1946-02-23-04 |
Previous | 4 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Bavārijas Latviešu Vēstuesis ,1946. g. 23. ffebruārr
Nepieciešama saskaņošanās periodikā
Trīs žurnāli
la no šī autora plašākā nepublicēta
darba. Apskatā zinas arī par Kempt^-
nes latviešu dzīvi.
Ar kāpinātu interesi gaidītais gara
dzīveSļ mēnešraksts 5,Celš'' otrs (Nr. 3,
decembris) numurs tagad iznācis (atb.
redaktors V. Mežezers, redaktors J. Ka-dilis,
Vircburgā) un tajā atrodam Veltas
Tomas, Pētera; Ermana, Veronikas
Strēlerļtes un Jāna Veseta dzejotus^ Andreja
Johansona, Ģirta Salnā un Rū- . ,
dolta Blaumaņa d^itprozu un Teodora \šiemsVešumā gādāt ari garīgo maizi.
Kopā saņemot varētu sacīt, ka visi
šie žurnāli nepārprotami' rāda uz garīgu
rosmi un uzņēmību, pārvarot grūtumus,
blakus dienišķai maizei tautie-
\
Zeltiņa, Kārla Kārklina, V. Mežezera,
J. Kadita, E. Andersoiia un P. Ermana
apceres un recenzijas. Numurs acīmredzot
gatavots uz Ziemas svētkiem,
tāpēc, tajā pārs paralēlas apceres. Blakus
Blaumaņa klasiskajai novelei Nāvēs
ēnā dots K. Kārklina raksts par
Blaumaņa pasaules uzskatu, vispārīgs
un pasauss. Ģirts Salnais savā stāstā
Nolādiētais licis apUēcināt it veiksmīga
prozista spējas, bet Andrejs Johansoņs
ar' noveli Krucisikss liek cerēt, ka tieši
šajā paveidā ir vina literārā nākotne.
Ghronikas daļā sirsnīgus pieminas vārdus
Rīgā. mirušajām bibliofilam Jānim
Misinam veltījis Pēteris Ermanis,
dodams' arī reljefi tvertu Misiņa tēva
cilvēcīgo portretu. J." Kadilis, rakstīdams
par Daugavas 2. burtnīcu (iznāk
Zviedrijā), raksturīgi j)arādījis Jāni
ĢrīilU kā redaktoru. Zinot apgrūtinātos
sakarus, tomēr chronikā gribētos
lasīt plašākas ziiias par literāro dzīvi
lin riōtikumiem citās zemēs, īpaši rie-tum,
u demokrātijās. ,
• -I' : .v' V-"-'" " • -'• r • -
' ••-^^ ,^
Augsburgā Ed. Raudupa, A. Priedī-ša,
A. Rudža un Kn. Lesiiia redakcijā
tm H. Sita iekārtojumā sācis? iznākt
ilustrēts žurnāls „Ilustrētais vārds",
glītā techniškajā apdarē. Saturā, bez
ilustrācijām, prof. E. Zicāna, Klāras
Zāles, J. Stengrevica, Ilonas Leimanes,
Kn. Lesina, Anšlava Eglīša, Viljama H.
Heila, A. Akmentiņa, prof. A. Delviga,
Jonasa' Miesnieka, J. Jaunsudrabina,
A. Mitrēvica, A. Šmila, A. Krūmiņa un
citu darbi. Pāris raksti krī angļu valodā.
Cik jaužams, žurnāla vadība vēl
nav īsti izškīrusēs, vai Ilustrēto Vārdu
veidot par izdevumu, kas visvairāk kalpotu
laika kavēklim, veltīt to populāri
zinātniskām un sabiedriski-polīliskām
aktuālām tēmām, literatūrai un mākslai,
vaii veidot to par mūsu emigrācijā
esošās tautas grupas un vispār latviskās
dzīves spoļ?uli, jeb arī par logu uz
citām zemēm un tautām.
