vairs ka Irim-neziii,
par ko virii noso
Jānis P a m i l j i ms
LATVIEŠI MINCHENĒ
24. februārī plksl. 11 UNRRA\s uni-versitāles
lelpās (Deiilsclīcs Muscum)
aulā A (iee^a gar pasta kantori) Lat­viešu
studentu apvienība Minchenē sa­sauc
Minchenes UNRl^A's iļuiversilātes
latviešu studentu sapulci. Darba kār­tībā:
pārskats par līdzšinējo darbību,
valdes pārvēlēšana un debates. Iera­šanās
kaira
kums.
Loengrīnā
latviešu studenta piena-nomelni
janvāra beigās
~ 1705. gadā j^urlnieku Jaunmuižā
l>nvzemnieks Jukums Ziemelis aizdevis
5iviedrijas karalim Kārlim (loO zelta
dālderus, tai laikā loti ievērojamu
summu.
— Vienā no Rēznas ezera trim sa­lām
atrodas mazs, ezerinŠ.
K . Vanags
. a;pmeklēja amerikāņu okupācijas jos-
\ l a s nometņu augstākais pārraugs ^^'n.
Hikijs. Par Iredzēto augstais viesis iz­teicās
atzinīgi, īpaši uzsvērdams virtu­ves
priekšzīmīgo kārtību un tīribu.
Gandrīz vienlaicīgi ar amerikāņu
virsnieka apciemojumu, Loengrīnā no­metnē
ieradās arī amerikāņu un angļu
preses pārstāvji. Vinu ierašanās bija
sakarā ar iepriekšējās nedētas i)resē
publicētiem pārmetumu .rakstiem bal-
, tiešiem. Viesi interesējās par baltiešu
dzīvi nometnē, apmeklēja arī skolas.
Gūtie iespaidi un līdzpaņemtie fotoat:
tēii, statistiskas zinas, nometnes cbro-nika
u. tml. palīdzēs šiem preses dar­biniekiem
pareizi izprast baltiešu iau-tāiumu.
.\lzīmējains, ka šo žurnālistu
vidū bija arī mūsu tautiete -Sabine Gud-vina>
no UNRRA's štāba Vašingtonā.
Gudvina jau agrā bērnībā ar māti iz­ceļojušas
uz Ameriku.
1. februārī no Loengrīnā nometnes
atvadīiās nometnes UNRRA's vadības
vicedirektors H. Inghems, kas atgrie­žas
dzimtenē — Anglijā. Atvadīšanās
Tautas augstskolas ar tūkstošiem
Ksslingenas Tautas augstskolas riko-lie
kursi, lekcijas un apmācības piesai­stījušas
ap 1200 klausītāju, kas cītīgi
nododas zināšanu papildināšanai, ķa
arī jaunu zināšanu un arodu prasmes
iegūšanai. TA vada vēstures un filo­log,
nuig. Žanis Kalva. Visi priekšmeti
sadalīti 2 noda'ās: vispārizglītojošo zi­nātņu
nod. un praktisko zinātņu hod.
Pirmajā nod. ietilpst valodu kursi (an­gļu
valodai ir 10 nulcibu grupu ar vai­rāk
kā X)Oi) klausītāju, bez tam vel ir
franču, vācu» krievu un latiņu va|L
grupas). Pārējie priekšmeti: Latvijas
un vispārējā vēsture, dabas zinātnes^
ievads fillosofijā un astronomijā, kā arī
kristīgais pasaules uzskats. Ir arī grā­matvedības
un stenogrjfijas kursi.
Praktisko zimātnu nod. ietilpst tecbnis-kās
rasēšanas un installātoru kursi,
galdnieku darbnīca. Vislielākais ap-meklētājii
skaitn ir šoferu kursiem. Bez
tam vēl ir piensaimniecības un biško­pības
kursi.
Vēl lielāks klausītāju pulks ir latvie­šu
Tahtas augstskolā jVircburgā — pā­ri
par 1500. .^eit darbojas filologijas-ļ
filosoftjas, matemātikas un dabas zi­nātņu,
medicīnas, tiesību un tautsaim­niecības
un tecbnisko zinātņu nodala,
mākslas studija un fiziskās audzināša­nas
kursi.
Aicinājums māksliniekiem
Mākslinieku darba aizsardzībai i ir
nodibināta I^CK mākslas aģentūra. Tās
sarakstos jau reģistrēts tuvu pie 100
mākslinieku, bet joprojām trūkst zinu
j)ar daudziem muziķiem, dziedātājiem,
diriģentiem, aktieriem, komponistiem
un literālieni. Nekavējaties un snie­dziet
zinas par sevi! Tas ir jūsu inte­resēs.
Rakstā jāpaziņo mākslinieka|
uzvārds, vārds, specialitāte, vai ir dar­ba
saislil)a savā vai cilā arodā un pre­cīza
adrese. Raksts adresējams: L C K
Mākslas aģentūrai ( 2 1 ) D e t m o l d - H i d'
(lesen I)P C n m p , J ' r i s c h e Q u e U &\
____ Jir'
Streilbergas nometne
atrodas jaukā kūrortā, kur viesnīcās
izvietoti ļļ)ari par ;U)0 latviešu. Kfļtrai
jrimenei ierā<līta atsevišķa islaba. Nav
ko sūdzēties arī par citu. Nometnes
vadība izveidojusi labas attiecības ar
TNRR'u, militāro valdību un arī še­jienes
vācu iestādēm. Pateicoties taifu
Streitbergas latviešiem ļKigajis vieglākie
secen viens otrs grūtāks ļ)ārbaudijilma
brīdis. Samēra rosīga ari nometnes
sabiedriskā dzive. Katru nedēlu ^ no­tiek
priekšlasījumi un arī dažādi sarī­kojumi
un mūzikas priekšnesumi. No­dibināts
jaukts, sieviešu un vīriešu ko­ris
un dubultkvartets Darbojas pa­matskola,
angļu un vācu valodas un
elcktrotechniskie kursi. Ji. P n r u ks
bija loti sirsnīga, f^rojam braucot H.
Ingbems apsolījās arī nākotnē savā
dzimtenē darīt iespējamo, lai mums
palīdzētu. P'ieminai loengrīnieši savam
labvēlim ļ)asniedza pieminas velti un
adresi, kuras vākus kaparkalumā i ar
saktu rotājumu veidojis māksi. K.
Zāms. .1.,^.