1949-07-30-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1949. 8-27. 1% V Spaidu dflrK Viņš Sl^Pled. . . 20 mtaūC v^* 'fes. darbā, vai!.»« ?aldu aSs M a s spaidu 2 saņem kSduS [darbu» noliSkg £ Rniekiemun deklart! pem elementiem, t ļti.es ^strādnieku šķīri» inrn pubUcēJusi: īpah lurā tuvāk paskaidro m atsevišķos puaļj, darba apstākļi, m izsūtīšana» vietķ ko neatSķiŗotie» QO Btumo$; pgc angļu vai. ŗ piespieddarbu galvt, Isptizolēt padomju re» lekUB. Bet Makus tam saimnieciskas daba$ darbu sistēma ^ . .vaļdiballētu vai pat jlgptvi, , darba «rievu valdība, gribot lūrēt. pasaules MĶ^t Iķur strādniekus atalgo ju.sistērna ļaujot pa- )ai ;ar^ pārĢviest išjas straclnieku masii |tt|16ķļema.noviidi«!( thvļ. p]?ātu>^:.i^ebrftuklui :dlnr^ktuvēm Sibiii^ l uz Baltļas un Balti]» bmātiskais korespon-londoņā domi, ka Pad [nmēr atrodas spaidu |i vairāk nekā 10 rallj. iļspēkotu šo ļoti sma* [.padomju valdībai bō* viens ceļš - atļaut __. un rietumu iurnS* ierasties padomju > li" nomdtnēs un ziņot , visu tur redzēto, enals delegāts Saiiti-letālā padoiņē RSmla ja, ka angļu valdība, uz nupat ,public€to leku, pieprasīs īpašas izmeklēšanas komisi* ^. uz Pad. savienību, itiesibu par turi«ļ« i nometnēm. Smiss »* iu darbu sistēma «; .valdībai nodarbināt feiedomājamos apstaKj tāpat rīkojās 51 fj iramīdas uzbūvēja Ijā pav nekādas w-itūras, bet gan diKW fletāritātu." • • • t m . : Atlantijas Liidziba naks l kā ari no pag^J Kbas ligunļ? P;"*5 ptāvokla, "liļjibs Tkā isterm.0 Ums vai informētas manieams, , PTj^rufjm,' e, ļi «<^ programma te nākamo 30 «^fpoli-rstāvju n a j ļum paziņoja-,,,aks ,p kamnedeļ.,. LATVIA Latvian New8paper pabllshed under EUCOM Civll AHaisB Dlvlsioa AufborlftB)tlo& J^ņjSer OTfDP IMl PuMliihar Bditon Valdemfl» ILam- 0P Camp Srlanisea, 0^0fftDrttisnldB-Str. t Prtntert rnjtat A Ungelieucp. Lud^lgs-Ļg^ Kflro«wtr, U. PuWlih«d fii{c««ee!dy. Clreulatioa: 14.oe)0 C9B XAmAN NEW25PAIER Nr. 78 (302) Sestdien, 1949. g. 30. jūlijā Iznāk treSdienfis un sestdienās. Izdevējs: LatvieSu Centrālā Ko-mitēja. Galvenais redaktors: V. Lambergs; galv. red. vietnieki: M. CuUtla un A. Klfivsons Redaktori; A. BolStelns, Fr, Igaw. J. jēkabsona. P. Krusa B, Ķīselis. H. Mlndenberfis, A. ' Ozols, B. Ralsters, L. Svara, Redakcijas adrese: EssUngen/N.. Uhlandstr 8 tcL 17889. CĪŅĀ PAR BRIVĪBA; JĀIESAISTA LATVIEŠI Trimdas dzīves krize visasāk izpaužas britu Atklāta LCP15. sesija Imbshauieni latviešu c^soītrālās padomes 15. sesija sākās 28. Jūlija Luterāņu pasaules fedecācijas studiju cemirā Imbshauzenā. No Z1 LCP locekļiem sesijā Wi2i ieradušies 21. Piledalījās ari LCK locek|i, Baltijas centrālas padomes pārstāvji un apgabalu delegāti, Baltijas sieviešu centrālās padomes pārstāves un Latviešu pretestības kustības locekļi. PimiiEkJā sesijas dienā ieviilēja sanāksmes amatpersonas un komisijas, kam dalībnieki noklausījās LCP prezidija, LCK un BCP ziņojumus. Bgākas pārrunas radās, iztirzājot latviešu emigrācijas Jauta- Jomn* Sesiju atklāja LCP priekšsēdis J. CeļmB, uzsverot, ka divās apsprie-lu dienās sesijai jāmēģina atrast ceļu un veidu, kā varētu oirgani-jļēti turpināt darbu Latvijas atgū-lanai un latviešu nacionllās kopībai un tautas dzīvā 4pēka saglabā-lanai pēc tam, kad Vācijā to vaira nebūs iespējams veikt. J. Celms tālāk norādīja, ka mēs gan bieži mīlam par tautas kopību rtmāt,bet Irvalrāmies nest tai ari nepieciešamo » upurus. Turpmāk Šādai nostājai radikāli jāgrozās. Sesijas dalībniekus apsveica arī namatēvs — studiju centra mācību vadītājs prof. J. Smits. Tad sanāksme ievēlēja balsu skaitītājus, mandātu komisiju, saimniecības komisiju un citus techniskos mesijas orgānus. J. Mieža vietā, kas izceļojis uz Austrāliju, par britu joslas delegācijas vadītāju un BCP pārstāvi apstiprināja LCK ieraudzīto kandidātu pulkv. A. Janumu. 4. apgabala izceļojušā pārstāvja J. Ven-nera idetā apstiprināja nSikamo kandidātu J. Goldmani, bet par DSniJas latviešu pārstāvi—A.Abo-lleņu— abus ar balsstiesībām. Aug-stfikajā sabiedriskajā tiesā sen. A. RumpStera un zvēr. adv. J. Smita vietā Ievēlēja Georgu Apini un Ādolfu Ozoliņu. LCP prezidija ziņojumā priekš- ' Sēdis J. Celms tuvāk pakavējiis pie sava nesenā Zviedrijas brauciena, uzsverot gūto atziņu, kā Zviedrijas tautiešu palīdzība un atbalstn latviešu trimdiniekiem Vācijā bijis ļoti jūtams. Latviešu sadarbību Zviedrijā vēl nav izdevies saskaņot viengabalainībai. Pastāv divi centri, kas darbojas zināmas politiskās aktivitātes ietekmē. Bet arī latvieši Vācljli ir sadarbības ziņā grēkojuši, nelesiitlda-ml Zviedrijas tautiešiem norēķinus par saņemtās palīdzības izlietošanu. Sos norēķinus, iesūtījuši vienīgi Bavārijas un Ilesenos apgabali. Vispār jāsaka, ka mēs Vācijā neasam pietiekoši pratuši novērtēt Zviedrijas tautiešu sniegto atbalstu. «Uzturēdamies Zviedrijā/' teica J. Celms, «dzirdēju daudzus konkrētus negatīvus piemērus, ka no Vācijas