Bet tie rāda un māca arī, ka ir pienācis
laiks pūles un centienus šajā zinā
saskanot. Ir skaidrs, ka kvalitatīvi tei-camsi
mēnešraksts nav iespējams bez
plaša līdzstrādnieku kadra, bet šie kadri
mums nav tik lieli, lai varētu veidot
daudzus žurnālus. i)iezgan kuplais iznākošo
avīžu skaits arī prasa darbiniekus,
par citām lietām un traucēkļiem
%emaz nerunājot. Vai avīžu un
žurnālu izdevējiem redaktoriem, un
iecerētājiem nevajadzētu nevien atzīt,
bet pie tā arī turēties, ka pašreiz mūsu
vispārības interesēs neprasa, lai katrā
zinā būtu kāds izdevums vairāk, bet
tas gan prasa, lai mums zināmos paveidos
būtu kvalitatīvi izdevumi, kas
varētu nevien solīties un pašslavinātā-jos
vārdos pretendēt, bet arī būt mūsu
sabiedriskās domas veidotāji, mūsu gara
dzīves atspoguļotāji un izteicēji, mūsu
kultūras līmeņa īsteni parādītāji?
Lai tādi rastos, šķiet, tur nebūtu svarīgi,
kas un kurā vietā pirmais paguvis
publicēt kādu izdevumu, bet vienīgi
las, kur, kam un kāda veidā tagad iespējams
radīt vajadzīgos priekšnoteikumus
īsti augstvērtīgu periodi|ku izdevumu
veidošanai. K. Rabūcs
Miris prof. Dr. ing. M. Bīmanis
Lībekā 30. janvārī miris Latvijas
Sarkana Krusta gaļVenās valdes loceklis
un Latvijas Universitātes bij. rektors
prof. Pr. ing. Mārtiņš Bīmanis,
Nelaiķis apbedīts 5. februārī Lībekā.
Prof. M. Bīmanis ^dzimis 1864. g. 1.
maijā. Pēc studijām Rīgas politechni-kumā,
kā vairums latviešu inženieru,
spiests meklēt darbu Krievijā. Ilgus
gadus nostrādājis • Maskavā, bet noor-ganizējoties
Latvijas universitātei inženierzinātņu
fakultāte to aicina par
ārkārtēju profesoru uri sanitārtechni-kas
katedras vadītāju. Prof. Bīmanis
ir bijis arī inženierzinātņu fakultātes
dekāns un vēlāk universUātes rektors.
Divdesmit piecus gadus viņš veltījis
latviešu inženieru audzināšanas dar-bam,
līdztekus rosīgi piedalīdamies arī
sabiedriskā dzīvē, arodpresē un praktiskā
inženiera darbā. Vina izstrādāti
ir ūdens apgādes un Ivanalizācijas projekti
vairākām Latvijas pilsētām (piem.
Cēsīm, Kemeriem u. c). 1924. g. no
PasŖules enerģijas ^konferences viņš
pārved ierosinājumu dibināt Nacionālo
spēka komiteju un , ir^ šīs komitejas
priekšsēdis; \
Kā mantojumu latviešu inženieru
saimei nelaiķis atstājis divus kapitālus
pēdējos gados uzralistītus darbus
„Udens apgāde" un „Notekūdenu no^
vadīšana un tīrīšana"! *
iVizsaule
Janvāra beigās Sonthofenas tuberkulozes
slimnīcā miris, bij. latviešu^ kāfa-vīrs
Jānis Ozoliņš, dzim. ' 16. martā
1920. g. Valmierā un Jāzeps vGrabov-skis,
dzimis 29. janvārī 1923. g. Ludzā.-
Abi apbedīti Sonthofenā, karavīru
kapos.
Gādiba par bērniem
Kemptenes latviešu komiteja savu
līdz šim novilkuma technikā veidoto
žurnālu „Sauksme" ar janvāri pārveidojusi
par mēnešrakstu latvju gara
kultūrai (redaktori: K. Lejasmeijers, J.
