Bavarijas Latviesu vestnesis, February 23, 1946

              Lielvalstu intereses Irānā
t e i l ^ m j u atdzemdimam. - No Pētera Lielā l u l z PSRS
^giijas intereses
favisam nesen AiNO konferencei
Londonā grūtības radīja Irānas un
Padomju Savienības problēma. Šīs"
problēmas attīstību labi raksturo
raksts amerikāņu laikrakstā „The New
Vork Times", ko sniedzam arī mūsu
lasītājiem.
Kaļutgan neauglīgās zemes Vidusjū­ras
austrumos k mūžīgi izslāpušas pēc
ūdens, taču lielvalstu slāpes pēc naftas
ūdens jautājumu nobīda , otrā vietā.
Anglijas vsvarīgākas interti'ses Vidējos
austiiumos ir naftas lauku un sakaru
ceļu i pārvaldīšana. ; Vidus jūra, Su-ecas
kanāls, Persijas licis un Indijas
okeāns — visi šie ūdeni Anglijai ir sva­rīgi
sakaru celi ar' tās impēriju m naf­tas
ostām. Laiku pā laikam citas liel­valstis
ir -mēģinājušas ierobežot šo An­glijas
varu un ļ)ašreiz Padomju Savie­nība
ļ atkal reiz cenšas to panākt.
bloku ziemeļos. Bel katrs bloks, vien-alga
ļ — polītiskV vai saimniecisēks, no­zīmē
nevis skaldīšarios, bet gan noteik­tu
vihienii. Vēsture, rāda, ka iniciatī­vā
par Skandināvijas blokii parasti ro­das
ārpus Skandināvijas uri to vienmēr
iezīnoļē Krievijai naidīga nokrāsa."
Zviedru laikraksta „Aftenbladet" iz­tirzājumu
„tresā bloka'' jautājumā tur­pretim
iekrāso jaunās politiskas un mi­litāras
savienības dibināšanas ideja.
Pieniinēta arī iespēja šim blokam pie­saistīt
^atdzimušo'' Vāciju. — Bloka
• • . .• • »
Daudz mazākā mērā arī ASV jau kopš
vairākiem gadiem ir ieinteresētas šajos
jautājumos.
Irānā tātad krustojas angļu un pa­domju
imperiālisma celi. Padomju
Savienības tiekšanās uz. Pērsijfis līča
nattas ostārii skar angļu sakaru ceļus
ar Indiju un saduras ar Anglijas stra­tēģiskām
un tirdznieciskām interesēm
Dienvidpersijaš naftas laukos. Irānas
pašreizējās nepatikšanas sākās pagāju­šā
gada oktobrī, kad tā noteikt^ norai­dīja
Padomju Savienīb as prasības pēc
naftas lauku koncesijām zemes zieme­ļos.
Teheranā valda uzskats, ka tas
bijis par cēloni arī pašreizējiem mēģi­nājumiem
atšķelt Azarbeidžanu un ci­tas
ziemeļu provinces no Irāhas cen­trālās
valdības pārvaldīšanas.
Taču šķiet, ka naftas koncesijas nav
^ vienīgā un svarīgākā liela,: kas inte­resē
PSRS. Kā lieka.s, tas ir tikai
iegansts daudz tālejošākiem nolūkiem.^
Padomju Savienībai pašai ir bagāti
naftas lauki Baku apkārtnē un pie
Kaspijas jūras un naftas bagātību zi­nā
vina stāv pasaulē pirmā vietā.
PSRS četrus un pus gadus atradās ka­rā,
kur naftas vajadzēja tiešām milzī­gos
vairumos, taču tā nekad nesajuta
naftas trūkumu. Bet miera laikos naf­ta
vajadzīga nesalīdzināmi mazākos
\ daudzumos nekā karā. Bez šaubām,
tāpat kā Savienotās Valstis un Anglja,
arī Padomju Savienība vēlas savu naf­tu
taupīt, lai būtu labi sagatavota ga­dījumā,
ja izceltos trešais pasaules
karš. Taču kā Anglija, tā arī Padomju
Savienība Irānas jautājumā ir bijusi
tiku.
jautājumu iztirzā arī: dāiiū prese un
arī tā sastop kriev,u laikrakstu asu kri- ^Neinteresēta Jau pirms 1908. g!^a, kad
•Irānā naftas laukus atklāja.