nometnēm tur atbraukušie tautieši nevēlas strādāt smagu f i zisku darbu." Visa latviešu sabiedriskā dzīve Zviedrijā ŗit galvenokārt nacionāli politiskā virzienā. Runātājs norādīja, ka šajā ziņā Zviedrijā iznāk divi ļoti vērtīgi izdevumi — Laikmeta domas un dokumenti un Ceļa ^«ies. Ar šo izdevumu pausto domu vajadzētu tuvāk iepazīties ari * u tautiešiem citās zemēs. Ceļa zīmes derētu nākotnē izveidot par vienotu latviešu nacionāli politisku ^ literatūras žurnālu. Ļoti aktīvi līdējā laikā sācis darboties Zviedrijas latviešu pilsoniskais spārns, nodibinot kontaktu ar zviedru ap- "ndam kopīgai cīņai pret komunismu. Atzīmējams arī viens; zvied-rjļ valodā iznākošais pretkornūni-stiskais žurnāls. Par tāda izdošanu oomāts arī angļu valodā, jo Stok-nolma ir ļoti izdevīga vieta Informācijas iegūšanai par apstākļiem ^12. dzelzs priekškara. No Nacionāla fonda aprindām Zviedrijā sa- W s ierosinājums, lai arī mūsu JJ^ejas informācijas fondu pārvei-aotu par Nacionālo fondu Viacijā. ^as dotu impulsu veidot šādus fon-arī citās zemēs. Pēc tam varētu saskaņot visu šo fondu darbību un ^aa kārtā iesaistīt trimdas kopībā Krt^^-l^^ piedalās cīņā par mūsu onvibas atgūšanu. Kopnovērtēju- ^^^^^ norādīja, ka pēc viņa J^las pārUecības mums būs ie-ams ar Zviedrijas tautiešiem goi sastrādāt un kopīgiem spē- ^ daudz ko paveikt. Pārrunās plkv. Osis aizrādīja, ka būtu vēlams aktivizēt sadarbību ar Zviedrijas latviešiem tieši mūsu nacionālās cīņas nozarē, kamēr kultūras plāksnē smagumpunkts nākotnē būtu jākoncentrē citā vietā. Par Latviešu centrālās komitejas darbību ziņoja priekšs. H. Klarks, atzīmēdams par vienu no galvenajiem panākumiem LCK darbības legalizācijas tālāko padziļināšanu. Pēc tam kad Jau agrāk to bija atzinusi IRO, tagad Latviešu trimdas kopība reģistrēta ari Nimber-gas tiesā kā Juridiska persona. Sis apstāklis Jau devis zināmus panākumus, piem., latviešu sabiedriskās mantas apzināšanā un pārņemšanā, un šajā ziņā labas izredzes ir arī turpmāk. Sevišķu vērību LCK veltījusi ārpus nometnēm dzīvojošo tautiešu aprūpei, it īpaši gādājot, lai tie va- (Turplnājums 7. Ipp.). Inya!ija Eiropa noiimis totālu karu Vašingtona (E). — Pirmo reizi Savienoto valstu pastāvēšanas vēsturē kongresā ceturtdien izskanēja tik asi vārdi, kas pirms dažiem gadiem liktu aizrauties pasaules elpai. „Ei-ropas brīvās nācijas nav tik stipras, lai pretotos agresijai," teica ārlietu ministrs Ečesons, ievadot debates par Rietumeiropas apbru-ņošanu. „Sl situācija un tas apstāklis, ka Padomju savienībai ir vislielākais karaspēks, kāds jebkad bijis kādai valstij miera laikos, uzliek mums par pienākumu dot palīdzību | tām nācijām, kas stāv par humanitāti, demokrafiju un cilvēka tiesībām." Runas turpinājumā ārlietu ministrs Ečesons norādīja, ka totalitārie režīmi ļoti bieži izšķiras par agresiju, vien'gi ticēdami, ka nebūs pretestības. Rietumu pasaule ^uz savas ādas'*- Jau pietiekami bieži pārbaudījulsl, teica tālāk Ečesons, šādus notikumus, ko rīko gangsteru „padomes", ticēdamas citu vājumam. Eiropas invāzija, izsaucās ASV ārlietu ministrs, nozīmēs totālu karu, pret ko svaru kausos tiks mesta visa Atlantijas pakta sig-nat| rvalstu vara. Runas oeigāsi EčeSons lūdza kongresu pieņemt prezidenta Trūmena ierosināto pro-gran^ mu 1 miljarda un 450 miljonu dolāru apmērā, Jo līdzekļu samazināšana neatbilstu. Savienoto valstu godam. Jaunas parādības komōnistu valstīs Tito policija brīdina rietumvalsts vēstniecību no komunistu aģenta Londona (R). — Kāds amerikāņu žurnālists, kas nupat atgriezies no ilgāka studiju ceļojuma pa austrumu un dienvidaustrumu Eiropu, pastāstīja angļu radiofonā savus novērojumus valstis aiz dzelzs priekškara. Sis žurnālists, izmantodams viņam sniegto „speciālo informāciju", ziņo par vairākām Jaunām parādībām komunistu valstīs. Viņš saka: „ J u g 0 s 1 a V i J ā pašlaik noris strauja kollektīvizācija. Pēdējo ne-daudzo mēnešu laikā kolhozu kopplatība augusi no 300.000 uz 1 mii. ha. Tādā kārtā Tito pierāda darbiem, ka viņš ir lielāks un labāks komunists, nekā to iedomājas Maskava. Viņa lūzums ar Kremli tomēr ir pilnīgs un neapšaubāms. Plaisa starp Belgradi un Maskavu vairs nav pārvarama. Par to liecina arī šāds gadījums: pirms 4 mēnešiem Tito slepenā policija apcietināja kādu ierēdni, kas bija nodarbināts vienā no rietumvalstu vēstniecībām Belgradē. Bet jau otrā rītā N. vēstniecībā ieradās augsts Jugoslavijas valsts darbinieks un savas valdības vārdā paziņoja vēstniekam, ka Belgrades valdība ļoti nožēlojot šo gadījumu. Bet viņš uzskatot par vajadzīgu apliecināt, ka valsts slepenās policijas solis neesot vērsts ne pret pašu vēstnieku, ne arī pret viņa valdību. Apcietināšana izdarīta vienīgi tādēļ, ka arestētais darbinieks bieži redzēts kopā ar kominforma aģentiem un acīm redzot konspirējis ar tiem. Šis bija pirmais gadījums, kad Tito slepenā policija faktisti sargāja rietumvalstis