Kalniņš un L. Ozoliņš) un tagad tas
iznāk iespļestā veidā ar ilustrācijām un
atsevišķiem ilustrāciju novilkumiem uz
krīta papīra lapām. Ārējais ietērps
glīts, pat pagrezns. Saturā K. Lejas-
LSK Mātes un bērna sekcijas darbības
instrukcijas izstrādājusi LSK Aizgādības
pārvalde un tās apstiprinājis
LSK Galvenās valdes priekšnieks. 'Instrukcijās
noteikts, ka Māte un bērns
sekcijas nodibināmas, kur vēl tās nebūtu
un pastāvošo sekciju darbība paplašināma.
Sevišķi izveidojama un
paplašināma izpalīdzība mazbērnu un
daudzbērnu ģimenēm un mātēm. Izveidojot
internātus, ne katrreiz to dibināšana
stādama atkarībā no patstāvīgu
telpu iegīīšauas. Galvenais ir realizēt
internāta audzināšanas principus.
Kur labie nodomi uzdurtos uz
pilnīgi nepārvaramiem šķēršļiem, izveidojama
vismaz savrīip dzīvojošo
bērnu uzraudzība un to sociāli morālā
aprūpe, mēģinot šos bērnus iesaistīt
kādā ģimenē. Nav jāžēlo pūles sabiedrisko
krusttēvu institūta izveidošanai.
Pie LSK Aizgādības pārvaldes pēdējā
laikā griezušās daudz personas, kas
dei, kas par tiem ved īpašu reģistru.
Mātes un bērna sekcijai jāizrauga
viens loceklis no savā)vidus, kas zināmos
laikos pārbauda bērna dzīves apstākļus
pie' izvēlētiem audžu vecākiem,
par to izdarot atzīmes. ,
\ /
\
^ X V T X , V „ ^^^^s adoptēt bērnus. To izdarīt ar
meijera, B. Aber^^ J. Munca, Br. Jir- ^ tiesisku spēku trimdas apstākļos nav
gensona, Ķd \ irzas, Aleksandra Grīna, iespējams, Iespējama gan audžu vecā-
K. Skalbes, L. Ozoliņa, Fr. Dambekal-na
u. c. darbi. Daiļliteratūrā, kā redzams
atskaitot J. Munča prologu lielākam
skatuves darbam, visi pārdru-ķājūmi
no' jau agrāk publicētiem darbiem,
^ r . i Jirgensona raksts par dabas
pamatlikumiem — saīsināta nodaku
nozīmēšana bērniem. Lai šo darbu
sistematizētu un paturētu pārraudzību
par audžu vecākiem, LSK Aizgādības
pārvalda paredzējusi noteiktu
kārtību audžu vecāku izvēiei un J O pārraudzībai.
Izraudzītie audžu vecāki
propoīiējami LSK Aizgādības pārval-
Palīdzības dienējis Manhheima
Mannheimā UNRRi^'s 23. komaiidaT
noorganizējusi palīdzības dienestu]Jias
kalpos visas nometnes DP vajadzīMm^
Palīdzības dienests palīdzēs kārtot nometnes
iemītnieku darba piedāvājumu
un pieprasījumu jautājumus, pieņems
publicēšanai ziņojumus par pazaiļdē-tām
un atrastām mantām un piedāvājumus
par mantu apmainu. Organizē
arī tulkošanas biroju un nometnes
kantini, kur par nopelnītiem vai piešķirtiem
punktiem nometnes iemītnfe?
kiem būs tiesības saņemt dažādas preces.
