Bavarijas Latviesu vestnesis, February 23, 1946

              LATVIAN NEWS BULLETIN
Redakcija-Editorial Office: Hotel Čonvikt, Dillingcn/Donau. Bayern (13b) Iznāk divi reizes nedēlā — Publishedtwiceaweek.
Nf.l5{17) Authorized by Military Government and UNRRA Dillingenā, sestdien, 1946. g. 23. febmfiri
Latviešu seja
^Latviešu Zi^as" Esliiigenā
16. febr. ievadrakstā .,Latviešu
seja" runā par pareizas izprat­nes
trūkumu, kas bieži vien
rada strīdus un domstarpības.
Mūsu lasītāju informēšanai
sniedzam ši ievadraksta zīmī­gākos
posmus.
Baigā gadā un vācu okupācijas
laikā Latvijā daudzi bija spiesti strā­dāt
dažādos amatos, dažādos tre-
Utos un pāvaldēs, — katrs savā
darbā. Vai par to kādu var no­sodīt?
Taisni otrādi, — daudzi lat­vieši;
atrazdamies darbā, glāba savas
un citu dzīvības un mantu. Par to
viņi nav nosodāmi. /
Bet ir cilvēki, kas apzinīgi vai neap-sinīgi
visos laikos pratuSi ātri un
veikli pārorientēties, līduši uz vē^
dera un nodevuši savas tautas lietu.
Kā jums patīk, j a pazīstamas latviešu
personas, kas vācu laikā presē sla­vināja;
nacionālsociālismu kā viside­jiskāko
politisko pasaules uzskatu un
tanī pašā laikā lamāja Sabiedrotos,
tagad saka, ka yifii tikai iepazīstināja
lasītājus ar nacionālsoclālismul Vai
tas nav vislielākais jezuītisms? Dažs,
bijis lielos draugos ar vāciešiem, ta­gad
tos visādi lamā. Kādēļ?
Visas latviešu kopības interesēm
kaitētu, ja latviešu tautu sāktu u«-
skatīt par pretdemokratisku un even­tuāli
pat atrastu tās vidū personas,
kufām var pārmest kā vainu sadarbī­bu
ar nacionālsociālistiem. Tādas per­sonas
ir tās, kas strādājušas nacio^
nākociālistu uzdevumā un bijušas na­cionālsociālistu
okupācijas yara8 piln^
varotas vai. ie^eļta^ visaugstākos vie­tējās
pašpārvaldes amatps Latvijā.
Varbūt šī sadarbība ir bijusi tikai
Šķietama, to izšķirt nav mūsu uz­devums.
Bet kaut arī būtu pastāvē­jusi
labākā gadījumā tikai tīri for­māla
saite ar nacionālsociālistiem, šis
apstāklis vien apliecina, ka zināma
nacionālsociālistu uzticība šādām per­sonām
ir dāvāta. '
Ir neizbēgami, ka Sabiedroto acis
Ieskatu, ka visi latvieši emigrācijā ir
iiacionālsOciālisti, stiprinātu un pie­rādītu
apstāklis, ja šāda^ personas
visi latvieši vai viņu pārstāvji mēģi­nātu
segt, aizstāvēt vai arī lautu tām
ai:ī emigrācijā ieņemt redzamas vie­tas
latviešu vadībā un sabiedriskā
dzīvē. Tad visa latviešu tautas ko­pība
kļūtu līdzvainīga nacionālsociā­listu
līdzgaitnieku atbalstīšanā, un
pēdējais raksturotu visas tautas no­stāju
Sabiedroto acīs.
No Sabiedroto viedokļa viss nacio­nālsociālistiskais
no^ dzīves radikāli
izravējams. No vinu viedokļa visi
nacionālsociālistu līdzvainīgie, neat­karīgi
no vi6u pavalstniecības, so­dāmi
kā kara noziedznieki, pn tādi
skaitās visi tie, kas ieņēmumi kādā
Vācijas pusē karojošā zemē kādu iz­cilu
politisku vai valsts ainatu Vjai
vadošu lomu kādā nozarē.
Minēto apsvērumu dēllatviešu tau­tas
politiskā stāja ir nepārprotami
jāpierāda, jo to prasa tās dzīvības in­tereses.