pret krievu komunistu aģentiem. N. vēstniecība tomēr neapmierinājās ar Jugoslavijas valsts policijas vienpusīgo apgalvojumu un pati uz savu roku izdarija izmeklēšanu. Vēstniekam par lielu pārsteigumu noskaidrojās ka apcietinātais darbinieks patiešām bija iekritis kominforma izliktajos slazdos. Lūzums starp Jugoslavijas komunistiem un Maskavu tā tad ir ļoti dziļš. Nav noliedzams: maršals Tito ir īsts komunists, bet politiski viņš ar katru dienu vairāk nonāk rietumu ietekmē. Viņš jau dabūjis paprāvus kredītus no vairākām rietumu valstīm un tagad cer saņemt no Pasaules bankas Jau ļoti lielu aizņēmumu — ap 250 milj. dolāru. Jau kopš ilgāka laika Tito tur lielu armiju mobilizētā stāvoklī. Tas darīts šķietami Karintijas un Triestaai dēļ -r- lai iedarbīgi balstītu Jugo-slavijaSg territoriālās prasības attieksmē pret šiem abiem apgabaliem. Bet īsteinībā jugoslavu armija ir novietota tā, lai uzbrukums no austrumiem nepārsteigtu Jugoslavi-ju nesagatavotu. Jugoslavijā palikušie grieķu dumpinieki tagad žēlojas, ka Jugoslavu valdība viņiem vairs neļaujot atgriezties Grieķijā, bet turot līdzīgi kara gūstekņiem. Laiki tā tad stipri mainījušies, un mēs redzam gluži neparasto situāciju, ka viena komunistu zeme apvienojusies ar «kapitālistiskiem" rietumiem cīņā pret Maskavu. Maršals Tito noturēsies, ja vien nenāks kaj-š. Bet viņa režīmu lielā mērā apdraud saimnieciskas grūtības. Jugoslavijā Jau ir vairāk sociālizēta nekā visas padomju satelītu valstis, bet tieši šī pārāk straujā sociālizā-cija sagādājusi Tito režīmam nopietnas saimnieciskus sarežģījumus un rada diezgan eksplozīvu situāciju. Turpretim iedzīvotāju morālā stāja iŗ priekšzīmīga, un tautas lielākā daļa apsveic Tito ar viņa noteikto pretestību Maskavai. Lai cik ļoti es lūkoju saskatīt tautā kādas panikas, defētisma vai pretestības pazīmes, nekur tās nemanīju. Svarīgs tātad ir fakts, ka starp-tautiskā komunismā tagad radusies kāda jauna pretvara, jauna kustība, kas nav uzspiesta Jugoslavijai no ārienes, bet radusies pašā komunisma klēpī pēc pašu jugoslavu iniciatīvas. Mēs gan vēl piedzīvosim, kādai sekas starptautiskā komunistu kustībā būs jugoslavu ieraugam, ko Maskava tik ļoti nīst. I (Turpinajums 8. Ipp.). Sākusies izšķirīga icauja par rietumu Eiropas bruņošanu ASV militāro stabu pri^^^ ms Frankfurte (R). — Kā riņo AFN, pasaules acis pašlaik pievēratas Vašingtonai, kur ceturtdien sākās IzšķiriĶā kauja kongresa par Trūmena iesniegto miUtāro Ukumprojcktu, kas paredz Atlantijas pakta valstu apbruņošMiu ar amerikāņu ieročiem par 1,450 miljardiem doL ASV aizsardzības ministrija trešdienas vakarā sagādāja lielu pārsteigumu, publicēdama paziņojumu, ka šo piektdienu uz Eiropu izlidošot amerikāņu triju ieroču šķiru štāba priekšnieki vai komandieri, lai apspriestos par Ziemeļatlantijas aizsardzības sistēmas militāro organizāciju, kas vēl jādibina saskaņā ar paktu. Sie komandieri ir: armijas ģenerālštāba priekšnieks ģen, Bred-lljs, flotes virspavēkiieks adm.Den-filds un aviācijas virspavēkiieks ģen.Hoits Vandenbergs. Eiropā viņi U2;turēšoties apm. 10 dienas un apmeklēšot Londonu. Parīzi, Frankfurti un Vīni. Paziņojumā tālāk teikts: «Komandieriem nebūs tik daudz laika, lai apmeklētu visas Atlantijas pakta signatārvalstis Eiropā. Bet viņi cer apspriesties ar signatārvalstu militāriem pārstāvjiem visiem pieņemama vietā sava apciemojuma lai-;^ kā." Ziņojums beigās piemetina: tJau sākušās sarunas ar Kanādas bruņoto spēku komandieriem par Atlantijas paktā paredzēto militāro organizāciju. Pirms izbraukšanas uz Eiropu militārie komandieri ieradīsies tautas vietnieku nama ārlietu komisijā sniegt paskaidrojumu^ par prezidenta Trūmena militāro programmu." Pie šis sensacionālās ziņas ŖBC paakaļdro: amerikāņu atsevišķo ieroču šķiru virspavēlnieki jau agrāk bija individuāli apceļojuši Eiropu, b^t šī ir pirmā reize, kad viņi visi kopā ierodas Eiropā. Sāds gadījums vispār ir ūnikums ASV miera laika vēsturē, un tas pierāda, cik milzīgu nozīmi Sav. valstis piešķir Rietumeiropas iespējami ātrai apbruņošanai. Korespondenti ziņo no Vašingtonas: prezidenta Trūmena militārās programmas apspriešana kongresā novedīs pie lielas mērošanās spēkiem starp republikāņiem un demokrātiem. Republikāņi ar pašu Arturu Vandenbergu priekšgalā ir saniknoti par to, ka Trūmens izstrādājis šo likumprojektu, iepriekš nemaz neapspriedies ar republikāņiem, kā tas līdz šim vienmēr bija darīts svarīgos gadījumos. Vandenbergs atklāti deklarējis, ka Trūmena militārā programma esot «politiska neiespējamība", bez tam tā esot arī bīstama un paredzētā summa — 1.450 miljoni — esot pārāk augsta. Viņš tāpēc ieteicot iesniegt kongresa tagadējā sesijā pārejas programmu, kas paredzētu Rietumeiropas valstu tikai simbolisku ap-bruņošanu ar amerikāņu ieročiem, — līdz būs radīta Atlantijas paktā paredzētā militārā organizācija, kas tad varēs sākt Rietumeiropas