Bavarijas Latviesu vestnesis, October 11, 1950

              to, 1050. g. U. ^tobr^
•a iespējas
visiem
)te, UelSko tiesu emU
.,,i»oi noraidīto un St»
paUek Vācijā, britu jo S
pgibalfi. KašeltjoSr^
h Jaunas darba iespējas
un DP, pierāda Au!
piemērs. Pēdējā laika
jie DP, kas līdz Si^ giu
ļdibas pabalstu, novietoti
•;ezarmu.un ceļu būvēm
Kfi art diezgai kriSS
?ficu zemniekiem. Celu
^^^vē« var izpelnīt o,90
• ^ e t i 10 stundu darba
Mazāk var izpelnīt pie
letēm 30 DM mēnesī, dol!
4vokli un uzturu.
Jarba pārvalde m«ģina
» ari viesnīcās un re!
Jfalpotājām un apteki,
īsi. Tā kā braucot no
Detmoldu darbā, auto^
^ kartē Vien maksā \^
Hedfivājumiem nav pie-
•*rtdniekui meklē ar!
lu!? 5^ P«*tiiki «eit
pat viri, kas vien to v i ­cā
darba pārvalde, ja
imt piedāvāto darbu,
u neudas izmaksu, Dar«*
"lem liek saistīties pat
V Pāri 80 gadu, tāpat
•pecifilistiem. kam rte-
^yiņu arodā. Vispār
I0ce DP un bēgļus pSc
rtot mgzfik atalgotos,
netīrākos darbos,
ātt darbā Izvietoti simt*
_ P.R
BSREOT8 VARĒTU
UZ AMERIKU
«•latvietis, ASV pa-profesijas
skolotājs ar
*-iikuH vēlēSanos pie-lā
T'-O g, v. latviešu
Atidiu vecāki būtu
"-^.organizācijām un
niftu nākt viņiem
itkārtoianā. Par mazo
īss dzīves apraksts
li Norādītās ziņas 1Q-
•njolu adresi: Valt
%m Ave. Norfolk.
^ L A S mo
« I t t i A t i ^ ^
ļOBlai rao" galve-liitiskā
biroja sastā-
1. septembri Hs jos-
81 atradās pavisam
personas, bet Gro-fientrā
4355 personas,
4u transportu. IRO
septembri vēl bija
1 ^ igauņi un 2910
visi latviefti dzīvo
t|iarti«s un Augsbur-
^ pirm» divi gadiem?
cilvēkam nemaz nav
pegumu un detektlv-
[gadl]umu gudroSanu.
> vieta tlrfi priekSa
tolgo, taCu mēs viņu
leti, no kuras atgrle-
Pretruna Ir tā, ka
[.pavisam maz archal-
)QtiL bi]a aizrāvusies
akli pret pārējo pa­lus
pirms Kristus../
BtfUui laubas: „Tam
II HOmaSInā bija loti
pāk uz priekSu nekā
daudz klaiņojuši pa
Is nokļuva ari kāda
ijē. nBat Dlponi
01 vecu lietu tlrgo-pievērstos
izraku-viņa
dēls nodevuAlei
v^lem būtu kāds
lapu un dažas reizei
Mna Greija, varbū-
Gāli, — Varbūtība
Ķerra — varbūtl-
UJa ļflorberija, var-laro
kungi, — d^^**
lašīnā, kas varēja
II ilgi smējās pats
„Braient», - var-
Rsiji, - iemesU ap-
.ba ļoti labas. Ra^-
spljamība itin laba.
nība laba. Tas ir
par daudz, ne par
la pēc parastās she-
Bralentu, izpēt«u,
jiz pagātnē bijušai
ias kādas rūpes, ko
lies — un tā tālSk.
^nirsISu art pārējos,
•ārņems abus DiP^
i
Trešdien, 1950. g. 11. oktobri
L A T V I JA
KO VISU VAR VĒ
Mini Āestrimag ledalrtUa pj^ijj^g „ BatoJS
giOfORIZGTIE LATVIEŠI — LIDMASTIVS TTT I T T . T . .