No tās atkarāsies arī mūsu
tiesiskais stāvoklis un talitas' nākot­nes
izredzes. Šī stāja iespējama tikai
tad, ja par latviešu pārstāvjiem un
latklātībā darbosies personas, kurām
nepārmet un ari nākotnē nevarētu
pārmest pretdemokratisku nostāju vai
sadarbību ar nacionālsociālistiem
(kollaborāciju). ' ,
Te nelīdz demokratisku^ns vārdos
ta^ad, kur visi grib būt demokrāti;
katras personas darbi un līdzšinējā
dzīve izšķir visu. Lieki būtu nacio­nālsociālistu
līdzgaitniekiem deklarēt,
ka vini tādi nekad nav bijuši, un iz­likties
par demokrātiem. Tikai perso­nas
ar neapšaubāmi tirū politisko pa­gātni
un pazīstamu demokrātisku no­stāju
var būt mūsu pārstāvji un sa­biedriskās
dzīves vadītāji un darbi­nieki.
Mēs nevienu nepazudinām. Mēs
nevienu nenosodām un negribam būt
tiesneši. Tas nav mūsu uzcievums.
^Tam pastāv speciālas iestādes. Bet
M m personām,, kuras. no Sabiedroto
uzskatāmas vai kuras varētu
Tervitame honme» 24« veebraaril 1946. a., eestlasi, oma naabireld jii naatti*
skaasla@i £e»ti Vabarllgt 28. aastapaeva puhMl.
Elagu Eesti I
Ar rītdienas — 1946. g. ?f4. februāfa Igaunijas republikas dibināšanas 28. gadadienu, apsveicam mfisu kai-miilus
un likteņa biedrus — igau&us.
Lai dzivo Igaunija!
zemēs pē€ ¥iņii pmkm imehm
AmeHkSAu okupficijas josli aiHkuši tikai 406.027^0?
Nacistu laikā cietušie
Amerikāņu bruAoto spēku Eiropas
vir^vēlniecības Militārās valdības
DP daļas oficiāli pārstāvji 14. febr.
Frankfurti pie Mainas paziņoja, ka
visā amerikāiiu joslā Vācijā nometnēs
palikušas vairs tikai 406.027 pārvieto­tās
personas, bet 2.739.619 jau ir re­patriētas.
No vēl repatriējamo kopi­jā
skaita 84.239 ir bijušo ienaidnieku
valstu pavalstnieki — bulgāri, ungāri,
itāli un rumāni.
No Vienoto Nāciiw DP kopējā
skaita — 321.788, kas vēl atrodas no­metnēs,
ap 198.000 tagad uzskatāmi
par „nerepatriējamiem" vai par perso­nām,
kas nevar vai nevēlās doties
atpakaļ uz savu dzimto zemi.
ViAI var izvēlēties jebkufu zemi
ftos polus, latviešus, lietuviešus,
igauiius, slāvus un nelielā skaitā arī
beKpavabtniecībās personas ,Jānomē-tina'V
uz jaunu dzīvi Vācijā vai ei-tāai
zemēs pēc vinu pašu izvēles,—
norādīja oficiālie pārstāvji.
No kopējā padomju pilsotiu skaita
— 1.047.545, kas bija amerikāņu joslā
karam beidzoties, repatriēti jau 993
proc.
BelSi, luksemburgieši, holandieši un
Itālijas pilsoni, kā tas redzams no
Militārās valdības DP daļas ziiiojuma,
repatriēti jau par 99,9 proc, kamēr
Sechoslovaki atgriezušies savā dzim­tenē
par 95,8 proc.
Potu grupa ir vislielākā
Vislielākā no vēl repatriējamām
grupām ir polu, no kuras nometnēs
vēl atrodas 163,378 cilvēki. Militārās
valdības oficiālie pārstāvji aprēķinā­juši,
ka 65.000 polu pašreiz nav vēlē­jušies
atgriezties Polijā;. Sagaidāms,
ka polu DP masu repatriācija sāksies
no jauna nākamos divi mēnešos.
Pēc UNRRA'sziAojuma, kas aptver
laiku līdz 25. janv., ārļ^us organizē­tām
nometnēm atrodas 198.876 DP,
pie kam arī to vidt pobii ir visvairāk
— 45.865. kam seko 4 1 . u n g ā r i .
Minētos skaitļos nav ieiskaitīti ne tie
DP, kas atrodas citās okupācijas jos­lās,
nedz arī tādi, kas tikai devušies
cauri amerikāAu joslai.