ap-bruņošanu pilnā apjomā. Sādu Vandenberga viedokli aizstāv arī Džons Fosters Dalless. Bet rietumu korespondenti jau par bīstamu apzīmē ļoti iespaidīgā republikāņu senatora R. Tafta viedokli. Viņš saka: krievu uzbrukums rietumiem pašlaik nedraud. Bet ja nu amerikāņi sniegtu Rietumeiropai tik plašu militāru palīdzību, kā to paredz Trūmena programma, tad tas neizbēganii izraisīs vispārēju bruņošanās sacensību, kam uz pēdām sekos karš. Pēc Tafta pārliecības, Sav. valstīm būtu jāsūta ieroči Eiropai tikai tad, kad krievu uzbrukums jau būs sācies vvai arī viņu invāzija stāvēs durvju priekšā. VAi VIŅŠ TĪESSM NEIES aiASKAVAS PAVADA Belgrade (E). — Jugoslavu žurnāls .,30 dņei" (trisdesmit dienas) publicējis kādu slepenu ģenerāļa Maotsetunga runu, ko viņš teicis ķīniešu komunistu līderiem. Mao-tsetungs I norādījis, ka marksisms ir laba lieta, bet to nedrīkst iedzīvināt burtisļci. „Komūnisms," teica ķīniešu ģenerālis, «jāpiemēro katras tautas nacionālajām vajadzībām." Jugoslavu žurnāls šo ziņu publicējis bez kādiem komentāriem. Informētas aprindas B^gta-dē domā, ka šī ziņa varētu nozīmēt Maotsetunga raisīšanos vaļā no Maskavas pavadas. 4.000 VACU VIRSNIEKI NOSŪTĪTI UZ RIGU Mnchene (D). — Amerikāņu armijas raidītāja AFN korespondents, atsaucoties uz Sūddeutsche Zeitung informāciju, ziņo, ka nesen padomju iestādes nosūtījušas no Zaksen-hauzenas koncentrācijas nometnes uz Rīgu 4.000 vācu virsniekus. Raidītājs, sniedzot šo ziņu, nedeva nekādus dtus kom^t&rus. Uz to prezidenta Trūmena pro«^ grammas aizstāvji aizrāda, ka efektīva aizsardzība neļaujas improvi-zēties un ka tā jāsagatavo sistemātiski. Viņi ari atgādina seno latīņu parunu: «Kas dod ātri, tas dod divkārši." Valdība tādēļ aicina kongresa locekļus nepārsteigties ar savu spriedumu, bet nogaidīt un spriest tikai tad, kad kongress būs iepazinies ar visiem datiem. Sai nolūkā būtu sasaucama kongress slēgta sēde, jo izklāstāmie dati būšot valsts noslēpums un skaršot militāro stāvokli tiklab valstīs aiz dzelzs priekškara, kā Rietumeiropā. Pēc drošas informācijas, Pad. savienības bruņotos spēKos esot ap 6 miljoni viru. Padomju lidmašīnu fabrikas ražojot mēnesī 65—100 lidojošo supercle-tokšņu tipa B 29. Bet vismodernāko turbolldmašīnu Pad. savienībai esot ap 1000. BBC Vašingtonas korespondents ziņo: ^Pudzl amerikāņu kongresa locekļi, kas tik nikni pretojas Trūmena militārai programmai, to dara noteikta aprēķina dēļ. Viņi grib izspiest no Eiropas valstīm zināmu maksu par amerikāņu ieroču piegādi. Sī maksa ir Eiropas valstu ciešākā apvienība. Viņi Jūt, ka Maršala plāns4omēr nav panācis kāroto mērķi — Bletumeiropas ciešu saliedēšanu. Bet Eiropas vienība, pēc šo kongresa locekļu domām, esot svarīgākais priekšnoteikums komunisma agresijas sekmīgai atvairīšankl, Komunisti atjaunojusi ofensīvu uz Kantonu Ečesons uzdod Dzesupam izstradot plānu ASV politikai Kin^ Kantona (C). — Visā ^ Dienvid-ķīnas frontē komunisti atjaunojuši ofensīvu, 1100 km platumā stratēģiski svarīgākajos punktos Maotsetunga ģenerāļi laužas uz priekšu. Liekas, ka arī šoreiz -nacionālisti nespēs nopietni aizkavēt komunistu ofensīvu. AP ziņo, ka komunistiem esot pavēlēts līdz 15. augustam ieņemt Kantonu. Sajā pilsētā izsludināts karastāvoklis, un ārzemnieki aicināti, cik ātri vien iespējams, evakuēties. Nacionālisti ziņo par sekmīgu pretestību Cangšas un Hengjangas apgabalos, kur kopš divi mēnešiem komunisti ieslēdza lielākus nacionālistu spēkus. Tie, pēc. nacionālistu virspavēlniecības ziņām no Formozas salas, labā kārtībā atkāpjoties gar' Hankauas— Kantonas dzelzceļu uz lielo ostas pilsētu. N^wsweek ļoti kritiski vērtē Cangkaišeka izredzes turpināt cīņu ar komunistiem. Viņa pēdējais pārsteiguma apmeklējums Kantonā esot skaidri rādījis, ka maršals zaudējis uzticību pie nacionālistiem. Prezidents Litsungjens žēlojoties par Cangkaišeka diktatorisko rīcību un norādījis uz dziļām plaisām nacionālistu kabinetā. Vēl sliktāku iespaidu atstājis Ķīnas republikas dibinātāja Sunjatsena atraitnes paziņojums, ka viņa drizāk pievienosies komunistiem, nekā sadarbosies ar Cangkaišeku. NBC trešdien ziņoja, ka āriietu ministrs Ečesoris beidzot izšķiries par ASV politikas plāna izstrādāšanu Ķīnai. Vēstniekam Džesupam esot uzdots savākt labāko Ķīnas speciālistu ieteikumus, kā rīkoties ASV komunistu ieņemtajos apgabalos. Newsweek korespondents Veintāls šo. pēkšņo Ečesona aktivitāti Ķīnas jautājumā izskaidro ar ASV aizsardzības ministra Džonso-na kategorisku prasību revidēt politiku Ķīnā. Izredzes, ka tur drīz notiktu kādas pārmaiņas, tomēr ļoti mazas. To rāda kaut vai šāds citāts no Worid Affairs pēdējā apskata: «Rietumu demokrātijas nevēlas izaicināt komunistus Ķīnā. Pēc ASV vicekonsula piekaušanas (Turpinājums 7. Ipp.).
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 30, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-07-30 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490730 |