JAI TBtJKST CILVĒKU - JvSSiALf^^K^^^^^-
TIEM, KAS NEMAZGĀJAS-PAIINA fni?SSSSSž ~
STRA2«WA N A V ^ S j i f « a i ? r u ^ I ^
V Ē S T U L E L A T V I J A I N O K A N B E R AS
ŪDZĒSI Angliju bez darba Kguma
noioslaucījusi, atkal aizsteidzas. Tū­līt
pie tā paša galda apsēžas divi
viesi — kāds pārītis. Vii;^ savas dai­ļās
rokas noliek tieši tur, kur pirms
3 minūtēm atradās apkalpotājas
kurpju smilšainās pazoles.
Tad — jānopērk avīze. Melburnas
The Sun lielā sestdienas izdevuma
gandrīz visu 1. lappusi aizņem drā-
CEĻAPl
P O L D E R U U N R I T E Ņ B R A U C Ē J U Z E M E — „ V A I JŪS C A U R M A S K A ­V
U ? " - OKSFORDIESI I E P Ē R K A S „ S T A N G A M " — N A K T S K L U B ­K
R Ē S L O S - S A L A A R 50 M I U O N I E M - IX)NDONA S A K A , J ) A N KE
SEHR!"
Labie vēji un iestāžu pretimnāk-jumt^
kada trešdienas vakarā jādo- brīvajā Latvijā, bet jau 3 g. vecumā
das tālā ceļa --no Kanbēras uz Ba- tās dzimteni okupējuši bolševiki^n
laratu turpat 500 ūdžu, šķērsojot pēc tam vācieši, kas mE ve<^!
Ņasautvelsu un Viktoriju. Tie abi Ir kus aizveduši dLrbos uz Vādju
Austrālijas ievērojamākie un visvai- lāk aprakstīta dzīve DP nometnē un
rāk apdzīvotie štati ar galvaspllsē- tagadējās dienas Austrālijā T Slel-tām
Sidneju un Melburnu. ere pašreiz ir skolniece Grētā'
Uz Kanberas staciju ar savu tikko Piektdien diezgan laika pavērot
nopirkto auto mani aizvizina radio- Balaratu, visu Izkārtot, lai sestdien
technlķls J. Gulbis. No Austrālijas ap pusdienu dotos atpakaļ uz Kan-jo^
tropoles apmēram 300 latviešiem bēru. Ap 78 jūdžu garajā posmā Ba-
Hdzlgi J. Gulbim „motorlzētl" jau ap larata Melburna kāds cilvēks
10 tautiešu. Laimīgi pagadās arī ceļa briesmīgā angļu valodā kaut ko jau- Pfvasara lietus. Jākāpj Melburnas ļ pusdienas laikā mūs uzņem ērtais
biedrs Larko. Viņam vēl tālākas tā. Viņš jugoslavu imigrants. Esot • ^.^^PI^sī. Atkal vagons un nakts. 23 Skandināvijas ekspresis, kura gala-gaitas
uz Viktorlias pilsētiņu Ara- Austrālijā tikai 6 mēnešus. Strādājot ^^^"^^^ starta Balaratā, svētdien ,^^^^8 ir Holande. Pat trešās klases
mātišķās prāvas apraksts un attēli, šana samērā īsā laikā — tris nedē-kur
iepriekšējā naktī piespriests nā- 1ās bija izkārtojusi formalitātes
ves sods 25 g. v. radlomechaniķlm braucienam no vācu zemes uz Angli-
Keram. Viņš pērn Ziemsvētkos Mel- ju. Ir brinumalnl, ka cilvēks bez bri-bumas
pludmalē nogalinājis kādu vas dzimtenes un valsts, kas sargā
austrāliešu meiteni. Tikai laikraksta viņa tiesības ar starptautiskiem l i -
pašā apakšējā stūriti ir ari dažas kūmiem, var pārklūt robežām,
rindiņas par „sīkām" lietām — karu lai lidagl brivās pasaules pll-
Korejā. Vienā no laikraksta Iekšējām soņlem ceļotu pa citām zemēm, jus-lappusēm
raksts par 25 g. v. latvieti damies tāpat kā agrāk, kad aiz
A. Rubinu. Viņa pēc darba čakli mums stāvēja neatkarigā Latvija un
apmeklējot matu kopšanas skolu, varējām brivl ceļot bez darba līguma
Rakstam klāt tautietes attēls. un Iesaistīšanās kādā izceļošanas
Sāk smidzināt svaigs Austrālijas schēmā.