I?alīdzības dienests visus jaii^ā-jumus
kārtos bez maksas. N
Nometnes, latviešu komiteja nodibi-
. najusi'nometnes kultūiļas fondu. Fonda
pamatkapitālā pārskaitītas 1500
markas,'kas uzkrātas i no izrīkojumu
ieņēmumu atlikumiem.' Fonda mērķis
atbalstīt nometnes kulturālos pasākumus.,
,1. T i T i a eU
\
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 23, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-02-23 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460223 |
Description
| Title | 1946-02-23-04 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | Bavārijas Latviešu Vēstuesis ,1946. g. 23. ffebruārr Nepieciešama saskaņošanās periodikā Trīs žurnāli la no šī autora plašākā nepublicēta darba. Apskatā zinas arī par Kempt^- nes latviešu dzīvi. Ar kāpinātu interesi gaidītais gara dzīveSļ mēnešraksts 5,Celš'' otrs (Nr. 3, decembris) numurs tagad iznācis (atb. redaktors V. Mežezers, redaktors J. Ka-dilis, Vircburgā) un tajā atrodam Veltas Tomas, Pētera; Ermana, Veronikas Strēlerļtes un Jāna Veseta dzejotus^ Andreja Johansona, Ģirta Salnā un Rū- . , dolta Blaumaņa d^itprozu un Teodora \šiemsVešumā gādāt ari garīgo maizi. Kopā saņemot varētu sacīt, ka visi šie žurnāli nepārprotami' rāda uz garīgu rosmi un uzņēmību, pārvarot grūtumus, blakus dienišķai maizei tautie- \ Zeltiņa, Kārla Kārklina, V. Mežezera, J. Kadita, E. Andersoiia un P. Ermana apceres un recenzijas. Numurs acīmredzot gatavots uz Ziemas svētkiem, tāpēc, tajā pārs paralēlas apceres. Blakus Blaumaņa klasiskajai novelei Nāvēs ēnā dots K. Kārklina raksts par Blaumaņa pasaules uzskatu, vispārīgs un pasauss. Ģirts Salnais savā stāstā Nolādiētais licis apUēcināt it veiksmīga prozista spējas, bet Andrejs Johansoņs ar' noveli Krucisikss liek cerēt, ka tieši šajā paveidā ir vina literārā nākotne. Ghronikas daļā sirsnīgus pieminas vārdus Rīgā. mirušajām bibliofilam Jānim Misinam veltījis Pēteris Ermanis, dodams' arī reljefi tvertu Misiņa tēva cilvēcīgo portretu. J." Kadilis, rakstīdams par Daugavas 2. burtnīcu (iznāk Zviedrijā), raksturīgi j)arādījis Jāni ĢrīilU kā redaktoru. Zinot apgrūtinātos sakarus, tomēr chronikā gribētos lasīt plašākas ziiias par literāro dzīvi lin riōtikumiem citās zemēs, īpaši rie-tum, u demokrātijās. , • -I' : .v' V-"-'" " • -'• r • - ' ••-^^ ,^ Augsburgā Ed. Raudupa, A. Priedī-ša, A. Rudža un Kn. Lesiiia redakcijā tm H. Sita iekārtojumā sācis? iznākt ilustrēts žurnāls „Ilustrētais vārds", glītā techniškajā apdarē. Saturā, bez ilustrācijām, prof. E. Zicāna, Klāras Zāles, J. Stengrevica, Ilonas Leimanes, Kn. Lesina, Anšlava Eglīša, Viljama H. Heila, A. Akmentiņa, prof. A. Delviga, Jonasa' Miesnieka, J. Jaunsudrabina, A. Mitrēvica, A. Šmila, A. Krūmiņa un citu darbi. Pāris raksti krī angļu valodā. Cik jaužams, žurnāla vadība vēl nav īsti izškīrusēs, vai Ilustrēto Vārdu veidot par izdevumu, kas visvairāk kalpotu laika kavēklim, veltīt to populāri