Description
Title | 1949-07-30-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | 1949. 8-27. 1% V Spaidu dflrK Viņš Sl^Pled. . . 20 mtaūC v^* 'fes. darbā, vai!.»« ?aldu aSs M a s spaidu 2 saņem kSduS [darbu» noliSkg £ Rniekiemun deklart! pem elementiem, t ļti.es ^strādnieku šķīri» inrn pubUcēJusi: īpah lurā tuvāk paskaidro m atsevišķos puaļj, darba apstākļi, m izsūtīšana» vietķ ko neatSķiŗotie» QO Btumo$; pgc angļu vai. ŗ piespieddarbu galvt, Isptizolēt padomju re» lekUB. Bet Makus tam saimnieciskas daba$ darbu sistēma ^ . .vaļdiballētu vai pat jlgptvi, , darba «rievu valdība, gribot lūrēt. pasaules MĶ^t Iķur strādniekus atalgo ju.sistērna ļaujot pa- )ai ;ar^ pārĢviest išjas straclnieku masii |tt|16ķļema.noviidi«!( thvļ. p]?ātu>^:.i^ebrftuklui :dlnr^ktuvēm Sibiii^ l uz Baltļas un Balti]» bmātiskais korespon-londoņā domi, ka Pad [nmēr atrodas spaidu |i vairāk nekā 10 rallj. iļspēkotu šo ļoti sma* [.padomju valdībai bō* viens ceļš - atļaut __. un rietumu iurnS* ierasties padomju > li" nomdtnēs un ziņot , visu tur redzēto, enals delegāts Saiiti-letālā padoiņē RSmla ja, ka angļu valdība, uz nupat ,public€to leku, pieprasīs īpašas izmeklēšanas komisi* ^. uz Pad. savienību, itiesibu par turi«ļ« i nometnēm. Smiss »* iu darbu sistēma «; .valdībai nodarbināt feiedomājamos apstaKj tāpat rīkojās 51 fj iramīdas uzbūvēja Ijā pav nekādas w-itūras, bet gan diKW fletāritātu." • • • t m . : Atlantijas Liidziba naks l kā ari no pag^J Kbas ligunļ? P;"*5 ptāvokla, "liļjibs Tkā isterm.0 Ums vai informētas manieams, , PTj^rufjm,' e, ļi «<^ programma te nākamo 30 «^fpoli-rstāvju n a j ļum paziņoja-,,,aks ,p kamnedeļ.,. LATVIA Latvian New8paper pabllshed under EUCOM Civll AHaisB Dlvlsioa AufborlftB)tlo& J^ņjSer OTfDP IMl PuMliihar Bditon Valdemfl» ILam- 0P Camp Srlanisea, 0^0fftDrttisnldB-Str. t Prtntert rnjtat A Ungelieucp. Lud^lgs-Ļg^ Kflro«wtr, U. PuWlih«d fii{c««ee!dy. Clreulatioa: 14.oe)0 C9B XAmAN NEW25PAIER Nr. 78 (302) Sestdien, 1949. g. 30. jūlijā Iznāk treSdienfis un sestdienās. Izdevējs: LatvieSu Centrālā Ko-mitēja. Galvenais redaktors: V. Lambergs; galv. red. vietnieki: M. CuUtla un A. Klfivsons Redaktori; A. BolStelns, Fr, Igaw. J. jēkabsona. P. Krusa B, Ķīselis. H. Mlndenberfis, A. ' Ozols, B. Ralsters, L. Svara, Redakcijas adrese: EssUngen/N.. Uhlandstr 8 tcL 17889. CĪŅĀ PAR BRIVĪBA; JĀIESAISTA LATVIEŠI Trimdas dzīves krize visasāk izpaužas britu Atklāta LCP15. sesija Imbshauieni latviešu c^soītrālās padomes 15. sesija sākās 28. Jūlija Luterāņu pasaules fedecācijas studiju cemirā Imbshauzenā. No Z1 LCP locekļiem sesijā Wi2i ieradušies 21. Piledalījās ari LCK locek|i, Baltijas centrālas padomes pārstāvji un apgabalu delegāti, Baltijas sieviešu centrālās padomes pārstāves un Latviešu pretestības kustības locekļi. PimiiEkJā sesijas dienā ieviilēja sanāksmes amatpersonas un komisijas, kam dalībnieki noklausījās LCP prezidija, LCK un BCP ziņojumus. Bgākas pārrunas radās, iztirzājot latviešu emigrācijas Jauta- Jomn* Sesiju atklāja LCP priekšsēdis J. CeļmB, uzsverot, ka divās apsprie-lu dienās sesijai jāmēģina atrast ceļu un veidu, kā varētu oirgani-jļēti turpināt darbu Latvijas atgū-lanai un latviešu nacionllās kopībai un tautas dzīvā 4pēka saglabā-lanai pēc tam, kad Vācijā to vaira nebūs iespējams veikt. J. Celms tālāk norādīja, ka mēs gan bieži mīlam par tautas kopību rtmāt,bet Irvalrāmies nest tai ari nepieciešamo » upurus. Turpmāk Šādai nostājai radikāli jāgrozās. Sesijas dalībniekus apsveica arī namatēvs — studiju centra mācību vadītājs prof. J. Smits. Tad sanāksme ievēlēja balsu skaitītājus, mandātu komisiju, saimniecības komisiju un citus techniskos mesijas orgānus. J. Mieža vietā, kas izceļojis uz Austrāliju, par britu joslas delegācijas vadītāju un BCP pārstāvi apstiprināja LCK ieraudzīto kandidātu pulkv. A. Janumu. 4. apgabala izceļojušā pārstāvja J. Ven-nera idetā apstiprināja nSikamo kandidātu J. Goldmani, bet par DSniJas latviešu pārstāvi—A.Abo-lleņu— abus ar balsstiesībām. Aug-stfikajā sabiedriskajā tiesā sen. A. RumpStera un zvēr. adv. J. Smita vietā Ievēlēja Georgu Apini un Ādolfu Ozoliņu. LCP prezidija ziņojumā priekš- ' Sēdis J. Celms tuvāk pakavējiis pie sava nesenā Zviedrijas brauciena, uzsverot gūto atziņu, kā Zviedrijas tautiešu palīdzība un atbalstn latviešu trimdiniekiem Vācijā bijis ļoti jūtams. Latviešu sadarbību Zviedrijā vēl nav izdevies saskaņot viengabalainībai. Pastāv divi centri, kas darbojas zināmas politiskās aktivitātes ietekmē. Bet arī latvieši Vācljli ir sadarbības ziņā grēkojuši, nelesiitlda-ml Zviedrijas tautiešiem norēķinus par saņemtās palīdzības izlietošanu. Sos norēķinus, iesūtījuši vienīgi Bavārijas un Ilesenos apgabali. Vispār jāsaka, ka mēs Vācijā neasam pietiekoši pratuši novērtēt Zviedrijas tautiešu sniegto atbalstu. «Uzturēdamies Zviedrijā/' teica