Ths Stars and Stripes, Vol. 2,
Number 45. Fridfty, February
15, 1946.
m wmem
Arī Daugavpils jaunatne pagrīdē cīnījās pret okupantu varu
„Latviešil Mēs gribam būt kungi
mūsu dzimtajā zemē, Mēs gribam paši
sev likumus lenitl" — Tādiem var-diein
sākās proklamācijas kpii^as,
kas 1942./43. gadu mijā parādījās uz
D a u g a V p i 1 s namu sienām vai
nokļuva apātisko un vācu okupācijas
varas notrulināto daugavpiliešu dzī­vokļos.
Pulciņš Daugavpils latviešu
ģimnāzistu, kas bija radījuši vāciem
naidīgu Latviešu nacionālo organizā­ciju,
tumšā garāžā neatlaidīgi un
pašaizliedzīgi lika pamatakmeni lat­v
i e š u kopībai un vienotībai, kas ar
laiku izauga arī par nelielu brui!iotu
spēku — par Klauces latviešu parti­zānu
nodalu. Šī mazā pagrīdes orga­nizācija
izdeva pat savu mēnešrakstu
„Latviešu Balss."
Par DLNO slepenās darbības pirm­sākumiem
žēlsirdīgā māsa A n i ta
L i e p a savu atminu fragmentā
stāsta:
,„Ja ne vairāk, tad cerību tautiešu
krūtīs mēs gribējām viest, cerību un
ticību, ka ir latvieši, kas tomēr stāv
nomodā par savu tautu, kā sīksti un
neatlaidīgi, kaut arī mazi ķirmji grau­žas
apspiedējas — vācu vara4i me-chanismā.
Daugavpils Latviešu naciO;
nālās organizācijas darbība īstenībā
sākās 1942. g, beigās. Vecā gada va­kars
pienāca tumšs un salts. Nogai­dījusi
līdz tumsa sabiezēja pavisam
melna, es paņēmu portfeli; kurā at­radās
proklamāciju vistoklītis un kār­ba
ar paštaisītu līmi, un — gāju. Baz­nīcu
zvani aicināja ļaudis. Cilvēku
straumes plūda gafām kapukalnam uz
centra pusi. Gāju un domāju. Šo­vakar
,,darbā'V jāiziet proklamāciju
līmētāju divi grupām. Divi techni-kuma
audzēkni seržanta Z. vadībā
apstaigās Jaunbūves rajonu, mēs rī­kosimies
tepat, Daugavpils centrā. In­valīde^
L. V. ar vienu roku maz varēja
mums palīdzēt, bet arī vina noteikti
gribēja nākt; vifias jaunā karstā sirds
alka pēc aktīvitātes. Un viria tj£Šām
bija droša, — šī mana „labā roka"
ilgam laikam. Mūsu grupas sapulcē­jās
I. Š. dzīvoklī. Ceļā uz turieni iz­mēģināju
roku, izlīmējot dažas lapi­ņas.
Kādos vārtos iestājusies, uztriepu
lapiņai līmes kārtu, bet jau nākošajā
acumirklī līme bija sasalusi. Rīkojos
ātrāk. Kāds nāca. Uzspiedusi lapiņu
sētas dēlim, sāku skriet. Likās, ka
limes trauks apgāžas.
Atkal iegriezos kādos vārtos, lai la­piņai
uztrieptu balto putru Tiešām,
viss portfelis pielijis ar līmi. Glābu
no izmirkšanas dārgās proklamācijas,
kuru sagatavošana prasīja daudzas
nomoda naktis un skolai atrautas
stundas. Mani biedri sagaidīja mani
jau iešanas gatavībā. „Cilvēk, kā tu
izskaties!" atskanēja skali smiekli,
tiklīdz es pārkāpu Št. dzīvokļa
slieksni. Mans mētelis, cimdi, botes,
jā; pat cepure un seja bija pārklāti
lieliem baltiem plankumiem. Par
laimi arī V. L. bija līme līdz.
Tā mēs aizgājām pirmajā darba
naktī; Līdz tam daudz bija spriests
un pārlikts. Sarakstīšanās; sanāksmes,
vēlamu personu uzmamības pievēr­šana
mūsu lietai un mēģinājumi uz^
6emt sakarus ar citu pilsētu latviešu
pagrīdes nacionālistu Štābiem, — tās
bija mūsu nelielā latvieiSu pulci6a pū­les
un darbs kops DLNO dibināšanas
1942. gada 4. decembrī. Mūsu prokla­mācijas
bija uz rūtiņu papīra, ar roku-spiestas.
Visglītākās bija J.R. pagata­votās.