ratu, lai tur salaulātos ar tautieti M. mežos. Tīto vīri dzimtenē nošāvuši
Kļavu. Līgavaiņa brālis un draugs uz viņa tēvu, māsu un māsas vīru Pa-kāzām
došoties ar lidmašīnu. Jauki, šam un brālim Izdevies Izbēgt Brā­ķa
ari mūsu dienās, svešā zemē bū- lis vēl dzīvojot Austrijā. Mežā par
dami, puisi dodas „tautlņās" tālus ce- darba smagumu nevarot žēloties, bet
ļus, lai latvietis nepazustu latvietim, gadījušies slikti biedri. Tie visi esot
Sena draudzība zaļajā Latgalē un dlenvldelroplešl, galvenokārt; ungāri,
pēc tam Vācijas trimdā Klelnkecas Ne tie mazgājoties, ne skujoties, ne
nometnē nu turpināsies visu mūžu. ari cenšoties sasniegt labāku stāvokli.
Driz visus braucējus — vecos un Tagad viņš braucot uz Melburnas
Jaunos austrāliešus savā ziņā paņem darba pārvaldi, lai meklētu citu
vagoni un nakts tumsa. Nākošā rīta darbu.
saullēktā cilvēki berzē miegainās Kad vilciens apstājas Melburnā,
acis un vēro ainas aiz vagona logiem, mani no galvas līdz kājām pētī kāds
Tā Ir .tipiska Austrālija: eikalipti, ne- galīgi apkvēpls vīrs lokomotīvē. Bel-pārskatāml
altu pulki un milzīgi dzot viņš smaida urf krieviski saka:
kviešu lauki. Tikpat plašus apgaba- „Val tad vairs neatceries, ka ar vle-
1us redz neapdzīvotus — labākais ap- nu kuģi braucām uz Austrāliju?" Pa-
Ueclnājums, cik daudz imigrantu reizi gan, — tas Ir mazais ukrainis,
Austrālijai vēl trūkst. kas uz kuģa katru vakaru spēlēja
Olburija. To pazīst tūkstoši latvle-„acltl", naudas vietā laižot apgrozībā
gu, jo šī ir tuvākā lielā pilsēta Bo-ļ amerikāņu cigaretes. Viņš tagad pa-negllas
imigrācijas centram, no ku- stāvīgi „vizlnoties" šajā lokomotīvē,
rienes daudz mūsējo startējuši savam Darbs esot pavisam labs. Atvadāmies
tālākajam ceļam šajā zemē. kā veci un labi paziņas.
Melburna. Vairāk kā jebkad agrāk Turpat 4 stundas gaidot vilcienu
Austrālijā še redz karavīrus. Tas, tālākam ceļam, pēcpusdiena lāpava-laikam,
tādēļ, ka Austrālija ātrāk un da Melburnā. Ir sestdiena. Pilsēta tā
efektīvāk par citām zemēm ne tikai ļ kā mazliet pamirusi. Tūkstošiem cil-solljusl,
bet ari praksē parādījusi, ka vēku devušies uz šīsdienas lielo fut-tā$
vīri cīnās zem UN karoga. bola sacīksti. Sadomāju apciemot
Beidzot gala mērķis — Balaratā. So vienu no Latvijas pārstāvjiem Mel-
40;000 apdzīvoto vietu austrālieši bumā — Ant. Strazdiņu. Negribu tl-sauc
dažādi — gan par kultūras, gan ļ cēt, ka ari viņš būtu futbola sacīkstē,
ari par zelta pilsētu. Balaratā radu-ļ jo Vācijā dzīvoja Heŗsbrukā — vienā
sies zelta drudža laikos, pirms vai- ļ nometnē ar prof. Dr. P. Starcu . . .
rāk nekā 1Q0 gadiem., Brauciens, 11-ļ Un tomēr — StrazfJiņa nav mājās,
dzis turpat 20 stundu,-un pārnakšņot Dodos atpakaļ uz stacijas pusi. Kaut
drīkstu pie mag. lur. A. Bitāna. Ar ļ kas jāiekož. Ieeju namā ar uzrakstu:
bērniem Anitu, Amandu un Kasparu, „Alhambra Cafē". Tur gan nekas ne-viņa
ģimenē 5 cilvēki, šie tautieši atgādina Rīgas kādreizējās nakts-mit
pilsētas attālākā stūri, savrup- ļ dzīves pērli.