zinātniskām un sabiedriski-polīliskām aktuālām tēmām, literatūrai un mākslai, vaii veidot to par mūsu emigrācijā esošās tautas grupas un vispār latviskās dzīves spoļ?uli, jeb arī par logu uz citām zemēm un tautām. Bet tie rāda un māca arī, ka ir pienācis laiks pūles un centienus šajā zinā saskanot. Ir skaidrs, ka kvalitatīvi tei-camsi mēnešraksts nav iespējams bez plaša līdzstrādnieku kadra, bet šie kadri mums nav tik lieli, lai varētu veidot daudzus žurnālus. i)iezgan kuplais iznākošo avīžu skaits arī prasa darbiniekus, par citām lietām un traucēkļiem %emaz nerunājot. Vai avīžu un žurnālu izdevējiem redaktoriem, un iecerētājiem nevajadzētu nevien atzīt, bet pie tā arī turēties, ka pašreiz mūsu vispārības interesēs neprasa, lai katrā zinā būtu kāds izdevums vairāk, bet tas gan prasa, lai mums zināmos paveidos būtu kvalitatīvi izdevumi, kas varētu nevien solīties un pašslavinātā-jos vārdos pretendēt, bet arī būt mūsu sabiedriskās domas veidotāji, mūsu gara dzīves atspoguļotāji un izteicēji, mūsu kultūras līmeņa īsteni parādītāji? Lai tādi rastos, šķiet, tur nebūtu svarīgi, kas un kurā vietā pirmais paguvis publicēt kādu izdevumu, bet vienīgi las, kur, kam un kāda veidā tagad iespējams radīt vajadzīgos priekšnoteikumus īsti augstvērtīgu periodi|ku izdevumu veidošanai. K. Rabūcs Miris prof. Dr. ing. M. Bīmanis Lībekā 30. janvārī miris Latvijas Sarkana Krusta gaļVenās valdes loceklis un Latvijas Universitātes bij. rektors prof. Pr. ing. Mārtiņš Bīmanis, Nelaiķis apbedīts 5. februārī Lībekā. Prof. M. Bīmanis ^dzimis 1864. g. 1. maijā. Pēc studijām Rīgas politechni-kumā, kā vairums latviešu inženieru, spiests meklēt darbu Krievijā. Ilgus gadus nostrādājis • Maskavā, bet noor-ganizējoties Latvijas universitātei inženierzinātņu fakultāte to aicina par ārkārtēju profesoru uri sanitārtechni-kas katedras vadītāju. Prof. Bīmanis ir bijis arī inženierzinātņu fakultātes dekāns un vēlāk universUātes rektors. Divdesmit piecus gadus viņš veltījis latviešu inženieru audzināšanas dar-bam, līdztekus rosīgi piedalīdamies arī sabiedriskā dzīvē, arodpresē un praktiskā inženiera darbā. Vina izstrādāti ir ūdens apgādes un Ivanalizācijas projekti vairākām Latvijas pilsētām (piem. Cēsīm, Kemeriem u. c). 1924. g. no PasŖules enerģijas ^konferences viņš pārved ierosinājumu dibināt Nacionālo spēka komiteju un , ir^ šīs komitejas priekšsēdis; \ Kā mantojumu latviešu inženieru saimei nelaiķis atstājis divus kapitālus pēdējos gados uzralistītus darbus „Udens apgāde" un „Notekūdenu no^ vadīšana un tīrīšana"! * iVizsaule Janvāra beigās Sonthofenas tuberkulozes slimnīcā miris, bij. latviešu^ kāfa-vīrs Jānis Ozoliņš, dzim. ' 16. martā 1920. g. Valmierā un Jāzeps vGrabov-skis, dzimis 29. janvārī 1923. g. Ludzā.