Šis jaunais zēns cieti ticēja
mūsu lietai, un šo ticību neizdzēšami
apliecināja vācu lode; kas izbeidza
viAa cī6u par brīvību 1944. gada va­sarā,
Daugavpils cietuniiifi.
Laužu drūzma stipri apgrūtināja
mūsu darbu. Cilvēki g2i ja uz dievna­miem,
pilni ārpus laika un varu miera
un svētku jausmas. Mēs, salīkuši un
steidzīgi, locījāmies gar namu sienām.
Rīt, jauna gada rītā vini tās redzēs!
Daudz mēs nevarējām. Savā rajonā
šajā i L decembrī izlīmējām 48 pro­klamācijas
un iesviedām pastkastītēs
10. Pēc tam daudz proklamāciju esmu
kaisījusi, bet tā pirmā reize visspilgtāk
palikusi atmii^ā. Vēl arvien mani un
katra latvieša sirdī deiJ vārdi; ,,Mēs
gribam paši sev likteņus lemt!" Ar
tiem mēs sākām darbu vācu oku­pācijas
laika tumsā un iir tiem ceram
augstu celt Latvijas gaismas lāpu arī
nākamībā, par spīti tumšai naktij un
trimdas drūmumam."
uzskatīt par nacionālsociālistu līdz­gaitniekiem,
jānoiet sānis klusā un
mierīgā eksistencē, nebojājot latviešu
emigrantu labo slavu un nākotnes iz­redzes.
, Protams, .šādi naļcionālsociālistu
līdzgaitnieki, „Gestapo' vai „SD"
vīri, atradīsies mūsu vidū varbūt tikai
retos izAēmuma gadījumos. Bet mums
jārūpējas pašiem, lai vini nesagandē
mūsu latviešu kopību svešumā un ne­jauc
gaisu.
Mums visiem jāsaprotas un jābūt
vienotiem un jau tagad jādeklarē no­teiktais
sauklis, kas mūs visus bez
izšķirības apvieno: mēs stāvam par
neatkarīgu, demokrātisku Latvijas
Republiku uz 1922. g. Latvijas konsti­tūcijas
pamata.
Aaiciikanuarmijei uzslavē latviešu DP nometni par dairbiigiimtt
Stingri ievērotais likums— ,ikvie-nam
jāstrādā' pārvērtis latviešu pār­vietoto
personu nometni Rotenburgas
tuvumā, amerikāņu okupācijas joslā;
par tik lietpratīgi noorganizētu pa­sākumu,
ka inspicējošiem amerikāņu
armijas virsniekiem un UNRRA's
pārstāvjiem jāsaka vienādi atzinīga
U2^1ava nometnes komandantam —
UNRRA's nodarbinātam polu armi­jas
atvaļinājumā esošam jaunākam
leitnantam Miečeslavam Glāzeram.
Glāzera sekmes pirmais atklājis 15.
artilērijas korpusa administratīvais
virenieks plkv. Džons Hamiltons, kas
biežajos DP nometņu inspekcijas
braucienos sevišķi atzīmējis Glāzera
metodes gādībā par nometnes 86 bēr­niem
un to apmācībā.
Pag. gada oktobrī Glazers pārņēma
dažas pussagruvušās ēli^asv kuras vā­cieši
izlietoja ārzemju liitrādnieku no­vietošanai,
bet amerikā6i par kafa-gūsteknu
mītni. Mājam steidzami
bija vajadzīgs remonts un apgaismo­šanas,
ūdensvada un sildīšanas ierīces.
Glāzers lika pie darba visus nomet­nes
iemītniekus; uzdodot ikvienam zi­nāmu
darbu un sekojot tā reālize-
(Beigas 3. lappusē)
apvienojas
Janvāra beigās Lībekā pulcējās na­cistu
laikā par politisku darbību vai
pretdarbību vāciešiem koncentrācijas
nometnēs ieslodzītie latvieši. Ameri­kāņu
okupācijas joslā I jau nodibinā­jusies
internacionāla koncentrācijas
nometnēs ieslodzīto apvienība, kurā
bez latviešiem ietilpst vēl 11 eitu nā­ciju
pārstāvji. Angļu joslā safiemti
šīs organizācijas statūti, kas nosaka
no organizācijas izstumt visus krimi­nālos
elementus un apvienot tikai tos,
kas cietuši par skaidri izteiktu poli­tiska
rakstura pretdarbību hitlerie­šiem.