J. Celms, «dzirdēju daudzus konkrētus negatīvus piemērus, ka no Vācijas nometnēm tur atbraukušie tautieši nevēlas strādāt smagu f i zisku darbu." Visa latviešu sabiedriskā dzīve Zviedrijā ŗit galvenokārt nacionāli politiskā virzienā. Runātājs norādīja, ka šajā ziņā Zviedrijā iznāk divi ļoti vērtīgi izdevumi — Laikmeta domas un dokumenti un Ceļa ^«ies. Ar šo izdevumu pausto domu vajadzētu tuvāk iepazīties ari * u tautiešiem citās zemēs. Ceļa zīmes derētu nākotnē izveidot par vienotu latviešu nacionāli politisku ^ literatūras žurnālu. Ļoti aktīvi līdējā laikā sācis darboties Zviedrijas latviešu pilsoniskais spārns, nodibinot kontaktu ar zviedru ap- "ndam kopīgai cīņai pret komunismu. Atzīmējams arī viens; zvied-rjļ valodā iznākošais pretkornūni-stiskais žurnāls. Par tāda izdošanu oomāts arī angļu valodā, jo Stok-nolma ir ļoti izdevīga vieta Informācijas iegūšanai par apstākļiem ^12. dzelzs priekškara. No Nacionāla fonda aprindām Zviedrijā sa- W s ierosinājums, lai arī mūsu JJ^ejas informācijas fondu pārvei-aotu par Nacionālo fondu Viacijā. ^as dotu impulsu veidot šādus fon-arī citās zemēs. Pēc tam varētu saskaņot visu šo fondu darbību un ^aa kārtā iesaistīt trimdas kopībā Krt^^-l^^ piedalās cīņā par mūsu onvibas atgūšanu. Kopnovērtēju- ^^^^^ norādīja, ka pēc viņa J^las pārUecības mums būs ie-ams ar Zviedrijas tautiešiem goi sastrādāt un kopīgiem spē- ^ daudz ko paveikt. Pārrunās plkv. Osis aizrādīja, ka būtu vēlams aktivizēt sadarbību ar Zviedrijas latviešiem tieši mūsu nacionālās cīņas nozarē, kamēr kultūras plāksnē smagumpunkts nākotnē būtu jākoncentrē citā vietā. Par Latviešu centrālās komitejas darbību ziņoja priekšs. H. Klarks, atzīmēdams par vienu no galvenajiem panākumiem LCK darbības legalizācijas tālāko padziļināšanu. Pēc tam kad Jau agrāk to bija atzinusi IRO, tagad Latviešu trimdas kopība reģistrēta ari Nimber-gas tiesā kā Juridiska persona. Sis apstāklis Jau devis zināmus panākumus, piem., latviešu sabiedriskās mantas apzināšanā un pārņemšanā, un šajā ziņā labas izredzes ir arī turpmāk. Sevišķu vērību LCK veltījusi ārpus nometnēm dzīvojošo tautiešu aprūpei, it īpaši gādājot, lai tie va- (Turplnājums 7. Ipp.). Inya!ija Eiropa noiimis totālu karu Vašingtona (E). — Pirmo reizi Savienoto valstu pastāvēšanas vēsturē kongresā ceturtdien izskanēja tik asi vārdi, kas pirms dažiem gadiem liktu aizrauties pasaules elpai. „Ei-ropas brīvās nācijas nav tik stipras, lai pretotos agresijai," teica ārlietu ministrs Ečesons, ievadot debates par Rietumeiropas apbru-ņošanu. „Sl situācija un tas apstāklis, ka Padomju savienībai ir vislielākais karaspēks, kāds jebkad bijis kādai valstij miera laikos, uzliek mums par pienākumu dot palīdzību | tām nācijām, kas stāv par humanitāti, demokrafiju un cilvēka tiesībām." Runas turpinājumā ārlietu ministrs Ečesons norādīja, ka totalitārie režīmi ļoti bieži izšķiras par agresiju, vien'gi ticēdami, ka nebūs pretestības. Rietumu pasaule ^uz savas ādas'*- Jau pietiekami bieži pārbaudījulsl, teica tālāk Ečesons, šādus notikumus, ko rīko gangsteru „padomes", ticēdamas citu vājumam. Eiropas invāzija, izsaucās ASV ārlietu ministrs, nozīmēs totālu karu, pret ko svaru kausos tiks mesta visa Atlantijas pakta sig-nat| rvalstu vara. Runas oeigāsi EčeSons lūdza kongresu pieņemt prezidenta Trūmena ierosināto pro-gran^ mu 1 miljarda un 450 miljonu dolāru apmērā, Jo līdzekļu samazināšana neatbilstu. Savienoto valstu godam. Jaunas parādības komōnistu valstīs Tito policija brīdina rietumvalsts vēstniecību no komunistu aģenta Londona (R). — Kāds amerikāņu žurnālists, kas nupat atgriezies no ilgāka studiju ceļojuma pa austrumu un dienvidaustrumu Eiropu, pastāstīja angļu radiofonā savus novērojumus valstis aiz dzelzs priekškara. Sis žurnālists, izmantodams viņam sniegto „speciālo informāciju", ziņo par vairākām Jaunām parādībām komunistu valstīs. Viņš saka: „ J u g 0 s 1 a V i J ā pašlaik noris strauja kollektīvizācija. Pēdējo ne-daudzo mēnešu laikā kolhozu kopplatība augusi no 300.000 uz 1 mii. ha. Tādā kārtā Tito pierāda darbiem, ka viņš ir lielāks un labāks komunists, nekā to iedomājas Maskava. Viņa lūzums ar Kremli tomēr ir pilnīgs un neapšaubāms. Plaisa starp Belgradi un Maskavu vairs nav pārvarama. Par to liecina arī šāds gadījums: pirms 4 mēnešiem Tito slepenā policija apcietināja kādu ierēdni, kas bija nodarbināts vienā no rietumvalstu vēstniecībām Belgradē. Bet jau otrā rītā N. vēstniecībā ieradās augsts Jugoslavijas valsts darbinieks un savas valdības vārdā paziņoja vēstniekam, ka Belgrades valdība ļoti nožēlojot šo gadījumu. Bet viņš uzskatot par vajadzīgu apliecināt, ka valsts slepenās policijas solis neesot vērsts ne pret pašu vēstnieku, ne arī pret viņa valdību. Apcietināšana izdarīta vienīgi tādēļ, ka arestētais darbinieks bieži redzēts kopā ar kominforma aģentiem un acīm redzot konspirējis ar tiem. Šis bija