- Abi apbedīti Sonthofenā, karavīru kapos. Gādiba par bērniem Kemptenes latviešu komiteja savu līdz šim novilkuma technikā veidoto žurnālu „Sauksme" ar janvāri pārveidojusi par mēnešrakstu latvju gara kultūrai (redaktori: K. Lejasmeijers, J. Kalniņš un L. Ozoliņš) un tagad tas iznāk iespļestā veidā ar ilustrācijām un atsevišķiem ilustrāciju novilkumiem uz krīta papīra lapām. Ārējais ietērps glīts, pat pagrezns. Saturā K. Lejas- LSK Mātes un bērna sekcijas darbības instrukcijas izstrādājusi LSK Aizgādības pārvalde un tās apstiprinājis LSK Galvenās valdes priekšnieks. 'Instrukcijās noteikts, ka Māte un bērns sekcijas nodibināmas, kur vēl tās nebūtu un pastāvošo sekciju darbība paplašināma. Sevišķi izveidojama un paplašināma izpalīdzība mazbērnu un daudzbērnu ģimenēm un mātēm. Izveidojot internātus, ne katrreiz to dibināšana stādama atkarībā no patstāvīgu telpu iegīīšauas. Galvenais ir realizēt internāta audzināšanas principus. Kur labie nodomi uzdurtos uz pilnīgi nepārvaramiem šķēršļiem, izveidojama vismaz savrīip dzīvojošo bērnu uzraudzība un to sociāli morālā aprūpe, mēģinot šos bērnus iesaistīt kādā ģimenē. Nav jāžēlo pūles sabiedrisko krusttēvu institūta izveidošanai. Pie LSK Aizgādības pārvaldes pēdējā laikā griezušās daudz personas, kas dei, kas par tiem ved īpašu reģistru. Mātes un bērna sekcijai jāizrauga viens loceklis no savā)vidus, kas zināmos laikos pārbauda bērna dzīves apstākļus pie' izvēlētiem audžu vecākiem, par to izdarot atzīmes. , \ / \ ^ X V T X , V „ ^^^^s adoptēt bērnus. To izdarīt ar meijera, B. Aber^^ J. Munca, Br. Jir- ^ tiesisku spēku trimdas apstākļos nav gensona, Ķd \ irzas, Aleksandra Grīna, iespējams, Iespējama gan audžu vecā- K. Skalbes, L. Ozoliņa, Fr. Dambekal-na u. c. darbi. Daiļliteratūrā, kā redzams atskaitot J. Munča prologu lielākam skatuves darbam, visi pārdru-ķājūmi no' jau agrāk publicētiem darbiem, ^ r . i Jirgensona raksts par dabas pamatlikumiem — saīsināta nodaku nozīmēšana bērniem. Lai šo darbu sistematizētu un paturētu pārraudzību par audžu vecākiem, LSK Aizgādības pārvalda paredzējusi noteiktu kārtību audžu vecāku izvēiei un J O pārraudzībai. Izraudzītie audžu vecāki propoīiējami LSK Aizgādības pārval- Palīdzības dienējis Manhheima Mannheimā UNRRi^'s 23. komaiidaT noorganizējusi palīdzības dienestu]Jias kalpos visas nometnes DP vajadzīMm^ Palīdzības dienests palīdzēs kārtot nometnes iemītnieku darba piedāvājumu un pieprasījumu jautājumus, pieņems publicēšanai ziņojumus par pazaiļdē-tām un atrastām mantām un piedāvājumus par mantu apmainu. Organizē arī tulkošanas biroju un nometnes kantini, kur par nopelnītiem vai piešķirtiem punktiem nometnes iemītnfe? kiem būs tiesības saņemt dažādas preces. I?alīdzības dienests visus jaii^ā-jumus kārtos bez maksas. N Nometnes, latviešu komiteja nodibi- . najusi'nometnes kultūiļas fondu. Fonda pamatkapitālā pārskaitītas 1500 markas,'kas uzkrātas i no izrīkojumu ieņēmumu atlikumiem.' Fonda mērķis atbalstīt nometnes kulturālos pasākumus., ,1. T i T i a eU \ |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-02-23-04