nficLs V u*^^^n'"i? ,^^^J?f'? kupejā sēžam tikai divi pasažieri,
pi seta, pre kuru ik liela bijāšana UaV logiem aizslīd jau tik daudz re-aunaustrallešlem,
jo še taču atrodas L^^t^g ^ācu zemes ainas. Uz Holan-
Imigrācijas ministrija , kur mums tlkLes ^bežas muitas un pasu kontro-daudzos
svarīgos jautājumos pasaka hgg ierēdņi ~ kā vācu pusē Bemt-gan
,ja", gan ari ,nē". Ar pošanos keļj^s tā ari holandiešu pusē Olden-ceļojumam
un „paģlrām" pēc tā, 1000 Lai^ _ j^^ara tikai nepieciešamās at­jūdzu
brauc^nā zaudētas turpat 5 Lij^es pasēs un, Izdzēris krilzi gar-
ASIJIC /if"^' .1^^^"^'n^?!^ Sīgās holandiešu kafijas, jau braucu
redakcijai turpmāk bus karalienes Vllhelmines zemi. To
nnc?^' Pff^«"^s .sēdeklis". Drīz zi- ^edzu gandrīz tādu, kā skolā, māco-ņoslm
ari jauno adresi Balaratā. ' _
K a n b ē r ā, septembri
Arnolds Smits
ASV un Kanādā
77 latviešu mādtāji
VĒSTULE LATVIJAI NO
ŅUJORKAS
i^if^llnf ^^J^^'^^? Pf<i0"^^|dījl8 paM^^^^^^
nP wl n?5^ ^!?PfJS8 P^ landietis. Uz ceļiem parastā Šejienei
Hh, tSl ^T^h • aina - riteņbraucēji, Jauni un veci,
Sj'^.i^^^^^.'^^i^^^' ^l^Pl^*^%etālu no Roterdamai aizdegusies
tles ģeogrāfiju, biju iedomājies. Dau­dzas
lidmašīnas lielā ātrumā plkē tu­vajā
aerodromā. Ari Se notiek BBC
pieteiktie gaisa flotes manevri. Re­dzami
holandiešu karavīri anģlu uni­formās,
un tikai nozīmes uz uzple­čiem
rāda, ka tie pieder holandlefiu
vienībām. Mlerigl, bez steigas pasļtai-gājas
brivās un mūsu uztverē ,pat
laimīgās Holandes pilsonis. Tīri (feli,
gaišas mājas, kas greznotai puķēm.
Polden aiz poldera veido Holandi
un vietā Šķiet teiciens, ka Dievs ra-bībeles,
jaunās deirības un citu baz-mājlņā,
ar lielu zemes platību un
skaistu skatu uz visām četrām debess
pusēm. Audzina vistas, saknes uc.
Pie kamīna redzama viena no mazajo
skolas grāmatām un Melburnā izdotā
mēnešraksta The Shool Paper sep­tembra
burtnīca. Pavēroju: tajā ir
ari stāstījums New Australian —
Ko ēst? Rīgā, ja nezinājām, ko iz­vēlēties,
pateicām: „Lūdzu, karbonā­di!"
Austrālijā: „Bacon and eggs,
please!" Augstu novietotajā radio
aparātā nepārtraukti skan futbola
sacīkstes pārraidījums. Pieskrien kā­da
apkalpotāja, uzkāpj uz galda, pa­griež
aparātu vēl skaļāk, un, galdu
iu«..jur.« X 4 1 j - 1 I vagona bremžu ierice, un no tuvā-nīcas
literatūru šais valodas, sako- k g l . rnmm steidzas ļaudis ar loal-pojusl
datus par ieceļojušiem DP ^fl^'^T^^
mācītājiem un to nodarbināšanu. Pēc ^^J.'^^E^fl^lS^^^
da, un uz kuģa klāja atskan ekskur­santu
dziesmas. Un tikai pusnakti
viss kā uz mājiena apklust. Ari kuģa
kantini slēdz, un m^, nedaudzie,
kam vairs nelaimējas dabūt vietu
kajītēs, sabīdījusi, pa divi klubkrēs­lus
kopā, samērā ērti pārlaižam nakti
turpat kantines telpā.
Rīts modhia HavriCas ostā. Visi
dūmakains, un pirmais Iespaids,
drūms.Osta kuģu plhia. Tur redzami
gan karakuģi, gan transporta im pa­sažieru
tvaikoņi, Jo Se ir satiksmei
centrs ar kontinentu. Laipnie ierēdņi
izpilda nepieciešamā! formalitātes,
un bagāžu nemaz nepārbauda. Vēl
samiegojusies, Ieņemam vietu vilcie­nā
uz L(mdonu. Kad tas pēc stuiHlai
uzsāk braucienu —* top redzama II
sala, uz kuras vietu atraduSi gan­drīz
50 mllj. Iedzīvotāju, starp tiem
ari 18—20.000 latvieSu.