Kāds Irānas" vai sts vīrs, kad tām jau -
tāja izskaidrot situāciju Azerbeidžanā.
atskatījās atpakaļ vēsturē līdz pat Pē­tera
Lielā laikiem, kad Krievija m
rtājusi uzbrukt Persijai,lai^
lietotu par tiltagala pozīciju tālākā ce­ļ
a uz Indiju. Viņš norādīja, kā ĶaIrī^
Dažas dienas vēlāk „Pravda" atkal
asi uzbrukusi „reakcionārai fašistiskai
psīchozei, kas rod atbalstu vienā zvie­dru
sabiedrības dāļā". Šo pārmetumu
^ cēloni gan meklējami Zviedrijā inter-
^ neto : vācu karavīrii izdošanas jautā-jumāi
^
nas Lielās laikā, krievi ieņēmuši Gila-ii&
s un Mazanderanas provinces, kas
atrodas blakus Azerbeidžanai. Šie' ap-ij'abali,
kas esot lielāki par visu paš­reizējo
Irānas teritoriju, 19. g. s. sāku­ma
no Persijas atdalīti. , Pēc zaudētā
kara ar Japānu, Krievija» atkal pievēr­susies
Irānai, vienojoties ar Angliju
par zemes sadalīšanu iespaidu joslās.
Tālāk šis valsts vīrs atcerējās, ka vi­ņa
nulžā krievi okupējuši Ziemelper-siju
vispirms 1907. gadā, tad 1920. ga­dā,
kad Padomju Savienība mēģinā­jusi
pārvērst Gilanas provinci par pa­domju
republiku, un, beidzot, 1941. ga-'
dā, kad angļu un padomju karaspēks
kopīgi iesoļoja Irānā, lai nodrošināju
ai)gades ceļus .sarkanajai armijai. Vē­lāk
šai okupācijai* pievienojušās ari
amerikāņu karaspēka daļas.
1941. gada sākumā irānieši .redzēja,
ka attieciba.s Ar Padomju Savienību
vēsture atkārtojās. Metodes tagad bi
ja modernas, bel mērķi likās nemai»'
nīti. Irānai esot pierādījumi, ka Pa
domju Savienību atbalstījusi Tudeliu
partiju, cerot, kā tā gūs varu un līdz
ur to Irānas polītika kļūs draudzīga
Padomju Savienībai. Kad šis mēģinā­jums
neizdevās, PSRS sāka atbalstīt
.\zerbeidžanā Tudehu partijai radnie­cīgo
demokrātu partiju, kas .savu dar­bību
ierobežoja vienīgi ar Azerbeidža»
nu. .^ai partijai arī izdevās nodibināt
Zienulrietuniirānā autoonomu valdību.
i , 1941. g. rudenī Padomju Savienību
alkal ierosināja naftas jaUlšijumu i^un
no Maskavas Irānā ieradās padomju
lirdzniecibas komjsija, pieprasot tūlīt
Padomju Savienībai visu naflas lauku
Āonccsiju Zi(Mnelirānā, ko bija okupē­jis
padomju karaspēks. Irānas valdība
baidījās, ka'dodot Padomju Savienībai
koncesijas, tā neatvērs vis durvis kā­dai
privātai n^iltas sabiedrībai — jo
tādu Padomju savienībā nemaz nav —
bet Irānā ieplūdīs vesela padomju
strādnieku armija — gan ierēdni, gai
politiķi, gan techniki. Tāpat bažas
Irānas valdībai radīja la.s, ka ar naf­tas
koncesiju nodošanu Padomju Sa­vienībai
zemes ziemeļos, Irāna atkal
liktu sadalīta starp divām lielvalstīm,
jo tādās pašas koncesijas zemes dien-cijas
uzvarai tagad s'varJgāki šie lopi,
nekā:jūs, — Lolls atteica. ~
Uz i priekšu, marš!