pirmais gadījums, kad Tito slepenā policija faktisti sargāja rietumvalstis pret krievu komunistu aģentiem. N. vēstniecība tomēr neapmierinājās ar Jugoslavijas valsts policijas vienpusīgo apgalvojumu un pati uz savu roku izdarija izmeklēšanu. Vēstniekam par lielu pārsteigumu noskaidrojās ka apcietinātais darbinieks patiešām bija iekritis kominforma izliktajos slazdos. Lūzums starp Jugoslavijas komunistiem un Maskavu tā tad ir ļoti dziļš. Nav noliedzams: maršals Tito ir īsts komunists, bet politiski viņš ar katru dienu vairāk nonāk rietumu ietekmē. Viņš jau dabūjis paprāvus kredītus no vairākām rietumu valstīm un tagad cer saņemt no Pasaules bankas Jau ļoti lielu aizņēmumu — ap 250 milj. dolāru. Jau kopš ilgāka laika Tito tur lielu armiju mobilizētā stāvoklī. Tas darīts šķietami Karintijas un Triestaai dēļ -r- lai iedarbīgi balstītu Jugo-slavijaSg territoriālās prasības attieksmē pret šiem abiem apgabaliem. Bet īsteinībā jugoslavu armija ir novietota tā, lai uzbrukums no austrumiem nepārsteigtu Jugoslavi-ju nesagatavotu. Jugoslavijā palikušie grieķu dumpinieki tagad žēlojas, ka Jugoslavu valdība viņiem vairs neļaujot atgriezties Grieķijā, bet turot līdzīgi kara gūstekņiem. Laiki tā tad stipri mainījušies, un mēs redzam gluži neparasto situāciju, ka viena komunistu zeme apvienojusies ar «kapitālistiskiem" rietumiem cīņā pret Maskavu. Maršals Tito noturēsies, ja vien nenāks kaj-š. Bet viņa režīmu lielā mērā apdraud saimnieciskas grūtības. Jugoslavijā Jau ir vairāk sociālizēta nekā visas padomju satelītu valstis, bet tieši šī pārāk straujā sociālizā-cija sagādājusi Tito režīmam nopietnas saimnieciskus sarežģījumus un rada diezgan eksplozīvu situāciju. Turpretim iedzīvotāju morālā stāja iŗ priekšzīmīga, un tautas lielākā daļa apsveic Tito ar viņa noteikto pretestību Maskavai. Lai cik ļoti es lūkoju saskatīt tautā kādas panikas, defētisma vai pretestības pazīmes, nekur tās nemanīju. Svarīgs tātad ir fakts, ka starp-tautiskā komunismā tagad radusies kāda jauna pretvara, jauna kustība, kas nav uzspiesta Jugoslavijai no ārienes, bet radusies pašā komunisma klēpī pēc pašu jugoslavu iniciatīvas. Mēs gan vēl piedzīvosim, kādai sekas starptautiskā komunistu kustībā būs jugoslavu ieraugam, ko Maskava tik ļoti nīst. I (Turpinajums 8. Ipp.). Sākusies izšķirīga icauja par rietumu Eiropas bruņošanu ASV militāro stabu pri^^^ ms Frankfurte (R). — Kā riņo AFN, pasaules acis pašlaik pievēratas Vašingtonai, kur ceturtdien sākās IzšķiriĶā kauja kongresa par Trūmena iesniegto miUtāro Ukumprojcktu, kas paredz Atlantijas pakta valstu apbruņošMiu ar amerikāņu ieročiem par 1,450 miljardiem doL ASV aizsardzības ministrija trešdienas vakarā sagādāja lielu pārsteigumu, publicēdama paziņojumu, ka šo piektdienu uz Eiropu izlidošot amerikāņu triju ieroču šķiru štāba priekšnieki vai komandieri, lai apspriestos par Ziemeļatlantijas aizsardzības sistēmas militāro organizāciju, kas vēl jādibina saskaņā ar paktu. Sie komandieri ir: armijas ģenerālštāba priekšnieks ģen, Bred-lljs, flotes virspavēkiieks adm.Den-filds un aviācijas virspavēkiieks ģen.Hoits Vandenbergs. Eiropā viņi U2;turēšoties apm. 10 dienas un apmeklēšot Londonu. Parīzi, Frankfurti un Vīni. Paziņojumā tālāk teikts: «Komandieriem nebūs tik daudz laika, lai apmeklētu visas Atlantijas pakta signatārvalstis Eiropā. Bet viņi cer apspriesties ar signatārvalstu militāriem pārstāvjiem visiem pieņemama vietā sava apciemojuma lai-;^ kā." Ziņojums beigās piemetina: tJau sākušās sarunas ar Kanādas bruņoto spēku komandieriem par Atlantijas paktā paredzēto militāro organizāciju. Pirms izbraukšanas uz Eiropu militārie komandieri ieradīsies tautas vietnieku nama ārlietu komisijā sniegt paskaidrojumu^ par prezidenta Trūmena militāro programmu." Pie šis sensacionālās ziņas ŖBC paakaļdro: amerikāņu atsevišķo ieroču šķiru virspavēlnieki jau agrāk bija individuāli apceļojuši Eiropu, b^t šī ir pirmā reize, kad viņi visi kopā ierodas Eiropā. Sāds gadījums vispār ir ūnikums ASV miera laika vēsturē, un tas pierāda, cik milzīgu nozīmi Sav. valstis piešķir Rietumeiropas iespējami ātrai apbruņošanai. Korespondenti ziņo no Vašingtonas: prezidenta Trūmena militārās programmas apspriešana kongresā novedīs pie lielas mērošanās spēkiem starp republikāņiem un demokrātiem. Republikāņi ar pašu Arturu Vandenbergu priekšgalā ir saniknoti par to, ka Trūmens izstrādājis šo likumprojektu, iepriekš nemaz neapspriedies ar republikāņiem, kā tas līdz šim vienmēr bija darīts svarīgos gadījumos. Vandenbergs atklāti deklarējis, ka Trūmena militārā programma esot «politiska neiespējamība", bez tam tā esot arī bīstama un paredzētā summa — 1.450 miljoni — esot pārāk augsta. Viņš tāpēc ieteicot iesniegt kongresa tagadējā sesijā pārejas programmu, kas paredzētu Rietumeiropas valstu tikai simbolisku ap-bruņošanu ar amerikāņu ieročiem, — līdz būs radīta Atlantijas