Acu priekSā pazib stacijas, druvai
rudens zeltā, brlnlSķie puķu lauki,
pat veselas rožu un narclSu plantā­cijas.
Tuvumā un tālumā dažas
fabrikas, starp tām ari pļavas ar ne­lieliem
ganāmpulkiem — aitām un
govīm. Un inemanot — pēc pusotrai
stundas brauciena — esam Londonā.
Saņemdams blietes vilciena pavado­nis
angļiem saka «Thank youl" bet
mums, kuru blietes pirktas kādā ci­tas
zemes ceļojuma birojā — „Danke
lehrl" Ala
II. sept t&nlcā Va-
Unftoiua Utv. b-bas
ftatkirtiji pUmtpalce»
pledalotiei iOtntiii i.
Feldmanim, Plnkata
par toprieUiJI gada
darbību tnledM ' b-bu
pHs A* Dinberfi. Noti*
koil vālriki prlekilMl.
Jumi, koncerti nn la*
biedriski vaktri, dodot
«ipm Hfltipm AQV i i« V o n o ^ s ^ ^ U^turtdalstundas vUdeni turpina pojuml notiek ik minēti mle. A, siem datiem ASV un Kanāda kopā Lelu <»«^ ««rtl prteUdii
mācītāji - «..nfft yirf«.d««4««« «iW^ bet ni
Darbs, kas nepagaisTs
Veco Amerikas latvieSu saimē at­rodami
arī īsti patrioti, kas savu Se
izcīnīto stāvokli un rocību izlieto
latviešu tautas labā. Pēdējo vidū
godam jāmin Dr. M. Kazaks un vi­ņa
kundze Lauma, kas daudz pa­līdzējuši
latvieSu bēgļiem, gan sūtot
par So parādu atmaksu.
Kazaku pāris daudz darījis ari
Latvijas un mūsu kultūras populari­zēšanas
laukā jau kopš tiem laikiem,
kad jaunajai Latvijas valsti] vēl ne­bija
sūtniecība ASV. Un arī tagad
viņi ir pirmajā rindā starp tiem, kas
Ieceļojuši 104 luterāņu
77 latvieši un 22 Igauņi — no' ku­riem
59 (4
cstīrtāādjiā -c itu34s ldaatrvbiuesS i'uunzŠt uirgaēuSņ i s-a-- 1^"^^e.t^ki . Prožektoru 2žU?biā? m' 'i"rd^z platās ļ ^ "^«^^^
No baznīcas darbā iesaistītajiem f^.^^R ni «^^^^^^^^^ mācītājiem 2 ir mācības spēki lute- r^^?* gaiteņu telpas un divi augSēJie ti|i dUkirt mtkit netamerifi nmu atal-rāņu
semināros - Dr. E. Smlts Mi- h^f bf,«f*^«^ «^«"^^ f t t sJ'lejlLk^^^^^^^^^
neapolisā un igauņu prof. Vobuss - ««^^mu un siltumu. ]^^J^J\Sm^^^^
Maivudā, Illlnolsā. 7 mācītāji nobel- Un tad jau esam ostā. Pirms ia-|noUmt dlblnfit fondu, no kuŗa Innlegta
gušl apmācības amerikāņu draudžu sniegts kuģis, policijas ierēdnis ap- Ji^SjJSn^^
vadīšanai, to vidū ir latvieSl P. Ķlr- skata ārzemju pasi, kurā netriikit ne 5Sln^w^i ^J^^
sons Senatobijā, Kristbergs, Strlng- vācu valdības Iestāžu, ne angļu unlplrmajim lemaktim fondi. Noiema ii.
taunā, V. Rolle Klārksdēlā (visi Mi- holandiešu konsulu Ierakstu. Bet tad '"'^^^^^ ^^ļjj^ ^
sislpl) un R. Zariņš Ņujorkā. 27 lat- nāk dīvains jautājums:^ \^^^ Wm.v«kos.
viešu mācītāji vēl turpina gatavo- „Vai Jūs nenākat caur Maskavu?*'I Slmlnati im tu apkirtni ir piri parm
Sānos patstāvīgam darbam, visvairāk jg, ierēdnim licies savādi, ka d l - ļ5SS|& ^ !L*2?/V***!.a ^J'^JS^^
ņu mādtājiem. Tie ir A. Grietens Maskavas piekrišanas. Paldies Dle- Mribai •tatotl: s. oktobra fanikinfe bUa fr^l^^P' ^^^i'^ol*^^' A. Velnbergs vam, tā tomēr nav. Jo citādi tālāk- •«'^•"^^ " dievkalpojumu.