Uzraugu dzīti, gājām uz priekšu un
darījām to, ko mums ar nāves drau­diem:
|)avēleja. Savācām .govis kādā
sētā un kārtojām gājienam. Lopi bija
nemierīgi un grūti valdāmi. Migla iz­bīda,
kļuvām redzami. Un nu sākās
las, no kā visvairāk baidījāmies —
uguīis. Granātai sekoja granāta un
visapkārt spindza šķembas. Vel nepa­tīkamāki
bija mīnumetēji. To smagie
lādiņi lidoja žvarkstēdanii un ar sa­vām
spalgajām eksplozijām satricināja
vēl vairāk jau tā nemierīgos lopus:
Uguns pārtraukuma brīdī ātri savā­cām
lopus un steidzārhies pazust no bī­stamas
vietas. Laiinīgi nokļuvām tu­vējā
mežā. Sākā» atkal apšaude, bet
tā mūs vairs neskāra. Steidzāmies tā­lāk.
, /
Es te tēloju tikai vienu mūsu darba
dienu. Bet tādu dienu bija daudz.
Vilkām savu darba jūgu tālāk. Ko­pā
ar poliem kūlām labību un apskau­dām
polus, kam dzīves apstākli bija
labāki. Vini vēlāk ieradās darba un
agrāk tika mājās, piedevām vēl sa­ņemdami
pusdienas arī no mūsu vir-tuves.
— Kāpēc ^ jūs vācieši tik loti neie­redz?
— virii brīnījās, redzēdami musu
mocības pēc darba, kad uzhiugi izrā­dīja
savu naidu pret mums gan vārdos
gan darbos.
Kāpēc — lo arī mēs nezinājām.
Caurām dienām strādājām laukos,
^ŗezdami labību no kaudzēm un tumša­jās
naktīs ar gaišām cerībām vērojām
starmetēju kūļus, kas- izrotāja rietumu
debesis plašiem gaismas vēdekļiem. Kā
atpestīšanas mūzikā klausījāmies lid­mašīnu
motoru dziesmā, kas dažreiz
ilga vairākas stufidas. Skaisti lieluzli-dojumu
skati bija saulainās dienās,
kad mašīnas virknēs laidās mums pari,
savidamas dzidrās debesīs baltas svīt­ras.
Vācu flaki gan nikni šāva. bet es
vēl nebiju redzējis, ka tie kādu arī no­triektu.
Reizēm naktīs redzējām kā
lidmašīnas izmet veselas rakešu sēri­jas,
kas gaiši mirgodamas ilgi turējās
gaisā. Varēja .saskatīt arī pašu lidjjīpa-,
rātu siluetus, kas zibenīgā ātrumā pār­laidās
pāri. Un tad sākās. - Kā dra^iļs-mi
ugunskuri, milzu nūjām dauzīti,
liesmoja bumbu sprādzieni, uzsviezda-mi
augstu ļļiusĀ mirdzošas dzirkstis.
Izplauka sārta ugunsgrēki^ blāzma.
Skaitījām sekundes un kad atskanēja
bumbu detonāciju dobjā dunoņa, aprē-
' kinājāin grāviena attālumu. Un prie­cājāmies,!
ka atkal viens vācu kafā, pe­rēklis
izpostīts. '
Rītos a^ri, kad pilnīgā tumsā gājāhi
darbos, austrumu pusē reizēm redzē:
jām tievas dūmu strūkliņas augstu uz-vijamies
gaisā. To galos mirgoja
zvaigznītes, kas izdzisa stratosfērā. Vā­cieši
teica, ka tas esot V-2, uz kuru vi-lii
toreiz lika lielas cerības.
(Turpinājums sekosi