Organizācija iespējami palīdzēs
un atbalstīs savus biedrus, vāks ma­teriālus
par vācu nacistu un okupā­cijas
varas noziegumiem. Pēc nepil­nīgiem
aprēķiniem, vācu cietumos un
koncentrācijas nometiiēs nonāvēti ap
8000 latviešu.
Lībekā sanākušos IļLonceņtrācijas
nometAu bij. iemītniekus — latviešus
uzrunāja Latvijas bij. ministrs A l ­frēds
Bērziņš, kas vācu koncentrāci­jas
nometnēs p a v a d ī j i S | 32 mēnešus.
Latviešu cietušo — nacistu koncen­trācijas
nometnēs bijušo politisko
ieslodzīto apvienības prezidijā par
priekšsēdi ievēlēja A. Bēr^iAu, ,par
priekšsēža biedru inž. Kaurātu un par
sekretāru red. A. Sparinski. Februāra
beigās sanāks koncentrācijas nomet­nēs
bijušie latvieši no visas angļu jos­las.
A. Sp.
UNO pilnsapulce
pārtraukusi darbu
Vienoto Nāciju organizācijas —•
UNO pilnsapulce Lpudomā 15. febr.
pēc 5 nedēlu spriešanas pārtraukusi
savu darbu līdz septembrim, kad tā
sanāks no jauna Ijfujorkā, bet Droši-bas
padome un 18 locekļu Ekono­miskā
un Sociālā padome vēl aizvien
turpina darboties. Viens no pēdē­jiem
pilnsapulces soliem bija vien­prātīgs
akceptē jums īpašas komitejas
atzinumam par to, ka Vestčesteras - -
Fēŗfīldas apgabals Iļ^ujorkas un Kon-nektikutas
stātā ASValstīsļ izraugāms
par jauno pasaules galvaspilsētu, ka^
mērļNfujokas pilsētai klust par UNO
pagaidu mītni. Gandrīz nepārtrauk­tās
sēdēs pilnsapulce paguva izlemt
visus tās dienas kārtības jautājumus.
Piecās nedēļās pilnsapulces 51 locek­lis
guvis pārliecību, ka ,jSlepenās
diplomātijas laikmetam" sarīkotas
pienācīgas bēres un j a u n a j ā starptau­tiskās
diplomātijas ērā likti pamati
globālam paliekošam nSiieram. Sesi­jas
izbeigšanas formalitātes iezīmēja
Lielbritānijas ministru prezidenta
KlementaEtlija un pilnsapulces prezi­denta
Pola Spāka runas, atbildot ģe­nerālsekretāram
Trigvem Lijām. ŠI
pieklājība sekoja tikai priekš dažām
minūtēm pabeigtai pilnsapulces gafā-ķai
cīņai, kurā ar 32 balsīm pret 6,
Padomju blokam balsojot pret, bija
pieņemts amerikāņu senatora Toma
Konnelija priekšlikums rioraidīt Pa­domju
Savienības prasību pēc īpašām
privilēģijām UNO ietvaros Arodsa-vienību
pasaules federācijai. Sis lē­mums
uzskatāms par jaunu Krievijas
zaudējumu tās zaudējumu sērijā
UNO pilnsapulces darbības laikā.
UNO Drošības padomē Lielbritā­nija
14. febr. guva trīskāršu uzvaiū
pār Krieviju, pēc tam; kad padome
attaisnoja UaithoUu tās rīcībā Indo­nēzijā.
Anglija uzvarēja nevien ar
Padomju Ukrainas prasības noraidī­šanu
pēc UNO pārbaudes par angļu
karaspēka lomu Jāvā (par to balsoja
tikai Polija un PSRS)| bet arī ar Ēģip­tes
iesnieguma noraidīšanu p ē c a n g īu
kafaspēka ierobežošanas Indonēzijā
un ar noraidītu krievu | mēģinājumu
panākt nekavējošu Albānijas ,uziiem-š
a n u par UNO locekli, ^ i š i n s k i s bija
uzsācis vārdu pārmainu arī ar Fran­cijas
ā r l i e t u ministru ^ i d o . Atsauk­damies
uz grieķu pārmetļumiem, ka
Albānija karā piedalījusies Sabiedro­tiem
n a i d ī g ā pusē, Višinskis . s a c ī j a,
ka arī citas zemes hitleriļsma j ū g ā djĻ-rljušas
to p a š u , īpaši norādīdams uz
Višijas Franciju.
ThQ itars m i l r i p^