Vašingtonā, G. Strauman^^^^ CUcagā, ceļošana būtu apgriitināta vai, labā- ^ ^„ ^
p Net'n^'\^^^^^^^ ^^^^J^ tiktu LļiStSM^ffl SJTSSu'^^;
Nesaule IndianopoUsa V. Mež-L^n^anjtas. Mana profesija izklīdina U'of. Ķ. i^jumSeiratitljU iSI^^
ezers Baltimorā, J. Lazda Grand- ierēdņa oēdēlās šaubas un vinS no-1 fffl^ koUedUi un saUtUlei par
lo^H^iT^Lo'o Tf?" z^^'i" Krastā pārdevēji reklamē laldumui, p;«ttif i^Jftmeijer^
sanderā, K. Kņezs-Kņezinskls (Nort- ^jg^imēdami ka visas SIs tfarfilBās rV.*ī Pri^MiMlJumlem visai Amerikas
flldā (abi Mlnesotā), R. Krafts Dal- «arsigas ^^jj^g, j^^,,^^, unlveniutei. klda
tnnfi P Tjin«y«nfl F PiifninS ,m A pnantas Anglijā raclonētas. ļir apmirām im. un runu par iktmt^
<?v«ik;*M^^^ ^2 daudz jaunu angļu, kas Jto Pmmei. un reUttiu ^
A GdbfsS^^^^^^ ^s^^ dgaSn^^^^^
meļdakotā (vācu draudzē), F. Kra-1 "^^^ ^^^^ ^ ^ ^ ^ 1 "^^^ »• septembri.
Latviešu dievkalpojums Dr. M. Kazaka mājās. P a l a b i māc. E. Lamberts; sve­ces
aizdedzina 0. Lagzdiņs,
miņš Graftonā, Zlemeļdakotā, E. Ķip­loks
Votertaunā, Dienviddakotā, J.
Dzimis Telfordā, A. Kirsfelds Len-kestrā,
A, Ozols Pitsburgā (pēdējie
trīs Pensilvēnljā), E. Mačs Longvjū,
Vašingtonā, E. Lamberts Riponā, Vis-konslnā.
No ASV ieceļojošiem mācītājiem
tiešā baznīcas darbā vēl Iesaistīti J.
Slllņš Flladdfijā un A. Sudars Čikā­gā,
kas saistījušies ar t. s. Misuri si­nodi,
bez tam N. Relnfelds, kas Ir lu­terāņu
veco ļaužu mītnes garīgais
aprūpētājs Parkstonā, Dienviddako­tā,
J. Rozentāls luterāņu garīgā se­minārā
Mineapolisā un 0. Gulbis,
Ieceļotāji kultivē
zemi
Llnkolnl (Nebrasku BtaO) Ir ap tSI Ut-vielu.
8. f. pavasari nodlblnlu Utvleiu
pUpalIdzIbu biedrība ar valdes priekisl-dlttju
mfic. H. Jeslferu un locekpem Z.
Krievu, P. Zobu, K. Kalniņu nn E. SvilL
Biedrība rīko Ikmēneiu saniksmes un tu-vinālaņls
vakarus, kurus kupUna vieti»
Jle mlksllnlekl B. un A. Jlkabsoni, I.