paktā paredzētā militārā organizācija, kas tad varēs sākt Rietumeiropas ap-bruņošanu pilnā apjomā. Sādu Vandenberga viedokli aizstāv arī Džons Fosters Dalless. Bet rietumu korespondenti jau par bīstamu apzīmē ļoti iespaidīgā republikāņu senatora R. Tafta viedokli. Viņš saka: krievu uzbrukums rietumiem pašlaik nedraud. Bet ja nu amerikāņi sniegtu Rietumeiropai tik plašu militāru palīdzību, kā to paredz Trūmena programma, tad tas neizbēganii izraisīs vispārēju bruņošanās sacensību, kam uz pēdām sekos karš. Pēc Tafta pārliecības, Sav. valstīm būtu jāsūta ieroči Eiropai tikai tad, kad krievu uzbrukums jau būs sācies vvai arī viņu invāzija stāvēs durvju priekšā. VAi VIŅŠ TĪESSM NEIES aiASKAVAS PAVADA Belgrade (E). — Jugoslavu žurnāls .,30 dņei" (trisdesmit dienas) publicējis kādu slepenu ģenerāļa Maotsetunga runu, ko viņš teicis ķīniešu komunistu līderiem. Mao-tsetungs I norādījis, ka marksisms ir laba lieta, bet to nedrīkst iedzīvināt burtisļci. „Komūnisms," teica ķīniešu ģenerālis, «jāpiemēro katras tautas nacionālajām vajadzībām." Jugoslavu žurnāls šo ziņu publicējis bez kādiem komentāriem. Informētas aprindas B^gta-dē domā, ka šī ziņa varētu nozīmēt Maotsetunga raisīšanos vaļā no Maskavas pavadas. 4.000 VACU VIRSNIEKI NOSŪTĪTI UZ RIGU Mnchene (D). — Amerikāņu armijas raidītāja AFN korespondents, atsaucoties uz Sūddeutsche Zeitung informāciju, ziņo, ka nesen padomju iestādes nosūtījušas no Zaksen-hauzenas koncentrācijas nometnes uz Rīgu 4.000 vācu virsniekus. Raidītājs, sniedzot šo ziņu, nedeva nekādus dtus kom^t&rus. Uz to prezidenta Trūmena pro«^ grammas aizstāvji aizrāda, ka efektīva aizsardzība neļaujas improvi-zēties un ka tā jāsagatavo sistemātiski. Viņi ari atgādina seno latīņu parunu: «Kas dod ātri, tas dod divkārši." Valdība tādēļ aicina kongresa locekļus nepārsteigties ar savu spriedumu, bet nogaidīt un spriest tikai tad, kad kongress būs iepazinies ar visiem datiem. Sai nolūkā būtu sasaucama kongress slēgta sēde, jo izklāstāmie dati būšot valsts noslēpums un skaršot militāro stāvokli tiklab valstīs aiz dzelzs priekškara, kā Rietumeiropā. Pēc drošas informācijas, Pad. savienības bruņotos spēKos esot ap 6 miljoni viru. Padomju lidmašīnu fabrikas ražojot mēnesī 65—100 lidojošo supercle-tokšņu tipa B 29. Bet vismodernāko turbolldmašīnu Pad. savienībai esot ap 1000. BBC Vašingtonas korespondents ziņo: ^Pudzl amerikāņu kongresa locekļi, kas tik nikni pretojas Trūmena militārai programmai, to dara noteikta aprēķina dēļ. Viņi grib izspiest no Eiropas valstīm zināmu maksu par amerikāņu ieroču piegādi. Sī maksa ir Eiropas valstu ciešākā apvienība. Viņi Jūt, ka Maršala plāns4omēr nav panācis kāroto mērķi — Bletumeiropas ciešu saliedēšanu. Bet Eiropas vienība, pēc šo kongresa locekļu domām, esot svarīgākais priekšnoteikums komunisma agresijas sekmīgai atvairīšankl, Komunisti atjaunojusi ofensīvu uz Kantonu Ečesons uzdod Dzesupam izstradot plānu ASV politikai Kin^ Kantona (C). — Visā ^ Dienvid-ķīnas frontē komunisti atjaunojuši ofensīvu, 1100 km platumā stratēģiski svarīgākajos punktos Maotsetunga ģenerāļi laužas uz priekšu. Liekas, ka arī šoreiz -nacionālisti nespēs nopietni aizkavēt komunistu ofensīvu. AP ziņo, ka komunistiem esot pavēlēts līdz 15. augustam ieņemt Kantonu. Sajā pilsētā izsludināts karastāvoklis, un ārzemnieki aicināti, cik ātri vien iespējams, evakuēties. Nacionālisti ziņo par sekmīgu pretestību Cangšas un Hengjangas apgabalos, kur kopš divi mēnešiem komunisti ieslēdza lielākus nacionālistu spēkus. Tie, pēc. nacionālistu virspavēlniecības ziņām no Formozas salas, labā kārtībā atkāpjoties gar' Hankauas— Kantonas dzelzceļu uz lielo ostas pilsētu. N^wsweek ļoti kritiski vērtē Cangkaišeka izredzes turpināt cīņu ar komunistiem. Viņa pēdējais pārsteiguma apmeklējums Kantonā esot skaidri rādījis, ka maršals zaudējis uzticību pie nacionālistiem. Prezidents Litsungjens žēlojoties par Cangkaišeka diktatorisko rīcību un norādījis uz dziļām plaisām nacionālistu kabinetā. Vēl sliktāku iespaidu atstājis Ķīnas republikas dibinātāja Sunjatsena atraitnes paziņojums, ka viņa drizāk pievienosies komunistiem, nekā sadarbosies ar Cangkaišeku. NBC trešdien ziņoja, ka āriietu ministrs Ečesoris beidzot izšķiries par ASV politikas plāna izstrādāšanu Ķīnai. Vēstniekam Džesupam esot uzdots savākt labāko Ķīnas speciālistu ieteikumus, kā rīkoties ASV komunistu ieņemtajos apgabalos. Newsweek korespondents Veintāls šo. pēkšņo Ečesona aktivitāti Ķīnas jautājumā izskaidro ar ASV aizsardzības ministra Džonso-na kategorisku prasību revidēt politiku Ķīnā. Izredzes, ka tur drīz notiktu kādas pārmaiņas, tomēr ļoti mazas. To rāda kaut vai šāds citāts no Worid Affairs pēdējā apskata: «Rietumu demokrātijas nevēlas izaicināt komunistus Ķīnā. Pēc ASV vicekonsula piekaušanas (Turpinājums 7. Ipp.). |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-07-30-01