Brazīlijas jaunie DP Imigranti, kā V. un A. Kramiņi. Biedrība oalldi
ziņo hurlenes iestādes ir rosīgi mSlu {S5S"&*?|«3J5,«?;t'S^
pircēji. IRO Brazīlijas misijas sa-1 Latvleiu draudus vii nav, bet ir cerības
vāktās ziņas San Paulo Statā liecina, 12*"^"/^*?*"!**,
i,« Ai\ r . . . ! ^ ux^u^^ i * I <U«vkalpoJuml latvleiu valodfi. Dail ie- ka 40 proc no bēgļiem kas tur ie- Uraucēil atraduli art nodarbošanos savi radušies pēdējo tns gadu laikā, jau I spedUltlti kl ini. E. jrēkabsons. ini. K«
paguvuši iegādāties vismaz zemes ga- ''^fi.PJ"? ?'!j^?.f^*'
Kboailu« cs . vK5aAdas TIRuOn d^ «a,r. Kb<in« 4ie«ki ,s- Izteldes, I tdriimjisd amsū lsauik pār eLiiidneknotlsn lK .s tUuldmijalsn isu,n k os tvrēl-l
ka jaunie ieceļotāji ar mieru upurēt tagad Ueclna foto.usņēmuml vietljl kol*
cīnās par mūsu tautas likteņa at­vieglošanu.
Sai plašajā un vispusī­gajā
darba laukā Dr. M. Kazaks un
L Kazaka kundze ieguldījuši ne­vien
daudz līdzekļu, laika un pūļu,
bet arī
pārtikas sainīšus uz Vācijas nomet­nēm,
gan sagādājot galvojumus ie­ceļošanai
ASV, gan arī uzņemot at­braucējus
un sagādājot tiem darbu.
L. Kazaka, kas ir arī Vlskonslnas
latviešu biedrības priekšniece pār- ^ f j / ^ ^ ^ " kamēr citās zemēs, kurp ari devu^i^s' Brazīlijā Ieradies tikai pirms gada, ļ
vedusi uz Viskonsinu daļu Misisipi nepagaisis trimdas paauazu « latviešu un Igauņu bēgļi, mācītāju ir oatentējls autom isko dektrisko Melu meitenītei - K.VmriS5rkomac^
DP nometnēs Eiropā pavadītiem ga­diem
tiktu paši pie savas mājvietas.
IRO novērojumi bez tam rāda, ka
daudzi agrākie bēgļi jau paspējuSi
dot savu dalu Brazīlijas nromsam.
zidenta studiju biedrus.
Kanādas latviešu klubs
kas strādā tieši lekšmlsljas nozarē daudz ko dtu, lai tikai pēc Uglem ļ
Clkagā,
No mācītājiem Kanādā, kas vēl
piedalās sagatavošanas kursos pirms
varēs pārņemt patstāvīgu draudžu
vadīšanu Kanādā, šis pārskats min
A. Gaudlņu Montreālā, E. Ķerģl Va-terlo,
A, Copu Toronto, A. Skrodell
Dlenvidhamlltonā, A. Mitull Peta-vavā
un A. Lūsi, kas saistījies ar
Misuri sinodi.
Pieminēdams, ka 45 pārējie ASV
Ieceļojuši DP mācītāji spiesti strādāt
citus darbus, lekšmlsljas vadītājs Dr.
Hojers norāda, ka nesamērīgi liels
Lietuviešu hldrauHķls un ģeodēzijas a7ā5nelto^^
inženieris Volkas Napoleons izpro-lnlem mlds latvleiu va-U
jektējls apūdeņošanu 800 akru lielai P^'^JJ^^^^^TuSB
risu plantācijai, Izplānojis veselu ļ vieln dsiesmas.
Jaunu pilsētu Kumblkā un iekārtojis
ūdens apgādi un kanalizāciju divām ļ _-l^ļtvilM lenerlUconsula Kanādā kundze
citājB pUsētānt Napoleons Bmmja LW^Woja^^^^
ir tikai trīs gadus. Jauns krievu in-1 VItoU lamībn fadl|nmā« jo v. Jaunā dd- •^"J^.iSu sMsdedzi kas DP mācītāju skaits Izvēlējies ASV, ženleris AnatoUjs RogaCenko,
1 īstu latvisku sirasaeozi, - ..-j - , . , ' • Rrar^nns ^oro/ii«e tiUoi rx\r^m ««oHo l8?*5S- ^»P*t tenerāUlonsuls ar kundil
štatā novietoto tautiešu, kurus grūti na.
dzīves un darba apstākļi bija iedzi- Viskonslnā, oktobri,
nuši parādos, personīgi galvodama
pārāk maz.
Ņujorkā, oktobri
AA. wLp«. tii^rea^nn^dstf op^r^r^mei. ta tzoargu} ieumn. jaunu trauksmes liIan ie^dijfāuj nsjt^ rtāoļdb^āā »frlsd^tsn^kl eud dbaars^ifoa.k ultāti, bet Ka^